Valsts valodas centrs

Sodi līdz 5 tūkstošiem eiro: ko krieviem Latvijā gatavo "civilie valodnieki"

66
(atjaunots 13:35 23.10.2019)
Varasvīri plānveidīgi īsteno totālas latviskošanas politiku. Kārtējais jaunievedums – sods par valsts valodas nelietošanu vairākkārt pieaugs.

Sagaidāms, ka tuvākajā laikā valodas politikas kļūs stingrāka. 24.oktobrī Saiema izskatīs pirmajā lasījumā likumu par administratīvajiem, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas pārkāpumiem. Ko jaunu izdomājuši "civilā tērptie valodnieki"?

Galvenā uzbrukuma vektors – juridiskās personas

Viens no jaunievedumiem – stingrākas represijas pret juridiskām personām. Likumprojekta autori anotācijā raksta, ka līdz šim pie atbildības parasti tika sauktas fiziskas personas – veikalu pārdevēji, transporta vadītāji un tā tālāk, bet pats uzņēmums tika cauri sveikā.

Patiešā, Adinistratīvo pārkāpumu kodeksā juridisko perspou atbildība par valodas likumdošanas pārkāpumiem paredzēta tikai vietumis, pārsvarā tās nav. Šo "trūkumu" ierosina labot.

Piemēram, patlaban gadījumā, ja sabiedriskā pasākumā nav nodrošināts tulkojums latviešu valodā, par to paredzēts sods – līdz 70 eiro, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā gada laikā – līdz 140 eiro. jaunais likums saglabā tādu pašu sodu fiziskajām personām, bet juridiskajām – paceļ pat līdz 3000 eiro.

Līdzīga situācija ir arī ar sēdēm un sapulcēm darba vietā. Šodien, ja nav nodrošināts tulkojums latviešu valodā, paredzēts sods 70 eiro apmērā, par atkārtotu pārkāpumu gada laikā – līdz 280 eiro. Jaunais likums paredz maksimālo sodu fiziskai personai 700 eiro, juridiskai – 1400 eiro apmērā.

Ieviests papildu sods darba devējam, kurš noslēdzis līgumu ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanas neatbilst izpildāmajām funkcijām. Ja darba devējs ir fiziska persona, paredzēts sods līdz 70 eiro apmērā, juridiskai personai – līdz 1400 eiro. Tātad, ja "valodas inkvizīcijai" radīsies iespaids, ka darbinieks nepietiekami pārvalda valsts valodu, par to maksās gan pats darbinieks, gan viņa darba devējs.

Vairākkārt augs maksa par necieņas izpausmi pret valsts valodu

Likumprojekta otrā īpatnība: tiek paaugstināti sodi gan fiziskām, gan juridiskām personām.

Piemēram, par latviešu valodas nelietošanu lietvedībā un dokumentācijā patlaban paredzēts sods līdz 140 eiro apmērā. Jaunais likums paredz maksimālo sodu 1400 eiro apmērā. Desmitkārt vairāk.

Ne tik būtiski – tikai divkārt – pieaugs "cieņas indekss". Patlaban maksimālais sods par necieņas izpausmēm pret valsts valodu sasniedz 350 eiro. Likumprojekta autori iesaka to celt līdz 700 eiro.

Vienīgais punkts, kurā sods mazliet mīkstināts, ir sods par subtitru trūkumu latviešu valodā ārvalst filmām. Šodien tā maksimālais apjoms sasniedz 3600 eiro, par atkārtotu pārkāpumu gada laikā – 7000 eiro. Jaunais likums paredz, ka lielākais sods, kas draud par valodas likumdošanas pārkāpumu – 5000 eiro.

Jaunievedumu mērķis ir skaidrs: padarīt krievu dzīvi Latvijā vēl neomulīgāku, motivēt viņu asimilāciju vai emigrāciju. Aizbildinoties ar latviešu valodas aizsardzību, krievu valoda ar policaju metodēm tiek izspiesta no administratīvās un komerciālās sfēras, no sabiedriskās dzīves.

Vai krievu valoda tiks aiziegta sadzīves līmenī?

Vai nonāks tiktāl, ka valsts valoda tiks ar likumu uzspiesta sadzīvē? Vai tas tomēr ir pārlieks absurds un fantastika? Teikšu savas domas.

Līdz aizliegumam sarunāties krieviski ģimenē vai kaimiņu starpā nenonāks. Ne jau tāpēc, ka latviešu nacionālisti to nevēlētos. Viņi ar prieku pasniegtu arī tādu "dāvanu". Taču tāda superprojekta īstenošana prasītu gigantisku policijas aparātu ar saviem inspektoriem, ziņotājiem, tehnisko personālu utt. Vairākus desmitus tūkstošu cilvēku. Tas nav reāli.

Toties reāls ir kas cits. Ir tāda zināma pierobežas zona starp sabiedrisko dzīvi un sadzīvi. Domājams, pie tās ķersies tuvākajos gados. Piemēram, aizliegs darbiniekiem darba laikā sarunāties savā starpā jebkurā citā valodā. Skolēniem starpbrīžos – arī aizliegs. Ar lineālu pa pirkstiem nesitīs, vienkārši sodīs vecākus.

Pieņems likumu par to, ka saruna starp, piemēram, pasta darbinieku (pārdevēju veikalā, frizieri utt.) un klientu var notikt tikai latviešu valodā. Protams, ES valstu valodām pieļaus izņēmumu, taču krieviem no tā vieglāk nebūs.

Kļūdās tie, kam šķiet: nekas tāds nevar būt, jo vienkārši nevar būt. Tā jau reiz bija – 30.gados, pēc Ulmaņa valsts apvērsuma. Tolaik visā publiskajā telpā bija uzspiests obligāts latviešu valodas lietojums.

Uz to pašu – totālas latviskošanas - pusi sliecas arī tagadējais prezidents Egils Levits. Tikai tā var tulkot viņa teikto nesenajā grāmatas "Valoda un valsts" prezentācijā – politiķis ir pārliecināts, ka ikviena Latvijas iedzīvotāja pienākums ir zināt un lietot šo valodu – tas izrietot no valsts valodas statusa.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

66
Pēc temata
Aug jauna Latvijas nīdēju paaudze? Kāpēc tas nav kauns – runāt krieviski
Un vēl kā izmirs: kādēļ Latvijas krievi runā "svešvalodā"
Urbanovičs: Latvijā sākusies krievu nekautrīgas asimilācijas fāze
Nosauca par izloksni: Latvijā sodīs par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu
Riebīgās nacionālistu plāksnītes un latviešu valoda visur: Lindermans par "atpalikušo Latviju"