Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis

Dzied lakstīgala: Zeļenskis sola Ukrainai briljantspožu nākotni

45
(atjaunots 12:13 10.11.2019)
Tāds jau ir tas prezidenta darbs – solīt iedzīvotājiem "zelta kalnus". Taču šoreiz Vladimirs Zeļenskis ir pārspējis pats sevi – tik patētiski vārdi no viņa puses vēl nav dzirdēti.

Vladimirs Zeļenskis ir pārspējis pats sevi. Tik patētiski vārdi no viņa puses vēl nav dzirdēti, lai arī saprotam: dažkārt citādi nevar, tāds ir viņa darbs – gan agrākais, gan tagadējais, atzīmēja radio Sputnik autors Sergejs Iļjins.

Ukrainas līderis aicinājis investorus ieguldīt līdzekļus Ukrainas pilsoņos. Sak, viņi ir valsts galvenais kapitāls. Zeļenska kungs personīgi garantēja aizsardzību katram investoram, katrai ukraiņos ieguldītajai kapeikai.

Tālāk – vēl trakāk. Prezidents (tiesa, viņš atzina reformu ilgstošo imitāciju) nosauca Ukrainu par fenomenālu valsti, vienu no interesantākajiem un pievilcīgākajiem jaunuzņēmumiem pat uz visas Zemes. viņš secināja: adrenalīna, ambīciju un labu nodomu pārpildītā Kijeva nesamierināsies ar valsts pašreizējo neglīto statusu. Tā darīs visu iespējamo "ekonomiskajam lēcienam", pēc kura etiķete Made in Ukraine dārdēs pa visu pasauli kā nepārspētas kvalitātes simbols.

Investoriem domātās ugunīgās runas fināla tirāde gāza no kājām. To ir vērts citēt: "Šodien Ukraina ir kā dimants, kam nepieciešams slīpējums – iekšējās reformas un ārējās investīcijas, lai kļūtu par īstu briljantu ne tikai Eiropas, bet arī visas pasaules centrā." Aplausi, priekškars.

Protams, tas ir lieliski, ja runu autori raksta prezidentam tik spilgtus tekstus un viņš pats tos izteiksmīgi nolasa publikas priekšā. Bet vai viņš pats tam tic?

Nē, katrs vairāk vai mazāk talantīgs aktieris var notēlot pārliecību. Bet kā ir ar to, ko vienkāršie cilvēki sauc par "sirds dziļumiem"? Vai tur ir pārliecība, ka Ukraina var kļūt par pasaules centru, visveiksmīgāko valsti uz Zemes, sajūsmas vērtu briljantu?

Atbilde uz šo jautājumu ir ļoti svarīga, tāpat kā izpratne, cik lielā mērā Ukrainas prezidents ir patiess un adekvāti uztver realitāti. Visus agrākos gadus Ukrainas elite pret saviem pilsoņiem izturējās kā pret barības bāzi un varas avotu, nevis valsts galveno vērtību.

Lai mainītu šo sen iesakņojušos situāciju, Ukrainai, šķiet, vajadzīgi citplanētieši, kuri varētu pamatīgi mainīt visu administratīvo sistēmu un - pats galvenais – ar kaut kādām fantastiskām kosmiskām tehnoloģijām mainītu cilvēku mentalitāti, kuri, izvirzījušies priekšniekos, acumirklī pret nesenajiem biedriem un kaimiņiem sāk izturēties kā pret nicināmiem zemākas klases pārstāvjiem.

Un vēl viena lieta: investori ir pragmatiski biznesmeņi, bieži – pat atklāti ciniķi, izmanīgi ļautiņi. Viņus ar skaistiem vārdiem un saldiem solījumiem neaizkustināsi. Viņi skatās uz to, kas ir pašlaik, nevis sapņo un fantazē par to, kas būs nākotnē. Diemžēl Zeļenskim nav īpaša pamata lepoties ar tagadni.

Pats galvenais: nevienam nav zināms, ko un kā darīt, lai pierunātu cilvēkus ar lielu naudu ieguldīt to Ukrainā. Patiesībā prezidenta politiskais liktenis ir atkarīgs no tā, vai viņam izdosies kaut pāris reālus solīšus spert šajā virzienā.

45
Pēc temata
Žurnāliste sašutusi par Zeļenska stingro toni sarunā ar nacionālistiem
Kalniete saņēma no Zeļenska ordeni
Ukrainas mediji pastāstīja par Putina un Merkeles "stingro mācību" Zeļenskim
ASV

"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis

55
(atjaunots 11:27 03.06.2020)
Mediji ziņo, ka pašreizējos grautiņos Amerikā, "pilnīgi iespējams", saskatāma Krievijas aģentu dalība.

Nesen, kad telekanāls CNN laida klajā sižetu, kurā viens no ekspertiem pieļāva, ka nekārtībās piedalās "Krievijas aģenti", - par viņiem savā lapā Twitter īpaši pasmējās Donalds Tramps, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Atgādināsim, ka ASV prezidenta attiecības ar vienu no ietekmīgākajiem amerikāņu telekanāliem ir mazdrusciņ sliktākas nekā Irānai ar Izraēlu, lai arī vēl nesen tomēr mazliet labākas nekā starp baltajiem un sarkanajiem Pilsoņu karā Krievijā. Jau 2016. gadā CNN izdarīja visu iespējamo, lai Tramps neieņemtu prezidenta posteni, bet pēc tam pilnā sparā ķērās pie "russiagate". Tramps, no savas puses, CNN dēvē tikai par "fakenews CNN", atklāti ienīst kompāniju un priecājas par kanāla reitinga kritumu.

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Starp citu, tāpēc īpašu prieku amerikāņu prezidentam sagādāja ziņa par to, ka grautiņu dalībnieki Atlantā pa ceļam uzbrukuši CNN galvenajam ofisam, sadauzījuši stiklus un izdemolējuši, ko vien varējuši. Tramps pārpublicēja tvītu par to, kas tā ir "ironija": protestu dalībnieki izdemolējuši kanālu, kas viņus atbalsta un attaisno.

Taču tagad pats interesantākais. Nesen CNN svinēja savu 40. jubileju.

Tas, kāds šis kanāls bija sākumā un kāds tas kļuvis tagad, uzskatāmi demonstrē visu amerikāņu vispasaules hegemonijas stāstu kopumā.

Pirms četrdesmit gadiem jaunais un nekaunīgais mediju magnāts Teds Tērners nodibināja pirmo cauru diennakti strādājošu tīklu nepārtrauktu ziņu piegādei pa kabeli abonentiem smadzenēs. Tā bija īsta revolūcija informācijas biznesā. Šķiet, tā bija pirmā dzirksts no mūsu tagadējās nezūdošās online dzīves.

Toreiz, 1980.gadā revolūcija bija manāma, taču tai nepiešķīra nekādu īpašu nozīmi, vienkārši tāpēc, ka toreiz rietumvalstīs revolūcijas zinātnē un biznesā, politikā un sociālo tehnoloģiju jomā brāzās vēja ātrumā. Tērners laida klajā diennakts ziņas, nākamajā gadā NASA palaida daudzkārtējo pilotējamo kosmisko kuģi ar astoņu cilvēku ekipāžu (jā, tas bija pirms 39 gadiem, tāpēc atgādināsim, ka tagadējie bļāvieni "mīļais Dieviņ, beidzot taču revolūcija kosmosā" ir parasta reklāmas histērija), tobrīd arī IBM sāka pirmā sērijveida personālā mājas datora ražošanu, rindā stāv mobilais tālrunis, aiz tā vīd pagaidām vēl nevienam nepazīstamais nākotnes karalis – internets. 

Pati Amerika toreiz neapšaubāmi bija XX gadsimta gara iemiesojums. Tā bija jauna, taču jau pieaugusi (amerikāņu vidējais vecums 1980.gadā – 30 gadi) un vai plīsa pa šuvēm gan no importētiem, gan no pašmāju ģēnijiem, vēl lielā mērā klasiski izglītota, liberāla (tālaika izpratne), tehnokrātiska un pie tam – dziļi reliģioza, atjautīga un plēsonīga.

CNN kļuva par plēsonīgās Amerikas spēcīgāko instrumentu, kas ļāva ietekmēt realitāti, un savu spēku demonstrēja savā 11. pastāvēšanas gadā, kad visa planēta kā hipnotizēta vēroja lielisko šovu "Līča karš". Mūsu acu priekšā supertehnoloģiski parādītas supertehnoloģiskās amerikāņu lidmašīnas salauza pretestību, ko rādīja viena no spēcīgākajām armijām Eirāzijā. Šovs, ko toreiz ieraudzīja pasaule, iedvesa veselai cilvēces paaudzei pārliecību: ASV ir neuzvarams un neapturams spēks, neiedomājami apsteidzis visu pārējo cilvēci, bet pārējai pasaulei tagad vienkārši nāksies steigties pakaļ ASV, nekaitināt ASV, klausīt ASV un cerēt uz žēlastību, un katra Zemes iedzīvotāja lielākais sapnis, vienalga, vai tas būtu kenijiešu ekonomists vai krievu dziedātājs, ir laist pasaulē amerikāņus.

Kad tūlīt pēc Irākas militārā spēka no planētas kartes pazuda Padomju Savienība un tās atlūzas viena pēc otras, vienā vai otrā veidā zvērēja uzticību ASV, - tas bija amerikāņu XX gadsimta happy end. Vienam no šīs uzvaras neapšaubāmajiem varoņiem, Tedam Tērneram, atlika tikai apprecēt Džeinas Fondas līmeņa zvaigzni un rokrokā ar sievu doties pretī saulrietam. Tā izlēma arī Teds.

...Taču lieta tāda, ka realitātē nekāda happy end nemēdz būt. Realitātē nesākas noslēguma titri. Realitātē ikviena uzvara, ikviens triumfs nav paliekošs, tam vienmēr seko jauna nodaļa.

Dolāra simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Amerikai, pasaules uzvarētājai, sākās "happy end sindroms", - tā patiešām noticēja, ka cilvēces vēsturē sākušies titri un nekādi sikveli nav gaidāmi.

Daiļrunīgs fakts: tūlīt pēc PSRS sabrukuma amerikāņu valsts organizācijas pārtrauca apmācīt "Krievijas speciālistus": priekš kam mums speciālisti jomā, kuras vairs nav un nekad nebūs?

Veterāni konstatēja, ka arī pati amerikāņu diplomātija sākusi kaut kādu dīvainu triumfālu nāves cilpu: kompromisa meklētāju un manipulāciju meistaru vietā ASV diplomātu skolas sāka laist klajā "labi apmaksātus feldjēgerus, kuri izvadā neapspriežamas pavēles" un uzskata: ja kāds nepakļaujas amerikāņu spiedienam, vajag vienkārši pastiprināt spiedienu.

Sindroma rezultātā cieta arī Amerikāņu "realitātes pults", kuras elementu vidū bija gan CNN, gan Holivuda, gan "krāsainās tehnoloģijas" un – jau tagad, jaunajā gadsimtā – Facebook un Twitter. Kad vairākas valstis tika sodītas ar nāvi pēc nepārprotami melīgām apsūdzībām un aizritēja sekmīgu "twitter-revolūciju" sērija ar attiecīgo mediju atbalstu amerikāņu realitātes kontroles centros, daudzi guva pilnīgu pārliecību: vienīgā pastāvošā realitāte ir tā, ko auditorijas smadzenēs masveidā iefiltrē speciāli apmācīti cilvēki. Populārs strīmeris ar labu kameru un Facebook atbalstu, ar amerikāņu vēstniecību aiz muguras, ar amerikāņu bumbvedējiem pie rokas, - tas ir jauns absolūtais superierocis. Tomēr realitāte parādīja, ka tā vēl ir dzīva un atradīs iespēju atmaksāt, lai kāds būtu spiediens.

Patiesībā "CNN pasaulei" apokalipse sākās 2016. gadā, kad par spīti totālajam pārsvaram amerikāņu mediju sfērā (apmēram 15% pret 85% par labu Klintonei) vēlēšanās uzvarēja Tramps.

Aprindām, ko pieņemts dēvēt par amerikāņu "dziļo valsti", tā bija ļoti nevēlama kandidāta uzvara. Tas bija sāpīgs trieciens "Happu end ēras" idejiskajiem pamatiem, vadāmās realitātes idejai, dogmai par CNN un The New York Times alianses neuzvarāmību. Starp citu, iespējams, tāpēc, ka "dziļā valsts" principā nespēja atteikties no ticības kontrolējamai realitātei, tā pieķērās versijai par krieviem, kuri mistiski "noskauduši" amerikāņu realitāti. Sak, krievi uzlauzuši amerikāņu pulti, tāpēc mēs cietām sakāvi.

Dīvainas apstākļu sakritības dēļ CNN kļuva par maģiskās versijas galveno popularizētāju.

Telekanāls aktīvi darbojās "ASV aukstajā pilsoņu karā", taču tagad pat nav zināms, vai varam to saukt par aukstu.

… Ak jā. Tagad, kad pār trīsdesmit lielpilsētām Amerikā paceļas grautiņu dūmi, pār planētu varonīgi skan pirmā privātā kosmosa kuģa (tas gan taisīts pēc valsts pasūtījuma un par valsts līdzekļiem) signāli, mēs varam iztēloties, kā bijušā pasaules valdnieka teritorijā tālāk veidosies "mediju" un patiesās realitātes attiecības.

Pilnīgi iespējams, tāpat viss turpināsies. Lieta tāda, ka nemēdz būt ne īsts "pasaules gals", ne arī īsts happy end. Apokalipse nebūt ne vienmēr ir nāvējoša lieta. Var gadīties, ka tas ir tikai politiskā, ekonomiskā un, iespējams, arī bruņotā līdera pozīciju zudums. Tas ir tikai neveiksmīgo valsts daļu kritums savdabīgā "jaunattīstības pasaulē" (patlaban pa ASV klīst 40 miljoni bezdarbnieku, un klīst runas, ka tas vēl nav viss) ar visām no tā izrietošajām sociālajām sekām. Tā ir sabiedrības šķelšanās un valsts sadalīšanās nabadzīgās postapokaliptiskās teritorijās un bagātās izolētās oāzēs, kur startēs pat vēl krāšņākas raķetes. Vietām veselas pilsētas strēbs sojas putru, citur – uzņems galvu reibinošus grāvējus ar milzu budžetiem.

Vienkārši vairs nebūs Amerikas, kas reiz palaida "Space Shuttle" un ko varbūt vēl atceras CNN dibinātājs, 81 gadu vecais Tērners.

Var jau gan būt, ka neatceras arī – jau pirms pāris gadiem Tērners atzinās, ka viņu moka demence.

55
Tagi:
protesti, mediji, CNN, ASV
Pēc temata
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
Laboratorijas darbs, foto no arhīva

Kāpēc amerikāņiem vajadzīgas biolaboratorijas Centrālāzijā un Kaukāzā

75
(atjaunots 11:00 30.05.2020)
Pēcpadomju valstis, cerībā uz palīdzību no ārienes, var zaudēt kontroli pār epidemioloģisko situāciju. Tas draud ar nopietnām sekām.

"Savienotās Valstis turpina militāri bioloģisko darbību visā pasaulē, arī ap mūsu robežām," Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja Kolektīvās drošības līguma organizācijas ārlietu ministru sēdē. Maskava jau sen ir noraizējusies par kaimiņvalstu bioloģisko drošību. Amerikāņi ir izveidojuši bioloģisko laboratoriju tīklu Kazahstānā, Armēnijā un Tadžikistānā. Īpaši liels skaits jautājumu Krievijas valdībai radies par Lugara centru Gruzijā. Par to, kāpēc tas viss vajadzīgs Vašingtonai, portālā RIA Novosti centās noskaidroja Galija Ibragimova.

Tīša noplūde

Pirmais koronavīrusa infekcijas gadījums Kazahstānā tika fiksēts marta sākumā. Valdība slēdza robežas un ieviesa ārkārtas stāvokli. Internetā paklīda baumas, ka vīruss, iespējams, saistīts ar biolaboratoriju, ko 2016.gadā valsts dienvidaustrumos uzbūvējuši amerikāņi.

Almatas Centrālās palīglaboratorijas (CPL) specialitāte ir Kazahstānai raksturīgu vīrusu štammu pētījumi. Tā darbojas uz Kazahstānas Karantīnas un zoonozo infekciju zinātniskā centra bāzes, pakļauta valsts Veselības ministrijai. Tiek uzskatīta par Kazahstānas īpašumu, lai arī būvēta uz Pentagona rēķina. Šim objektam ASV piešķīrušas 108 miljonus dolāru.

Vašingtona skaidroja: reģionā dislocēti amerikāņu karavīri, un pētījumi palīdzēs pasargāties no nezināmām vīrusu infekcijām.

KDLO, NVS un ŠSO samitos Maskavas pārstāvji jau vairākkārt norādījuši, ka amerikāņi var izmantot šīs laboratorijas pret Krievijas interesēm. Tomēr Kazahstānas valdība apgalvoja, ka neviens neiejaucas vietējo biologu darbā.

"Ārvalstu zinātnieku līdzdalība ir pieļaujama tikai gadījumā, ja notiek kopīgi pētījumi un tiek īstenoti grantu projekti," paskaidroja CPL.

2018. gadā Kazahstānā manāmi pieauga meningīta gadījumu skaits, un Almatā sākās runas par meningokoka infekcijas štamma noplūdi no CPL. Žurnālisti un blogeri nopietni rakstīja, ka amerikāņi tīšām pieļāvuši vīrusa izplatīšanos. Tā viņi it kā gribējuši pārbaudīt laboratorijā izstrādājamo bakterioloģisko ieroci.

Kazahstānas Veselības ministrija apgalvoja, ka nekādas epidēmijas nav. "Kazahstānā ir 58 meningīta gadījumi, no tiem Almatā – 32. No PVO viedokļa relatīvie rādītāji ir zemi," norādīja resors.

Situācija ar koronavīrusu ir līdzīga. Valdība noliedza konspiroloģiskas teorijas un neļāva sēt paniku.

Slēgts darba režīms

PSRS laikā Armēnijas PSR Mikrobioloģijas institūts tika uzskatīts par lielāko mikrobioloģijas centru. 90. gados par institūta zinātniskajām izstrādēm ieinteresējās ASV un Lielbritānija. Armēņu speciālistus aicināja stažēties uz rietumvalstīm. 2000. gados amerikāņi palīdzēja atvērt vairākas biolaboratorijas valstī. Tāpat kā Kazahstānā arī šeit naudu piešķīra Pentagons. Armēnijas Nacionālā slimību kontroles un profilakses centra modernizācijai vien atvēlēja 10 miljonus dolāru.

Erevānā, Girmi, Vanadzorā, Martuni un Idževanā uzbūvētie zinātniskie centri pēta Kaukāza reģionam raksturīgus vīrusus un štammus.

Laboratorijas iekļautas Armēnijas veselības aprūpes sistēmā, tomēr ASV Aizsardzības ministrijas Draudu samazināšanas aģentūra tajās ir piekļuve. Līdz ar vietējiem speciālistiem tur strādā amerikāņi. Maskava negatīvi vērtē Armēnijas biolaboratoriju noslēgtību. Lai kliedētu šaubas, premjerministrs Nikols Pašiņans piekrita parakstīt Sadarbības memorandu ar Krievijas speciālistiem. Saskaņoja detaļas, tomēr pēdējā brīdī Armēnija no dokumenta atteicās.

Bīstama epidemioloģija

2010. gados amerikāņu biologi pievērsa uzmanību vēl vienam KDLO loceklim – Tadžikistānai. Viņus satrauca nelabvēlīgā epidemioloģiskā situācija, kas varēja novest pie infekcijas slimību uzliesmojuma. Vairāki rietumvalstu fondi piešķīra naudu pētījumu centriem.

2013. gadā uz Gastroeneteroloģijas institūta bāzes Dušanbē darbu sāka bioloģiskās drošības laboratorija. Projektu finansēja Merjē Labdarības fonds (Francija), kas būvēja līdzīgu objektus Ķīnā, Mjanmā, Bangladešā un Āfrikas valstīs. Frančiem parasti palīdzēja ANO un ASV Starptautiskās attīstības aģentūra USAID. Investīcijas pārsniedza 3 miljonus dolāru.

2019. gadā tika radīta laboratorija Republikāniskajā tuberkulozes apkarošanas centra paspārnē. Sponsori – USAID un Pentagons. Vietējie biologi sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem pēta tādas Centrālāzijai raksturīgas slimības, kā tuberkuloze, malārija, hepatīts un holera. Pērn Isfaras pilsētā Tadžikistānas ziemeļos darbu sāka vēl viens objekts. Par to pieejamā informācija ir ierobežota, finansēja atkal amerikāņi.

"Arī pirms koronavīrusa epidemioloģiskā situācija Centrālāzijā bija sarežģīta. Reģionam raksturīgi hepatīta, holeras, tuberkulozes uzliesmojumi, tāpēc jaunās biolaboratorijas ir nepieciešamas. Tām vajadzīgi līdzekļi. Bez ārvalstu palīdzības neiztiks," sarunā ar RIA Novosti skaidroja Politoloģisko pētījumu centra (Dušanbe) direktors Abdugani Mamadazimovs.

Tadžiku eksperts nesaskata neko aizdomīgu amerikāņu darbībās. "Vienkārši viņi vienmēr atsaucas pirmie. Ja pēc koronavīrusa Krievija, Ķīna vai ES sāks aktīvāk palīdzēt reģionam cīņā ar vīrusiem, republikas valdība to atbalstīs," ir pārliecināts eksperts.

Gruzīnu patogēns

Gruzija nav KDLO locekle, taču robežojas ar Krieviju un tai ir svarīga loma Kaukāzā.

Maskava ir noraizējusies par Ričarda Lugara vārdā nosauktā Sabiedriskās veselības pētījumu centra darbības. Krievijas valdība uzskata, ka biolaboratorija Tbilisi apkaimē strādā amerikāņu interesēs.

Aizdomas nav radušās no zila gaisa. 2018. gada septembrī Gruzijas bijušais valsts drošības ministrs Igors Giorgadze paziņoja, ka laboratorijā, iespējams notikuši eksperimenti ar cilvēkiem, un publiskoja dokumentus, no kuriem izriet, ka desmitiem cilvēku, kuri ārstējušies Lugara centrā, ir miruši. Pie tam tur strādāja biologi no trim privātām amerikāņu firmām — CH2M Hill, Battelle un Metabiota, kas pilda Pentagona pasūtījumus.

Giorgadze pievērsa uzmanību augstajam bakterioloģiskās aizsardzības līmenim laboratorijā. Vēl vairāk, centra rīcībā ir "iekārtas kaitīgu vielu izsmidzināšanai un lādiņi ar bioloģiski aktīvu materiālu". "Kāpēc iestādei, kuras mērķis ir iedzīvotāju aizsardzība, vajadzīgas tādas lietas?" lauzīja galvu eksministrs.

To sadzirdēja Maskavā. Krievijas ĀM Bruņojumu kontroles un neizplatīšanas lietu departamenta direktors Vladimirs Jermakovs paziņoja, ka Krievija necietīs amerikāņu bioloģiskos eksperimentus pie savām robežām.

Giorgadzes apsūdzības Pentagons nosauca par absurdu. Tbilisi apgalvoja, ka laboratorija nodarbojas ar miermīlīgiem projektiem un nevar būt ne runas par kaut kādiem eksperimentiem ar cilvēkiem. Gruzijas valdība neiebilda pret Krievijas speciālistu apmeklējumu Lugara centrā. Tomēr šie plāni izjuka, ņemot vērā pērno krīzi abu valstu attiecībās.

"Gruzija nekad nav interesējusies par pētījumiem fizikoķīmiskās bioloģijas jomā. Un informācija par to, ka šajā laboratorijā ir augstas klases bioloģiskā aizsardzība, rada jautājumus. Kāpēc vajadzētu nodarboties ar tik smagiem patogēniem," sarunā ar RIA Novosti pauda neizpratni bioloģijas zinātņu doktors, Sibīrijas federālās universitātes profesors Nikolajs Setkovs.

Ķīmiskas aizsardzības militārās vienības
© Sputnik / Павел Лисицын

Virusoloģijas centra ģenerāldirektora vietnieks zinātniskajā darbā Aleksandrs Agafonovs atzīmēja: "Tieši dati par bioloģisko ieroču un to piegādes līdzekļu izstrādi Lugara centrā nav pieejami."
"Tomēr ziņas par privāto kompāniju CH2M Hill, Battelle un Metabiota līdzdalību, par to līgumsaistībām, piemēram, Sibīrijas mēra, tularēmijas un Krimas-Kongo hemorāģiskā drudža bīstamo baktēriju pētījumi, ir uzmanības vērtas," uzsvēra speciālists.

Aģentūras aptaujātie eksperti bija vienisprātis: pēcpadomju valstis, cerībā uz palīdzību no ārienes, var zaudēt kontroli pār epidemioloģisko situāciju. Un tas draud ar nopietnām sekām. Pie tam pandēmijas periodā attieksme pret laboratorijām mainījusies – tās rada vēl lielākas bažas un beidzot dāvā būtisku iemeslu padarīt šīs struktūras atklātākas.

75
Tagi:
Armēnija, Tadžikistāna, Kazahstāna, biomateriāls, ASV, Krievija, Gruzija
B-1B Lancer

Eksperts: amerikāņu bumbvedēji viegls mērķis Krievijas S-400

0
(atjaunots 09:51 04.06.2020)
Amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji ir viegls mērķis Krievijas PGA sistēmām, norādīja militārais eksperts Igors Korotčenko.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B-1B Lancer, kas aprīkoti ar pretkuģu raķetēm, ir viegls mērķis Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas līdzekļiem, RIA Novosti paziņoja žurnāla "Nacionaļnaja oborona" galvenais redaktors Igors Korotčenko.

Iepriekš izdevums The Drive pavēstīja, ka stratēģiskie bumbvedēji B-1B Lancer nesenajā lidojumā Melnās jūras gaisa telpā izspēlējuši pretkuģu raķešu AGM-158C Long Range Anti-Ship Missile palaišanu potenciālā pretinieka mērķu likvidācijai. Raksta autors stāsta, ka ASV demonstrētās iespējas "var sagādāt īpaši nopietnu problēmu Krievijas flotei".

Igors Korotčenko, komentējot rakstu, atzīmēja, ka "problēmas ir nevis Krievijas flotei, bet gan amerikāņu žurnālistu prātos".

Viņš atgādināja, ka Krimā izvērstas zenītraķešu sistēmas S-400 ar raķetēm 40H6, kas spēj trāpīt mērķī līdz 400 kilometru attālumā, un tām bumbvedēji B-1B Lancer ir viegls mērķis. "Ja amerikāņu lidmašīnas radītu reālus militāros draudus, tās būtu identificētas jau šajā attālumā un likvidētas," teica Korotčenko.

Pie tam aizsardzība ir arī pašiem Krievijas kuģiem, kam amerikaņu bumbvedēji teorētiski varēja uzbrukt. Korotčenko konstatēja, ka Krievijas jaunie kuģi aprīkoti ar zenītraķešu kompleksiem "Poliment-redut", kuru taktiski tehniskās īpašības ir tādas pašas ka sauszemes S-350 "Vitjaz", un tie spēj pārtvert jebkādus uzbrūkošos objektus, ieskaitot pretkuģu raķetes.

Nopelniem bagātais Krievijas pilots, organizācijas "Krievijas oficieri" loceklis Jurijs Sitņiks ASV darbības nosauca par ieroču žvadzināšanu, no kā vajadzētu atturēties, kā arī piezīmēja, ka amerikāņu lidmašīnas Krievijas karavīriem nebūt nav neredzamas.

"Mēs parādījām visai pasaulei, ka spējam ieraudzīt stealth lidmašīnas. Vai to centās panākt amerikāņi? Viņi pat nepietuvojās mūsu robežām, kad mēs viņus jau ieraudzījām, un mūsu lidmašīnas viņus pavadīja. Kas tad tie par neredzamajiem?" secināja Sitņiks.

Savukārt KF Valsts domes deputāts Ruslans Bālbeks uzskata par profanāciju centienus demonstrēt draudus Krievijai ar bumbvedēju B-1B Lancer lidojumu virs Melnās jūras, kad gaisā pacēlās Krievijas iznīcinātāji.

Politiķis atzīmēja, ka Krievijas karavīri ir labi informēti par amrikāņu ieroču potenciālu arī bez tādiem demonstrācijas lidojumiem. Tomēr gadījumā, ja Krievijas objekti patiešām būs apdraudēti, amerikāņu bumbvedējiem "nepalīdzēs ne eskorta iznīcinātāji, ne pretkuģu raķetes", jo tiem netiks dota iespēja pietuvoties raķetes palaišanas attālumā.

"Mūs nepiespiedīs drebēt bailēs ar tādiem nekaunīgiem izlēcieniem. Un paskatīsimies patiesībai acīs: bumbvedējs, kam pietuvojušies mūsu iznīcinātāji, var uzskatīt sevi par zaudētu kaujas vienību. Tātad draudu demonstrācijas vietā iznākusi profanācija," ir pārliecinats Bālbeks.

Iepriekš vēstīts. ka 29.maijā divi amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B-1B Lancer pacēlās gaisā no Elsvortas bāzes Dienviddakotas štatā, šķērsoja Atlantijas okeānu, un pēc tam pārvietojās Eiropas un Melnās jūras gaisa telpā.

Lidojumā virs Melnās jūras bumbvedējus pavadīja Ukrainas iznīcinātāji Su-27 un MiG-29, kā arī Turcijas degvielas uzpildes lidmašīnas КС-135. Atsevišķos iecirkņos lidmašīnas pavadīja arī Polijas iznīcinātāji F-16 un MiG-29, kā arī rumāņu F-16 un MiG-21.

Bez tam bumbvedēji B-1B kopā ar Grieķijas iznīcinātājiem F-16 lidoja virs Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētas Skopjes.

29.maija Krievijas PGA spēki konstatēja ASV Gaisa spēku stratēģiskos bumbvedējus B-1B virs Melnās un Baltijas jūras. To pārtveršanai gaisā pacēlās iznīcinātāji Su-27P un Su-30SM no Dienvidu kara apgabala dežurējošo pretgaisa spēku sastāva.

0
Tagi:
PGA, Krievija, ASV
Pēc temata
Kā Krievija sagrāvusi NATO militāro pārākumu Baltijā
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
Business Insider nosaucis "spēcīgākos" NATO ieročus karam ar Krieviju