Grēta Tūnberga

"Krievu marionete": jaunais pasaules līderis prasa atriebību. Visiem klāsies plāni

176
(atjaunots 10:46 01.11.2019)
Grēta Tūnberga varētu sodīt Facebook ar boikotu – tīkls "pieļauj naida un melu valodu" ne tikai pret pašu Tūnbergu, bet arī pret "tūkstošiem citu cilvēku".

Vispirms – ziņas. Klimata aktīviste Grēta Tūnberga skarbi nosodījusi sociālo tīklu Facebook par bezatbildību. Grēta konstatēja, ka par viņu tajā klīst liels daudzums "bēdīgu melu un sazvērestības teoriju". Taču Facebook "nevēlas uzņemties atbildību", lai arī varētu viegli tikt galā ar Grētas apmelojumiem, portālā RIA Novosti pastāstīja Viktors Marahovskis. 

Par to Grēta Tūnberga varētu sodīt Facebook ar boikotu – tīkls "pieļauj naida un melu valodu" ne tikai pret pašu Tūnbergu, bet arī pret "tūkstošiem citu cilvēku". Atgādināsim, ka kritiķi sociālajos tīklos Tūnbergu sauc par PR projektu, ko popularizē zaļās enerģētikas lobētāji. Pazīstams vācu politiķis nesen pat pamatīgi iztroļļoja sabiedrību – viņš pieļāva, ka Grēta varētu būt krievu marionete. Tāpēc vadošie mediji aicināja pasargāt Grētu no vajāšanas un jau virza speciālu tēmturi, lai "psiholoģiski atbalstītu meitenes un sievietes, kas runā par klimatu".

Kas šajā ziņā ir interesants.

Pirmkārt, ja Tūnbergas starptautiskā morālā autoritāte publiski draud ar represijām miljardierim Zakerbergam, tas nozīmē, ka pašā sociālo tīklu idejā iestājusies krīze.

Atcerēsimies: tikai pirms deviņiem vai desmit gadiem Facebook, YouTube un Twitter loma Rietumu medijos bija īsti pozitīva, gandrīz vai varonīga. "Jaunieši ar viedtālruņiem" ar savām brīvajām sarunām Facebook un Twitter darīja īsti labu darbu – sāka "arābu pavasari". Iespējams, viņi pat nupat jau gāzīs Putina autoritatīvo režīmu, kurš mēģina atjaunot savas trauslās impērijas ietekmi. Jaunieši drosmīgi atmasko savus režīmus sociālajos tīklos, viņiem nevar aizbāzt mutes. Pie tam viņi var koordinēt savas darbības, un neveiklie režīma kalpi nespēj viņus panākt, un tā tālāk.

Pie tam 2010.-2013.gados nevienu morālo autoritāti Rietumos neuztrauca, vai aktīvisti no Ēģiptes, Sīrijas, Lībijas un Ukrainas savās lapās raksta patiesību.

Vai patiešām "režīma kalpi nupat sagrābuši divdesmit studentus un tagad moka un nogalina; pulcēsimies laukumā un atsitīsim savējos!!!!"

Vai patiešām nolādētajam tirānam savrupmājā ir zelta santehnika, rotāta ar aifoniem.

Vie tie nav meli, ka tirāns jau izsaucis izraēliešu speciālo uzdevumu vienību (pazīstama arī kā krievu, čečenu vienība utt.) paša tautas apspiešanai.

Tādi jautājumi sociālo tīklu dzimtenē nevienu neuztrauca banāla iemesla dēļ. Toreiz "brīvības dēļ cieta" sliktās, nepareizās valstis un sliktie, nepareizie cilvēki.

Kā zināms, viss krasi mainījās 2016.gadā, kad no sociālajiem tīkliem cieta attīstītās demokrātijas un to līderi. Izrādījās, ka Twitter un Facebook ir instrumenti, ar kuriem iespējams ne tikai iznīcināt kārtējo Tuvo Austrumu valsti vai gāzt Austrumeiropas prezidentus. Vēl ir arī instrumenti, ar kuriem var, piemēram, izraut Lielbritāniju no Eiropas Savienības vai Savienoto Valstu prezidentūru tieši no augsti godājamās Hilarijas Klintones knābīša. Vēl vairāk: izrādās, ka to par kapeikām var paveikt kaut kādi nesaprotami "krievu troļļi".

Kopš tā laika rit nepārtraukta cīņa par tiesībām kontrolēt sociālos medijus. Jo tālāk, jo cīņa ir niknāka. Mūsdienīgie liberālie spēki, brīvības cīnītāji, mēģina aizbāzt mutes, labākajā gadījumā – pavisam nožmiegt savus oponentus. Demokrātiskie politiķi mēģina caur tiesu bloķēt Trampa lapu Twitter tīklā (citādi taču viņam ir pārlieku daudz lasītāju). Visapkārt drasē "laika patruļas": speciāli aktīvistu desanti dodas pagātnē, meklē sensenus savu oponentu izteikumus, kas tagad ir aizliegti, un izdzēš oponentus no mūsdienu dzīves. Zakerbergs braukā taisnoties uz Kongresu gluži kā uz savu ofisu. No kolektīvā varoņa sociālie tīkli ir pārvērtušies par kolektīvu huligānu, vajātāju, varmāku un seksisku cūku.

Otra nianse ir vēl interesantāka.

Ne velti taču ekoaktīvisma menedžeri "paaudzes balss" lomai izvēlējušies Grētu Tūnbergu. Viņā pārspīlētā formā apkopota ne tikai moderna pārliecība, ko piedāvā viņas vienaudžiem, bet arī modernas rakstura īpašības. Grēta ir 2020.gadu sākuma uzvedības modeļa paraugs Zemes cilvēkiem.

Protams, nebūt ne visi 16-25 gadus vecie zemieši ir tādi kā Grēta. Vienkārši "tūnbergiskās" īpašības tiek aktīvi reklamētas kā piemērotas un sociāli atbalstāmas.

Savu viedokli pamatošu ar dažiem nesen klajā nākušiem rakstiem: "Kā saglabāt veselību, strādājot ofisā?", "Uzņēmīgie un depresīvie: kā gadžeti ietekmē paaudzes domāšanu un kas uz to rēķina nopelnījis", "Kurp Maskavā aiziet pasūroties un gaisināt rudens skumjas", "Kā pieņemt savu ķermeni un pārdzīvot mīlas neveiksmes", "Kā pārdzīvot tuva cilvēka nāvi?", "Kas tie tādi – aidženeri un kāpēc viņi ir tik neaizsargāti". Es necitēju žurnālu drūmām cienījama vecuma atraitnēm ar lieko svaru – rakstus es ieraudzīju populārā resursā jauniešiem. Visi virsraksti smelti no turienes, turklāt publicēti pagājušajā nedēļā.

Tātad ievainojamība, hipohondrija, sūkstīšanās, panisks pesimisms, žēlabas par vajāšanu sociālajos tīklos un gadžetu nasta – pēc modīgo mediju domām, tas ir aktuālākais studenta un jaunā profesionāļa tēls. Tā ir tā pati paaudze, kam bioloģiskās jaunības dēļ it kā vajadzētu dumpoties un pastrādāt milzu muļķības hormonu ietekmē.

Taču viņi pat dumpojas, neceļoties kājās – kā ekoloģiskie radikāļi Londonā, kuri apgūlās sabiedriskā transporta priekšā (tas ir unikāls sabiedriskās kustības piemērs, kas neprasa nekādu kustību).

Un tagad šīs trauslās, neaizsargātās asociālās paaudzes flagmanis nācis klajā ar ultimātu sociālajam tīklam, tam pašam, kas lielā mērā šo paaudzi radījis. Tas jau pats par sevi ir pamācoši, taču pati spilgtākā nianse ir citāda.

Faktiski Grētas paaudze pieprasa no sociālajiem tīkliem toleranci, cieņu, argumentus, pieklājīgu apiešanos.

To, no kā Grētas paaudzei nav ne miņas.

Ja sociālie tīkli padosies grētām, viņām draud risks pārvērsties par histērisku infantilu diktatūru, kuru gluži kā augstāko rasi no parastajiem cilvēciskās ētikas noteikumiem pasargās tas, ka viņi cīnās par "taisno lietu".

176
Pēc temata
Nosaukti "galvenie Zemes ienaidnieki". Simtiem miljonu ienaidnieku
Jaunā pasaules līdere sola katastrofas Krievijai. Un ne tikai Krievijai vien.
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā, foto no arhīva

Vai Amerikas SDG izdosies aizstāt Krievijas gāzi

25
(atjaunots 17:20 28.09.2020)
Arvien biežāk masu medijos var dzirdēt viedokli: "Bez Krievijas piegādēm Eiropa stipri pārmaksās par dārgo Amerikas SDG"; kritiķi atbild, ka Eiropas gāzes biržā tā tiek pārdota par tādām pašām cenām, kā visa pārējā gāze. Kam tad ir taisnība?

Pēdējā laikā problēmu fonā ar "Ziemeļu straumes 2" būvniecības pabeigšanu arvien biežāk masu medijos izskan viedoklis: "Bez Krievijas piegādēm Eiropa stipri pārmaksās par dārgo Amerikas SDG." Šīs tēzes kritizētāji smīkņā, norādot: paskatieties, tā pati Amerikas SDG tiek pārdota Eiropas gāzes biržā par tādām pašām cenām (un tagad vispār par ārkārtīgi zemām) kā visa pārējā gāze.

Kam tad ir taisnība? Dzīve, kā jau vienmēr, ir sarežģītāka par parastām shēmām: piedāvājam tikt skaidrībā ar šo lietu.

Iesākumam, atgādināsim, ka "Ziemeļu straume - 2", pārsvarā, tiek būvēta, lai aizvietotu lielāko daļu Ukrainas tranzīta, jo nākotnē gaidīt būtisku Krievijas gāzes eksporta pieaugumu (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu "standarta" 200 miljardiem kubikmetru) nenākas. Un arī Ukrainas tranzīts (vismaz pagaidām) ļauj transportēt krietni vairāk par esošajiem apjomiem. Tādēļ varētu likties, ka no pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara puses nekas nemainīsies.

Turklāt: Ukrainas tranzīts ir apmaksāts uz četriem gadiem (pa 40 miljardiem kubikmetru gadā), savukārt "Ziemeļu straumei 2" būs 55 miljardu kubikmetru jauda. Tātad šajā prātojumu posmā hipotētiska atteikšanās no "Ziemeļu straumes 2" (ZS2) būvniecības pabeigšanas uz visiem laikiem vai uz nenoteiktu laiku novedīs vien pie acīmredzamām "Gazprom" finanšu zaudējumiem (jo nāksies vienkārši norakstīt milzīgas būvniecības izmaksu summas), taču nepalīdzēs likt Eiropai pirkt amerikāņu SDG Krievijas gāzes vietā.

Tādēļ, ja vadās pēc tēzes, ka Amerika, radot grūtības ZS2, plāno iegūt jaunu nišu savai SDG (uz "Ziemeļu straumes 2" jaudas apjomu, vai esošo Ukrainas tranzītu – tātad ap 50 miljardiem kubikmetru gāzes), tas nozīmē vienu: līdz ar ZS2 bloķēšanu jāapstājas (nav svarīgi, kādu iemeslu dēļ: caurules vecums, tranzīta tarifa aizliedzošais lielums vai citi apstākļi) pašam Ukrainas tranzītam.

Domājam tālāk. Vai tas palīdzēs amerikāņu SDG?

Pirmkārt, gāze (vai SDG) jebkurā gadījumā kļūs dārgāka, 50 miljardu kubikmetru dzēšana no tirgus – tie ir visnotaļ būtiski apjomi pasaules tirdzniecībai. Savukārt augstākas biržu cenas neizbēgami novedīs pie rentabilitātes celšanās arī Amerikas SDG pārdošanās.

Otrkārt, galvenais. Šeit ir jāatgādina, ka sava esošā sašķidrinātās dabasgāzes eksporta ietvaros ASV jebkurā gadījumā saņem garantētu maksu par sašķidrināšanu. No zemiem globālajiem kotējumiem cieš tirgotāji. Tātad Savienotajām Valstīm, lielākoties nav nepieciešamības kaut kādā veidā stimulēt SDG pārdošanu no jau uzbūvētajām rūpnīcām.

Daudz svarīgāk – noslēgt SDG līgumus ar jauniem projektiem. Jo pēc tam, kad šobrīd SDG importētāji no ASV ir saskārušies ar situāciju, kad viņi pat nepērk degvielu, taču iemaksā obligāto nodevu par sašķidrināšanu (un tā ir aptuveni puse no SDG galīgās cenas), pierunāt kādu noslēgt līgumu ar šādiem nosacījumiem par jaunām kravām būs grūti. Bet nerealizētu projektu vēl ir daudz. Un šeit arī noderētu Eiropas tirgus.

No tā arī izriet tā šķietamā pretruna, par kuru mēs sākām spriest pašā sākumā. Jā, šobrīd amerikāņu SDG, kā jebkura cita, patiešām tiek pārdota par zemām cenām, tai skaitā arī Eiropā. Tirgū ir krīze, bet produkcija vienalga ir jārealizē, rūpnīcas jau ir uzbūvētas, tirgotāji noslēguši iegādes līgumu ar nosacījumu "sašķidrini vai maksā".

No otras puses, arī Eiropai ir jāsaprot, ka lētā amerikāņu gāze, tie ir pārpalikumi, kuri citos apstākļos ātri aizies uz Āzijas, bieži ienesīgākiem, tirgiem. Gribat garantētas piegādes – noslēdziet ilgtermiņa līgumu un maksājiet vairāk.

Par cik tad amerikāņu SDG būs dārgāka, salīdzinājumā ar citām piegādēm?

Te ir vērts atzīmēt, ka pašlaik pastāv gāzes (SDG) cenas veidošanās trīs pamatvarianti: (1. variants) tūlītējie darījumi, (2.) sasaiste ar naftu un (3.) amerikāņu SDG, kas balstās uz gāzes cenu ASV teritorijā pluss maksa par sašķidrināšanu.

Tankeris gāzes pārvadāšanai, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Tiek uzskatīts, ka, tirgum atgriežoties pie normas, gāzes biržas cena būs ap 200 dolāriem par 1000 kubikmetru. Aptuveni tādas pašas būs arī gāzes cenas ar sasaisti ar naftu pie tās cenas 50 dolāru apmērā par barelu. Jebkurā gadījumā, pārsvarā esošas "Gazprom" gāzes cenas ES jau ir saistītas ar biržu cenām, tādēļ orientēties labāk ir tieši uz šiem kotējumiem, nevis uz sasaisti ar naftu.

Bet par kādu cenu tiks piegādāta amerikāņu SDG? Tās cena ir atkarīga no gāzes vērtības pašās ASV (tā svārstās, un tas ir galvenais nenoteiktības faktors), sašķidrināšanas izmaksām un piegādes cenām uz Eiropu. Neiedziļinoties aprēķinu detaļās, var runāt par diapazonu no 220 līdz 270 dolāriem par 1000 kubikmetru.

Citiem vārdiem sākot, ja sākumā, 2013. gadā, amerikāņu SDG izskatījās lētāk par pārējām piegādēm (toreiz bija dārga nafta un dārgāka SDG tūlītējo darījumu tirgū), tad esošajos apstākļos (lētāk kļuvusī nafta, augstāka konkurence SDG tirgū) tā izrādās dārgāka.

Vēl viens jautājums. Bet kāpēc Eiropai ir jāpērk tieši Amerikas SDG. Kāpēc ne Kataras vai Krievijas? Vēl jo vairāk, kas izrādīsies nepārsteidzoši, ja tuvākajā laikā daļa Kataras gāzes tiks pārdota ar sasaisti ar biržu tirgus cenām?

Ja noliek malā aspektus, kas saistīti ar īpašajām attiecībām starp ES un ASV, tad šādu iemeslu nav. Kopumā ES var aizstāt iespējamo deficītu ar jebkuru gāzi.

Iespējams, šī iemesla dēļ šobrīd arī tiek runāts par samainīšanu: vairāki jauni SDG termināli Vācijā tieši Amerikas SDG izvietošanai (teiksim, 10-20 miljardiem kubikmetru gāzes, jeb 20-40% ZS2 jaudas) apmaiņā pret atļauju pabeigt cauruļvada būvniecību.

Apkoposim.

Pirmais. Krievijas gāzes aizvietošana ar Amerikas SDG ir iespējama tikai pie vienlaicīgas divu nosacījumu izpildīšanas: ZS2 projekta slēgšanas un Ukrainas tranzīta izbeigšanas. Šajā gadījumā Krievijas eksporta ierobežošana atbalstīs cenas visā gāzes tirgū.

© Sputnik / Александр Кондратюк

Otrais. Jebkurā gadījumā Amerikas SDG būs ne vairākas reizes, bet par 10-30% dārgāka, nekā pārējā gāze tirgū, pat iespējams par tādu pašu cenu – viss ir atkarīgs no Amerikas iekšējiem gāzes kotējumiem. Taču, noslēdzot ilgtermiņa līgumus par SDG piegādi no ASV, Eiropas uzņemas visu risku, kas saistīts ar ASV gāzes iekšzemes cenām.

Savukārt lētā Amerikas (un visa pārējā) SDG, kuru mēs šobrīd redzam Eiropā, tas ir gāzes iztrūkuma rezultāts tirgū: tirgotāji pārdod to, lai vismaz daļēji kompensētu zaudējumus, ko nes Amerikas SDG iepirkšanas līgumi. Ja Eiropa sagribēs garantētas piegādes no ASV, tad maksāt nāksies pēc Amerikas SDG cenas veidošanās formulas, un atteikties vairs neiznāks.

Un pēdējais. Uzspiežot Eiropai savu SDG, ASV pirmkārt domā nevis par pašreizējām piegādēm, bet gan par perspektīvajām. Runa ir par jaunām sašķidrināšanas rūpnīcām un to nodrošināšanu ar garantētiem SDG piegādes līgumiem. Rūpnīcu būvniecība aizņem aptuveni četrus gadus, un tieši ap to laiku beigsies spēkā esošais tranzīta līgums ar Ukrainu.

25
Tagi:
gāzesvads, Ziemeļu straume 2, Krievija, ASV, SDG
Pēc temata
Rietumi gatavi pašnāvnieciskam karam
Smags gadījums: ASV vēlas aizliegt pirkt Krievijas naftu
Vai "Novičok" izšķirs "Ziemeļu straumes 2" likteni?
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu
Zeme no kosmosa, foto no arhīva

Kas notiek patiesībā globālā sasilšana vai atdzišana

40
(atjaunots 15:05 26.09.2020)
Zemes vēstures ritējumā ledus laikmetus pastāvīgi nomainījuši silta laika periodi.

Patlaban mēs dzīvojam tādā laikā starp ledus laikmetiem, tomēr planētas virsma sasilst ātrāk, nekā bija gaidāms. Vladislavs Strekopitovs portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā, kas pie tā vainojams un ko iesākt.

Te auksti, te karsti

Pirms simt gadiem darbā "Saules izstarojuma radīto termisko parādību matemātiskā teorija" serbu matemātiķis un ģeofiziķis Milutins Milankovičs formulēja hipotēzi: orbītas, rotācijas ass leņķa un precesijas parametru regulāru izmaiņu dēļ Zemes virsmu Saule sasilda dažādi. Rezultātā rodas apledojumi, ko nomaina siltāki periodi starp ledus laikmetiem. Tie ir tā saucamie Milankoviča cikli, uz kuru pamata tiek veidotas ilgtermiņa klimatiskās prognozes.

Реконструкция климатических изменений за последние 2000 лет на основе данных 11 различных исследований
Klimatisko izmaiņu rekonstrukcija pēdējo 2000 gadu laikā uz 11 dažādu pētījumu bāzes

Katram orbitālajam parametram ir savs cikls. Piemēram, ekscentricitāte: trajektorija, pa kuru Zeme griežas ap Sauli, no apļa pāriet pie eliptiskākas orbītas ik pēc 95, 125 un 400 000 gadiem. Planētas ass novirzās 3 grādu amplitūdā no ekliptikas – plaknes, kādā Zeme rotē ap Sauli – aptuveni ik pēc 41 tūkstoša gadu. Precesijas cikls – Zemes ass griešanās konusā kā žiroskopam – vidēji veido 26 tūkstošus gadu. Šajā laikā Zemes ass veic pilnu apli.

Visi šie faktori kopā demonstrē klimatisko ēru periodiskumu – 41 un 100 tūkstošus gadu. Pie tam, saskaņā ar Milankoviča aprēķiniem, Saules gaismas daudzuma starpība Ziemeļu puslodē sasniedz 20%.

Rādītāji neatbilst cikliem

Pleistocēna ērā – pirms 2,6 miljoniem – 11,7 tūkstošiem gadu – Zeme pārdzīvoja vairākus aukstuma periodus, kad ledāji klāja līdz 30% planētas virsmas un Ziemeļu puslodē sniedzās līdz 40. paralēlei.

График изменения температуры поверхности Земли с конца XIX века
Zemes virsmas temperatūras izmaiņu grafiks no XIX gs. beigām

Pēdējais ledāju maksimums bija vērojams aptuveni pirms 18 tūkstošiem gadu, bet tagad, saskaņā ar Milankoviča cikliem, turpinās holocēna starpleduslaikmetu posms, kas sācies aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu. Uz to norāda speciālisti, kas nepiekrīt hipotēzei par antropogēno ietekmi, kad sākas runas par globālo sasilšanu. Tomēr detalizēta modelēšana rāda: pašreizējie notikumi nekādi neatbilst dabiskajiem cikliem ne sava spēka, ne dinamikas ziņā.

Spriežot pēc gada vidējās temperatūras grafika, holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija sasniegts X-XIII gadsimtā. Toreiz temperatūra uz Zemes bija pat augstāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pēc tam sākās vispārēja lēna atdzišana.

Cilvēks izrādījies stiprāks par dabu

Saskaņā ar Milankoviča cikliem, tagad Zemei vajadzētu pakāpeniski atdzist, taču rūpniecības revolūcija XIX gs. beigās lauza dabiskās tendences. Patlaban gada vidējā temperatūra par 0,6-0,8 grādiem pēc Celsija skalas pārsniedz rādītājus, kas pieņemti par atskaites punktu 60.-90. gados. Galvenais iemesls – siltumnīcas gāzu, it īpaši – ogļraža dioksīda antropogēnie izmeši.

Potsdamas Klimata pārmaiņu pētījumu institūta līdzstrādnieki atzīmē: СО2 koncentrācija atmosfērā sasniegusi maksimālo rādītāju trīs miljonu gadu laikā. Pētījums rāda, ka vidējā temperatūra, kas nekad šajā periodā nav augusi virs diviem grādiem pēc Celsija skalas vairāk nekā pirmsindustriālajā periodā, jau tuvāko 50 gadu laikā šo slieksni var pārkāpt.

To pārliecinoši demonstrē dati, ko savos pārskatos publicē Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC), ko 1988. gadā nodibināja Pasaules meteoroloģiskā organizācija un ANO Apkārtējās vides programma.

Savā pēdējā, piektajā pārskatā IPCC par klimata pārmaiņām "AR5 Synthesis Report: Climate Change 2014" teikts: "Lai kādu reālistisku rādītāju planētas temperatūras jutīgumam pret siltuma līdzsvaru mēs izvēlētos, novērojamo izmaiņu iemesls var būt tikai oglekļa dioksīda uzkrāšanās atmosfērā."

Šo slēdzienu apstiprina arī globālo klimata modeļu analīzes rezultāti, ko projekta CMIP (Coupled Model Intercomparison Project) ietvaros īsteno Pasaules klimata pētījumu programmas (WCRP) Kopīgās modelēšanas darba grupa (WGCM). Modeļu eksperimenti CMIP3 un CMIP5 rāda, ka temperatūra manāmi pārsniedz dabiskās tendences kopš 70. gadu beigām.

