Kodolsprādziens, foto no arhīva

Viens solis no atomelles. Kļūdas, kas varēja maksāt cilvēcei dzīvību

67
(atjaunots 14:21 10.11.2019)
Pasaule jau vairākkārt stāvējusi bezdibeņa malā, civilizācijai jau vairākkārt draudējusi iznīcība kodolkarā, un tikai brīnumainā kārtā tai izdevies aptvert kļūdu un nepieļaut nelabojamo.

"Desmitiem padomju ballistisko raķešu izvirzījušās no starta šahtām un dodas ASV teritorijā izvietotu objektu virzienā": pirms 40 gadiem, 1979. gada 9. novembrī šādu paziņojumu saņēma Aerokosmiskās aizsardzības apvienotā štāba NORAD centrālais punkts bunkurā Šaienas kalnā. Starpkontinentālo ballistisko raķešu "Minuteman" komandas saņēma pavēli "Gatavoties palaišanai". Pasaule sastinga uz kodolkara sliekšņa, taču izrādījās, ka sacelta viltus trauksme.

Par nopietnākajām raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas kļūdām – materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Mēness "zaķītis"

1960. gada 5. oktobrī NORAD saņēma signālu no tālās novērošanas stacijas Grenlandē par masveida kodoluzbrukumu ASV no PSRS puses. Vistālāk ziemeļos izvietotā amerikaņu bāze atklāti paziņoja par reķešu uzbrukumu. Visam vajadzēja izširties dažu minūšu laikā, taču virsniekiem, kuri apstrādāja datus, radās aizdomas. Lieta tāda, ka šajā dienā Ņujorkā atradās Ņikita Hruščovs, kurš piedalījās ANO Ģenerālajā asamblejā.

Ātri noskaidrojās, ka amerikāņu automātiskā sistēma kļūdījusies. Raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas kļūmi izprovocēja no Mēness atstarojies radiosignāls. Šajā gadījumā pretuzbrukums nenotika tikai brīnumainā kārtā. Sistēmas kļūda bija pirmā kodolsacensību vēsturē.

Operatora kļūda

1961. gada 24. novembrī ASV Stratēģiskās vadības galvenais štābs vienlaikus zaudēja sakarus ar NORAD un agrīnās kontroles posteņiem. No karavīru viedokļa tas varēja nozīmēt tikai vienu – tur jau dūmo sprādziena bedres pēc padomju kodoltriecieniem. Stratēģisko bumbvedēju dežurējošās ekipāžas saņēma pavēli pacelties gaidā. Viens no tiem devās uz aviobāzi Tulē, un pilots vizuāli apskatīja objektus, kas kodoluzbrukuma gadījumā vienkārši būtu izgarojuši. Līdzīgu informāciju noraidīja arī citas ekipāžas. Tobrīd visa stratēģisko B-52 flote bija gatava pacelties gaisā. Tomēr noskaidrojās, ka tā bijusi tikai transnacionālā telekomunikāciju konglomerāta AT&T stacijas operatora kļūda – no ierindas izgāja viena no raidstacijām.

Karību krīzes karstumā

PSRS ģenerālsekretāra vizīte ASV 1960. gada 5. oktobrī palīdzēja atvēsināt karstās amerikāņu galvas, taču 1962. gada oktobris patiešām varēja kļūt par traģiskāko mēnesi cilvēces vēsturē. Karību krīzes karstumā četras slepenās raķešu bāzes Okinavā saņēma pavēli notēmēt uz PSRS teritoriju un palaist spārnotās termiskās kodolraķetes Mark 28. Instrukcija tika saņemta pa radio, visi kodi sakrita. Taču kapteinis Viljams Basets, atvēris aploksni ar koordinātēm, noskaidroja, ka trīs no četriem domājamajiem mērķiem neatrodas PSRS. Kapteinis sazinājās ar kontroles centru un, samelojis, ka nav saņēmis precīzu pavēli, pieprasīja tās apstiprinājumu. Vienlaikus viņš deva pavēli diviem karavīriem nošaut dežurējošo virsnieku, ja viņš liks palaist raķetes. Galu galā Basets un viņa kolēģi citās bāzēs saņēma pavēli nesākt uzbrukumu. Ziņas par šo incidentu parādījās pavisam nesen, 2015. gadā – četrus gadus pēc stāsta varoņa nāves.

Nakts trauksme
Arheoloģiski izrakumi
© Sputnik / Г. Шлионский

1980. gada 3. jūnijā pl.02:26 pēc Ziemeļamerikas austrumu laika ASV Gaisa spēku Stratēģiskā štāba galvenais punkts saņēma signālu par divu ballistisko raķešu palaišanu ASV virzienā no zemūdenēm. Drīz vien uz ekrāna iedegās desmitiem punktu – citu raķešu starta vietu. Stratēģiskās aviācijas ekipāžas gatavojās pacelties gaisā, taču NORAD kontroles centrs neredzēja nevienu signālu. B-52 ekipāžām tika dota pavēle palikt kabīnēs līdz nākamajām instrukcijām. Noskaidrojās, ka atkal vainīgi datori. NORAD komandieris, aviācijas ģenerālis Džeimss Hārtingers atzina, ka sistēmas ziņojums ir kļūdains, stratēģiskās vadības kontroles punkta dežurants deva pavēli noslāpēt bumbvedēju dzinējus. Incidents ilga tikai dažas minūtes. Taču jau desmitiem reižu gadījies tā, ka datori nostādījuši cilvēci uz iznīcības robežas.

Četrdesmit minūtes atbildei

1983. gada 26. septembrī Krievijas Stratēģiskās nozīmes raķešu spēku apakšpulkvedis Staņislavs Petrovs dežurēja centrālajā kontroles punktā Serpuhovā-15, Piemaskavā. Pl. 00:15 sistēma fiksēta starpkontinentālo ballistisko raķešu "Minuteman" startu no ASV teritorijas. Lēmums par atbildes un pārtveršanas triecienu bija jāpieņem nepilnas stundas laikā.

Elektroniskajā ASV kartē kontroles punktā iemirdzējās starta vieta – armijas bāze rietumu piekrastē. Petrovs nekavējoties izsludināja kaujas trauksmi. Taču videokontroles iekārtu ekrānos, kam bija jāparāda raķetes spilgtā lāpa pie izejas no šahtas, viss bija kārtībā. Bet sistēmas "Oko" pavadoņi pēc mirkļa ziņoja par SBR "Minuteman" otro, trešo un ceturto startu tajā pašā punktā. Videokontroles iekārtu operatori atkal neapstiprināja informāciju.

Apakšpulkvedis Petrovs uzņēmās atbildību un nodeva informāciju par raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas kļūdainu iedarbošanos. No militārās slepenības viedokļa un politisku apsvērumu dēļ sabiedrība par šiem notikumiem uzzināja tikai desmit gadus vēlāk.

Noskaidrojās, ka padomju satelītu piekrāpusi Saule. Domājamā SBR palaišanas vieta atradās uz tā saucamā terminatora – līnijas starp Zemes apgaismoto un neapgaismoto vietu. Uz šīs kontrastējošās gaismas un tumsas līnijas saules stari, atstarojoties mākoņos, izgaismoja starpkontinentālo ballistisko raķešu startu kontroles satelītu sistēmas "Oko" detektorus.

67
Pēc temata
National Interest min, kur varētu sākties Trešais pasaules karš
Kodolkaram veltītā multiplikācijas filmā Baltijas valstis lemtas bojāejai
Vašingtona atsvaidzina "ierobežota kodolkonflikta" ideju
Nosaukti galvenie draudi cilvēces pastāvēšanai