Ņujorkas fondu birža

Amerika gatavo šausmīgu sodu Ķīnai

98
(atjaunots 10:26 02.10.2019)
ASV faktiski plāno izdarīt ar Ķīnas ekonomiku to pašu, ko mēģināja vērst pret Krievijas ekonomiku pēc 2014. gada.

Donalda Trampa administrācija gatavo Pekinai neprātīgu finansiālo eksekūciju – tikai viena bauma par to novedusi pie vadošo Ķīnas kompāniju akciju krišanās un kopējās kapitalizācijas samazināšanās par miljardiem dolāru. Taču, kad panika mazinājās, eksperti visā pasaulē iegrima domās: vai ASV necietīs vairāk nekā Ķīna, ja Vašingtona patiešām spers ārkārtas soli un atņems Ķīnas kompānijām un aizņēmējiem piekļuvi saviem fondu tirgiem, portālā RIA Novosti stāsta autors Ivans Daņilovs.

Baltā nama plānu būtību paskaidroja aģentūra Reuters: "Prezidenta Donalda Trampa administrācija izskata iespēju svītrot Ķīnas kompānijas no ASV fondu biržām, piektdien paziņoja trīs ar situāciju pazīstami avoti. Tas novedīs pie spriedzes radikālas eskalācijas ASV un Ķīnas tirdznieciskajās attiecībās. Divi avoti pavēstīja, ka šis solis būs viens no plašāka darba elementiem ar mērķi ierobežot ASV investīcijas Ķīnas kompānijās."

Ķīnas juaņas, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Демьянчук

Informatīvās noplūdes rezultāts parādījās ātri: ASV biržās strādājošo Ķīnas kompāniju vērtspapīri sāka strauji kristies. Piemēram, elektroniskās komercijas giganta Alibaba (pazīstamā servisa AliExpress īpašnieks) akcijas kritās vairāk nekā par 5%, vienas dienas laikā nodzēšot vairāk nekā 20 miljardus dolāru tirgus kapitalizācijas.

Līdzīgs kritums fiksēts arī citu pazīstamu kompāniju akciju cenās: JD.com vērtspapīri kritās gandrīz par 6%, Baidu — par 3,67%. Taču runa nav tikai par tirgus kapitalizācijas zaudējumu desmitiem miljardu dolāru apmērā, bet arī par to, ka, īstenojot agresīvos plānus, par ko stāsta aģentūru Reuters un Bloomberg informācijas avoti, ASV faktiski gatavojas darīt ar Ķīnas ekonomiku to pašu, ko mēģināja izdarīt ar Krieviju pēc 2014. gada. Pie tam bez jebkāda "Krimas sankciju" analoga, tāpat vien. Nu, varbūt tikai politiskam ieganstam tiks izmantoti kaut kādi ierobežojumi "par demokrātisko protestu apspiešanu Honkongā".

Jāpiebilst, ka plāns, ko apraksta mediji, paredz dubultu triecienu Ķīnas biznesam un ekonomikai. Runa ir par nodomu atņemt kompānijām iespēju aizņemties naudu (ar obligāciju emisijas palīdzību) no amerikāņu investoriem un piesaistīt akcionāru kapitālu (ar IPO vai listinga starpniecību) ASV fondu biržās.

Tas patiešām atgādina agrāko gadu pasākumus pret Krieviju. Starpība ir tikai tā, ka Krievijas korporācijas mēģināja nožņaugt, pūloties apgrūtinot to piekļuvi ārvalstu banku kredītiem un obligāciju izvietošanai, bet Ķīnas kompānijas sit pa obligācijām un akcijām biržās ASV, jo tā ir viena no ķīniešu galvenajām metodēm, kas ļauj piesaistīt valūtas līdzekļus.

Līdztekus delistingam ziņots par plāniem regulatoru līmenī ierobežot amerikāņu kompāniju, fondu (īpaši pensiju fondu) un citu investoru ieguldījumus Ķīnas firmās. Tas nepieciešams, lai, piemēram, investīciju fonds, kam atņemta iespēja nopirkt ātri augošu un pievilcīgu kompāniju akcijas Ņujorkas biržā, neatvērtu sev biržas kontu Honkongā vai Frankfurtē un nepirktu aizliegtās akcijas tur.

Domājams, tik radikāls pasākums ir saistīts ar nopietnu skandālu (to gan nepamanīja oficiālie mediji), kas izcēlās, kad noskaidrojās: ASV valsts pensiju fonds, kas atbild par karavīru un veterānu pensiju izmaksām, izrādās, iegulda naudu Ķīnas uzņēmumos. Pie tam vismaz uz trim no šiem uzņēmumiem oficiāli attiecinātas Savienoto Valstu sankcijas.

Daudzas tāda veida investīcijas ir saistītas ar mūsdienu finanšu tirgu specifiku. Populārākā investīciju fondu klase ir tā saucamie pasīvie fondi, kas paši atlasa instrumentus kapitālieguldījumiem, bet investē tikai saskaņā ar speciālu indeksu sastāvu – tādiem akciju vai obligāciju "groziem", kas atbilst noteiktiem kritērijiem.

Pasaulē ir vairākas autoritatīvas kompānijas – indeksu sastādītāji. Uz tām orientējas fondi, kas operē ar triljoniem dolāru. Tiklīdz viena no tām (MSCI, S&P Dow Jones Indices, FTSE utt.) iekļauj savos indeksos kaut kādus vērtspapīrus, investīciju fondi tos nekavējoties pērk – tas ir viņu pienākums, ņemot vērā to statūtu dokumentus.

Rezultātā, tiklīdz konkrētu Ķīnas kompāniju akcijas vai obligācijas kļūst pietiekami pievilcīgas un likvīdas, tās iekļauj indeksos, bet aizokeāna (un starptautiskajiem) investīciju fondiem tās jāpērk. Neapšaubāmi, tas kaitina Donalda Trampa administrāciju. Lai bloķētu šo mehānismu, Vašingtona (ja ticēt mediju ziņām) izstrādā minētos regulējošos ierobežojumus amerikāņu portfeļa investīcijām Ķīnas vērtspapīros. Domājams, tie tiks attiecināti gan uz investīciju fondiem, gan kompānijām, kas sastāda indeksus investēšanai.

ASV biržās tirgojošo 156 Ķīnas uzņēmumu kopējās kapitalizācijas biežāk sastopamais vērtējums sasniedz 1,2 triljonus dolāru. Savukārt bankas Societe General makroekonomiskās analīzes nodaļas bijušais vadītājs Lorenss Makdonalds vērtēja, ka situācijā, ja atbilstošie vērtspapīri tiks izslēgti no Bloomberg Barclays Credit Index indeksa un kompānijas MSCI indeksiem, kopējais "zaudētais pieprasījums" sastādīs 1,6 triljonus dolāru četru gadu laikā.

Varētu šķist, ka Trampa komanda tomēr atradusi Ķīnas ekonomikas vājo vietu, pa kuru dotais trieciens būs ārkārtīgi sāpīgs, pie tam bez īpaša riska ASV. Taču tā gluži nav – kaitējums nebūs vienpusējs.

ASV (un Eiropas) investori izvēlas Ķīnas finanšu instrumentus ne tāpēc, ka mīl Pekinu. Negatīvu procenta likmju apstākļos ES un superzemu likmju situācijā ASV (turklāt Tramps pieprasa ieviest negatīvas likmes arī dolāram) atrast ienesīgas investīcijas, it īpaši pensiju fondi, var tikai riskantākajos Rietumu finanšu tirgu stūrīšos (tur rodas popularitāte starp tā saucamajiem atkritumu obligāciju investoriem no kompānijām ar zemu kredītreitingu un apšaubāmām līdzekļu atgūšanas perspektīvām) vai tādos tirgos, kā Ķīna vai Krievija.

Ne velti ASV karavīru pensiju fonda portfelī izrādījušās Ķīnas kompāniju akcijas, bet Kalifornijas valsts ierēdņu pensiju fonda portfelī – Krievijas obligācijas.

Tas nozīmē, ka investori diezin vai sveiks Trampa administrācijas organizēto piespiedu patriotismu. Viņi meklēs (un atradīs) iespējas apiet noteiktos ierobežojumus. Viena no vienkāršākajām metodēm – pirkt speciāli Eiropā vai Āzijā (tikai ne Ķīnā) nodibinātu čaulas kompāniju vai fondu akcijas vai investīciju pajas, kas patiesībā slēps, gluži kā matrjoškā, Ķīnas vērtspapīrus.

Vēl vairāk, acīmredzams Ķīnas atbildes solis būs masveida listings Eiropas biržās un obligāciju emisija eiro, frankos vai juaņās, kas savukārt tikai paātrinās pasaules finanšu sistēmas dedolārizāciju un no Vašingtonas kaprīzēm neatkarīgas pasaules finanšu infrastruktūras izveidi.

Domājams, apzinoties minēto seku nozīmi, ASV Finanšu ministrija nolēmusi oficiāli paziņot, ka "pagaidām" tik radikāli pasākumi nav plānoti.

Vēl labāk: kompānijas Ķīnā ir saskatījušas, cik nopietni ir ASV oponentu nodomi, un aptvērušas, ka draudus var īstenot jebkurā brīdī, tātad laiks vēl aktīvāk strādāt pie pasaules finanšu dedolārizācijas. Neapšaubāmi, tas būs pozitīvs notikums, arī no Krievijas ekonomisko interešu viedokļa.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

98
Pēc temata
Bagātākie cilvēki pasaulē dienas laikā zaudējuši 117 miljardus dolāru
Aci pret aci: Ķīna organizē lielāko ASV valsts parāda izpārdošanu
Ķīna pārtraukusi lauksaimniecības produkcijas iegādes ASV
Politologs: glabāt naudu ASV nacionālajā valūtā ir bīstami