Zviedru aktīviste Grēta Tūnberga

Latvijas Grēta Tūnberga: ko teiktu meitene, kas neprot melot

122
(atjaunots 10:06 01.10.2019)
Ko teiktu Latvijas Grēta Tūnberga par valsti, ja tāda meitene būtu dzimusi un guvusi iespēju uzstāties ANO.

Tādas meitenes Latvijā nav, taču ļoti gribētos tādu ieraudzīt un izdzirdēt. Ar viņu lepotos, kad viņa parādītos uz žurnāla Times apvāka un iekļūtu starp 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Viņa mums teiktu tikai to, par ko politiķi un vienkāršie cilvēki baidās pat domāt. Skolniece ar Aspergera sindromu, kas nosaka kategorisko attieksmi un maksimāla godīguma principu, Latvijā nerunātu tikai par "zaļajām" problēmām – nacisma slavlnāšana un ksenofobija ir daudz bīstamāki.

Par spīti "boļševikiem un sarkanajiem ebrejiem"

Nesen aizsardzības ministrs Atis Pabriks nosauca latviešu Waffen SS leģionārus par "valsts un latviešu tautas lepnumu" – viņš pārsteidza pat hitleriskās "ass" lojālistus. Protams, daudzi latvieši neuzskata par varoņiem vācu okupācijas upurus, kuri pārsvarā pret savu gribu zvērēja uzticību fīreram. Varoņi nenēsā svešu peļu krāsas formas tērmu un nebrauc ar Mauzera šautenēm uz pleca karot par Lielo Vāciju.

Tātad visas tautas lepnums? Pabriks ir iegājis vēsturē kā šīs nožēlojamās frāzes autors. Latvijas kolaboracionisma vēsture ir asiņaina un traģēdiju pilna drāma, tajā nav ar ko lepoties.

Politiķiem un sabiedrībai adresētais patiesīgās meitenes vēstījums Latvijā skanētu tieši tāpat kā nesen ANO tribīnē: "Jūs neattaisnojat mūsu cerības. Jūs ar saviem tukšajiem vārdiem esat nozaguši manu bērnību un manus sapņus! Jūs raizējaties tikai par naudu un pasakām par ekonomisko izaugsmi. Kā jūs uzdrošināties!"

Kā var iedrīkstēties runāt par SS "varioņiem", kuri devuši zvērestu cilvēku nīdējam Hitleram, un Latvijā dzīvojošos ebrejus, gandrīz 72 tūkstošus, noslepkavoja policisti no vietējiem šucmaņu bataljoniem, kuri 1943. gadā uzvilka mugurā jaunu leģionāra formu? Kā jūs uzdrīkstaties teikt, ka tas ir "latviešu tautas lepnums", ja soda bataljoni no Latvijas dedzināja ciemus un slepkavoja Pleskavas, Novgorodas, Vitebskas apriņķos, piedalījās civiliedzīvotāju genocīdā okupētajā Ukrainas teritorijā?

Latvijā ir sava ksenofobijas forma

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nostājies bijušā Waffen SS leģionāra Visvalža Lāča pusē – pret viņu Krievijā ierosināts kriminālprocess. Lācis atkārtoti laidis klajā grāmatu "Latviešu leģions patiesības gaismā". Šajā darbā bijušais leģionārs un parlamenta deputāts pozitīvi novērtēja hitleriešu soda operācijas Otrā pasaules kara laikā okupētajās Baltkrievijas teritorijās, kā arī Pleskavas, Ļeņingradas un Novgorodas apgabalos.

Rinkēvičs piezīmēja, ka autora viedoklim nepiekrīt, taču atbalsta viņu.

Latvijas politiskajā tradīcijā plaši izplatīts ērts protekcionisms no valsts un politiķu puses – skan atbalsts dažādām minoritātēm, bijušajiem Waffen SS leģionāriem un LGBT.

Arī krievi Latvijā ir minoritāte, taču ne reizi 28 gadu laikā politiskā koalīcija viņus nav atbalstījusi. Nesaprotami: krievi izraudzīti ksenofobijas upuru lomā, kāpēc tad viņi klusē? Gluži vienkārši pieraduši.

Ko teiktu Tūnberga latviešu politiķiem? "Jūs ienīstat cilvēkus, jūs esat ksenofobi. Jūs uzskatāt par valsts ienaidniekiem trešo daļu iedzīvotāju? Jūs uzdrošināties teikt, ka esat taisnīgi? Ar ko jūs atšķiraties no Pola Pota – vai ar to, ka nenogalināt uzreiz, ka ļaujat cilvēkiem ciest, mocīties vai labākajā gadījumā – emigrēt?"

Skolniece-kas-nekad-nemelo Latvijā nekad nerunātu par ārkārtīgu patēriņu un naftas ekonomiju – ogļūdeņražu vietā Latvijā sekmīgi sūknē ienesīgos nodokļus. Latvijā nav modē "zaļā" aktivitāte, ekoloģijas jautājumi ekonomiski un sociāli pavārgajā republikā nav īpaši aktuāli.

Ekoproblēmu vietā Latvijas vidē ir ksenofobija, arī rusofobijas propaganda. Tas ir likumīgi, to valsts līmenī atbalsta pat liberālākās politiskās partijas: apvienība "Attīstībai/Par!" atbalsta dzimumu līdztiesību, taču kategoriski iebilst pret nacionālo vienlīdzību. Liepājā krievu skolai nav ļauts nest Puškina vārdu. Bet tagad iedomājieties, ka Valonijā varētu aizliegt skolai nest Šarla de Kostēra vārdu?

Protams, retranslatori no Saeimas un valdības atbalsta "kremļnaidnieka" tēlu, kas uzbruks NATO, ja kārtējo reizi netiks palielināts aizsardzības budžets. Tomēr ieroču biznesa attīstības jautājumi vismaz izskatās loģiski salīdzinājumā ar ksenofobiju – absolūti iracionālu, cietsirdīgu politiku.

Ienaidnieka – krieva, Putina, Lindermana, Ždanokas, kaut vai blogera Bartecka – ideoloģiskais tēls ir stratēģiski nepieciešams valstij globālu projektu attīstībai un paplašināšanai. Šajā gadījumā kenofobija ir svarīgs elements. Valsts kolektīvajā saprātā šī senā, pirmatnējā fobija, kā teiktu skolniece Tūnberga, ir baismīga. Vēl sliktāk ir tas, ka diskriminācija ir ērta un ienesīga.

Starp Eiropas Parlamenta deputātiem Pabrika vietu ieņēmušais Nils Ušakovs jau nobalsoja par rezolūciju, kas Staļinu pielīdzina Hitleram. Vēl mazliet, un šis sociāldemokrāts no Latvijas intervijā sāks klāstīt, ka Latvijai jāpalielina aizsardzības izdevumi, ņemot vērā Krievijas plānoto uzbrukumu NATO valstīm, vispirms – Baltijas un Polijas demokrātiskajām republikām.

Nacionālisms ir iespiedies Latvijas dvēselē kā metastāzes vēža slimnieka orgānos. Ar to lepoties ir tikpat kā lepoties ar to, ka esi nodedzinājis partizānu ciemu un pakāris tās iedzīvotājus.

Politika bez goda sindroma

Briesmīgākais ir tas, ka demokrātiskā tirgus sabiedrība, kas 30 gadu laikā izveidojusies Latvijā, uz ksenofobijas faktiem pieradusi reaģēt neitrāli, pat pozitīvi. Slēgta krievu skola – normāli, optimizācija. Aizliegta augstākā izglītība krievu valodā – tas taču ir pareizi pēc likuma. Ķērušies klāt bērnudārziem – tā būs labāk bērniem. Tā ir akla pūļa psiholoģija: kad līdzās kliedz Sieg Heil, visi kliedz līdzi? Kur tad ir tautas spēks? 1941. gadā kopā dedzināja sinagogas, tagad laiks dedzināt krievu izglītību?

Latvijas Grēta Tūnberga pērkamajiem Latvijas politiķiem teiktu, ka viņai ir nozagta bērnība. Bērnība, kurā aizliedz izglītību dzimtajā valodā skolās un sāk dzīt galvā svešu valodu jau bērnudārzā. Tādā bērnībā pat pieaugušie mainās un pielāgojas pabrikiem.

Tūnberga būtu ļoti vīlusies par Latviju, ja kaut mazliet par to zinātu vai varētu parādīt pasaules kartē. Kolaboracionisms – tā ir jūsu sātīgā un konformistiskā nodarbe, un tas jūsos, kungi, ir pats riebīgākais, teiktu principiālā zviedru meitene, kas neprot melot.

Žēl, ka Latvijā nav tādas meitenes.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

122
Pēc temata
Latvijas aizsardzības ministrs nosauca SS leģionārus par latviešu tautas un valsts lepnumu
Salaspils atbrīvošanas gadadiena. Latvijas vadība to atkal ignorējusi
"Tās ir beigas Latvijas nepilsoņiem": Lindermans par latviešu tautas "aizstāvju" viltībām
Waffen SS diena Latvijā: "vēsturiskais taisnīgums" joprojām nav atjaunots
Djukovs: Pabrika runa par latviešu SS leģionāriem – par traku pat Latvijā