ASV prezidenta Donalda Trampa ēna ASV karoga fonā

"Krima ir Austrija" un citas Trampa jaunā padomnieka atklāsmes

53
(atjaunots 21:40 30.09.2019)
O’Braiens ir savdabīgs "Cilvēks Amerika", jo viņā atspoguļojas visi mūsu aizokeāna kaimiņu aizspriedumi, aizvainojums un nacionālā patmīla. Ar viņu būs ļoti grūti vienoties.

ASV prezidenta jaunajam padomniekam nacionālās drošības jautājumos, kurš tika izraudzīts atlaistā Džona Boltona vietā, vajadzēja apzīmēt Donalda Trampa administrācijas ārpolitiskā kursa maģistrālo virzienu. Kad Tramps iecēla svarīgajā postenī Robertu O’Braienu, informācijas laukā parādījās pretrunīgi vērtējumi. Viņu dēvēja gan par "vanagu", gan "nepavisam ne vanagu". Viņu raksturoja kā "vēl vienu Boltonu" vai, gluži pretēji, kā "Pompeo ielikteni, kurš apspēlējis Boltonu", portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.  

Realitāte neatbilst tādām vienkāršotām shēmām un aprakstiem. O’Braiens ir savdabīgs "Cilvēks Amerika", jo viņā atspoguļojas visi mūsu aizokeāna kaimiņu aizspriedumi, aizvainojums pret visu pasauli un nacionālā patmīla. Ar O’Braienu būs ļoti grūti vienoties, taču vienā ziņā viņš atšķiras no priekšgājēja: O’Braiena dzīve un karjeras trajektorija ievedusi viņu tādos diplomātiskajos džungļos, kur viņš bija spiests noklusēt visu, ko gribējās pateikt, un visu savu amerikānisko izcilību iegrūst tālākajos apziņas stūrīšos.

Labāko ieskatu ASV prezidenta jaunā padomnieka apziņā (padomnieka nacionālās drošības jautājumos  pieder faktiskajam diplomātu, spiegu un karavīru koordinatoram) var sniegt viņa paša grāmata, kas nākusi klajā 2016.gadā. Eseju kolekcija, ko vieno intriģējošs nosaukums "Kamēr Amerika gulēja", var sagādāt izsmalcinatu baudu ikvienam Savienoto Valstu pretiniekam, un runa nebūt nav par interesantiem faktiem vai iespaidīgu literāro stilu. Misters O’Braiens raksta nemākulīgi, toties emocionāli, un vienmēr ir patīkami pavērot amerikāņu izcilības niknā piekritēja dvēseles mokas.

2016.gadā viņu mocīja kognitīvā elle, kurā viņš tobrīd dzīvoja: viņa pasaulē Ķīna, Krievija un Irāna regulāri iznīcināja varenās Savienotās Valstis, gatavojās triumfālam karam, un prezidenta Obamas administrāciju uzskatīja par kājslauķi.

Komentējot O’Braiena iecelšanu, prese bieži vien velta īpašu uzmanību tam, kā viņš kritizēja Irānu un "Irānas darījumu". Arī tā pieminēta grāmatā, taču spilgtākos epitetus, izcilāko žulti un naidu viņš vērsa pret Krieviju. Piemēram, viņš vilka paralēles starp Krimu un Austriju, salīdzinot notikumus 2014. un 1938.gadā – ar visām no tā izrietošajām sekām, vērtējot Maskavas darbības:

Trešais reihs anektēja Austriju 1938.gada 12.martā. Aneksija notika nākamajā dienā pēc austriešu nacistu aģitācijas pasākumiem un Vācijas prasībām, kam ātri sekoja vācu iebrukums. Viņi atstādināja no varas leģitīmo valdību Vīnē. Nākamajā dienā paredzētais referendums par Austrijas un Vācijas apvienošanos tika atcelts. Mēnesi vēlāk vācieši organizēja paši savu referendumu. Vērmahta stingrajā uzraudzībā, atklātā balsojumā austrieši nobalsoja par apvienošanos. Anšluss notika dažus mēnešus pirms Vācijas kapitulācijas Pirmajā pasaules karā 20 gadu jubilejas, un pārkāpa valsts pēckara saistības. Zīmīgi, ka Krievija anektēja Krimu tikai 23 gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma, notikuma, ko Putins uzskata par "gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu".

Roberts O’Braiens

Reti gadās sastapt tik kristāltīru un maksimāli skaidri izklāstītu aizvēsturiskas rusofobijas un naida piemēru. No citētā fragmenta izriet skumjš slēdziens: Roberta O’Braiena pasaulē Krievija ir 1938.gada parauga nacistiskās Vācijas ekvivalents, Krima ir anektētā Austrija, Putins – revanšistiskas lielvalsts vadītājs, kura, tāpat kā Vācija 1938.gadā, cenšas "izspēlēt no jauna zaudēta pasaules kara rezultātu".

Patiesībā Boltona mantinieka runās aiz patosa slēpjas fakts, ka sevi un savus līdzgaitniekus, ieskaitot to pašu Džonu Boltonu, ietekmīgos rusofobus Mitu Romniju un Marko Rubio (pret "Ziemeļu straumi 2" vērstās "sankciju paketes autors), viņš uzskata par tādu kā "kolektīvu Čērčilu", jo viņi cenšas brīdināt pasauli un ASV par to, cik bīstams ir Vladimirs Putins – tieši tāpat kā "lielākais brits vēsturē" (pēc BBC versijas) centās brīdināt pasauli un Lielbritāniju, cik bīstams ir Hitlers.

Pat O’Braiena grāmatas nosaukums ir atsauce uz Čērčila pazīstamo runu izlasi "Kamēr Anglija gulēja". Ir smieklīgi ieraudzīt, ka mentālā līmenī un centienos atdarināt (kā zināms, tā ir neliekuļotākā atzinības forma) amerikāņu politiskā klase vēl joprojām ir dziļi provinciāla un kompleksu mocīta Lielbritānijas impērijas atvase.

Rodas iespaids, ka nav vērts cerēt uz kaut kādām izmaiņām Krievijas un ASV attiecībās, ja prezidenta padomnieka iekšējā pasaulē valda tāda rusofobija. Tomēr tik slikti nemaz nav.

Būtu netaisnīgi ignorēt divus svarīgus apstākļus, kuri var ietemēt Roberta O’Braiena spēju vienoties. Tikai nav zināms, vai tas notiks.

Pirmais apstāklis: galveno un, pēc būtības, arī vienīgo izrāvienu ierēdņa karjerā dāvāja darbs ASV Valsts departamentā, kad viņš vadīja sarunas par ārvalstīs "iestrēgušo" amerikāņu ķīlnieku atbrīvošanu. Pat viņa nelabvēļi atzīst, ka viņš labi ticis galā ar darbu. Pie tam žurnālisti nevar atsaukt atmiņā nekādus īpašus diplomātiskos skandālus un pārlieku skaļus izteikumus šajā periodā. Loģiski – gribot negribot nākas demonstrēt pieklājību un vēlmi sarunāties, ja ierindas diplomāta rīcībā nav aviācijas bāzes kuģu un sankciju, jo amerikāņu ķīlnieki parasti nokļūst tādu valstu rokās,  kas jau sen dzīvo sankciju ēnā un no aviācijas bāzes kuģiem nebīstas.

Otrais apstāklis: atšķirībā no Boltona, spēcīgas un patstāvīgas figūras, O’Braiens ir "izsūtāmais diplomāts", un par karjeras kāpnēm var pateikties savai prasmei glaimot un izpildīt jebkādus prezidenta uzdevumus. Piemēram, visus savus panākumus darbā par ASV pilsoņu atgriešanos mājās, viņš vienmēr piedēvējis Trampam, kuru pastāvīgi uzliela Twitter tīklā.

Šajā kontekstā bija daiļrunīga situācija: Tramps nosūtīja viņu atbrīvot no cietuma Zviedrijā repa izpildītāju, kam draudēja perspektīva "pasēdēt" par ielas kautiņu. Žurnālisti bija neizpratnē, kāpēc speciālists ķīlnieku atbrīvošanas jomā (tas ir, pārsvarā viņš centās atbrīvot specdienestu aģentus un politieslodzītos) atbraucis, lai palīdzētu reperim ar kriminālu noziegumu, kurš nekādi  nelīdzinās ne Džeimsam Bondam, ne Mandelam. O’Braiens atbildēja, sak, ja jau prezidents sūta, ir jābrauc.

Pagaidām gan nav zināms, vai "jaunais Boltons" būs tikpat sajūsmināts par Trampa uzdevumu, kad prezidents sūtīs viņu pragmatiski vienoties ar Maskavu. To mēs, domājams, noskaidrosim tuvāko mēnešu laikā.

53
Pēc temata
Džons Boltons pavēstījis, ka Venecuēla parakstījusi aizsardzības līgumu ar Krieviju
ASV Krasta apsardze pieprasījusi ledlaužus konkurencei ar Krieviju Arktikā
Tramps pastāstīja, kā viedoklī viņš ieklausās Irānas jautājumā
Donalds Tramps

Vašingtona nolēmusi sodīt Eiropu pa īstam

10
(atjaunots 15:22 13.07.2020)
Trampa administrācijas soļus ar mērķi sodīt Franciju atbalstīja gan republikāņu, gan demokrātu pārstāvji. Tā ir teicama ziņa Krievijai, it īpaši gadījumā, ja franču politiķiem izdosies atrast kaut drusciņu pašcieņas.

Neskatoties uz grūtībām attiecībās starp Donalda Trampa administrāciju un tādiem amerikāņu IT gigantiem kā Facebook, Google un Amazon, ASV prezidents ir gatavs upurēt transatlantiskās solidaritātes un labas gribas atliekas, kas vēl saglabājušās ASV un ES starpā, lai aizsargātu amerikāņu korporāciju ienākumus no Eiropas nodokļu dienestiem, stāsta Ivans Daņilovs portālā RIA Novosti

Vecais, jau vairākus gadus briedušais konflikts tagad ir nonācis līdz atklātiem sāpīgiem finansiāliem triecieniem miljardiem dolāru vērtībā – ES vēlas "piespiest pie sienas" amerikāņu korporācijas, kas gadu desmitiem strādājušas ES un nav maksājušas nodokļus, bet ASV plāno sodīt ES par mēģinājumu iegūt minimālu fiskālo suverenitāti. Atliek noņemt cepuri Trampa komandas priekšā – viņiem izdevusies ļoti individuāla atriebība, tas ir, identificēts konkrēts autors, kas gatavojis Eiropas izrāvienu pretī brīvībai un "nekauņa", kas uzdrīkstējies ieteikties, sak, amerikaņu IT biznesam, kas strādā "ASV kolonijās Eiropā" tomēr būtu jāmaksā nodokļi. Kad viņš bija identificēts, sekoja amerikāņu atbilde.

"Google, Facebook un Amazon nodokļa" autors un iedvesmotājs ir Francijas prezidents Emanuels Makrons, kam turklāt ļoti patīk aprunāties par "pasaules spēka pola" statusa atgriešanu Eiropai. Tātad kompāniju saraksts, pret ko vērstas Baltā nama dusmas, sastādīts tā, lai sagādātu maksimālu diskomfortu Elizejas pilij.

ASV telekanāls CNBC vēsta:

"Luksa (segmentā strādājošo – red.) franču kompāniju akcijas kritušās, kad ASV paziņoja, ka varētu noteikt augstas likmes dažām precēm no šīs kategorijas.

Saskaņā ar jaunajiem tarifiem, kuri varētu sākt darboties janvāra beigās, ASV Tirdzniecības pārstāvniecība var iekasēt nodevas līdz 100% apmērā tādu preču importam no Francijas. Domājamā summa (imports, uz ko attiecināti jaunie tarifi – aut.) sastāda 2,4 miljardus dolāru. Franču akciju krišanās skārusi kompānijas, kam pieder Louis Vuitton, Hennessy, Hermes, Christian Dior, Gucci, Yves Saint Laurent un Balenciaga".

"Simt procenti – tas ir diezgan daudz," amerikāņu The Wall Street Journal teica Bruno Pavlovskis, Chanel prezidents. "Tas nav tarifs. Simt – tas ir sods," viņš piebilda.

Jāpiebilst, ka amerikāņu ierēdņi piedāvā savu notikumu versiju un apgalvo, ka pie visa vainīgs Makrons, kuram it kā griboties diskriminēt tieši amerikāņu kompānijas ES teritorijā. Pārmetumam īsti netic pat patriotiski noskaņotie amerikāņu mediji.

"Savienotās Valstis uzskata, ka Francijas nodokļu struktūra ir netaisnīgi vērsta pret amerikāņu lielajām interneta kompānijām, tādām kā Facebook, Google un Amazon. Tomēr citas valstis aizvien vairāk cenšas atrast iespēju, kā gūt ienākumus no firmām, kas pelna miljardiem dolāru savos tirgos," vēsta izdevums Politico.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Atmaksas instrumenta izvēle, domājams, saistīta ar to, ka "franču lukss" tika uzskatīts par tādu kā stabilitātes saliņu investoriem, kuri uzskatīja, ka franču kompānijas, kas strādā tikai ar bagātākajiem patērētājiem, ir ideāli aizsargātas gan no koronavīrusa epidēmijas ietekmes, gan tirdzniecības karu riskiem.

Ņemot vērā epidēmijas apkarošanai veiktos pasākumus, valsti skārusi dziļa ekonomiskā krīze. Tās melnajā fonā luksa kompānijas izskatījās kā gaismas stars un cerību avots, turklāt liecināja: valstij, kas nespēj konkurēt ar Vāciju vai Ķīnu tradicionālās rūpniecības jomā, tomēr ir zināmas konkurences priekšrocības starptautiskajā arēnā. Samīdīt šo simbolu, faktiski atņemt kompānijām piekļuvi ASV tirgum, - tā ir laba ideja, ja uzdevums ir gan nobiedēt Francijas prezidenta administrāciju, gan ietekmēt Eiropas nodokļu politiku.

Franči var izrādīties principiāli un ieviest nodokļus amerikāņu kompānijām (vismaz nacionalā līmenī), tomēr nav zināms, vai, piemēram, vācu ierēdņi gribēs atbalstīt tāda veida nodokļa ieviešanu visā Eiropā, riskējot saņemt "tarifu 100% apmērā", piemēram, vācu automašīnu eksportam.

No otras puses, runa šajā gadījumā nav par ekonomisku konfliktu vien. Tas ir strīds par Eiropas politiķu statusu. Noteicošais faktors, kas norāda uz noteiktas teritorijas faktisko piederību, ir jautājums par to, kam vietējie uzņēmēji maksā nodokļus. Kam ir tiesības noteikt un iekasēt šos nodokļus, tam pieder vara konkrētajā teritorijā. Vēsturei zināmi gadījumi, kad ārvalstu tirgoņi vai uzņēmēji saņēmuši tiesības tirgoties vai sniegt pakalpojumus bez nodevām un nodokļiem noteiktā valstī, taču tas notika tikai gadījumā, ja valsts bija zaudējusi karā vai parakstījusi kaut kādus ellīgus kapitulācijas noteikumus, militāra spēka pielietošanas draudu spiesta.

Tātad, ja amerikāņu kompānijas iegūst dominējošās pozīcijas interneta reklāmas un tirdzniecības tirgū, piemēram, Francijā, saņem miljardiem eiro no franču kompānijām (pie tam iegūst iespēju "nogalināt" jebkuru franču biznesu, vienkārši atņemot tam iespēju efektīvi reklamēties vai pārdot savas preces internetā), turklāt Francijas budžets šajā situācijā nevar dabūt ne kapeiku, tas nozīmē, ka Francija ir ASV kolonija, vai tai nav pilnīgas ekonomiskās suverenitātes. Lēmums noteikt pieticīgu nodokli 3% apmērā – tā ir ne tikdaudz vēlme papildināt budžetu, cik mēģinājums atjaunot neatkarību.

Daiļrunīgs fakts: Trampa administrācijas soļus ar mērķi sodīt Franciju atbalstīja gan republikāņu, gan demokrātu pārstāvji. Tā ir teicama ziņa Krievijai, it īpaši gadījumā, ja franču politiķiem izdosies atrast kaut drusciņu pašcieņas.

Vismaz atbildot uz agrākajiem draudiem, Francijas un pat Vācijas valdības pārstāvji demonstrēja gatavību iet tālāk un aizstāvēt savas tiesības uz neatkarīgu ekonomisko politiku.

Ja situācija arī turpmāk ritēs pēc šī scenārija, vienalga, kas uzvarēs vēlēšanās ASV, Vašingtonas attiecības ar Parīzi un Berlīni joprojām pasliktināsies. Būs amizanti, ja drīz vien Chanel smaržas vai Hermes somiņu amerikaņu patērētājs varēs saņemt tikai ar kontrabandas palīdzību, bet eiropieši būs spiesti meklēt alternatīvas amerikāņu sociālajiem tīkliem. Ekonomiskās deglobalizācijas dīgsti jau spraucas cauri stabilo starptautisko sakaru asfaltam.

Valstīm, ko pašreizējā globalizētās ekonomikas sistēma neapmierina, šī ir pēdējā un nopietnā iespēja labot pagātnes kļūdas un izgādāt sev ērtāku vietu deglobalizētajā nākotnē.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

10
Tagi:
Tramps, Francija, Eiropa, ASV
Pēc temata
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Pēc epidēmijas novārgušajām ekonomikām draud "zaļā vētra"
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Eiropu gaida "liela traģēdija"
 S-400 Triumf

Redzamas mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem

26
(atjaunots 09:44 13.07.2020)
Ar zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" jaunajiem izmēģinājumiem Ankara demonstrē stingru apņemšanos stiprināt aizsardzību un republikas reālo suverenitāti.

Nekāda alternatīva – pārdot tālāk pasaulē labāko bruņojumu vai apmainīt to pret ASV labvēlību militāri tehniskās sadarbības jomā – netiek plānota, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Kopš 4. jūlija Murtedas aviobāzē Turcija atkal organizē Krievijas zenītraķešu sistēmu (ZRS) S-400 jaunos izmēģinājumus pret iznīcinātājiem F-16 un F-4, kas pilna lidojumus dažādā augstumā un attālumā. Ankara ir ignorējusi Vašingtonas vairākkārtējos brīdinājumus par sankcijām Krievijas PGA un PRA sistēmu ekspluatācijas dēļ.

Diezin vai "Triumf" testēšana ar ASV ražotajiem iznīcinātājiem F-16 Viper и F-4 Phantom II ir nejauša. Pērn, neskatoties uz ASV bažām, turku speciālisti tāpat izmēģināja S-400 pret amerikāņu iznīcinātājiem F-16 virs Ankaras, dažādā augstumā. "Triumf" daudzposmu izmēģinājumi ilgs līdz 2020. gada novembrim.

S-400 piegādes sākās pērnvasar, un izprovocēja spriedzi Ankaras un Vašingtonas attiecībās. Amerikāņi pieprasīja, lai Turcija atteiktos no darījuma un iegādātos kompleksus Patriot, piedraudēja izslēgt Turciju no iznīcinātāju F-35 ražošanas kopprogrammas. Ankara izturēja militāri politisko spiedienu, atteicās piekāpties un vairākkārt uzsvēra, ka "Ttriumf" ne mazākajā mērā neapdraud aliansi.

Pagājušā gada novembrī Krievija izpildīja pirmo līgumu par četru S-400 divizionu piegādi Turcijai par 2,5 miljardiem dolāru. 2020. gada jūnijā Ankara un Maskava panāca principiālu vienošanos par "Triumf" otrā komplekta (pulka) piegādi. Pie tam Turcijas Republikas aizsardzības rūpniecības sekretariāta vadītājs Ismails Demirs paziņoja: "Sistēma S-400 tiek iegādāta, lai to ekspluatētu. Punkts." Taču Savienotās Valstis vēl joprojām meklē iespēju likvidēt "Triumf" uz Turcijas zemes: piedāvā to izpirkt, aizvietot ar amerikāņu kompleksiem un draud ar jaunām sankcijām.

"Triumf" uz visiem laikiem

S-400 izmēģinājumi Turcijā notiek ar mērķi precizēt identifikācijas attālumu, pavadīšanas stabilitāti, likvidācijas efektivitāti un citus parametrus. Netālu no Ankaras, Murtedas aviobāzē dislocētās raķešu sistēmas tiek restētas ar īstiem aerodinamiskajiem mērķiem, ieskaitot lidmašīnas F-35 un F-22. Zināms, ka amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātāji, slepeni un it kā radaros nesaskatāmi, trīs reizes parādījušies "Triumf" identifikācijas un likvidācijas rādiusā. Rotācijas un pārvietošanas gaitā uz Tuvo Austrumu valstīm pāri Melnajai jūrai un Turcijas teritorijai ASV Gaisa spēku F-35 un F-22 maršruti nosprausti aptuveni 200 kilometru attāumā no Murtedas aviobāzes.

Izdevums Fighter Jets World vēsta, ka Turcijas pretgaisa aizsardzības speciālisti pārbauda RLS iespējas dažādos režīmos un dažādā augstumā. Turcija neatklāj sīkāku informāciju par Krievijas S-400 testiem pret amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem. Taču, saskaņā ar militārā eksperta Viktora Baraņeca datiem, viens no testu dalībniekiem sarunā ar "Rosoboroneksport" pārstāvi atzīmējis: "Amerikāņu lidmašīnas radaros redzamas kā mušas uz griestiem." Tā kā sūdzību nav, un iespējamas jaunas piegādes, būtu loģiski pieļaut, ka Ankara ir pilnīgi apmierināta ar "Triumf".

Iepriekš Turcijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka S-400 izvēršana rit sekmīgi, Krievijas sistēma fiksējusi iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon pie RLS darbības zonas robežas – 600 km attālumā, bet minimālā augstumā fiksēti visi mērķi. "Triumf" ne tikai fiksē maksimālā attālumā pasaules ieroču tirgū popuārāko 4. paaudzes iznīcinātaju-bumbvedēju, sistēma ir arī pastāvīgi gatava raidīt raķetes pret mērķi pirms tā ieiešanas likvidācijas zonā. Tas ir, kaujas dežūras režīmā lidmašīnas F-16 Fighting Falcon tiks likvidētas 400 km attālumā. Automātiski.

Atgādināšu, ka viens vieglais iznīcinātājs F-16 izmaksā līdz 50 miljonus dolāru, bet "neredzamais" F-35 ir divreiz dārgāks.

Jaunu iespēju laiks

"Triumfālā" testēšana Murtedas aviobāzē dod sāpīgu triecienu amerikāņu iznīcinātāju aviācijas reputācijai. Turcijas teritorijā ir Indžirlikas aviobāze ar amerikāņu kodolieročiem – ASV Gaisa spēku galvenais atbalsta punkts "karstajā" reģionā. Turcijai ir liela ģeopolitiskā nozīme ASV un NATO acīs, tāpēc tā var bez īpaša riska ietekmēt spēles noteikumus aliansē. Paradoksālā tuvināšanās Maskavai padara Ankaru vēl neuzņēmīgāku pret diktātu un Rietumu partneru ārējo spiedienu.

S-400 iepirkuma dēļ Vašingtona iesaldēja Turcijas dalību F-35 programmā (Ankara ir "sodīta", taču ne izslēgta no programmas). Pēc šī ierobežojuma Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu paziņoja, ka valsts varētu iegādāties Krievijā jaunākos iznīcinātājus Su-35 un Su-57. Militāri tehniskās sadarbības federālā dienesta direktors Dmitrijs Šugajevs aviosalonā "MAKS 2019" apstiprināja, ka tāds "vēstures pavērsiens" ir  iespējams. Intriga vēl izvēršas, taču provizoriskos rezultātus varam apkopot jau šodien.

Objektīvi novērtējot Turcijas iegādātā ieroča kaujas potenciālu, manāma republikas aizsardzības spēju kvalitatīva izaugsme: vienai "Triumf" baterijai ir līdz 72 notēmētas raķetes, tā var vienlaikus apšaudīt līdz 36 mērķus. Dažāda tipa raķetes ļauj S-400 efektīvi un diferencēti strādāt pret iznīcinātājiem-bumbvedējiem, bezpilota lidaparātiem, spārnotajām, taktiskajām un ballistiskajām raķetēm augstuma diapazonā no 5 metriem līdz 30 kilometriem (no 400 km līdz 2 km attālumā). Sistēma "Triumf" var integrēt dažāda darbības rādiusa zenītkompleksus un vadīt vērā ņemamu PGA līdzekļu tīklu (turku speciālistiem vajadzētu paskatīties uz Krievijas ZRK "Pancirj S1" un "Tor M1").

Pretgaisa aizsardzības necaursitamais kupols ļauj Turcijai kompensēt zināmu atpalikšanu gaisa kara spēku attīstībā.

Pateicoties neapstrīdamai tehnoloģiskajai izcilībai un cīņasspējai, Krievijas "Triumf" Turcijā un vairākās citās valstīs bez viena vienīga šāviena stiprina daudzpolāro pasauli, noliek pie vietas arhaisko militāro bloku un tā pašrocīgi ieceltos hegemonus.

Vienlaikus sākas jaunu iespēju laiks, un Ankara apspriež iespējas iegādāties no Krievijas zenītraķešu sistēmas S-500 "Prometei". Krievijas tālās PGA sistēmas joprojām pabīda malā starptautiskajā tirgū un kaujas pozīcijās rietumvalstu analogus, kuru parametri krietni vien atpaliek.

26
Tagi:
S-400, militārā tehnika, Turcija, ASV, Krievija
Pēc temata
ASV kodolarsenālu no Turcijas tehniski iespējams pārvest uz Baltiju
ASV draud izlaupīt vēl vienu valsti. Tā pārdomā Krievijas ZRK iespējas
Rietumu eksperti nosaukuši, kas palīdz Putinam "graut Rietumus"
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
Zinību diena Rīgas 88. vidusskolā

Līdz galam skrūves nepievilks: skolas Latvijā sāks darbu 1. septembrī

0
(atjaunots 17:43 13.07.2020)
Skolēni Latvijā varēs 1. septembrī doties uz skolu, neskatoties uz Covid-19 nesenajiem uzliesmojumiem, uzskata Ilze Viņķele.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Latvijas varasiestādes pagaidām nepārskata plānus par mācībām klātienē skolās no 1. septembra, informēja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas ēterā.

Politiķe konstatēja, ka aizvadītajā nedēļā reģistrētie Covid-19 saslimstības uzliesmojumi ir lokāli un nerada nepieciešamību atcelt skolēnu atgriešanos klasēs septembrī. Viņķele atzīmēja, ka visi cer – septembrī bērni varēs atkal apmeklēt skolu.

Izglītības ministrija plāno jūlija beigās sagatavot detalizētāku mācību procesa organizācijas plānu.

Ministre pastāstīja, ka Covid-19 reģistrēto gadījumu skaita pieaugums liecina: vīruss vēl aizvien cirkulē un līdz vakcīnas parādīšanās brīdim varasiestādes turpinās darbu līdzšinējā režīmā: vājinās ierobežojumus, skatīsies uz rezultātu un nepieciešamības gadījumā atkal ieviesīs ierobežojumus.

Politiķe atzīmēja, ka pagājušajā nedēļā reģistrētie gadījumi saistīti ar sabiedriskās ēdināšanas vietām – divām Rīgā un vienu Liepājā. Tāpēc šajā sfērā pieņemti stingrāki ierobežojumi.

Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļā divas dienas pēc kārtas tika fiksēti septiņi jauni saslimšanas gadījumi di4enā, pēc tam jaunu gadījumu skaits sasniedza 13 un 11 dienā.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē fiksēti vairāk nekā 12,5 miljoni gadījumu, vairāk nekā 561 tūkstotis cilvēku ir miruši.

0
Tagi:
Ilze Viņķele, skola
Pēc temata
Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu
Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta
Palielināts izmeklējumu skaits: valstī krasi pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid