Latvijas armijas bruņutransportieris Zobens

Kukuļi un skaitļi ar sešām nullēm: kādēļ Latvijai atkal vajag vieglās "bruņas"

299
(atjaunots 13:23 18.10.2019)
Bruņošanās sacīkšu turpinājumā Baltijas reģionā Latvijas Aizsardzības ministrija gatavojas iepirkt vismaz simts bruņumašīnas ar riteņu formulu 4x4 aptuveni 200 miljonu dolāru vērtībā.

Jau divus gadu desmitus Vašingtona atbalsta Rīgu militārās palīdzības programmu ietvaros (tie ir simtiem miljonu dolāru). Tādēļ Latvija, tāpat kā citas Baltijas valstis, ir iemācījusies tīri labi nopelnīt uz "Krievijas draudu" rēķina, veikli piesedzot finanšu mahinācijas šajā dīvainajā biznesā ar "valsts noslēpumu". Tomēr misēkļi gadās.

Pēc DĀR un ASV kompāniju protestiem, kas konkursā zaudēja, Iepirkumu uzraudzības birojs neatļāva Latvijas Aizsardzības ministrijai noslēgt līgumu par somu kompānijas Sisu Auto bruņumašīnu GTP 4x4 iegādi. 2019. gada sākumā iepirkuma rezultāti tika atcelti. Domāju, kāds bija spiests atdot kukuli.

Tagad Latvijas militārais resors nolēmis sarīkot jaunu konkursu par 4x4 vieglo un vidējo taktisko bruņumašīnu piegādi, jo "bruņoto spēku vienību mobilitātes nodrošināšanai joprojām ir izšķiroša loma kaujas potenciāla nostiprināšanā".

Rindā gaida vairāk nekā 10 kompānijas, gatavas noslēgt līgumu. Turklāt tā vērtība "netiks fiksēta līgumu līmenī ar somu Sisu Auto". Budžets to ļauj. ASV un NATO nežēlo naudu "Baltijas frontei".

Latvijas militarizācijas vēsturē dīvains ir viss: kompaktās armijas vieglo bruņumašīnu skaita nesamērīgums (jo tanku tai vispār nav), cenas ar sešām nullēm par vienu četru riteņu aparātu (līdz 2 miljoniem dolāru, ņemot vērā apmācības un apkopi), necaurspīdīgās shēmas, raibais tehnikas parka sastāvs. Nerunājot jau par to, ka nekādu kara draudu reģionā nav.

Visu – frontei

Saskaņā ar pasaules militārā spēka reitinga Global Firepower datiem, Latvijas armijas bruņojumā ir trīs simti bruņumašīnu (Armored Fighting Vehicles). Jādomā, ka ar šādu skaitu ir vairāk nekā gana 5500 kareivjiem. Taču tehnikas parks pastāvīgi pieaug, iespējams, ņemot vērā ārzemju ekspedīciju korpusa perspektīvās vajadzības.

Iepriekš Latvijas armija saņēma amerikāņu kompānijas Polaris Government & Defense ražotos kaujas transportlīdzekļus Sportsman Big Boss un MRZR-2.

Sākotnēji bija plānots iegādāties 130 dažādu tipu Polaris visurgājējus, kuru kopējā vērtība sastādīja ap 7 miljoniem eiro (15% no Latvijas budžeta, pārējais – ASV valdības palīdzība). Polaris plaši izmantoja NATO karaspēki misijās Afganistānā, tomēr eksotiskos bagijus un sešriteņu motociklus, kuru konstrukcijā absolūti nav ņemtas bargās ziemas Eiropas ziemeļos, ir grūti nosaukt par kaujas mašīnām.

Simtiem iepērkamo mašīnu it kā paredzētas novecojušās tehnikas aizvietošanai. Taču ir zināms, ka Latvija ir noslēgusi līgumu ar Lielbritāniju par 123 lietotu bruņumašīnu piegādi. Resursu nolietojums tām ir liels. Savukārt līguma summa pāris gadu laikā pieaugusi no 47 miljoniem līdz 250 miljoniem eiro.

Atzīmēsim, ka iepriekš šādu summu Rīga grasījās iztērēt veselas kājnieku brigādes mehanizācijai. Starp citu, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks piedāvāja kaimiņvalstīm sarīkot kopīgus bruņutehnikas iepirkumus. Inovatīvi, neordināri, un neatradīsi galus.

Aktuāla izvēle

Pēc trača ar somu bruņumašīnām Rīga izturas piesardzīgi. Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons paziņoja, ka valdība diez vai izvēlēsies konkursa uzvarētāju tuvākajā laikā.

Sākumā notiks piedāvātās tehnikas izmēģinājumi, tiks izskatīti piedāvājumu par sadarbību ražošanā un bruņumašīnu apkalpošanu valsts teritorijā, "lai izvairītos no riskiem militāra konflikta gadījumā". Un tomēr, ja ne "cilvēciskais faktora", absolūti mūsdienīgā somu bruņumašīna SISU GTO normāli kalpotu Latvijas armijai jau no pirmā iepirkuma.

Sešus metrus garais un 14 tonnas smagais apvidus automobilis ir aprīkots ar sešu cilindru dīzeļdzinēju ar automātisko pārnesumkārbu. Bruņumašīnai ir augstas manevrēšanas spējas, tā attīsta ātrumu virs 100 km/h. Modulārā konstrukcija, izmantojot papildu bruņu plākšņu komplektu vai maināmās komponentes, ļauj pielāgot mašīnu plašam uzdevumu spektram. SISU GTP var uzņemt līdz 16 bruņotus kareivjus.

Bruņu automobiļiem 4x4 (vieglie bruņutransportieri un izlūkošanas mašīnas ar pretmīnu aizsardzību) kaujas laukā ir sava niša, un tās ir pieprasītas dažādu valstu karaspēkos. Vieglo bruņumašīnu pārdošanas apjomi pastāvīgi pieaug – uz planētas trīs gadu laikā pārdoti 3400 kaujas bruņumašīnu par kopējo summu gandrīz divu miljardu dolāru apmērā. Turklāt pirmā vieta jauno kaujas bruņumašīnu piegādātāju reitingā no 2010. līdz 2017. gadam pieder Krievijai –pārdotas 1206 mašīnas par kopējo summu 1,5 miljardu dolāru apmērā.

Ikgadējais pieprasījums pasaulē – aptuveni 1000 mašīnas. Baltijas valstu vēlme neatpalikt no kaimiņiem un vecākajiem partneriem ir saprotama.

Latvija, Igaunija un Somija sākušas tehnoloģisko izrāvienu un paziņojušas, ka plāno kopīgiem spēkiem izstrādāt sauszemes bezpilota kompleksu kareivju atbalstam kaujas laukā. Finansējums – uz Eiropas Aizsardzības fonda rēķina. Galvenais, lai šajā projektā virsroku gūst veselais saprāts, inženieru pieeja, nevis ierastā budžeta "apgūšana"

299
Pēc temata
Mirs kā mīļie. Latvijas eksprezidente par NATO kareivjiem
Bergmanis par raķešu palaišanu, Latvijas armijas ambīcijām un siltām apakšbiksēm
Aizsardzības ministrija guvusi mācību no lāpstu iepirkuma un pārbaudīs pirkumus pirms iegādes
"Ar modernu ekipējumu un mūsdienīgu bruņojumu": Vējonis par Latvijas armiju
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

26
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

26
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

18
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

18
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā