Minhenes sazvērestība

Minhenes sazvērestība: kāpēc Eiropa "aizmirst" savas vēstures kaunpilnās lappuses

109
(atjaunots 21:10 18.10.2019)
Minhenes sazvērestība pirms 81 gada pavēra "Overtona logu" nacistiskās Vācijas teritoriālajai ekspansijai un padarīja iespējamu Otro pasaules karu.

Vēsturē, politoloģijā, kulturoloģijā, socioloģijā un citās sabiedriskajās zinātnēs pastāv termins "Overtona logs", ar ko apzīmē pieļaujamos viedokļu spektra ietvarus publiskos izteicienos un darbībās no sabiedriskās morāles un uzvedības normu viedokļa, materiālā Sputnik Lietuva raksta ārpolitikas zinātņu maģistre, tiesību zinātniece Olga Suharevska.

Viss, kas neiekļaujas minētajos ietvaros, viennozīmīgi tiek uzskatīts par amorālu, prettiesisku. Taču "Overtona logs" var paplašināties, ja ietvari mainās, vai pavērties – tad kļūst visnotaļ iespējams tas, kas vakar nebija pieļaujams.

Minhenes sazvērestība pirms 81 gada pavēra "Overtona logu" nacistiskās Vācijas teritoriālajai ekspansijai un padarīja iespējamu Otro pasaules karu.

Kā tas bija

Lielbritānijas politiku 30.gadu beigās valsts premjerministrs Čemberlens raksturoja kā "Hitlera pielabināšanu". Patiesībā tās mērķis bija vērst fīreru pret Padomju Savienību.

Pirms pārrunām Minhenē, kurās Anglija un Francija piekrita Vācijas spēku iebrukumam Čehoslovākijā, Čemberlena padomnieks politiskos jautājumos Vilsons ieteica viņam vērsties pie Hitlera ar sekojošu frāzi: "Vācija un Anglija ir divi balsti, kas uztur kārtību pasaulē pret graujošo boļševisma spiedienu", tāpēc viņš "nevēlas nodarīt neko, kas varētu vājināt pretsparu, ko mēs kopā varam dot tiem, kas apdraud mūsu civilizāciju".

Tūlīt pēc Minhenes Francijas vēstnieks Maskavā Kulondrs paziņoja, ka Minhenes vienošanās "īpaši apdraud Padomju Savienību. Pēc Čehoslovākijas neitralizācijai Vācijai ir atvērts ceļš uz dienvidaustrumiem".

Taču sāksim no sākuma.

Notikumi, ko vēlāk nosauca par "Sudetu krīzēm", veidojās Sudetu vācu nacionālseparātiskās partijas līdera Henleina (viņš saņēma rīkojumus no Berlīnes) provokatīvo darbību dēļ. Etniskajiem vāciešiem, kas veidoja aptuveni 90% no Sudetu apgabala iedzīvotājiem, šajā reģionā bija vietējā pašvaldība, izglītība dzimtajā valodā un pārstāvniecība parlamentā, taču partija viņu vidū veica lielu propagandisku darbu, lai pierādītu, kā "vācieši cieš slāvu jūgā".

Pēc Austrijas anšlusa, saņēmis jaunas instrukcijas, Henleins aktivizēja provokatīvo darbību un nolēma organizēt puču 1938.gada 22.maijā, lai atdalītu Sudetus no Čehoslovākijas un pievienotu Vācijai. Vienlaikus Hitlers savilka spēkus pie robežas, lai atbalstītu apvērsumu no ārienes. Taču Čehoslovākijas bruņoto spēku ievešana apgabalā un fakts, ka jaunu anšlusu nosodītu pat Vācijas tuvākie sabiedrotie Itālijā, izjauca plānus.

Otrā krīze sākās, kad 1938.gada septembra sākumā Henleina partija organizēja sadursmes ar Čehoslovākijas policiju, kas pārauga dumpī, bet Hitlers paziņoja, ka plāno atbalstīt Sudetu vāciešu cīņu. Šoreiz Anglija un Francija paziņoja, ka viņš dabūs, ko gribēs, ja nesāks karu. PSRS piedāvājums palīdzēt Čehoslovākijai zem Anglijas un Francijas spiediena tika noraidīts, un Varšava, kas savukārt pretendēja uz čehu Tešinas apgabalu, apgalvoja Maskavai, ka Sarkanās armijas virzību ar mērķi palīdzēt Čehoslovākijai un lidmašīnu pārvietošanos virs savas teritorijas uzskatīs par kara pieteikumu Polijai.

1938.gada 29.-30.septembrī Minhenē tikās Anglijas, Vācijas, Itālijas un Francijas vadītāji. Pie tam Čehijas vadību pat neielaida zālē, kur notika tikšanās – ar rezultātiem iepazīstināja pēc lēmuma pieņemšanas.

Tajā pašā naktī Lielbritānija noslēdza ar Hitleru neuzbrukšanas paktu, Francija līdzīgu dokumentu parakstīja divus mēnešus vēlāk, taču Baltijas valstis un Eiropa tās nez kāpēc nevēlas atcerēties, tās pievērš uzmanību "Molotova-Ribentropa paktam".

Neskatoties uz solījumu neievest armiju Čehoslovākijas teritorijā desmit dienu laikā, Vācijas bruņotie spēki šķērsoja robežu jau nākamajā dienā, bet Polija līdz ar "sabiedroto" – Hitleru – iebruka Tešinas apgabalā.

Vācijas protektorāts – "brīvprātīga" lieta

Ne velti mēs sākām ar tēzi par to, ka Minhenes sazvērestība pavēra "Overtona logu" Vācijas agresijai Eiropā, jo ar Sudetu apgabala pievienošanu nekas nebeidzās.

Čehijas sastāvā palikušo Bohēmiju un Morāviju 1939.gada martā Vācija pasludināja par savu protektorātu. Vienlaikus Slovākija deklarēja neatkarību un nekavējoties tāpat kļuva par vācu protektorātu, iepriekš (1938.gada novembrī) zaudējusi dienvidu teritorijas un tagadējo Ukrainas Aizkarpatu apgabalu, ko anektēja Ungārija.

Četras dienas pēc Vācijas armijas ienākšanas Bohēmijā un Morāvijā Lietuva bija spiesta atdot Vācijai tolaik iedzīvotāju skaita ziņā otro lielāko pilsētu – Klaipēdu un tās rajonu. Savu "šakāļa kumosu" no Lietuvas gribēja atkost arī Varšava. Vēl divas dienas vēlāk Hitlers ieteica Polijai nodrošināt "Dancigas koridoru", kas pa sauszemi savienotu Vāciju ar Austrumprūsiju. Par to viņš piedāvāja Ukrainas zemes, ko vēl vajadzēja iekarot.

"Vācu tautības iedzīvotāju aizsardzības" draudi karājās arī pār Latviju – tās teritorijā dzīvoja vairāk nekā 60 tūkstoši vāciešu, kuri šīs zemes sāka apgūt jau Livonijas ordeņa laikos.

Vācu tautības iedzīvotāju skaits Igaunijā bija nenozīmīgs, taču arī pret to, tāpat kā pārējām Baltijas republikām, Vācija vērsa spiedienu, lai piespiestu pāriet Berlīnes protektorātā.

Par pirmo soli kļuva virkne līgumu, ko Vācija piespieda parakstīt Latviju, Igauniju un it īpaši Lietuvu – tai atņēma Mēmeles apgabalu. Pie tam līgumi ietvēra slepenas piebildes, kurās Baltijas valstis apņēmās "ar Vācijas piekrišanu veikt visus nepieciešamos militārās drošības pasākumus pret Padomju Krieviju". Tātad vismaz militārajā jomā tika sperts pirmais solis pretī neatkarības zaudēšanai un Berlīnes protektorātam.

Plecu pie pleca ar Abvēru

Šķiet, ainu, kas izveidojās Baltijā pēc Minhenes sazvērestības, īpaši reljefi atspoguļo Vācijas un Igaunijas izlūkdienestu sadarbība.

Abu valstu specdienestu aktīvie sakari, pretojoties PSRS, sākās jau 1935.gadā. no 1936.gada un līdz pat Igaunijas ieiešanai Padomju Savienības sastāvā Abvēra augstākā vadība ik gadus apmeklēja Tallinu.

1936.gadā Abvērs izveidoja Igaunijas teritorijā "Grupu 6513", kopēju izlūkošanas centru, piegādāja igauņu izlūkdienestam fotoaparatūru ar teleskopiskajiem objektīviem un iekārtas radiopārtveršanai un slēptai padomju teritorijas novērošanai visā Igaunijas un PSRS robežas garumā. Fotoaparatūra tika uzstādīta Somu līča bākās, lai fotografētu padomju kara flotes kuģus. Tika nosūtīti radiopārtveršanas speciālisti, vācu oficieri un instruktori, kuri izlikās par "stažieriem", "atpūtniekiem" un "valodas apguvējiem".

Pēc atstādināšanas 1939.gadā Igaunijas pretizlūkošanas dienesta vadītājs Māzings devās uz Berlīni. Viņa vietā stājās pulkvedis Sārsens, kurš dienestu vārda tiešā nozīmē pārvērta par Abvēra filiāli – Igaunijas Ģenerālštābā tika akreditēta grupa vācu sakaru oficieru ar pārvaldi "Abvērs – Ārvalstis", savukārt sakarus stap Vācijas, Somijas un Igaunijas izlūkdienestu "trīsvienību" īstenoja otrā ranga kapteinis Celariuss – viņš vienlaikus vadīja Abvēra nodaļu Somijā.

Par to, ka hitleriešu plāni par Igaunijas nākotni bija viennozīmīgi, liecina arī fakts, ka starp Abvēra galvenajiem mērķiem, līdztekus darbībai pret PSRS, bija aģentūras iefiltrēšana valsts pārvaldes iestādēs.

Tolaik Latvijas vēstnieks Igaunijā Šūmanis rakstīja, ka Igaunijas elites un valsts aparāta acīs galvenais pretinieks ir Krievija, taču tautā nez kāpēc vēl joprojām par lielāko ienaidnieku uzskata vāciešus.

Dažiem vēsture neko nespēj iemacīt

Par Minhenes sazvērestību un tās sekām, šķiet, visprecīzāk izteicās Čērčils: "Ja valsts, izvēloties starp karu un kaunu, izvēlas kaunu, tā saņem gan karu, gan kaunu."

Tas attiecas ne tikai uz Lielbritāniju un Franciju, kas atdeva Hitleram Čehoslovākiju. Starp karu un kaunu bija spiestas izvēlēties arī Baltijas valstis. To izvēle ir zināma: nelīdztiesīgi neuzbrukšanas pakti, kuros lēmumu par minēto valstu iesaistīšanos karā ar PSRS bija jāpieņem Hitleram, kā arī Lietuvas teritoriju atdošana. Labi zināms arī, ko tās saņēma.

Tāpēc ir tik skumji dzirdēt Latvijas aizsardzības ministra Pabrika izteikumus par to, ka Waffen SS leģionāri esot latviešu tautas un valsts lepnums un tautas pienākums ir cienīt šos Latvijas patriotus līdz sirds dziļumiem.

Otrais pasaules karš, "Overtona logs", ko pavēra Minhenes sazvērestība, diemžēl nav devuši nekādu mācību.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

109
Pēc temata
"Eiropas atmiņu" rediģēs: EP rezolūcija aplej ar samazgām PSRS
Otrā pasaules kara 80. gadskārta: greizo spoguļu karaliste Varšavā
Krievijas GKS Su-57

Su-57 izmēģinājumi noslēgti: Krievijas GKS saņem jaunākos iznīcinātājus

14
(atjaunots 10:28 26.05.2020)
Koronavīrusa pandēmijas radītā tehnoloģiskā spriedze nav jūtami ietekmējusi Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksu: valsts saskaņā ar plānu sāk piektās paaudzes iznīcinātāja Su-57 sērijveida ražošanu.

Krievijas Federācija ieņem vien ceturto vietu pasaulē aizsardzības izdevumu ziņā. Tomēr Krievijas ARK panākumi ir iespaidīgi: pirmo reizi vēsturē Krievija apsteigusi visas pasaules valstis, ieskaitot ASV, jaunāko bruņojumu jomā, un nedomā apstāties pie jau sasniegtā.

Krievijas vicepremjers Jurijs Borisovs, kurš pārrauga valsts aizsardzības rūpniecību, 21.maijā intervijā RIA Novosti pastāstīja: "Izmēģinājumu gaitā Su-57 apstiprinājis gandrīz visas taktiskā un tehniskā uzdevuma prasības pilnā apjomā. Valsts iepirkums – 76 lidmašīnu iegāde triju Gaisa kosmisko spēku aviācijas pulku apgādei tiek izpildīts saskaņā ar piegāžu grafiku."

Jāpiebilst, ka iznīcinātāju aviācijas pulks cīņasspējas ziņā ir salīdzināms ar armijas divīziju. Trīs jauni pulki būtiski pastiprina Krievijas GKS.

Borisovs uzskata, ka, neskatoties uz Covid-19 radīto force majeure situāciju, piektās paaudzes iznīcinātāju Su-57 pirmā partija tiks nodota KF Bruņotajiem spēkiem 2020.gadā. Informāciju par sērijveida piegādes tempu apstiprināja arī valsts korporācijas "Rosteh" vadītājs Sergejs Čemezovs.

Pirmajā posmā Krievijas GKS saņems lidmašīnas ar ceturtās paaudzes dzinējiem, savukārt piegādes ar piektās paaudzes dzinējiem – ar paaugstinātu degvielas efektivitāti un mazākām dzīves cikla izmaksām – sāksies 20.gadu vidū. Tomēr arī pašreizējie dzinēji lielā mērā pārspēj ārvalstu analogus.

Izmēģinājumu gaitā daudzkārt, dažādos režīmos, ieskaitot bezpilota režīmu, pārbaudīts visu jaunā iznīcinātāja sistēmu un dzinēju darbs. Krievijas Aizsardzības ministrija jau informēja, ka Su-57 sekmīgi izmēģināts cīņas apstākļos Sīrijas Arābu Republikā. Kā gan citādi, jo piektās paaudzes iznīcinātājs paredzēts visu gaisa, virszemes un virsūdens mērķu efektīvai likvidācijai. Spēcīgais bruņojums līdz ar mūsdienīgajām pretinieka identifikācijas sistēmām, virsskaņas ātrumu un izcilo manevrētspēju un vājo pamanāmību nodrošina Su-57 absolūtu pārākumu gaidā. Visā pasaulē tam nav līdzvērtīgu analogu.

Nebijušas iespējas

Trīs aviācijas pulki ar Su-57 ir kvalitatīvs izrāviens Krievijas GKS cīņasspēju attīstībā. Jaunais iznīcinātājs spēj fiksēt gaisa un virszemes mērķus līdz 400 km attālumā, pavadīt līdz 62 objektus (un sniegt informāciju par mērķiem citām lidmašīnām un trieciena bezpilota lidaparātiem).

"Sukhoi" ir pārāki pār amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem, pateicoties tādām īpašībām, kā vājā pamanāmība virsskaņas ātrumā (tās nav F-35 un F-22), izcilas pilotāžas īpašības, galvenā radiolokācijas stacija, unikāla optiski elektroniskā mērķu identifikācijas sistēma un elektronisko traucējumu sistēma ("gudrā apšuve"), 10 tonnu ieroču arsenāls (ieskaitot hiperskaņas raķetes). Iznīcinātāja munīcija izvietota iekšējās tilpnēs, tātad pretinieka radaros nav saskatāma.

Atstarojošās virmas mazais laukums (0,4 kvadrātmetri) ļauj Su-57 palikt gandrīz nemanāmam pretinieka radaros – pateicoties mūsdienīgajiem konstrukcijas kompozītajiem materiāliem (70% virsmas un 25% lidmašīnas svara). Galvenā RLS un vairākas citas aktīvas un pasīvas radiolokācijas un optikas-lokācijas stacijas, kā arī vienota Su-57 cīņas pielietojuma un vadības informatīvā sistēma, kas integrētas apakšsistēmā datu apmaiņai ar citām lidmašīnām, komandpunktiem, GFKS, JKF un sauszemes spēku izlūkošanas sistēmām.

Divi turboreaktīvie dzinēji ļauj Su-57 sasniegt ātrumu līdz 2600 km/h un pacelšanās ātrumu – līdz 21 kilometram minūtē. Krievijas piektās paaudzes iznīcinātājs pāriet virsskaņas ātrumā, neieslēdzot forsāžu, un spēj ne tikai izdarīt triecienu ar maza, vidēja un liela darbības rādiusa raķetēm, bet arī iesaistīties veiklā tuvcīņā ar lielgabalu bruņojumu (šo īpašību piloti vērtē īpaši augstu). Dzinēju vilkmes vektora nobīdes trīsdimensiju sistēma nodrošina lidmašīnai izcilas manevrētspējas.

Atliekt tikai minēt, cik lielā mērā pieaugs Krievijas armijas pasūtīto 76 smago iznīcinātāju cīņas iespējas,  ja tie izpildīs uzdevumus saiknē ar jauno bezpilota lidaparātu "Ohotņik". Mijiedarbībā ar 5.paaudzes iznīcinātāju trieciena drons var dāvāt revolūciju iznīcinātāju aviācijas pielietojumā kaujās. Šajā aspektā paveras plašas iespējas efektīvai pilota un kaujas robota sadarbībai.

Informācija par bezpilota režīma izmēģinājumiem pašā Su-57 ir ārkārtīgi interesanta – tas nozīmē, ka sarežģīto mašīnu var vadīt mākslīgais intelekts (vai operators) lielā attālumā no bāzes. Šī iespēja izslēdz fizioloģiskos ātruma un manevru ierobežojumus (taktikā vairs nebūs nozīmes pārslodzēm).

Ne velti ASV ar satraukumu seko tam, kā Krievijā attīstās piektās paaudzes iznīcinātāju bezpilota modifikācijas, jo amerikāņu jaunie F-35 Lightlning II var izjukt pēc aptuveni divas minūtes ilga lidojuma virsskaņas ātrumā – apšuve neizturēs.

Militāri politiskā turbulence

Smagā iznīcinātāja Su-57 atklātībā nonākušās īpašības un iespējas – tā ir tikai "aisberga virsotne". Gaisa izlūkošana un kontrole, citu karaspēku veidu darbību koordinācija, precīzi triecieni ar plaša darbības rādiusa spektra raķetēm – 5.paaudzes "Sukhoi" viss ir pa spēkam. Tomēr militārais pārākums nav pašmērķis.

Jaunā aviācijas kompleksa efektivitātei ir milzīga (principiāla) nozīme Krievijas un tās sabiedroto militārajā drošībā – ārējas agresijas novēršanai. Ļoti nozīmīga ir arī tehnoloģiskā progresa saglabāšanai aviācijas rūpniecībā un Krievijas līdera vietas noturēšanai pasaules bruņojuma tirgū.

Pēdējos gadu desmitos piedzīvotajos militārajos konfliktos Afganistānā, Irākā, Sīrijā, Lībijā, Dienvidslāvijā gūtā pieredze liecina, ka Rietumu galvenais instruments, jeb "vāle"ir kvantitatīvs un kvalitatīvs pārsvars gaisā (uzbrukuma aviācija, spārnotās raķetes, bezpilota lidaparāti). Pentagons izstrādā tūlītēja konvencionālā trieciena koncepciju, kam vajadzētu dāvāt ASV bruņotajiem spēkiem iespēju likvidēt nocietinātus un mobilus mērķus ar konvencionālajiem lādiņiem tā, lai ikviens ASV pretinieks tiktu satriekts pāris stundu laikā.

At;gādināšu: 2019.gadā Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu lauza Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, radīja neziņu attiecībā par Līgumu par stratēģisko uzbrukuma bruņojumu, palielināja PRA globālās sistēmas uzbrukuma potenciālu. 2020.gadā ASV militārais budžets pieauga līdz 750 miljardiem dolāru – šī summa desmitkārt pārsniedz Krievijas aizsardzības budžetu un salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu militārajiem izdevumiem.

Šajā fonā neapšaubāma Krievijas prioritāte ir spēcīgu Gaisa kosmisko spēku, kā arī pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu veidošana. Maskava ir spiesta reaģēt uz militāro draudu pieaugumu visā drošības perimetrā, uzlabot savu spēku cīņasspējas un bruņojuma iespējas, kā arī stiprināt sabiedroto drošību.

14
Tagi:
iznīcinātājs Su-57, Krievijas GKS, Krievija
Pēc temata
"Ohotņik" debesīs: KF pavēra pasaulei savas jaunās kaujas iespējas
Plakanā grīste un nestandarta nosēšanās: Su-57 divreiz pārsteidzis izstādē MAKS
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
ASV politikas efekts: Krievijas ieroču popularitāte aug visā pasaulē
Kodolieroču izmēģinājumi

"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu

27
(atjaunots 10:05 26.05.2020)
Vadāmās aviācijas kodolbumbas un vidēja darbības rādiusa raķetes pie Krievijas robežam – Pentagons pārdomā iespējas izvietot kodolieročus Polijā.

ASV vēstniece Varšavā Džordžeta Mosbahere pieļāva iespēju pārvietot uz Poliju aviācijas kodollādiņus no Vācijas. Ko tas nozīmē Krievijai, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Līgumu pārkāpšana

Atbildot uz ASV diplomātes izteikumiem, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka Savienoto Valstu kodolarsenāls Eiropā jau patlaban sarežģī situāciju, tāpēc Vašingtonai to labāk vajadzētu savākt.

Ministrs uzsvēra, ka ASV ne tikai glabā savu bruņojumu piecās NATO valstīs, bet arī organizē tā saucamās kopīgās kodolmisijas (Nuclear sharing), kuru gaitā bezkodola valstu armijas tiek apmācības pielietot kodollādiņus.

Politiķis uzskata, ka tas ir tiešs Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārkāpums, - tas paredz, ka tamlīdzīgas munīcijas nodošana citu valstu kontrolē, gan tieša, gan netieša ir aizliegta.

Turklāt amerikāņu arsenāla pārcelšana no Vācijas uz Poliju rupji pārkāpj Krievijas un NATO aktu.

Tomēr tamlīdzīgas runas rit jau labu laiku. piemēram, 2015.gadā Polijas aizsardzības ministra vietnieks Tomašs Šatkovskis informēja, ka Polijas bruņotie spēki plāno vērsties NATO ar lūgumu izvietot valstī ASV kodolieročus īpašas programmas ietvaros. Toreiz runa bija par Nuclear sharing.

"Krievijai tie ir nopietni draudi, jo raķetes tuvošanās laiks no Polijas ir daudz mazāks, nekā no Vācijas, sarunā ar RIA Novosti paskaidroja Ģeopolitisko problēmu akadēmijas prezidents Konstantins Sivkovs. – Tādu soli var uzskatīt par vienu no amerikāņu soļiem kara gatavošanas darbā, turklāt runa ir par preventīvu kodoluzbrukumu. Vispirms viņi var pārvietot uz Poliju bumbu B61, kā arī tās nesējus. Tomēr, ticamākais ASV nogādās tuvāk Krievijas robežāk vidēja darbības rādiusa raķetes ar kodolgalviņām. Maskavai šajā gadījumā nāksies pastiprināt pretgaisa aizsardzību, kā arī izvērst papildu karaspēka grupējumu pie robežām."

Vēlme iztapt

Aviobumba B61 ir ASV stratēģisko kodolspēku galvenais bruņojums, tiek izmantota no 60.gadiem. Kopš tā laika izstrādāta virkne modifikāciju, kas pārsvarā atšķiras jaudas ziņā. Patlaban modernākā versija ir B61-12, aprīkota ar īpašu tēmēšanas sistēmu – no nevadāma lādiņa bumba pārvērtusies par precīzu koriģējamu munīciju.

Neskatoties uz samazināto līdz 50 kilotonnām jaudu, šai modifikācijai ir augstāka caursišanas spēja – tā var likvidēt pazemes un nocietinātus objektus. ASV plāno modificēt līdz B61-12 līmenim visas aviobumbas Eiropā dislocētajā kodolarsenālā.

Analītiskā centra "Valdai" militārais eksperts Artjoms Kurejevs uzskata, ka Polijas politiskā elite īpaši vēkas aktivizēt runas par jebkādu NATO militārā kontingenta pastiprināšanos Polijā.

"Iedzīvotāju iebiedēšana ar stāstiem par "Krievijas ekspansiju uz Rietumiem" ir valsts ideoloģijas elements, - viņš norādīja. – Vāl vairāk, poļu politiķi regulāri atsauc atmiņā "Suvalku koridoru" no Baltkrievijas uz Kaļiņingradas apgabalu, kas atdalīs Baltiju no pārējām NATO valstīm. 2017.gadā mācību "Dzelzs vilks" gaitā alianses karavīri pat trenējās atvairīt hipotētisku Krievijas agresiju norādītajā virzienā."

Eksperts atgādināja, ka jau aizvadītā gada sākumā, kad ASV apsprieda Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju darbības apturēšanu, viens no pirmajiem ieceri atbalstīja Polijas ārlietu ministrs.

"Pēc būtības, tagad Varšava iesaka pārvietot kodolbumbas no Vācijas, kur valdošā koalīcija kārtējo reizi atbalsta atbruņošanos, - piebilda Kurejevs. – Tā nav tikai vēlme palielīties ar muskuļiem Krievijas prieksā, bet arī mēģinājums stiprināt savu nozīmi ES un NATO, panākt lielāku Vašingtonas labvēlību."

Pulvera muca

Vairākās Eiropas valstīs kopā glabājas aptuveni divi simti bumbu B-61. Lielākais arsenāls ir ASV aviobāzē Aviano (Itālija), kur 12 noliktavās atrodas 35 lādiņi. Turpat dislocētas nesējlidmašīnas – 31.aviācijas spārns ar iznīcinātājiem F-16. Vēl četri desmiti B-61 atrodas Gedi Torres aviobāzē Itālijas ziemeļos. Amerikāņu lidmašīnu tur nav, toties ir itāļu iznīcinātāji-bumbvedēji "Tornado".

Indžirlikas aviobāzē Turcijā atrodas aptuveni piecdesmit B-61. Tur ir 25 pazemes glabātavas, kurās pietiks vietas līdz 100 kodolbumbām. Nolaišanās un pacelšanās josla var uzņemt gan frontes aviāciju, gan stratēģiskos bumbvedējus. No šī aerodroma ASV un Turcijas Gaisa spēki dodas uzlidojumos Tuvajos Austrumos.

Jāpiebilst, ka bāzes priekšnieku, ģenerāli Bekiru Erdžanu Vanu apsūdzēja par dalību nesekmīgajā valsts apvērsumā 2016.gadā. pēc puča viņu un vairākas citas militārpersonas arestēja, Turcijas varasiestādes bloķēja vienu no NATO galvenajiem militārajiem objektiem un atslēdza tam elektropadevi. Incidents aptumšoja ASV un Turcijas attiecības – amerikāņi par plānoja pārvietot kodolieročus no Indžirlikas uz Deveselas bāzi Rumānijā.

Bīheles aviobāzē Vācijā ir aptuveni 20 kodolgalviņas. Tāpat kodolieroči atrodami arī Kleine Brogel aviobāzē Beļģijā, netālu no Briseles. Divi desmiti B61 atrodas arī Volkeles bāzē Nīderlandē.

"Kodolieroču dislokācija Polijā ļaus iznīcināt objektus Krievijā par dažām minūtēm ātrāk, - atzīmē Kutejevs. – Taču tā apdraudēs Polijas aviobāzes, kuru starpā daudzas atrodas netālu no lielpilsētām."

Taktiskos kodolieročus amerikāņi nogādāja Eiropā pagājušā gadsimta vidū un sadalīja to pa Austrumu bloka tanku spēku hipotētisko pārvietošanās maršrutu liela mēroga kara gadījumā. Rietumu militārpersonas rēķināja, ka PSRS tanku armādas varētu nokļūt pie Lamanša jau dažu dienu laikā.

Tērauda lavīnu bija plānots apturēt ar kodoltriecieniem. Amerikāņi izvietoja raķetes "Tomahawk" un "Pershing" ar kodolgalviņām visā Rietumeiropā – 80.gados to skaits sasniedza četrus simtus. Turklāt 150 spārnotās raķetes ar kodolgalviņām bija Lielbritānijas rīcībā.

27
Tagi:
kodolieroči, NATO, Krievija, Polija, ASV
Pēc temata
Spārnotie "lāči" kontrolē ziemeļus. Amerikāņu B-52H neapsteigs Tu-95
Piesavinājušies un ekspluatē Baltiju: Lietuvas AM ir sajūsmā par NATO un ASV
Neprātīgs plāns: ar ko Baltijai draud amerikāņu "Globālais pērkons"

Video ir tikai sākums: policija izseko iedzīvotājus sociālajos tīklos

0
(atjaunots 17:29 26.05.2020)
Ziņas no modriem lasītājiem, speciālas programmas un papildu pierādījumi: Latvijas policija aktīvi izmanto sociālos tīklus noziegumu atklāšanai.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Npret kādu kurzemnieci tika ierosināta administratīvā lieta par atrašanos bērnu laukumā Covid-19 ierobežojumu laikā. Iespējamais pārkāpums policijas redzeslokā nonāca pēc tam, kad pārkāpuma video ievietots sociālajos tīklos.

Valsts policijas (VP) kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko pastāstīja telekanālam TV3, ka lielāko daļu video ierakstu, attēlus vai citādus materiālus viņiem iesūta vērīgi iedzīvotāji. Piemēram, video ierakstu ar iespējamu apreibinošu vielu lietošanu policisti bez ievērības nedrīkst atstāt.

Noliktava, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"Ir jāpārbauda šī informācija, jo, kā saprotat, šīs psihoaktīvās vielas paliek asinīs, cilvēkā. Tad vienkārši šo video var pārbaudīt un pierādīt ar citiem objektīviem apstākļiem," konstatēja Dmitrijs Homenko.

Video ieraksts, ko publicējis ātruma režīma pārkāpējs vai video ar iespējamu narkotiku lietošanu, vai kāds cits video pats par sevi esot tikai iespējamā pārkāpuma atklāšanas sākums. Gandrīz vienmēr pārkāpuma pierādīšanai ir nepieciešami papildu pierādījumi.

"No konteksta izrauts video fails no interneta vides nevar kalpot par 100% pierādījumu, jo tas ir kā signāls, kas signalizē, ka, iespējams, noticis pārkāpums," norāda Homenko.

Parasti par sociālajos tīklos manītajiem pārkāpumiem policistus informē iedzīvotāji, tomēr materiālus aktīvi meklē arī paši policisti. Ir speciāla programmatūra, kas, piemēram, pēdējā laikā izmantota, meklējot ar Covid-19 saistītas viltus ziņas.

"Ir speciāli programmnodrošinājumi, kuri ļauj analizēt sociālos tīklus, meklēt pēc atslēgvārdiem, cilvēka komentārus analizēt utt. Tāds sistemātisks un mērķtiecīgs darbs, tieši analizēt informāciju, kas saistīta ar Covid-19 publikācijām," stāsta Homenko.

Valsts policijā atgādināja par piedāvāto lietotni "Mana drošība". Tā sniedz iespēju sazināties ar policiju, nepieciešamības brīdī informēt policiju par savu atrašanās vietu, kā arī ziņot par pārkāpumiem internetā.

0
Tagi:
Latvijas policija, sociālie tīkli
Pēc temata
Ārkārtējas situācijas laikā aug vardarbība ģimenē, taču policija agresorus neaiztur
IeM: policijai ļoti vajadzīgi resursi, nāksies upurēt ēku apsardzi
Velobums Latvijā ir saistīts ar Covid-19: vai šogad pieaugs velosipēdu zādzību skaits
Līdz ar koronavīrusu Baltijas valstīs var ienākt trakie 90.gadi