Valsts valodas centrs

Sodi līdz 5 tūkstošiem eiro: ko krieviem Latvijā gatavo "civilie valodnieki"

89
(atjaunots 13:35 23.10.2019)
Varasvīri plānveidīgi īsteno totālas latviskošanas politiku. Kārtējais jaunievedums – sods par valsts valodas nelietošanu vairākkārt pieaugs.

Sagaidāms, ka tuvākajā laikā valodas politikas kļūs stingrāka. 24.oktobrī Saiema izskatīs pirmajā lasījumā likumu par administratīvajiem, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas pārkāpumiem. Ko jaunu izdomājuši "civilā tērptie valodnieki"?

Galvenā uzbrukuma vektors – juridiskās personas

Viens no jaunievedumiem – stingrākas represijas pret juridiskām personām. Likumprojekta autori anotācijā raksta, ka līdz šim pie atbildības parasti tika sauktas fiziskas personas – veikalu pārdevēji, transporta vadītāji un tā tālāk, bet pats uzņēmums tika cauri sveikā.

Patiešā, Adinistratīvo pārkāpumu kodeksā juridisko perspou atbildība par valodas likumdošanas pārkāpumiem paredzēta tikai vietumis, pārsvarā tās nav. Šo "trūkumu" ierosina labot.

Piemēram, patlaban gadījumā, ja sabiedriskā pasākumā nav nodrošināts tulkojums latviešu valodā, par to paredzēts sods – līdz 70 eiro, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā gada laikā – līdz 140 eiro. jaunais likums saglabā tādu pašu sodu fiziskajām personām, bet juridiskajām – paceļ pat līdz 3000 eiro.

Līdzīga situācija ir arī ar sēdēm un sapulcēm darba vietā. Šodien, ja nav nodrošināts tulkojums latviešu valodā, paredzēts sods 70 eiro apmērā, par atkārtotu pārkāpumu gada laikā – līdz 280 eiro. Jaunais likums paredz maksimālo sodu fiziskai personai 700 eiro, juridiskai – 1400 eiro apmērā.

Ieviests papildu sods darba devējam, kurš noslēdzis līgumu ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanas neatbilst izpildāmajām funkcijām. Ja darba devējs ir fiziska persona, paredzēts sods līdz 70 eiro apmērā, juridiskai personai – līdz 1400 eiro. Tātad, ja "valodas inkvizīcijai" radīsies iespaids, ka darbinieks nepietiekami pārvalda valsts valodu, par to maksās gan pats darbinieks, gan viņa darba devējs.

Vairākkārt augs maksa par necieņas izpausmi pret valsts valodu

Likumprojekta otrā īpatnība: tiek paaugstināti sodi gan fiziskām, gan juridiskām personām.

Piemēram, par latviešu valodas nelietošanu lietvedībā un dokumentācijā patlaban paredzēts sods līdz 140 eiro apmērā. Jaunais likums paredz maksimālo sodu 1400 eiro apmērā. Desmitkārt vairāk.

Ne tik būtiski – tikai divkārt – pieaugs "cieņas indekss". Patlaban maksimālais sods par necieņas izpausmēm pret valsts valodu sasniedz 350 eiro. Likumprojekta autori iesaka to celt līdz 700 eiro.

Vienīgais punkts, kurā sods mazliet mīkstināts, ir sods par subtitru trūkumu latviešu valodā ārvalst filmām. Šodien tā maksimālais apjoms sasniedz 3600 eiro, par atkārtotu pārkāpumu gada laikā – 7000 eiro. Jaunais likums paredz, ka lielākais sods, kas draud par valodas likumdošanas pārkāpumu – 5000 eiro.

Jaunievedumu mērķis ir skaidrs: padarīt krievu dzīvi Latvijā vēl neomulīgāku, motivēt viņu asimilāciju vai emigrāciju. Aizbildinoties ar latviešu valodas aizsardzību, krievu valoda ar policaju metodēm tiek izspiesta no administratīvās un komerciālās sfēras, no sabiedriskās dzīves.

Vai krievu valoda tiks aiziegta sadzīves līmenī?

Vai nonāks tiktāl, ka valsts valoda tiks ar likumu uzspiesta sadzīvē? Vai tas tomēr ir pārlieks absurds un fantastika? Teikšu savas domas.

Līdz aizliegumam sarunāties krieviski ģimenē vai kaimiņu starpā nenonāks. Ne jau tāpēc, ka latviešu nacionālisti to nevēlētos. Viņi ar prieku pasniegtu arī tādu "dāvanu". Taču tāda superprojekta īstenošana prasītu gigantisku policijas aparātu ar saviem inspektoriem, ziņotājiem, tehnisko personālu utt. Vairākus desmitus tūkstošu cilvēku. Tas nav reāli.

Toties reāls ir kas cits. Ir tāda zināma pierobežas zona starp sabiedrisko dzīvi un sadzīvi. Domājams, pie tās ķersies tuvākajos gados. Piemēram, aizliegs darbiniekiem darba laikā sarunāties savā starpā jebkurā citā valodā. Skolēniem starpbrīžos – arī aizliegs. Ar lineālu pa pirkstiem nesitīs, vienkārši sodīs vecākus.

Pieņems likumu par to, ka saruna starp, piemēram, pasta darbinieku (pārdevēju veikalā, frizieri utt.) un klientu var notikt tikai latviešu valodā. Protams, ES valstu valodām pieļaus izņēmumu, taču krieviem no tā vieglāk nebūs.

Kļūdās tie, kam šķiet: nekas tāds nevar būt, jo vienkārši nevar būt. Tā jau reiz bija – 30.gados, pēc Ulmaņa valsts apvērsuma. Tolaik visā publiskajā telpā bija uzspiests obligāts latviešu valodas lietojums.

Uz to pašu – totālas latviskošanas - pusi sliecas arī tagadējais prezidents Egils Levits. Tikai tā var tulkot viņa teikto nesenajā grāmatas "Valoda un valsts" prezentācijā – politiķis ir pārliecināts, ka ikviena Latvijas iedzīvotāja pienākums ir zināt un lietot šo valodu – tas izrietot no valsts valodas statusa.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

89
Pēc temata
Aug jauna Latvijas nīdēju paaudze? Kāpēc tas nav kauns – runāt krieviski
Un vēl kā izmirs: kādēļ Latvijas krievi runā "svešvalodā"
Urbanovičs: Latvijā sākusies krievu nekautrīgas asimilācijas fāze
Nosauca par izloksni: Latvijā sodīs par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu
Riebīgās nacionālistu plāksnītes un latviešu valoda visur: Lindermans par "atpalikušo Latviju"

"Ķersies klāt nopietni": vai briti augšāmcels Ukrainas kara floti

19
(atjaunots 11:16 24.09.2020)
Miglainās Albionas jūrniekus gaida grūts uzdevums: padarīt cīņasspējīgu Ukrainas degradējošo kara floti.

Nesenās vizītes gaitā Kijevā Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs Ukrainas Jūras kara spēku karavīru treniņu starptautisko programmu. Viņaprāt, Ukraina ir jāpasargā no "Maskavas agresijas" un jāpanāk, lai tā spētu stāties pretī Krievijas Melnās jūras flotei. Vai tas ir reāli? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Sarūsējušais flagmanis

Volless pastāstīja, ka Ukrainas JKS kopā ar Lielbritāniju augšāmcels Kanāda, Dānija un Zviedrija. Atbalstu sniegs arī ASV un, iespējams, citas valstis. Ukraiņu jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēja amatu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Volles piebilda, ka jau tuvākajā laikā Melnajā jūrā ieradīsies britu kara "vimpeļi" kopīgām mācībām ar Ukrainu.

Grūti teikt, vai tāda godpilna misija karaliskajai flotei ir pa spēkam. Ukrainas JKS patlaban ir 27 kuģi, neskaitot vieglos kuterus un palīgkuģus. Tikai daži spēj pildīt kaujas uzdevumus. Jūlijā tīmeklī noplūda Ukraijas JKS vadības dokumenti par flotes  tehnisko stāvokli. Izrādījās, ka cīņai gatavi ir tikai seši "vimpeļi". Pārējiem inspekcija konstatējusi virkni trūkumu: artilērijas iekārtas un zenītraķešu kompleksi nefunkcionē, radiolokācijas un radio stacijas nestrādā, dzinēji miruši, korpusā vīd plaisas. Un tā tālāk.

Neviens nav apstiprinājis, ka dokumenti būtu autentiski, tomēr Ukrainas flotes bēdīgais stāvoklis vairs nav nekāds noslēpums. Pats jaunākais kuģis, JS flagmanis – fregate "Hetman Sagaidachniy" ūdenī nolaista 1992. gadā. Tai vairākkārt fiksēti bojājumi, un kuģis ilgu laiku pavadījios dokos.  Tīmeklī ir milzums fregates iekštelpu uzņēmumu. Redzams, ka tas ir vienkārši sarūsējis. Ukrainas Brunoto spēku, jūras kara un kuģu remonta infrastruktūras degradācijas rezultātā pat flagmani var tikai nosacīti saukt par cīņasspējīgu.

Pie tam "Hetman Sagaidachniy" ir vienīgais Ukrainas JS kuģis ar vismaz kaut kādām cīņas iespējām. Nepabeigtais raķešu kreiseris "Ukraina" joprojām rūsē Nikolajevskas kuģubūves rūpnīcas piestātnē. Pēc PSRS sabrukuma republika, kas reiz būvēja aviācijas būves kuģus, ir spējusi tikt galā tikai ar artilērijas kuteriem – flotes sastāvā tagad ir seši tādi mazuļi ar 38 tonnu tonnāžu katrs.

"Vilku bari"

Toties Ukrainas augstākās militārpersonas neskopojas ar draudīgām frāzēm. 2017. gadā ziņoja, ka tikšot radīta moskītu flote, kas spēs pielietot "vilku bara" taktiku. Komandieri plānoja, ka liels skaits bruņukuteru metīsies virsū Krievijas Melnās jūras flotes kuģiem un tos pa vienam nogremdēs. Taču ne kutera bruņojums, ne jūrnieku prasmes nedod ne mazākās izredzes uz panākumiem – to apliecināja incidents Kerčas šaurumā 2018. gada 25. novembrī, kad divu bruņukuteru ekipāžas bez pretestības padevās Krievijas robežsargiem.

Galu galā pat augstākie Ukrainas JKS oficieri atzina: ar "vilku baru" Krievijai rīkli pārgrauzt neizdosies. 2019. gada martā Ukrainas JKS bijušais komandieris viceadmirālis Sergejs Gaiduks paziņoja, ka Ukrainas kuteri ir absolūti neaizsargāti pret Melnās jūras flotes pretkuģu raķetēm. Diezin vai stāvokli uzlabos 16 amerikāņu patruļas kuteri Mark IV, kuru pārdošanu Kijevai jūnijā apstiprinājā Valsts departaments. Ar 30 mm lielgabaliem flotes augšāmcelšanai būs par maz.

Tomēr zināmas iespējas Ukrainas kara flotei cīņā pret kuģiem ir. Jūnijā karavīri izmēģināja kompleksa "Neptun" spārnoto raķeti R-360. Mobilās krasta iekārtas sekmīgi trāpīja mērķos 80 km attālumā no krasta. 2020. gada 23. augustā "Neptun" oficiāli uzņemts bruņojumā. Izstrādātāji apgalvo, ka ar tā jaudu pietiks lai nogremdētu kuģi ar tonnāžu līdz 5 tūkstošiem tonnu, maksimālais darbības attālums – 300 km. Plānots radīt raķetes jūras un aviācijas versijas.

R-360 panākumi sagrozīja galvas Ukrainas militārpersonām. Ukraijas JKS komandieris Aleksejs Neižpapa ziņoja, ka ir gatavs sākt pilna mēroga karadarbību pret Krieviju un ar jaunajām raķetēm apšaudīt mērķus Sevastopolē un Melnās jūras flotes kuģus. Krievijas politiķi un eksperti viņa izteikumus raksturoja īsi – tukša lielīšanās. Ja kaut viens "Neptun" trāpīs mērķī, palaišanas rajonu pārklās "Kalibr" zalve.

Savās interesēs

Britu nodomi trenēt ukraiņu jūrniekus un organizēt kopīgas mācības izskatās visnotaļ dīvaini. Ukrainai nav ne kuģu, ne infrastruktūras, lai vismaz tuvotos Melnās jūras flotes cīņas iespējām. Jūras kara iespēju ziņā Krievija ir nesalīdzināmi pārāka. Tomēr eksperti uzskata, ka britu mērķi ir pavisam citādi un Ukrainas JKS līķi atdzīvināt plānots tikai uzmanības novēršanai.

"Lielbritānijas iniciatīva mācību kara darbības aktivizācijas jomā Melnās jūras akvatorijā iekļaujas vienā scenarijā – tā ir spriedzes zonu veidošana Krievijas robežu perimetrā, - radio Sputnik ēterā konstatēja Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksalndrs Žiļins. – Iedomājieties situāciju: tā saucamā Ukrainas kara flote, kas sastāv no metāllūžņiem, pēkšņi organizē kopīgas mācības ar Lielbritāniju. Tas nozīmē, ka Ukrainas JKS tiek izmantota piesegumam, jo nav iespējams izspēlēt daudzmaz efektīvu karadarbību ar Ukrainas floti."

Eksperts ir pārliecināts, ka briti, piesedzoties ar Ukrainu nodrošinās sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai turpinātu izlūkošanu Krievijas krastā savās interesēs un sava aizokeāna sabiedrotā interesēs. Bet Ukrainas JKS turpinās rūsēt un degradēt, līdz pārvērtīsies par "moskītu floti" uz piepūšamajām laivām.

19
Tagi:
flote, Ukraina, Lielbritānija
Pēc temata
Krievijas militārie roboti stiprina reģionālo drošību uz sauszemes un jūrā
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
Rīgas domes vēlēšanas 2020

Latvietis nostājies "ņegru" pusē: etniskais jautājums ir pārāks par demokrātiju?

30
(atjaunots 18:11 23.09.2020)
Vai Latviju var uzskatīt par demokrātisku valsti, ja tajā ir nepilsoņi? Tādu jautājumu uzdevis Vācijā dzīvojošs latvietis.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Vācijā dzīvojošs latvietis nobalsojis vietējās vēlēšanās un nonācis pie skumīga secinājuma: Latviju nevar uzskatīt par demokrātisku valsti.

Pagājušajā nedēļā Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē notika komūnu vēlēšanas. Tajās uzvarēja reģionā valdošā Kristīgi demokrātiskā savienība, rādītājus uzlaboja "zaļie" un zaudēja balsis Sociāldemokrātiskā partija. Taču Bonnā dzīvojošo Latvijas pilsoni Tomu Ancīti vēlēšanas uzvedināja uz pārdomām par politiku Latvijā. Viņš iegrima domās par cilvēkiem, kam nav balsstiesību valstī, kurā viņi dzīvo.

Savas pārdomas viņš publicēja Facebook.

"Lai arī esmu Latvijas, ne Vācijas pilsonis, man ir tiesības balsot Vācijā (un citās ES valstīs) gan vietējās, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pateicoties manai ES pilsonībai. Arī ikviens Vācijas pilsonis var pārvākties uz Latviju un pēc sešiem mēnešiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Iespējams, daudziem par to nav ne jausmas, taču, lai cik paradoksāli tas būtu, vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju nekad nav bijušas balsstiesības pašu valstī, lai arī šīs tiesības automātiski saņem jebkuras citas ES valsts pilsonis, pārvācies uz Rīgu.

Cilvēkus, kam atņemtas balsstiesības, sauc par "nepilsoņiem", Latvijas valdība viņiem piešķīrusi "citplanētiešu"pases. Faktiski viņi ir personas bez pilsonības, lai arī Latvijas valdība to noliedz.

Viņi nevar balsot vietējās vai visas Eiropas vēlēšanās – ne savā dzimtenē Latvijā, ne kādā citā pasaules valstī. Pret viņiem attiecināti vēl vairāk nekā 70 citi ierobežojumi, pārsvarā saistīti ar darbu valsts sektorā. Vēl vairāk, viņi netiek uzskatīti par ES pilsoņiem, tāpēc viņiem nav tiesību brīvi pārvietoties un strādāt jebkurā citā ES valstī.

No kurienes nākusi šī beztiesiskā cilvēku kategorija?

Kad Latvija kļuva neatkarīga no PSRS 90. gadu sākumā, valsts jaunie līderi sadalīja tās iedzīvotājus divās grupās – "vēlamie" un "nevēlamie".

Pirmajā grupā iekļauti cilvēki, kam bija Latvijas Republikas pilsonība pirms 1940. gada, un viņu pēcteči. Viņiem atļāva apmainīt padomju pases pret neatkarīgās Latvijas jaunajām pasēm (šajā grupā tika iekļautas aptuveni divas trešdaļas valsts iedzīvotāju).

"Nevēlamajiem", kuri bija ieradušies Latvijā pēc 1940. gada, un viņu pēctečiem radīja speciālu tiesisko statusu – "Latvijas nepilsonis" (šajā grupā bija aptuveni trešā daļa iedzīvotāju – apmēram 700 tūkstoši cilvēku). Lielākā daļa viņu vidū bija krievi, taču bija arī baltkrievi, ukraiņi, poļi, armēņi utt.

Tieskajam pamatam izmantoja tā saucamo "pārmantojamības doktrīnu": Latvija nav radīta no nulls pēc PSRS sabrukuma – tika atjaunota agrākā Latvijas Republika. Tā padomju pilsoņi, kuri ieradās Latvijas PSR no citām PSRS republikām padomju laikā, tika pasludināti par ārzemniekiem.

Dažus gadus vēlāk darbu sāka nepilsoņu "naturalizācijas" procedūra – viņi varēja saņemt pilsonību, ja pierādīs latviešu valodas zināšanas un pareizi atbildēs uz jautājumiem par Latvijas vēsturi (tas ir, piekritīs, ka PSRS to okupējusi).

Es vēl biju bērns, kad tika pieņemti tie vēsturiskie lēmumi. Neskatījos ziņas, nezināju likumus un, domāju, nesapratu, ko nozīmē "pilsonība". Taču es jau sapratu, ka cilvēki Latvijā runā dažādās valdās. Lielākā daļa runāja latviski, pārējie – krieviski, daudzi prata abas valodas. Tomēr šī starpība netraucēja saprasties un mierīgi dzīvot kopā – kā kaimiņi, dzīvesbiedri, draugi, radinieki un kolēģi.

Kad izaugu un sāku lasīt avīzes, noskaidroju, ka tik vienkārši nemaz nav. Uzzināju, ka krievvalodīgie ir citas šķiras cilvēki (lai arī tas neskanēja atklāti), ka viņi ir daudz sliktāki par latviešiem, ka viņu valodu nav vērts mācīties. Konstatēju, ka līdztekus ikdienas dzīvei pastāv cita joma: statusu un pasu sistēma, kas šķīra kaimiņus, dzīvesbiedrus, draugus, turviniekus un kolēģus.

Drīz pēc tam, kad saņēmu pats savu pirmo pasi, uzzināju, ka piederu pie privileģētās grupas. Man nebija jākārto eksāmens, jo mani vecāki piederēja pie "vēlamo" grupas.

Protams, uzzināju arī, kādi ir krievu un latviešu starpā valdošās spriedzes iemesli: okupācija, deportācijas, komunistiskā diktatūra un vēsturiskās pretenzijas.

Sociopolitiskā atmosfēra, kurā dzīvoju, ieskaitot politiķu-nacionālistu izteikumus, rakstus avīzēs, kas dēmonizēja krievvalodīgos, skolu izglītību un sabiedrisko viedokli – tas man palīdzēja izprast etnisko tiesību pārsvaru pār demokrātiskajām tiesībām.

Pagāja gadi, līdz spēju atbrīvoties no muļķīgajiem stereotipiem, ko man iekala, un uzzināt, ka īsti ir demokrātija.

Vēl daudz cilvēki Latvijā (starp "pirmās klases" pilsoņiem) ne tikai attaisno "nepilsoņa" statusa ieviešanu, bet arī pozitīvi vērtē tā tālāko pastāvēšanu. Cilvēki, kas runā par nepilsoņu diskrimināciju, sauc viņus par "prokrieviskiem", "Kremļa roku", "pretvalstiskiem" un tā tālāk (Krievijas valdība bieži kritizēja nepilsonību, tiesa, tāpat kā ES un ANO). Šajos "argumentos" nav intelektuālā elementa, tāpēc nav jēgas tos apspriest.

Citu argumentu pamatā ir mērķtiecība – "ja nepilsoņiem piešķirtu pilsonību, viņi balsotu par to vai citu partiju, un tas mainītu valsts politisko ainavu".

Var jau būt, ka tā ir patiesība. Taču lieta tā, ka tie ir atklāti nedemokrātiski izteikumi.

Kad mēs domājam par to, vai piešķirt tiesības kādai cilvēku grupai, ņemot vērā viņu "lietderību", mēs risinājām jautājumu par to, kas ir demokrātija. Vai tā patiešām ir labākā pārvaldes forma? Es esmu pārliecināts, ka tā ir, tāpēc tādi argumenti manās acīs ir bezjēdzīgi.

Vēl viens argumentu paveids ir atgādinājumi par to, ka naturalizācija vēl aizvien pastāv: "Daži nepilsoņi varēja naturalizēties, kāpēc citi nevar?", "Viņi vienkārši ir pārāk slinki, lai nokārtotu latviešu valodas eksāmenu."

Neiedziļināšos "naturalizācijas" sitēmas pazemojošajās niansēs un neskaidrošu, kāpēc tā nekad nav strādājusi (kopš 1995. gada naturalizējušies tikai 20% nepilsoņu; viņu skaita būtiskā lejupslīde ir saistīta ar iedzīvotāju skaita dabisko sarukumu un emigrāciju). Sākot tādu dialogu, tu automātiski legalizē "nepilsoņa" statusu. Tā mēs atgriežamies pie jautājuma: kas tie tādi "mēs" esam, kas var nosūtīt citus kārtot eksāmenu?

Un vēl viens jautājums: kāpēc patiesībā pirms trīsdesmit gadiem sākās revolūcija? Vai tā bija TIKAI nacionālā revolūcija? Cik daudzi no tiem, kas 90. gados izgāja ielās, pieprasīja demokrātiju, ieskaitot visus tās principus, priekšrocības un pienākumus? Cik daudzi vienkārši gribēja būt neatkarīgi no PSRS un nevarēja ne iedomāties, kas tā tāda ir – demokrātija?

Protams, tas ir pārāk sarežģīts jautājums, lai to apspriestu publikācijā Facebook.

Pat ja rīt visiem nepilsoņiem piešķirs pilsonību, nepilsonības sekas būs jūtamas vēl vairākas paaudzes.

Tomēr pagaidām, kamēr situācija ir tāda, kāda tā ir, es uzskatu, ka Latvijas prezidenta formulējums intervijā vienai vācu avīzei par protestiem Baltkrievijā ir dīvains. "Kā demokrātiskai valstij, mums jāparāda solidaritāte ar Baltkrievijas tautu, ka cīnās par demokrātiju un brīvām vēlēšanām," viņš teica.

Piekrītu, tas mums jādara. Protams, Latvijā ir virkne demokrātisku institūtu. Taču, manuprāt, ir nepareizi dēvēt to par demokrātisku valsti," viņš konstatēja.

30
Tagi:
nepilsoņi, Latvija
Pēc temata
Nevis Valsts valodas diena, bet Kauna diena: Levitam atgādina par nepilsoņiem
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām
Latvijas eksprezidents: nepilsoņiem dvēselē vēl dzīvo PSRS
Lux Express

"Lux Express" un "Forum Cinemas" ziņo par darbinieku masveida atlaišanu

0
(atjaunots 17:14 24.09.2020)
Uzņēmumi plāno atlaist Lietuvā strādājošos darbiniekus. Pagaidām nav zināms, vai tas ir pagaidu pasākums un vai štatu samazināšana nākotnē skars arī citas valstis.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Pasažieru autobusu pārvadājumu kompānija "Lux Express" un kinoteātru operators "Forum Cinemas", ko nesen savā īpašumā pārņēma Igaunijas investīciju kompānija, informēja par darbinieku masveida atlaišanu, stāsta Postimees.ee. Štatu samazināšana attieksies uz darbiniekiem Lietuvā – uzņēmumi par to brīdinājuši Lietuvas Nodarbinātības dienestu.

No septembra sākuma kompānija "Forum Cinemas" – lielākais kinoteātru operators Baltijas valstīs, kinoteātru kompleksu "Coca-Cola Plaza" (Tallina), "Ekraan" (Tartu) un "Centrum" (Vīlande) īpašnieks, kam pieder arī viens kinoteātris Latvijā un pieci — Lietuvā, plāno atlaist 32 darbiniekus filiālē Lietuvā, kur kopumā strādā 136 darbinieki.

Savukārt "Lux Express Lithuania" informēja, ka tiek atlaisti 23 darbinieki – štatā paliks tikai 9 cilvēki. Septembra sākumā, ņemot vērā starptautisko pārvadājumu pieprasījuma lejupslīdi, kompānija bija spiesta uz laiku apturēt autobusu satiksmi vairākos reisos.

"Starptautisko maršrutu pieprasījums strauji kritās no augusta beigām. Ik nedēļu pastāvošais izolācijas ieviešanas risks Lietuvā mazina cilvēku vēlmi ceļot, lai arī jūlijā un augustā situācija jbija pietiekami daudzsološa," toreiz pastāstīja "Lux Express" starptautiskā biznesa vadītājs Raits Remmels.

Iepriekš vēstīts arī par masveida kadru samazināšanu koncernā "Tallink Grupp". Kompānijas pārstāvji ziņoja, ka personālu plānots samazināt gan Igaunijā, gan Latvijā. Restrukturizācijā tiks iesaistīti 2500 darbinieki visas valstīs.

Zināms, ka patlaban lielākā daļa Somijas koncerna meitasuzņēmuma "Tallink Silja OY" darbinieku atrodas atvaļinājumā uz sava rēķina un, domājams, ņemot vērā pašreizējo situāciju, paliks tādā stāvoklī.

0
Tagi:
krīze, bezdarbs, Lietuva
Pēc temata
Eksperts: trešā daļa bezdarbnieku ASV nevarēs atgriezties darbā pēc pandēmijas
Bezdarba statistika Latvijā: kāpēc apsargi tiek atlaisti visretāk
Celtniecībā izveidojusies dramatiska situācija: Latvijai trūkst strādnieku
"Atstājiet ostā": trīsgadīgu bērnu nelaiž uz prāmja braucienam uz Zviedriju