Latvijas armijas virsnieks pārbauda karavīru formastērpu, foto no arhīva

Latvijas armijas diena: gadsimta mīts un skarbā realitāte

409
(atjaunots 08:37 11.11.2019)
Latvija 11. novembrī svin Lāčplēša dienu, ko ieskauj īpašs vēsturiskais oreols. Pirms 100 gadiem, 1919. gada 11.novembrī jaunās Latvijas valsts bruņotās vienības apturēja baltgvardu spēku, tā saucamās Bermonta armijas uzbrukumu Rīgai.

Svētku dienas vakarā pāri Akmens tiltam Rīgas pils virzienā, simboliski atkārtojot pirms gadsimta ieto ceļu pretī uzvarai, aizritēs militārā parāde, kurā piedalīsies 500 karavīri, policisti un ugunsdzēsēji.

Parādi vēros valsts prezidents Egils Levits, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš. Notiks arī gājiens ar lāpām un svecēm. Tiešā translācija ļaus noskatīties svētku šovu visā Latvijā.

Bruņotie spēki ir valsts un sabiedrības balsts, taču pat svētkos nevajag izmest no prāta armijas problēmas un drošības deficītu. Dīvainā kārtā gadsimtu vēlāk Latvija atkal gatavojas vērienīgam militārajam konfliktam: tērē aizsardzībai 2% IKP (no 2018.gada), izvieto savā teritorijā ārvalstu karaspēkus un armijas bāzes, organizē desmitiem manevru ar Ziemeļatlantijas alianses dalību. Pie tam militārā spēka pasaules reitingā Global Firepower Latvija ieņem 105.vienu starp 137 valstīm (divus gadus valsts ieņēma 103.vietu). Starp tuvākajiem kaimiņiem zemāk stāv tikai Igaunija (112.vieta). Taču agrārā Moldova ar saviem 5100 "durkļiem" rietumu analītiķu reitingā nez kāpēc stāv par diviem pakāpieniem augstāk nekā Latvija, kuras spēkos ir 5300 karavīri. Iespējams, tā ir Baltijas militārā viltība, īpaša taktika.

Īpašais ceļš

Latvijas Aizsardzības ministrijas dati liecina, ka 34% iedzīvotāju neatrod valstī uzticamu informācijas avotu drošības jautājumos. Tomēr NBS ekipējums un iespējas nav nekāds noslēpums.

Militāra konflikta gadījumam Latvijas rīcībā ir viena sauszemes spēku brigāde (apmēram 5 tūkstoši karavīru un 303 vieglās bruņumašīnas), gaisa spēki (5 helikopteri) un Jūras spēki (it kā darbspējīgi ir 11 patruļas kuteri un 5 tralētāji). Pie tam novembra sākumā NBS par 5,5 miljoniem eiro saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām (70% izdevumu sedza Latvija). Pēc aizsardzības ministra Pabrika domām, lieliskās laivas padarīs valsti "daudz drošāku". Kā pieredzējis jūrnieks varu tikai piebilst, ka šīs piepūšamās konstrukcijas pat vasarā negarantē ekipāžas drošību neprognozējamās Baltijas viļņos.

  • Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    © Photo Latvijas armija
  • 1.novembrī notika Nacionālo bruņoto spēku saņemto RHIB tipa laivu prezentācija, ko apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris pulkvedis Normunds Aleksis.
    Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    © Photo Latvijas armija
  • 1.novembrī notika Nacionālo bruņoto spēku saņemto RHIB tipa laivu prezentācija, ko apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris pulkvedis Normunds Aleksis.
    Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    © Photo Latvijas armija
  • 1.novembrī notika Nacionālo bruņoto spēku saņemto RHIB tipa laivu prezentācija, ko apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris pulkvedis Normunds Aleksis.
    Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    © Photo Latvijas armija
  • 1.novembrī notika Nacionālo bruņoto spēku saņemto RHIB tipa laivu prezentācija, ko apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris pulkvedis Normunds Aleksis.
    Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    © Photo Latvijas armija
  • 1.novembrī notika Nacionālo bruņoto spēku saņemto RHIB tipa laivu prezentācija, ko apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris pulkvedis Normunds Aleksis.
    Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    © Photo Latvijas armija
  • 1.novembrī notika Nacionālo bruņoto spēku saņemto RHIB tipa laivu prezentācija, ko apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris pulkvedis Normunds Aleksis.
    Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    © Photo Latvijas armija
  • 1.novembrī notika Nacionālo bruņoto spēku saņemto RHIB tipa laivu prezentācija, ko apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris pulkvedis Normunds Aleksis.
    Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    © Photo Latvijas armija
  • 1.novembrī notika Nacionālo bruņoto spēku saņemto RHIB tipa laivu prezentācija, ko apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris pulkvedis Normunds Aleksis.
    Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām
    © Photo Latvijas armija
1 / 9
© Photo Latvijas armija
Latvijas NBS saņēma jaunas laivas RHIB speciālajām operācijām

Republikai ir arī teritoriālās aizsardzības brīvprātīgie spēki – Zemessardze (aptuveni 600 profesionāli karavīri un 10 tūkstoši brīvprātīgo), taču partizānu cīņa ir galējs pasākums. Skaidrs, ka NATO pavadītie 15 gadi nav bijuši īsti sekmīgi Latvijas NBS. Ar ideoloģiju (Krievijai naidīgiem izteicieniem) vai dezinformāciju vien uzvarai būs pamaz.

Latviešu emigrācijas idejiskais pārstāvis, Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes bijušais komandieris ģenerālis Ilmārs Lejiņš iepriekš izteicās par NBS slēpto spēku: "Bet mēs arī varam kā džudo un aikido izmantot pretinieka spēku sev par labu. Krievija vienmēr, vienmēr uzskatīs Latviju par militāri neko. Tas ir mūsu spēks." Zviedrijas kara akadēmijas absolvents Lejiņš ir NATO attīstības štāba priekšnieka otrais vietnieks Norfolkā, ASV, un par viņa sasniegumiem džudo un aikido plašai sabiedrībai nekas nav zināms. Skaitļi, fakti un bruņojums ir labi zināmi.

Pagātnes tehnoloģijas

Septembrī Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas izstrādāto Latvijas kiberdrošības stratēģija 2019.-2022. gadam. Tīklcentriskas partizānu nodaļas, mākoņa stratēģijas un lāzermodelēšanas sistēmas MILES – tas viss ir lieliski, taču armijā nav neviena tanka, nevienas raķešu iekārtas, nevienas kara lidmašīnas vai vismaz kara helikopteru.

Jūras spēki ir tikai iezīmēti, relatīvi cīņasspējīgi. Patrulēšana tomēr ir policijas funkcija, bet iespējamam, moderni bruņotajam pretiniekam vienkārši nav ko likt pretī. Pēdējos gados Latvijas JS saņēmuši vairākus Skrunda klases patruļas kuterus-katamarānus, kas spēj sasniegt ātrumu līdz 21 mezglam, taču bez bruņojuma. Kaujas apstākļos tādi peldlīdzekļi var kalpot tikai kā mērķis.

NBS ir plaša militārās izglītības sistēma, ko veido Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (virsnieku sagatavošana), Instruktoru skola Cēsīs (jaunākā komandsastāva sagatavošana), Jūras spēku mācību centrs Liepājā (kara jūrnieku sagatavošana pēc NATO standartiem), kājnieku skola (Alūksnē), sakarnieku skola (Rīgā), nesprāgušas munīcijas neitralizācijas skola (Ādažos). Ir arī Valodu skola, kas sadarbojas ar valodu centriem Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Francijā, Vācijā un gatavo karavīrus mācībām ārvalstu mācību centros vai ārvalstu misijām.

NBS vadība cenšas arī zināmā mērā programmēt un transformēt sabiedrību – republikā regulāri rit miitārās mācības, kurās tiek izspēlētas "civilās krīzes" situācijas, kurās nevar "palikt malā". Taču Latvijas iedzīvotāji – nepilni 1,9 miljoni cilvēku – vienkārši nespēj nodrošināt pietiekamu jauniesaucamo resursu. Vārdu sakot, ir grūti veidot modernu un cīņas spējīgu armiju mazā un ne īpaši bagātā valstī.

Izceļoties plašam militārajam konfliktam Baltijas reģionā, atliek cerēt tikai uz vecākajiem NATO partneriem, taču šai organizācijai var būt pašai savi plāni un motīvi. Nerunājot jau par ASV ekskluzīvajām interesēm, kas lielā mērā nosaka alianses darbības.

Pati proamerikāniskā militārā bloka dislokācija miermīlīgajā Austrumeiropā palielina bruņoto konfliktu risku, jo katra sistēma tiecas panākt savu strukturālo attīstību un operatīvo paplašināšanos. Tāpēc par Latvijas armijas gadu simteņa iznākumu var uzskatīt republikas teritorijas pārvēršanos par NATO stratēģisko placdarmu. Tādā vēsturiskajā situācijā par Baltijas valstu mierīgo iedzīvotāju drošību iespējams runāt tikai propagandas nolūkos. Ne velti taču Latvijas iedzīvotāju skaits laikā no 1990. līdz 2014.gadam sarucis par 25%, sasniedzot 1954.gada līmeni – bez kariem, epidēmijām un stihiskām nelaimēm.

Atbildes reakcija ir likumsakarīga un pamatota – Krievija nevar būt mazāka un vājāka nekā tā ir. Tās ir Krievijas suverēnās tiesības – nodrošināt nacionālo drošību ar draudiem adekvātām metodēm. Tāpēc Kaļiņingradas apgabals un Baltijas reģions saņem jaunākos atbildes uzbrukuma ieročus, arī kuģus un zemūdenes ar "Kalibr", OTRK "Iskander M", ZRS S-400 "Triumf" un krasta raķešu kompleksus.

Lielākā teritorija pasaulē ļauj Krievijai izkliedēt stratēģisko kodolspēku mobilos trieciena spēkus, dot satriecošu atbildi jebkuram pretiniekam, jebkurā situācijā (ieskaitot ASV izstāšanos no līguma INF), visos virzienos.

Rīga pat nepūlas izvairīties no prioritāra mērķa likteņa globāla militāra konflikta gadījumā. Vai patiešām Latvijai nepieciešama nacionālā "armija-mērķis" un amerikāņu stratēģisko bumbvedēju B-52H bezatbildīgā "dominēšana" gaisā virs Baltijas jūras?

409
Baidens

ASV specdienesti: ja Baidenam atkal misēsies, vainīgs Putins

16
(atjaunots 18:18 30.09.2020)
Jau kļūst interesanti, kad īsti dažādo pret Krieviju vērsto sazvērestības teoriju autoriem vairs nebūs ko teikt par Kremļa saiknēm ar vienu vai otru skandālu.

Mēs jau esam izpētījuši izteicienus highly likely ("ar augstu varbūtības pakāpi" – Skripaļu lietā), almost certainly ("gandrīz noteikti" sakarā ar apsūdzībām "vakcīnas nozagšanā"). Tagad jāpierod pie kārtējā vārda – probably ("droši vien").

Šoreiz, pateicoties The Washington Post, mēs uzzinājām, ka Vladimirs Putins pats personīgi "probably, vada" slepeno ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena diskreditēšanas operāciju.

Argumenti par labu paradoksālajam secinājumam ir iespaidīgi: izrādās, pie tāda slēdziena nonākuši kaut kādi analītiķi uz "atvērto, atslepenoto un klasificēto izlūkošanas avotu" bāzes.

Pārskata sākumā esot teikts: "Mēs uzskatām, ka prezidents Vladimirs Putins un lielākā daļa augstākā līmeņa Krievijas ierēdņu ir informēti un, droši vien (tas pats probably – aut. piez.), vada Krievijas ietekmes operācijas, kuru mērķis ir diskreditēt bijušo ASV viceprezidentu, atbalstīt ASV prezidentu un kurināt domstarpības sabiedrībā pirms novembra vēlēšanām ASV."

Tad lūk, kurš diskreditē bijušo viceprezidentu! Beidzot ir skaidrs, kas raksta Baidenam viņa runas ar smieklīgajiem misēkļiem, kuru dēļ rodas šaubas par viņa veselības stāvokli. Visticamāk, tas bija Putins, kurš viņam pirms dažām dienām palika priekšā tekstu par to, ka vēl pirms viņa runas beigām no koronavīrusa mirs 200 miljoni cilvēku – neviens cits taču nespētu vēl labāk diskreditēt Baidenu.

Daudzi amerikāņu mediji pievērsa uzmanību līdzīgai Iekšējās drošības ministrijas atskaitei, kas it kā paredzēta "iekšējai lietošanai" (un uzreiz nonāca visos informācijas portālos) ar virsrakstu "Krievija, laikam (šoreiz vienkārši likely, bez highly – aut. piez.), diskreditē Amerikas kandidātu veselību, lai ietekmētu 2020. gada vēlēšanas". Pievērsiet uzmanību vārdam "kandidāti", kurš tiek lietots daudzskaitlī. Tagad salīdzināsim ar sensācijai veltītiem rakstiem daudzos amerikāņu medijos – tie klāsta, ka runa ir par "Krievijas uzbrukumu Baidena mentālajai veselībai". Jā, pašā biļetenā pieminēti arī Irānas un Ķīnas amatpersonu uzbrukumi Donalda Trampa psihiskajai veselībai, taču tas, kā jau noprotat, Amerikas demokrātisko medijus absolūti neuztrauc. Dēvēt esošo ASV prezidentu par šizofrēniķi – tā nebūt nav iejaukšanās. Taču par Baidenu gan tā nedrīkst runāt.

Turklāt, izskatās, viltīgais Krievijas, Ķīnas un Irānas plāns jau darbojas. Nesenā aptauja noteicošajos 2020. gada vēlēšanu kampaņas štatos liecina: 51% štatu balsstiesīgo iedzīvotāju uzskata Trampu par "mentāli nederīgu" prezidenta darbam, savukārt 52% tāpat izsakās par Baidenu. Tātad liels skaits vēlētāju ASV apšauba abu ASV prezidenta kandidātu prāta stāvokli, – tas, jādomā, ir "Krievijas dezinformācijas" rezultāts. Savukārt pašiem Trampam un Baidenam ar viņu ekscentrisko uzvedību un, maigi sakot, neviennozīmīgajiem izteicieniem ar to nav nekāda sakara? Kā parasti, pie visa vainīgi ir krievi. Probably.

Lūk arī ar baisi slepeno CIP ziņojumu no WP ir līdzīgs stāsts. Pēc Putina pieminēšanas pirmajās rindās, kurš it kā pats vada ASV prezidenta kandidāta diskreditēšanas kampaņu, tālāk runa ir tikai un vienīgi par Ukrainas parlamentārieši Andreja Derkača darbībām, kurš ir pazīstams ar to, ka regulāri publisko Petro Porošenko un Džo Baidena pārrunu audio fragmentus. Taču par viņa "sakariem ar Putinu" nesaka itin neko.

Kad amerikāņu mediji sāk runāt par "Derkača lentēm", viņiem ir tikai divi argumenti, ja to atļauts šādi nosaukt: a) deviņdesmito gadu sākumā viņš pabeidza VDK Augstskolu Maskavā, tātad, pats par sevi saprotams, ir "Kremļa aģents"; b) viņa sniegtie ieraksti ir "pielaboti". Un viss – tāpēc demokrātiskie mediji atsakās pat apspriest šo "lenšu" saturu un aizbāž ausis, tiklīdz kāds par tām ieminas. Nonācis tiktāl, ka Twitter vienā acumirklī bloķēja lietotāja profilu, kura tvītu par "Derkača lentēm" citēja Tramps. Un nekādas cenzūras nav! Skaidrs taču: "Kremļa aģents" izplata "dezinformāciju" pēc Kremļa pasūtījuma. Līdz ar to pārbaudīt datus ir aizliegts.

Šajā kontekstā atmiņā ataust Ukrainas drošības dienesta vadītāja Valentīna Naļivajčenko preses konference 2014. gadā, uzreiz pēc Malaizijas Boeing katastrofas Donbasā. Nākamajā dienā viņa prezentētos "ierakstus" citēja gandrīz visas vadošās avīzes pasaulē! Un paskatieties: neviens toreiz neatcerējās, ka Naļivajčenko ir Maskavas VDK Izlūkošanas institūta absolvents, nevienu Rietumos neuztrauca fakts, ka audioieraksti ne tikai bija pielaboti, tie bija atklāti viltoti. Vienkārši tobrīd melīgā versija par to, ka MH17 notriekuši kaut kādi "kazaki no Černuhinas", pilnībā apmierināja rietumu žurnālistus. Toties "Derkača ieraksti" viņiem nekādi nepatīk – tie neiekļaujas priekšvēlēšanu kampaņas uzdevumos. Tātad jebkura informācija par tām ir cenzējama.

Pie tam neviens neapšauba: Porošenko un Baidena balsis ierakstos ir autentiskas. Bet apspriest tos vai citēt – tas gan ir nāves grēks. Aptuveni līdzīga ir ASV mediju attieksme pret Senāta komiteju neseno ziņojumu ar daiļrunīgo nosaukumu "Hanters Baidens, "Burisma" un korupcija". Ziņojums ir apjomīgs un satur pārsteidzošas Amerikas ierēdņu atzīšanās par to, ka ASV augstākā vadība, ieskaitot gan viceprezidentu Džo Baidenu, gan valsts sekretāru Džonu Keriju, vairākkārt tika brīdināta par korupcijas shēmām Ukrainas gāzes kompānijā "Burisma" un par problēmām ASV, kuras būs saistītas ar Hantera Baidena, viceprezidenta dēla, darbu šajā firmā.

Grūti pat iedomāties, kā avīzes sistu krustā Trampu, ja noskaidrotos, ka viņš zinājis par savu bērnu korumpētajām darbībām un aizvēris acis uz tām, būtībā atbalstot viņus. Taču Senāta ziņojumu mediji ignorēja vai arī vienkārši nodēvēja par "Krievijas dezinformācijas kampaņu". Tātad var pieņemt, ka arī ASV senatori ir "Kremļa aģenti" – ziņojumā taču atrodami nenoliedzami fakti un ierēdņu liecības, kuri paši ziņoja par "Burisma" korupciju un par Baidena, juniora, darbu kompānijā.

Demokrāti ātri sagatavoja savu "pretziņojumu", kurā centās apgāzt vai, drīzāk, aizmiglot oponentu argumentus. Protams, galvenais demokrātu secinājums – Senāta izmeklēšana izspēlē "Krievijas uzbrukumu vēlēšanām 2020". Tātad atkal ir vainīgi krievi.

Acīmredzot, tā bija Krievija, kas iecēla Baidenu, junioru, korumpētajā firmā Ukrainā, un pēc tam diktēja Baidenam, senioram, kā atlaist Ukrainas ģenerālprokuroru, kurš uzdrīkstējās izmeklēt "Burisma" korupcijas lietu. Tātad varam gaidīt jaunas sankcijas par amerikāņu "Kremļa aģentu" darbībām Senātā un Baltajā namā. Jo Krievijas vaina taču atkal ir pierādīta, lai arī ar kārtējo probably.

16
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Donalda Trampa karš un miers
Putins var palīdzēt Trampam tikt pārvēlētam
ASV superierocis pavērsts pret pašu pilsoņiem. Kas no tā iznācis?

Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu

44
(atjaunots 17:46 29.09.2020)
Ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas.

AstraZeneca vakcīnas problēmas, kuru izstrādā Lielbritānijas un Zviedrijas farmakoloģiskā kompānija ar tādu pašu nosaukumu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, uzņem apgriezienus, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

ASV ne vien neatjaunoja pirms pāris nedēļām savā teritorijā iesaldētos izmēģinājumus, bet arī vadošajiem amerikāņu medijiem arvien biežāk rodas jautājumi saistībā ar preparāta drošību. Skaļāk par citiem uzstājās telekanāls CNN.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kā zināms, AstraZeneca klīniskie izmēģinājumi tika apturēti divas reizes – jūlijā un septembrī: pārim brīvprātīgo parādījās neparasti neiroloģiska rakstura simptomi. Abi gadījumi tika atzīti par nesaistīties ar cilvēkiem ievadīto vakcīnu, un izmēģinājumi vairumā valstu, tai skaitā Lielbritānijā, tiek turpināti.

Taču amerikāņu zinātnieki un ASV veselības aprūpes sistēmas speciālisti izrādījušies vērīgāki un atklāja nopietnas neatbilstības atskaitēs par blaknēm.

Jūlija incidentu AstraZeneca izskaidroja ar iepriekš nediagnosticēto izkaisītās sklerozes gadījumu. Savukārt Oksfordas Universitātes portālā tas tiek aprakstīts kā "neizskaidrojami neiroloģiski simptomi".

Otrā – septembra – stāsta gadījumā kompānija publiski paziņoja, ka sievietei-brīvprātīgajai parādījās "neizskaidrojama slimība". Taču iekšējā dokumentācijā šis gadījums figurē kā šķērsvirziena mielīts (reta neiroloģiska saslimšana).

Rezultātā amerikāņi tagad uzdod absolūti loģiskus jautājumus par šādas neatbilstības iemesliem. AstraZeneca jau bez tā saņēma nopietnas pretenzijas par sava darba pie vakcīnas caurspīdīgumu, savukārt jaunatklātās pretrunas tagad tikai vēl vairāk iedragā uzticību preparātam un tā drošumam.

Turklāt pamatā stāv vispārēja rakstura temats par veselības traucējumiem, kas parādījušies vakcīnas izmēģinātājiem. Kā šajā sakarā tieši izteicās viens no Amerikas profesoriem-imunologiem: tas, ka abām saslimšanām ir neiroloģiska daba, "šokē".

Iespējams, AstraZeneca vienkārši nav paveicies, un runa patiešām ir par neveiksmīgām sakritībām, kuras nekādā veidā nav saistītas ar izstrādājamo vakcīnu. Taču veselais saprāts pieprasa kaut vai izskaidrot šo lietu – un ir jāpaslavē Amerikas atbildīgie dienesti, kuri nesāka slēpt galvu smiltīs un iesaldēja izmēģinājumus savā valstī.

Te drīzāk pārsteidz viņu Eiropas kolēģu pozīcija, kuri izvēlējās neņemt vērā visas šīs dīvainības un atļāva turpināt testus.

Lai gan Eiropas Savienības varasiestāžu un pašas kompānijas mierīgumam tik slidenā lietā, kurš draud izvērsties milzu nepatikšanās (ja vakcīna patiešām nav droša), ir vienkāršs izskaidrojums.

Pirms dažām dienām informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz ES oficiālo pārstāvi paziņoja, ka AstraZeneca ir saņēmusi daļēju imunitāti vakcīnas darījuma ietvaros ar Eiropas Savienību.

Vienošanās tika noslēgta jau augustā, taču dažas tā delikātās detaļas tapa zināmas tikai tagad.

Lieta ir tajā, ka farmakoloģijas kompānija piegādās ES preparātu par samērā zemu cenu, toties apmaiņā pret to tā nenesīs finanšu atbildību (virs noteikta limita) par tā pielietošanas blaknēm. Precīzi darījuma apmēri netiek izpausti, taču ir zināms, ka Eiropa maksās AstraZeneca 2,5 eiro par vienu dozu. Francijas farmakoloģijas ražotājs Sanofi, kurš izstrādā savu preparātu sadarbībā ar koncernu GlaxoSmithKline, pārdeva to Eiropai – par 10 eiro – un imunitāte tam netika piešķirta.

Jāsaka, abas kompānijas jau ir saņēmušas neatgriežamus avansa maksājumus no ES. AstraZeneca šāds maksājums sastādīja 336 miljonus eiro 400 miljonu dozu nodrošināšanai, savukārt Sanofi – 324 miljonus par 300 miljoniem dozu.

Tādējādi, ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada ievērojamā daudzumā gadījumu kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas. Kompensācijas cietušajiem maksās nacionālās valdības, jeb, precīzāk sakot, attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Tāpat nevar neiespaidot Eiropas elites likme uz divām vakcīnām ar tik dažādām pieejām to izstrādē. Skaidrs, ka tas sniedz daudz iespēju sociālām un politiskām manipulācijām. Būs interesanti pavērot, kādas ES valstis kādus preparātus saņems, kā arī kā tie tiks sadalīti pašās valstīs atkarībā no rajonu labklājības un cilvēku stāvokļa sabiedrībā, kuri tajos dzīvo.

Kaut kas saka priekšā, ka īpašiem eiropiešiem, kuru veselība nekādā gadījumā nedrīkst tikt apdraudēta ar apšaubāmu medikamentu, vienmēr būs pa rokai Sanofi preparāts, par kuru Francijas kompānijai nāksies atbildēt pašai, tātad pārliecība par tā drošību un efektivitāti ir daudz lielāka.

Šajā fonā gandrīz eksotiski izskatās Krievijas reālijas, kur daudzi pazīstami un augstākā līmeņa pilsoņi kļuvuši par pašmāju vakcīnas izmēģinājumu dalībniekiem. Savukārt pasaules mediji pat apgalvoja, ka Krievijas elites pārstāvji daudzus mēnešus tika potēti ar klīniskos pētījumus neizgājušu preparātu.

Kā tas saskan ar viņu pašu uzbrukumiem Sputnik V sakarā ar tā iespējamo nedrošumu, atliek vienīgi minēt.

Laikam Rietumiem vienkārši ir lemts attiecībā pret Krieviju vienmēr zemapziņā vadīties pēc principa "kas katram sāp".

44
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Krievijā startēja vakcīnas pret Covid-19 trešā pēcreģistrācijas pētījumu fāze
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Valdemārs Tomaševskis

Lietuvas Seima deputāts nosaucis poļu partijas līderi par "Kremļa idiotu"

0
(atjaunots 08:48 01.10.2020)
Pēc konservatīvās partijas pārstāvja domām, visi poļu politiķa soļi "nāk par labu Kremlim".

RĪGA, 1. oktobris – Sputnik. Lietuvas Seima loceklis no konservatīvās partijas "Tēvijas savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" Žigimants Pavilēnis asi kritizēja partijas "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" līderi Valdemāru Tomaševski un debatēs nosauca viņu par "Kremļa idiotu", vēsta Sputnik Lietuva.

"Pēc apspriedes es pārliecinājos, ka Valdemārs Tomaševskis vienkārši ir lietderīgs Kremļa idiots, kura sovjetisko viedokli Kremlis nesekmīgi izmantoja, lai traucētu Lietuvas, Polijas, Eiropas Parlamenta centieniem, lietuviešu un poļu izcelsmes amerikāņiem mobilizēt visu demokrātisko Rietumu pasauli Baltkrievijas brīvības vārdā," viņš publicēja savā lapā Facebook.

Konservators paziņoja, ka viņam nav zināma neviena poļu diaspora pasaulē, kas "necīnītos ar Kremļa imperiālismu". Pēc viņa domām, tas ir vienīgais jautājums, kas apvieno sašķelto Poliju vai Lietuvu priekšvēlēšanu periodā.

Pavilēnis uzskata, ka visi Tomaševska soļi "nāk par labu Kremlim".

"Šova noslēgumā es pasniedzu Tomaševskim Lietuvas Republikas Konstitūciju, jo uzskatu, ka ikvienam Lietuvas pilsonim ir jāaizstāv nācijas tiesības uz suverenitāti, neatņemama cilvēka cieņa un cilvēka tiesības, ka nevienam diktatoram nav tiesību tās atņemt vai uzbrukt nācijas suverenitātei, ka mūs visus apvieno mūsu vecā kopīgā devīze "par mūsu un jūsu brīvību". Lai tā būtu politiska reklāma, tomēr es uzskatu, ka tās ir manas pilsoņa tiesības – aizsargāt šīs konstitucionālās vērtības," viņš piebilda.

Lietuviešu konservatori pastāvīgi runā par "Krievijas ietekmes" draudiem un risku valsts nacionālajai drošībai. Viņi ir pazīstami ar savu rusofobo pozīciju, asiem izteikumiem par Krieviju un radikāliem ieteikumiem.

Iepriekš pret poļu partiju iebilda lietuviešu žurnālists Andris Tapins. Viņš aicināja neatbalstīt to gaidāmajās parlamenta vēlēšanās, kas notiks 11. oktobrī.

Partija "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" nepiedalījās balsojumā par situācijai Baltkrievijā veltīto rezolūciju. Tās līderis Valdemārs Tomaševskis atzīmēja, ka tamlīdzīgi dokumenti rada spriedzi un neveicina attiecību uzlabošanos kaimiņu starpā.

Opozīcijas protesti Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, sesto reizi uzvarējis Aleksandrs Lukašenko, saņemot 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā.

Oficiālie dati liecina, ka protestu pirmajās dienās aizturēti apmēram 6,7 tūkstoši cilvēku. Valsts IeM ziņoja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, arī likumsargi. Ir arī upuri.

Kopš protestu sākuma Lietuva iejaucas kaimiņvalsts lietās. Politiķi pieprasa jaunas vēlēšanas, jo uzskata, ka to rezultāti esot bijuši "safabricēti".

0
Tagi:
Seims, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Žirinovskis aicināja Lietuvu atdot Baltkrievijai Viļņu un Klaipēdu
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
Cenšas izprovocēt KF kļūdu: eksperts par Abrams bataljonu Lietuvā