Pauze globālajā sasilšanā

Tomēr laikā no 1998. līdz 2013. gadam klimatologi reģistrēja dīvainu parādību – neskatoties uz augošo oglekļa dioksīda saturu atmosfērā, temperatūras pieaugums it kā apstājās. To norādīja IPC speciālisti savā pārskatā 2014. gadā.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tiesa, pārskata autori bija piesardzīgi: "Pēdējo 15 gadu laikā Zemes virsmas globālā temperatūra demonstrē daudz zemāku augošo lineāro tendenci nekā ilgstošākā periodā – 30 un 60 gadu periodā."

Zinātnieki nevarēja saprast, kas notiek: novērojumi bija pretrunā visiem klimatiskajiem modeļiem. Globālās sasilšanas antropogēnā rakstura hipotēzes piekritēju un pretinieku strīdi iedegās ar jaunu spēku.

Taču 2013. gadā temperatūra no jauna cēlās, un klimatologi secināja: iespējams, tamlīdzīgas 15 gadu pauzes parādās ar zināmu periodiskumu aptuveni reizi 30 gados.

Okeāna loma

Globālo temperatūru stabilizācijas paradoksu oglekļa dioksīda satura atmosfērā pieauguma fonā vajadzēja skaidrot. Pretējā gadījumā uz vienkāršas ekstrapolācijas pamata būvētie prognožu modeļi vairs nebūs droši.

Zinātnieki no Lančžou universitātes (Ķīna) piedāvāja precizētu klimatisko modeli, ņemot vērā enerģijas sadali starp atmosfēru un okeānu. Noskaidrojās, ka sasilšanas šķietamās pauzes periodā Zeme joprojām sasilst, taču siltums uzkrājas Pasaules okeāna dzīlēs. Kad okeāna siltumietilpība sasniedz noteiktu līmeni, no jauna pieaug ūdens augšējo slāņu temperatūra – cikliskums ir saistīts ar šo faktoru.

Iepriekš zinātnieki pierādīja, ka ūdens cirkulācijas mazināšanās okeānā veicināja ledus laikmetu pagarināšanos pleistocēnā un pāreju (tā notika aptuveni pirms miljona gadu) no 41 tūkstoša gadu cikla pie 100 tūkstošu gadu Milankoviča cikla. Paleoklimatoloģijā tā pazīstama kā "simt tūkstošu gadu problēma".

Milankoviča cikliem ir nozīme ne tikai ģeoloģijā un klimatoloģijā. Piemēram, nesen antropologi no Viskonsinas universitātes konstatēja, ka šie cikli simtiem tūkstošus gadu noteikuši seno cilvēku dzīves vietu nomaiņas periodiskumu, ieskaitot mūsu senču izklīšanu aiz Āfrikas robežām – uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģionu, kas sākās pirms 125 tūkstošiem gadu – šajos reģionos izveidojās mitrs subtropiskais klimats.

40
Tagi:
klimata pārmaiņas
lidosta

Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas

0
(atjaunots 09:57 29.09.2020)
Paliekot bez darba, vieni Latvijas emigranti cenšas apmaksāt rēķinus no uzkrājumiem, savukārt citi pako čemodānus un brauc mājās; emigrācija no Latvijas uz Lielbritāniju arī nav apstājusies, taču iebraucējiem nākas rēķināties ar jaunajām reālijām.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Daudzi Latvijas emigranti Lielbritānijā saskārušies ar vairāku mēnešu ilgstošām grūtībām Covid-19 pandēmijas dēļ. Koronavīruss ir paralizējis tieši tās nozares, kurās viņi strādā visbiežāk – viesnīcu bizness, sabiedriskā ēdināšana, pakalpojumu nozare un pat celtniecību. Kamēr vieni tērē savus ietaupījumus rēķinu apmaksai, citi pako mantas un brauc mājās, vēsta TV3.

"Darbinieki tiek atlaisti vai samazināts darbs uz pusslodzi vai ceturtdaļu slodzi. Jo mazāk strādā, jo mazāk nopelni. Cilvēkiem nav pilnas algas. Saņem par pusi mazāk, bet ir jāveic visi maksājumi, ir jādzīvo. Ir valsts pabalstu programma, bet tā jau pavisam drīz beigsies. Tad es nezinu, kas notiks tālāk," pastāstīja Mančestras iedzīvotāja Lija Baha-Kaufmane.

Īpaši grūti klājas tiem, kas līdz šim paļāvās uz nepastāvīgiem darbiem, ko piedāvā aģentūras, vai noslēdza tā saucamos nulles stundu līgumus ar negarantētu darba apjomu. Uz britu pabalstiem nedrīkst pretendēt arī pašnodarbinātie Latvijas emigranti, kuru vidū ir Regbijas pilsētas iedzīvotāja Aiga.

"Mūsu ģimene šajā pandēmijas laikā zaudēja aptuveni 10 tūkstošus britu mārciņas, kas bija mūsu ģimenes iekrājums. Tiešām ļoti nepatīkama situācija. Mans vīrs vairs nevarēja celtniecībā strādāt, viņam nācās sēdēt mājās bez algas. Man nācās pārstrukturizēties, aizgāju uz citu jomu. Protams, mazāk kvalificēts. Strādāju ļoti lielas darba stundas, lai varētu ģimenei nodrošināt pārtiku. Mūsu ģimene palika pilnīgi bez ienākumiem," pastāstīja Aiga.

Izrādās, koronavīrusa krīze iestūma reemigrāciju uz Latviju, saka Lija Baha-Kaufmane.

"Daudzi tautieši pārceļas atpakaļ uz Latviju, meklējot darbu tur vai arī pārceļas uz citām valstīm – Nīderlandi vai Vāciju. Es to varu novērot pēc mūsu pārvadātāju darba par to, ka ģimenes piesaka busiņus iedzīves pārvešanai, un cilvēki pārceļas uz Latviju ar ģimenēm," pastāstīja viņa.

Vēl viens no reemigrācijas iemesliem ir plānveida medicīnas nepieejamība Lielbritānijā koronavīrusa dēļ. Savukārt privātas britu klīnikas Latvijas valstspiederīgie nevar atļauties.

"Dakteri ārstē mūs pa telefonu, līdz ar to ir ļoti daudz ielaistu slimību. Cilvēki dodas uz Latviju, lai ārstētu savas kaites. Zobārsti ciet. Arī bērniem ir grūti saņemt kaut kādu palīdzību. Zinu, ka cilvēki ar kuņģa slimībām nevar saņemt palīdzību, tikai pa telefonu. Ja vien nemirsti nost, tad ir neiespējamā misija," sūrojas latviete.

Taču arī emigrācija no Latvijas uz Lielbritāniju nav apstājusies, atzīmē kadru aģentūras Amber Staff vadītājs Miks Vizbulis.

"Daļa cilvēku grib vēl paspēt pirms Brexit un jaunajiem noteikumiem, kas stāsies spēkā ar 1. janvāri, paspēt un uzsākt savas darba gaitas Lielbritānijā, lai pēc tam tas nebūtu grūti ar visiem ierobežojumiem un sarežģījumiem, kas mūs sagaida ar janvāri," saka Vizbulis.

Šobrīd vairums Latvijas valstspiederīgo, kas tikko ir ieradušies Lielbritānijā, ir spiesti uzsākt darbu fabrikās un noliktavās.

Grūtības ar darbu Lielbritānijā paredz arī tie Latvijas valstspiederīgie, kuri tur mācās. Parasti paralēli studijām viņi strādā restorānos, bāros, viesnīcās, taču tagad šis sektors ir apstājies, un daļa Latvijas studentu Lielbritānijā ir spiesti strādāt pārtikas ražošanas fabrikās.

0
Tagi:
reemigrācija, koronavīruss
Pēc temata
Vai nāksies palikt Latvijā? Ierēdņiem samazinājuši komandējumu izmaksas
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Latvijā atklāts 21 jauns Covid-19 gadījums, stacionēti četri cilvēki
Pietiek pīpēt: latviešus sadusmoja Ašeradena paziņojumi par algu kāpumu