Hiperskaņas sparnotā raķete X-51A Waverider

Kādēļ tiek lauzti pasaules līgumi

131
(atjaunots 18:58 13.11.2019)
ASV uzvedība bruņojuma līgumu aspektā atgādina džentlmeni no anekdotes: vienkārši jāmaina spēles noteikumi, ja uzvarēt neizdodas.

Kam un kāpēc ir nepieciešama pasaules līgumbāzes sagraušana atbruņošanās jomā? Lasiet ārpolitikas maģistres, tiesību zinātnieces Olgas Suharevskas materiālā Sputnik.

Vidējas un mazākas darbības rādiusa raķešu līgums

Par starptautisko līgumu pirmdzimto, kuri skar "kodola gadsimta" stratēģisko bruņojumu ierobežojumus, kļuva Līgums par Kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanu atmosfērā, kosmosā un zemūdens teritorijās, ko 1963. gada augustā parakstīja Lielbritānija, Padomju Savienība un ASV. Pēc tam bija daudz citu, divpusēju un daudzpusēju līgumu. Daļu no tiem puses ievēro, daļa novecoja un tika aizstāta ar atjaunotām redakcijām, savukārt daļa lauzta.

Vislielāko troksni radīja Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma laušana, ko 1987. gadā parakstīja Mihails Gorbačovs un Ronalds Reigans. Pie tā noslēgšanas noveda ASV attiecīgo raķešu izvietošana Eiropā, kas tika notēmētas uz objektiem visapdzīvotākajā PSRS Eiropas daļā, savukārt raķetes Padomju Savienībā bija notēmētas uz Eiropu.

INF Līguma nosacījumi aizliedza izstrādāt jaunas raķetes ar darbības rādiusu no 500 līdz 5000 kilometru. Taču Līgums neskāra jūras bāzešānas raķetes, tostarp spārnotās. Piemēram, amerikāņu "Tomahauki" pilnībā varēja aizstāt "sauszemes kolēģus", palaižot tās no Vidusjūras, Baltijas jūras un Norvēģu jūras akvatorijas.

Par iemeslu ASV iziešanai no INF Līguma, par ko tika paziņots 2019. gada 1. februārī, kļuva nepamatota Krievijai izvirzīta apsūdzība par Līguma nosacījumu pārkāpumiem sakarā ar spārnotās raķetes 9M729 parādīšanos kompleksa "Iskander" sastāvā. Taču pašas ASV vēl pirms diviem gadiem oficiāli piešķīra budžeta līdzekļus gaisa bāzēšanas spārnoto raķešu izstrādei ar vidējo darbības rādiusu 1000 km.

Atbildes kārtā uz šo ASV soli arī Krievija apturēja savu dalību INF Līgumā, un 2. augustā Līgums zaudēja spēku.

Turklāt, kā paziņoja KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs, līdzvērtīgas atbildes kārtā saistībā ar ASV rīcību Krievija uzsāk vidēja un mazāka darbības raķešu izstrādi. Taču, globālā prognozējuma saglabāšanas nolūkos raķešu jomā, Krievija neizvietos sauszemes raķetes nekur – līdz brīdim, kamēr vienā vai otrā reģionā neparādīsies Amerikas vai Eiropas vidēja un mazāka darbības rādiusa raķetes.

"Atvērtās debesis"

Līdzīgs liktenis sagaida arī Atvērto debesu līgumu – atkal Amerikas iniciatīvas pēc. Šī vienošanās paredz speciāli aprīkotu lidmašīnu inspekcijas lidojumus virs valstu teritorijām militārās darbības kontrolei.

Par iemeslu lidojumu aizliegumam virs ASV kļuva KF lūgums sertificēt divu jaunu "Atvērto debesu" sērijas lidmašīnu iekārtas. Amerikas kongresmeņi nolēma, ka inspekcijas lidojumi virs viņu teritorijas uzskatāmi par "spiegu lidojumiem", "kas kaitē nacionālajām interesēm". Taču izstāšanās no Atvērto debesu līguma ir izdevīga tieši ASV: saglabājot iespēju iegūt informāciju no saviem NATO partneriem, kuri neizstājas no šīs vienošanās, tās novērš Krievijas iespēju īstenot kontroli virs savas teritorijas.

Kaut arī daļu informācijas, kura tiek iegūta Krievijas lidojumu laikā, var "nofilmēt" ar satelītu palīdzību, kontroles pilnvērtīgums tomēr cieš.

Nevaram uzvarēt – mainām noteikumus?

Uzmanīgāk palūkojoties tajā, kad un kādi tieši līgumi un vienošanās tika noslēgtas un lauztas, nevar nepamanīt likumsakarību: pārrunas guva panākumus tad, kad ASV un viņu sabiedrotie zaudēja cerību iegūt acīmredzamu priekšrocību citādi, kā vien atņemot PSRS vai Krievijai iespējas panākt tehnisko pārspēku. Taču tiklīdz amerikāņi izraujas priekšgalā, viss tiek uzreiz sagrauts. Tāpat kā tas notika ar INF Līgumu.

Tagad ar ANO starpniecību tiek īstenoti mēģinājumi aizliegt hiperskaņas ieročus, kuru izstrādē ASV atpaliek no Krievijas, kurai tādi jau ir. Un nav ne mazāko šaubu par to, ka šāda aizlieguma nepieciešamība zudīs, kolīdz Savienotajām Valstīm pašām izdosies izveidot kaut ko līdzīgu.

Tas viss pārsteidzošā veidā atgādina džentlmeņa no anekdotes rīcību - jāmaina spēles noteikumi, ja uzvarēt neizdodas

New START, jeb starptautiskās drošības atlikumi

Šodien vienīgais spēkā esošais līgums ieroču ierobežošanas jomā starp Krieviju un ASV ir Līgums par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu (START). Un tikai tā pagarināšana palīdzēs izbēgt neatgriezenisku kontroles mehānismu sabrukumu kodolraķešu jomā.

"ASV likumsakarīgi velk visas esošās, gan parasto, gan kodolieroču ierobežošanas līgumu sistēmas demontāžas līniju. Pēc izstāšanās no INF līguma šobrīd pilnā gaitā apspriež jautājumu par New START līguma darbības izbeigšanu pēc 2021. gada. Un ASV dažādos līmeņos jau paziņo, ka vai nu Līgums tiks lauzts, jo tas nav izdevīgs Amerikai, vai arī Baltais nams piedāvās Krievijai un Ķīnai noslēgt līgumu ar jauniem, Savienotajām Valstīm izdevīgākiem nosacījumiem," uzskata militāro lietu eksperts Boriss Rožins.

Pēc Rožina domām, šādas ASV rīcības dēļ starptautiskās drošības sistēmas atliekas var tikt pilnībā demontētas.

Savukārt KF ĀM vadītāja vietnieks Sergejs Rjabkovs Maskavas ieroču neizplatīšanas konferences laikā, kas norisinājās novembra sākumā, paziņoja, ka Krieviju ļoti uztrauc situācija saistībā ar New START līgumu, kura termiņš beidzas 2021. gada februārī. Viņš uzsvēra: "Esošajos apstākļos New START pagarināšana, acīmredzot, ir vienīgais saprātīgais solis, kurš ļautu nepieļaut galēju degradāciju stratēģiskās stabilitātes jomā, izvairīties no kontroles mehānismu sabrukuma kodolraķešu jomā un iegūt laiku, lai apdomātu jaunas to kontroles metodes."

131
Pēc temata
Kā līguma INF laušana ietekmēs Baltijas valstis
Šoigu pastāstīja par ASV izdevumiem raķetēm, kuras pārkāpj INF līgumu
Militārais eksperts konstatējis, ka Baltijas ministri nepārzina INF noteikumus
ASV sākušas izstrādāt lauztā līguma INF aizliegtās raķetes
Krievija "tur pulveri sausu": Valsts dome pieņēmusi likumu par līguma INF apturēšanu
Pfizer

Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem

135
(atjaunots 10:49 19.01.2021)
Tīmeklī publicēta sarakste, kurā sniegta informācija par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanas procesu, kas ļoti līdzinās afērai. Regulators saskārās ar spēcīgu spiedienu un nepieciešamību atzīt vakcīnu līdz jaunajam gadam, lai gan ar preparātu bijušas problēmas.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Decembrī internetā parādījās dati par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanu, smelti no Eiropas zaļu aģentūrai (EZA) nozagtajiem dokumentiem, ziņo franču izdevums Le Monde, kura raksta tulkojumu publicē Inosmi.ru.

Le Monde izdevies iegūt un publicēt dažas ziņas no noslepenoto dokumentu paketes, ko 2020. gada 9. decembrī Eiropas zāļu aģentūrai nozaga nezināmas personas. Ar dokumentiem iepazinās Eiropas žurnālistu komanda.

Mapē iekļautas 20 nodaļas, kas galvenokārt attiecas uz "Pfizer-BioNTech" vakcīnas materiāliem. Starp dokumentiem ir aģentūras atbildīgo darbinieku 19 vēstules, kas nosūtītas no 10. līdz 25. novembrim. Ar dažām to vidū "manipulējuši" hakeri, vēsta EZA komunikē no 15. janvāra. Tomēr sarunā ar "Le Mond" aģentūra atzina, ka "publicētās elektroniskās vēstules atspoguļo tālaika problēmas un diskusijas".

Piecas elektroniskās vēstules, kas nosūtītas daudziem adresātiem (tādējādi samazinās varbūtība, ka tās pakļautas manipulācijām), ļauj spriest par spiedienu, ar ko saskārās aģentūra – tā mērķis bija paātrināt pirmās Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas procesu.

Piemēram, 12. novembra sarakstē viens no EZA darbiniekiem stāsta par sarunu ar ES veselības komisāri Stellu Kirjakidu (Stella Kyriakides). Uzstājot, "lai visas Eiropas valstis vienlaikus saņemtu vakcīnu", Kirjakidu arī uzsvēra, cik svarīgi ir "neforsēt" valstu nacionālo procedūru piemērošanu, jo tas novedīšot pie kavēkļiem preparāta apstiprinājuma procesā. Saskaņā ar ES direktīvu, epidēmijas gadījumā valstīm ir tiesības izmantot ārstniecības līdzekļus, ko nav apstiprinājusi EZA.

19. novembrī viens no augstākajiem EZA darbiniekiem min selektoru sanāksmi ar Eiropas Komisiju, kas norisinājās "diezgan saspringtā, reizēm pat nepatīkamā gaisotnē. Gaisotne sniedz priekšstatu par to, ar ko var saskarties EZA, ja cerības neattaisnosies, neatkarīgi no tā, vai tās ir reālistiskas vai ne."

Nākamajā dienā sarakstē ar Dānijas zāļu aģentūru tas pats ierēdnis atzina, ka viņam bijis negaidīts Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) paziņojums, kurā "skaidri nosauktas divas vakcīnas, kuras varēs saņemt apstiprinājumu līdz gada beigām ["Pfizer-BioNTech" un "Moderna"]. Ar abiem preparātiem joprojām ir problēmas," uzsvēra ierēdnis.

Par šīm "problēmām" ir runa pārējos decembrī nozagtajos dokumentos. Šī iemesla dēļ aģentūrai neradās aizdomas par manipulācijām. It īpaši runa ir par problēmām ar "Pfizer-BioNTech" vakcīnu.

Konstatēts, ka novembrī Eiropas aģentūra noformulējusi trīs "pamatiebildumus" pret šo vakcīnu:

  • dažiem ražošanas laukumiem nav apstiprināta piekrišana;
  • datu trūkums par vakcīnas komerciālajām partijām;
  • un – pats svarīgākais – konstatētas atšķirības kvalitātē starp vakcīnas komerciālajām partijām un tām, kas izmantotas klīniskajās pārbaudēs.

Pēdējais punkts izraisīja vislielākās pētnieku bažas, kas nodarbojās ar vakcīnas kvalitātes novērtējumu.

"Klupšanas akmens"

Patiešām, pārejas posmā no klīniskajām pārbaudēm pie komerciālās ražošanas stadijas, nācās mainīt ražošanas procesu un ieguldīt līdzekļus jaunās rūpnīcās. Ar šīm izmaiņām skaidrojamas atšķirības vakcīnu sastāvā, it īpaši RNS integritātes līmeņa samazināšana. RNS ir būtisks vakcīnas elements, kas veicina vīrusa dzeloņveida olbaltumvielas sintēzi pēc tās ievadīšanas šūnās. Tā "apmāca" imūnsistēmu atpazīt patogēnu un neitralizēt to. RNS integritāte vakcīnās, kas tika izmantotas klīniskajos izmēģinajumos, sasniedza 69%-81%, proti, tā bija pilna ķēde, kas ļāva sintezēt dzeloņveida olbaltumvielu. Savukārt datos par jauno ražošanas līniju partijām atspoguļoti zemāki rādītāji: vidēji 59%. Dažās partijās RNS saturs sasniedza vien 51%-52%. Tas bija "klupšanas akmens", par ko ziņoja EZA 23. novembrī.

Rodas jautājums, vai zemāks RNS līmenis var ietekmēt ne tikai vakcīnas lietošanas efektivitāti, bet arī tās drošību. Zemāks RNS integritātes līmenis var liecināt par lielāku piemaisījumu skaitu, galvenokārt – nošķelto RNS skaitu. "Šajā produkcijā mēs bieži sastapāmies ar nedaudz īsākiem vai nedaudz garākiem RNS. Filtrēšana notiek, ņemot vērā molekulas lielumu, taču ar lieliem apjomiem process tiek apgrūtināts," komentē informāciju Stīvs Paskolo (Steve Pascolo), Cīrihes universitātes slimnīcas pētnieks, kurš jau divdesmit gadus strādā pie RNS vakcīnām. (Būdams CureVac līdzdibinātājs, 2000. gadā viņš pameta šo uzņēmumu un pašlaik veic projektus kopā ar BioNTech). Šīs saīsinātās RNS acīmredzot nevar veicināt dzeloņveida olbaltumvielu sintēzi. Tomēr dati, ko kompānija iesniedza EZA, norāda: olbaltumvielas tiek sintezētas RNS līmenī, kas vienāds 62%. " BioNTech pirmo pārbaužu gaitā imūnreakcija radās ar vienu RNS mikrogramu, — skaidro Stīvs Paskolo, — Plānots, ka vakcīnā būs 30 mikrogrami, tātad ir rezerve."

Līdzīgs viedoklis ir arī ASV Pārtikas produktu un medikamentu kvalitātes sanitārās uzraudzības pārvaldei, ar kuru tāpat kontaktējās EZA. Pārvaldē "jautājums par RNS saturu netika uzskatīts par nopietnu problēmu", pauda EZA ierēdnis 23. novembra elektroniskā vēstulē.

Patiesībā, šajā ziņojumā ir teikts, ka šīs ražošanas un kvalitātes kontroles problēmas nav attiecināmas uz steidzamas apstiprināšanas procedūrām (ASV, Kanādā un Apvienotajā Karalistē). Patiesībā tā nav vakcīnas atļauja, - tā ir atļauja preparāta pagaidu lietošanai. Pagaidu atļauja vakcīnas ieviešanai tirgū, ko centās saņemt EZA, uzliek vairāk ierobežojumu. Tādējādi rodas nepieciešamība "saskaņot ar EZA, Valsts sanitārās uzraudzības un Kanādas aģentūras vispārējām prasībām, lai izvairītos no varbūtības, ka kāds reģions saņems nederīgu materiālu," pēc dažām dienām tika paziņots vienā no elektroniskajām vēstulēm.

"Galvenais iebildums"

26. novembrī BioNTech un Pfizer radās iespēja atbildēt uz EZA iebildumiem. Kompānijas informēja par pārbaudēm dažādās ražotnēs un piedāvāja paaugstināt RNK satura minimālo līmeni līdz 60% ražošanas sākumposmos, lai izvairītos no tā samazināšanās galaproduktā līdz līmenim, kas mazāks par 50%. Šķiet, minētais kritērijs tika pieņemts visos saskaņošanā izmantotajos dokumentos. Savā ziņojumā "Comirnaty" vakcīnas ražotāji apgalvo, ka atšķirības RNK daudzumā "nedrīkst ietekmēt" nedz produkcijas efektivitāti, nedz drošību. Dažas no šīm partijām jau izmantotas klīnisko pārbaužu laikā.

Tomēr šie dati, šķiet, nav pārliecinājuši Eiropas aģentūru, jo pēdējie dokumenti un pieejamie ziņojumi neļauj ignorēt "galveno iebildumu". To apliecina EZA un ražotāju elektroniskās sarakstes ekrānuzņēmums. "Šīs problēmas tiek uzskatītas par būtiskām, it īpaši produkta tipa inovatīva rakstura un ierobežotas pieredzes kontekstā. Tāpēc ir jāpiemēro stingrāka kontroles stratēģija." Viens no pēdējiem pieejamajiem ziņojumiem liecina, ka ražošanas procesu korekcija ļauj atjaunot integritātes līmeni līdz aptuveni 75%, kas ir salīdzināms ar klīnisko pārbaužu laikā izmantotajiem paraugiem.

Trīs dienas vēlāk, 3. decembrī, The Wall Street Journal publicēja rakstu par problēmu ar vakcīnas Pfizer ražošanu. "Dažās partijās izejvielu kvalitāte neatbilst normām. Mēs esam novērsuši problēmu, bet mums pietrūka laika nodrošināt šajā gadā plānotās piegādes," stāsta "cilvēks, kurš tieši piedalās vakcīnas Pfizer izstrādāšanā".

Vai šeit ir kāda saistība? Kompānija Pfizer atteicās komentēt situāciju, balstoties vien uz EZA kiberuzbrukuma izmeklēšanu, kas joprojām turpinās. Piektdien, 15. janvārī, BioNTech un Pfizer atkal ziņoja par aizkavēšanos ar piegādēm, aizbildinoties ar darbiem Beļģijas rūpnīcā Pursā.

Eiropas aģentūrā apstiprināja, ka vēlāk kvalitātes problēmu izdevies atrisināt. "Kompānijai izdevies atrisināt problēmas, kā arī sniegt informāciju un nepieciešamos datus, kas ļauj EZA pieņemt pozitīvu lēmumu par vakcīnu". Aģentūra apliecināja, ka pašreizējās tehniskās prasības attiecībā uz RNS līmeni "uzskatāmas par zinātniski pamatotām un pieņemamām".

Piemēram, aģentūra uzsver, ka diez vai saīsinātas RNS molekulas var veicināt proteīna vai peptīda veidošanos, tādējādi izraisot nevēlamas sekas. "Par spīti steidzamībai, visā Eiropas Savienībā vienmēr bija sapratne par to, ka augsto kvalitātes standartu jautājumos nevar būt nekādu kompromisu un jebkuriem ieteikumiem jābūt balstītiem vienīgi uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem, kvalitātes drošību un vakcīnas efektivitāti," apgalvo EZA. Eiropas Komisijā uz mūsu jautājumiem arī atbildēja, ka šīs diskusijas "nekad nav kaitējušas aģentūras neatkarībai un nekādā ziņā nav kompromitējušas EZA lēmumu objektivitāti par vakcīnu un citu zāļu līdzekļu izvērtēšanu."

Krievu vai rusofilu pēdas

Joprojām nav zināms, kas varētu būt saistīts ar hakeru neseno uzbrukuma. Nozagtie dati parādījās torrentu vietnē "Rutor", kur "Ru" nozīmē "Krievija", bet "tor" - tīmekļa pārlūkprogramma, kas ļauj anonīmi lasīt vietnes internetā (pārlūkprogramma Tor nav saistīta ar Krieviju tika izstrādāta ASV JKS – red. piez.). Tas var kalpot par labu versijai, ka hakeris ir no Krievijas vai atbalsta to. "Līdzīgu uzlaušanas un datu zagšanas taktiku, kam seko to noplūde, jau ir lietojuši Krievijas hakeri (Guccifer 2.0, jeb Pasaules antidopinga aģentūras lieta), stāsta Žans Mišels Doans (Jean-Michel Doan), kompānijas "Sekoia" speciālists, kas nodarbojas ar kiberdrošības jautājumiem.

Turklāt ir grūti izslēgt versiju par rūpniecisko kiberspiegošanu, it īpaši ņemot vērā, ka, izvēloties dokumentus, noziedznieki orientējās tieši uz Pfizer. Uz to norāda arī failam piešķirtais virsraksts – "Vērienīgas krāpšanas ar vakcīnu Pfizer pierādījumi." Bet kā tad ir ar vakcinācijas nīdēju grupu, kas mēģināja diskreditēt vakcīnas? "Maz ticams, ka hakeris - vakcīnu nīdējs publicēs datus ne īpaši populārā tīmekļa vietnē, kuras specialitāte ir pirātisms," komentē Žans Mišels Doans.

Tikmēr fakti ir tādi: EZA pilnībā apstiprināja Pfizer-BioNTech vakcīnu 2020. gada 21. decembrī, trīs nedēļas pēc apstiprināšanas Lielbritānijā un divas nedēļas pēc apstiprināšanas Savienotajās Valstīs. tātad EZA, par spīti visam, bija vajadzīgs zināms laiks, lai atrisinātu problēmas. Eiropas Komisija norādīja, ka tāda aizkavēšanās nav pieļaujama – par to liecina sarakste no 19. novembra: "Lai ko mēs darītu, paātrinot saskaņošanas procesu (ar citām institūcijām) vai veicot to nepieciešamajos termiņos, lai iegūtu precīzas garantijas (…), EZA būs jāsaskaras ar jautājumiem un kritiku no dažādām pusēm (Eiropas Komisija, ES dalībvalstis, Eiropas Parlaments, mediji un sabiedrība)," teikts aģentūras augstā ranga ierēdņa paziņojumā. Viņš nevarēja prognozēt, ka līdztekus aģentūrai būs jātiek galā arī ar kiberuzbrukumu.

135
Tagi:
Pfizer, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
 COVID-19

"Bīstama blakusparādība": vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā

112
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.

112
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju
Džo Baidens

Džo Baidens oficiāli kļuvis par ASV prezidentu

0
(atjaunots 09:46 21.01.2021)
Džo Baidens pēc īsa svinīgā zvēresta kļuvis par Amerikas Savienoto Valstu 46. prezidentu.

RĪGA, 21. janvāris – Sputnik. Džozefs Baidens devis zvērestu un oficiāli stājies ASV prezidenta postenī, vēsta Sputnik Baltkrievija.

"Es, Džo Baidens, svinīgi zvēru, ka godprātīgi pildīšu Savienoto Valstu prezidenta pienākumus un visiem saviem spēkiem uzturēšu, aizsargāšu un aizstāvēšu Savienoto Valstu Konstitūciju," viņš teica, uzlicis roku uz Bībeles.

Pirms Baidena amatā stājās ASV viceprezidente Kamala Harisa – pirmā sieviete ASV šajā postenī.

Jaunā prezidenta runa

"Šī ir Amerikas diena, šī ir demokrātijas diena. Vēstures un atjaunotnes cerības diena. Šodien mēs svinam nevis kandidāta, bet gan mērķa triumfu. Mērķa – demokrātijas. Tautas griba tika sadzirdēta. Mēs no jauna esam aptvēruši, ka demokrātija ir dārga, tā ir trausla," Baidens teica savā runā.

Pēc viņa domām, šī gada janvārī ASV triumfējusi demokrātija.

ASV jaunais prezidents paziņoja, ka centīšoties atjaunot vienotību valstī, un aicināja visus amerikāņus rīkoties tāpat.

"Lai tiktu galā ar visiem šiem izaicinājumiem, lai atjaunotu Amerikas dvēseli un nodrošinātu nākotni, vajadzīga vienotība, vairāk nekā vārdi… Šodien, šajā janvāra dienā, mana dvēsele tiecas saliedēt Ameriku, apvienot mūsu tautu, apvienot mūsu nāciju. Un es lūdzu katru amerikāni pievienoties man šajā mērķī," viņš teica.

Baidens atzīmēja, ka ASV nāksies daudz ko paveikt, lai pārvarētu koronavīrusa pandēmijas sekas un atjaunotos, bet ekstrēmisms un iekšējais terorisms tikšot uzvarēts.

"Mēs paātrināsimies, iesim uz priekšu, jo mums daudz kas jāpaveic šajā nelaimīgajā ziemā," viņš precizēja, ka ASV daudz ko nāksies atjaunot, uzbūvēt un atveseļot.

Prezidents apsolīja, ka Amerika atjaunos savienības un atkal komunicēs ar pasauli.

"Mēs atjaunosim savas alianses un atkal komunicēsim ar pasauli. Ne tāpēc, lai reaģētu uz vakarējiem izaicinājumiem, bet gan uz šīsdienas un rītdienas izaicinājumiem. Es ņemšu vērā nevis mūsu spēka piemēru, bet gan mūsu piemēra spēku," viņš apgalvoja.

Baidens solīja, ka ASV būs spēcīgs un uzticams partneris miera un drošības jautājumos.

Inaugurācijas runas laikā Baidens to pārtrauca klusuma brīdim, pieminot pandēmijas upurus.

"Mana pirmā darbība postenī, un es lūdzu jūs uz brīdi pievienoties klusai lūgšanai piemiņā par tiem, ko mēs esam zaudējuši pēdējā gada laikā pandēmijas dēļ. Visus šos 400 tūkstošus… amerikāņu: mātes, tēvus, vīrus, sievas, dēlus, meitas, draugus, kaimiņus, kolēģus," viņš aicināja.

78 gadus vecais demokrāts Džo Baidens ir kļuvis par 46. valsts prezidentu. Viņš uzvarēja vēlēšanās republikāni Donaldu Trampu, kurš plānoja pavadīt Baltajā namā otru prezidentūras termiņu. Tramps atteicās piedalīties sava pēcnācēja inaugurācijā.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
"Mani sauc Džo. Džo Baidens": ASV jaunā prezidenta dzīves lappuses
Amerikāņu mediji saskata "pirmshitlera ēras" pazīmes ASV
Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs
Neizdevās padarīt Ameriku varenu: Donalda Trampa prezidentūras gadi