Lukašenko

"Eiropas pēdējais diktators" kļuva par vēlamu viesi Rīgā

46
(atjaunots 11:13 27.09.2019)
Nepieciešamība vismaz ar kaut ko aizpildīt savas ostas pēc Krievijas aiziešanas spiež latviešus stāties konkurences cīņā ar lietuviešu kaimiņiem par kravām no Baltkrievijas.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Latvija jau daudzus gadus aicina ciemos Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko. Kā vakardienas atstumtais pēkšņi kļuvis par vēlamāko viesi Rietumos, skaidro žurnālists Andrejs Starikovs portālā Baltnews.

Agrāk Lukašenko bija atstumtais Rietumu ieskatā: par atrašanos pie varas ilgāk, nekā visi viņa Eiropas kolēģi, baltkrievu līderi sauca par "Eiropas pēdējo diktatoru". Līdz 2016. gadam Lukašenko dzīvoja ar personiskās Eiropas Savienības sankcijām un bija uzbrukuma objekts no Vecās Pasaules "progresīvo" diplomātu puses. Viņu lamāja amerikāņi, solot gāzt no posteņa.

Divdesmit piecu prezidentūras gadu laikā Aleksandrs Lukašenko rietumvalstu vidū apmeklēja vien Vāciju, Itāliju, Šveici, Austriju, Franciju, Slovēniju, Lietuvu un trīs reizes ASV.

Taču tās ir sendienu lietas. Tagad Lukašenko attiecībās ar Rietumiem viss ir savādāk: Baltkrievijas vadītājs ir visvēlamākais viesis. Lukašenko gaidīja "Austrumu partnerības" (AP) jubilejas samitā Briselē, aicināja Polijā uz pasākumiem par godu 80. gadadienai kopš Otrā pasaules kara sākuma, otro gadu aicina uz Latviju, savukārt jaunais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis cer tikties ar baltkrievu kolēģi Žitomirā oktobrī.

No kurienes nākusi šāda interese par vakardienas politiski atstumto?

Pirmām kārtām Minskas izmantošana kā platformu Ukrainas krīzes noregulēšanai, bez šaubām, nostiprinājusi Baltkrievijas pozīciju starptautiskajā arēnā. Valsts kļuvusi par drošības donoru Eiropas reģionam, savukārt Lukašenko pārtapis no "pēdējā diktatora" "miera balodī".

Pret otru Rietumu atteikšanās iemeslu no Baltkrievijas izolācijas derētu izturēties ar lielāku piesardzību.

Minska ir tuvākais Maskavas sabiedrotais. Krievija un Baltkrievija pakāpeniski būvē Savienības valsti, nodarbojas ar pēcpadomju valstu sakaru pastiprināšanu Eirāzijas Ekonomiskās savienības ietvaros. Sabiedroto starpā gadās strīdi, taču viņi atrod risinājumus dialogā. Un diez vai kāds no augstākajiem valsts vīriem, kuri nosaka politiku gan Maskavā, gan arī Minskā, apšauba šo stratēģisko divu lielvalstu savienību.

Šāda savienība uztrauc Rietumu. Nozīmējot Krieviju par galveno pasaules ļaunumu, Krievijas un Baltkrievijas integrācijas pretinieki pagriezās ar seju pret Minsku. Uzdevums ievilkt Baltkrieviju rietumu ietekmes orbītā ir guvis jaunas mainīgās izteiksmes.

Platformas, kurās tika aicināts Lukašenko pēdējo gadu laikā, bija būtībā noskaņotas pret Krieviju, savukārt tieksme redzēt tajās Maskavas galveno sabiedroto nozīmē vēlmi leģitimēt šo pret Krieviju vērsto saturu.

Piemēram, AP programmas formātu visaktīvāk izmanto tās operatori – Polija un Lietuva – pret Krieviju vērstos nolūkos. "Austrumu partnerības" samits Viļņā 2013. gadā kļuva par ultimātu un roku laušanas platformu prezidentam Viktoram Janukovičam, tas iededza Ukrainas krīzes ugunskuru. Baltkrievus, kurus sanaidot ar Krieviju ir daudz grūtāk, ar "Austrumu partnerības" palīdzību cenšas pārliecināt, ka Krievija apdraud tās tehnoloģiju sektoru. Lukašenko klātbūtne šāda veida "tusiņā" diez vai nāktu par labu Krievijas un Baltkrievijas Savienības valsts projektam.

Tagad Polija. Otrā pasaules kara gadadienā netika uzaicināts Krievijas prezidents Vladimirs Putins: ar šādu "simbolisku" žestu Polijas vadība izveda Krieviju aiz uzvarētāju valstu loka un apšaubīja Padomju Savienības pienesumu Trešā reiha sagraušanā. Atrodoties šāda veida pasākumā bez sava tuvākā sabiedrotā, Lukašenko piešķirtu poļu vēstures huligānismam politisko svaru.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Климентьев

Šodien baltkrievu līderim piezogas klāt Baltijas valstis. Par dialogu ar Minsku uzstājās jaunievēlētais Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Lietuvas ārpolitikas priekšnieks Lins Linkēvičs tiekas ar Baltkrievijas ārlietu ministru ANO Ģenerālā Asamblejas ietvaros "satuvināšanās nolūkos". Taču "tuvāk" par pārējām Baltijas republikām Baltkrievijai ir gatava kļūt Latvija.

Rīga gaida Lukašenko ciemos. "Nākamā gada plānos ir Aleksandra Lukašenko vizīte Latvijā," paziņoja Latvijas vēstnieks Minskā Einārs Semanis. Gaidīja agrāk: jau 2018. gada vasarā Latvija dalījās cerībās, ka Baltkrievijas līderis pagūs tikties ar aizejošo prezidentu Raimondu Vējoni, taču vizīte tika atlikta uz nenoteiktu laiku.

Taču Rīga ne vienmēr bijusi tik viesmīlīga pret Aleksandru Lukašenko.

2004. gadā toreizējais Latvijas ĀM vadītājs un mūsdienu aizsardzības ministrs Artis Pabriks sveica Latvijas galvaspilsētā odiozo senatoru Džonu Makkeinu, "Akta par demokrātiju Baltkrievijā" autors – dokuments, kurš regulē radikālās baltkrievu opozīcijas nodrošināšanu ar "demokrātiskajiem" dolāriem. Latvija "izdarīs visu iespējami, lai atbalstītu cīņu pret Lukašenko režīmu", iedrošināja Pabriks viesus no okeāna otrās puses.

Pagājuši 15 gadi. Šodien Latvijas diplomāti lec ārā no biksēm, saucot "Eiropas pēdējo diktatoru" apmeklēt viņu valsti ar vizīti.

Latvijai ir svarīgs Baltkrievijas tranzīts. Nepieciešamība vismaz ar kaut ko aizpildīt savas ostas pēc Krievijas aiziešanas spiež latviešus stāties konkurences cīņā ar lietuviešu kaimiņiem par kravām no Baltkrievijas. Sarunas par Lukašenko vizīti ir svarīgs arguments šajā cīņā. Taču nedrīkst izslēgt arī Latvijas diplomātu centienus piešķirt šai vizītei arī pret Krieviju vērstu nozīmi.

Tik dārga viesa dēļ latvieši laikam ir gatavi piekāpties – izslēgt no vizītes programmas tradicionālo Okupācijas muzeja apmeklējumu, kuru ir spiestas paciest daudzas ārvalstu delegācijas.

Atliek vien cerēt, ka Baltkrievijas Republikas prezidents Aleksandrs Lukašenko būs tikpat izvēlīgs savās ārzemju vizītēs kā līdz šim.

46
Pēc temata
Lukašenko steidz pie Vējoņa: kad tiksies Baltkrievijas un Latvijas prezidents
Kā Lukašenko nenokļūt vēstures mīnu laukā Latvijā
Donalds Tramps

Vašingtona nolēmusi sodīt Eiropu pa īstam

6
(atjaunots 15:22 13.07.2020)
Trampa administrācijas soļus ar mērķi sodīt Franciju atbalstīja gan republikāņu, gan demokrātu pārstāvji. Tā ir teicama ziņa Krievijai, it īpaši gadījumā, ja franču politiķiem izdosies atrast kaut drusciņu pašcieņas.

Neskatoties uz grūtībām attiecībās starp Donalda Trampa administrāciju un tādiem amerikāņu IT gigantiem kā Facebook, Google un Amazon, ASV prezidents ir gatavs upurēt transatlantiskās solidaritātes un labas gribas atliekas, kas vēl saglabājušās ASV un ES starpā, lai aizsargātu amerikāņu korporāciju ienākumus no Eiropas nodokļu dienestiem, stāsta Ivans Daņilovs portālā RIA Novosti

Vecais, jau vairākus gadus briedušais konflikts tagad ir nonācis līdz atklātiem sāpīgiem finansiāliem triecieniem miljardiem dolāru vērtībā – ES vēlas "piespiest pie sienas" amerikāņu korporācijas, kas gadu desmitiem strādājušas ES un nav maksājušas nodokļus, bet ASV plāno sodīt ES par mēģinājumu iegūt minimālu fiskālo suverenitāti. Atliek noņemt cepuri Trampa komandas priekšā – viņiem izdevusies ļoti individuāla atriebība, tas ir, identificēts konkrēts autors, kas gatavojis Eiropas izrāvienu pretī brīvībai un "nekauņa", kas uzdrīkstējies ieteikties, sak, amerikaņu IT biznesam, kas strādā "ASV kolonijās Eiropā" tomēr būtu jāmaksā nodokļi. Kad viņš bija identificēts, sekoja amerikāņu atbilde.

"Google, Facebook un Amazon nodokļa" autors un iedvesmotājs ir Francijas prezidents Emanuels Makrons, kam turklāt ļoti patīk aprunāties par "pasaules spēka pola" statusa atgriešanu Eiropai. Tātad kompāniju saraksts, pret ko vērstas Baltā nama dusmas, sastādīts tā, lai sagādātu maksimālu diskomfortu Elizejas pilij.

ASV telekanāls CNBC vēsta:

"Luksa (segmentā strādājošo – red.) franču kompāniju akcijas kritušās, kad ASV paziņoja, ka varētu noteikt augstas likmes dažām precēm no šīs kategorijas.

Saskaņā ar jaunajiem tarifiem, kuri varētu sākt darboties janvāra beigās, ASV Tirdzniecības pārstāvniecība var iekasēt nodevas līdz 100% apmērā tādu preču importam no Francijas. Domājamā summa (imports, uz ko attiecināti jaunie tarifi – aut.) sastāda 2,4 miljardus dolāru. Franču akciju krišanās skārusi kompānijas, kam pieder Louis Vuitton, Hennessy, Hermes, Christian Dior, Gucci, Yves Saint Laurent un Balenciaga".

"Simt procenti – tas ir diezgan daudz," amerikāņu The Wall Street Journal teica Bruno Pavlovskis, Chanel prezidents. "Tas nav tarifs. Simt – tas ir sods," viņš piebilda.

Jāpiebilst, ka amerikāņu ierēdņi piedāvā savu notikumu versiju un apgalvo, ka pie visa vainīgs Makrons, kuram it kā griboties diskriminēt tieši amerikāņu kompānijas ES teritorijā. Pārmetumam īsti netic pat patriotiski noskaņotie amerikāņu mediji.

"Savienotās Valstis uzskata, ka Francijas nodokļu struktūra ir netaisnīgi vērsta pret amerikāņu lielajām interneta kompānijām, tādām kā Facebook, Google un Amazon. Tomēr citas valstis aizvien vairāk cenšas atrast iespēju, kā gūt ienākumus no firmām, kas pelna miljardiem dolāru savos tirgos," vēsta izdevums Politico.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Atmaksas instrumenta izvēle, domājams, saistīta ar to, ka "franču lukss" tika uzskatīts par tādu kā stabilitātes saliņu investoriem, kuri uzskatīja, ka franču kompānijas, kas strādā tikai ar bagātākajiem patērētājiem, ir ideāli aizsargātas gan no koronavīrusa epidēmijas ietekmes, gan tirdzniecības karu riskiem.

Ņemot vērā epidēmijas apkarošanai veiktos pasākumus, valsti skārusi dziļa ekonomiskā krīze. Tās melnajā fonā luksa kompānijas izskatījās kā gaismas stars un cerību avots, turklāt liecināja: valstij, kas nespēj konkurēt ar Vāciju vai Ķīnu tradicionālās rūpniecības jomā, tomēr ir zināmas konkurences priekšrocības starptautiskajā arēnā. Samīdīt šo simbolu, faktiski atņemt kompānijām piekļuvi ASV tirgum, - tā ir laba ideja, ja uzdevums ir gan nobiedēt Francijas prezidenta administrāciju, gan ietekmēt Eiropas nodokļu politiku.

Franči var izrādīties principiāli un ieviest nodokļus amerikāņu kompānijām (vismaz nacionalā līmenī), tomēr nav zināms, vai, piemēram, vācu ierēdņi gribēs atbalstīt tāda veida nodokļa ieviešanu visā Eiropā, riskējot saņemt "tarifu 100% apmērā", piemēram, vācu automašīnu eksportam.

No otras puses, runa šajā gadījumā nav par ekonomisku konfliktu vien. Tas ir strīds par Eiropas politiķu statusu. Noteicošais faktors, kas norāda uz noteiktas teritorijas faktisko piederību, ir jautājums par to, kam vietējie uzņēmēji maksā nodokļus. Kam ir tiesības noteikt un iekasēt šos nodokļus, tam pieder vara konkrētajā teritorijā. Vēsturei zināmi gadījumi, kad ārvalstu tirgoņi vai uzņēmēji saņēmuši tiesības tirgoties vai sniegt pakalpojumus bez nodevām un nodokļiem noteiktā valstī, taču tas notika tikai gadījumā, ja valsts bija zaudējusi karā vai parakstījusi kaut kādus ellīgus kapitulācijas noteikumus, militāra spēka pielietošanas draudu spiesta.

Tātad, ja amerikāņu kompānijas iegūst dominējošās pozīcijas interneta reklāmas un tirdzniecības tirgū, piemēram, Francijā, saņem miljardiem eiro no franču kompānijām (pie tam iegūst iespēju "nogalināt" jebkuru franču biznesu, vienkārši atņemot tam iespēju efektīvi reklamēties vai pārdot savas preces internetā), turklāt Francijas budžets šajā situācijā nevar dabūt ne kapeiku, tas nozīmē, ka Francija ir ASV kolonija, vai tai nav pilnīgas ekonomiskās suverenitātes. Lēmums noteikt pieticīgu nodokli 3% apmērā – tā ir ne tikdaudz vēlme papildināt budžetu, cik mēģinājums atjaunot neatkarību.

Daiļrunīgs fakts: Trampa administrācijas soļus ar mērķi sodīt Franciju atbalstīja gan republikāņu, gan demokrātu pārstāvji. Tā ir teicama ziņa Krievijai, it īpaši gadījumā, ja franču politiķiem izdosies atrast kaut drusciņu pašcieņas.

Vismaz atbildot uz agrākajiem draudiem, Francijas un pat Vācijas valdības pārstāvji demonstrēja gatavību iet tālāk un aizstāvēt savas tiesības uz neatkarīgu ekonomisko politiku.

Ja situācija arī turpmāk ritēs pēc šī scenārija, vienalga, kas uzvarēs vēlēšanās ASV, Vašingtonas attiecības ar Parīzi un Berlīni joprojām pasliktināsies. Būs amizanti, ja drīz vien Chanel smaržas vai Hermes somiņu amerikaņu patērētājs varēs saņemt tikai ar kontrabandas palīdzību, bet eiropieši būs spiesti meklēt alternatīvas amerikāņu sociālajiem tīkliem. Ekonomiskās deglobalizācijas dīgsti jau spraucas cauri stabilo starptautisko sakaru asfaltam.

Valstīm, ko pašreizējā globalizētās ekonomikas sistēma neapmierina, šī ir pēdējā un nopietnā iespēja labot pagātnes kļūdas un izgādāt sev ērtāku vietu deglobalizētajā nākotnē.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

6
Tagi:
Tramps, Francija, Eiropa, ASV
Pēc temata
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Pēc epidēmijas novārgušajām ekonomikām draud "zaļā vētra"
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Eiropu gaida "liela traģēdija"
 S-400 Triumf

Redzamas mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem

26
(atjaunots 09:44 13.07.2020)
Ar zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" jaunajiem izmēģinājumiem Ankara demonstrē stingru apņemšanos stiprināt aizsardzību un republikas reālo suverenitāti.

Nekāda alternatīva – pārdot tālāk pasaulē labāko bruņojumu vai apmainīt to pret ASV labvēlību militāri tehniskās sadarbības jomā – netiek plānota, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Kopš 4. jūlija Murtedas aviobāzē Turcija atkal organizē Krievijas zenītraķešu sistēmu (ZRS) S-400 jaunos izmēģinājumus pret iznīcinātājiem F-16 un F-4, kas pilna lidojumus dažādā augstumā un attālumā. Ankara ir ignorējusi Vašingtonas vairākkārtējos brīdinājumus par sankcijām Krievijas PGA un PRA sistēmu ekspluatācijas dēļ.

Diezin vai "Triumf" testēšana ar ASV ražotajiem iznīcinātājiem F-16 Viper и F-4 Phantom II ir nejauša. Pērn, neskatoties uz ASV bažām, turku speciālisti tāpat izmēģināja S-400 pret amerikāņu iznīcinātājiem F-16 virs Ankaras, dažādā augstumā. "Triumf" daudzposmu izmēģinājumi ilgs līdz 2020. gada novembrim.

S-400 piegādes sākās pērnvasar, un izprovocēja spriedzi Ankaras un Vašingtonas attiecībās. Amerikāņi pieprasīja, lai Turcija atteiktos no darījuma un iegādātos kompleksus Patriot, piedraudēja izslēgt Turciju no iznīcinātāju F-35 ražošanas kopprogrammas. Ankara izturēja militāri politisko spiedienu, atteicās piekāpties un vairākkārt uzsvēra, ka "Ttriumf" ne mazākajā mērā neapdraud aliansi.

Pagājušā gada novembrī Krievija izpildīja pirmo līgumu par četru S-400 divizionu piegādi Turcijai par 2,5 miljardiem dolāru. 2020. gada jūnijā Ankara un Maskava panāca principiālu vienošanos par "Triumf" otrā komplekta (pulka) piegādi. Pie tam Turcijas Republikas aizsardzības rūpniecības sekretariāta vadītājs Ismails Demirs paziņoja: "Sistēma S-400 tiek iegādāta, lai to ekspluatētu. Punkts." Taču Savienotās Valstis vēl joprojām meklē iespēju likvidēt "Triumf" uz Turcijas zemes: piedāvā to izpirkt, aizvietot ar amerikāņu kompleksiem un draud ar jaunām sankcijām.

"Triumf" uz visiem laikiem

S-400 izmēģinājumi Turcijā notiek ar mērķi precizēt identifikācijas attālumu, pavadīšanas stabilitāti, likvidācijas efektivitāti un citus parametrus. Netālu no Ankaras, Murtedas aviobāzē dislocētās raķešu sistēmas tiek restētas ar īstiem aerodinamiskajiem mērķiem, ieskaitot lidmašīnas F-35 un F-22. Zināms, ka amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātāji, slepeni un it kā radaros nesaskatāmi, trīs reizes parādījušies "Triumf" identifikācijas un likvidācijas rādiusā. Rotācijas un pārvietošanas gaitā uz Tuvo Austrumu valstīm pāri Melnajai jūrai un Turcijas teritorijai ASV Gaisa spēku F-35 un F-22 maršruti nosprausti aptuveni 200 kilometru attāumā no Murtedas aviobāzes.

Izdevums Fighter Jets World vēsta, ka Turcijas pretgaisa aizsardzības speciālisti pārbauda RLS iespējas dažādos režīmos un dažādā augstumā. Turcija neatklāj sīkāku informāciju par Krievijas S-400 testiem pret amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem. Taču, saskaņā ar militārā eksperta Viktora Baraņeca datiem, viens no testu dalībniekiem sarunā ar "Rosoboroneksport" pārstāvi atzīmējis: "Amerikāņu lidmašīnas radaros redzamas kā mušas uz griestiem." Tā kā sūdzību nav, un iespējamas jaunas piegādes, būtu loģiski pieļaut, ka Ankara ir pilnīgi apmierināta ar "Triumf".

Iepriekš Turcijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka S-400 izvēršana rit sekmīgi, Krievijas sistēma fiksējusi iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon pie RLS darbības zonas robežas – 600 km attālumā, bet minimālā augstumā fiksēti visi mērķi. "Triumf" ne tikai fiksē maksimālā attālumā pasaules ieroču tirgū popuārāko 4. paaudzes iznīcinātaju-bumbvedēju, sistēma ir arī pastāvīgi gatava raidīt raķetes pret mērķi pirms tā ieiešanas likvidācijas zonā. Tas ir, kaujas dežūras režīmā lidmašīnas F-16 Fighting Falcon tiks likvidētas 400 km attālumā. Automātiski.

Atgādināšu, ka viens vieglais iznīcinātājs F-16 izmaksā līdz 50 miljonus dolāru, bet "neredzamais" F-35 ir divreiz dārgāks.

Jaunu iespēju laiks

"Triumfālā" testēšana Murtedas aviobāzē dod sāpīgu triecienu amerikāņu iznīcinātāju aviācijas reputācijai. Turcijas teritorijā ir Indžirlikas aviobāze ar amerikāņu kodolieročiem – ASV Gaisa spēku galvenais atbalsta punkts "karstajā" reģionā. Turcijai ir liela ģeopolitiskā nozīme ASV un NATO acīs, tāpēc tā var bez īpaša riska ietekmēt spēles noteikumus aliansē. Paradoksālā tuvināšanās Maskavai padara Ankaru vēl neuzņēmīgāku pret diktātu un Rietumu partneru ārējo spiedienu.

S-400 iepirkuma dēļ Vašingtona iesaldēja Turcijas dalību F-35 programmā (Ankara ir "sodīta", taču ne izslēgta no programmas). Pēc šī ierobežojuma Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu paziņoja, ka valsts varētu iegādāties Krievijā jaunākos iznīcinātājus Su-35 un Su-57. Militāri tehniskās sadarbības federālā dienesta direktors Dmitrijs Šugajevs aviosalonā "MAKS 2019" apstiprināja, ka tāds "vēstures pavērsiens" ir  iespējams. Intriga vēl izvēršas, taču provizoriskos rezultātus varam apkopot jau šodien.

Objektīvi novērtējot Turcijas iegādātā ieroča kaujas potenciālu, manāma republikas aizsardzības spēju kvalitatīva izaugsme: vienai "Triumf" baterijai ir līdz 72 notēmētas raķetes, tā var vienlaikus apšaudīt līdz 36 mērķus. Dažāda tipa raķetes ļauj S-400 efektīvi un diferencēti strādāt pret iznīcinātājiem-bumbvedējiem, bezpilota lidaparātiem, spārnotajām, taktiskajām un ballistiskajām raķetēm augstuma diapazonā no 5 metriem līdz 30 kilometriem (no 400 km līdz 2 km attālumā). Sistēma "Triumf" var integrēt dažāda darbības rādiusa zenītkompleksus un vadīt vērā ņemamu PGA līdzekļu tīklu (turku speciālistiem vajadzētu paskatīties uz Krievijas ZRK "Pancirj S1" un "Tor M1").

Pretgaisa aizsardzības necaursitamais kupols ļauj Turcijai kompensēt zināmu atpalikšanu gaisa kara spēku attīstībā.

Pateicoties neapstrīdamai tehnoloģiskajai izcilībai un cīņasspējai, Krievijas "Triumf" Turcijā un vairākās citās valstīs bez viena vienīga šāviena stiprina daudzpolāro pasauli, noliek pie vietas arhaisko militāro bloku un tā pašrocīgi ieceltos hegemonus.

Vienlaikus sākas jaunu iespēju laiks, un Ankara apspriež iespējas iegādāties no Krievijas zenītraķešu sistēmas S-500 "Prometei". Krievijas tālās PGA sistēmas joprojām pabīda malā starptautiskajā tirgū un kaujas pozīcijās rietumvalstu analogus, kuru parametri krietni vien atpaliek.

26
Tagi:
S-400, militārā tehnika, Turcija, ASV, Krievija
Pēc temata
ASV kodolarsenālu no Turcijas tehniski iespējams pārvest uz Baltiju
ASV draud izlaupīt vēl vienu valsti. Tā pārdomā Krievijas ZRK iespējas
Rietumu eksperti nosaukuši, kas palīdz Putinam "graut Rietumus"
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
Zinību diena Rīgas 88. vidusskolā

Līdz galam skrūves nepievilks: skolas Latvijā sāks darbu 1. septembrī

0
(atjaunots 17:43 13.07.2020)
Skolēni Latvijā varēs 1. septembrī doties uz skolu, neskatoties uz Covid-19 nesenajiem uzliesmojumiem, uzskata Ilze Viņķele.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Latvijas varasiestādes pagaidām nepārskata plānus par mācībām klātienē skolās no 1. septembra, informēja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas ēterā.

Politiķe konstatēja, ka aizvadītajā nedēļā reģistrētie Covid-19 saslimstības uzliesmojumi ir lokāli un nerada nepieciešamību atcelt skolēnu atgriešanos klasēs septembrī. Viņķele atzīmēja, ka visi cer – septembrī bērni varēs atkal apmeklēt skolu.

Izglītības ministrija plāno jūlija beigās sagatavot detalizētāku mācību procesa organizācijas plānu.

Ministre pastāstīja, ka Covid-19 reģistrēto gadījumu skaita pieaugums liecina: vīruss vēl aizvien cirkulē un līdz vakcīnas parādīšanās brīdim varasiestādes turpinās darbu līdzšinējā režīmā: vājinās ierobežojumus, skatīsies uz rezultātu un nepieciešamības gadījumā atkal ieviesīs ierobežojumus.

Politiķe atzīmēja, ka pagājušajā nedēļā reģistrētie gadījumi saistīti ar sabiedriskās ēdināšanas vietām – divām Rīgā un vienu Liepājā. Tāpēc šajā sfērā pieņemti stingrāki ierobežojumi.

Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļā divas dienas pēc kārtas tika fiksēti septiņi jauni saslimšanas gadījumi di4enā, pēc tam jaunu gadījumu skaits sasniedza 13 un 11 dienā.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē fiksēti vairāk nekā 12,5 miljoni gadījumu, vairāk nekā 561 tūkstotis cilvēku ir miruši.

0
Tagi:
Ilze Viņķele, skola
Pēc temata
Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu
Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta
Palielināts izmeklējumu skaits: valstī krasi pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid