Grēta Tūnberga

"Krievu marionete": jaunais pasaules līderis prasa atriebību. Visiem klāsies plāni

172
(atjaunots 10:46 01.11.2019)
Grēta Tūnberga varētu sodīt Facebook ar boikotu – tīkls "pieļauj naida un melu valodu" ne tikai pret pašu Tūnbergu, bet arī pret "tūkstošiem citu cilvēku".

Vispirms – ziņas. Klimata aktīviste Grēta Tūnberga skarbi nosodījusi sociālo tīklu Facebook par bezatbildību. Grēta konstatēja, ka par viņu tajā klīst liels daudzums "bēdīgu melu un sazvērestības teoriju". Taču Facebook "nevēlas uzņemties atbildību", lai arī varētu viegli tikt galā ar Grētas apmelojumiem, portālā RIA Novosti pastāstīja Viktors Marahovskis. 

Par to Grēta Tūnberga varētu sodīt Facebook ar boikotu – tīkls "pieļauj naida un melu valodu" ne tikai pret pašu Tūnbergu, bet arī pret "tūkstošiem citu cilvēku". Atgādināsim, ka kritiķi sociālajos tīklos Tūnbergu sauc par PR projektu, ko popularizē zaļās enerģētikas lobētāji. Pazīstams vācu politiķis nesen pat pamatīgi iztroļļoja sabiedrību – viņš pieļāva, ka Grēta varētu būt krievu marionete. Tāpēc vadošie mediji aicināja pasargāt Grētu no vajāšanas un jau virza speciālu tēmturi, lai "psiholoģiski atbalstītu meitenes un sievietes, kas runā par klimatu".

Kas šajā ziņā ir interesants.

Pirmkārt, ja Tūnbergas starptautiskā morālā autoritāte publiski draud ar represijām miljardierim Zakerbergam, tas nozīmē, ka pašā sociālo tīklu idejā iestājusies krīze.

Atcerēsimies: tikai pirms deviņiem vai desmit gadiem Facebook, YouTube un Twitter loma Rietumu medijos bija īsti pozitīva, gandrīz vai varonīga. "Jaunieši ar viedtālruņiem" ar savām brīvajām sarunām Facebook un Twitter darīja īsti labu darbu – sāka "arābu pavasari". Iespējams, viņi pat nupat jau gāzīs Putina autoritatīvo režīmu, kurš mēģina atjaunot savas trauslās impērijas ietekmi. Jaunieši drosmīgi atmasko savus režīmus sociālajos tīklos, viņiem nevar aizbāzt mutes. Pie tam viņi var koordinēt savas darbības, un neveiklie režīma kalpi nespēj viņus panākt, un tā tālāk.

Pie tam 2010.-2013.gados nevienu morālo autoritāti Rietumos neuztrauca, vai aktīvisti no Ēģiptes, Sīrijas, Lībijas un Ukrainas savās lapās raksta patiesību.

Vai patiešām "režīma kalpi nupat sagrābuši divdesmit studentus un tagad moka un nogalina; pulcēsimies laukumā un atsitīsim savējos!!!!"

Vai patiešām nolādētajam tirānam savrupmājā ir zelta santehnika, rotāta ar aifoniem.

Vie tie nav meli, ka tirāns jau izsaucis izraēliešu speciālo uzdevumu vienību (pazīstama arī kā krievu, čečenu vienība utt.) paša tautas apspiešanai.

Tādi jautājumi sociālo tīklu dzimtenē nevienu neuztrauca banāla iemesla dēļ. Toreiz "brīvības dēļ cieta" sliktās, nepareizās valstis un sliktie, nepareizie cilvēki.

Kā zināms, viss krasi mainījās 2016.gadā, kad no sociālajiem tīkliem cieta attīstītās demokrātijas un to līderi. Izrādījās, ka Twitter un Facebook ir instrumenti, ar kuriem iespējams ne tikai iznīcināt kārtējo Tuvo Austrumu valsti vai gāzt Austrumeiropas prezidentus. Vēl ir arī instrumenti, ar kuriem var, piemēram, izraut Lielbritāniju no Eiropas Savienības vai Savienoto Valstu prezidentūru tieši no augsti godājamās Hilarijas Klintones knābīša. Vēl vairāk: izrādās, ka to par kapeikām var paveikt kaut kādi nesaprotami "krievu troļļi".

Kopš tā laika rit nepārtraukta cīņa par tiesībām kontrolēt sociālos medijus. Jo tālāk, jo cīņa ir niknāka. Mūsdienīgie liberālie spēki, brīvības cīnītāji, mēģina aizbāzt mutes, labākajā gadījumā – pavisam nožmiegt savus oponentus. Demokrātiskie politiķi mēģina caur tiesu bloķēt Trampa lapu Twitter tīklā (citādi taču viņam ir pārlieku daudz lasītāju). Visapkārt drasē "laika patruļas": speciāli aktīvistu desanti dodas pagātnē, meklē sensenus savu oponentu izteikumus, kas tagad ir aizliegti, un izdzēš oponentus no mūsdienu dzīves. Zakerbergs braukā taisnoties uz Kongresu gluži kā uz savu ofisu. No kolektīvā varoņa sociālie tīkli ir pārvērtušies par kolektīvu huligānu, vajātāju, varmāku un seksisku cūku.

Otra nianse ir vēl interesantāka.

Ne velti taču ekoaktīvisma menedžeri "paaudzes balss" lomai izvēlējušies Grētu Tūnbergu. Viņā pārspīlētā formā apkopota ne tikai moderna pārliecība, ko piedāvā viņas vienaudžiem, bet arī modernas rakstura īpašības. Grēta ir 2020.gadu sākuma uzvedības modeļa paraugs Zemes cilvēkiem.

Protams, nebūt ne visi 16-25 gadus vecie zemieši ir tādi kā Grēta. Vienkārši "tūnbergiskās" īpašības tiek aktīvi reklamētas kā piemērotas un sociāli atbalstāmas.

Savu viedokli pamatošu ar dažiem nesen klajā nākušiem rakstiem: "Kā saglabāt veselību, strādājot ofisā?", "Uzņēmīgie un depresīvie: kā gadžeti ietekmē paaudzes domāšanu un kas uz to rēķina nopelnījis", "Kurp Maskavā aiziet pasūroties un gaisināt rudens skumjas", "Kā pieņemt savu ķermeni un pārdzīvot mīlas neveiksmes", "Kā pārdzīvot tuva cilvēka nāvi?", "Kas tie tādi – aidženeri un kāpēc viņi ir tik neaizsargāti". Es necitēju žurnālu drūmām cienījama vecuma atraitnēm ar lieko svaru – rakstus es ieraudzīju populārā resursā jauniešiem. Visi virsraksti smelti no turienes, turklāt publicēti pagājušajā nedēļā.

Tātad ievainojamība, hipohondrija, sūkstīšanās, panisks pesimisms, žēlabas par vajāšanu sociālajos tīklos un gadžetu nasta – pēc modīgo mediju domām, tas ir aktuālākais studenta un jaunā profesionāļa tēls. Tā ir tā pati paaudze, kam bioloģiskās jaunības dēļ it kā vajadzētu dumpoties un pastrādāt milzu muļķības hormonu ietekmē.

Taču viņi pat dumpojas, neceļoties kājās – kā ekoloģiskie radikāļi Londonā, kuri apgūlās sabiedriskā transporta priekšā (tas ir unikāls sabiedriskās kustības piemērs, kas neprasa nekādu kustību).

Un tagad šīs trauslās, neaizsargātās asociālās paaudzes flagmanis nācis klajā ar ultimātu sociālajam tīklam, tam pašam, kas lielā mērā šo paaudzi radījis. Tas jau pats par sevi ir pamācoši, taču pati spilgtākā nianse ir citāda.

Faktiski Grētas paaudze pieprasa no sociālajiem tīkliem toleranci, cieņu, argumentus, pieklājīgu apiešanos.

To, no kā Grētas paaudzei nav ne miņas.

Ja sociālie tīkli padosies grētām, viņām draud risks pārvērsties par histērisku infantilu diktatūru, kuru gluži kā augstāko rasi no parastajiem cilvēciskās ētikas noteikumiem pasargās tas, ka viņi cīnās par "taisno lietu".

172
Pēc temata
Nosaukti "galvenie Zemes ienaidnieki". Simtiem miljonu ienaidnieku
Jaunā pasaules līdere sola katastrofas Krievijai. Un ne tikai Krievijai vien.
Dolāri. Foto no arhīva

Pasaules banka: "Koronavīruss nogalinājis globalizāciju"

12
(atjaunots 11:46 27.05.2020)
Pasaules informācijas laukā plosās asiņaina cīņa starp divām pārnacionālām ideoloģiskajām tendencēm: vienā frontes pusē - fanātiskie globalizācijas piekritēji dažādās valstīs, otrā – visi, kas uzskata deglobalizāciju par neizbēgamu un cer gūt no tās maksimālu labumu.

Pie tam redzams paradoss: pat dažas starptautiskās struktūras, tagadējā globālās pasaules modeļa līdzautores, kuru vidū ir arī Pasaules banka, konstatē: globalizācija jau izdveš pēdējo elpas vilcienu, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Piemēram, Pasaules bankas galcenā ekonomiste Karmena Rainhārta intervijā lietišķās informācijas aģentūrai  Bloomberg pastāstīja: "Bez melodrāmas: Covid-19 ir pēdējā nagla globalizācijas zārka vākā. (..) 2008.-2009. gadu krīze smagi skāra globalizāciju, tāpat kā Brexit, kā ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, tomēr Covid paceļ (deglobalizāciju – red.) jaunā līmenī."

Berlīne
© Sputnik / Ekaterina Chesnokova

Cīņā, kas izvēršas gan mediju lapās, gan ekspertu aprindās, gan planētas "smadzeņu centru" konferenču kuluāros, ir augsta likme: katras pasaules valsts valdībai, sākot ar lielākajiem ģeopolitiskajiem spēlētājiem un beidzot ar mikrovalstiņām, ir jāizlemj, kādai nākotnei gatavoties un kādu nākotni (iespēju robežās) censties tuvināt. Acīs krīt globālistu un antiglobālistu retorikas kolosālās atšķirības. Globalizācijas piekritēji (vienalga, vai viņi atbalsta to līdzšinējā vai kaut kādā "postvīrusa" formātā) pārsvarā operē ar loģiku un baiļpilnām ainām. Viņi cenšas iebiedēt politiķus un vienkāršos iedzīvotājus ar nākotni, kurā valdīs augstas cenas, nebūs brīvības un vienkārši būs bail dzīvot "reģionālajos blokos" sadalītā pasaulē.

Tipisks piemērs tam, kā pūlas iebiedēt, šausmināt un novest līdz histērijai politiķus un parastos iedzīvotājus, kuri pārdomā, vai nebūtu labāk padzīvot  pasaulē bez "globalizācijas amerikāņu stilā", lasāms "Pasaules ekonomikas foruma" (WEF) – Davosas foruma organizētās globālās NKO un smadzeņu centra analītiķu pārskatā: "Importa bloķēšana var radīt inflāciju, ierobežot patērētāju izvēli, palēnināt inovāciju tempus un novest tiktāl, ka citi (citas valstis – red.) atbildēs ar saviem ierobežojumiem importa jomā. Ideju bloķēšana var apspiest radošo potenciālu un kaitēt kļūdu labojumam valsts pārvaldē.

Savukārt cilvēku bloķēšana pie robežām var atņemt sabiedrībai talantīgus un vajadzīgus darbiniekus, kā arī vienlaikus likt ciest tiem, kuri spiest bēgt no politiskas vai reliģiskas vajāšānas, kara, bandītisma vai bada. (..)

Ir labāka iespēja reaģēt uz globalizācijas izaicinājumiem un draudiem. Efektīvi kolektīvie soļi var stāties pretī slimību un klimata pārmaiņu riskam, kiberuzbrukumiem, kodolieroču izplatībai un terorismam. Neviena atsevišķa valsts nevar sevi pasargāt; unilaterālisms nav nopietna pieeja valsts politikā," raksta Davosas analītiķi, aizkaitināti tādēļ, ka epidēmija ir saasinājusi globālās pasaules sairšanas procesu, kas (neskatoties uz visiem apgalvojumiem) darbojās saskaņā ar globalizācijas shēmu, kas izdomāta ASV, nes labumu ASV un maksimāli kaitē tiem, kuri nepatīk ASV.

Tātad amerikāņu unilaterālisms, tas ir, maksimāla ģeopolitiskā egocentrisma, kā arī ekonomiskās un militārās vardarbības pielietojums pret valstīm, kas nevēlas visādi pakļāuties Valsts departamentam, ir mūsdienu globālās konfigurācijas daļa.

Pie tam jāatzīmē, ka Davosas analītiķi nemelo – lieta tāda, ka deglobalizācija izmaksās visai dārgi tiešā inflācijas aspektā. Tomēr pārsvarā augstu cenu par to maksās valstis, kam nāksies no jauna iemācīt savam darbaspēkam (viņi pretosies!) tādas iemaņas, kā darbs pie frēzes vai medicīnas maskas šūšana. Toties runas par to, ka valstis, kas bloķē ārvalstu idejas un nelegālo migrāciju, cietīs īpaši stipri, pieder pie amerikāņu tipiskās propagandas.

Labas idejas tiks pārņemtas, jo tās ir efektīvas, šiem nolūkiem nav vajadzīgas amerikāņu NKO, kas visiem spēkiem lien iekšpolitikā, un par kvalificētiem un likumpaklausīgiem ārvalstniekiem, gataviem strādāt un maksāt nodokļus, priecāsies lielākā daļa pasaules valstu.

Davosas "šausmenīte" nelīdzēs, ja ar to mēģinās ietekmēt vēletājus Eiropā, Ķīnā vai Krievijā. Tomēr tās popularizācija turpināsies – šķiet, naudas dažādu valstu elektrorāta un politiskās vadības biedēšanai ar "dārgo un sāpīgo deglobalizāciju" ir pilnīgi pietiekami.

Tiesa, arī globālistu rindās skan balsis, kas cenšas mierināt visus, kas pārdzīvo par globalizācijas galu. Žurnāls Time stāsta lasītājiem, ka viss būs labi jebkurā gadījumā, un neviena valsts no globalizācijas neatkratīsies: "Globalizācija tik un tā saglabājas. Vilciens ir aizgājis jau pirms 30 gadiem, kad sabruka Padomju Savienība, kad brīvais darba un kapitāla tirgus kļuva par normu, kad finanšu tirgi kļuva nozīmīgāki nekā preču un pakalpojumu tirdzniecība. Šīs tendences nevar pavērst atpakaļgaitā, tāpat kā rūpniecības revolūciju vai datora parādīšanos."

Jo ilgāk ļautiņi okeāna viņā krastā ticēs šai realitātes versijai, jo labāk. Finanšu tirgi, lai cik svarīgi tie būtu, ir tikai piebūve (protams, nozīmīga) pie reālās ekonomikas: pie strādnieku cilvēkstundām, pie elektroenerģijas gigavatiem, tonnām tērauda, naftas bareliem, labības tonnām, fabriku līnijām un AES reaktoriem.

12
Tagi:
globalizācija, ekonomiskā krīze, koronavīruss
Pēc temata
"Kaut kas jauns un šausmīgs": ekonomisti pastāstīja par nākotni pēc pandēmijas
Koronavīruss liks Eiropai samaksāt par politisko suverenitāti
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Kādus apsveikumus pasaule izdzirdēja Jaunā gada svētkos: gaidāma smaga šķiršanās
Ка-27 ПЛ

Krievijas "Mistrālus" būvēs Krimā: tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti

15
(atjaunots 11:05 27.05.2020)
Francijas "Mistral" analogi Krievijā dāvās Jūras kara flotei iespēju operatīvi strādāt attālinātos Pasaules okeāna rajonos.

Aizsardzības stiprināšanas un mūsdienīga bruņojuma ražošanas jomās Krievija nav atkarīga no ārvalstu partneriem – to apstiprina mūsdienu kuģubūves kvalitāte un tempi Krievijas Jūras kara flotes interesēs.

Krievijas Aizsardzības ministrija parakstījusi līgumu ar Kerčas kuģubūves rūpnīcu "Zaļiv" par pirmo divu universālo desanta kuģu (UDK) būvi. Mediji vēsta, ka darījuma summa veido aptuveni 100 miljardus rubļu (apmēram 1,283 miljardi eiro). Pirmo UDK plānots sākt būvēt vasaras sākumā. Projektu izstrādājis Zeļenodoļskas projektu un konstruktoru birojs.

Tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti. Franču "Mistral" analogi dāvās Jūras kara flotei iespēju operatīvi strādāt attālinātos Pasaules okeāna rajonos. Pirmais UDK nonāks flotes sastāvā līdz 2026.gadam, turpmāk sērijas kuģu būve, iespējams, turpināsies. Projekts iekļauts Valsts bruņojuma programmā līdz 2027.gadam.

Krievijas militārā operācija Sīrijā parādīja, cik nozīmīgi ir lielie desanta kuģi ar tonnāžu 15 – 25 tūkstošu tonnu apmērā. Šim kuģubūves sektoram tiek pievērsta uzmanība augstākajā līmenī – 9.janvārī Krievijas prezidents Vlaldimirs Putins apmeklēja Nahimova vārdā nosaukto Melnās jūras Jūras kara augstskolu Sevastopolē, iepazinās ar JKF attīstībai veltīto ekspozīciju un tālās jūras zonas UDK raksturojumu.

Iepriekš ziņu aģentūras RIA Novosti informācijas avots aizsardzības rūpniecības kompleksā informēja, ka 2020.gadā Kerčā tiks sākts darbs pie diviem universālajiem desanta kuģiem, kuri var nest līdz 16 helikopterus. Citi dati liecina, ka Kkrievijas AM plāno izvietot uz UDK vairāk nekā 20 smagos helikopterus, kuģi būs aprīkoti ar desanta kuteru kameru un varēs uzņem aptuveni 900 jūras kājniekus ar štata bruņojumu.

Atšķirības skaidrojamas ar vairāku ievērības cienīgu projektu stingro konkurenci, kas dāvā priekšrocības flotei.

Pēc tam, kad Francija 2014.gadā lauza līgumu par divu "Mistral" tipa helikopteru bāzes kuģu būvi Krievijas JKF vajadzībām, Krievijas speciālisti ir pārvarējuši ērkšķainu ceļu un apņēmušies pārspēt frančus vairākos parametros.

Kaujas šķirsts

Kuģis ir sarežģīts. UDK paredzēti karaspēka un tehnikas pārvietošanai pa jūru (tūkstošiem jūdžu attālumā) un izsēdināšanai neiekārtotā krastā desanta operācijas ietvaros ar helikopteru (kuģa aviogrupas) atbalstu. Kuģis spēj izvietot mīnu un tīklu nožogojumus, kā arī hidroakustiskās mīnas pretinieka zemūdeņu novērošanas sistēmas ietvaros. Tehnoloģiski iespējams arī aizhorizonta desants (peldošā bruņutehnika iziet jūrā no doku kameras lielā attālumā no krasta līnijas, nepeldošā tiek pārvietota ar desanta kuteriem).

Uz UDK ir jāizvieto spēku operatīvā grupējuma štābs, aptuveni tūkstotis desantnieku, trieciena un transporta helikopteri (virsbūves angāros un zem klāja), trieciena un desanta kuteri (uz sausā darba klāja virs vaterlīnijas), 76 mm universālā artilērija (pašaizsardzībai un pretinieka pretdesanta aizsardzības objektu likvidācijai), pašaizsardzības zenītartilērija ("Pancirj ME" tipa moduļi), kā arī jūras kājnieku bruņutehnika (vismaz 50 kājnieku bruņumašīnas un 10 tanki), vēlrā ņemams arsenāls (visa grupējuma karadarbībai uz vairākām dienaktīm).

Sākotnēji bija plānots, ka Krievijas UDK būs lielāka aviācijas grupa, nekā "Mistral" (tas ir, vairāk nekā 16 helikopteri) un vērā ņemami aizsardzības līdzekļi (ieskaitot artilēriju un PGA). Krievijai ir kuģim piemēroti lieliski klāja helikopteri: trieciena Ka-52K "Katran", pretzemūdeņu Ka-27, transporta un kaujas Ka-29, kā arī radiolokācijas patruļa – Ka-31. ASV izdevums Military Watch stāstīja, ka uz Krievijas UDK klāja var parādīties arī vertikālās pacelšanās iznīcinātāji – Jak-141 pēcteči.

Kuģim vajadzīga integrēta taktiskā un operatīvi taktiskā posma vadības sistēma. Uzdevumu izpildei UDK vajadzīgas arī mūsdienīgas RLS, navigācijas komplekss, radioelektroniskās cīņas sistēma un zemūdens diversijas spēku identifikācijas līdzekļi. Minētās funkcijas prasa iespaidīgus izmērus un tonnāžu, spēcīgu dzinēju iekārtu.

Krimā būvējamo kuģu precīzs raksturojums nav publiskots, tomēr viens no konkurētspējīgajiem projektiem – Krilova valsts zinātniskā centra izstrādātais UDK "Priboi" – bija 200 metrus garš, platums pie vaterlīnijas – 34 metri un tonnāža – apmēram 23 tūkstoši tonnu. Līdzīgi ir "America" tipa kuģi ASV – to pilnā tonnāža sasniedz 45 tūkstošus tonnu (salīdzināma ar aviācijas bāzes kuģiem).

Ražošanas bāze

Rūpnīca "Zaļiv" Kerčā ir uzkrājusi vērā ņemamu pieredzi karakuģu būves jomā, tai ir visas tehniskās iespējas "Krimas Mistrāla" projekta īstenošanai metālā. Kuģu būvētavas sausais doks ir 360 metrus garš un 60 metrus plats – UDK tas ir pilnīgi pietiekami. "Zaļiv" var būvēt līdz 300 metrus garus kuģus ar tonnāžu līdz 150 tūkstošiem tonnu. Tas ir viens no lielākajiem kuģubūves uzņēmumiem Eiropā ar nepieciešamajām iekārtām un augstas klases profesionāļiem.

Pēc nolaišanas ūdenī darbs pie kuģiem turpinās divās dziļūdens piestātnēs ar speciālām krānu iekārtām. Iepriekš Krimas vadībka apstiprināja: rūpnīca "Zaļiv" Kerčā ir gatava izpildīt UDK būves projektu.

Lielo desanta kuģu (LDK) skaits Krievijas JKF sastāvā nav liels, un tie ne gluži atbilst laika prasībām. Piemēram, 775 un 1171 projektu LDK būvēti 1974.-1991.gg. Gdaņskas (Polija) dokos. Protams, šajā "sektorā" drīz vien gaidāma tehnoloģiskā revolūcija – Krievijas Bruņojuma valsts programmai līdz 2027.gadam plānots piešķirt 19 triljonus rubļu, mūsdienīgas okeāna JKF būve ir viens no Krievijas aizsardzības stiprināšanas galvenajiem uzdevumiem.

15
Tagi:
Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievija
Pēc temata
Aizstāvēja savējos: kā Krievija palīdzēja Sīrijai izcīnīt uzvaru
Par cenu nospļauties. Kā tiks nostiprināta ASV krastu aizsardzība
Čau, NATO: visas RF raķešu brigādes saņēmušas "Iskander M"
Krievijas Su-24, NATO F-16 un Donald Cook: kas noticis Baltijas jūrā
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

Tuvākajā laikā Latvijā varētu ieviest maksu par telefona numuru

0
(atjaunots 17:05 27.05.2020)
Ikgadējā maksājuma summa Latvijā – 0,04 eiro. Salīdzinājumam: Igaunijā ieviesta maksa 0,35 eiro, Lietuvā – 0,07 eiro apmērā.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. No 2021.gada sākuma Latvijā, iespējams, parādīsies maksa par telefona numuru lietošanu, stāsta Tvnet.lv. Maksa sastādīs 0,04 eiro gadā.

Salīdzinājumam: Igaunijā gada maksa par telefona lietošanu sastāda 0,35 eiro, Lietuvā – 0,07 eiro.

Satiksmes ministrija iesaka ieviest nodevu par numuru pakāpeniski, lai kompānijas paspētu sagatavoties jaunievedumam.

Plānots, ka no 2021.gada 1.janvāra maksa tiks noteikta tikai servisu numuriem, bet jau no 2022.gada 1.janvāra – gan stacionāro, gan mobilo tālruņu numuriem.

Plānots, ka nodeva veicinās godīgāku konkurenci elektronisko sakaru tirgus dalīnieku vidū, kā arī ļaus radionālāk izmantot nacionālās tālruņu numerācijas resursus.

0
Tagi:
Satiksmes ministrija, Latvija
Pēc temata
Atņemsim viņiem telefonus! "Humoristisks šovs" Latvijas Saeimā
Brauciens par 4 eiro, maksa par dzīvokli – 300: ar ko rīdziniekiem draud "Māršala plāns"
Līdz maija beigām iedzīvotājiem pieejama bezmaksas jurista konsultācija