ASV Senāta ēka

Krievijas pēdas Ukraingeitā ir atrastas. Kāds būs sods

61
(atjaunots 21:41 30.09.2019)
Priecājas Rietumu mediji, priecājas aktīvisti un politiķi: Trampa impīčmenta procedūrā par mēģinājumu izmantot dienesta stāvokli, lai saņemtu no Ukrainas kompromitējošu informāciju par demokrātu kandidātu Džo Baidenu tagad var piesiet "Kremļa sazvērestību

Atbalsta punktam, no kura sākt rusofobās histērijas kārtējo pavērsienu ar iespejamām sankcijām rezultātā, amerikāņu žurnālisti izmantoja Krievijas prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova diplomātiskais paziņojums, kurš (pēc Trampa un Zeļenska sarunas stenogrammas atslepenošanas) pauda cerību, ka netiks publicētas telefona sarunu stenogrammas ar Putinu, raksta portāla RIA Novosti autors Ivans Daņilovs.

Absolūti loģisks izteikums no elementāru diplomātisko skandartu aizsardzības un pieklājības normu viedokļa, izraisījis veselu virkni prasību atslepenot un publicēt visas sarunas ar Krievijas prezidentu, turklāt izskanēja, ka tas pierāda: Tramps strādā Maskavas labā.

"Tas (Peskova paziņojums) ir jauks Kremļa paņēmiens atgādināt Trampam, kas un kam pieder," savā lapā Twitter paziņoja Deivids Frams, The Atlantic žurnālists, bijušais prezidenta Buša runu autors.

"Veriet vaļā glabātavas!" pieprasa pazīstamā "Krievijas sazvērestības speciāliste" Džūlija Deivisa.

Viss jau būtu kārtībā, ja lieta beigtos ar konkrētu rusofobu tvītiem un aicinājumiem, kuri nekādi nespēj samierināties ar to, ka ar "pšiku" beigusies speciālā prokurora Millera izmeklēšana, uz ko viņi cerēja trijus savas dzīves gadus un riskēja ar visu profesionālo reputāciju. Problēma ir citur: vadošie mediji sāka runāt par to, ka Baltais nams noklusē kaut ko šausmīgu no Trampa un Putina sarunām, un tagad ar aizvien stingrākiem zīmogiem slēpj stenogrammas pat no administrācijas un specdienestu darbiniekiem.

Skaidrs, ka tamlīdzīgi pieņēmumi ir mediju artilērijas sagatavošanās, lai impīčmenta lietas izmeklēšanas ietvaros Kongresa un Senāta atbilstošās komitejas saņemtu piekļuvi stenogrammām un tās publicētu.

Mērķis nav tikai mēģināt sameklēt ierakstos vismaz kaut ko, kas sakompromitētu Trampu, bet arī atņemt ASV prezidentam mazāko iespēju īstenot patstāvīgu ārpolitiku. Ja viņš nevar runāt pa tālruni, nebīstoties, ka nākamajā dienā stenogramma nokļūs The New York Times, visi, pat ASV tuvāko sabiedroto līderi, runās ar viņu tikai par laika prognozi Grenlandē.

Vienīgā diplomātija, kas paliks Baltā nama saimnieka rokās, būs personīgas sarunas (pat ne vēstules!), turklāt tikai ārpus ASV, bez amerikāņu tulkotājiem, jo pat viņiem (pēc pazīstamā skandāla ap tikšanos ar Putinu Helsinkos) var tikt klāt prokurori, kongresmeņi vai senatori, kam, saskaņā ar ASV likumiem, ir tiesības kļūt par izmeklētājiem parlamenta izmeklēšanas vai noklausīšanās laikā.

Tēzes "Tramps slēpj pārrunas ar Putinu" virzība medijos ir fantastiska.

"Ar situāciju pazīstami cilvēki stāsta, ka Baltā nama centieni ierobežot piekļuvi prezidenta Donalda Trampa sarunām ar ārvalstu līderiem attiecas uz tālruņa sarunām ar Saūda Arābijas troņmantinieku Muhamedu ben Salmanu un Krievijas līderi Vladimiru Putinu," vēsta CNN.

"Tagadējie un agrākie ierēdņi pastāstīja, ka Baltais nams izmantojis dziļi slepenu datorsistēmu, kas pieejama tikai dažām amatpersonām, lai saglabātu prezidenta Vladimira Putina un Saūda Arābijas karalistās ģimenes zvanu stenogrammas" precizēja The New York Times avoti.

Ņemot vērā Kongresā pārstāvēto demokrātu oficiālās līderes Nensijas Pelosi vārdus par to, ka Krievija, iespējams, saistīta ar skandālu ap tālruņa sarunu ar Zeļenski, tālākie soļi ir itin labi paredzami: tā pati Kongresa komiteja, kas izmeklē lietu par impīčmentu Ukraingeitas ietvaros, pieprasīs (ja nepieciešams, ar tiesas starpniecību) atslepenot visas pārrunas ar Putinu.

Ziņas par Saūda Arābiju, starp citu, arī palīdz sagatavot tādas pašas prasības, lai saņemtu sarunu tekstus par slavenā disidenta, The Washington Post korespondenta slepkavību – tajā daudzi amerikāņu mediji un Demokrātiskās partijas pārstāvji vaino Saūda Arābijas karaliskās ģimenes locekļus. Ja stenogrammas tiks atklātas, Trampam noteikti pārmetīs ne tikai par darbu Putina labā, bet arī par atbalstu žurnālista slepkavības slēpšanā apmaiņā pret diplomātiskiem soļiem vai kādiem pakalpojumiem kompānijām no ASV.

Ja scenārijs, kurā Maskava atkal izvirzīsies Trampa impīčmenta procedūras priekšplānā, patiešām īstenosies (izredzes ir, taču garantiju nav), neapšaubāmi, tas kaitēs ASV un Krievijas attiecībām un nopietni atvieglos jebkādu, pat radikālāko pret Krieviju vēstu sankciju iniciatīvu virzību Kongresā un Senātā. No otras puses, Vladimirs Putins reiz šajā aspektā norādīja: "Man dažkārt šķiet, ka mums nāktu par labu, ja tie, kas vēlas ieviest sankcijas, pēc iespējas ātrāk ieviestu visas iespējamās sankcijas. Tas ļautu Krievijai aizsargāt nacionālās intereses ar efektīvākiem līdzekļiem."

Jāpiebilst, ka skandāls ap Trampa telefona sarunām un pati impīčmenta procedūra jau tagad nes labumu visiem ASV ģeopolitiskajiem pretiniekiem.

Pirmkārt, situācija uzskatāmi parāda, ka Vladimiram Putinam bija taisnība, kad viņš izteicās, ka ASV vada nevis prezidenti, bet gan pavisam citi cilvēki "skaistos kostīmos", kuri paskaidro prezidentiem, ko viņiem darīt un teikt. Šajā brīdī visa pasaules redz, kas notiek, ja prezidents neklausa viņus vai pat nokļūst postenī, paužot vēlmi atbrīvoties no minētajiem dziļās valsts ēnu vadītājiem.

Daudzi pasaulē tic, ka "re, ASV valda īstena demokrātija". Šī ticība bija viens no Savienoto Valstu spēcīgākajiem propagandiskajiem un ideoloģiskajiem trumpjiem. Tagad šī kārts jau izkvēl mediju liesmās, un eļļu tajās pielej tā pati dziļā valsts, kas atklāti uzstājas pret ievēlēto prezidentu,

Otrkārt un galvenokārt, konflikta saasināšanās līnijā "politiskā vara–amerikāņu specdienesti" padara ASV nevadāmas iekšpolitikā un ierobežo to rīcībspēju starptautiskajā arēnā.

Par nopietno problēmu slejā New York Post pastāstīja Freds Fleics – CIP un ASV Nacionālās drošības padomes bijušais līdzstrādnieks, tagad – Vašingtonas NKO Center for Security Policy direktors. Savulaik viņam bija piekļuve prezidenta stenogrammām un atbilstošajām slepenības procedūrām. Viņš atklāti pauda bažas par pašreizējo sižetu: "Mani ļoti satrauc tas, kā sūdzībā (par Trampu, ar kuru sākās impīčmenta izmeklēšana – red.) izklāstīts, ka specdienestu darbinieki un, iespējams, citi federālie darbinieki pārkāpj noteikumus, kuri regulē prezidenta tālruņa sarunas ar citu valstu līderiem. Sarunu saturs un atšifrējums ir stingri ierobežoti (no informācijas izplatīšanas viedokļa). Informators savā sūdzībā skaidro, ka viņš nav klausījies konkrēto zvanu un nav lasījis stenogrammu – par zvanu viņam pastāstījušas citas personas. Ja tā ir patiesība, specdienestu oficieri ir rupji pārkāpuši noteikumus un uzticību, kas viņiem dāvāta slepenās informācijas aizsardzībai. (..) Taču vairāk mani satrauc tas, ka Trampa nīdēju oganizētais specdienestu kliedzošās politizācijas pēdējais gadījums uz ilgiem gadiem kaitēs attiecībām starp izlūkošanas dienestiem un ASV prezidentiem".

1966.gadā The New York Times pastāstīja, ka Džons Kenedijs bijis tik ļoti neapmierināts ar Centrālās izlūkošanas pārvaldes politiskajiem un militārajiem izlēcieniem, ka paziņojis kādam tuvam cilvēkam – viņš vēloties "sadauzīt CIP tūkstoš gabaliņos un palaist pa vējam".

Šai vēlmei nebija lemts piepildīties, jo Kenediju savlaicīgi nogalināja. Mūsdienās dziļā valsts pagaidām dod priekšroku citām cīņas metodēm ar spītīgiem politiķiem, taču manāms: kopš Kenedija laikiem amerikāņu politika (ieskaitot tās mūžīgo paranoju "krievu draudu" aspektā) nav mainījusies gandrīz nemaz.

61
Pēc temata
Rusofobijas briesmas 2
Rusofobijas briesmas
Putina ilgā valsts
Beidzot pielikts punkts. "Krievu faktors" amerikāņu netīrajās vēlēšanās ir pierādīts
Donalds Tramps

Vašingtona nolēmusi sodīt Eiropu pa īstam

15
(atjaunots 15:22 13.07.2020)
Trampa administrācijas soļus ar mērķi sodīt Franciju atbalstīja gan republikāņu, gan demokrātu pārstāvji. Tā ir teicama ziņa Krievijai, it īpaši gadījumā, ja franču politiķiem izdosies atrast kaut drusciņu pašcieņas.

Neskatoties uz grūtībām attiecībās starp Donalda Trampa administrāciju un tādiem amerikāņu IT gigantiem kā Facebook, Google un Amazon, ASV prezidents ir gatavs upurēt transatlantiskās solidaritātes un labas gribas atliekas, kas vēl saglabājušās ASV un ES starpā, lai aizsargātu amerikāņu korporāciju ienākumus no Eiropas nodokļu dienestiem, stāsta Ivans Daņilovs portālā RIA Novosti

Vecais, jau vairākus gadus briedušais konflikts tagad ir nonācis līdz atklātiem sāpīgiem finansiāliem triecieniem miljardiem dolāru vērtībā – ES vēlas "piespiest pie sienas" amerikāņu korporācijas, kas gadu desmitiem strādājušas ES un nav maksājušas nodokļus, bet ASV plāno sodīt ES par mēģinājumu iegūt minimālu fiskālo suverenitāti. Atliek noņemt cepuri Trampa komandas priekšā – viņiem izdevusies ļoti individuāla atriebība, tas ir, identificēts konkrēts autors, kas gatavojis Eiropas izrāvienu pretī brīvībai un "nekauņa", kas uzdrīkstējies ieteikties, sak, amerikaņu IT biznesam, kas strādā "ASV kolonijās Eiropā" tomēr būtu jāmaksā nodokļi. Kad viņš bija identificēts, sekoja amerikāņu atbilde.

"Google, Facebook un Amazon nodokļa" autors un iedvesmotājs ir Francijas prezidents Emanuels Makrons, kam turklāt ļoti patīk aprunāties par "pasaules spēka pola" statusa atgriešanu Eiropai. Tātad kompāniju saraksts, pret ko vērstas Baltā nama dusmas, sastādīts tā, lai sagādātu maksimālu diskomfortu Elizejas pilij.

ASV telekanāls CNBC vēsta:

"Luksa (segmentā strādājošo – red.) franču kompāniju akcijas kritušās, kad ASV paziņoja, ka varētu noteikt augstas likmes dažām precēm no šīs kategorijas.

Saskaņā ar jaunajiem tarifiem, kuri varētu sākt darboties janvāra beigās, ASV Tirdzniecības pārstāvniecība var iekasēt nodevas līdz 100% apmērā tādu preču importam no Francijas. Domājamā summa (imports, uz ko attiecināti jaunie tarifi – aut.) sastāda 2,4 miljardus dolāru. Franču akciju krišanās skārusi kompānijas, kam pieder Louis Vuitton, Hennessy, Hermes, Christian Dior, Gucci, Yves Saint Laurent un Balenciaga".

"Simt procenti – tas ir diezgan daudz," amerikāņu The Wall Street Journal teica Bruno Pavlovskis, Chanel prezidents. "Tas nav tarifs. Simt – tas ir sods," viņš piebilda.

Jāpiebilst, ka amerikāņu ierēdņi piedāvā savu notikumu versiju un apgalvo, ka pie visa vainīgs Makrons, kuram it kā griboties diskriminēt tieši amerikāņu kompānijas ES teritorijā. Pārmetumam īsti netic pat patriotiski noskaņotie amerikāņu mediji.

"Savienotās Valstis uzskata, ka Francijas nodokļu struktūra ir netaisnīgi vērsta pret amerikāņu lielajām interneta kompānijām, tādām kā Facebook, Google un Amazon. Tomēr citas valstis aizvien vairāk cenšas atrast iespēju, kā gūt ienākumus no firmām, kas pelna miljardiem dolāru savos tirgos," vēsta izdevums Politico.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Atmaksas instrumenta izvēle, domājams, saistīta ar to, ka "franču lukss" tika uzskatīts par tādu kā stabilitātes saliņu investoriem, kuri uzskatīja, ka franču kompānijas, kas strādā tikai ar bagātākajiem patērētājiem, ir ideāli aizsargātas gan no koronavīrusa epidēmijas ietekmes, gan tirdzniecības karu riskiem.

Ņemot vērā epidēmijas apkarošanai veiktos pasākumus, valsti skārusi dziļa ekonomiskā krīze. Tās melnajā fonā luksa kompānijas izskatījās kā gaismas stars un cerību avots, turklāt liecināja: valstij, kas nespēj konkurēt ar Vāciju vai Ķīnu tradicionālās rūpniecības jomā, tomēr ir zināmas konkurences priekšrocības starptautiskajā arēnā. Samīdīt šo simbolu, faktiski atņemt kompānijām piekļuvi ASV tirgum, - tā ir laba ideja, ja uzdevums ir gan nobiedēt Francijas prezidenta administrāciju, gan ietekmēt Eiropas nodokļu politiku.

Franči var izrādīties principiāli un ieviest nodokļus amerikāņu kompānijām (vismaz nacionalā līmenī), tomēr nav zināms, vai, piemēram, vācu ierēdņi gribēs atbalstīt tāda veida nodokļa ieviešanu visā Eiropā, riskējot saņemt "tarifu 100% apmērā", piemēram, vācu automašīnu eksportam.

No otras puses, runa šajā gadījumā nav par ekonomisku konfliktu vien. Tas ir strīds par Eiropas politiķu statusu. Noteicošais faktors, kas norāda uz noteiktas teritorijas faktisko piederību, ir jautājums par to, kam vietējie uzņēmēji maksā nodokļus. Kam ir tiesības noteikt un iekasēt šos nodokļus, tam pieder vara konkrētajā teritorijā. Vēsturei zināmi gadījumi, kad ārvalstu tirgoņi vai uzņēmēji saņēmuši tiesības tirgoties vai sniegt pakalpojumus bez nodevām un nodokļiem noteiktā valstī, taču tas notika tikai gadījumā, ja valsts bija zaudējusi karā vai parakstījusi kaut kādus ellīgus kapitulācijas noteikumus, militāra spēka pielietošanas draudu spiesta.

Tātad, ja amerikāņu kompānijas iegūst dominējošās pozīcijas interneta reklāmas un tirdzniecības tirgū, piemēram, Francijā, saņem miljardiem eiro no franču kompānijām (pie tam iegūst iespēju "nogalināt" jebkuru franču biznesu, vienkārši atņemot tam iespēju efektīvi reklamēties vai pārdot savas preces internetā), turklāt Francijas budžets šajā situācijā nevar dabūt ne kapeiku, tas nozīmē, ka Francija ir ASV kolonija, vai tai nav pilnīgas ekonomiskās suverenitātes. Lēmums noteikt pieticīgu nodokli 3% apmērā – tā ir ne tikdaudz vēlme papildināt budžetu, cik mēģinājums atjaunot neatkarību.

Daiļrunīgs fakts: Trampa administrācijas soļus ar mērķi sodīt Franciju atbalstīja gan republikāņu, gan demokrātu pārstāvji. Tā ir teicama ziņa Krievijai, it īpaši gadījumā, ja franču politiķiem izdosies atrast kaut drusciņu pašcieņas.

Vismaz atbildot uz agrākajiem draudiem, Francijas un pat Vācijas valdības pārstāvji demonstrēja gatavību iet tālāk un aizstāvēt savas tiesības uz neatkarīgu ekonomisko politiku.

Ja situācija arī turpmāk ritēs pēc šī scenārija, vienalga, kas uzvarēs vēlēšanās ASV, Vašingtonas attiecības ar Parīzi un Berlīni joprojām pasliktināsies. Būs amizanti, ja drīz vien Chanel smaržas vai Hermes somiņu amerikaņu patērētājs varēs saņemt tikai ar kontrabandas palīdzību, bet eiropieši būs spiesti meklēt alternatīvas amerikāņu sociālajiem tīkliem. Ekonomiskās deglobalizācijas dīgsti jau spraucas cauri stabilo starptautisko sakaru asfaltam.

Valstīm, ko pašreizējā globalizētās ekonomikas sistēma neapmierina, šī ir pēdējā un nopietnā iespēja labot pagātnes kļūdas un izgādāt sev ērtāku vietu deglobalizētajā nākotnē.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

15
Tagi:
Tramps, Francija, Eiropa, ASV
Pēc temata
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Pēc epidēmijas novārgušajām ekonomikām draud "zaļā vētra"
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Eiropu gaida "liela traģēdija"
 S-400 Triumf

Redzamas mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem

27
(atjaunots 09:44 13.07.2020)
Ar zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" jaunajiem izmēģinājumiem Ankara demonstrē stingru apņemšanos stiprināt aizsardzību un republikas reālo suverenitāti.

Nekāda alternatīva – pārdot tālāk pasaulē labāko bruņojumu vai apmainīt to pret ASV labvēlību militāri tehniskās sadarbības jomā – netiek plānota, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Kopš 4. jūlija Murtedas aviobāzē Turcija atkal organizē Krievijas zenītraķešu sistēmu (ZRS) S-400 jaunos izmēģinājumus pret iznīcinātājiem F-16 un F-4, kas pilna lidojumus dažādā augstumā un attālumā. Ankara ir ignorējusi Vašingtonas vairākkārtējos brīdinājumus par sankcijām Krievijas PGA un PRA sistēmu ekspluatācijas dēļ.

Diezin vai "Triumf" testēšana ar ASV ražotajiem iznīcinātājiem F-16 Viper и F-4 Phantom II ir nejauša. Pērn, neskatoties uz ASV bažām, turku speciālisti tāpat izmēģināja S-400 pret amerikāņu iznīcinātājiem F-16 virs Ankaras, dažādā augstumā. "Triumf" daudzposmu izmēģinājumi ilgs līdz 2020. gada novembrim.

S-400 piegādes sākās pērnvasar, un izprovocēja spriedzi Ankaras un Vašingtonas attiecībās. Amerikāņi pieprasīja, lai Turcija atteiktos no darījuma un iegādātos kompleksus Patriot, piedraudēja izslēgt Turciju no iznīcinātāju F-35 ražošanas kopprogrammas. Ankara izturēja militāri politisko spiedienu, atteicās piekāpties un vairākkārt uzsvēra, ka "Ttriumf" ne mazākajā mērā neapdraud aliansi.

Pagājušā gada novembrī Krievija izpildīja pirmo līgumu par četru S-400 divizionu piegādi Turcijai par 2,5 miljardiem dolāru. 2020. gada jūnijā Ankara un Maskava panāca principiālu vienošanos par "Triumf" otrā komplekta (pulka) piegādi. Pie tam Turcijas Republikas aizsardzības rūpniecības sekretariāta vadītājs Ismails Demirs paziņoja: "Sistēma S-400 tiek iegādāta, lai to ekspluatētu. Punkts." Taču Savienotās Valstis vēl joprojām meklē iespēju likvidēt "Triumf" uz Turcijas zemes: piedāvā to izpirkt, aizvietot ar amerikāņu kompleksiem un draud ar jaunām sankcijām.

"Triumf" uz visiem laikiem

S-400 izmēģinājumi Turcijā notiek ar mērķi precizēt identifikācijas attālumu, pavadīšanas stabilitāti, likvidācijas efektivitāti un citus parametrus. Netālu no Ankaras, Murtedas aviobāzē dislocētās raķešu sistēmas tiek restētas ar īstiem aerodinamiskajiem mērķiem, ieskaitot lidmašīnas F-35 un F-22. Zināms, ka amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātāji, slepeni un it kā radaros nesaskatāmi, trīs reizes parādījušies "Triumf" identifikācijas un likvidācijas rādiusā. Rotācijas un pārvietošanas gaitā uz Tuvo Austrumu valstīm pāri Melnajai jūrai un Turcijas teritorijai ASV Gaisa spēku F-35 un F-22 maršruti nosprausti aptuveni 200 kilometru attāumā no Murtedas aviobāzes.

Izdevums Fighter Jets World vēsta, ka Turcijas pretgaisa aizsardzības speciālisti pārbauda RLS iespējas dažādos režīmos un dažādā augstumā. Turcija neatklāj sīkāku informāciju par Krievijas S-400 testiem pret amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem. Taču, saskaņā ar militārā eksperta Viktora Baraņeca datiem, viens no testu dalībniekiem sarunā ar "Rosoboroneksport" pārstāvi atzīmējis: "Amerikāņu lidmašīnas radaros redzamas kā mušas uz griestiem." Tā kā sūdzību nav, un iespējamas jaunas piegādes, būtu loģiski pieļaut, ka Ankara ir pilnīgi apmierināta ar "Triumf".

Iepriekš Turcijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka S-400 izvēršana rit sekmīgi, Krievijas sistēma fiksējusi iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon pie RLS darbības zonas robežas – 600 km attālumā, bet minimālā augstumā fiksēti visi mērķi. "Triumf" ne tikai fiksē maksimālā attālumā pasaules ieroču tirgū popuārāko 4. paaudzes iznīcinātaju-bumbvedēju, sistēma ir arī pastāvīgi gatava raidīt raķetes pret mērķi pirms tā ieiešanas likvidācijas zonā. Tas ir, kaujas dežūras režīmā lidmašīnas F-16 Fighting Falcon tiks likvidētas 400 km attālumā. Automātiski.

Atgādināšu, ka viens vieglais iznīcinātājs F-16 izmaksā līdz 50 miljonus dolāru, bet "neredzamais" F-35 ir divreiz dārgāks.

Jaunu iespēju laiks

"Triumfālā" testēšana Murtedas aviobāzē dod sāpīgu triecienu amerikāņu iznīcinātāju aviācijas reputācijai. Turcijas teritorijā ir Indžirlikas aviobāze ar amerikāņu kodolieročiem – ASV Gaisa spēku galvenais atbalsta punkts "karstajā" reģionā. Turcijai ir liela ģeopolitiskā nozīme ASV un NATO acīs, tāpēc tā var bez īpaša riska ietekmēt spēles noteikumus aliansē. Paradoksālā tuvināšanās Maskavai padara Ankaru vēl neuzņēmīgāku pret diktātu un Rietumu partneru ārējo spiedienu.

S-400 iepirkuma dēļ Vašingtona iesaldēja Turcijas dalību F-35 programmā (Ankara ir "sodīta", taču ne izslēgta no programmas). Pēc šī ierobežojuma Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu paziņoja, ka valsts varētu iegādāties Krievijā jaunākos iznīcinātājus Su-35 un Su-57. Militāri tehniskās sadarbības federālā dienesta direktors Dmitrijs Šugajevs aviosalonā "MAKS 2019" apstiprināja, ka tāds "vēstures pavērsiens" ir  iespējams. Intriga vēl izvēršas, taču provizoriskos rezultātus varam apkopot jau šodien.

Objektīvi novērtējot Turcijas iegādātā ieroča kaujas potenciālu, manāma republikas aizsardzības spēju kvalitatīva izaugsme: vienai "Triumf" baterijai ir līdz 72 notēmētas raķetes, tā var vienlaikus apšaudīt līdz 36 mērķus. Dažāda tipa raķetes ļauj S-400 efektīvi un diferencēti strādāt pret iznīcinātājiem-bumbvedējiem, bezpilota lidaparātiem, spārnotajām, taktiskajām un ballistiskajām raķetēm augstuma diapazonā no 5 metriem līdz 30 kilometriem (no 400 km līdz 2 km attālumā). Sistēma "Triumf" var integrēt dažāda darbības rādiusa zenītkompleksus un vadīt vērā ņemamu PGA līdzekļu tīklu (turku speciālistiem vajadzētu paskatīties uz Krievijas ZRK "Pancirj S1" un "Tor M1").

Pretgaisa aizsardzības necaursitamais kupols ļauj Turcijai kompensēt zināmu atpalikšanu gaisa kara spēku attīstībā.

Pateicoties neapstrīdamai tehnoloģiskajai izcilībai un cīņasspējai, Krievijas "Triumf" Turcijā un vairākās citās valstīs bez viena vienīga šāviena stiprina daudzpolāro pasauli, noliek pie vietas arhaisko militāro bloku un tā pašrocīgi ieceltos hegemonus.

Vienlaikus sākas jaunu iespēju laiks, un Ankara apspriež iespējas iegādāties no Krievijas zenītraķešu sistēmas S-500 "Prometei". Krievijas tālās PGA sistēmas joprojām pabīda malā starptautiskajā tirgū un kaujas pozīcijās rietumvalstu analogus, kuru parametri krietni vien atpaliek.

27
Tagi:
S-400, militārā tehnika, Turcija, ASV, Krievija
Pēc temata
ASV kodolarsenālu no Turcijas tehniski iespējams pārvest uz Baltiju
ASV draud izlaupīt vēl vienu valsti. Tā pārdomā Krievijas ZRK iespējas
Rietumu eksperti nosaukuši, kas palīdz Putinam "graut Rietumus"
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
RĪGA

Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas

0
(atjaunots 17:46 13.07.2020)
Latvijas piedāvātās tūrisma iespējas tiks reklamētas arī Norvēģijā, Vācijā un kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Pirms 2021. gada tūrisma sezonas ieplānoti mārketinga pasākumi tūristu piesaistīšanai no Somijas, jo šī valsts ir Latvijas uzmanības centrā, raksta Tvnet.lv, atsaucoties uz Ekonomikas ministriju.

No 26. jūnija darbu sākusi jaunā prāmju līnija Helsinki-Rīga, tāpēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra organizē mārketinga pasākumus Somijā ar mērķi popularizēt Latviju kā pievilcīgu un drošu mērķi tūristiem.

Ar prāmja Silja Serenade pirmo reisu 27. jūnijā no Helsinkiem RĪgā ieradās 1500 tūristi, kā arī somu mediju pārstāvji. Igauņu prāmju operators Tallink Group apstiprina, ka biļešu pārdošana norit labi, tāpēc reisi pagarināti līdz augusta beigām, lai arī sākotnēji bija plānots, ka prāmis kursēs līdz 16. augustam.

Ekonomikas ministrija informēja, ka augusta beigās Latvijā plānota populāra somu televīzijas šova uzņemšana. Šova auditorija aptver aptuveni miljonu cilvēku. Sadarbībā ar somu partmeriem tiek organizēti pasākumi biznesa tūrisma veicināšanai, plānots seminārs ar aviokompāniju Finnair un citi pasākumi.

0
Tagi:
tūrisms, Latvija
Pēc temata
Valda bezcerība: Latvijas tūrisma bizness sūdzas Eiropas Komisijā
Trīskārša kontrole: informācija iedzīvotājiem, kuri vēlas apmeklēt Spāniju
Gardēžu svētki: Rīgas restorānu nedēļa izvedīs no komas tūrisma industriju
Krievijas vilcieni pēc nedēļas var atsākt kustību caur Lietuvas teritoriju