Zviedru aktīviste Grēta Tūnberga

Latvijas Grēta Tūnberga: ko teiktu meitene, kas neprot melot

138
(atjaunots 10:06 01.10.2019)
Ko teiktu Latvijas Grēta Tūnberga par valsti, ja tāda meitene būtu dzimusi un guvusi iespēju uzstāties ANO.

Tādas meitenes Latvijā nav, taču ļoti gribētos tādu ieraudzīt un izdzirdēt. Ar viņu lepotos, kad viņa parādītos uz žurnāla Times apvāka un iekļūtu starp 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Viņa mums teiktu tikai to, par ko politiķi un vienkāršie cilvēki baidās pat domāt. Skolniece ar Aspergera sindromu, kas nosaka kategorisko attieksmi un maksimāla godīguma principu, Latvijā nerunātu tikai par "zaļajām" problēmām – nacisma slavlnāšana un ksenofobija ir daudz bīstamāki.

Par spīti "boļševikiem un sarkanajiem ebrejiem"

Nesen aizsardzības ministrs Atis Pabriks nosauca latviešu Waffen SS leģionārus par "valsts un latviešu tautas lepnumu" – viņš pārsteidza pat hitleriskās "ass" lojālistus. Protams, daudzi latvieši neuzskata par varoņiem vācu okupācijas upurus, kuri pārsvarā pret savu gribu zvērēja uzticību fīreram. Varoņi nenēsā svešu peļu krāsas formas tērmu un nebrauc ar Mauzera šautenēm uz pleca karot par Lielo Vāciju.

Tātad visas tautas lepnums? Pabriks ir iegājis vēsturē kā šīs nožēlojamās frāzes autors. Latvijas kolaboracionisma vēsture ir asiņaina un traģēdiju pilna drāma, tajā nav ar ko lepoties.

Politiķiem un sabiedrībai adresētais patiesīgās meitenes vēstījums Latvijā skanētu tieši tāpat kā nesen ANO tribīnē: "Jūs neattaisnojat mūsu cerības. Jūs ar saviem tukšajiem vārdiem esat nozaguši manu bērnību un manus sapņus! Jūs raizējaties tikai par naudu un pasakām par ekonomisko izaugsmi. Kā jūs uzdrošināties!"

Kā var iedrīkstēties runāt par SS "varioņiem", kuri devuši zvērestu cilvēku nīdējam Hitleram, un Latvijā dzīvojošos ebrejus, gandrīz 72 tūkstošus, noslepkavoja policisti no vietējiem šucmaņu bataljoniem, kuri 1943. gadā uzvilka mugurā jaunu leģionāra formu? Kā jūs uzdrīkstaties teikt, ka tas ir "latviešu tautas lepnums", ja soda bataljoni no Latvijas dedzināja ciemus un slepkavoja Pleskavas, Novgorodas, Vitebskas apriņķos, piedalījās civiliedzīvotāju genocīdā okupētajā Ukrainas teritorijā?

Latvijā ir sava ksenofobijas forma

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nostājies bijušā Waffen SS leģionāra Visvalža Lāča pusē – pret viņu Krievijā ierosināts kriminālprocess. Lācis atkārtoti laidis klajā grāmatu "Latviešu leģions patiesības gaismā". Šajā darbā bijušais leģionārs un parlamenta deputāts pozitīvi novērtēja hitleriešu soda operācijas Otrā pasaules kara laikā okupētajās Baltkrievijas teritorijās, kā arī Pleskavas, Ļeņingradas un Novgorodas apgabalos.

Rinkēvičs piezīmēja, ka autora viedoklim nepiekrīt, taču atbalsta viņu.

Latvijas politiskajā tradīcijā plaši izplatīts ērts protekcionisms no valsts un politiķu puses – skan atbalsts dažādām minoritātēm, bijušajiem Waffen SS leģionāriem un LGBT.

Arī krievi Latvijā ir minoritāte, taču ne reizi 28 gadu laikā politiskā koalīcija viņus nav atbalstījusi. Nesaprotami: krievi izraudzīti ksenofobijas upuru lomā, kāpēc tad viņi klusē? Gluži vienkārši pieraduši.

Ko teiktu Tūnberga latviešu politiķiem? "Jūs ienīstat cilvēkus, jūs esat ksenofobi. Jūs uzskatāt par valsts ienaidniekiem trešo daļu iedzīvotāju? Jūs uzdrošināties teikt, ka esat taisnīgi? Ar ko jūs atšķiraties no Pola Pota – vai ar to, ka nenogalināt uzreiz, ka ļaujat cilvēkiem ciest, mocīties vai labākajā gadījumā – emigrēt?"

Skolniece-kas-nekad-nemelo Latvijā nekad nerunātu par ārkārtīgu patēriņu un naftas ekonomiju – ogļūdeņražu vietā Latvijā sekmīgi sūknē ienesīgos nodokļus. Latvijā nav modē "zaļā" aktivitāte, ekoloģijas jautājumi ekonomiski un sociāli pavārgajā republikā nav īpaši aktuāli.

Ekoproblēmu vietā Latvijas vidē ir ksenofobija, arī rusofobijas propaganda. Tas ir likumīgi, to valsts līmenī atbalsta pat liberālākās politiskās partijas: apvienība "Attīstībai/Par!" atbalsta dzimumu līdztiesību, taču kategoriski iebilst pret nacionālo vienlīdzību. Liepājā krievu skolai nav ļauts nest Puškina vārdu. Bet tagad iedomājieties, ka Valonijā varētu aizliegt skolai nest Šarla de Kostēra vārdu?

Protams, retranslatori no Saeimas un valdības atbalsta "kremļnaidnieka" tēlu, kas uzbruks NATO, ja kārtējo reizi netiks palielināts aizsardzības budžets. Tomēr ieroču biznesa attīstības jautājumi vismaz izskatās loģiski salīdzinājumā ar ksenofobiju – absolūti iracionālu, cietsirdīgu politiku.

Ienaidnieka – krieva, Putina, Lindermana, Ždanokas, kaut vai blogera Bartecka – ideoloģiskais tēls ir stratēģiski nepieciešams valstij globālu projektu attīstībai un paplašināšanai. Šajā gadījumā kenofobija ir svarīgs elements. Valsts kolektīvajā saprātā šī senā, pirmatnējā fobija, kā teiktu skolniece Tūnberga, ir baismīga. Vēl sliktāk ir tas, ka diskriminācija ir ērta un ienesīga.

Starp Eiropas Parlamenta deputātiem Pabrika vietu ieņēmušais Nils Ušakovs jau nobalsoja par rezolūciju, kas Staļinu pielīdzina Hitleram. Vēl mazliet, un šis sociāldemokrāts no Latvijas intervijā sāks klāstīt, ka Latvijai jāpalielina aizsardzības izdevumi, ņemot vērā Krievijas plānoto uzbrukumu NATO valstīm, vispirms – Baltijas un Polijas demokrātiskajām republikām.

Nacionālisms ir iespiedies Latvijas dvēselē kā metastāzes vēža slimnieka orgānos. Ar to lepoties ir tikpat kā lepoties ar to, ka esi nodedzinājis partizānu ciemu un pakāris tās iedzīvotājus.

Politika bez goda sindroma

Briesmīgākais ir tas, ka demokrātiskā tirgus sabiedrība, kas 30 gadu laikā izveidojusies Latvijā, uz ksenofobijas faktiem pieradusi reaģēt neitrāli, pat pozitīvi. Slēgta krievu skola – normāli, optimizācija. Aizliegta augstākā izglītība krievu valodā – tas taču ir pareizi pēc likuma. Ķērušies klāt bērnudārziem – tā būs labāk bērniem. Tā ir akla pūļa psiholoģija: kad līdzās kliedz Sieg Heil, visi kliedz līdzi? Kur tad ir tautas spēks? 1941. gadā kopā dedzināja sinagogas, tagad laiks dedzināt krievu izglītību?

Latvijas Grēta Tūnberga pērkamajiem Latvijas politiķiem teiktu, ka viņai ir nozagta bērnība. Bērnība, kurā aizliedz izglītību dzimtajā valodā skolās un sāk dzīt galvā svešu valodu jau bērnudārzā. Tādā bērnībā pat pieaugušie mainās un pielāgojas pabrikiem.

Tūnberga būtu ļoti vīlusies par Latviju, ja kaut mazliet par to zinātu vai varētu parādīt pasaules kartē. Kolaboracionisms – tā ir jūsu sātīgā un konformistiskā nodarbe, un tas jūsos, kungi, ir pats riebīgākais, teiktu principiālā zviedru meitene, kas neprot melot.

Žēl, ka Latvijā nav tādas meitenes.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

138
Pēc temata
Latvijas aizsardzības ministrs nosauca SS leģionārus par latviešu tautas un valsts lepnumu
Salaspils atbrīvošanas gadadiena. Latvijas vadība to atkal ignorējusi
"Tās ir beigas Latvijas nepilsoņiem": Lindermans par latviešu tautas "aizstāvju" viltībām
Waffen SS diena Latvijā: "vēsturiskais taisnīgums" joprojām nav atjaunots
Djukovs: Pabrika runa par latviešu SS leģionāriem – par traku pat Latvijā
Edgars Rinkēvičs

Latvijas ārpolitikas greizie spoguļi

5
(atjaunots 07:28 14.08.2020)
Par ko liecina Rīgas oficiālā reakcija par notikumiem Baltkrievijā pēc prezidenta vēlešanām un kādas ir baltkrievu protestu kustības perspektīvas.

Pēdējos gados Latvijas kurss ārpolitikā uzskatāmi demonstrē divas savas īpašības – rusofobiju un dubulto standartu pielietojumu. To vēlreiz apstiprināja Latvijas ĀM vērtējums par dramatisko situāciju, kāda tagad izveidojusies tuvākajos kaimiņos – Baltkrievijas Republikā. Tā daudz mazāk runā par prezidenta vēlēšanu rezultātiem, nekā par likumsargu stingrajām metodēm, ko viņi izmanto, lai apspiestu protesta akcijas Minskā un vairākās citās pilsētās pirmajās dienās pēc vēlēšanām.

Esmu pārliecināts: ja tikpat kaismīgi protesti notiktu Krievijā, mūsu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") ik pēc stundas spļautu zibeņus un pērkonus. Baltkrievijas gadījumā viņš izturas savaldīgāk.

Protams, viņš piekrīt otrdien izskanējušajam Eiropas Savienības vērtējumam par to, ka "aizritējušās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā nebija ne brīvas, ne godīgas". Tomēr viņš iebilst pret plašām sankcijām pret šo valsti "pēc Irānas varianta" – lai nepaskubinātu Aleksandru Lukašenko galīgi krist Kremļa apskāvienos!

Tāpēc ministra kungs savā lapā Twitter piezīmēja: "Ņemot vērā to, ka vardarbība pret mierīgajiem protestētājiem Baltkrievijā turpinās un politiskā dialoga trūkumu, rīt ES Ārlietu padomē Latvija atbalstīs individuālo sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu."

Un viss. It kā tas varētu kaut mazākajā mērā dāvāt kaut kādu rezultātu!

Domāju, ka Latvijas ĀM ieturētā pozīcija vispirms gūs atbalstu šodien mūsu parlamentārās Eiropas lietu komisijas slēgtajā sēdē un vēlāk, sestdien – ES ārlietu minsitru sēdē.

Aptuveni tādas pašas domas pauž Polija, kas ES tiek uzskatīta par "moderatoru Baltkrievijas lietās". Tāpēc ļoti ticams, ka šim lēmumam piekritīs arī viņu kolēģi aptuveni tādā "mērcē" – "fakti par demokrātijas normu ignorēšanu EDSO valstī un miermīlīgu protesta akciju vardarbīgu apspiešanu Baltkrievijas Republikā neapšaubāmi apstiprinās, tomēr politiski un ekonomiski apsvērumi mums ir svarīgāki!" Turklāt, domājams, protesta akciju spriedze Baltkrievijas pilsētu ielās tobrīd jau mazināsies.

Tomēr man šķiet, vēl ir par agru pārvilkt krustu pār protestiem pret prezidentu Aleksandru Lukašenko. Gudrie analītiķi var pārliecinoši apgalvot, ka mūsu tuvākajiem kaimiņiem nav spilgtu opozīcijas līderu, lielas un ietekmīgas opozīcijas partijas, "aizvainotu" oligarhu, kuri varētu finansiāli atbalstīt protestus. Arī politiskā valdošā elite un likumsargi demonstrē vienprātību ar savu prezidentu, Baltkrievijas sabiedrību pilnībā kontrolē specdienesti, tiesībsargi rīkojas preventīvi, ļoti apņēmīgi un agresīvi.

Vienlaikus, šķiet, baltkrievu protesti turpināsies. Aktivitāte te noplaks, te sarosīsies pēc šķietami nenozīmīgākā iegansta, pakāpeniski mainīsies, iegūs aizvien jaunas un jaunas formas, kļūs par "režīma hronisko slimību" un vairāk atgādinās baltkrieviem labi pazīstamo un ierasto plašo "partizānu kustību".

Protesti jau tiek salīdzināti ar "ugunsgrēku kūdras purvā". Var pēc bagātīgi apliet ar ūdeni kūdras virspusi, taču, ja uguns aizgājusi dzīlēs, tā var kuru katru brīdi atkal izlauzties virspusē! Un spilgtu līderu parādīšanās Baltkrievijas opozīcijas rindās būs tikai laika jautājums.

Mums atliek tikai lūgt Dievu par baltkrievu tautu. Un no visas sirds novēlēt viņiem mieru, taisnīgumu un uzplaukumu!

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

5
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

55
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

55
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Marija Zaharova

Zaharova: domātās "Krievijas pēdas" nekārtībās Baltkrievijā ved pavisam citā virzienā

0
(atjaunots 09:26 14.08.2020)
Krievija ir ieinteresēta, lai situācija Baltkrievijā būtu stabila, un centieni sameklēt tā saucamās Krievijas pēdas nekārtību organizācijā ir nepamatoti – šīs pēdas ved pavisam citā virzienā, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Maskava vērīgi seko situācijai Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām valstī un cer, ka stāvoklis normalizēsies pēc iespējas drīzāk, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

"Mums sagādā raizes ienākošā informācija par kārtības traucējumiem vairāku Baltkrievijas pilsētu ielās, - teica Zaharova. – No savas puses aicinām visas puses izturēties savaldīgāk un demonstrēt veselo saprātu. Apstiprinām, ka esam ieinteresēti, lai iekšpolitiskā situācija Baltkrievijā būtu stabila."

Diplomāte piebilda, ka Maskava atzīmē bezprecedenta spiedienu pret varasiestādēm Minskā no ārvalstīm. "Vērojami nepārprotami ārējas iejaukšanās mēģinājumi suverēnas valsts lietās ar mērķi sašķelt sabiedrību un destabilizēt situāciju," uzsvēra Zaharova.

Savā brīfingā ĀM oficiālā pārstāve skāra arī Krievijas un Baltkrievijas sadarbības jautājumus protesta akciju laikā aizturēto žurnālistu atbrīvošanas kontekstā. Viņa pauda cerību, ka izmeklēšanas un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība ļaus izprast arī situāciju ar 33 Krievijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā.

"Svarīgi atzīmēt, ka centieni sameklēt tā saucamās krievu pēdas nekārtību organizācijā valstī ir nepamatoti," teica Zaharova.

Diplomāte uzsvēra, ka Krievija ir bijusi un joprojām ir uzticams Baltkrievijas sabiedrotais un draugs. "Esam pārliecināti, ka mēģinājumi izraisīt nesaskaņas mūsu starpā ir lemti neveiksmei," viņa piezīmēja noslēgumā.

Захарова: рассчитываем, что обстановка в Беларуси скоро стабилизируется
0
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa