Donalds Tramps

Tramps prognozē pilsoņu karu ASV

107
(atjaunots 10:22 08.10.2019)
Pēc impīčmenta procedūras ierosināšanas Donalds Tramps ierunājās par iespējamo asinsizliešanu Savienoto Valstu ielās.

Pirms dažiem mēnešiem, jūlijā, kad speciālā prokurora Millera izmeklēšana par "Trampa un Kremļa sazvērestību" nonāca finiša taisnē, bet Baltā nama saimnieks meklēja naudu militārisma svētkiem – Neatkarības dienai veltītai parādei, aģentūra RIA Novosti rakstīja, ka ASV prezidents, žvadzinādams ieročus Maskavas un Pekinas deguna priekšā, nepareizi gatavojas karam: "Palasot, ko sociālajos tīklos raksta viņa piekritēji un pretinieki, sajūtot savstarpējo naidu, ko viens pret otru jūt atšķirīgās amerikāņu tautas daļas, nav iespējams atkratīties no domas, ka nākamais karš Savienotajām Valstīm būs pilsoņu, nevis imperiālistiskais karš."

Pēc impīčmenta procedūras ierosināšanas arī pats Donalds Tramps ierunājās par iespējamo asinsizliešanu Savienoto Valstu ielās. Citējot pazīstama protestantu mācītāja vārdus, nacionālais līderis savā lapā Twitter deva mājienu, ka gadījumā, ja viņš tiks gāzts, Ameriku gaida konflikts, kas atgādinās pilsoņu karu, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs.

Par oficiālajā politiskajā diskursā praktiski aizliegtā termina pielietošanu Trampu kritizēja gan demokrāti, gan republikāņi. Hārvardas universitātes profesors Džons Kvots pauda pārliecību, ka pats tvīts ir vēl viens iemesls impīčmentam, jo prezidents it kā draud sakurināt pilsoņu karu Kongresa un Senāta "likumīgo darbību" dēļ.

Problēma rada fakts, ka, pēc būtības, Trampam ir taisnība, un to vēl lieku reizi apliecina tas, ka pēc viņa tvīta par amerikāņu sociālo tīklu galveno tendenci kļuva tēmturis "Pilsoņu karš 2.0".

Spriežot pēc prezidenta piekritēju reakcijas par Trampa citēto mācītāja Roberta Džefresa frāzi, viņš ir trāpījis mērķī, un mācītāja vārdi patiešām atspoguļo trampistu (it īpaši reliģiozo cilvēku) viedokli par situāciju Vašingtonā:

"Nensija Pelosi (demokrātu vairākuma līdere Kongresā – red.) un demokrāti nevar atlikt malā impīčmenta sērkociņus. Viņi zina, ka nevarēja uzvarēt (Trampu – red.) 2016.gadā ar Hilariju Klintoni, un aizvien labāk aptver, ka nevar uzvarēt 2020.gadā, ka impīčments ir viņu vienīgais instruments, lai atbrīvotos no Donalda Trampa, un demokrātus neuztrauc, ja procesā viņi nodedzinās līdz pamatiem un sagraus valsti. (..) Ja demokrātiem izdosies atstādinat prezidentu no amata (taču tas viņiem neizdosies), tas novedīs pie lūzuma, kas atgādinās pilsoņu karu, un mūsu valsts nekad neatgūsies no šī lūzuma," vārdi, ko savā lapā Twitter citēja Tramps, lika atgriezties Savienoto Valstu politiskajā diskursā domai, ka amerikāņu sabiedrība no jauna izjūt vardarbīga iekšpolitiskā konflikta traumējošās sekas.

ASV prezidents Donalds Tramps
© Sputnik / Михаил Климентьев

Ziņas, kas tagad nāk no Baltā nama, liek domāt, ka Trampa impīčmenta ierosinātā procedūra "par zvanu ar draudiem Zeļenskim" patiesībā ir izmisīgs mēģinājums aizsteigties priekšā, paspēt, pirms ģenerālprokurors Viljams Barrs un Trampa advokāts Rūdolfs Džuliani uzrādīs sabiedrībai kompromitējošu informāciju par vadošajiem demokrātu politiķiem un citiem Trampa oponentiem, turklāt runa nebūt nav tikai par bijušā viceprezidenta Džo Baidena ģimeni.

Tagad jau gandrīz neviens vairs neatceras, taču visi materiāli, no kuriem vēlāk izauga lieta par "Trampa Krievijas sazvērestību", bija Hilarijas Klintones štāba darbinieku un apakšuzņemēju darba rezultāts tandēmā ar bijušajiem (vai esošajiem) ASV, Lielbritānijas un Austrālijas specdienestu darbiniekiem un vārdā nenosauktiem (iespējams, nekad arī nepastāvējušiem) avotiem Krievijā.

Kļūst skaidrs, ka visa šī Trampa "Krievijas dosjē" izveidošana un bīdīšana uz priekšu ir viena liela speciāla operācija, kuras mērķis ir gāzt no posteņa likumīgi ievēlēto prezidentu, tas ir, runājot juridiskā valodā, dumpja vai valsts apvērsuma mēģinājums, ko veikusi daļa ASV politiskā un militārā "krējuma" ar citu valstu pilsoņu atbalstu, kuri saistīti ar citu valstu (konkrēti – Lielbritānijas) specdienestiem.

Vēl pavisam nesen šķita, ka viņiem viss izdosies, taču izrādījās, ka jau pirms vairākiem mēnešiem ģenerālprokurors (Trampa iecelts ierēdnis, kurš darīja visu iespējamo, lai apglabātu "Krievijas sazvērestības" lietu) sācis izmeklēšanu pret CIP un FIB darbiniekiem, kuri gatavoja un bīdīja uz priekšu "Krievijas dosjē", kā arī par iespējamo Trampa un viņa priekšvēlēšanu štāba izsekošanu pirms prezidenta vēlēšanām. Mediji, piemēram, Washington Post par notiekošo uzzināja tikai tāpēc, ka Barrs iesaistīja pašu Trampu pārrunās ar Lielbritānijas un Austrālijas amatpersonām ar mērķi saņemt atbalstu izmeklēšanā šajās valstīs. Domājams, no viņiem informācija nonāca žurnālistu rokās.

Ja "Trampa varas strukturām" ir pierādījumi, kuri apliecina sazvērestību pret prezidentu, ar to pietiks vērienīgākajam politiskajam procesam ASV vēsturē. Pie tam aiz restēm var nonākt gan augstu stāvošas CIP un FIB amatpersonas, gan arī pasūtītāji no Demokrātiskās partijas vadības aprindām. Procesi pret amerikāņu mafiju rāda, ka masveida "iesēdināšanai" pietiek ar vienu vienīgu vājo posmu – grupas dalībnieku, kurš piekritīs sniegt liecības apmaiņā pret iecietību.

Loģiski, ka tādu risku likvidēt vai vismaz minimizēt varēja tikai steigšus no zila gaisa sagrābstot ieganstus impīčmenta procedūras sākšanai.

Jāpiebilst, ka amerikāņu izmeklētāju uzmanības centrā nokļuva ne tikai paši valsts apvērsuma mēģinājuma dalībnieki ar melīgo "Krievijas dosjē", bet arī skeleti galveno demokrātu politiķu skapjos. Huffington Post vēsta, ka "pēdējo nedēļu laikā desmitiem pašreizējo un bijušo Valsts departamenta ierēdņu nopratināti sakarā ar elektroniskajām vēstulēm, ko viņi nosūtījuši pirms dažiem gadiem uz Hilarijas Klintones personīgo adresi (tas ir, personīgo pasta serveri – red.)". Tas nozīmē, ka Tramps, domājams, atgriezies pie skandāla ap slepenības režīma pārkāpumiem laikā, kad Hilarija Klintone ieņēma valsts sekretāra posteni, - tie būtiski kaitēja viņai 2016.gada priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Lai arī viens no republikāņu lozungiem 2016.gadā bija "Iesēdini viņu!" (tas ir, "iesēdini cietumā Klintoni!" – red.), ASV prezidents līdz šim atteicās no tik radikāliem soļiem. Iespējams, viņš ievēroja kaut kādas nerakstītas vienošanās ar demokrātiem par savstarpēju savaldību. Ļoti ticams, ka tās vairs nav spēkā. Ja tā turpināsies, nākamie divpadsmit mēneši itin labi var kļūt par neredzēti intensīvas politiskās krīzes periodu ASV. Uz "apsūdzēto sola" ASV Senātā impīčmenta ietvaros var nokļūt valsts prezidents, taču vienlaikus uz parasta apsūdzēto sola tiesā var sēsties arī CIP un FIB amatpersonas un Demokrātiskās partijas ietekmīgākie politiķi.

Politiskā cīņa pārvērtīsies par spēli "kurš kuru pirmais iesēdinās". Tiesa, var gadīties, ka pat tik nežēlīgā sadursmē uzvarētājs neatradīsies. Pastāv risks, ka tad konfrontācija no tiesu zālēm patiešām izvelsies ielās, un varu pārņems nevis tas, kuram labāk "šauj" tēmturi sociālajos tīklos, bet gan tas, kura piekritēji šauj labāk.

107
Pēc temata
Tramps publicējis video ierakstu, kurā kritizē Baidenu un demokrātus

Kāpēc Rietumus neapmierina situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā

33
(atjaunots 17:27 24.11.2020)
Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.

Francijas ārlietu ministrs padalījās humanitārās misijas detaļās, kuru viņa valsts organizēja palīdzībai Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Runa ir par ķirurgu misijas un medicīniski ķirurģiskā aprīkojuma nosūtīšanu uz reģionu, raksta RIA Novosti materiālā Irina Alksnis.

Savukārt ASV vispār iztika ar 5 miljonu dolāru piešķiršanu Sarkanā Krusta Starptautiskajai komitejai un citām nevalstiskām organizācijām, kuras sniedz palīdzību nesenā konflikta saasinājuma dēļ cietušajiem cilvēkiem.

Acīmredzams Parīzes un Vašingtonas entuziasma trūkums saistībā ar Karabahas konflikta noregulēšanu – gan retorikā, gan rīcībā – apstiprina Sergeja Lavrova sacītā patiesīgumu, kurš pieminēja viņu "aizskartās pašcieņas" demonstrāciju.

To pašu sacīja arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš ironiski atzīmēja, ka ASV un Francija "lai arī novēloti, taču arī izteica savu pozitīvo attieksmi" pret panākto vienošanos.

Un, tradicionāli, pavisam neizvēlējas vārdus situācijas aprakstīšanai Ankara. Turcijas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Rietumi NATO un ES personā 30 gadu laikā izrādījās joprojām nespējīgi izvirzīt "konkrētus un reālistiskus piedāvājumus" Karabahas konflikta atrisināšanai, kamēr Krievija un Turcija spēja "panākt savstarpēju sapratni".

Par to, ka vienošanās par Kalna Karabahu izrādījās sāpīgs zaudējums Rietumiem – sevišķi, ASV un Francijai, kuras kopā ar Krieviju ir šī konflikta mierīga noregulēšanas ceļu meklēšanas EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas, – sāka rakstīt uzreiz.

Ja tic The National Interest žurnālistiem, šoreiz Rietumiem pagadījās nogulēt vispār visu. Tiem kļuva par negaidītu notikumu gan karadarbību atjaunošanās, gan parakstītā vienošanās, kurš paredzēja Krievijas miernešu ievešanu reģionā. Izdevums uzvēla vainu par notikušo Amerikas izlūkdienestiem, kuri, saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju, pat nespēja iegūt informāciju par Putina un Erdogana pārrunām. Savukārt par rezultātu kļuva jūtams ASV pozīciju kritums reģionā.

Taču dzīvē situācija ir vēl sliktāka, jo pozīcija "izlūkdienesti slikti pastrādāja" ļauj piesegt daudz vērienīgāku ASV izgāšanās raksturu visā šajā stāstā.

Karabahas konflikta noregulēšana, neraugoties uz salīdzinoši lokālu konflikta raksturu, iezīmē principiāli jaunu izmaiņu posmu, kuras piedzīvo globālā politiskā sistēma. Šī nebija pirmā reize, kad Savienotās Valstis un Eiropa izrādījās nevajadzīgi un nevēlami partneri vienlaikus visām iesaistītajām pusēm.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Svarīgākais rietumu hegemonijas marķieris pēdējo 30 gadu laikā bija to visuresamība un visaptverošais pieprasījums. Jebkurā situācija, jebkurā konfliktā – pat lielā mērā iekšpolitiskos konfliktos visdažādākās valstīs – vienmēr atradās spēki, kuri apelēja uz Rietumiem, vērsās pie tiem pēc atbalsta, rēķinājās ar palīdzību un nereti saņēma to vienā vai otrā veidā.

Kā uzskatāmāko paraugu šādai pieejai var atsaukt atmiņā epizodi Krimā 2014. gada pavasarī, kad Ukrainas karavīri centās "ieņemt" Krievijas militāro objektu ar kliedzieniem "Amerika ir ar mums". Tas, protams, izskatās smieklīgi, bet tai pat laikā ļoti precīzi atspoguļo ievērojama cilvēku skaita, tai skaitā augstāko amatpersonu, domu gājienu uz visas planētas – no Baltkrievijas līdz Venecuēlai, no Sīrijas līdz Honkongai.

Turklāt šādu lietu kārtību Rietumi mērķtiecīgi atbalsta, kuri, protams, ir ieinteresēti turpināt būt "patiesība pēdējā instancē" un paturēt, ja ne kontrolpaketi, tad vismaz veto tiesības katrā pasaules problēmā un konfliktā. Tas, jāsaka, ir viens no to ģeopolitiskās dominēšanas pamatakmeņiem.

Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses. Tas vēl vairāk iespaido, jo pārrunu process noteikti nebija vienkāršs, kas atspoguļojās arī iesaistīto galvaspilsētu oficiālajos paziņojumos, kuri brīžiem savstarpēji bijā ļoti asi.

Taču tā vietā, lai pēc pasaulē ierastās tradīcijas iesaistītu ASV vai Eiropu savas pozīcijas pastiprināšanai, visi draudzīgi pieturējās pie pārliecības "paši savā starpā tiksim skaidrībā".

Un patiešām tika skaidrībā – jau post factum informējot Rietumus kopā ar pārējo pasauli par panākto un pat jau uzsākto vienošanu īstenošanas faktu.

Tādējādi tika nodarīts nopietns trieciens vēl vienam ASV ietekmes stūrakmenim un pretenzijām uz īpašo statusu pasaules sistēmā. Un prakse rāda, ka pēc pirmā mēģinājuma – turklāt tik veiksmīga – obligāti sekos citi.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka amerikāņi izvēlas norakstīt notikušo uz nejaušu savu izlūkdienestu izgāšanos. Tas ir vienkāršāk un ērtāk, nekā apzināties un vēl jo vairāk publiski atzīt, ka patiesībā konflikta noregulēšana Kalnu Karabahā nozīmē kārtējo tektonisko nobīdi pasaules politiskajā sistēmā, kura pakāpeniski atņem Savienotajām Valstīm un kopumā Rietumiem ekskluzīvo statusu tajā.

33
Tagi:
Kalnu Karabaha, Rietumi
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Karabaha: Krievijas mierneši atmīnējuši Lačinas koridoru
Turcijas mierneši Karabahā: būt vai nebūt
No kara Karabahā varēja izvairīties: atklāta saruna ar Vladimiru Putinu
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši
Miernešu spēki

Miernešu operācijas reitings Kalnu Karabahā

24
(atjaunots 10:45 24.11.2020)
Krievijas karavīru dislokācija minimizē konflikta militāra risinājuma risku un ļauj Azerbaidžānas un Armēnijas vadība atgriezties pie pārrunu galda, bet vietējiem iedzīvotājiem – savās mājās.

Misija demonstrē Krievijas ārpolitikas augsto efektivitāti, kā arī Krievijas Bruņoto spēku nevainojamo organizāciju un cīņas gatavības augsto līmeni, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki konflikta zonā nivelē pretinieku bruņotas konfrontācijas risku. Krievijas GKS kara transporta lidmašīnas vēl joprojām nogādā konflikta zonā 15. motorizēto strēlnieku brigādes vienības un tehniku – tas ir uzticams stabilitātes garants Dienvidkaukāzā. Kopš operācijas sākuma Stepanakertā un citās apdzīvotās vietās no Armēnijas teritorijas atgriezušies vairāk nekā 4 tūkstoši bēgļu.

Sarežģītā humanitāro uzdevumu kompleksa risināšanai Kalnu Karabahā Starpresoru reaģēšanas centrā strādā Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas vienība un piecas specializētās struktūras, kas nodarbojas ar spridzekļu neitralizācijas, medicīniskās, transporta un sadzīves sagādes jautājumiem un naidīgo pušu samierināšanu.

Novērošanas posteņi, patruļas un  policijas funkciju izpilde drošības zonās "Ziemeļi" un "Dienvidi" ir manāmas ar neapbruņotu aci. Mierneši rūpējas par civilā autotransporta drošu satiksmi Lačinas koridorā, pārbauda automašīnas, lai novērstu ieroču pārvadāšanu. Daudzi operācijas uzdevumi, struktūras, mehānismi un algoritmi nav tik labi saskatāmi. Situācijai Karabahā nav analogu vēsturē un tā izvirza ļoti stingras prasības 15. motorizēto strēlnieku brigādes kareivjiem.

Krievijas Federālais drošības dienests kontrolēs to, kā Armēnija nodrošina transporta satiksmi starp Azerbaidžānas rietumu rajoniem un Nahičevānas Autonomo Republiku (nekavēta pilsoņu, transporta līdzekļu un kravu pārvietošanās abos virzienos). Krievijas valdība segs ar miernešu darbību saistītos izdevumus. Jāpiebilst, ka tāda operācija izmaksā simtiem miljonu dolāru gadā (personālsastāva uzturēšana, tehnikas ekspluatācija, degvielas patēriņš), taču drošība Dienvidkaukāzā nav ar naudu mērāma.

Operācijas nozīme ir milzīga, reitings – ārkārtīgi augsts. Lai arī ANO mērogā Krievijas misija Karabahā nav plašākā, tomēr tai ir milzīga nozīme stabilitātei Dienvidkaukāzā un Kaspijas reģionā.

Tuvākās ārvalstis

Krievijas mierneši daudz izdarījuši, lai stiprinātu drošību pēcpadomju teritorijā – Abhāzijā, Dienvidosetijā, Tadžikistānā, Piedņestrā. Tomēr nesenie traģiskie notikumi Kalnu Karabahā liecina, ka bruņoto konfliktu potenciāls NVS valstīs saglabājas. Piemēri ir visu acu priekšā.

Nesen Moldovas jaunievēlētā prezidente Maija Sandu paziņoja, ka nepieciešams izvest Krievijas karavīrus no Piedņestras. Iespējams, viņa ir aizmirsusi, ka tas ir vienīgais reģions Austrumeiropas teritorijā, kur pēc miernešu kontingenta ievešanas 1992. gadā saskaņā ar atbilstošu vienošanos tika pielikts punkts karadarbībai un tā nav atsākusies jau 28 gadus.

© Sputnik / Aram Nersesyan

Piedņestrā dislocēta Krievijas BS Operatīvā grupa. Viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir milzīgā un ļoti bīstamā vecās munīcijas arsenāla (vairāk nekā 20 tūkstoši tonnu) apsardze netālu no Kolbasnas apdzīvotās vietas (90. gadu sākumā šurp nogādāja padomju karaspēka munīcijas krājumus no Vācijas, Ungārijas un Polijas). Nav iespējams likvidēt arsenālu uz vietas, arī izvest būtu grūti – būtu vajadzīgi aptuveni 2500 vagoni, pie tam 57% munīcijas vairs nav pārvietojami. Ja krievu kareivji aizies, stāvoklis Moldovā kļūs sprādzienbīstams – vistiešākajā nozīmē. Cerēsim, ka pragmatiska pieeja gūs virsroku.

Gribētos pieminēt miernešu efektivitāti Centrālāzijas virzienā. atgādināšu: 1993. gadā Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna un Kirgizstāna parakstīja lēmumu par Kolektīvo miernešu spēku (KMS) izveidi. Tie kļuva par stabilitātes stūrakmeni reģionā. Toreiz KMS iekļāvās Krievijas 201. motorizēto strēlnieku divīzija un pārējo valstu vienības. Kopīgiem spēkiem miernešiem tajā pašā gadā izdevās nivelēt bruņoto konfliktu Tadžikistānā. Republikā palika Krievijas FDD robežsardzes dienesta operatīvā grupa, bet 2005. gadā uz 201. motorizēto strēlnieku divīzijas bāzes Tadžikistānā veidojās 201. Krievijas armijas bāze, pēc būtības – mierneši.

Krievijas Federācija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle līdz ar citām valstīm ir atbildīga par mieru visā pasaulē. Valsts novērš un likvidē starpnacionālos un iekšējos konfliktus pēcpadomju teritorijā un citās valstīs autonomu misiju, ANO spēku un KDLO kontingenta sastāvā.

No Dienvidslāvijas līdz Angolai

Krievijas mierneši guvuši vērā ņemamu pieredzi – no ANO militāro novērotāju skaita viedokļa valsts iekļāvusies pirmajā desmitā.

Šada veida misijas tiek relatīvi dalītas divās kategorijās – miera uzturēšana un pušu piespiešana ievērot mieru ar spēku. Atbilstoši stāvoklim konflikta zonā, miernešu spēku prioritārie uzdevumi un darbības, operācijas statuss var mainīties. Piemēram, 2008. gada augustā miera uzturēšanas operācija Gruzijas-Dienvidosetijas konflikta zonā pārvērtās par operāciju, kas piespieda Gruziju ievērot mieru (pēc Gruzijas lēmuma sākt karadarbību un uzbrukuma Krievijas miernešu postenim).

Smago pieredzi Krievijas karavīri paplašina jau kopš 1992. gada, kopš ANO operācijām Dienvidslāvijā (1992.-2003.gg.), kur Krievijas kontingents sasniedza 1600 cilvēkus. Vēlāk līdzīgi uzdevumi tika risināti Angolā, Libērijā, Mozambijā, Kotdivuārā, Ruandā, Burundi, Etiopijā, Sudānā, Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā. Katrai misijai ir savas īpatnības, atkarīgas no konflikta līmeņa, militārās pretdarbības riska drošības zonā, piesaistāmo spēku skaita, loģistikas un rotācijas īpatnībām, vietējo iedzīvotāju mentalitātes un klimata apstākļiem. Kareivji spiesti ātri pielāgoties "nestabila" miera stāvoklim svešā valstī un pastāvīgi būt cīņas gatavībā visa komandējuma laikā. Parastais rotācijas cikls veido sešus mēnešus, un tas ir skarbs miernešu fiziskās izturības un gara spēka pārbaudījums. Novērotāju misijas ir gandrīz neapbruņotas, operācijas ar miernešu spēku dalību pārsvarā ir viegli bruņotas.

Šogad Krievijas mierneši piedalās deviņās ANO misijās: Rietumsahārā (MINURSO), CĀR (MINUSCA), Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUSCO), Kiprā (UNFICYP), Sudānā (UNISFA), Kosovā (UNMIK), Sudānas dienvidos (UNMISS), Tuvajos Austrumos (UNTSO) un Kolumbijā (UNVMC). To vidū lielākā ir ANO un Āfrikas savienības miernešu operācija Sudānā (vairāk nekā 20 tūkstoši kareivju). Neskatoties uz eksotisko ģeogrāfiju, tas ir smags darbs ar pastāvīgu dzīvības risku. Ik gadus visā pasaulē iet bojā aptuveni 100 mierneši. Pārsvarā tas notiek mērķtiecīgu uzbrukumu rezultātā.

24
Tagi:
aizsardzība, bruņotie spēki, mierneši, Kalnu Karabaha, Krievija, ANO
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā
Krīze Karabahā un dronu pielietojuma pieredze Sīrijā
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"
Ilga Šuplinska

Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju

0
(atjaunots 16:11 25.11.2020)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš šonedēļ centīsies panākt izlīgšanu starp izglītības un zinātnes ministri un skolotāju arodbiedrību.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Jaunie ierobežojumi, kuru mērķis ir apturēt Covid-19 izplatību, izraisīja jaunu konflikta vilni starp skolotāju arodbiedrību un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, vēsta Latvijas Radio.

Saskaņā ar jaunajām prasībām, kuras vakar atbalstīja valdība, no 30. novembra katram skolēnam no 1. līdz 6. klasei ir jānodrošina 3 kvadrātmetru platība. Skolotājiem no 30. novembra ir jālieto sejas maskas, arī mācību stundu laikā. Ja skola nespēj nodrošināt šo normu izpildi, tai ir jāorganizē tālmācības.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga aicina ideja autorus iedomāties klasi 90 kvadrātmetru platībā, kur skolotājam maskā ir jāsaņem atgriezeniskā saite no katra skolēna.

Viņa uzskata, ka jaunajos ierobežojumos ir zināma daļa cinisma – mazas klases visātrāk pāries pie tālmācībām, jo fiziski nav iespējams izpildīt šīs prasības. Tādējādi, valdības lēmuma faktiskais mērķis ir, lai bērni vairāk mācās attālināti.

"Tad vajadzēja atklāti pateikt – lūdzu, ejam visi uz attālinātajām mācībām," uzsvēra Vanaga.

Anita Pēterkopa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve, paskaidroja, ka galvaspilsētā izpildīt prasības par 3 kvadrātmetriem uz vienu bērnu būs grūti. Pēc viņas sacītā, Rīgā vismaz trešdaļā skolu klasēs ir pa 30-33 skolēniem. Dome sazināsies ar katru izglītības iestādi, lai vienotos, kā izpildīt prasības, un noskaidrot, kuras var un kuras nevar īstenot jaunās normas.

Skolotāju arodbiedrības padome šodien pieņems lēmumu par Šuplinskas demisijas pieprasīšanu.

Lēmumu par to plānoja pieņemt arī agrāk, taču organizācija deva ministrei iespēju izskaidrot savu pozīciju. Skolotāji gaidīja atbildes uz viņiem svarīgiem jautājumiem. Tomēr, pēc Vanagas sacītā, daļa saņemto paskaidrojumu bija "gana saturiski tukšas, par daļu prasībām nav pat pussolis pasperts pretī".

Premjerministrs Krišjānis Kariņš piedalīsies Šuplinskas un Vanagas dialogā un cer uz mierīgu konflikta atrisināšanu.

"Uzskatu, ka sarunu gaitā daudz ko var panākt," paziņoja premjers.

Tikšanās ir ieplānota ceturtdien – pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes.

0
Tagi:
skolotāji, Ilga Šuplinska
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Šuplinska paņēma savus vārdus atpakaļ: vecākiem neatļaus izvēlēties tālmācības
Varbūt vismaz slēpes novilksim: Krivcova piedāvā izmantot Šuplinskas apgaismības mirkli
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs