Britu karavīri, foto no arhīva

"Lielā spēle 2". Kāpēc britu ģenerāļiem vajadzīga jauna konfrontācija ar Krieviju

92
(atjaunots 16:52 02.10.2019)
Atgriešanās pie lielvalstu konkurences, konfrontācija gan cīņas laukā, gan kibertelpā, bruņošanās sacīkšu atsākšanās – Lielbritānijas Bruņoto spēku galvenā štāba komandieris Patriks Sanderss brīdinājis par jaunu "Lielo spēli" ar Krieviju.

Pēc Patrika Sandersa domām, Lielbritānijas valdības ārkārtas kabinetam COBRA jāpāriet pie nepārtraukta darba režīma, lai savlaicīgi reaģētu uz mūsdienu izaicinājumiem. Turklāt valdībai nepieciešama jauna tās rīcībā esošo resursu koordinācijas metode, sākot no militārajiem līdzekļiem līdz iestādēm, ka atbild par reakciju civilās krīzes gadījumā. Par to, kas ir "Lielā spēle" Londonas izpratnē, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Konfrontācijas pirmavoti

Sanderss uzskata, ka valstij nepieciešama pastāvīgi strādājoša nacionālā iestāde, kas spētu nekavējoties reaģēt uz ārkārtas notikumiem, jo tādas valstis kā Krievija un Ķīna draud atgriezties pie "Lielās spēles" jaunā formā. Kā teica militārpersona - "steroīdu ietekmē". Terminu "Lielā spēle" ieviesa Radjards Kiplings romānā "Kims" 1901. gadā. Tas apzīmēja Lielbritānijas un Krievijas impēriju ģeopolitisko sacensību par varu Dienvidāzijā un Centrālāzijā XIX gs. un XX gs. sākumā. Briti centās maksimāli vājināt Krievijas ekspansiju šajā reģionā, tostarp – arī ar militārām metodēm. Piemēram, kaujā pie Aslanduzas 1812. gadā Krievijas impērijas spēkiem pretī stājās Persijas armija, ko apmācīja britu virsnieki.

1830. gadā par abu lielvalstu cīņas lauku kļuva Afganistāna. Britiem ļoti nepatika emīra Dosta Muhameda prokrieviskais noskaņojums. 1838. gadā viņi iebruka valstī un Kabulas tronī uzsēdināja savu marioneti – emīru Šudžu. Viņš noturējās pie varas trīs gadus – 1841. gadā viņu gāza no troņa. Valda uzskats, ka tur savu roku pielikusi Krievija. Abu impēriju sāncensības jaunais uzliesmojums bija saistīts ar krievu iekarojumiem Vidusāzijā XIX gs. otrajā pusē. Lielbritānijas premjerministrs Bendžamins Dizraeli rakstīja karalienei Viktorijai: "Mums jāpadzen moskoviti no Vidusāzijas un jānomet Kaspijas jūrā". Konfrontācijas rezultātā 1872.-1873. gg. Pēterburga un Londona parakstīja līgumu, kas atzina par bufera zonu milzīgas teritorijas starp Buhāras un Afganistānas emirātiem. Ņemot vērā Lielbritānijas naidīgo viedokli, pirms Berlīnes kongresa, ar ko noslēdzās Krievijas un Turcjas karš 1878. gadā, Aleksandrs II deva pavēli virzīt Turkestānā dislocētos spēkus – 20 tūkstošus cilvēku – uz Balhas, Bamiana un Kabulas pilsētām Afganistānā. Tika izvērtēti iebrukuma plāni Kašmirā un Čitralā, taču no tiem vēlāk nācās atteikties.

Abu impēriju attiecību saasināšanās, kas teju vai izvērtās īstā karā, vēsturē iegājusi kā Afganistānas krīze. Tā bija no gadsimta sākuma ilgušās "Lielās spēles" kulminācija. 1885. gadā starp Afganistānu un Krieviju izcēlās bruņots konflikts – Kabula pretendēja uz Turkmenistānas dienvidu rajoniem. Konfrontāciju provocēja Anglija, kas centās pastiprināt savu ietekmi reģionā un izmantoja Afganistānu cīņā ar Krieviju. 1884.gadā, kad Krievijas impērija pievienoja Turkmēnijas dienvidus, izcēlās ass Anglijas un Krievijas konflikts, saistīts ar robežu novilkšanu starp Krieviju un Afganistānu. Britu uzkūdīts, emīrs Abdurrahmans centās iegūt pēc iespējas lielākas strīdīgās teritorijas. 1885. gada marta beigās afgāņu spēki pārcēlās pār Kukšas upi un devās uz Pendžes oāzi Turkmenistānā. 30. martā ģenerāļa Aleksandra Komarova vienība sakāva afgāņus pie Taškepri tilta. Briti, kuri plānoja nostāties Abdurrahmana pusē, nobijās spert atklātus soļus, redzot, ka emīrs ir atteicies no tālākiem aktīviem soļiem. Galu galā Pendžes oāze palika Krievijas teritorijā.

Zems līmenis

Tās ir tikai dažas izpausmes Krievijas un Lielbritānijas "Lielajā spēlē" XIX un XX gs. Mūsdienās abu valstu konfrontācija pārsvarā notiek diplomātijas laukā. Valstu attiecības ir stipri atvēsušas jau 2000. gados. Krievija vairākas reizes ir pieprasījusi dažu čečenu teroristu, arī Ahmeda Zakajeva ekstradīciju. KF pieprasījusi arī oligarha Borisa Berezovska izdošanu, taču nemainīgi saņēmusi Lielbritānijas atteikumu. No 2007. gada Krievija atsāka tālā rādiusa patruļas, kurās tiek izmantoti bumbvedēji Tu-95. To maršruti nereti veda netālu no Lielbritānijas gaisa telpas, kur tos pavadīja britu iznīcinātāji.

Abu valstu attiecības vēl vairāk pasliktinājās 2014. gadā, pēc Krimas pavasara. Anglija, ASV un to sabiedrotie NATO ieviesa pret KF ekonomiskas sankcijas. 2015. gadā Lielbritānijas Drošības stratēģijas jaunajā redakcijā Krievija tika iekļauta starp primārajiem draudiem. The Times atzīmēja, ka tā ir reakcija pēc kontingenta palielināšanās Kaļiņingradas apgabalā, stratēģisko bumbvedēju lidojumiem gar NATO valstu robežām un vairākiem citiem Maskavas soļiem.

Vēl lielāka spriedze abu valstu attiecībās sākās 2018. gadā pēc Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes bijušā darbinieka Sergeja Skripaļa saindēšanas mēģinājuma Solsberijas pilsētā, par ko Londona bez jebkādiem pierādījumiem apsūdzēja Maskavu. Apvienotā Karaliste ieviesa sankcijas pret Krieviju un izraidīja 23 KF vēstniecības darbiniekus. Atbildot Krievija izsūtīja 23 Lielbritānijas vēstniecības darbiniekus un slēdza Britu padomes ofisus valstī.

Situāciju mazliet uzlaboja pasaules čempionāts futbolā, kas notika 2018. gada vasarā Krievijā. Tā organizāciju augstu novērtēja par prasīgie britu mediji. Tomēr kopumā valstu attiecības joprojām, ir ļoti sliktas.

2019. gada augustā un septembrī Lielbritānija uzņēma savā teritorijā ASV stratēģiskos bumbvedējus. Smagās lidmašīnas B-2 pirmo reizi piedalījās kopīgos manevros ar karalisko GKS piektās paaudzes iznīcinātājiem F-35B.

Vienlaikus britu aviācija turpina izlūkošanu pie Krievijas robežām. Piemēram, 12. septembrī radioizlūkošanas lidmašīna Bombardier Global Express Sentinel R.1 lidoja gar Ļeņingradas un Pleskavas apgabalu robežām. Lidaparāts kursēja virs Latvijas un Igaunijas vairāk nekā 13 kilometru augstumā.

Viss liecina, ka jauna "Lielā spēle" jau ir sākusies. Tiesa, virkne ekspertu ir pārliecināti: Lielbritānijas Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vārdi nozīmē nevis reālu nodomu iesaistīties kārtējā globālā konfrontācijā, bet gan vēlmi "izsist" papildu līdzekļus aizsardzībai.

"Ģenerāļi vienmēr gatavojas pagātnes kariem, - radio Sputnik ēterā paskaidroja politologs Dmitrijs Berezņakovs. – Spēka struktūrām patīk tādas spēles, iebiedējot valdību, lai saņemtu resursus pastāvēšanai. Tas arī viss. Turklāt Lielbritānijai vienmēr ir bijis ērti, ka ir tāds ienaidnieks kā Krievija. Galvenais – lai civilā valdība aukstasinīgi un objektīvi vērtētu ģenerāļus, kuri var novest ekonomiku līdz gluži specifiskiem rādītājiem."

92
Kiberuzbrukumi, foto no arhīva

Olimpiskais un Navaļnija skandāls: ASV un Lielbritānija glābj vērtīgāko

9
(atjaunots 18:37 21.10.2020)
ASV un Lielbritānija atkal apsūdz Krieviju, šoreiz kiberuzbrukumos Olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā un Japānā. Kārtējās nepamatotās insinuācijas par absurdo Maskavas noziegumu no pirmā acu uzmetiena šķiet bezjēdzīgas. Bet vai tas patiešām tā ir?

No vienas puses, ar rusofobo mediju kampaņu Rietumiem viss ir kārtībā. Incidents ar Alekseju Navaļniju nav vēl līdz galam atstrādāts. It kā nav nekādas nepieciešamības palaist jaunas pīles, sevišķi tik augstā – ārpolitikas iestāžu un galveno specdienestu vadītāju – līmenī. Bet no otras puses – iepriekšējā pieredze, ieskaitot arī situāciju ar Krievijas blogeri, liecina, ka uz kaut kādu patiešām nopietnu un Maskavai sāpīgu pasākumu ieviešanu jebkurā gadījumā var necerēt.

Tajā pašā laikā sinhronā Vašingtonas un Londonas uzstāšanās liecina par kopīgu mērķu esamību, ko vēlas panākt abas galvaspilsētas.

Bet par ko konkrēti varētu būt runa?

Atminējums, visticamāk, ir jāmeklē Tokijas un Seulas reakcijā uz izvirzītajām apsūdzībām. Japānas valdība atteicās no komentāriem, paņemot pauzi "attiecīgas informācijas" ievākšanai. Dienvidkorejas varasiestādes arī izvēlējās neko nekomentēt.

Spriežot pēc visa, abu valstu oficiālās personas un specdienesti – starp citu, galveno Rietumu sabiedroto reģionā – nebija iepriekš informēti par Amerikas un Lielbritānijas operāciju un tagad ir spiesti steigšus orientēties pēc situācijas, lai neiegāztu sevi un beigās ieņemtu maksimāli akurātu pozīciju. Kā to izdarīja, piemēram, Japānas Olimpiskā komiteja, kura paziņoja, ka neizjuta kiberuzbrukumu ietekmi tās darbībā.

Tādēļ ar augstu varbūtību galvenais jaunās pret Krieviju vērstās kampaņas mērķis, lai cik dīvaini tas nešķistu, ir nebūt ne mūsu valsts, bet gan pārējā pasaule – un pirmām kārtām paši Rietumi. Un rusofobā dienas kārtība šeit uzstājas kā ērts un ierasts instruments, nevis pašmērķis.

Informācijas un propagandas dominēšana ir svarīgākā ASV hegemonijas daļa. Savukārt Lielbritānija šajā jautājumā tradicionāli tās atbalsta, jo tieši visietekmīgāko angļu mediju kopumu abās Atlantijas okeāna pusēs mēdz dēvēt par globālo mediju meinstrīmu. Tāpat sen un labi zināms par abu valstu īpašo tuvību politiskās un specdienestu jomu sadarbībā.

Pakāpeniska Savienoto Valstu lielvalsts varenības degradācija un skaidra Apvienotās Karalistes aizkulišu ietekmes pavājināšanās starptautiskajā arēnā pēdējos gados pārtapa par ierastu realitāti. Tomēr šie procesi galvenokārt skar ekonomiskos, birokrātiskos un dažus politiskus mehānismus.

Tajā pašā laikā ir jomas, kurās abu lielvalstu pārākums līdz šim bijusi neapstrīdams. Kā jau nevar apšaubīt amerikāņu armijas virsroku NATO, tā arī neviens kontinentālās Eiropas medijs ietekmīguma ziņā nespēj sacensties ar britu Times vai amerikāņu CNN. Nerunājot jau par to, ka tieši aiz okeāna atrodas tik jaudīgu sabiedriskā viedokļa manipulācijas instrumentu, kā Twitter un Facebook, kontroles centrs.

Skarbā Vašingtonas politika pret RT vai Ķīnas izcelsmes TIkTok apliecina, ka tur lieliski apzinās šādu struktūru nozīmīgumu. Taču Savienotās Valstis jau tomēr ir pieradušas pie tā, ka ģeopolitiskajiem oponentiem ir savi ļoti nopietni mediju ietekmes resursi, un vienkārši veic pasākumus to darbības ierobežošanai pie sevis.

Daudz jūtīgāka Amerikas un Lielbritānijas specdienestu un propagandas tandēmam varētu kļūt konkurentu parādīšanās pašos Rietumos. Bet tieši tas arī tagad notiek, un Navaļnija lieta ir apliecinājums tiem nepatīkamiem un nevēlamiem procesiem.

Krievijā skandāls saistībā ar blogeri var izskatīties kā jau ierastā lieta, taču patiesībā tas ir savā ziņā unikāls, jo tas no sākuma līdz galam ir Berlīnes darbs.

Jā, Vācija izmantoja standarta rusofobo pieeju, taču tā mantojusi to no "vecākajiem partneriem".

Vācieši kontrolē Navaļniju. Viņš stāsta to, kas viņiem ir nepieciešams: no "Ziemeļu straumes 2" aizsardzības līdz pārmetumiem amerikāņiem, kuri neizrāda viņam īpašu atbalstu. Par pasaulei galveno ziņu avotu uz dažām dienām kļuva vācu izdevumi, savukārt angļu mediji bija spiesti to visu citēt un tiražēt.

Šajā kontekstā stāsts par krievu hakeriem no GIP, kuri uzbrūk Olimpiādēm, iegūst absolūti īpašu jēgu. Faktiski ar tā palīdzību amerikāņi un briti tiecas līdz galam izskalot no dienas ziņu kārtības Navaļnija tematu – jo tas, būtībā, ir viņu konkurentu projekts. Turklāt Vašingtonai un Londonai ir svarīgi kopumā atgriezt kontroli pār globālo mediju politisko telpu, kuru uz laiku sev pakļāva Eiropa ar vāciešiem priekšgalā.

Lai gan abas puses šeit izmanto mūsu valstij ārkārtīgi nedraudzīgu retoriku, pēc būtības viņu domstarpības spēlē par labu Krievijai (un daudzām citām valstīm), jo pastiprina konfliktu līmeni Rietumos un stimulē to turpmāko kritumu.

Un to faktu, ka Vācijai pirmo reizi izdevās – lai arī ne uz ilgu laiku – pārtvert kontroli pār pasaules politiskās un informācijas telpu, ir vērts uztvert nevis kā unikālu izņēmumu, bet gan kā pirmo bezdelīgu. ASV un Lielbritānijai ir jēga pamazām gatavoties mediju dominēšanas zaudēšanai, jo izaicinājumu tām tagad met ne tikai ģeopolitiskie konkurenti, bet arī tuvākie sabiedrotie.

9
Tagi:
Vācija, Lielbritānija, ASV, Krievija, kiberuzbrukums
ASV iznīcinātājs F-16

"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās

35
(atjaunots 20:04 20.10.2020)
Amerikāņi mācās karot ar Krieviju maksimāli reālos apstākļos. Nesen Pentagons izsludināja PSRS un Krievijā ražoto ieroču maketu partijas iepirkumu.

Mācībās pilna mēroga bruņojumu izsniegs karavīriem, kuri tēlos pretinieku. Pasūtītājs pieprasījis, lai maketi būtu izgatavoti no ļoti izturīga uretāna, kas nesalūzīs arī pēc ilggadīgiem treniņiem, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ienaidnieka tēls

Iepirkuma aprakstā precizēts, ka runa ir par prettanku granātmetējiem RPG-7, pārnēsājamiem zenītraķešu kompleksiem "Strela 2", Kalašņikova automātiem un ložmetējiem, Dragunova snaipera šautenēm, granātām F-1, RGD-5 un RG-42.

Tas viss jānogādā Beninga fortā – vienā no lielākajām armijas bāzēm ASV. Tajā ik gadus tiek apmācīti līdz 96 tūkstoši karavīru 85 specialitātēs. Katrs tanku un kājnieku vienību kareivis sāk dienestu Beninga fortā. Acīmredzot, Pentagons nolēmis tuvināt mācību programmu reāliem kaujas apstākļiem, kas radīsies kara gadījumā ar Krieviju.

Amerikāņi jau agrāk ir lietojuši svešu bruņojumu, tehniku, pat uniformu. Piemēram, septembra beigās viņi organizēja manevrus, kuros plaši izmantoja uzbrukuma bezpilota lidaparātus. Mērķim bija izraudzīti zenītraķešu-lielgabalu kompleksu "Pancirj S1" maketi. Savukārt daudzajās mācībās Eiropā pretinieka lomā bieži vien ir NATO kareivji formastērpos, kas aizdomīgi atgādina Krievijas "ciparu".

Tādas "maskuballes" jēga ir skaidra – atbrīvoties no bailēm pretinieka priekšā, iemācīties atpazīt ienaidnieka tehniku un kareivjus, iepazīties ar citu taktiku.

Tāda veida mācību priekšrocības ASV aptvēra jau aukstā kara gados, kad sākās programma OPFOR (Opposing Force). Armijā tika izveidotas speciālas vienības, kas mācībās tēloja Varšavas līguma valstu bruņotos spēkus.

OPFOR kareivji nēsāja padomju armijas formastērpam līdzīgu formu, rīkojās saskaņā ar domājamā pretinieka noteikumiem un aktīvi izmantoja austrumu bloka militāro tehniku.

OPFOR vienības ASV iemēģināja padomju BMP-1, ko 70. gadu beigās ASV nodeva Ēģiptes prezidents Anvars Sadats. Tās dzenāja pa poligoniem, rūpīgi izpētīja, apšaudīja no dažādiem kalibriem. Rezultātā uz kājnieku kaujas mašīnas M2 Bradley tika uzstādīts 25 mm lielgabals M242 Bushmaster, kas spēja cauršaut jebkuras padomju vieglās bruņutehnikas priekšējās bruņas.

Imitācijas un trofejas

Tomēr amerikāņiem katastrofāli trūka pretinieka tehnikas paraugu un rezerves daļu. Galu galā OPFOR tika apbruņotas ar dīvainiem "mutantiem" – vienības saņēma par padomju mašīnām nomaskētu amerikāņu tehniku.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

80. gados ASV noliktavās sakrājās aptuveni tūkstotis vieglo tanku Sheridan. Tos nolēma izmantot OPFOR interesēs. Uz šo mašīnu bāzes radīja tanku T-72, BMP-1, pašgājēja zenītiekārtu "Šilka" un pašgājējlielgabalu "Gvozdika" imitācijas. Vēlāk parādījās par T-72 un BMP-2 maskēti bruņutransportieri M113 un M2 Bradley.

Par īstu zelta laikmetu OPFOR kļuva periods pēc PSRS sabrukuma. Varšavas līguma organizācijas bijušās valstis labprāt pārdeva amerikāņiem vai pat dāvināja bez maksas militāro tehniku. Toreiz OPFOR vienības saņēma tankus T-72 un T-80U, kājnieku kaujas mašīnas BMP-2, bruņutransportierus BTR-80, zenītraķešu-lielgabalu kompleksus "Tunguska", artilērijas sistēmas un daudz ko citu.

Visa tehnika tiek izmantota. Piemēram, daļu "trofeju" pastāvīgi izmanto ASV Jūras kājnieku korpusa 1. divīzijas 3. amfībiju-trieciena bataljons Kemppendltonas bāzē Kalifornijā. Bruņutehnika tiek izmantota poligonā pastāvīgās dislokācijas vietā.

Jūras kājnieku rīcībā ir arī vairāki helikopteri Mi-24, kas saņemti no bijušā sociālistiskā bloka valstīm. Militāro mācību kursā bija iekļauts vingrinājums ar mērķi mazināt karavīru bailes no krievu šausmīgā "krokodila". Vienība sagulst līdzenā laukā, bet helikopters vairākkārt nolido minimālā augstumā un maksimālā ātrumā virs karavīriem. Aukstā kara laikā Mi-24 lomu tēloja helikopteri-amfībijas Sikorsky SH-3 SeaKing un franču Aerospatiale SA 330.

"Sarkanie" meistari

Gaisa pretinieka loma mācībās ASV parasti tiek piešķirta eskadriļai "Agresors", kas saformēta 70. gadu sākumā. Tā lido ar PSRS un Krievijas kara lidmašīnu imitācijām. Vispirms tās bija amerikāņu F-5 ar sarkanām zvaigznēm uz spārniem, bet jau 1973. gadā atveda pirmo oriģinālo MiG-21F-13, ko izraēlieši sagrāba no arābiem. Jau dažus gadus vēlāk Nevadas debesīs pacēlās MiG-21bis un MiG-23.

Pēc PSRS sabrukuma "agresoru" rokās tika modernākas mašīnas. Piemēram, 2016. gada decembrī tika nofotografēts iznīcinātāja Su-27 mācību lidojums Nevadā kopā ar amerikāņu F-16. Domājams, Su-27 nokļuvis ASV no Ukrainas. Mediji vēstīja, ka amerikāņiem ir vairākas tādas mašīnas, kā arī vairāk nekā divi desmiti frontes iznīcinātāju MiG-29. Tomēr "agresoru" parka pamatā ir Krievijas kamuflāžas krāsās "tērpti" F-5, F-15, F-16 un F/A-18.

Līdztekus "atmosfērai" šīs vienības imitē pretinieka lidmašīnu taktiku un tehniskās īpatnības. ASV Gaisa spēkos valda uzskats, ka tas ir ļoti svarīgi no psiholoģiskā viedokļa.

Jau Otrā pasaules kara laikā amerikāņi ievēroja, ka liela daļa jauno pilotu "sastingst", pirmo reizi tiekoties ar pretinieku. Zaudētās sekundes daudziem maksāja dzīvību.

Komandieri uzskata, ka regulāri treniņi ar "agresoriem" vajadzētu pilotiem padarīt ienaidnieka tēlu ierastāku.

35
Tagi:
Pentagons, ASV GS, Krievijas GKS

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes