Ziemeļu Straume - 2

"Ziemeļu straume 2": poļi atkal palīdzējuši Krievijai un pievīluši Ukrainu

88
(atjaunots 18:20 02.11.2019)
Pirms divām dienām Dānija izsniedza atļauju gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbiem. Tagad nekas nekavē projekta noslēgšanu.

Kāpēc gadījās tāda aizkavēšanās? Vai šis notikums palīdzēs Krievijai gāzes darījumā ar Ukrainu? Ar to portālā RIA Novosti mēģina tikt skaidrībā Aleksandrs Sobko.

Baltijas jūra ir relatīvi šaura, tāpēc cauruļvadi tajā jebkurā gadījumā gulsies kādas piekrastes valsts teritoriālajos ūdeņos (aptuveni 22 km zona) vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (aptuveni 370 km no teritoriālajiem ūdeņiem). Atgādināsim: sākotnējais maršruts caur Dānijai paredzēja, ka gāzesvads vedīs tieši caur tās teritoriālajiem ūdeņiem (tāpat kā pirmā "Ziemeļu straume"). Taču Kopenhāgena nedeva atļauju tādam maršrutam, process ievilkās, un galu galā projekta dalībnieki šo variantu atsauca. Tā vietā tika iesniegts piedāvājums izbūvēt gāzesvadu Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Starpība ir principiāla. Jūras tiesību konvencija paredz, ka, atšķirībā no teritoriālajiem ūdeņiem, valsts nevar vienkārši ņemt un aizliegt gāzesvada izbūvi EES. Tomēr riski ekoloģijai un citi aspekti tiek izskatīti. Izrādījās, ka pieejami arī divi alternatīvi maršruti. Vārdu sakot, Dānija vilcinājās – nenoraidīja, taču arī negāja uz priekšu ar lēmumu. Tagad tas pieņemts, gāzesvads vedīs gandrīz gar teritoriālo ūdeņu robežu, uz dienvidiem no Bornholmas salas.

Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka gāzesvads "Ziemeļu straume 2" tiks uzbūvēts. Tajā bija investēti pārāk lieli līdzekļi, arī no "Gazprom" rietumu partneru puses. Nemaz nebūs lieks vēl viens gāzes koridors pašreizējos apstākļos, kad nav nekādu vērā ņemamu investīciju vismaz Ukrainas GTS remontā.

Kāpēc tad Dānija tik ilgi vilcinājās ar atļauju un kāpēc piekrita tagad?

Te nu nāksies mazliet iedziļināties versijās. Acīmredzot, progresa trūkumu gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbos Eiropā uzskatīja par iespēju vērst spiedienu pret "Gazprom", jo jaunā tranzīta līguma ar Kijevu noteikumi būtu maksimāli izdevīgi un komfortabli Ukrainai (vienošanās būs vajadzīga jebkurā gadījumā, jautājums ir tikai par tranzīta apjomiem).

Kāpēc piekrita tagad? Grūti teikt. Iespējams, kļuva skaidrs, ka pašu enerģētiskā drošība ir svarīgāka. Iespējams, zināma nozīme bija tagadējās ASV valdības attieksmei pret Ukrainu un pašu Eiropu, tam, ka mainījušās tradicionālās attiecības trijstūros ASV-ES-Ukraina un ASV-ES-Krievija.

Pie tam ir vēl viens apstāklis. Varšava plāno būvēt gāzesvadu Baltic Pipe, kas piegādās Polijai gāzi no Norvēģijas. Tā pēdējais iecirknis sāksies Dānijā un vedīs uz Poliju. Tikai uzmetot aci kartei, ir skaidrs, ka tas šķērsos Krievijas "Ziemeļu straumi" un "Ziemeļu straumi 2". Ja netiks noregulēta situācija ar Krievijas gāzesvadu, nebūtu jēgas sākt būvēt gāzesvadu uz Poliju. Pie tam Varšava vēlētos noslēgt projektu līdz 2022. gadam (kad beidzas līgums ar "Gazprom"), tātad laika vairs nav daudz. Vēl piebildīsim, ka Norvēģijas gāzes eksporta kopējais apjoms nepieaugs, tas tikai sadalīsies uz Polijas pusi uz citu Eiropas importētāju rēķina, tāpēc Krievijas gāzes pieprasījumu ES gāzesvads neietekmēs.

Tātad "antikrieviskais" Polijas gāzesvads netieši palīdz "Gazprom" ātrāk uzbūvēt "Ziemeļu straumi 2".

Vai "Ziemeļu straumi 2" izdosies pabeigt līdz tranzīta līguma termiņa beigām, 2019. gada 31. decembrim? Šķiet, ne. Iepriekš "Gazprom" vadība konstatēja, ka gāzesvads ir gatavs vairāk nekā par 80%, bet atlikušo iecirkni iespējams pabeigt piecu nedēļu laikā. Atlikuši tikai divi mēneši, un vēl jāatrisina vairāki organizatoriski jautājumi. Protams, vēl atliek palaišanas un regulēšanas darbi, cauruļvads jāaizpilda ar gāzi, pakāpeniski jāsasniedz projektētā jauda. Ja arī izdosies laikus pabeigt gāzesvadu, tas būs vērā ņemams, taču formāls notikums, nevis gāzes transportēšanai gatavs maršruts apkārt Ukrainai.

Vēl jāņem vērā, kādā stadijā ir "Ziemeļu straumes 2" turpinājuma būvdarbi uz sauszemes Vācijas teritorijā (gāzesvads EUGAL). Iepriekš vēstīts, ka līdz 2020. gada 1. janvārim, neatkarīgi no "Ziemeļu straumes 2" progresa, būs gatavs tikai viens no abiem turpinājuma cauruļvadiem.

Tomēr atļauja "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem parādījusies laikus. Atkārtošu vēlreiz: tas būtiski uzlabo "Gazprom" pozīcijas sarunā ar "Naftogaz", turklāt Krievijas monopolists var piekrist gandrīz jebkādiem saprātīgiem cenu noteikumiem (īstermiņa intervālā tam nav lielas nozīmes), lai noslēgtu līgumu uz vienu gadu, ne vairāk. Tādos apstākļos "Naftogaz" prasības (tikai ilgtermiņa kontrakts) neatbildīs jaunajai Eiropas praksei. Ventiļa aizgriešana ir maz ticama. Vai ir vērts strīdēties ar Eiropu, ja no okeāna viņa krasta vairs nav jūtams agrākais atbalsts?

Vienlaikus jāsaprot, ka Krievijas un Ukrainas attiecības gāzes jautājumā var pastāvēt pat gadījumā, ja darbu sāks visi tranzīta gāzesvadi. Vienkārša aplēse rāda (tas notiks, kad darbu sāks visi cauruļvadi): 110 miljardi kubikmetru gadā – abas "Ziemeļu straumes", līdz 38 miljardi — cauruļvadi caur Baltkrieviju un 31,5 miljardi — abi "Turcijas straumes" gāzesvadi, 16 miljardi – "Zilā straume". Kopā – 196 miljardi kubikmetru. Tas ir par četriem miljardiem mazāk nekā "mērķa" eksports uz Eiropu – 200 miljardi (kā bija pērn, šogad būs mazāk). Tiesa, eksportā uz Eiropu patlaban iekļauta arī gāze, kas rezultātā "atgriezeniski" iet uz Ukrainu.

Tā ir vienmērīgas slodzes apstākļos. Realitātē būs arī nevienmērīga, būs remontdarbi gāzesvados, turklāt "Gazprom" vēlētos palielināt eksporta apjomus. Tātad Ukrainas koridors saprāta robežās ir jāsaglabā. Taču viena lieta ir vienoties par tranzītu papildu apjoma eksportam, pavisam cita – ja runa ir par eksporta kontraktu izpildi.

Patlaban Krievijai trūkst "Turcijas straumes" otrā cauruļvada turpinājuma pa sauszemi Eiropas teritorijā un nav pabeigta "Ziemeļu straume 2". Tātad 2020. gadā tranzīta apjoms cauri Ukrainai kritīsies pavisam nedaudz (pirmkārt, pateicoties tiešajam cauruļvadam uz Turciju). "Naftogaz" atkal varēs nopelnīt kārtējos divus miljardus.

Kopumā visu triju topošo "Gazprom" gāzesvadu projektu aina izskatās labi. Austrumos ar degvielu aizpildīts gāzesvads "Sibīrijas spēks", pa kuru pirmā gāze Ķīnā nokļūs jau decembrī. Dienvidos pirmais "Turcijas straumes" cauruļvads no nākamā gada piegādās gāzi Turcijai, apejot Ukrainu. Ziemeļos dažu mēnešu laikā tiks pabeigta ZS2. Aizvakar "Gazprom" kotējums biržā sasniedza atzīmi, kāda pēdējo reizi tika fiksēta 2008. gadā.

88
Temats:
Ziemeļu straume 2 (183)
Pēc temata
Slimīgas fantāzijas: KF vēstniecība Igaunijā sašutusi par diskusiju ap Nord Stream 2
Darbības pret "Ziemeļu straumi 2" var kaitēt Eiropai: Vācija brīdinājusi
Eksperts: jo tuvāk gāzes "straumju" starts Eiropā, jo skaļāka histērija
Mediji pastāstīja, ar ko draud ASV sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

73
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

73
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva

Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

221
(atjaunots 16:15 29.06.2020)
Amerikāņu mediji konstatējuši kaut ko tādu, kam Vašingtonu vajadzētu šokēt vairāk nekā dzīvība uz Marsa vai ziedoši dārzi uz Jupitera.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg apgalvo, ka vācu politiskā elite atradusi nacionālo pašcieņu – tikai tā skaidrojamas ziņas par to, ka Vācijas valdībā top dokuments, kas satur sankcijas pret ASV – tās jāpieņem gadījumā, ja Vašingtona izlems ieviest "ellīgas sankcijas" pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aģentūra stāsta: "Vācija gatavo atbildes triecienu Savienotajām Valstīm gadījumā, ja prezidents Donalds Tramps īstenos savus draudus iznīcināt gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" ar papildu sankcijām. Divi vācu ierēdņi, kam zināms diskusiju saturs, apgalvo, ka Merkeles valdība izvērtē iespējas piespiest pieņemt koordinētas darbības Eiropas Savienības līmenī. Vācijas Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši Bloomberg rīcībā norāda: amerikāņu jaunās sankcijas var smagi skart daudz lielāku (nekā agrāk) skaitu vācu un eiropiešu kompāniju un pat valsts aģentūru."

Amerikāņu žurnālistu materiālu vajadzētu mazliet precizēt. Pirmkārt, likumprojekta versija par jaunajām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas patlaban tiek izskatīta Kongresā, neparedz sankcijas pret ES valsts struktūrām, Krievijas gāzes pircējiem vai projekta kreditoriem. Vācu pozīcijas kritiķi varētu norādīt uz šo aspektu, lai pierādītu, ka Bloomberg žurnālisti ir sarunājušies ar ASV naidīgi noskaņotiem vācu politiķiem, vai secināt, ka Merkeles valdībā sēž paranoiķi ar ļoti negatīvu viedokli par ASV, kuri nelasa atbilstošos likumprojektus par sankcijām. Tādi argumenti nav piemēroti mūsdienu politiskajai realitātei vismaz tāpēc, ka ASV jau vairākkārt demonstrējušas savas spējas spert trakākos soļus burtiski piecu minūšu laikā, tātad jau savlaicīgi jābūt gataviem, ka tas varētu notikt. Savukārt "paranojas" aspektā var piedāvāt mazliet konspiroloģisku, tomēr visnotaļ reālistisku versiju – vācu amatpersonas varēja ar nodomu "nopludināt" saviem kontaktiem Bloomberg informāciju par vācu pretpasākumiem – vienkārši tāpēc, lai senatoriem un kongresmeņiem neienāktu prātā ideja pieņemt stingrākas sankcijas tieši pirms balsojuma.

Jāpiebilst arī tas, ka no vāciešu puses jau izskanējuši divi dažādi viedokļi jautājumā par atbildi ASV. No vienas puses, Ekonomikas ministrijas preses sekretāre paziņoja Bloomberg, ka viņai nekas nav zināms par tāda veida pasākumu izstrādi, no otras puses, jau 17. jūnijā Bundestāgā notika kompetentās komitejas slēgtā sēde, kuras ietvaros tika apspriestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", un, atzīmēja amerikāņu medijs, pēc sēdes komitejas priekšsēdētājs paziņojis, ka Vācijas valdība aicināta sniegt labi izvērtētu kolektīvu atbildi ASV darbībām, ko komiteja atzinusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Ievērības cienīgs fakts: gan deputātu viedoklī, gan augstu stāvošu (taču vārdā nenosauktu) ierēdņu vērtējumā, uz ko atsaucas Bloomberg, vīd neparasts aspekts: iespējamos atbildes soļus plānots spert ne tikai Vācijas līmenī, bet gan Eiropas Savienības līmenī. Tas būs sarežģīts, taču aizraujošs process ar tālejošām sekām, ja vien to izdosies dabūt gatavu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Liet tāda, ka no 16. jūnija Vācija ieņem Eiropas Padomes "prezidenta" vietu, un šis statuss tradicionāli dāvā nopietnas priekšrocības valstij, kas vēlas iekļaut kaut kādu jaunu elementu Eiropas politiskajā dienas kārtībā. Vēl vairāk, pati Angela Merkele patlaban nostādīta stāvoklī, kurā jebkāda vājuma izpausme attiecībās ar Vašingtonu tiks uztverta ļoti sāpīgi no iekšpolitikas viedokļa: Donalds Tramps maksimāli publiskā formā izteicis prasību samaksāt viņam triljonu dolāru – Vācija it kā ir parādā par aizsardzību, ko saņem no ASV. Ja šai atklātajai šantāžai (koronavīrusa un ar to saistītās krīzes fonā ES vēl tikai amerikāņu prezidenta trūkst ar viņa draudiem) pievienot arī tarifu šantāžu un faktu, ka Baltais nams aktīvi pretojas ES centieniem piespiest amerikāņu interneta kompānijas, piemēram, Amazon un Google maksāt nodokļus no ES saņemtajiem ienākumiem, iznāk, ka apstākļi lielam, vērienīgam un principiālam Vašingtonas un Briseles konfliktam jau ir radīti, un "sprāgt" var kuru katru brīdi.

Vācu politiķi vēl nav iemācījušies runāt ar ASV tikpat stingri, kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izstrādājis koncepciju par Eiropas militāro neatkarību no ASV un ES pārvēršanu par patstāvīgu pasaules ģeopolitikas polu daudzpolu pasaulē. Tomēr Berlīne jau ir iemācījusies atrast interesantus ieganstus, lai paplašinātu savu neatkarību un pretošanos amerikāņu spiedienam. Piemēram, ar mērķi pamatot nepieciešamību importēt Krievijas gāzi tiek izmantoti argumenti, kas saistīti ar nepieciešamību būvēt "zaļo ekonomiku", bet dabasgāze ir daudz drošāka no ekoloģijas viedokļa salīdzinājumā ar oglēm – tas ir zinātnisks fakts. Politiskās un pat ekonomiskās neatkarības pamatošanai arī parādījušies interesanti argumenti.

Britu izdevums The Guardian, atsaucoties uz neseno Vācijas kancleres interviju, pavēstīja: "Angela Merkele brīdināja, ka pasaule vairs nevar par pašsaprotamu domu uztvert to, ka ASV vēl aizvien vēlas kļūt par pasaules līderi, un tai vajadzētu atbilstoši koriģēt savas prioritātes."

Iznāk ļoti skaisti un mazliet ironiski: nepakļaušanās amerikāņu "gribulīšiem" tiek pamatota nevis ar centieniem izkļūt brīvībā, bet gan ar to, ka reiz ASV bija labs hegemons, taču tagad ik kā vairs pat nevēlas spēlēt šo lomu, tātad slogs būs jānes kādam citam. Būs interesanti pavērot oficiālās amerikāņu propagandas atbildi.

Tomēr galu galā nozīme ir nevis aizbildinājumiem un attaisnojumiem, bet reālām darbībām un reāliem gāzes kubikmetriem, kam tomēr ir izredzes sasniegt Vāciju pa "Ziemeļu straumi 2".

221
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2 (183)
Eiropas Parlaments

Mediji: pandēmijas laikā tika aplaupīti Eiropas Parlamenta biroji Briselē

0
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Pēc Vācijas deputāta sacītā, notikušais ir "liels skandāls", par kuru nezināma iemesla dēļ visi klusē.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Vismaz pussimts Eiropas Parlamenta deputātu, atgriežoties savos birojos Briselē pēc ilgstošās prombūtnes marta vidū ieviestās karantīnas dēļ, atklāja, ka kāds ir rakņājies viņu kabinetos un papīros, daudziem ir pazuduši datori, planšetes un citas vērtīgas lietas, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz avīzi Politico.

Pēc deputāta no Vācijas Niko Semsrota sacītā, karantīnas laikā no viņa Briseles biroja ir iznesti divi klēpjdatori.

"Tas ir liels skandāls, un es nesaprotu, kādēļ visi par to klusē," paziņoja parlamentārietis, paužot sašutumu par EP drošības dienesta darbu.

"Mēs esam absolūti pārliecināti, ka zagļi mūsu prombūtnes laikā parakņājušies visās mūsu mantās, jo birojos ir liela nekārtība," piebilda viņš.

Politico raksta, ka EP preses dienesta pārstāvji apgalvo, ka ir informējuši parlamentāriešus par zādzību faktiem Briseles birojos jau aprīlī, ēkas iekšpusē un ārpusē tika pastiprināta apsardze, savukārt drošības dienests veic izmeklēšanu sadarbībā ar Beļģijas varasiestādēm.

Izdevums precizē, ka 2020. gadā Eiropas Parlaments plāno iztērēt savu biroju apsardzei vairāk nekā 23 miljonus eiro.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 529 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 6,3 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
Eiropas Parlaments