Donalds Tramps

Tramps prognozē pilsoņu karu ASV

109
(atjaunots 10:22 08.10.2019)
Pēc impīčmenta procedūras ierosināšanas Donalds Tramps ierunājās par iespējamo asinsizliešanu Savienoto Valstu ielās.

Pirms dažiem mēnešiem, jūlijā, kad speciālā prokurora Millera izmeklēšana par "Trampa un Kremļa sazvērestību" nonāca finiša taisnē, bet Baltā nama saimnieks meklēja naudu militārisma svētkiem – Neatkarības dienai veltītai parādei, aģentūra RIA Novosti rakstīja, ka ASV prezidents, žvadzinādams ieročus Maskavas un Pekinas deguna priekšā, nepareizi gatavojas karam: "Palasot, ko sociālajos tīklos raksta viņa piekritēji un pretinieki, sajūtot savstarpējo naidu, ko viens pret otru jūt atšķirīgās amerikāņu tautas daļas, nav iespējams atkratīties no domas, ka nākamais karš Savienotajām Valstīm būs pilsoņu, nevis imperiālistiskais karš."

Pēc impīčmenta procedūras ierosināšanas arī pats Donalds Tramps ierunājās par iespējamo asinsizliešanu Savienoto Valstu ielās. Citējot pazīstama protestantu mācītāja vārdus, nacionālais līderis savā lapā Twitter deva mājienu, ka gadījumā, ja viņš tiks gāzts, Ameriku gaida konflikts, kas atgādinās pilsoņu karu, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs.

Par oficiālajā politiskajā diskursā praktiski aizliegtā termina pielietošanu Trampu kritizēja gan demokrāti, gan republikāņi. Hārvardas universitātes profesors Džons Kvots pauda pārliecību, ka pats tvīts ir vēl viens iemesls impīčmentam, jo prezidents it kā draud sakurināt pilsoņu karu Kongresa un Senāta "likumīgo darbību" dēļ.

Problēma rada fakts, ka, pēc būtības, Trampam ir taisnība, un to vēl lieku reizi apliecina tas, ka pēc viņa tvīta par amerikāņu sociālo tīklu galveno tendenci kļuva tēmturis "Pilsoņu karš 2.0".

Spriežot pēc prezidenta piekritēju reakcijas par Trampa citēto mācītāja Roberta Džefresa frāzi, viņš ir trāpījis mērķī, un mācītāja vārdi patiešām atspoguļo trampistu (it īpaši reliģiozo cilvēku) viedokli par situāciju Vašingtonā:

"Nensija Pelosi (demokrātu vairākuma līdere Kongresā – red.) un demokrāti nevar atlikt malā impīčmenta sērkociņus. Viņi zina, ka nevarēja uzvarēt (Trampu – red.) 2016.gadā ar Hilariju Klintoni, un aizvien labāk aptver, ka nevar uzvarēt 2020.gadā, ka impīčments ir viņu vienīgais instruments, lai atbrīvotos no Donalda Trampa, un demokrātus neuztrauc, ja procesā viņi nodedzinās līdz pamatiem un sagraus valsti. (..) Ja demokrātiem izdosies atstādinat prezidentu no amata (taču tas viņiem neizdosies), tas novedīs pie lūzuma, kas atgādinās pilsoņu karu, un mūsu valsts nekad neatgūsies no šī lūzuma," vārdi, ko savā lapā Twitter citēja Tramps, lika atgriezties Savienoto Valstu politiskajā diskursā domai, ka amerikāņu sabiedrība no jauna izjūt vardarbīga iekšpolitiskā konflikta traumējošās sekas.

ASV prezidents Donalds Tramps
© Sputnik / Михаил Климентьев

Ziņas, kas tagad nāk no Baltā nama, liek domāt, ka Trampa impīčmenta ierosinātā procedūra "par zvanu ar draudiem Zeļenskim" patiesībā ir izmisīgs mēģinājums aizsteigties priekšā, paspēt, pirms ģenerālprokurors Viljams Barrs un Trampa advokāts Rūdolfs Džuliani uzrādīs sabiedrībai kompromitējošu informāciju par vadošajiem demokrātu politiķiem un citiem Trampa oponentiem, turklāt runa nebūt nav tikai par bijušā viceprezidenta Džo Baidena ģimeni.

Tagad jau gandrīz neviens vairs neatceras, taču visi materiāli, no kuriem vēlāk izauga lieta par "Trampa Krievijas sazvērestību", bija Hilarijas Klintones štāba darbinieku un apakšuzņemēju darba rezultāts tandēmā ar bijušajiem (vai esošajiem) ASV, Lielbritānijas un Austrālijas specdienestu darbiniekiem un vārdā nenosauktiem (iespējams, nekad arī nepastāvējušiem) avotiem Krievijā.

Kļūst skaidrs, ka visa šī Trampa "Krievijas dosjē" izveidošana un bīdīšana uz priekšu ir viena liela speciāla operācija, kuras mērķis ir gāzt no posteņa likumīgi ievēlēto prezidentu, tas ir, runājot juridiskā valodā, dumpja vai valsts apvērsuma mēģinājums, ko veikusi daļa ASV politiskā un militārā "krējuma" ar citu valstu pilsoņu atbalstu, kuri saistīti ar citu valstu (konkrēti – Lielbritānijas) specdienestiem.

Vēl pavisam nesen šķita, ka viņiem viss izdosies, taču izrādījās, ka jau pirms vairākiem mēnešiem ģenerālprokurors (Trampa iecelts ierēdnis, kurš darīja visu iespējamo, lai apglabātu "Krievijas sazvērestības" lietu) sācis izmeklēšanu pret CIP un FIB darbiniekiem, kuri gatavoja un bīdīja uz priekšu "Krievijas dosjē", kā arī par iespējamo Trampa un viņa priekšvēlēšanu štāba izsekošanu pirms prezidenta vēlēšanām. Mediji, piemēram, Washington Post par notiekošo uzzināja tikai tāpēc, ka Barrs iesaistīja pašu Trampu pārrunās ar Lielbritānijas un Austrālijas amatpersonām ar mērķi saņemt atbalstu izmeklēšanā šajās valstīs. Domājams, no viņiem informācija nonāca žurnālistu rokās.

Ja "Trampa varas strukturām" ir pierādījumi, kuri apliecina sazvērestību pret prezidentu, ar to pietiks vērienīgākajam politiskajam procesam ASV vēsturē. Pie tam aiz restēm var nonākt gan augstu stāvošas CIP un FIB amatpersonas, gan arī pasūtītāji no Demokrātiskās partijas vadības aprindām. Procesi pret amerikāņu mafiju rāda, ka masveida "iesēdināšanai" pietiek ar vienu vienīgu vājo posmu – grupas dalībnieku, kurš piekritīs sniegt liecības apmaiņā pret iecietību.

Loģiski, ka tādu risku likvidēt vai vismaz minimizēt varēja tikai steigšus no zila gaisa sagrābstot ieganstus impīčmenta procedūras sākšanai.

Jāpiebilst, ka amerikāņu izmeklētāju uzmanības centrā nokļuva ne tikai paši valsts apvērsuma mēģinājuma dalībnieki ar melīgo "Krievijas dosjē", bet arī skeleti galveno demokrātu politiķu skapjos. Huffington Post vēsta, ka "pēdējo nedēļu laikā desmitiem pašreizējo un bijušo Valsts departamenta ierēdņu nopratināti sakarā ar elektroniskajām vēstulēm, ko viņi nosūtījuši pirms dažiem gadiem uz Hilarijas Klintones personīgo adresi (tas ir, personīgo pasta serveri – red.)". Tas nozīmē, ka Tramps, domājams, atgriezies pie skandāla ap slepenības režīma pārkāpumiem laikā, kad Hilarija Klintone ieņēma valsts sekretāra posteni, - tie būtiski kaitēja viņai 2016.gada priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Lai arī viens no republikāņu lozungiem 2016.gadā bija "Iesēdini viņu!" (tas ir, "iesēdini cietumā Klintoni!" – red.), ASV prezidents līdz šim atteicās no tik radikāliem soļiem. Iespējams, viņš ievēroja kaut kādas nerakstītas vienošanās ar demokrātiem par savstarpēju savaldību. Ļoti ticams, ka tās vairs nav spēkā. Ja tā turpināsies, nākamie divpadsmit mēneši itin labi var kļūt par neredzēti intensīvas politiskās krīzes periodu ASV. Uz "apsūdzēto sola" ASV Senātā impīčmenta ietvaros var nokļūt valsts prezidents, taču vienlaikus uz parasta apsūdzēto sola tiesā var sēsties arī CIP un FIB amatpersonas un Demokrātiskās partijas ietekmīgākie politiķi.

Politiskā cīņa pārvērtīsies par spēli "kurš kuru pirmais iesēdinās". Tiesa, var gadīties, ka pat tik nežēlīgā sadursmē uzvarētājs neatradīsies. Pastāv risks, ka tad konfrontācija no tiesu zālēm patiešām izvelsies ielās, un varu pārņems nevis tas, kuram labāk "šauj" tēmturi sociālajos tīklos, bet gan tas, kura piekritēji šauj labāk.

109
Pēc temata
Tramps publicējis video ierakstu, kurā kritizē Baidenu un demokrātus
Ziemeļu straume 2

Apglabāt miljardiem eiro. Vai "Ziemeļu straumi 2" pabeigs līdz oktobrim?

27
(atjaunots 11:52 14.05.2021)
Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness.

Kaislības ap "Ziemeļu straumi 2" nerimst, Valsts departaments turpina draudēt Eiropai ar sankcijām. Lai gan Vecajā pasaulē apzinās Krievijas gāzes nepieciešamību, gaidāmās vēlēšanas Vācijā var būtiski ietekmēt projekta perspektīvas. Un tas nozīmē, ka ir būvdarbi jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Par to, kad pārgriezīs sarkano lenti, lasiet Irīnas Badamajevas materiālā RIA Novosti vietnē.

Paspēt līdz bundestāga vēlēšanām

Gāzesvadu pabeigs līdz 26. septembrim, paziņojis Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs. "Ja laikapstākļi uzlabosies, mēs virzīsimies ātrāk," viņš piebilda. Palikuši vien simts kilometri cauruļu.

Pēc vēlēšanām spēcīgas pozīcijas Bundestāgā var ieņemt "zaļie", bet viņi šo projektu, maigi sakot, neatbalsta. Piemēram, 3. maijā vācu dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija (NABU) iesniedza prasību Hamburgas administratīvajā tiesā. Ekologi uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" radīs kaitējumu Baltijas jūrai.

Turklāt drīz vien Krievijas projektam lojālā Angela Merkele atstās kanclera amatu. Kas nāks pie varas, pagaidām nav skaidrs. Bet uz spēles likta ļoti liela nauda.

"Jautājums ir tāds, vai mēs gribam apglabāt jūras dibenā desmit miljardus eiro. Lēmums jāpieņem Eiropai," uzsver Sergejs Ņečajevs.

ES viedokļi jau sen ir sadalījušies. Gāzesvads šķērso Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālos ūdeņus. Pirmās trīs valstis diezgan ātri piekrita celtniecībai. Pretojās tikai Kopenhāgena, taču beigās piekāpās. Toties Čehija, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, Horvātija kategoriski iebilda. Nemaz nerunājot par Ukrainu. Neviena no tām nevēlas zaudēt tranzītvalsts statusu.

Vārdu sakot, Varšava pauda gatavību iztikt bez Krievijas degvielas no 2022. gada, kad beidzas līgums ar "Gazprom". Poļi rēķinās ar Ziemeļjūrā būvēto gāzesvadu "Baltic Pipe". Pārējais ir aizokeāna sašķidrinātā dabasgāze (SDG), ko amerikāņi ir gatavi piegādāt eiropiešiem.

Par spīti sankcijām

Divu cauruļvadu kopējā jauda ir 55 miljardi kubikmetru gadā. Maršruta garums ir 1234 kilometri.

Būvniecība tika apturēta 2019. gada decembrī – Šveices darbu veicējs Allseas ASV sankciju draudu varā izveda savus cauruļvada izbūves kuģus no Baltijas jūras. Pēc gada darbs atsākās. Taču Vašingtona joprojām cenšas kavēt projektu.

ASV aizsardzības budžetā 2021. gadam atkal paplašināti ierobežojumus. Valsts departaments iebiedē Eiropas uzņēmumus. Līdz 2021. gada februārim "Ziemeļu straumi 2" pametuši 18 dalībnieki no ES.

Tomēr Eiropā apzinās projekta nozīmi enerģētisās drošības kontekstā. Arī Kremlī uzsver, ka partneri grasās pabeigt "Ziemeļu straumes 2" izbūvi.

Vācijas valdība vairākkārt to apstiprinājusi, it īpaši 4. maijā Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss "G7" ārlietu ministru sanāksmē Londonā. Lieta ir tāda, ka Vācija atsakās no ogļu un atomenerģētikas. Lai pēc iespējas vieglāk pārietu uz atjaunojamiem avotiem, valstij nepieciešams vairāk gāzes.

Vēlāk, 11. maijā, partijas "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētājs Tino Krupalla atgādināja: "Kā suverēnai valstij mums ir jāatbalsta biznesa attiecības ar daudzām valstīm." Un atzīmēja, ka gāzesvada izbūves pabeigšana ir izdevīga gan Vācijai, gan Krievijai.

"Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness," uzskata Maksims Čerņajevs, Krievijas Tautu daudzības universitātes Ekonomikas fakultātes docents.

Tomēr ir nopietns iemesls šaubīties, ka sarkano lentīti pārgriezīs jau septembra beigās.

"Šķērsļi nav tikai juridiski un politiski — darbi virzas lēni. No 19. aprīļa līdz 10. maijam izbūvēti 3,1 kilometri. No 1. līdz 19. aprīlim — 8,6. Tātad 40 dienās – 11,7 kilometri jeb vidēji 300 metri dienā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami 11 mēneši," stāsta informatīvi analītiskā centra TeleTrade galvenais ekonomists Marks Goihmans.

Tomēr to, ka projektu neizdosies apturēt, šķiet, apzinājušies pat tā sīvi pretinieki (kaut arī nav ar to samierinājušies). Ļaunākajā gadījumā, lai apietu jaunās sankcijas, var strādāt caur meitasuzņēmumiem. Protams, tas prasīs vairāk laika, bet, kā mēdz teikt "lēnāk brauksi, tālāk tiksi".

27
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Krievija un ASV sadala Eiropas tirgu: kas uzpilda gāzes krātuves
Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"
Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju
Atlikuši 120 km: "Akademik Cherskiy" izbūvē "Ziemeļu straumi 2" Dānijas ūdeņos

Amerikāņiem pietrūkst naudas degvielai: vainīgi krievi

61
(atjaunots 10:05 13.05.2021)
Laikam tas izklausās kā slikts joks, bet Amerikā atkal atrasti krievu hakeri. Šoreiz viņi esot apturējuši naftas vadu "Colonial Pipeline", kas stiepjas no Teksasas līdz Ņujorkai un piegādā vairāk nekā 2,5 miljonus barelu dienā.

Saskaņā ar datiem, ko nenosauktie FIB avoti nopludinājuši Associated Press, kāda ļaunprātīga datorprogramma piespiedusi "Colonial Pipeline" īpašniekus apturēt naftas piegādi. Stāsta, ka patlaban hakeri tirgojas par izpirkuma naudu ar uzņēmuma vadību. Pēdējās trīs dienas naftas vads faktiski nedarbojas, tāpēc benzīns kļūst arvien dārgāks. Situāciju skaidro Viktorija Ņikiforova RIA Novosti portālā.

Demokrātiskās partijas televīzijas kanāls "CNN" izplatīja versiju, saskaņā ar kuru kiberuzbrukumu īstenoja hakeri no "Darkside" grupējuma, un šis grupējums ir saistīts - jā, protams, jūs uzminējāt – ar krieviem.

Vai ir pierādījumi? Kā nu ne! "Darkside" tulkojumā nozīmē "tumšā puse", un kas dzīvo demokrātiskās pasaules tumšajā pusē? Protams, krievi. "Darkside" ir sava oficiālā vietne un kontakti, ko izmanto amerikāņu žurnālisti, cenšoties ar to sazināties. Kas tie tādi par hakeriem, kam ir sava vietne un kontaktu dati? Laikam tāda ir tā noslēpumainā krievu dvēsele.

© Sputnik / Владимир Трефилов

Galvenais "pierādījums" ir tas, ka "tumšie hakeri" nestrādāja postpadomju telpā. Saskaņā ar šādu loģiku, ja kāds hakeris neuzlauž, piemēram, Luksemburgas kompāniju, tad viņš noteikti dzīvo Luksemburgā. Diemžēl amerikāņu partneri jau sen necenšas pamatot savus argumentus.

Patiesībā pasaciņas par hakeriem ir domātas Baidena ēras nepatīkamās ekonomiskās realitātes attaisnošanai. Lieta tāda, ka Trampa prezidentūras laikā benzīns valstī vidēji maksāja divus dolārus par galonu (aptuveni pusdolārs litrā). Šodien galona cenas pieaugušas līdz trīsarpus - četriem dolāriem. Kalifornijas štatā galona cena pārliecinoši tuvojas pieciem dolāriem. Tas nozīmē, ka ierindas kalifornietim benzīns izmaksā nedaudz vairāk par vienu eiro.

Nesaprašanas ar "Colonial Pipeline" (vispār nav svarīgi, kas tur tiešām noticis) kļūs par lielisku attaisnojumu turpmākajam degvielas cenu pieaugumam. Nav grūti paredzēt, pie kā tas novedīs. Braucienu, pārvadājumu sadārdzināšanas, cenu kāpums praktiski visās jomās - no aviobiļetēm līdz pārtikai. Īsāk sakot, nāks gaismā inflācija, ko amerikāņi agrāk centušies iedzīt akcijās un nekustamajos īpašumos.

Īpaši pikanti ir tas, ka krīze ir pašu rokām taisīta. Knapi iebraucis Baltajā namā, Baidens ierobežoja slānekļa naftas ieguvi, slēdza naftas vada "Keystone XL" projektu, apsolīja ieguldīt zaļajā enerģētikā. Tā ieguvei neizdevies atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Plāni iznīcināt krievu naftas ieguvējus, krasi samazinot melnā zelta cenas, panākumiem nav vainagojušies. Par spīti plānam, 2020. gadā pašiznīcinājās vien amerikāņu slānekļa naftas ražotāji. Tagad, pandēmijai rimstoties, pieprasījums pēc degvielas pieaug, valstī sākas atvaļinājumu sezona, bet nodrošināt pieprasījumu nav iespējams. Nav brīnums, ka degvielas cenas uzlido līdz debesīm.

Civilizētajās valstīs pastāv dažādi finanšu instrumenti degvielas cenu bremzēšanai. Krievija, piemēram, daudzus gadus veiksmīgi izmanto bremzēšanas mehānismu un var lepoties ar zemākajām degvielas cenām pasaulē.

Bet progresīvajās Savienotajās Valstīs izvēlas īstenot Grētas Tūnbergas sapņus: amerikāņi sēž mājās, jo viņiem nav naudas degvielai, nelido atvaļinājumā, jo biļete izmaksās pārāk dārgi, un audzē zaļumus uz palodzes, jo ēdiens maksā traku naudu.

Tādu zaļo dienas kārtību visiem spēkiem lobē Demokrātu partija. Pirms gada, kad naftas ieguve nokrita līdz vēsturiskajam minimumam, Aleksandrija Okasio-Kortesa savā tviterī uzrakstīja: "Šis jums noteikti patiks. Fosilās naftas ieguvē iestājies strukturālais kritums..."

Tolaik ieguves rūpniecībā cilvēki zaudēja darbu, bankrotēja lieli un mazi uzņēmumi, un drīz kongresmene bija spiesta šo tvītu izdzēst. Taču internets visu atceras: amerikāņu naftas rūpniecības iznīcināšana ir Demokrātu partijas sponsoru-oligarhu mērķis.

Uzreiz pēc kiberuzbrukuma "Colonial Pipeline" biržas analītiķi ieteica klientiem iegādāties interneta gigantu akcijas, kas specializējas kiberdrošības jomā. Viena šāda milža CEO — Ēriks Šmits no Google — šodien ir īsts Baltā nama pelēkais kardināls, kas virza savus cilvēkus uz vairāk vai mazāk ievērojamiem amatiem.

Amerikāņu oligarhiem, kuriem pieder digitālās korporācijas, ir izdevīgi izpostīt amerikāņu naftas ražotājus. Tas, ka tiem līdzi bez iztikas paliek miljoniem ierindas pilsoņu, ir korporatīvā ekonomiskā kara "blakuszaudējumi". "Ciparnieki" pret ieguves rūpniecību, elektromobiļi pret benzīna dzinējiem, sojas gaļas ražotāji pret lopkopību. Par karadarbības teātri kļuvusi Amerikas Savienoto Valstu teritorija, bet visās pasaules katastrofās Vašingtona vainos krievus.

Protams, klaji meli nav labākais prologs Krievijas prezidenta un Baltā nama saimnieka sarunām. Taču to var mēģināt izmantot spiedienam. "Mums būs saruna, es plānoju tikties ar prezidentu Putinu, - nesen paziņoja Džo Baidens. - Pagaidām mūsu specdienesti nav atraduši pierādījumu Krievijas saistībai (ar kiberuzbrukumu "Colonial Pipeline"), tomēr ir pierādījumi, ka izspiedējprogramma atrodas Krievijā. Viņiem (krieviem) nāksies atbildēt..."

"Krievu hakeri" sen jau ir kļuvuši par memu, ko amerikāņu varas iestādes velk dienas gaismā ikreiz, kad viņiem kaut kas iet greizi. Par ko tik neapsūdzēja viltīgos krievu programmētājus! Gan par Demokrātiskās partijas datoru uzlaušanu, gan par bezgalīgu iejaukšanos vēlēšanās, gan par kļūmēm amerikāņu valsts iestāžu datortīklos pagājušā gada decembrī, un tagad - par dārgu benzīnu. Pa šo laiku tā arī nav bijis uzradīts neviens reāls hakeris, neviens pierādījums.

Tikmēr tieši šajos gados ASV kļuva par absolūtu pasaules līderi datornoziedzībā. Amerikāņi ir pazīstamāko kiberuzbrukumu autori pēdējo desmitgažu laikā. Daži no šiem uzbrukumiem izskatījās kā pilnvērtīga militārā diversija. Piemēram, datorvīruss "Stuxnet", kas kritiski apdraudēja Irānas infrastruktūru.

Krievija pastāvīgi piedāvā Savienotajām Valstīm uzsākt darbu starptautiskās kiberdrošības nodrošināšanā. Taču katru reizi amerikāņi atsakās, jo viņiem arī būs jāspēlē pēc noteikumiem. Daudz vieglāk uzlikt vainu par valsts sabrukumu un pilsoņu nabadzību uz visuresošajām krievu hakeriem.

61
Tagi:
degviela, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Te karsts, te auksts: kā amerikāņi ar klimata kārti groza pasauli
Stratēģiskais konkurents – tas, kuram viss izdodas. Bet tev – ne
"Krievu hakeri", Saakašvili un Tramps: Rietumu paranojai nav ne gala, ne malas
Redžeps Tajips Erdogans

Erdogans paziņoja, ka Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju

0
(atjaunots 08:46 15.05.2021)
Turcijas prezidents uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Turcija atbalstīs palestīniešus Jeruzalemē tikpat apņēmīgi kā Azerbaidžānas cīņu par "Kalnu Karabahas okupēto zemju atbrīvošanu", paziņoja valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans, vēsta RIA Novosti.

"Mūs sadusmojuši Izraēlas teroristiskās valsts spaidi. Viņi ir pārkāpuši visas robežas. (..) Apturēt viņus – cilvēces goda pienākums," paziņoja Turcijas līderis uzrunā par godu musulmaņu svētkiem – Uraza-bairamam.

Erdogans uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības, un piebilda, ka viņam notikušas pārrunas ar 19 valstu prezidentiem un valdību vadītājiem.

Pēc viņa vārdiem, Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju pat tad, ja visa pasaule pievērs uz to acis.

Situācija uz Izraēlas un Palestīnas anklāva robežas krasi saasinājās pirmdienas vakarā. Musulmaņu sadursmes ar Izraēlas policiju, kas sākās pēc vairāku palestīniešu ģimeņu padzīšanas no mājām Džarraha rajonā, pārauga karadarbībā.

Gandrīz nepārtrauktās raķešu apšaudēs gājuši bojā septiņi Izraēlas pilsoņi, vairāk neka 200 ievainoti. Telaviva organizēja uzbrukumus Gazai, ziņojot, ka nogalināto vairāki kaujinieki, arī lauka komandieri. Palestīnas Veselības ministrija norādīja, ka Izraēlas uzbrukumos gājuši bojā 119 cilvēki, vairāk nekā 600 cietuši.

Pasaule aicina puses ievērot savaldību. Tuvākajā laikā plānota ANO Drošības padomes sēde, kas veltīta situācijai reģionā.

Gazas sektors ir viens no Palestīnas rajoniem, kuras teritorijas sadalīšanu apstrīd ilgadējā arābu-izraēliešu konflikta dalībnieki. 1947. gadā ANO Ģenerālasambleja izstrādāja Palestīnas sadalīšanas plānu, ko arābi vēl aizvien nav pieņēmuši.

Pēc Sešu dienu kara 1967 gadā Izraēla ieņēma Jordānas upes Rietumu krastu, ieskaitot Austrumu Jeruzālemi un ierīkoja tur apdzīvotas vietas. Savukārt Palestīna vēlas šajās zemēs (ieskaitot Gazas sektoru, ko kopš 2007. gada pārvalda islāmiskā organizācija HAMAS) radīt savu valsti, un pieprasa, lai nākamās robežas starp suverēnajām arābu un izraēliešu valstīm vestu pa līnijām, kas pastāvēja pirms konflikta.

Izraēla tam nepiekrīt un jau pasludinājusi Jeruzālemi par savu "mūžīgo un nedalāmo galvaspilsētu". Konflikta mierīgas noregulēšanas process ir apstājies.

0
Tagi:
Erdogans, agresija, konflikts, Izraēla, Turcija
Pēc temata
Palestīņu kaujinieki ar raķetēm apšauda Izraēlas teritoriju
Tramps aiziet ar troksni. Vai ASV gatavojas triecienam Irānai