Ziemeļu straume 2

Vienkārši gāzes nav: Eiropa pieprasījusi steidzami pabeigt "Ziemeļu straumes 2" būvniecību

83
(atjaunots 13:35 14.10.2019)
Kolīdz Eiropa sajutīs īstu asu gāzes trūkumu, politiskās domas piegāžu jautājumā piekāpsies pragmatiskām interesēm, kuras nozīmē importa palielinājumu no Krievijas.

Eiropai katastrofāli nepietiek gāzes: draud 300 miljardu kubikmetru deficīts gadā, brīdina lielas vācu enerģētikas kompānijas Uniper vadītājs Andreass Širenbeks. Šādā situācijā, izņemot cauruļvadu gāzi, nāksies iepirkt arvien vairāk Krievijas SDG. Taču "Ziemeļu straume 2", pēc eiropiešu domām, ir jāpalaiž pēc iespējas ātrāk, raksta RIA Novosti autore Nataļja Dembinska.

Gāze beidzas

2018. gadā Eiropai bija nepieciešami 390 miljardi kubikmetru importa gāzes. Pusi nodrošināja Krievija – Gazprom piegādāja rekordlielu daudzumu – 201,7 miljardus kubu. Līdz ar "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas uzsākšanu ar 55 miljardu kubikmetru gadā jaudu eksports būtiski pieaugs.

Tiesa, vācu enerģētikas kompānijas Uniper (Gazprom partneris cauruļvada likšanā) vadītājs Andreass Širinbeks paziņoja, ka pat "Ziemeļu straume 2" nespēs apmierināt augošo Eiropas pieprasījumu. Pēc viņa aprēķiniem, perspektīvā gāzes deficīts kontinentā var sasniegt 300 miljardus kubikmetrus gadā.

Gaišzilās degvielas trūkums ir ne tik daudz eiropiešu gāzes patēriņa pieauguma rezultāts, cik nemitīga savas ieguves apjomu samazinājuma sekas. Nīderlandes Groningenā, kur notika sestā daļa ES gāzes ieguvju, iekonservē urbumus, savukārt  beidzamo ieguves vietas slēgšanu nesen pārcēla no 2030. uz 2022. gadu.

Ieguves apjomus samazina arī Dānija, kura atļauj Krievijai būvēt cauruļvada posmu savos teritoriālajos ūdeņos. Ieguves vieta "Taira" apturējusi darbu, un tagad karaliste iepērk cauruļvadu gāzi no Vācijas. Danmarks Radio norāda, ka tas nozīmē gāzes atkarību no Krievijas, jo vācieši saņem degvielu tieši no krieviem. Analītiķi ir pārliecināti: dāņi dos zaļo gaismu "Ziemeļu straumes 2" būvniecībai mēneša laikā, citādi Kopenhāgena saskarsies ar vairāku miljonu vērtām prasībām no projekta kompānijām-operatoriem.

"Vērts atzīmēt arī gāzes ieguves un piegāžu samazinājumu Norvēģijā un Lielbritānijā. Veidojas visnotaļ būtiska starpība starp pieprasījumu un piedāvājumu," atgādina Uniper vadītājs. Tādēļ Širenbeks ir pārliecināts, ka Eiropai drīzumā būs nepieciešams vairāk gan cauruļvadu gāzes, gan SDG.

Eksperti neizslēdz iespēju, ka šādi paziņojumi, kopā ar to, ka tiek gaidīta pēc iespējas drīzāka "Ziemeļu straumes 2" būvniecības pabeigšana, ir mēģinājums nomierināt amerikāņus, kuri cenšas "noliet" Eiropas tirgu ar savu sašķidrināto gāzi. Vašingtona ar Eiropas sabiedroto palīdzību visos iespējamos veidos cenšas ierobežot Krievijas cauruļvadu būvniecību apkārt Ukrainai, draudot ar sankcijām šo projektu dalībniekiem.

Izvēles nav

Tramps ir dusmās: Vācija vēlas saņemt 60-70% enerģijas no Krievijas, taču tajā pašā laikā cer, ka Vašingtona turpinās aizsargāt vāciešus no "draudiem Austrumos".

Atbildes kārtā Berlīnē pauda gatavību uzbūvēt dažus termināļus sašķidrinātas dabasgāzes pieņemšanai. "Tur vēlas pateikt Vašingtonai: mēs iepirksim gāzi pie jums, kā pie galvenā NATO sabiedrotā. Taču neatņemiet mums arī vecos līgumus," skaidro Igors Juškovs, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts.

Taču Vācijas ĀM turpina atkārtot, ka Amerikas sašķidrinātā dabasgāze izmaksās vācu patērētājiem gandrīz par 30% dārgāk, nekā Krievijas cauruļvadu gāze. Un SDG termināļu būvniecība pagaidām nav uzsākta.

Turklāt, kā norāda vācu avīze Handelsblatt, kad un ja būvniecība tiks uzsākta, tā būs izdevīgāka krieviem, nekā amerikāņiem, jo šobrīd tieši Krievija ieņem otro vietu (pēc Kataras) SDG piegādēs Eiropai. ASV – tikai trešajā vietā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības normām, katrai valstij ir pienākums nodrošināt trīs piegādes avotus. Vācijai cauruļvadu gāze no Krievijas un Norvēģijas – divi avoti, savukārt SDG terminālis – trešais. Taču SDG, kura nonāk šajā terminālī, nav obligāti jābūt amerikāņu.

Esošā situācija ar SDG Eiropas tirgū skaidri liecina par to, ka arī šeit gaidāmu piegāžu pieaugumu var nodrošināt lielākoties Krievija. Alternatīvu avotu praktiski nav. Piemēram, Norvēģija nav spējīga to izdarīt – ieguves vietu Ziemeļjūrā izsīkuma dēļ.

"Norvēģiem jāaiziet tālāk uz ziemeļiem – uz Norvēģu un Barenca jūru. Taču viņi nesteidzas, jo ar esošajām gāzes cenām jauni projekti ziemeļu platumos vienkārši neatmaksāsies," norāda Juškovs.

Arī Alžīrija nespēj palielināt eksportu’, jo valstī strauji pieaug iekšējais patēriņš. Šogad, pirmo reizi 40 gadu laikā, šis rādītājs pārsniedza 50%. Taču ieguves vietas pirmajos sešos mēnešos atnesa par 8% mazāk gāzes. Rezultātā Alžīrija zaudē liela Eiropas piegādātāja pozīciju: eksports samazinājies gandrīz par 30% – līdz 20,5 miljardiem kubikmetru.

Pastāv lielas šaubas, ka eiropieši gāzes jautājumos turpmāk vadīsies pēc politiskiem apsvērumiem, noliekot malā pragmatiskās intereses un ierobežojot degvielas piegāžu palielinājumu no Krievijas.

83
Pēc temata
Mediji: ASV "Ziemeļu straumes 2" dēļ var atkārtot Reigana izgāšanos
Somijas tiesa atvēsinājusi poļus, kuri pieprasīja "Nord Stream 2" aizliegšanu
"Ziemeļu straumes 2" būvniecība iegājusi pēdējā ceturtdaļā
Darbības pret "Ziemeļu straumi 2" var kaitēt Eiropai: Vācija brīdinājusi
Edgars Rinkēvičs

Latvijas ārpolitikas greizie spoguļi

5
(atjaunots 07:28 14.08.2020)
Par ko liecina Rīgas oficiālā reakcija par notikumiem Baltkrievijā pēc prezidenta vēlešanām un kādas ir baltkrievu protestu kustības perspektīvas.

Pēdējos gados Latvijas kurss ārpolitikā uzskatāmi demonstrē divas savas īpašības – rusofobiju un dubulto standartu pielietojumu. To vēlreiz apstiprināja Latvijas ĀM vērtējums par dramatisko situāciju, kāda tagad izveidojusies tuvākajos kaimiņos – Baltkrievijas Republikā. Tā daudz mazāk runā par prezidenta vēlēšanu rezultātiem, nekā par likumsargu stingrajām metodēm, ko viņi izmanto, lai apspiestu protesta akcijas Minskā un vairākās citās pilsētās pirmajās dienās pēc vēlēšanām.

Esmu pārliecināts: ja tikpat kaismīgi protesti notiktu Krievijā, mūsu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") ik pēc stundas spļautu zibeņus un pērkonus. Baltkrievijas gadījumā viņš izturas savaldīgāk.

Protams, viņš piekrīt otrdien izskanējušajam Eiropas Savienības vērtējumam par to, ka "aizritējušās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā nebija ne brīvas, ne godīgas". Tomēr viņš iebilst pret plašām sankcijām pret šo valsti "pēc Irānas varianta" – lai nepaskubinātu Aleksandru Lukašenko galīgi krist Kremļa apskāvienos!

Tāpēc ministra kungs savā lapā Twitter piezīmēja: "Ņemot vērā to, ka vardarbība pret mierīgajiem protestētājiem Baltkrievijā turpinās un politiskā dialoga trūkumu, rīt ES Ārlietu padomē Latvija atbalstīs individuālo sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu."

Un viss. It kā tas varētu kaut mazākajā mērā dāvāt kaut kādu rezultātu!

Domāju, ka Latvijas ĀM ieturētā pozīcija vispirms gūs atbalstu šodien mūsu parlamentārās Eiropas lietu komisijas slēgtajā sēdē un vēlāk, sestdien – ES ārlietu minsitru sēdē.

Aptuveni tādas pašas domas pauž Polija, kas ES tiek uzskatīta par "moderatoru Baltkrievijas lietās". Tāpēc ļoti ticams, ka šim lēmumam piekritīs arī viņu kolēģi aptuveni tādā "mērcē" – "fakti par demokrātijas normu ignorēšanu EDSO valstī un miermīlīgu protesta akciju vardarbīgu apspiešanu Baltkrievijas Republikā neapšaubāmi apstiprinās, tomēr politiski un ekonomiski apsvērumi mums ir svarīgāki!" Turklāt, domājams, protesta akciju spriedze Baltkrievijas pilsētu ielās tobrīd jau mazināsies.

Tomēr man šķiet, vēl ir par agru pārvilkt krustu pār protestiem pret prezidentu Aleksandru Lukašenko. Gudrie analītiķi var pārliecinoši apgalvot, ka mūsu tuvākajiem kaimiņiem nav spilgtu opozīcijas līderu, lielas un ietekmīgas opozīcijas partijas, "aizvainotu" oligarhu, kuri varētu finansiāli atbalstīt protestus. Arī politiskā valdošā elite un likumsargi demonstrē vienprātību ar savu prezidentu, Baltkrievijas sabiedrību pilnībā kontrolē specdienesti, tiesībsargi rīkojas preventīvi, ļoti apņēmīgi un agresīvi.

Vienlaikus, šķiet, baltkrievu protesti turpināsies. Aktivitāte te noplaks, te sarosīsies pēc šķietami nenozīmīgākā iegansta, pakāpeniski mainīsies, iegūs aizvien jaunas un jaunas formas, kļūs par "režīma hronisko slimību" un vairāk atgādinās baltkrieviem labi pazīstamo un ierasto plašo "partizānu kustību".

Protesti jau tiek salīdzināti ar "ugunsgrēku kūdras purvā". Var pēc bagātīgi apliet ar ūdeni kūdras virspusi, taču, ja uguns aizgājusi dzīlēs, tā var kuru katru brīdi atkal izlauzties virspusē! Un spilgtu līderu parādīšanās Baltkrievijas opozīcijas rindās būs tikai laika jautājums.

Mums atliek tikai lūgt Dievu par baltkrievu tautu. Un no visas sirds novēlēt viņiem mieru, taisnīgumu un uzplaukumu!

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

5
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

55
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

55
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu