Latvijas armijas virsnieks pārbauda karavīru formastērpu, foto no arhīva

Latvijas armijas diena: gadsimta mīts un skarbā realitāte

456
(atjaunots 08:37 11.11.2019)
Latvija 11. novembrī svin Lāčplēša dienu, ko ieskauj īpašs vēsturiskais oreols. Pirms 100 gadiem, 1919. gada 11.novembrī jaunās Latvijas valsts bruņotās vienības apturēja baltgvardu spēku, tā saucamās Bermonta armijas uzbrukumu Rīgai.

Svētku dienas vakarā pāri Akmens tiltam Rīgas pils virzienā, simboliski atkārtojot pirms gadsimta ieto ceļu pretī uzvarai, aizritēs militārā parāde, kurā piedalīsies 500 karavīri, policisti un ugunsdzēsēji.

Parādi vēros valsts prezidents Egils Levits, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš. Notiks arī gājiens ar lāpām un svecēm. Tiešā translācija ļaus noskatīties svētku šovu visā Latvijā.

Bruņotie spēki ir valsts un sabiedrības balsts, taču pat svētkos nevajag izmest no prāta armijas problēmas un drošības deficītu. Dīvainā kārtā gadsimtu vēlāk Latvija atkal gatavojas vērienīgam militārajam konfliktam: tērē aizsardzībai 2% IKP (no 2018.gada), izvieto savā teritorijā ārvalstu karaspēkus un armijas bāzes, organizē desmitiem manevru ar Ziemeļatlantijas alianses dalību. Pie tam militārā spēka pasaules reitingā Global Firepower Latvija ieņem 105.vienu starp 137 valstīm (divus gadus valsts ieņēma 103.vietu). Starp tuvākajiem kaimiņiem zemāk stāv tikai Igaunija (112.vieta). Taču agrārā Moldova ar saviem 5100 "durkļiem" rietumu analītiķu reitingā nez kāpēc stāv par diviem pakāpieniem augstāk nekā Latvija, kuras spēkos ir 5300 karavīri. Iespējams, tā ir Baltijas militārā viltība, īpaša taktika.

Īpašais ceļš

Latvijas Aizsardzības ministrijas dati liecina, ka 34% iedzīvotāju neatrod valstī uzticamu informācijas avotu drošības jautājumos. Tomēr NBS ekipējums un iespējas nav nekāds noslēpums.

Militāra konflikta gadījumam Latvijas rīcībā ir viena sauszemes spēku brigāde (apmēram 5 tūkstoši karavīru un 303 vieglās bruņumašīnas), gaisa spēki (5 helikopteri) un Jūras spēki (it kā darbspējīgi ir 11 patruļas kuteri un 5 tralētāji). Pie tam novembra sākumā NBS par 5,5 miljoniem eiro saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām (70% izdevumu sedza Latvija). Pēc aizsardzības ministra Pabrika domām, lieliskās laivas padarīs valsti "daudz drošāku". Kā pieredzējis jūrnieks varu tikai piebilst, ka šīs piepūšamās konstrukcijas pat vasarā negarantē ekipāžas drošību neprognozējamās Baltijas viļņos.

  • Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    © Photo Latvijas armija
  • 1.novembrī notika Nacionālo bruņoto spēku saņemto RHIB tipa laivu prezentācija, ko apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris pulkvedis Normunds Aleksis.
    Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    © Photo Latvijas armija
  • 1.novembrī notika Nacionālo bruņoto spēku saņemto RHIB tipa laivu prezentācija, ko apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris pulkvedis Normunds Aleksis.
    Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    © Photo Latvijas armija
  • 1.novembrī notika Nacionālo bruņoto spēku saņemto RHIB tipa laivu prezentācija, ko apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris pulkvedis Normunds Aleksis.
    Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    © Photo Latvijas armija
  • 1.novembrī notika Nacionālo bruņoto spēku saņemto RHIB tipa laivu prezentācija, ko apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris pulkvedis Normunds Aleksis.
    Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    © Photo Latvijas armija
  • 1.novembrī notika Nacionālo bruņoto spēku saņemto RHIB tipa laivu prezentācija, ko apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris pulkvedis Normunds Aleksis.
    Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    © Photo Latvijas armija
  • 1.novembrī notika Nacionālo bruņoto spēku saņemto RHIB tipa laivu prezentācija, ko apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris pulkvedis Normunds Aleksis.
    Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    © Photo Latvijas armija
  • 1.novembrī notika Nacionālo bruņoto spēku saņemto RHIB tipa laivu prezentācija, ko apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris pulkvedis Normunds Aleksis.
    Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    © Photo Latvijas armija
  • 1.novembrī notika Nacionālo bruņoto spēku saņemto RHIB tipa laivu prezentācija, ko apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris pulkvedis Normunds Aleksis.
    Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    © Photo Latvijas armija
1 / 9
© Photo Latvijas armija
Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām

Republikai ir arī teritoriālās aizsardzības brīvprātīgie spēki – Zemessardze (aptuveni 600 profesionāli karavīri un 10 tūkstoši brīvprātīgo), taču partizānu cīņa ir galējs pasākums. Skaidrs, ka NATO pavadītie 15 gadi nav bijuši īsti sekmīgi Latvijas NBS. Ar ideoloģiju (Krievijai naidīgiem izteicieniem) vai dezinformāciju vien uzvarai būs pamaz.

Latviešu emigrācijas idejiskais pārstāvis, Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes bijušais komandieris ģenerālis Ilmārs Lejiņš iepriekš izteicās par NBS slēpto spēku: "Bet mēs arī varam kā džudo un aikido izmantot pretinieka spēku sev par labu. Krievija vienmēr, vienmēr uzskatīs Latviju par militāri neko. Tas ir mūsu spēks." Zviedrijas kara akadēmijas absolvents Lejiņš ir NATO attīstības štāba priekšnieka otrais vietnieks Norfolkā, ASV, un par viņa sasniegumiem džudo un aikido plašai sabiedrībai nekas nav zināms. Skaitļi, fakti un bruņojums ir labi zināmi.

Pagātnes tehnoloģijas

Septembrī Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas izstrādāto Latvijas kiberdrošības stratēģija 2019.-2022. gadam. Tīklcentriskas partizānu nodaļas, mākoņa stratēģijas un lāzermodelēšanas sistēmas MILES – tas viss ir lieliski, taču armijā nav neviena tanka, nevienas raķešu iekārtas, nevienas kara lidmašīnas vai vismaz kara helikopteru.

Jūras spēki ir tikai iezīmēti, relatīvi cīņasspējīgi. Patrulēšana tomēr ir policijas funkcija, bet iespējamam, moderni bruņotajam pretiniekam vienkārši nav ko likt pretī. Pēdējos gados Latvijas JS saņēmuši vairākus Skrunda klases patruļas kuterus-katamarānus, kas spēj sasniegt ātrumu līdz 21 mezglam, taču bez bruņojuma. Kaujas apstākļos tādi peldlīdzekļi var kalpot tikai kā mērķis.

NBS ir plaša militārās izglītības sistēma, ko veido Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (virsnieku sagatavošana), Instruktoru skola Cēsīs (jaunākā komandsastāva sagatavošana), Jūras spēku mācību centrs Liepājā (kara jūrnieku sagatavošana pēc NATO standartiem), kājnieku skola (Alūksnē), sakarnieku skola (Rīgā), nesprāgušas munīcijas neitralizācijas skola (Ādažos). Ir arī Valodu skola, kas sadarbojas ar valodu centriem Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Francijā, Vācijā un gatavo karavīrus mācībām ārvalstu mācību centros vai ārvalstu misijām.

NBS vadība cenšas arī zināmā mērā programmēt un transformēt sabiedrību – republikā regulāri rit miitārās mācības, kurās tiek izspēlētas "civilās krīzes" situācijas, kurās nevar "palikt malā". Taču Latvijas iedzīvotāji – nepilni 1,9 miljoni cilvēku – vienkārši nespēj nodrošināt pietiekamu jauniesaucamo resursu. Vārdu sakot, ir grūti veidot modernu un cīņas spējīgu armiju mazā un ne īpaši bagātā valstī.

Izceļoties plašam militārajam konfliktam Baltijas reģionā, atliek cerēt tikai uz vecākajiem NATO partneriem, taču šai organizācijai var būt pašai savi plāni un motīvi. Nerunājot jau par ASV ekskluzīvajām interesēm, kas lielā mērā nosaka alianses darbības.

Pati proamerikāniskā militārā bloka dislokācija miermīlīgajā Austrumeiropā palielina bruņoto konfliktu risku, jo katra sistēma tiecas panākt savu strukturālo attīstību un operatīvo paplašināšanos. Tāpēc par Latvijas armijas gadu simteņa iznākumu var uzskatīt republikas teritorijas pārvēršanos par NATO stratēģisko placdarmu. Tādā vēsturiskajā situācijā par Baltijas valstu mierīgo iedzīvotāju drošību iespējams runāt tikai propagandas nolūkos. Ne velti taču Latvijas iedzīvotāju skaits laikā no 1990. līdz 2014.gadam sarucis par 25%, sasniedzot 1954.gada līmeni – bez kariem, epidēmijām un stihiskām nelaimēm.

Atbildes reakcija ir likumsakarīga un pamatota – Krievija nevar būt mazāka un vājāka nekā tā ir. Tās ir Krievijas suverēnās tiesības – nodrošināt nacionālo drošību ar draudiem adekvātām metodēm. Tāpēc Kaļiņingradas apgabals un Baltijas reģions saņem jaunākos atbildes uzbrukuma ieročus, arī kuģus un zemūdenes ar "Kalibr", OTRK "Iskander M", ZRS S-400 "Triumf" un krasta raķešu kompleksus.

Lielākā teritorija pasaulē ļauj Krievijai izkliedēt stratēģisko kodolspēku mobilos trieciena spēkus, dot satriecošu atbildi jebkuram pretiniekam, jebkurā situācijā (ieskaitot ASV izstāšanos no līguma INF), visos virzienos.

Rīga pat nepūlas izvairīties no prioritāra mērķa likteņa globāla militāra konflikta gadījumā. Vai patiešām Latvijai nepieciešama nacionālā "armija-mērķis" un amerikāņu stratēģisko bumbvedēju B-52H bezatbildīgā "dominēšana" gaisā virs Baltijas jūras?

456
Aleksejs Navaļnijs

Kāpēc Navaļnijs steidz atgriezties Krievijā

1
(atjaunots 15:39 16.01.2021)
Aleksejs Navaļnijs pēkšņi steidz atgriezties Krievijā. Viņš gan jau solīja braukt mājās, bet tagad pēkšņi paziņoja, ka ieradīsies Maskavā jau šosvētdien.

"Sagaidiet," viņš aicināja cerībā uz milzīgiem sajūsminātu pielūdzēju pūļiem. Laikam jau tiem vajadzētu pasargāt savu elku – varbūt no tūlītēja aresta, varbūt no "jauna slepkavības mēģinājuma", portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Navaļnija pielūdzēji jau sacenšas savā starpā – ar ko salīdzināt viņa atgriešanos? Saharova atbraukšana no Gorkijas 1986. gadā? Homeini no Parīzes 1979. gadā? Pesimisti noteikti atsauks atmiņā arī Benigno Akino mājāsbraukšanu uz Filipīnām no ASV 1983. gadā – toreiz bijušo senatoru nošāva jau lidostā (kad varasiestādes viņu jau arestēja). Visas šīs mājāsbraukšanas var uzskatīt par uzvaru. Jā, Saharovs nesagaidīja PSRS sabrukumu, tomēr deva savu ieguldījumu tā krahā. Jā, Akino gāja bojā, tomēr trīs gadus vēlāk Filipīnu diktators Markoss tika gāzts, Akino atraitne ieņēma prezidenta vietu. Savukārt ajatolla Homeini varu pārņēma gandrīz nekavējoties (viņš ieradās laikā, kad šahs jau bija prom) un valdīja valstī vēl desmit gadus līdz savai nāves stundiņai.

Tomēr Putins nav ne šahs, ne Gorbačovs, ne Markoss. Navaļnijs nav ne akadēmiķis, ne lielais ajatolla. Viņam nav tādas cieņas tautā, kādu baudīja Homeini, ir tikai vēlme sagādāt problēmas varai. Viņam šķiet, ka, ieradies no Berlīnes, viņš organizēs varai Zugzwang (spaidu gājienu) – apstākļus, kuros jebkurš gājiens tikai pasliktina stāvokli. Viens no viņa piekritējiem rakstīja, ka mēģinājumi aizturēt un ieslodzīt "vēl vairāk pacels Navaļnija autoritāti sabiedrībā" un palielinās risku valdībai visās gaidāmajās vēlēšanās. Bet, ja "valdība atteiksies no spēka pielietošanas, to pareizi uzskatīs par vājību. Krievijas varasiestādēm labu variantu nav".

Patiesībā labu variantu nav Navaļnijam. Nav, kopš viņš apsūdzēja par savu saindēšanu Vladimiru Putinu. Absolūts vairākums Krievijas pilsoņu viņam vienkārši nenoticēja, daudziem agrāk vienaldzīgajiem radās iespaids, ka viņš strādā Krievijas ienaidnieku labā. Stāsts ar saindēšanu ir pārlieku dīvains. Daudz loģiskāk izklausās, ka Navaļniju varēja mēģināt nogalināt Putina pretinieki – pataisīt viņu par sakrālo upuri. Pats Navaļnijs var pēc sirds patikas ticēt savai misijai "glābt Krieviju no Putina" (Krievija to nav lūgusi, bet tas jau nevienu neuztrauc), tomēr lielākā daļa viņu uzskata par ieroci valstij naidīgu spēku rokās. Ne tikai Putinam – visai Krievijai naidīgu.

Navaļnijs nevar pārvērsties par tautas elku, krievu Homeini. Tātad viņam nav nekādu izredžu pat tālā nākotnē nākt pie varas Krievijā. Tāpēc tiem, kuri ieguldīja naudu projektā "Navaļnijs", tagad no viņa var būt tikai viens labums – sakrālais upuris, "varonis, ko Putins tomēr nogalinājis". Krievijas vadība to lieliski saprot, jau labu laiku saprot, tāpēc tai absolūti nav vajadzīgi jauni un šoreiz sekmīgi Navaļnija slepkavības mēģinājumi. Viņa atgriešanās sagādās vien raizes kompetentajiem dienestiem – ņemot vērā Omskas un Tomskas stāstu, Navaļniju vajadzēs sargāt daudz rūpīgāk. Pie tam specdienesti nevar garantēt viņa drošību – gan tāpēc, ka ar Navaļniju spēlējas viņu kolēģi ārvalstīs, gan tāpēc, ka neviens nevar būt nodrošināts pret nepārvaramas varas apstākļiem, piemēram, vājprātīgā vai vientuļa terorista uzbrukumu. Tātad Krievijai patiešām būtu vienkāršāk, ja Navaļnijs būtu palicis Vācijā. Nē, ne jau tāpēc, ka Krievija bītos no viņa popularitātes vai panākumiem vēlēšanās (pat paša labvēlīgākā scenārija apstākļos, ja rudenī Domē nonāks pāris deputāti, diezin vai tas ir iemesls Putinam satraukties). Runa ir par to, ka viņš tagad ir kļuvis par bumbu ar laika degli un detonators ir ārpus Krievijas. 

Neviens nedomā liegt Navaļnijam iebraukt valstī, tam nav nekāda pamata – ne politiska, ne juridiska. Neviens neplāno dāvāt ieganstus saucieniem "Putins baidās no Navaļnija, tāpēc nelaiž viņu Krievijā!" (par to Navaļnijs pats laiku pa laikam ierunājas) – nebaidās, tikai nicina. Tomēr pēc atgriešanās Navaļņijam būs jāatbild saskaņā ar krimināllietām, gan vecajām, gan jaunajām. Viņam ne tikai nāksies staigāt pa tiesām, bet arī gatavoties reālam sodam. Tas iespējams lietās par valsts vadītāja apmelošanu – galu galā, publiskas apsūdzības par slepkavības mēģinājumu nevar atstāt nesodītas.

Principā, Navaļnijs ir gatavs kādu laiku pasēdēt aiz restēm – viņam tas šķiet "ceļš pretī varai", proti, Mandelas ceļš (vēl viena nekaunīga, tomēr populāra analoģija). Tomēr Krievijas vara līdz pēdējam negribēja padarīt viņu par mocekli. Lai arī viltotu, lai arī nelielai iedzīvotāju daļai. Tagad būs grūtāk pieturēties pie tādas taktikas, kaut vai tāpēc, ka tie paši "cīnītāji pret režīmu", Navaļnija piekritēji, kuri nepārtraukti atmasko "čekistu režīmu", pūlēsies pārliecināt visus: ja Navaļnjs nav iesēdināts arī pēc tādām apsūdzībām, Putins ir vājš, un "tauta viņam to nepiedos". Jā, informācijas karā visi līdzekļi ir labi, ir īpaši, ja ir uzdevums "sašūpot", nevis stiprināt. Tomēr arī tādā gadījumā Putins nespēlēs pēc svešiem noteikumiem un pavisam noteikti nepadosies Navaļnija niķiem.

Viņam vienkārši nekas cits neatlika, kā vien paātrināt atgriešanos Krievijā. Kāpēc? Tāpēc, ka Tramps ir bloķēts Twiter. Jā, sakars ir tiešs, ņemot vērā projekta "Navaļnjs" autoru loģiku.

Bija jau skaidrs, ka Rietumos viņu atstāt nevar, tur viņš ātri kristos cenā, pārvērstos par vēl vienu Hodorkovski. Viņš nebūtu derīgs arī mēģinājumiem "šūpot režīmu", un ko tad Rietumos prezentēt kā "Putina galveno pretinieku"? Viņš jāsūta uz mājām, lai kādi būtu izdevumi un riski. Vienalga, vai Krievijā viņu iesēdinas vai ne, tik un tā varēs vēl dažus mēnešus spriedelēt: "Pirms Valsts domes vēlēšanām opozīcijas līderis iesēdināts (viņu vajā, neļauj balotēties)." Tādam scenārijam laika vēl bija pietiekami – varēja atgriezties pavasarī. Tomēr pēkšņi gadījās "Kapitolija ieņemšana" un Trampa bloķēšana sociālajos tīklos.

Pie kā tāds "demokrātijas triumfs" novedīs Krievijā, pēc triumfa organizatoru un viņu domubiedra Navaļnija domām? Pareizi – pie tā, ka tagad Kremlis ar vieglu sirdi visur nobloķēs Navaļniju. Ne uzreiz, ne pašrocīgi, ar "Telegram" un " YouTube" saimnieku rokām, jo viņi negribēšot zaudēt tirgu Krievijā un padosies totalitārajam Kremlim. Pie tam pēc "Trampa neveiksmes" viņu reputācija tik un tā ir sabojāta. Tātad Navaļnijam bloķēs saziņas kanālus, tāoat kā Trampam, lai arī viņi nemaz nav līdzīgi un mēŗķi viņiem ir pretēji.

Strīdēties nav jēgas – tā ir vesela pasaules aina. Pasaules, kurā digitālās diktatūras veidotāji, politiskās un ideoloģiskās cenzūras, raganu medību un "nepareizā viedokļa" apkarošanas piekritēji dēvē sevi par demokrātiem, liberāļiem un godīgiem cilvēkiem. Paldies Dievam, Krievija pie tās pasaules nepieder – atšķirībā no Alekseja Navaļnija, kurš tik un tā ir Rietumu elements, lai kur dzīvotu – Berlīnē vai Maskavā.

Starp citu, tas viss var beigties, pat nesācies: Navaļnijs var 17. decembrī neatbraukt. Pēc Rietumu specdienestu nopietnajiem brīdinājumiem par dzīvības briesmām vai pat Merkeles un paša Džo Baidena personiskā lūguma.

1
Tagi:
Navaļnijs, Krievija, Vācija
Pēc temata
Toksikologs: diagnoze "saindēšanās" Navaļnijam neapstiprinājās
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
Lockheed Martin F-35 Lightning II

Kāpēc ASV atkal atlikta F-35 sērijveida ražošana

17
(atjaunots 14:01 15.01.2021)
ASV Aizsardzības ministrija jau atkal atlikusi F-35 Lightning II sērijveida ražošanas sākumu. Iznīcinātājs nav gatavs izmēģinājumiem cīņā, ko tam vajadzēja noslēgt jau pirms četriem gadiem.

Skaidri redzams: Savienotās Valstis ir pārvērtējušas savas tehnoloģiskās iespējas, un 2021. gada janvārī "vērienīgākā bruņojuma programma pasaules vēsturē, vērta vairāk nekā 1,6 triljonus dolāru", ir uzkārusies ar 615 mazās sērijās klajā laistiem "piektās paaudzes" F-35 ar veselu kaudzi "ģenētisku kaišu", stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

ASV aizsardzības ministra vietniece iepirkumu un sagādes jautājumos Elena Lorda atcēlusi -35 Lightning II sērijveida ražošanas sākumu, kas bija ieplānots šī gada martā. Galvenais iemesls – tehniskas problēmas. Iznīcinātājam ir virkne nopietnu trūkumu, un tas nav demonstrējis savas iespējas darbā pret mūsdienu PGA sistēmām.

Dažādas F-35 modifikācijas nāk klajā jau kopš 2011. gada, trīs gadus vēlāk iznīcinātājs oficiāli pieņemts bruņotajos spēkos. Patlaban ir gatavi vairāk nekā 600 no ieplānotajiem 3200 aparātiem, tomēr Pentagona oficiālais lēmums par F-35 sērijveida ražošanu garantē, ka nopietnu uzdevumu risināšanai paredzētais iznīcinātājs ir gatavs, tā ir "kvalitātes zīme" pircējiem ārvalstīs un amerikāņu nodokļu maksātājiem, tas garantē ražošanas efektivitāti un tehnisko apkopi pēc iegādes. Ja ASV AM lēmuma nav, nav arī augstas cīņas gatavības, īstas kvalitātes un pieprasījuma ārzemēs.

F-35 perspektīvas nav prognozējamas, Pentagona pozitīvais lēmums tiek atlikts jau vairākus gadus. Paies vairāki mēneši, līdz jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena administrācijas ieceltā jaunā speciālistu komanda saņems visu informāciju neatkarīgai tehniskajai ekspertīzei un pieņems lēmumu par F-35 sērijveida ražošanu līdz 2046. gadam. "Neredzamo lidmašīnu" izslēgšana no ekspluatācijas ieplānota no 2070. gada. Fantastiski plāni. Tomēr speciālisti ir vīlušies par praktisko ekspluatāciju. No vairāku parametru viedokļa F-35 Lightning II neatbilst piektās paaudzes standartam: zemskaņas kreiserātrums, lidaparāts ir saskatāms radaros, augsts avāriju līmenis. Kodolieroču nesēja sertifikācija ieplānota 2023. gada janvārī, tomēr pēc visām neveiksmēm, iespējams, tiks atlikti arī šie plāni.

Amerikāņu sapnis

F-35 Lightning II ekspluatācijas izdevumi ir daudz augstāki, nekā ceturtās paaudzes iznīcinātājiem, tāpēc valsts amatpersonām rodas šaubas par liela "neredzamo" skaita iegādes lietderību. Tomēr investīcijas F-35 programmā ir tik lielas, ka tās atcelt nav iespējams. Līdz ar ASV līdzekļus projektā ieguldījusi Beļģija, Lielbritānija, Polija, Itālija un citas valstis, tikai tas par labu nenāk. 3. janvārī amerikāņu žurnāls Military Watch pastāstīja: vienīgais 5. paaudzes iznīcinātājs Rietumu pasaulē – F-35 – "ir ļoti tāls no ideālas cīņas gatavības un var izrādīties, ka līdz 2025. gadam tas nebūs piemērots intensīvai karadarbībai".

Jau ceturto gadu par F-35 ražošanas programmu atbildīgās amatpersonas nespēj paziņot precīzu datumu, kad iznīcinātājs būs gatavs cīņas izmēģinājumiem. Nav gatavs pat simulāciju centrs lidaparāta bruņojuma sarežģīto sistēmu pārbaudēm. 2020. gadā uzņēmējs mazināja ražošanas tempus rezerves daļu trūkuma dēļ. Iepriekš Pentagons vairākkārt atteicās pieņemt jaunus F-35 tehnoloģisku brāķu dēļ (tie svārstās no korpusa korozijas līdz programmatūrai), kas fiksēti diviem simtiem "piektās paaudzes" mašīnu. Savā atskaitē militārpersonas atzīmēja, ka F-35 ekspluatācijas termiņš "var sasniegt tikai 2100 lidojuma stundas". Sākotnēji iznīcinātājs tika izstrādāts, rēķinoties ar 8000 stundu gaisā (40 gadi).

Paradokss: ar tādu trūkumu "buķeti" desmitiem iznīcinātāju F-35 tomēr pārdoti ārvalstu partneriem, tos ekspluatē astoņas valstis (ieskaitot ASV). Šodien savus "neredzamos" gaida Lielbritānijas, Grieķijas, Dānijas, Izraēlas, AAE, Kataras un Japānas gaisa spēki. Piemēram, Izraēlas GKS pasūtījuši 50 iznīcinātājus F-35 un gribētu iegādāties vēl divus desmitus. "Zibeņu" pilotēšanu apguvuši vairāk nekā 1200 lidotāji, 10 tūkstoši tehniķu – F-35 apkopi. Šajā fonā firmai Lockheed Martin pat izdevies samazināt cenu modifikācijai F-35A no agrākajiem 250 miljoniem līdz 80 miljoniem dolāru. Amerikāņu mārketings manāmi apsteidz tehnoloģiju līmeni. Spārnotajam sapnim nav jāprot labi lidot, ja to var labi pārdot.

Nejaukais oportūnists

F-35 Lightning II katastrofu sērija ļauj prognozēt – tuvākajos gados mašīnas liktenis būs smags. Piedevām: ja amerikāņu jaunākajam iznīcinātājam ir tehnoloģiski trūkumi mierlaika ekspluatācijas apstākļos, skaidrs, ka tikšanās kaujā, piemēram, ar Krievijas piektās paaudzes iznīcinātāju Su-57, zenītraķešu sistēmu S-400 vai radioelektroniskās cīņas līdzekļiem tam beigsies bēdīgi. Lidaparāts ir spiests pielāgoties skarbajai reālajai dzīvei.

Amerikāņu iznīcinātāja lielāko trūkumu skaitu izdevies samazināt – tagad fiksētas "tikai" piecas problēmas, tomēr arī tas ir daudz mašīnai, kas maksā no 80 miljoniem (GKS modifikācija) līdz 130 miljoniem (JKS modifikācija) dolāru. Virsskaņas ātrumā lidaparātam draud planiera, stealth-seguma un astes daļā izvietoto antenu bojājumi. Taču Pentagons nav ienaidnieks Lockheed Martin", un lojāli palaboja F-35 ekspluatācijas īpašības – šodien to uzskata par zemskaņas iznīcinātāju, spējīgu uz īsu laiku palielināt ātrumu. Speciāla instrukcija informē, cik sekundes ilgs paātrinājums atļauts līdz 1,2 Mahiem modifikācijām F-35B un F-35C. Izrādās, konstrukcijas trūkumus var novērst arī ar tādām metodēm.

Atgādināšu: iepriekš par nesekmīgu tika atzīts amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājs F-22 Raptor. Nedroša EM viļņu absorbcijas virsma, F-22 pamanāmība metru diapazona radaros, darbības rādiuss līdz 750 km, sērijveida mašīnas kosmiskā cena (350 miljoni dolāru) lika 2009. gadā pielikt punktu programmai pēc 25% plāna izpildes. Izlaisti tikai 187 iznīcinātāji. F-22 programmas dzīvotspējai lielā mērā par ļaunu nāca arī dārgā tehniskā apkope. ASV valdības kases (GAO) dati no 2020. gada 29. novembra liecina, ka ASV GKS galvenais 5. paaudzes iznīcinātājs F-22 Raptor nemainīgi bija pati sliktākā lidmašīna no cīņas gatavības viedokļa, ņemot vērā tehniskās apkalpošanas ārkārtīgi augstās prasības un ekspluatācijas izdevums. Ja jau miera laikā darbam gatava aptuveni puse šo mašīnu, kas notiks karā?

Ap jauno F-35 Lightning II veidojas līdzīga situācija. Iepriekš ASV valsts kase atzīmēja, ka F-35 tehniskā apkalpošana ir bēdīga, Pentagona iespējas F-35 remonta jomā atpaliek no grafika par sešiem gadiem. Aizsardzības ministra vietniece Elena Lorda pauda viedokli, ka armija nevar atļauties uzturēt F-35 kārtībā: "Bruņoto spēku jaunākā un sarežģītākā iznīcinātāja uzturēšana kārtībā radīs nopietnas problēmas tuvākajos gados (..) un, domājams, joprojām negatīvi ietekmēs cīņas spēju."

17
Tagi:
iznīcinātājs, aizsardzība, Pentagons, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
Krievijas iznīcinātājs Su-57 iekaro pasauli. Kas notiks tālāk?
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju