Ziemeļu Straume - 2

"Ziemeļu straume 2": poļi atkal palīdzējuši Krievijai un pievīluši Ukrainu

90
(atjaunots 18:20 02.11.2019)
Pirms divām dienām Dānija izsniedza atļauju gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbiem. Tagad nekas nekavē projekta noslēgšanu.

Kāpēc gadījās tāda aizkavēšanās? Vai šis notikums palīdzēs Krievijai gāzes darījumā ar Ukrainu? Ar to portālā RIA Novosti mēģina tikt skaidrībā Aleksandrs Sobko.

Baltijas jūra ir relatīvi šaura, tāpēc cauruļvadi tajā jebkurā gadījumā gulsies kādas piekrastes valsts teritoriālajos ūdeņos (aptuveni 22 km zona) vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (aptuveni 370 km no teritoriālajiem ūdeņiem). Atgādināsim: sākotnējais maršruts caur Dānijai paredzēja, ka gāzesvads vedīs tieši caur tās teritoriālajiem ūdeņiem (tāpat kā pirmā "Ziemeļu straume"). Taču Kopenhāgena nedeva atļauju tādam maršrutam, process ievilkās, un galu galā projekta dalībnieki šo variantu atsauca. Tā vietā tika iesniegts piedāvājums izbūvēt gāzesvadu Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Starpība ir principiāla. Jūras tiesību konvencija paredz, ka, atšķirībā no teritoriālajiem ūdeņiem, valsts nevar vienkārši ņemt un aizliegt gāzesvada izbūvi EES. Tomēr riski ekoloģijai un citi aspekti tiek izskatīti. Izrādījās, ka pieejami arī divi alternatīvi maršruti. Vārdu sakot, Dānija vilcinājās – nenoraidīja, taču arī negāja uz priekšu ar lēmumu. Tagad tas pieņemts, gāzesvads vedīs gandrīz gar teritoriālo ūdeņu robežu, uz dienvidiem no Bornholmas salas.

Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka gāzesvads "Ziemeļu straume 2" tiks uzbūvēts. Tajā bija investēti pārāk lieli līdzekļi, arī no "Gazprom" rietumu partneru puses. Nemaz nebūs lieks vēl viens gāzes koridors pašreizējos apstākļos, kad nav nekādu vērā ņemamu investīciju vismaz Ukrainas GTS remontā.

Kāpēc tad Dānija tik ilgi vilcinājās ar atļauju un kāpēc piekrita tagad?

Te nu nāksies mazliet iedziļināties versijās. Acīmredzot, progresa trūkumu gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbos Eiropā uzskatīja par iespēju vērst spiedienu pret "Gazprom", jo jaunā tranzīta līguma ar Kijevu noteikumi būtu maksimāli izdevīgi un komfortabli Ukrainai (vienošanās būs vajadzīga jebkurā gadījumā, jautājums ir tikai par tranzīta apjomiem).

Kāpēc piekrita tagad? Grūti teikt. Iespējams, kļuva skaidrs, ka pašu enerģētiskā drošība ir svarīgāka. Iespējams, zināma nozīme bija tagadējās ASV valdības attieksmei pret Ukrainu un pašu Eiropu, tam, ka mainījušās tradicionālās attiecības trijstūros ASV-ES-Ukraina un ASV-ES-Krievija.

Pie tam ir vēl viens apstāklis. Varšava plāno būvēt gāzesvadu Baltic Pipe, kas piegādās Polijai gāzi no Norvēģijas. Tā pēdējais iecirknis sāksies Dānijā un vedīs uz Poliju. Tikai uzmetot aci kartei, ir skaidrs, ka tas šķērsos Krievijas "Ziemeļu straumi" un "Ziemeļu straumi 2". Ja netiks noregulēta situācija ar Krievijas gāzesvadu, nebūtu jēgas sākt būvēt gāzesvadu uz Poliju. Pie tam Varšava vēlētos noslēgt projektu līdz 2022. gadam (kad beidzas līgums ar "Gazprom"), tātad laika vairs nav daudz. Vēl piebildīsim, ka Norvēģijas gāzes eksporta kopējais apjoms nepieaugs, tas tikai sadalīsies uz Polijas pusi uz citu Eiropas importētāju rēķina, tāpēc Krievijas gāzes pieprasījumu ES gāzesvads neietekmēs.

Tātad "antikrieviskais" Polijas gāzesvads netieši palīdz "Gazprom" ātrāk uzbūvēt "Ziemeļu straumi 2".

Vai "Ziemeļu straumi 2" izdosies pabeigt līdz tranzīta līguma termiņa beigām, 2019. gada 31. decembrim? Šķiet, ne. Iepriekš "Gazprom" vadība konstatēja, ka gāzesvads ir gatavs vairāk nekā par 80%, bet atlikušo iecirkni iespējams pabeigt piecu nedēļu laikā. Atlikuši tikai divi mēneši, un vēl jāatrisina vairāki organizatoriski jautājumi. Protams, vēl atliek palaišanas un regulēšanas darbi, cauruļvads jāaizpilda ar gāzi, pakāpeniski jāsasniedz projektētā jauda. Ja arī izdosies laikus pabeigt gāzesvadu, tas būs vērā ņemams, taču formāls notikums, nevis gāzes transportēšanai gatavs maršruts apkārt Ukrainai.

Vēl jāņem vērā, kādā stadijā ir "Ziemeļu straumes 2" turpinājuma būvdarbi uz sauszemes Vācijas teritorijā (gāzesvads EUGAL). Iepriekš vēstīts, ka līdz 2020. gada 1. janvārim, neatkarīgi no "Ziemeļu straumes 2" progresa, būs gatavs tikai viens no abiem turpinājuma cauruļvadiem.

Tomēr atļauja "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem parādījusies laikus. Atkārtošu vēlreiz: tas būtiski uzlabo "Gazprom" pozīcijas sarunā ar "Naftogaz", turklāt Krievijas monopolists var piekrist gandrīz jebkādiem saprātīgiem cenu noteikumiem (īstermiņa intervālā tam nav lielas nozīmes), lai noslēgtu līgumu uz vienu gadu, ne vairāk. Tādos apstākļos "Naftogaz" prasības (tikai ilgtermiņa kontrakts) neatbildīs jaunajai Eiropas praksei. Ventiļa aizgriešana ir maz ticama. Vai ir vērts strīdēties ar Eiropu, ja no okeāna viņa krasta vairs nav jūtams agrākais atbalsts?

Vienlaikus jāsaprot, ka Krievijas un Ukrainas attiecības gāzes jautājumā var pastāvēt pat gadījumā, ja darbu sāks visi tranzīta gāzesvadi. Vienkārša aplēse rāda (tas notiks, kad darbu sāks visi cauruļvadi): 110 miljardi kubikmetru gadā – abas "Ziemeļu straumes", līdz 38 miljardi — cauruļvadi caur Baltkrieviju un 31,5 miljardi — abi "Turcijas straumes" gāzesvadi, 16 miljardi – "Zilā straume". Kopā – 196 miljardi kubikmetru. Tas ir par četriem miljardiem mazāk nekā "mērķa" eksports uz Eiropu – 200 miljardi (kā bija pērn, šogad būs mazāk). Tiesa, eksportā uz Eiropu patlaban iekļauta arī gāze, kas rezultātā "atgriezeniski" iet uz Ukrainu.

Tā ir vienmērīgas slodzes apstākļos. Realitātē būs arī nevienmērīga, būs remontdarbi gāzesvados, turklāt "Gazprom" vēlētos palielināt eksporta apjomus. Tātad Ukrainas koridors saprāta robežās ir jāsaglabā. Taču viena lieta ir vienoties par tranzītu papildu apjoma eksportam, pavisam cita – ja runa ir par eksporta kontraktu izpildi.

Patlaban Krievijai trūkst "Turcijas straumes" otrā cauruļvada turpinājuma pa sauszemi Eiropas teritorijā un nav pabeigta "Ziemeļu straume 2". Tātad 2020. gadā tranzīta apjoms cauri Ukrainai kritīsies pavisam nedaudz (pirmkārt, pateicoties tiešajam cauruļvadam uz Turciju). "Naftogaz" atkal varēs nopelnīt kārtējos divus miljardus.

Kopumā visu triju topošo "Gazprom" gāzesvadu projektu aina izskatās labi. Austrumos ar degvielu aizpildīts gāzesvads "Sibīrijas spēks", pa kuru pirmā gāze Ķīnā nokļūs jau decembrī. Dienvidos pirmais "Turcijas straumes" cauruļvads no nākamā gada piegādās gāzi Turcijai, apejot Ukrainu. Ziemeļos dažu mēnešu laikā tiks pabeigta ZS2. Aizvakar "Gazprom" kotējums biržā sasniedza atzīmi, kāda pēdējo reizi tika fiksēta 2008. gadā.

90
Temats:
Ziemeļu straume 2 (244)
Pēc temata
Slimīgas fantāzijas: KF vēstniecība Igaunijā sašutusi par diskusiju ap Nord Stream 2
Darbības pret "Ziemeļu straumi 2" var kaitēt Eiropai: Vācija brīdinājusi
Eksperts: jo tuvāk gāzes "straumju" starts Eiropā, jo skaļāka histērija
Mediji pastāstīja, ar ko draud ASV sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie ķēries Pentagons

33
(atjaunots 15:54 23.01.2021)
Amerikāņi nolēmuši attīstīt kodolenerģētikas militāro nozari. Eksprezidents Donalds Tramps iepriekš parakstīja rīkojumu par mazjaudas kodolreaktoru izstrādi bruņoto spēku un kosmosa pētījumu vajadzībām.

Pirmo reizi pusgadsimta laikā ASV izmantos atomenerģētiku ne tikai Jūras kara spēkiem vien. Par to, kādiem nolūkiem Vašingtonai vajadzīgi jauni kompakti reaktori, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Rezerves avots

ASV Bruņotajos spēkos kodolreaktorus izmanto zemūdenes un aviācijas bāzes kuģi. Pateicoties tiem, lielākie ASV flotes vimpeļi var atrasties jūrā gandrīz neierobežotu laiku.


Kodolenerģija tiek izmantota arī citu valstu Jūras spēkos. Piemēram, Francijā to izmanto aviācijas bāzes kuģis "Charles de Gaulle", Krievijā – smagais raķešu kreiseris "Piotr Velikiy". Tomēr ASV kodolkuģu ir daudz vairāk, un viņi nedomā apstāties pie sasniegtā.

"Saskaņā ar prezidenta Trampa rīkojumu Aizsardzības ministrija izstrādās un īstenos enerģētiskās elastības un efektivitātes demonstrācijas plānu valsts iekšienē no mazas jaudas kodolreaktoru radīto izdevumu viedokļa, kā arī izmēģinās mazas jaudas mobilo reaktoru. Tamlīdzīgi enerģijas avoti ir neaizvietojami tālā kosmosa pētījumiem, kur nav iespējams izmantot Saules enerģiju, kā arī aizsardzības jomā," ziņoja Baltā nama preses dienests.
Valdības iestādes neprecizēja, kādiem nolūkiem vajadzīgi kompakti kodolreaktori. Portāla defensenews.com eksperti uzskata, ka runa ir par rezerves jaudas avotiem armijas bāzēs. Ja aptrūkst elektrības padeve militārajam objektam, reaktors nodrošinās ar enerģiju vitāli svarīgas iekārtas. Saskaņā ar rīkojuma tekstu, pirmā prototipa izmēģinājumus plānots sākt pusgada laikā. Speciālisti domā, ka tas notiks Nevadas poligonā, vienā no lielākajiem ASV.

Iekarot kosmosu

Nekomerciālās organizācijas Secure World Foundation eksperts kosmiskās drošības jautājumos Braiens Vīdens atgādināja, ka bez kodolenerģijas nav iespējams iztikt ilgstošos, arī pilotējamos lidojumos uz Mēnesi, Marsu un citām planētām. Perspektīvā reaktori būs vajadzīgi pirmajām ārpuszemes kolonijām. Daži speciālisti uzskata, ka jaunās tehnoloģijas var izmantot arī orbitālās ieroču platformas. Principā, šāds scenārijs iekļaujas ASV Kosmisko spēku agresīvajā doktrīnā, kas uzskata kosmosu par potenciālo kaujas lauku. 

"Domāju, pārsvarā tas amerikāņiem vajadzīgs kosmiskiem mērķiem, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Murahovskis. – Ar vārdu "kodolreaktors" mēs saprotam dažādas lietas. Pirmkārt, tā ir iekārta, kas darbojas uz urāna šķelšanas ķēdes reakcijas bāzes ar palēninātājiem un jaudas regulēšanu. Krievijā tamlīdzīgas iekārtas jau radītas "Burevestnik" un "Poseidon" vajadzībām. Otrkārt – izotopu kodolenerģijas avoti, ko izmanto satelītiem, radiobojām un meteostacijām. Tās nav tik efektīvas, toties nerada tik spēcīgu fonu."
Eksperts atgādināja, ka 50.-60. gados gan ASV, gan PSRS centās izstrādāt kompaktu kodolreaktoru lidmašīnām. Tomēr no šiem projektiem atteicās – neviena, pat pati lielākā lidmašīna nespēja panest ekipāžas bioloģiskās aizsardzības sistēmu. Tāpēc reaktori tiek lietoti tikai lielajos kuģos.

Murahovskis konstatēja, ka līdz šim nevienai pasaules valstij nav izdevies radīt kompaktu reaktoru uz kodolu dalīšanas reakcijas bāzes, ko būtu iespējams izmantot pilotējamās lidmašīnās, nelielas tonnāžas kuģos vai uz sauszemes transporta līdzekļiem. Vienlaikus eksperts apšaubīja, ka amerikāņi varētu plānot atkārtot Krievijas "Burevestnik" vai "Poseidon".
"Šīs sistēmas ir visnotaļ specifiskas, - viņš paskaidroja. – Tās izstrādātas garantētam atbildes triecienam jebkādos apstākļos, ja agresors izvērsīs kodolkaru, vai Rietumu pretraķešu aizsardzības sistēmas nivelēšanai. Amerikāņiem jau pietiek ieroču, kas šiem mērķiem ir piemērotāki."

Radiācijas problēma

Savulaik kodolspēkiekārtu mēģināja izstrādāt starpkontinentālajiem stratēģiskajiem bumbvedējiem Convair B-36, ko ASV GKS izmantoja no 1949. līdz 1959. gadam. Lidojošās laboratorijas NB-36H priekšdaļā uzstādīja 12 tonnu aizsargkapsulu. Savukārt ātro neitronu reaktoru ar 1 MW jaudu – 1,2 metri diametrā un 16 tonnu svars – bumbu nodalījumā. To vajadzēja palaist gaisā un atdzesēt ar atmosfēras gaisu, kas iekļūst caur gaisa savācējiem. Eksperimentālā mašīna devās 47 reisos, tomēr kodoldzinēju ieslēdza tikai uz ļoti īsiem laika sprīžiem, lai arī iecere izskatījās pievilcīga. Tādu lidaparātu varētu izmantot gan kā stratēģisko bumbvedēju, gan izlūku, kas spētu vairākas diennaktis atrasties gaisā bez degvielas uzpildes. Tomēr problēmu bija pārāk daudz.

Pirmkārt, katra kodollidmašīna, pēc būtības, ir "netīrā" bumba, kas var nokrist arī uz savējiem. Otrkārt, eksperimentālais borts gaisā atstāja aiz sevis radioaktīvo vielu "asti". Visbeidzot, ekipāža tik un tā saņēma spēcīgu apstarojumu. Starpkontinentālo ballistisko raķešu – kodolieroču galveno nesēju – attīstība nivelēja visas sarežģītās un bīstamās kodollidmašīnu programmas perspektīvas.

ASV mēģināja uzstādīt kodolreaktoru uz sauszemes tehnikas. 25 tonnas smagais tanks Chrysler TV-8 nekad netika ražots masveidā – izgatavots tikai pilna izmēra makets, aprīkots ar daļu paredzēto sistēmu. Mašīnu vajadzēja darbināt tvaika dzinējam, kuram siltumu piegādātu neliels kodolreaktors. Tiesa, amerikāņu karavīri korporācijas Chrysler ieroču meistaru novatorisko noskaņojumu nenovērtēja. Viņi atzina, ka tanks ir pārlieku sarežģīts, tā iespējas nebija pietiekami plašas, lai liktu atteikties no tradicionālajām mašīnām. 1956. gada 23. aprīlī projektu TV-8 slēdza.

33
Tagi:
drošība, gaisa kara spēki, ASV
ASV eskadras mīnu kuģis USS McCampbell

"Liek galdā trumpjus": ASV grib atgūt virskundzību jūrā

43
(atjaunots 22:51 22.01.2021)
Amerikāņu flote pievērsusi uzmanību automātiskajiem kuģiem. Vairākas lielas kompānijas aktīvi izstrādā bezpilota kuģus un zemūdenes.

Pārsvarā bezpilota peldlīdzekļi paredzēti uzbrukumam. Par ASV Jūras kara spēku augošajam ambīcijām un neparasto bruņojumu, ar ko plānots aizstāt raķešu eskadras kuģus un atomzemūdenes, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Dārgs prieks

Pentagona ilgtermiņa plāns paredz, ka līdz 2045. gadam flote saņems 120 bezpilota kuģus un aptuveni 25 zemūdenes. Domājams, ar laiku tie būs teju vai galvenais spēks karadarbības laikā jūrā.

Amerikāņu admirāļu īpašā interese par automātiskajiem aparātiem ir saprotama – viņi vēlas pāriet pie sadalītākas flotes arhitektūras. Raķešu kreiseru un eskadras kuģu skaits saruks – tos malā pabīdīs kompaktu fregašu un lielu dronu "vilku bari". Relatīvi lētie bezpilota kuģi ļaus kompensēt desmitiem parasto kuģu trūkumu, kad beigsies to ekspluatācija resursa izsīkuma dēļ. Pentagons plāno līdz 2030. gadam palielināt JKS līdz 355 kuģiem, bet pēc 20 gadiem – jau līdz 400. Cita starpā plānots to paveikt arī uz jūras dronu rēķina.

Американский эсминец USS Michael Monsoor типа Zumwalt
© AP Photo / Robert F. Bukaty
Zumwalt tipa amerikāņu eskadras kuģis USS Michael Monsoor dodas jūrā izmēģinājumiem. 2017. gada 4. decembris

 

Viens no perspektīvajiem projektiem ir Large Unmanned Surface Vehicle (LUSV). Tā vajadzībām Pentagons pieprasījis gandrīz 580 miljonus dolāru. Tas būs 60-90 metrus garš kuģis ar tonnāžu 1-2 tūkstošu tonnu apmērā. Dronus būvēs pēc moduļu shēmas, tie varēs uzņemt nopietnu bruņojumu: pretzemūdeņu munīciju, pretkuģu raķetes un šāviņus triecieniem pa mērķiem uz sauszemes.

Plānots izstrādāt ari vidēju bezpilota peldlīdzekli ar aptuveni 500 t tonnāžu. Tā galvenie uzdevumi – izlūkošana, novērošana un radioeletroniskā cīņa.

Tiesa, Kongress nav noskaņots tik optimistiski kā Pentagons. Nesen likumdevēji būtiski samazināja bezpilota flotes programmas finansējumu, jo netic tai pārlieku stipri. "Dzīvu" naudu karavīri nesaņems, līdz neparādīsies pirmie sekmīgie rezultāti.

Acīmredzot, pēdējos gados Kongresam ir apnicis tērēt simtiem miljonu dolāru apšaubāmiem JKS projektiem. Piemēram, aviācijas bāzes kuģis "Gerald Ford" jau vairākus gadus sagādā īstas galvassāpes jūrniekiem ar pastāvīgajām tehniskajām kļūmēm un nepilnībām. Pārlieku "attīstītie" un miljardiem vērtie superkuģi "Zumwalt" vēl joprojām nav savesti kārtībā, tāpēc galu galā programma aprobežota no 32 līdz 3 kuģiem.

Autonomās eskadras

Tomēr bezpilota kuģi ASV flotē parādīsies. Jau vairākus gadus JKS izmēģina vidējo bezpilota kuģi Sea Hunter. 40 metrus garais drons ar 145 t tonnāžu izstrādāts programmas Anti-Submarine Warfare Continuous Trail Unmanned Vessel ietvaros. Tam ir divi dīzeļa dzinēji, ātrums – līdz 30 mezgliem, autonomais reiss – divi mēneši.

"Jūras mednieks" paredzēts pretinieka zemūdeņu meklēšanai un pavadīšanai. Bezpilota kuģis ir līdz malām piebāzts ar hidroakustiskajām sistēmām, radariem un sensoriem. Tas pārsvarā strādās ASV piekrastes ūdeņos, varēs patrulēt noteiktus rajonus saskaņā ar iepriekš izstrādātu programmu, kā arī patstāvīgi koriģēt maršrutu atbilstoši apstākļiem.

Boeing Echo Voyager UUV
Boeing Echo Voyager UUV

No 2019. gada amerikāņi izstrādā bezpilota zemūdeni Echo Voyager. Tas ir superliels drons, spējīgs izpildīt virkni dažādu uzdevumu, ko agrāk zemūdens neapdzīvojamie aparāti nevarēja veikt ierobežoto gabarītu dēļ.

Drons ir vairāk nekā 15 metrus garš, turklāt korpusa pagarināšanai paredzēta papildu 10 m sekcija. Diametrs – 2,5 metri. 50 tonnas smagā zemūdene var autonomi pārvarēt līdz 6,5 tūkstošus jūdžu, mēnešiem ilgi uzturēties jūrā, nogādājot noteiktajā rajonā pretzemūdeņu mīnas, radioelektroniskas iekārtas vai izlūkošanas sistēmas.

Netāla nākotne

Krievijas militārās ražošanas kompleksa kolēģijas ekspertu padomes loceklis Viktors Murahovskis pastāstīja, ka bezpilota aparāti ir viens no perspektīvākajiem bruņoto spēku attīstības virzieniem.

Морские тральщики Ковровец (слева) и Иван Голубец на праздновании Дня Военно-Морского Флота в Севастополе.
© Sputnik / Алексей Мальгавко
Jūras traleri "Kovrovec" un "Ivan Golubec" Jūras kara flotes dienas svētkos Sevastopolē

"Bezekipāžu tehnikas tendence gaisā, jūrā un uz zemes ir vērojama visā pasaulē, - viņš atzīmēja sarunā ar RIA Novosti. – Bezpilota zemūdenes un kuģi paver plašas iespējas. Piemēram, tos var nosūtīt uz avangarda rajoniem izlūkošanai. Mazie gabarīti apgrūtina tādu kuģu atrašanu un neitralizāciju gan funkcionālajiem līdzekļiem – REC sistēmām, gan uzbrukuma bruņojumu. Tos ir visai grūti iznīcināt un nogremdēt."

Droni spēj atrisināt pretmīnu cīņas uzdevumus – tas ir viens no riskantākajiem kuģiem ar ekipāžām.

"Tagad daudzas valstis ļoti jutīgi uztver dzīvā spēka zaudējumus, it īpaši acumirklīgos – tas raksturīgs kuģu bojāejas gadījumā. Zaudējot bezekipāžas aparātu, piemēram, akvatorijas tralēšanas laikā, zaudējumi nebūs tik kritiski," paskaidroja eksperts.

Cita starpā bezpilota aparāti uzņemsies lielu skaitu palīgfunkciju: no jūras dibena apsekošanas līdz flotes materiāltehniskajam nodrošinājumam – kravu, dažādu materiālu, munīcijas piegādēm.

Acīmredzot, bezpilota kuģi saņems arī bruņojumu, lai arī patlaban tas ir visnotaļ problemātiski.

Новейший ударный беспилотник Охотник совершил первый совместный полет с Су-57
© Photo Министерство обороны РФ
Jaunais trieciena bezpilota aparāts "Okhotnik" pirmā kopīgā lidojuma laikā ar iznīcinātāju Su-57

"Neviens, arī amerikāņi ne, vēl nav gatavs nodot mākslīgajam intelektam tiesības pieņemt lēmumus par ieroču lietošanu, - konstatēja Murahovskis. – Pagaidām ir nepieciešama bezpilota aparāta tālvadība no komandpunkta uz kuģa ar ekipāžu un datu apmaiņa starp tiem. Informācija tiek nodota caur elekromagnētiskā spektra pieejamajām frekvencēm. Savukārt kaujā ar labi ekipētu pretinieku, kura rīcībā ir REC līdzekļi, nav zināms, vai izdosies saglabāt bezpilota aparātu vadību."

Patlaban bezpilota kaujas sistēmas optimālais variants ir platforma, bruņojuma nesējs, kas darbojas saskaņā ar "uzticama padotā" koncepciju, tāpat kā aviācijā. Drons strādā patstāvīgi, tomēr cilvēks lemj, ar ko, kurp un kurā brīdī šaut.

Pie neapdzīvojamiem kara kuģiem strādā gandrīz visas lielās militārās valstis. Arī Krievija. JKF izmanto dronus atmīnēšanai, palīgoperācijām, piemēram, kuģa trases, jūras dibena pārbaudei, avarējušu un nogrimušu kuģu meklējumiem.

Российский подводный беспилотник Витязь-Д впервые достиг дна Марианской впадины
© Photo Пресс-служба Фонда перспективных исследований
Krievijas zemūdens bezpilota aparāts "Vityaz D" pirmo reizi sasniedzis Marianas dziļvagas dzīles

Viena no pēdējām izstrādēm ir komplekss dziļūdens pētījumiem "Vityaz D". Aizvadītā gada maijā to nolaida no Klusā okeāna flotes kuģa "Fotiy Krilov" borta Marianas dziļvagā. Krievijas drons bija pirmais neapdzīvojamais aparāts pasaulē, kas patstāvīgi sasniedzis vairāk nekā desmit kilometru dziļumu. Līdz šim tika izmantoti piesieti vai tālvadības droni.

 

43
Tagi:
LUSV, ASV
Pēc temata
"Atklājuši rajonus": kurp pavērsusi ieročus ASV kara flote
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju
ASV JKS jaunākā kaujas zemūdene zaudējusi segumu jau pēc pirmā reisa
Amerikāņu atbilde "Kalibriem": ko prot jaunie "Tomahauki"
Aleksandra Čaka iela, foto no arhīva

Sākumā neaptvēra, tagad iestājies šoks: autonodokļi Latvijā 2021. gadā

0
(atjaunots 23:51 23.01.2021)
Izmešu apjoma aprēķinu jaunās metodikas dēļ mainījušies automašīnu nodokļi – priecāties var tikai bagātie, Bentley un BMW īpašnieki.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Aizbildinoties ar klimata aizsardzību, valdība grozījusi šīgada autonodokļus tā, ka klimatu atliek vien nožēlot: jaunām mašīnām ar maziem motoriem transporta ekspluatācijas nodoklis tiek palielināts, bet premium klasei un sporta mašīnām tas būtiski samazināts, stāsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Rakstā sniegta salīdzinoša nodokļu analīze, ko tagad vajadzēs maksāt dažādu marku automašīnu īpašniekiem, ko sagatavojusi Auto asociācija.

Piemēram Nissan Micra, kuras dzinēja tilpums ir kā motociklam - 1 litrs, pagājušajā gadā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis (TEN) bija 48 eiro, šogad – 90 eiro. nodokļa pieaugums - 87,5%.

Nodoklis Peugeot 208 ar dzinēja apjomu 1,2 l no 12 eiro pieaudzis līdz 66 eiro. Par Toyota Corolla ar dzinēja apjomu 2 litri tāpat būs jāsamaksā 66 eiro agrāko 12 vietā.

Savukārt automašīnai Bentley Continental ar 4 litru dzinēju TEN samazinājies no 408 līdz 268 eiro, gandrīz par 68%. Samazinājies arī TEN automašīnai BMW X5 M ar 4,4 litru dzinēju – no 408 līdz 318 eiro. Porsche 911 Turbo S īpašnieks samaksās 258 eiro agrāko 408 vietā.

"Tātad, sausais atlikums no šīm izmaiņām ir tāds, ka būtiski pieaugs TEN no jauna reģistrētām mazlitrāžas automašīnām un samazināsies premium klases sporta automašīnām. Bez tam tas būs būtiski atšķirīgs pilnīgi identiskām automašīnām atkarībā no to reģistrācijas datuma," par TEN grozījumiem 2021. gadā secināja "Auto asociācijas" vadītājs Andris Kulbergs.

Jauno aplēšu pamats meklējams izmešu aprēķina jaunajā metodikā. Agrāk ražotāji izmešus mērīja laboratorijas apstākļos. Šo metodoloģiju apzīmē ar abreviatūru NEDC (New Europian Driving Cycle). Patiesībā izmeši bija daudz lielāki, un pēc dīzeļgeitas skandāla ar 2021. gada 1. janvāri ieviests jauns izmešu noteikšanas standarts WLTP (Worldwide Harmonised Light Vehicle Test Procedure), kas paredz izmešu mērīšanu, dzinējam darbojoties reālos apstākļos.

Turpmāk transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa aprēķinā tiks izmantotas divas tabulas, viena, pēc vecā NEDC standarta, automašīnām, kuras reģistrētas līdz pagājušā gada beigām. Otra atbilstoši WLTP standartam - automašīnām, kuras ir reģistrētas pēc šī gada 1. janvāra.

ES ieteica nepalielināt nodokļus sakarā ar izmešu mērijumu standartu grozījumiem, tomēr Latvijā rīkojas pretēji. Visvairāk cietuši mazo automašīnu īpašnieki.

Pirms gada valstī jau bija plānots autonodokļus grozīt sabiedrības vairākumam vēl kaitnieciskākā izpildījumā, teikts rakstā. Vispirms koalīcijā tika lobēta ideja par pilnīgu aizliegumu lietoto automašīnu importam, tad parādījās traktējums, ka par vecu uzskatāma trīs gadus veca mašīna, pēc tam jau piecus.

Kad plāns izgāzās, koalīcija mēģināja ieviest pilnīgi jaunu nodokli visām Latvijā ievedamām mašīnām, bet atkal jau ar lielu skandālu šim rosinājumam tika atmests ar roku. Izrādījās, ka nauda vajadzīga nevis kādām klimata programmām, bet lai pirktu dīzeļvilcienus. Beigu beigās lielāko nodokļu pieaugumu nācies piedzīvot smagā un kravas transporta īpašniekiem, uzņēmumu autoparkam.

Bet vilcieniem sakasīt nepieciešamo naudu neizdevās. Turklāt Eiropas Komisija ideju par dīzeļvilcienu iegādi atzinusi par klimatam kaitniecisku.

"Vēl pērnā gada beigās no Finanšu un Satiksmes ministriju sacerētajiem dokumentiem varēja saprast, ka ikgadējais transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis faktiski nemainīsies - tikai izmešu aprēķinu kārtība - metodoloģija, no kuras neviens tāpat neko lāgā nesaprata. Taču sapratīs šogad, ierodoties ar savu jauno auto uz tehnisko apskati un ikgadējo nodokļu nomaksu. Mikras īpašnieks būs dusmīgs, bentlija īpašnieks – iepriecināts," noslēgumā konstatēja raksta autors.

0
Tagi:
automašīnas, nodokļi, Latvija
Pēc temata
Kariņš uzdevis ministrijām atteikties no veco automašīnu nodokļa
Auto asociācijas vadītājs: mazāk cilvēku - lielāki nodokļi