Leģionāru gājiens 2019. gada 16. martā

Pabrika sacītajā: Latvija pasludinājusi sevi par nacistiskās Vācijas sabiedroto

122
(atjaunots 12:24 28.09.2019)
Ja mūsdienu Latvijai ir labi, ka Rīgu okupēja nacisti, tātad tas nozīmē, ka Latvija jau pēc daudziem gadiem Pabrika un Aizsardzības ministrijas preses dienesta sacītajā faktiski pasludinājusi sevi par nacistiskās Vācijas sabiedroto.

Piektdien, 28. septembrī, Latvijā notika kaut kas tik nedzirdēts pat šīs tolerantās pret nacistu kolaboracionistiem republikas ieskatā. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks faktiski pasludināja savu valsti par nacistiskās Vācijas sabiedroto. Šādu secinājumu var izdarīt pēc viņa paziņojumiem, kurus publicējis LR Aizsardzības ministrijas preses dienests.

Tātad, Pabriks, oficiāli piedaloties pasākumos pie apdzīvotās vietas More, kur pirms 75 gadiem 19. Latviešu Waffen SS divīzija nedēļu aizstāvējās no uz Rīgu gājušajām Sarkanās armijas daļā, runājot par SS leģionāriem, paziņoja: "Mūsu pienākums ir šos Latvijas patriotus godāt no visiem dvēseles dziļumiem. Atcerēsimies, ka ar katru gadu leģionāru mūsu rindās diemžēl paliek arvien mazāk, šobrīd Latvijas Nacionālo karavīru biedrības rindās viņu ir tikai nedaudz vairāk par 30. Godāsim kritušo leģionāru piemiņu, neļausim nevienam viņu piemiņu nonievāt! Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums."

"Mores ierakumi, kuriem jau ir 75 gadi, ir pa pusei aizbiruši un nosūnojuši. Bet mūsu atmiņa par mūsu leģionāriem, varoņiem ir spilgta un mūžīga. Viņi šeit izcīnīja ļoti lielas kaujas pret ļoti lielu pārspēku… Esot šādās vietās kā More, blakus ierakumiem, mūsu leģionāru kapiem un piemiņas zīmēm mēs visi smeļamies spēku un pārliecību par to, ka mūsu valstij ir nākotne, ka ejam pareizo ceļu un ka mūsu valsts un nācija ir pelnījusi arvien labāku nākotni," citē ministra sacīto portāls Lsm.Lv.

Ziņas nobeigumā par Pabrika dalību piemiņas pasākumos pie Mores Latvijas Aizsardzības ministrijas preses diensts sniedz vēstures datus: "1944. gada septembra beigās – Morē norisinājās vienas no sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā starp Padomju armiju un latviešu leģiona karavīriem, kas bija iesaukti vācu armijā. Latviešu leģiona karavīri, cīnoties savā zemē pret desmitkārtīgu pārspēku, divas nedēļas aizturēja šai Siguldas aizsardzības līnijā Padomju armijas virzību uz Rīgu."

Mūsdienu Latvijas "varoņi"

Un tagad aicinu tikt skaidrībā, ko nozīmē aizsardzības ministra Pabrika vārdi kopā ar vēstures datiem, kuri publicēti oficiālajā Aizsardzības ministrijas portālā. Un tie nozīmē baisu lietu: Latvija de facto pasludinājusi par varoņiem SS karavīrus, kuri Vācijas komandēšanas plāna ietvaros centās nepieļaut Latvijas galvaspilsētas, Rīgas, atbrīvošanu no nacistiem.

Ja agrāk Latvijas varasiestādes stāstīja par "ar varu mobilizētiem leģionāriem", tad tagad ar Pabrika un Aizsardzības ministrijas preses dienesta sacīto atzīts, ka latviešu leģionāri no 19. divīzijas, kuri cīnījās kopā ar vāciešiem, kuri aizsargāja nacistu okupēto Rīgu, ir mūsdienu Latvijas varoņi.

Tātad viņu sabiedrībā ar Vāciju uzdevuma veikšana atbilda mūsdienu Latvijas nacionālajām interesēm. Tātad mūsdienu Latvijai ir labi, ka Rīgu okupēja nacisti. Un jā tā, tas nozīmē, ka Latvija jau pēc daudziem gadiem Pabrika un Aizsardzības ministrijas preses dienesta sacītajā faktiski pasludinājusi sevi par nacistiskās Vācijas sabiedroto.

Es šobrīd pat nerunāšu par to, ka pat Amerika, traktējot Nirnbergas tribunāla spriedumu, personas, kuras brīvprātīgi iestājās SS leģionā, uzskata par noziedzīgas kara organizācijas locekļiem. Šo morālo un juridisko Rubikonu Latvijas varasiestādes jau sen ir šķērsojušas, piemēram, kā gadījumā, kad 2004. gadā Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nosūtīja vainagu bijušā leģionāra Nikolaja Romanovska bērēm, kurš brīvprātīgi iestājās leģionā, vai arī, kad bijušajam leģiona virsniekam Indulim Kažociņam pasniedza Trīs Zvaigžņu ordeni. Šoreiz runa ir par ko citu, daudz nopietnāku. Latvija pēc daudziem gadiem faktiski kļuvusi par "ass" valsti.

Tādējādi Pabriks apglabājis visus Latvijas ĀM pūliņus izveidot kontinuitāti ar tiem latviešiem, kuri ar astoņiem Latvijas kuģiem zem Latvijas karoga nodrošināja Transatlantiskos pārvadājumus pret Hitleru vērstās koalīcijas interesēs. Tagad tā jau ir vēsture. Ja Pabrika paziņojums netiks noraidīts, savukārt pats ministrs ar kaunu netiks atstādināts, Latvija faktiski būs atzinusi sevi par nacistiskās Vācijas sabiedroto.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

122
Pēc temata
Kā Baltijas valstīs pielīdzināja genocīdam politiskās represijas PSRS
Neapgūtā vēstures mācība: kāpēc nevēlēšanās nožēlot grēkus nāk par ļaunu
Marija Zaharova stingri atbildēja Baltijas valstīm par pretenzijām pret salūtu
Mūsu pienākums ir godināt padomju karavīru varoņdarbu: vēstniecība atbildēja Latvijas ĀM
Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57, foto no arhīva

"NATO pabrīnīsies": ar ko apbruņos Krievijas jauno iznīcinātāju

0
(atjaunots 11:18 07.07.2020)
Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57 nav vienkārša lidmašīna. Tas ir vesels cīņas komplekss, kas ietver jaunāko aviācijas bruņojumu.

Mērķu iznīcināšana vairāku simtu kilometru attālumā, bumbu triecieni ar juveliera precizitāti un droši aizsargāta aparatūra – līdz ar jaunākajām bumbām un raķetēm piektās paaudzes aviācijas komplekss Su-57 saņems arī mūsdienīgas elektroniskās ierīces to notēmēšanai. Lidmašīna spēs izvairīties no pretinieka lamatām un izlauzties cauri radiolokācijas traucējumu sienai. Par perspektīvā lidaparāta bruņojumu portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

"Gudrās" raķetes

Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57 nav vienkārša lidmašīna. Tas ir vesels cīņas komplekss, kas ietver jaunāko aviācijas bruņojumu. Bruņojuma saraksts ir aizslepenots, tomēr zināms, ka aizsardzības rūpniecības kompleksa uzņēmumi izstrādā aptuveni piecpadsmit paraugus.

Speciālisti vērtē, ka Su-57 pamata arsenālā būs Krievijas GKS rīcībā jau esošie trieciena līdzekļi, tikai pārstrādāti un "digitalizēti". Piemēram, jaunās pretkuģu raķetes ar divkārt palielinātu lidojuma attālumu – līdz 250 kilometriem. Interesanti, ka lādiņi izskatās tieši tāpat kā to priekšgājēji.

Pārsvarā izmaiņas skārušas "pildījumu" – tagad raķetei ir jaudīgākas un kompaktākas "smadzenes", vadības sistēma un dzinējs nodrošina sarežģītu lidojuma trajektoriju. Korpusā noslēptās elektroniskās iekārtas ir noturīgas pret ārējiem radioelektroniskajiem traucējumiem, dažādiem slazdiem un nereaģē uz viltus mērķiem.

"Iepriekš mērķa norāde "gaiss-gaiss" vai "gaiss-zeme" tipa raķetēm tika nodota caur analogajiem pārveidotājiem, un tas aizņēma zināmu laiku, - paskaidroja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Tobrīd tas atbilda armijas un gaisa kaujas prasībām. Tagad situācija ir mainījusies. Mūsdienās gaisa kaujas zonā darbojas virkne radioelektroniskās cīņas kompleksu: gan virszemes, gan gaisa kompleksi. Tādos apstākļos bruņojumam jābūt uzticamam. Su-57 radīts, ņemot vērā šos faktors, tam ir digitālās sistēmas – lidojuma uzdevuma, mērķa norādes, mērķu sadales informāciju nodošana ilgst dažas sekundes daļas."

Tāpat kā citi daudzfunkcionālie iznīcinātāji, arī Su-57 var nest "gaiss-gaiss", "gaiss-virsma" tipa maza, vidēja un liela darbības attāluma lādiņus, kā arī vadāmās un koriģējamās aviobumbas. 

Piemēram, perspektīvajai lidmašīnai izstrādāta "gudra" aviobumba KAB-250. Pēc nomešanas no nesēja tās lidojuma trajektorija tiek koriģēta atbilstoši satelītu sistēmas GLONASS signāliem. Patlaban lādiņš tiek izmēģināts poligonos un pat pārbaudīts kaujas apstākļos – bumbvedēji S-34 izmantoja KAB-250 pret kaujinieku objektiem Sīrijā.

Noskaidrojās, ka bumba ir ļoti efektīva un, pats galvenais, precīza: novirze no mērķa sasniedz 1-2 metrus neatkarīgi no laikapstākļiem un diennakts laika. Galviņas jauda ļauj pilotam satriekt ne tikai tehniku un dzīvā spēka koncentrācijas vietas zem atklātas debess, bet arī labi nostiprinātus pretinieka objektus.

Jāpiebilst, ka iepriekš KF Aizsardzības ministrija informēja: iznīcinātājs Su-57 uzņems arī hiperskaņas ieročus. Domājams, jauno aviācijas kompleksu "Kinžal" iznīcinātāji saņems pēc 2030. gada.

Juveliera precizitāte

Krievijas Nopelniem bagātais lidotājs Vladimirs Popovs ir pārliecināts: Su-57 bruņojuma nomenklatūra kopumā būs tradicionāla šīs klases lidmašīnām, tomēr, pateicoties pilnveidotajām tēmēšanas sistēmām, būtiski palielināsies precizitāte.

Piemēram, raķetes cīņai nelielā un vidējā attālumā automātiski kontrolēs mērķus pēc infrasarkanajām un magnētiskajām pēdām un tiek notēmētas ar optiski elektronisko galviņu.

"Precizitāte pieaugs par 30-40%, - atzīmēja Popovs. – Tas ir ļoti labs identifikācijas un paštēmēšanas rādītājs. Mūsdienu raķetes trāpa mērķī ar precizitāti līdz metram. Tas pats attiecas arī uz lielā darbības rādiusa lādiņiem. Tiesa, liela loma šajā ziņā ir radiolokācijai un siltuma elementam."

Mūsdienu raķešu elektronisko iekārtu samazināšanās ļauj palielināt lādiņa jaudu. Būtiski pieaug iespēja trāpīt mērķī, tātad – arī ieroča vispārējā efektivitāte. Su-57 var stāties pretī jebkādiem objektiem gaisā un uz zemes – dinamiskajiem un ballistiskajiem mērķiem, kā arī neliela izmēra objektiem, piemēram, bezpilota lidaparātiem.

Perspektīvās lidmašīnas sistēmu vadība kaujā, bruņojuma pielietošana, aizsardzība un vairāku režīmu intelektuālais atbalsts iespējams, pateicoties spēcīgai skaitļošanas sistēmai. Dators automātiski identificē mērķus un nosaka bīstamākos un prioritāros to vidū, veido optimālo lidojuma maršrutu, iesaka lidotājam, kad un kādus ieročus pielietot.

Mērķu meklēšanai un fiksācijai Su-57 rīcībā ir vairākas jaunās paaudzes radiolokācijas stacijas. Līdztekus RLS ar aktīvo fāzēto antenas režģi lidaparāta priekšdaļā, tai ir arī sānu stacijas, kas darbojas dažādos diapazonos. Su-57 viegli atradīs jebkādas lidmašīnas, pat ar stealth tehnoloģijām tapušos lidaparātus debesīs simtiem kilometru attālumā.

Pilna slodze

Piektās paaudzes iznīcinātāju īpatnība – bruņojuma izvietojums fizelāžas iekšienē. Tā kā bumbu un raķešu uz ārējām piekarēm nav, mazinās izretinājuma efektīvā virsma, tātad – arī lidmašīnas pamanāmība. Divās ietilpīgās tilpnēs atradīsies vieta vairākiem desmitiem dažādu lādiņu.

Agrāk šāda iespēja bija tikai masīvajiem stratēģiskajiem bumbvedējiem, tāpēc bruņojuma izstrādātāji bija spiesti risināt grūtu uzdevumu: projektēt mazu gabarītu raķetes, sarūpēt tām saliekamus spārnus un stūres, kas atveras tikai pēc lādiņa izmešanas. Grūtības radās arī, ņemot vērā papildu slodzi lidmašīnai, palaižot raķetes no slēgtas telpas.

Militārās kravas proporcija pret Su-57 masu ir daudz lielāka nekā iepriekšējo paaudžu iznīcinātājiem. Tas panākts, pateicoties kompozītajiem materiāliem.

 Krievijas piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57
© Sputnik / Евгений Биятов

"Su-30SM un Su-35, piemēram, līdz 25% materiāla nav metāls, - atgādināja Popovs. – Kompozīti, stikla šķiedra, kevlara šķiedra, dažādi sveķi. Pie tam saglabāta konstrukcijas noturība. Su-57 konstrukcijā tie veido apmēram 35%. Tas ir ļoti daudz, tāpēc iznīcinātājs iznācis daudz vieglāks pie tādiem pašiem gabarītiem. Turklāt jaunais dzinējs palielina vilces un svara attiecību vēl par 15%."

Jaunās lidmašīnas "firmas triks" – spēja strādāt pārī ar bezpilota sistēmu S-70 "Ohotnik". Smagais drons un iznīcinātājs ir iemācījušies lidot pārī – pērn Aizsardzības ministrija publicēja video, kurā tie manevrē gaisā minimālā attālumā.

Eksperti vērtē, ka nākotnē parādīsies iespēja radīt veselus "Ohotnik" barus, kuri strādā autonomi vai viena vienīga Su-57 pilota vadībā. Tādu kaujas grupu militārais potenciāls būs vairākkārt lielāks.

0
Tagi:
iznīcinātājs Su-57, Krievijas GKS
Pēc temata
Ķīnas mediji pastāstīja, kā Su-57 sagrūtinās ASV
F-35 jaunas grūtības: kas nav kārtībā ar amerikāņu iznīcinātāju
F-35 var izmest no prāta: kura valsts pirmā iegādāsies Su-57
"Ohotņik" debesīs: KF pavēra pasaulei savas jaunās kaujas iespējas
Helikopteris Ka-52

Krievija atbildēja uz NATO manevriem Ramstein Alloy Latvijā

48
(atjaunots 10:02 06.07.2020)
Agresīvi soļi pret Krieviju vienmēr sastapsies ar atbildi – telpā un laikā. Šo likumskakarību apstiprināja NATO gaisa kara spēku ikgadējo mācību Ramstein Alloy rezultāti Baltijas valstīs.

1. jūlijā Latvijā noslēdzās NATO Gaisa spēku trīs dienas ilgās mācības, kurās bija iesaistīti vairāk nekā 20 iznīcinātāji un palīglidmašīnas no piecām alianses valstīm un Somijas. Pasludinātie manevru mērķi: komandēšanas un kontroles, NATO valstu sadarbības un mijiedarbības iemaņu un gaisa patrulēšanas procedūru (ar AWACS pielietojumu) uzlabošana.

Faktiski sešu valstu iznīcinātāji izspēlēja nevis miera misiju, bet gan sadarbību operācijā pret tehnoloģiski attīstītu pretinieku, un tāda šajā reģionā ir tikai Krievija.

Alianses valstīm nav pieredzes kaujas darbībās pret tehnoloģiski līdzvērtīgu pretinieku, un tās cenšas Baltijas reģionā ar diviem desmitiem iznīcinātāju pārbaudīt kaut kādus abstraktus algoritmus, neņemot vērā ticamo graujošo atbildi. Vienlaikus mācību Rlamstlein Alloy fonā nesnauda arī Krievijas bruņotie spēki. Zenītraķešu sistēmas S-300 PM2 "Favorit" kaujas komandas Novgorodas apgabalā izspēlēja gaisa uzbrukuma atvairīšanu. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja: "Situāciju gaisā piesegšanas rajonā apgrūtināja nosacītā pretinieka aviācijas uzlidojumu imitācija, kas strādāja visā augstuma un ātruma diapazonā." Kopumā ir skaidrs, ka tam ir tiešs sakars ar Ramstein Alloy dalībniekiem.

Komplekss S-300 "Favorit" spēj "ieraudzīt" objektus līdz 500 km attālumā, pavadīt līdz 65 mērķus un noraidīt datus uzbrukumam vienlaikus par 24 mērķiem. Likvidācijas maksimālais attālums – 350 km, tātad S-300 komandas Novgorodas apgabalā faktiski varēja kontrolēt debesis virs visas Latvijas teritorijas un nosacīti likvidēt visas nosacītā pretinieka lidmašīnas valsts gaisa telpas lielākajā dalā 7,5 sekunžu laikā.

Zenītraķešu pulka speciālisti organizēja vairākas pretgaisa kaujas, kuru gaitā fiksēja un pavadīja mērķus, organizēja vadāmo zenītraķešu elektronisko startu. Sistēmas S-300 PM2 vadības punktam ir plašas iespējas apmācīt zenītraķešu divizionu komandas – atvairīt dažādas sarežģītības pakāpes gaisa uzbrukumus, ieskaitot lielā ātrumā lidojošus, manevrētspējīgus un pat ballistiskos mērķus. Un tas vēl nav viss.

Iemesls un sekas

Vienlaikus Rietumu kara apgabala armijas aviācijas brigāde kaimiņos – Pleskavas apgabalā veica grupu lidojumus nelielā un ļoti nelielā augstumā. Izlūkošanas un trieciena helikopteru Ka-52 "Aligator", trieciena Mi-28 "Nochnoy okhotnik", daudzfunkcionālo transporta Mi-8 un Mi-26 ekipāžas izspēlēja ugunst atbalsta, desanta izsēdināšanas elemetus un citus funkcionālos uzdevumus, ieskaitot manevrus "gaiss-gaiss" tipa raķešu apšaudes gadījumā.

1. jūlijā Ļeņingradas apgabalā RKA tankisti likvidēja vairāk nekā simt bruņotus nosacītā pretinieka mērķus. Apšaude notika sarežģītos apstākļos, ar 125 mm tanku ieroču lādiņiem, līdz 1800 metru attālumā. Atgādināšu, ka pavasarī RKA saņēma modernizēto tanku T-90M pirmo partiju, kas spēj konkurēt ar T-14 "Armata".

Dienu iepriekš RKA sastāvā iekļāvās speciālo uzdevumu nodaļa, kas noslēdza apmācības speciālo uzdevumu brigādes bāzē Tambovas apgabalā. Vienība nodrošināta ar jaunāko bruņojumu un tehniku, ieskaitot bruņumašīnas "Taifun K" ar vispārēju aizsardzību no lādiņiem līdz 14,5 mm un pretmīnu aizsardzību.

Jūnija beigās korporācija "Rosteh" informēja, ka tiek gatavota jauna operatīvi taktiskā raķešu kompleksa modifikācija. Domājams, ar lielāku darbības rādiusu (patlaban – līdz 500 km). Tātad Krievijas rietumos dislocētie "Iskander" tuvākajā laikā kļūs daudz efektīvāki.

Nav ne mazāko šaubu: nav nejaušība tas, ka šie daudzveidīgie notikumi Krievijā sakrituši laikā un telpā ar alianses aktivitāti. Krievijas Federācija ir spiesta kompleksi un pārliecinoši reaģēt uz militāriem draudiem ar pārspēku, lai nevienam no "partneriem" nerastos vēlme pārbaudīt mācību Ramstein Alloy, BALTOPS un citu NATO "karaspēļu" no taktikas viedokļa primitīvos algoritmus reālās sadursmēs.

Mīti un realitāte

Kopš pavasara NATO gaisa policiju Baltijā apzīmē spāņu gaisa spēku iznīcinātāji F/A-18A/B Hornet. Iespējams, Baltijas valstu imidžam tas ir labāk nekā nekas (no trieciena aviācijas viedokļa), tomēr ārzemnieku īslaicīgā "stažēšanās" Baltijas kara darbības teātrī neesoša agresora "savaldīšanas" režīmā nesola vietējiem iedzīvotājiem ne mieru, ne drošību – ne šodien, ne perspektīvā.

Simboliskā NATO misija – četri iznīcinātāji, kuri patrulē Baltijas valstu gaisa telpu (NATO’s Baltic Air Policing mission) ik gadus "pāraug" kvalitatīvā stāvoklī – sākas manevri Ramstein Alloy NATO Gaisa spēku komandieru vadībā (NATO’s Allied Air Command). Pie tam alianse neslēpj, ka trīs ekipāžu rotācijas un trīs aviācijas mācības gadā paredzētas pilotu intensīviem treniņiem un ekipāžu maksimāla skaita aptveršanai. Kāpēc kompaktajām Baltijas valstīm vajadzīgs tāds pulks sagatavotu ārvalstu "policistu"? No debesu patrulēšanas efektivitātes, tas ir, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošības (kam, starp citu, nekas nedraud) viedokļa, pilotu rotāciju būtu efektīvāk organizēt tikai vienu reizi gadā. Skaidrs, ka, aizbildinoties ar NATO’s Baltic Air Policing mission, alianses gaisa spēki aktīvi pēta reģionu pirms kaujām. Amerikaņu stratēģiskie bumbvedēji-raķešu nesēji B-52H lido jau 180 km attālumā no Sanktpēterburgas, bet Igaunijā dislocēti bezpilota lidaparāti MQ-9 Reaper. Tā vairs nav nekāda policija.

Ziemeļatlantijas bloka vecākie partneri izmanto Latviju un citas Baltijas valstis kā placdarmu iespējamam karam ar Krieviju un konsekventi "aizpilda" to ar uzbrukuma infrastruktūru, arsenāliem, armijas bāzēm un aerodromiem, ārvalstu spēkiem (tie rotācijas režīmā te dislocēti nepārtraukti). Lai ideoloģiski pamatotu NATO neadekvāto militāro aktivitāti, Latvijas (un citu Baltijas valstu) Aizsardzības ministrija periodiski klāsta, ka Krievijas kara kuģi un lidmašīnas parādās pie republikas robežām.

Reāla pamata bažām nav. Visi Krievijas kara lidmašīnu lidojumi un kuģu pārvietošanās precīzi atbilst starptautiskajiem noteikumiem, citu valstu robežas netiek pārkāptas. Krievijai naidīgie izteikumi ir iekšēja patēriņa "opijs". Piemēram, ja Latvijas pilsoņi vairs neuztrauksies par to, ka rītausmu, iespējams, sagaidīs bunkurā, viņi var sākt taujāt: kāpēc valsts tērē 2% IKP bruņojumam?

16 gadus ilgā Latvijas dzīve aliansē nav palīdzejusi radīt patiešām efektīvus Nacionālos bruņotos spēkus (vismaz Pentagona plānu atbalstam dažādos planētas "karstajos punktos). Iepriekš valsts Ministru kavinets apstiprināja AM izstrādāto "Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2019.-2022. gadam", kurā pieminētas mākoņstratēģijas, tīklcentriskās partizānu vienības, lāzera modelēšanas sistēmas MILES un citas "augstās matērijas". Reālajā armijā vēl joprojām trūkst tanku, raķešu iekārtu, trieciena aviācijas un daudz kā cita.

No militārā viedokļa Latvija nav īpaši varena, tās armijā ir 5300 "durkļi" (faktiski – viena brigāde), 5 kara transporta helikopteri, 5 tralētāji un 11 patruļas kuteri, 67 artilērijas vienības, 300 bruņumašīnas, un militārā spēka reitingā Global Firepower ieņem 102. vietu no 138 iespējamām. Pie tam rodas iespaids, it kā Rīga uztājīgi gatavotos vērienīgam militārajam konfliktam: no 2018. gada tērē aizsardzībai 2% IKO, dislocē savā teritorijā aizvien jaunas ārvalstu vienības un armijas bāzes, ik gadus organizē desmitiem manevru, kuros piedalās sabiedrotie no NATO. Kāpēc vajadzīga tāda aktivitāte mierīgajā, stabilajā, ekonomiski sekmīgajā Baltijas reģionā?

Krievija savlaicīgi novērtēja jaunos draudus starptautiskajai drošībai – koronavīrusa radīto Covid-19, un maijā ierosināja Ziemeļatlantijas aliansei "demonstrēt militāro savaldību", pandēmijas laikā apturēt visas militārās mācības Austrumeiropā, visus spēkus veltīt aktuālo problēmu risināšanai. Ārkārtējā situācijā dažādu valstu militārās vienības spēj operatīvi dezinficēt objektus, izvērst mobilos hospitāļus, nogādāt humāno palīdzību nelaimes skartajos rajonos. Diemžēl "partneri" Maskavu nesadzirdēja. NATO manevru sērija Baltijas reģionā turpinās, militārais risks pieaug.

48
Tagi:
militārās mācības, NATO, Baltija, Krievija
Pēc temata
"Drebuļi un šermuļi" Baltijā: kāpēc NATO vajadzīgi manevri Ramstein Alloy
Krievijas flote ar "Okeāna vairogu" pārsegusi Baltijas verdošo katlu
Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF