Dzelzceļa pundurluksofors, foto no arhīva

Vienreizējās lietošanas infrastruktūra: kāpēc NATO Baltijā neieiet sliedēs

285
(atjaunots 12:18 26.10.2019)
Nav jēgas radīt nopietnu transporta infrastruktūru uz "frontes līnijas", jo pārlieku augsts ir risks to zaudēt jau pirmajās militāra konflikta stundās.

Ziemeļatlantijas alianses stabilā nevēlēšanās modernizēt Baltijas valstu dzelzceļa tīklu liecina: reģionā top vienreiz pielietojama militārā infrastruktūra, kas neparedz būtiskus kapitālieguldījumus.

Bruņoto spēku un kara tehnikas operatīvai pārvietošanai tradicionāli tiek izmantoti dzelzceļi, taču šajā gadījumā "militārās Šengenas" stratēģiskā koncepcija neatbilst Baltijas valstu sliežu ceļu platumam. Teritoriāli kompakto Baltijas valstu dzelzceļi stiepjas 5,4 tūkstošu kilometru garumā. Sliežu platums – 1520 mm, kas republikām ticis mantojumā no Padomju Savienības. Eiropas formāts – 1435 mm.

Par šo nesakritību jau sen nopietni nobažījušies Mūsdienu militārās problemātikas institūta (ASV Kara akadēmijas nodaļa Vestpointā) speciālisti. Baltijas valstu dzelzceļi rada problēmas NATO karaspēku pārdislokācijai un kravu pārvadāšanai Austrumeiropā. Pēc amerikāņu analītiķu domām, "padomju sliedēs" Baltijas sabiedrotie ik gadus zaudēs līdz 20% militārā budžeta. Taču tamlīdzīgas loģistikas subsidēšana vai Lietuvas, Latvijas un Igaunijas dzelzceļu modernizācija nevienam aliansē nepatīk – projekta īstenošanai vajadzīgi desmitiem miljardu eiro.

Agrāk Baltijas valstis parakstīja vienošanos par dubultas nozīmes dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvdarbiem. 700 kilometrus garo un vairāk nekā 3,5 miljardus eiro vērto projektu bija plānots būvēt 2019.-2026. gadā, lielāko daļu izdevumu uzņēmās Eiropas Savienība. Un tomēr šis projekts neatrisina ASV un NATO spēku loģistikas problēmas Austrumeiropā.

Nelaimīgais šaursliežu ceļš

Ja Pentagonam un NATO kaut kas patiešām ir vajadzīgs, līdzekļi atradīsies. Piemēram, beztermiņa vienošanās ar Grieķiju par sadarbību aizsardzības jomā paredz ASV pašreizējās bāzes paplašināšanu Krētā un grieķu armijas bāzu - Stefanovikas, Larisas un Aleksandrupoles (divas sauszemes un viena jūras kara bāze) infrastruktūras nodošanu Pentagonam. ASV spēku bāzēšanas jaunā sistēma Grieķijā (pareizāk un globālāk sakot – Vidusjūrā) prasa būtisku modernizāciju un ieguldījumus vairāku miljardu apmērā. Acīmredzot Pentagons Grieķijā "paplašinās" nopietni un uz ilgu laiku, naudas problēmas un citi organizatoriski jautājumi risinās gluži vienkārši.

Toties stratēģiskās maģistrāles Rail Baltica būvdarbi februārī atkal atlikti – uz diviem gadiem. Baltijas valstīm trūkst naudas. Tāpēc tās ir spiestas vienlaikus "savaldīt" Krieviju un pirkt no tās desmitiem lokomotīvju, kas piemērotas "padomju" sliedēm. ASV un NATO nepalīdz risināt problēmu, lai arī iecerei ar dzelzceļu savienot Baltijas valstis ar ES (un "atdalīt" no Krievijas) jau apritējis gandrīz ceturtdaļgadsimts. Rodas iespaids, ka Rail Baltica projekts ir "uzkāries" uz mūžīgiem laikiem.

Paradokss ir vienkāršs. Nav jēgas veidot nopietnu transporta infrastruktūru uz "frontes līnijas", jo pārlieku augsts ir risks to zaudēt jau pirmajās militāra konflikta stundās, ja tas sāksies. Iespējams, Krievijas "aukstā savaldīšana" vilksies gadu desmitiem, un tādā gadījumā vispār nav vērts palīdzēt Baltijas "jauneiropiešiem".

Tāda pati loģika attiecināma arī uz pārējiem Pentagona un NATO "vienreizējās lietošanas" objektiem Baltijas valstu teritorijā. Tos ir gandrīz neiespējami aizsargāt plaša mēroga karadarbības apstākļos (par civiliedzīvotāju drošību vispār neviens nedomā). Visa militārā infrastruktūra tiek radīta burtiski pāris stundām karstā kara.

Ieroču nebrāļi

Lietuvas, Latvijas un Igaunijas bruņotajiem spēkiem nav konkurētspējīgu (cīņasspējīgu) jūras spēku, trieciena aviācijas, pretgaisa aizsardzības, tanku spēku pat pēc 15 gadiem, kas pavadīti NATO. Tām nav par atsevišķu mūsdienīgu kara kuģu, lidmašīnu, tanku. Baltijas valstis tehnoloģiski nespēj pašu spēkiem aizsargāt savas debesis, teritoriālos ūdeņus un zemi. Lēmumus, kas izšķir Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu likteņus, pieņem svešzemju ģenerāļi Vašingtonā un Briselē.

Viktorija Legranova
© Photo из личного архива Виктории Леграновой

Ar vecāko partneru spēkiem reģionā izvērsti ārvalstu karaspēku avangarda bataljoni un "gaisa policijas" sistēma. Ziemeļatlantijas alianse regulāri organizē jūras spēku manevrus Lietuvas, Latvijas un Igaunijas krastu tuvumā, būvē un ekspluatē sauszemes un aviācijas kara bāzes. Virs Baltijas jūras kursē ASV stratēģiskie bumbvedēji, pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas dislocēti amerikāņu tanki.

Tiesa, "potenciālais agresors no Austrumiem" ilgus gadus neizrāda nekādas agresijas pazīmes, ārvalstu spēku pastāvīgo klātbūtni reģionā un ārvalstu trieciena bruņojuma krāšanos nākas attaisnot ar neredzamām Krievijas "provokācijām" vienlaikus Viļņa, Rīga un Tallina pašaizliedzīgi pērk no partneriem lietotas Dienvidkorejas ražojuma artilērijas pašgājējiekārtas, vecus norvēģu kuterus ar demontētu raķešu bruņojumu, antikvāras amerikāņu šautenes un citus nederīgus pagājušā gadsimta bruņojuma paraugus. Uzmanība tiek pievērsta arī vispārējai tautas partizānu kustībai, šaujamieroču un rokas prettanku granātmetēju izdalīšanai iedzīvotājiem.

Tas viss izskatās neadekvāti un nepārliecinoši – ņemot vērā kaimiņvalstu tehnoloģisko līmeni un miermīlīgo politiku.

285
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
Eksperts: projekts Rail Baltica vajadzīgs NATO karavīru pārvadāšanai nevis kravu transportam
Latvija sagatavos savus ceļus "karam" ar Krieviju
Latvija zaudējusi divas vietas pasaules spēcīgāko armiju reitingā
Lietuvas transporta ministrs pastāstīja ASV par Rail Baltica militāro nozīmi
Džo Baidens

Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti

4
(atjaunots 16:02 26.11.2020)
Maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu acīs ASV ir svarīgas kā emisijas centrs un spēcīgākā armija pasaulē. Taču pati milzīgā valsts drīzāk ir slogs, ko vienkāršāk norakstīt, nevis investēt tās problēmu risināšanā.

Eiropas Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ierosināja Džo Baidenam atjaunot "stabilu transatlantijas aliansi".

Ja Džo Baidens ieradīsies Baltajā namā (spriežot pēc pašreizējiem notikumiem, tamlīdzīgas izredzes kļūst aizvien neatvairāmākas), iespējams, piepildīsies arī Mišela vēlme. Liela loma ir ASV valsts sekretāra iespējamam kandidātam – Entonijam Blinkenam, rafinētam "Vašingtonas purva" produktam un "globālo alianšu atbalstītājam", portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Uzreiz bija skaidrs, ka Rietumeiropa priecāsies, redzot, ka ASV prezidenta krēslā sēdies tieši Džo Baidens – tās līderi viens pēc otra steigšus metās apsveikt Baidenu ar uzvaru, Vācija pat atzina, ka nav noskaņota "vēl četrus gadus strādāt ar Trampu".

© Sputnik / Брайан Смит

Nav gan īsti saprotams, kāpēc Eiropa dod priekšroku globālistiem ASV priekšgalā – tiem pašiem, ko apsēdusi ideja saglabāt status quo – vienpolāro pasauli ar Vašingronas bezierunu līdera vietu tajā. Galu galā, tādai vēlmei neatbilst suverenizācijas procesi, kas uzņem apgriezienus Vecajā Pasaulē, centieni tikt vaļā no vasaļu lomas aizokeāna valdnieka paēnā.

Varētu pieņemt, ka Eiropā tāpat virsroku ņēmuši proamerikāniskie spēki, gatavi upurēt ASV savas valstis. Tomēr fakti liecina par ko citu. Piemēram, Vācijas valdība vēlreiz apstiprināja savu viedokli – tā norādīja, ka eksteritoriālās sankcijas, ko ASV izstrādā pret "Ziemeļu straumi 2", ir nepieņemamas.

Tātad Eiropa joprojām pastāv uz sava, aizstāv savas intereses un cenšas pastiprināt savu ģeopolitisko lomu, tomēr kaismīgi atbalsta to spēku atgriešanos pie varas Vašingtonā, kas tai teorētiski būtu kategoriski nepieņemami.

Pretruna ir dīvaina. Tās atminējums meklējams četrus gadus tālā pagātnē. Ierodoties Baltajā namā, Donalds Tramps atteicās no virknes izstrādājamu un pat parakstītu starptautisko līgumu. To vidū bija slavenā Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība, kas tobrīt bija izpelnījusies visnotaļ baismīgu reputāciju. Panikas cēlēji brīdināja, ka ar tās palīdzību Amerika vienkārši izsūknēs no Eiropas resursus.

Tomēr Tramps, kurš savas prezidentūras gados izmantoja katru iespēju, lai gūtu ekonomisko labumu savai valstij, nesvārstoties atteicās no "vistas", kam šķietami vajadzēja ilgus gadus dēt zelta olas Amerikai. Pie tam viņš norādīja: patiesībā visi šie līgumi Savienotajām Valstīm nav izdevīgi. Iespējams, niknajam amerikāņu patriotam ar seno pieredzi biznesā, var ticēt.

Kremlis
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Būtu maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu skatījumā Savienotās Valstis var būt ļoti svarīgas kā galvenais emisijas centrs un spēcīgākā armija uz planētas. Taču pati par sevi milzīgā valsts ar gandrīz 330 miljoniem iedzīvotāju drīzāk gan ir slogs, ko vienkāršāk ir norakstīt, nevis ieguldīt līdzekļus tās problēmu risināšanā.

Toties globālistu patiesās intereses un sentimentalitāte, iespējams, saistīti pavisam ar citām vietām. Tas pats Entonijs Blinkens lielu daļu bērnības aizvadījis Parīzē, viņa personību lielā mērā ietekmējis patēvs – eiropietis. Tātad šaubas par to, cik lielā mērā viņš, valsts sekretāra postenī būdams, ņems vērā vienīgi ASV nacionālās intereses, ir visnotaļ pamatotas.

Šādā kontekstā Eiropas viedoklis ir jēgpilns. Pēdējo gadu desmitu laikā tā iemanījusies panākt savu mijiedarbībā ar saknes zaudējušo amerikāņu dziļvalsti, pie tam pilda visus formālos reveransus "brīvās pasaules līderim" un vienīgajai superlielvalstij. Ko vērts jau ir Irānas kodoldarījums, ko bieži dēvē par Obamas prezidentūras triumfu, taču ES tas bija vajadzīgs daudz vairāk nekā ASV.

Vēl vairāk: ES vēl joprojām vairākos aspektos vajadzīgas ASV. Piemēram, Eiropas pūles veidot pašai savu armiju – ne tagadējo imitāciju, bet īstu militāro spēku – izskatās nenopietni. Šajā ziņā alternatīvas amerikāņiem nav un tuvākajā nākotnē nav sagaidāma. Tikai Tramps bija stingri apņēmies piespiest Veco Pasauli samaksāt par militāro "vairogu" augstāko likmi. Briselei vai Berlīnei ir daudz lielākas izredzes vienoties "pa labam" ar "Vašingtonas purvu".

Pie tam ES vēl joprojām vajadzīgs atsvars Krievijai – ģeopolitiskais, ekonomiskais, arī militārais. Citādi Maskavai parādās pārlieku labvēlīgi apstākļi rietumu virzienā, un tas nekādi nepriecē Rietumeiropu.

Galu galā veidojas paradoksāla situācija: vairākums Eiropu uzskata par ASV patēriņa materiālu, taču patiesībā vajadzētu pažēlot amerikāņus – viņiem aug risks krist par Eiropas viltības un pašmāju elites nodevības upuriem.

4
Tagi:
Džo Baidens, ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Vācijas atlantiskās vienotības dēļ nāksies upurēt Eiropas Savienību
Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai
Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs. Kas veido Baidena komandu
Boeing OC-135B

"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā

6
(atjaunots 12:17 26.11.2020)
Beidzies sešu mēnešu termiņš kopš ASV informēja par izstāšanos no Atvērto debesu līguma. Vašingtona vairs nepiedalās darījumā, ko Krievija esot "gadiem ilgi rupji pārkāpusi".

Trampa administrācija uzskata, ka izved valsti no novecojušiem līgumiem, kas "deva priekšrocības pretiniekiem un lika maksāt ar nacionālo drošību". Tagad Maskava plāno panākt, lai pārējie līguma locekļi garantētu saistību izpildi. Par to, vai Baidena komanda varētu no jauna pavērt Savienoto Valstu debesis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

ADL nav iespējams bez uzticēšanās

Viena no Baltā nama galvenajām pretenzijām Maskavai ir inspekcijas lidojumu ierobežojumi dažos rajonos: Dienvidosetijā, Abhāzijā, Čečenijā un Kaļiņingradā. Savukārt amerikāņi slēdza gaisa telpu Aļaskā un salās Klusajā okeānā.

Saskaņā ar līguma noteikumiem 35 tā dalībvalstis var kopš 2002. gada organizēt izlūkošanas lidojumus viena otras gaisa telpā. Saņemtie dati ir pieejami visiem. Pie tam lidmašīnas nav bruņotas, videoaparatūra tiek pārbaudīta, lidmašīnā atrodas pārbaudāmās valsts pārstāvis.

2019. gadā ADL ietvaros notika vairāk nekā 1,5 tūkstoši izlūkošanas lidojumu. Tomēr kontrole un valstu savstarpējas uzticēšanās pieaugums nav vienīgie līguma mērķi. Pagadās arī svarīgi politiskie signāli. Piemēram, pēc konflikta sākuma Donbasā ASV pildīja lidojumus Ukrainas austrumos, atbalstot Kijevu.

Negodīgas spēlītes

Kremlis uzskata ADL par svarīgu savstarpējās uzticības un bruņojuma kontroles faktoru. ASV izstāšanās no līguma padara to bezjēdzīgu, atzīmēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Taču Maskava joprojām ievēros vienošanās noteikumus, tikai ar dažām atrunām, uzsvēra Ārlietu ministrija.

Pirmkārt, Eiropas valstīm jāsniedz garantijas, ka tās nenodos lidojumos savāktos datus ASV. Otrkārt, Krievijas lidmašīnas varēs inspicēt amerikāņu objektus Eiropā. Pagaidām nekādas garantijas nav saņemtas, un Maskavu tas kategoriski neapmierina.

"Labi zināms, ka ASV pieprasa sabiedrotajiem parakstīt dokumentus, saskaņā ar kuriem pēc Vašingtonas izstāšanās (no ADL – red.) viņi nodos amerikāņiem informāciju, kas saņemta novērošanas lidojumos virs Krievijas, - teica Konstantins Gavrilovs, Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās Vīnē militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos. – Tas nav tikai ADL pārkāpums vien, tās ir negodīgas spēlītes līguma telpā, kas kļuvis par Vašingtonas kārtējo upuri stratēģijā ar mērķi plānveidīgi izstāties no bruņojuma kontroles un neizplatīšanas starptautiskās athitektūras."

"Tas ir neprāts"

ASV izstāšanās no ADL sāpīgi skar Vašingtonas sabiedrotos Eiropā. Viņiem ir svarīga piekļuve amerikāņu lidmašīnu savāktajiem datiem. Vairāku Eiropas valstu pārstāvji pauda nožēlu par Vašingtonas lēmumu. "Mēs saprotam, ka bija grūtības, saistītas ar noteikumu ievērošanu no Krievijas puses. Tomēr, mūsuprāt, tas nav iemesls izstāties no līguma," teica Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss.

Francijas Ārlietu ministrija norādīja, ka ASV nav publiskojušas Maskavas pārkāpumu pierādījumus. Spānija, Beļģija, Somija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Čehija un Zviedrija uzsvēra, ka ADL "funkcionē un ir lietderīgs".

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Arī pašās ASV trūkst vienprātības šajā jautājumā. Piemēram, Senāta Starptautisko attiecību komitejas loceklis Roberts Menendess novērtēja Baltā nama soli: "Prezidents Tramps nekaunīgi ignorēja likumu un vienpusēji ar politisku motīvu izstājās pat pēc sakāves prezidenta vēlēšanās."

"Tas ir neprāts"  komentēja ASV GKS ģenerālis un Nacionālās drošības aģentūras bijušais direktors, CIP direktors Maikls Haidens. Valsts departamenta direktors Ronalda Reigana prezidentūras laikā Džordžs Šulcs, aizsardzības ministrs Džordža Buša prezidentūras laikā Viljams Perijs, bijušais senators un Baraka Obamas neoficiālais padomnieks Semjuels Nanns nosūtīja Baltajam namam vēstuli, kurā aicināja saglabāt ADL.

Līgumu beigas

Četrus gadus ilgās Trampa prezidentūras laikā visa pasaule ir sapratusi: viņu neinteresē bruņojuma kontrole. 2018. gadā Tramps informēja par izstāšanos no Irānas kodoldarījuma, aizbildinoties, ka Teherāna to neievēro.

Gadu vēlāk tāds pats liktenis bija lemts Līgumam par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm, ko parakstīja Ronalds Reigans un Mihails Gorbačovs.

2020. gadā informācijas avoti no administrācijas atklāja, ka Baltajā namā apspriest kodolizmēģinājumi – pirmo reizi kopš 1992. gada. Tas pārkāptu moratoriju, kas attiecas un ASV, Krieviju, Ķīnu, Lielbritāniju un Franciju.

Nav zināms arī 2010. gadā noslēgtā Līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem (NEW START) liktenis. Pārrunu otrais raunds noslēdzās septembrī, ASV ierosināja Krievijai virkni papildu noteikumu, kuru vidū ir neizpildāms: Ķīnas iesaistīšana līgumā. NEW START beidzas februārī, un RIA Novosti aptaujātie eksperti pauda nopietnas šaubas par tā pagarināšanas izredzēm.

Lai nu būtu, kā būdams, ADL, domājams, būs Donalda Trampa administrācijas pēdējais upuris. Džo Baidenu vēl ir pāragri sveikt ar oficiālu uzvaru, tomēr iespēja, ka viņš ieies Ovālajā kabinetā, pieaug.

Ieiet no jauna

Daži eksperti uzskata, ka Baidenam vajadzētu padomāt par ADL atjaunošanu. Tomēr tas diezin vai notiks, uzskata Dmitrijs Suslovs, Ekonomikas augstskolas ZPU Komplekso Eiropas un starptautisko pētījumu centra direktora vietnieks.

"Vairāku gadu desmitu laikā ASV ir veidojusies skaidra pozīcija: ja viņi izstājas no bruņojuma kontroles vienošanās, viņi pie tās vairs neatgriežas, - viņš teica sarunā ar RIA Novosti. – Vēl vairāk, ASV ilgus gadus, jau Obamas administrācijas laika izteica pretenzijas Krievijai ADL aspektā. Baltais nams, Pentagons un  izlūkdienesti ir vienisprātis: Maskava nepilnīgi ievēro līguma noteikumus un pārkāpj tos."

Pie tam, eksperts norāda, ka atgriešanās pie līguma prasīs tā ratifikāciju Kongresa augšpalātā. Tā var atkal nonākt republikāņu ziņā, tāpēc iespējamas jaunas problēmas.

Taču pat gadījumā, ja Baidens nolems atcelt priekšgājēja lēmumu, tas aizņems zināmu laiku. "Pie tam Tramps pašlaik rada papildu šķēršļus, - sarunā ar RIA Novosti atzīmēja Oļegs Šakirovs, Perspektīvo vadības lēmumu centra vecākais eksperts. Runa ir par Baltā nama nodomu piespiest GKS atbrīvoties no lidmašīnām, kas tiek izmantotas novērošanas lidojumiem.

"Kongress republikāņu iespaidā ilgu laiku nepiešķīra līdzekļus to modernizācijai, un cīņa notika ar mērķi graut ADL, - paskaidroja eksperts. – Bez novērošanas lidmašīnām būs grūtāk atgriezties."

Pie tam, Šakirovs piebilda, jāņem vērā, kas ieņems krēslus Baidena kabinetā. Piemēram, Maikls Kārpenters, bijušais padomnieks ārpolitikas jautājumos, arī iebilda pret ASV dalību ADL, jo Krievija it kā vācot informāciju par infrastruktūru kaitnieciskām darbībām.

Patiesībā Baidena galvenā ideja ir atjaunot uzticības pilnas attiecības ar Eiropu, uzsvēra Šakirovs. Tā kā Eiropai līgums ir svarīgs, iespējams, ASV pie tā atgriezīsies sabiedroto dēļ, lai arī tas nenotiks uzreiz.

6
Pēc temata
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
"Raķešu līgums ir miris": KF reaģēja uz ASV paziņojumu par INF līgumu