Fridays For Future akcija Madridē

Rietumu jaunatne vairs nevēlas barot Krieviju

175
(atjaunots 16:50 26.09.2019)
"Klimatiskā vājprāta" ideoloģija Rietumos plešas plašumā, un jaunajā aukstajā karā var parādīties spilgti izteikts ekoloģiskais aspekts.

Masu protesta akcijas 156 pilsētās un četri miljoni mītiņu (dažviet – pat ielu cīņu) dalībnieku ir ļoti nopietna jaunās globālās politiskās kustības spēka demonstrācija. Piektdien 100 tūkstoši cilvēku Berlīnē, 60 tūkstoši cilvēku Ņujorkā, pārsvarā jauni, kaismīgi un ne īpaši gudri, cīnījās (Parīzē – arī ar policiju) par visu labo, ieskaitot Zemes glābšanu no globālās sasilšanas, kā arī pret visu slikto, diemžēl patiesībā viņi kļuvuši par brīvprātīgiem bandiniekiem svešā politiskajā spēlē, raksta RIA Novosti autors Ivans Daņilovs.

Divkārt žēl, ka starp šīs spēles organizatoru mērķiem vidū ir Krievijai nepārptotami naidīgas nostādnes. Ja tiks īstenota Berlīni, Ņujorku, Sidneju, Vašingtonu un Londonu satricinājušo mītiņu programma, Krievijā nevarēs iegūt naftu un gāzi, attīstīt Ziemeļu jūras ceļu un pat normāli barot savus pilsoņus. Par laimi, Krievija nepildīs šo programmu, tomēr, ja globālā klimata streika panākumu spārnotajiem "zaļajiem neprāšiem" izdosies nākt pie varas ASV vai Eiropas Savienībā, Krievijai (tāpat kā Ķīnai un Indijai) būs jāgatavojas maksimāli stingrām ekoloģiskajām sankcijām.

156 pilsētās sarīkoto plašo politisko akciju oficiālā versija izskatās ļoti jauka, bet tai var noticēt tikai cilvēks, kurš nekad nav interesējies par politiku: "Zviedrijas skolniece Tūnberga pagājušajā gadā mācību vietā sāka piketus pie Zviedrijas parlamenta ar prasībām pastiprināt pasākumus cīņā pret klimata pārmaiņām. Tūnbergas iniciatīva ir kļuvusi par starptautisku piektdienu klimata streiku kustību — FridaysForFuture.

Tā ir patiesība, tomēr neatspoguļo visu: kustību atklāti atbalsta ASV Demokrātiskā partija (kas aicinājusi skolnieci nolasīt morāli amerikāņu senatoriem un kongresmeņiem), Demokrātiskās partijas starptautiskie un politiskie partneri (ieskaitot Amnesty International), kā arī visa mediju mašīna, kas atbalsta politiķus – globalizācijas piekritējus, sākot no The New York Times un beidzot ar Bloomberg.

Starp miljoniem klimata streika dalībnieku, kuru vidū  daudzi vienkārši izmantoja labu ieganstu, lai "nobastotu" skolu vai lekcijas, tikai retais ir lasījis globālās nepaklausības kustības oficiālās prasības.

Jau pirmais punkts klimata streika organizatoru prasību sarakstā norāda gan uz viņu politisko piederību, gan ļoti specifiskiem priekšstatiem par ekonomiku. "Mēs pieprasām "Jauno zaļo kursu": pārveidot mūsu ekonomiku 100% tīras, atjaunojamas enerģijas izmantošanai līdz 2030. gadam un pakāpeniski pārtraukt fosilā kurināmā ieguvi taisnīgu un vienlīdzīgu reformu ceļā, izveidojot miljoniem labu darba vietu; nekavējoties pārtraukt atļauju izsniegšanu ieguvei, pārstrādei un infrastruktūras projektiem, kas saistīti ar fosilo kurināmā veidiem."

Nav ne mazāko šaubu: šo prasību izpilde nekavējoties izraisīs ekonomisko katastrofu un lielai daļai pasaules iedzīvotāju dzīves līmenis būs tāds, kā bija apmēram XIX gadsimta pirmajā pusē. Starp citu, ja tās attiecina uz Krieviju (kustība, kas tos izvirzījusi, ir globālā, tāpat kā prasību būtība), tas nozīmē, ka valstij būs jāatsakās no "Ziemeļu straumes 2" (kā no fosilā kurināmā transportēšanas infrastruktūras), no NPR būvniecības, no naftas ieguves un SDG rūpnīcu būvniecības Arktikā un vispār valstī, un tā tālāk.

Turklāt tikai atsauce uz "Jauno zaļo kursu" acumirklī atklāj "skolēnu streika par planētas glābšanu" politisko identitāti. "Jaunais zaļais kurss" (drīzāk tam piemērots nosaukums "Jaunā zaļā perestroika") ir ASV Demokrātiskās partijas radikālās daļas politiskā un ekonomiskā programma, ko ierosinājusi kongresmene Aleksandrija Okasio-Kortesa un ko tā vai citādi atbalstījuši daudzi Demokrātiskās partijas kandidāti prezidenta amatam.

Mēs jau esam rakstījuši par zaļā populisma manifesta būtību, kas paredz "ekonomisko drošību" visiem, kuri nevar vai nevēlas strādāt, atteikšanos no naftas, gāzes un kodolenerģijas izmantošanas (globālās sasilšanas apkarošanas vārdā), pāreju uz zaļo enerģiju, personīgo automobiļu un lidmašīnu reisu skaita radikālu samazināšanu (tāpat cīņas ar globālo sasilšanu vārdā), kā arī visu ASV ēku remontu ar energoefektivitātes paaugstināšanas mērķi. Šajā fonā programmas veidotāju vēlme samazināt govju skaitu (programmas autori publiski nožēlo, ka "desmit gadu laikā samazināt ASV govju skaits līdz nullei nesanāks") izskatās pilnīgi saprotama. Ir redzams, ka programma ir rakstīta, lai iepatiktos visiem - sākot no vegāniem - vēlētājiem un beidzot ar uzņēmējiem-miljonāriem, kuri masveidā iegulda jaunuzņēmumos, kuri sola garšīgus "ekoloģiski tīrus steikus" no sintētiskajām šķiedrām un pārtikas piedevām.

Protams, mēģinājums īstenot šo programmu sagraus ASV ekonomiku, jo tās realizācija pēc vispieticīgākajiem novērtējumiem prasīs 90 triljonus dolāru, turklāt valsts IKP nedaudz pārsniedz 19 triljonus, bet valsts parāds - aptuveni 22 triljonus. Tomēr prakse rāda, ka daudzi politiķi ir gatavi pieņemt un īstenot pat destruktīvākās programmas, ja tās ļaus viņiem nonākt pie varas un turēties tur pēc iespējas ilgāk.

Ja ASV Demokrātiskās partijas radikālāko pārstāvju un viņu "zaļo" līdzgaitnieku programma citās rietumvalstīs aprobežojas tikai ar viņu pašu ekonomiku un amerikāņu, vāciešu, franču un angliešu dzīves līmeņa sagraušanu, tad varētu vienkārši novēlēt viņiem maksimālus panākumus un novērot šo procesu no malas. Problēma ir tāda, ka šai "ekoloģiskajai" un "klimatiskajai" darba kārtībai ir spilgti izteikta rusofobā virzība, kas jau izpaužas konkrētās pret Krieviju vērstās darbībās. Tās norit, piesedzoties ar planētas aizstāvēšanu pret klimata pārmaiņām.

Apkārtējās vides piesārņošanas pretinieku protesta akcija Londonā
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Atliek tikai atsaukt atmiņā Francijas prezidenta Makrona pēdējo izlēcienu – viņš pieprasīja, lai transporta kompānijas neizmantotu Ziemeļu jūras ceļu, paziņojot: "Daudzi cilvēki šodien mums skaidro: globālā sasilšana, satriecošās ziņas, ziemeļos kūst ledus, mēs atvērsim daudz ātrāku maršrutu, tas ir lieliski. Šis maršruts mūs galu galā nogalinās, jo, iespējams, tas ir ātrāks, bet tā ir mūsu iepriekšējās bezatbildības sekas."

Rietumu medijiem un ekspertiem patīk apsūdzēt Krieviju par to, ka tā tiecas nopelnīt(!) uz globālo klimata pārmaiņu rēķina, nosoda valsti par to, ka tā grasās iegūt ekonomisko un militāro labumu, kamēr Rietumi cieš.

"Daži krievi diemžēl uzskata, ka globālā sasilšana nav tik slikta," sūdzas The Economist.

"Kūstot ledum Arktikā, Krievija saņems piekļuvi naftas un gāzes atradnēm, ko agrāk slēpa ledus, (vēl Krievija) palielina potenciālu spārnoto raķešu palaišanai (no kuģiem Arktikas rajonos, kas būs pieejami kuģiem pēc ledus kušanas), lai apdraudētu ASV krasta līniju," ceļ paniku amerikāņu izdevums Politico.

"Klimata pārmaiņas var pārvērst Krieviju par lauksaimniecības lielvalsti, jo milzīga daļa Krievijas teritorijā no neapdzīvotas sasalušas tundras pārvērsies auglīgā zemē. Klimata sasilšana var padarīt Krieviju pievilcīgāku tūristu acīs, kas vēl vairāk palīdzēs Kremlim valsts iekšējās ekonomikas diversifikācijā," raksta amerikāņu žurnāls National Interest, kas citē itāļu La Stampa viedokli.

"Klimatiskā vājprāta" ideoloģija Rietumos plešas plašumā, un jaunajā aukstajā karā var parādīties spilgti izteikts ekoloģiskais aspekts.

Vienā barikāžu pusē var būt XIX gadsimtā atgriešanās, attīstītas lopkopības un lauksaimniecības ierobežojumu, naftas (tāpat kā gāzes, ogļu un kodolenerģijas) aizlieguma atbalstītāji, bet otrā – "klimatiskie reālisti" (kuru lomā šobrīd visvairāk piemērota ir Krievija un Ķīna) ar gāzes apkuri, benzīnu, sulīgiem steikiem un vēlmi nevis apkarot, bet baudīt pastāvīgi mainīgu mūsu skaistās Zemes klimatu.

175

"Ķersies klāt nopietni": vai briti augšāmcels Ukrainas kara floti

18
(atjaunots 11:16 24.09.2020)
Miglainās Albionas jūrniekus gaida grūts uzdevums: padarīt cīņasspējīgu Ukrainas degradējošo kara floti.

Nesenās vizītes gaitā Kijevā Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs Ukrainas Jūras kara spēku karavīru treniņu starptautisko programmu. Viņaprāt, Ukraina ir jāpasargā no "Maskavas agresijas" un jāpanāk, lai tā spētu stāties pretī Krievijas Melnās jūras flotei. Vai tas ir reāli? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Sarūsējušais flagmanis

Volless pastāstīja, ka Ukrainas JKS kopā ar Lielbritāniju augšāmcels Kanāda, Dānija un Zviedrija. Atbalstu sniegs arī ASV un, iespējams, citas valstis. Ukraiņu jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēja amatu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Volles piebilda, ka jau tuvākajā laikā Melnajā jūrā ieradīsies britu kara "vimpeļi" kopīgām mācībām ar Ukrainu.

Grūti teikt, vai tāda godpilna misija karaliskajai flotei ir pa spēkam. Ukrainas JKS patlaban ir 27 kuģi, neskaitot vieglos kuterus un palīgkuģus. Tikai daži spēj pildīt kaujas uzdevumus. Jūlijā tīmeklī noplūda Ukraijas JKS vadības dokumenti par flotes  tehnisko stāvokli. Izrādījās, ka cīņai gatavi ir tikai seši "vimpeļi". Pārējiem inspekcija konstatējusi virkni trūkumu: artilērijas iekārtas un zenītraķešu kompleksi nefunkcionē, radiolokācijas un radio stacijas nestrādā, dzinēji miruši, korpusā vīd plaisas. Un tā tālāk.

Neviens nav apstiprinājis, ka dokumenti būtu autentiski, tomēr Ukrainas flotes bēdīgais stāvoklis vairs nav nekāds noslēpums. Pats jaunākais kuģis, JS flagmanis – fregate "Hetman Sagaidachniy" ūdenī nolaista 1992. gadā. Tai vairākkārt fiksēti bojājumi, un kuģis ilgu laiku pavadījios dokos.  Tīmeklī ir milzums fregates iekštelpu uzņēmumu. Redzams, ka tas ir vienkārši sarūsējis. Ukrainas Brunoto spēku, jūras kara un kuģu remonta infrastruktūras degradācijas rezultātā pat flagmani var tikai nosacīti saukt par cīņasspējīgu.

Pie tam "Hetman Sagaidachniy" ir vienīgais Ukrainas JS kuģis ar vismaz kaut kādām cīņas iespējām. Nepabeigtais raķešu kreiseris "Ukraina" joprojām rūsē Nikolajevskas kuģubūves rūpnīcas piestātnē. Pēc PSRS sabrukuma republika, kas reiz būvēja aviācijas būves kuģus, ir spējusi tikt galā tikai ar artilērijas kuteriem – flotes sastāvā tagad ir seši tādi mazuļi ar 38 tonnu tonnāžu katrs.

"Vilku bari"

Toties Ukrainas augstākās militārpersonas neskopojas ar draudīgām frāzēm. 2017. gadā ziņoja, ka tikšot radīta moskītu flote, kas spēs pielietot "vilku bara" taktiku. Komandieri plānoja, ka liels skaits bruņukuteru metīsies virsū Krievijas Melnās jūras flotes kuģiem un tos pa vienam nogremdēs. Taču ne kutera bruņojums, ne jūrnieku prasmes nedod ne mazākās izredzes uz panākumiem – to apliecināja incidents Kerčas šaurumā 2018. gada 25. novembrī, kad divu bruņukuteru ekipāžas bez pretestības padevās Krievijas robežsargiem.

Galu galā pat augstākie Ukrainas JKS oficieri atzina: ar "vilku baru" Krievijai rīkli pārgrauzt neizdosies. 2019. gada martā Ukrainas JKS bijušais komandieris viceadmirālis Sergejs Gaiduks paziņoja, ka Ukrainas kuteri ir absolūti neaizsargāti pret Melnās jūras flotes pretkuģu raķetēm. Diezin vai stāvokli uzlabos 16 amerikāņu patruļas kuteri Mark IV, kuru pārdošanu Kijevai jūnijā apstiprinājā Valsts departaments. Ar 30 mm lielgabaliem flotes augšāmcelšanai būs par maz.

Tomēr zināmas iespējas Ukrainas kara flotei cīņā pret kuģiem ir. Jūnijā karavīri izmēģināja kompleksa "Neptun" spārnoto raķeti R-360. Mobilās krasta iekārtas sekmīgi trāpīja mērķos 80 km attālumā no krasta. 2020. gada 23. augustā "Neptun" oficiāli uzņemts bruņojumā. Izstrādātāji apgalvo, ka ar tā jaudu pietiks lai nogremdētu kuģi ar tonnāžu līdz 5 tūkstošiem tonnu, maksimālais darbības attālums – 300 km. Plānots radīt raķetes jūras un aviācijas versijas.

R-360 panākumi sagrozīja galvas Ukrainas militārpersonām. Ukraijas JKS komandieris Aleksejs Neižpapa ziņoja, ka ir gatavs sākt pilna mēroga karadarbību pret Krieviju un ar jaunajām raķetēm apšaudīt mērķus Sevastopolē un Melnās jūras flotes kuģus. Krievijas politiķi un eksperti viņa izteikumus raksturoja īsi – tukša lielīšanās. Ja kaut viens "Neptun" trāpīs mērķī, palaišanas rajonu pārklās "Kalibr" zalve.

Savās interesēs

Britu nodomi trenēt ukraiņu jūrniekus un organizēt kopīgas mācības izskatās visnotaļ dīvaini. Ukrainai nav ne kuģu, ne infrastruktūras, lai vismaz tuvotos Melnās jūras flotes cīņas iespējām. Jūras kara iespēju ziņā Krievija ir nesalīdzināmi pārāka. Tomēr eksperti uzskata, ka britu mērķi ir pavisam citādi un Ukrainas JKS līķi atdzīvināt plānots tikai uzmanības novēršanai.

"Lielbritānijas iniciatīva mācību kara darbības aktivizācijas jomā Melnās jūras akvatorijā iekļaujas vienā scenarijā – tā ir spriedzes zonu veidošana Krievijas robežu perimetrā, - radio Sputnik ēterā konstatēja Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksalndrs Žiļins. – Iedomājieties situāciju: tā saucamā Ukrainas kara flote, kas sastāv no metāllūžņiem, pēkšņi organizē kopīgas mācības ar Lielbritāniju. Tas nozīmē, ka Ukrainas JKS tiek izmantota piesegumam, jo nav iespējams izspēlēt daudzmaz efektīvu karadarbību ar Ukrainas floti."

Eksperts ir pārliecināts, ka briti, piesedzoties ar Ukrainu nodrošinās sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai turpinātu izlūkošanu Krievijas krastā savās interesēs un sava aizokeāna sabiedrotā interesēs. Bet Ukrainas JKS turpinās rūsēt un degradēt, līdz pārvērtīsies par "moskītu floti" uz piepūšamajām laivām.

18
Tagi:
flote, Ukraina, Lielbritānija
Pēc temata
Krievijas militārie roboti stiprina reģionālo drošību uz sauszemes un jūrā
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
Rīgas domes vēlēšanas 2020

Latvietis nostājies "ņegru" pusē: etniskais jautājums ir pārāks par demokrātiju?

30
(atjaunots 18:11 23.09.2020)
Vai Latviju var uzskatīt par demokrātisku valsti, ja tajā ir nepilsoņi? Tādu jautājumu uzdevis Vācijā dzīvojošs latvietis.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Vācijā dzīvojošs latvietis nobalsojis vietējās vēlēšanās un nonācis pie skumīga secinājuma: Latviju nevar uzskatīt par demokrātisku valsti.

Pagājušajā nedēļā Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē notika komūnu vēlēšanas. Tajās uzvarēja reģionā valdošā Kristīgi demokrātiskā savienība, rādītājus uzlaboja "zaļie" un zaudēja balsis Sociāldemokrātiskā partija. Taču Bonnā dzīvojošo Latvijas pilsoni Tomu Ancīti vēlēšanas uzvedināja uz pārdomām par politiku Latvijā. Viņš iegrima domās par cilvēkiem, kam nav balsstiesību valstī, kurā viņi dzīvo.

Savas pārdomas viņš publicēja Facebook.

"Lai arī esmu Latvijas, ne Vācijas pilsonis, man ir tiesības balsot Vācijā (un citās ES valstīs) gan vietējās, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pateicoties manai ES pilsonībai. Arī ikviens Vācijas pilsonis var pārvākties uz Latviju un pēc sešiem mēnešiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Iespējams, daudziem par to nav ne jausmas, taču, lai cik paradoksāli tas būtu, vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju nekad nav bijušas balsstiesības pašu valstī, lai arī šīs tiesības automātiski saņem jebkuras citas ES valsts pilsonis, pārvācies uz Rīgu.

Cilvēkus, kam atņemtas balsstiesības, sauc par "nepilsoņiem", Latvijas valdība viņiem piešķīrusi "citplanētiešu"pases. Faktiski viņi ir personas bez pilsonības, lai arī Latvijas valdība to noliedz.

Viņi nevar balsot vietējās vai visas Eiropas vēlēšanās – ne savā dzimtenē Latvijā, ne kādā citā pasaules valstī. Pret viņiem attiecināti vēl vairāk nekā 70 citi ierobežojumi, pārsvarā saistīti ar darbu valsts sektorā. Vēl vairāk, viņi netiek uzskatīti par ES pilsoņiem, tāpēc viņiem nav tiesību brīvi pārvietoties un strādāt jebkurā citā ES valstī.

No kurienes nākusi šī beztiesiskā cilvēku kategorija?

Kad Latvija kļuva neatkarīga no PSRS 90. gadu sākumā, valsts jaunie līderi sadalīja tās iedzīvotājus divās grupās – "vēlamie" un "nevēlamie".

Pirmajā grupā iekļauti cilvēki, kam bija Latvijas Republikas pilsonība pirms 1940. gada, un viņu pēcteči. Viņiem atļāva apmainīt padomju pases pret neatkarīgās Latvijas jaunajām pasēm (šajā grupā tika iekļautas aptuveni divas trešdaļas valsts iedzīvotāju).

"Nevēlamajiem", kuri bija ieradušies Latvijā pēc 1940. gada, un viņu pēctečiem radīja speciālu tiesisko statusu – "Latvijas nepilsonis" (šajā grupā bija aptuveni trešā daļa iedzīvotāju – apmēram 700 tūkstoši cilvēku). Lielākā daļa viņu vidū bija krievi, taču bija arī baltkrievi, ukraiņi, poļi, armēņi utt.

Tieskajam pamatam izmantoja tā saucamo "pārmantojamības doktrīnu": Latvija nav radīta no nulls pēc PSRS sabrukuma – tika atjaunota agrākā Latvijas Republika. Tā padomju pilsoņi, kuri ieradās Latvijas PSR no citām PSRS republikām padomju laikā, tika pasludināti par ārzemniekiem.

Dažus gadus vēlāk darbu sāka nepilsoņu "naturalizācijas" procedūra – viņi varēja saņemt pilsonību, ja pierādīs latviešu valodas zināšanas un pareizi atbildēs uz jautājumiem par Latvijas vēsturi (tas ir, piekritīs, ka PSRS to okupējusi).

Es vēl biju bērns, kad tika pieņemti tie vēsturiskie lēmumi. Neskatījos ziņas, nezināju likumus un, domāju, nesapratu, ko nozīmē "pilsonība". Taču es jau sapratu, ka cilvēki Latvijā runā dažādās valdās. Lielākā daļa runāja latviski, pārējie – krieviski, daudzi prata abas valodas. Tomēr šī starpība netraucēja saprasties un mierīgi dzīvot kopā – kā kaimiņi, dzīvesbiedri, draugi, radinieki un kolēģi.

Kad izaugu un sāku lasīt avīzes, noskaidroju, ka tik vienkārši nemaz nav. Uzzināju, ka krievvalodīgie ir citas šķiras cilvēki (lai arī tas neskanēja atklāti), ka viņi ir daudz sliktāki par latviešiem, ka viņu valodu nav vērts mācīties. Konstatēju, ka līdztekus ikdienas dzīvei pastāv cita joma: statusu un pasu sistēma, kas šķīra kaimiņus, dzīvesbiedrus, draugus, turviniekus un kolēģus.

Drīz pēc tam, kad saņēmu pats savu pirmo pasi, uzzināju, ka piederu pie privileģētās grupas. Man nebija jākārto eksāmens, jo mani vecāki piederēja pie "vēlamo" grupas.

Protams, uzzināju arī, kādi ir krievu un latviešu starpā valdošās spriedzes iemesli: okupācija, deportācijas, komunistiskā diktatūra un vēsturiskās pretenzijas.

Sociopolitiskā atmosfēra, kurā dzīvoju, ieskaitot politiķu-nacionālistu izteikumus, rakstus avīzēs, kas dēmonizēja krievvalodīgos, skolu izglītību un sabiedrisko viedokli – tas man palīdzēja izprast etnisko tiesību pārsvaru pār demokrātiskajām tiesībām.

Pagāja gadi, līdz spēju atbrīvoties no muļķīgajiem stereotipiem, ko man iekala, un uzzināt, ka īsti ir demokrātija.

Vēl daudz cilvēki Latvijā (starp "pirmās klases" pilsoņiem) ne tikai attaisno "nepilsoņa" statusa ieviešanu, bet arī pozitīvi vērtē tā tālāko pastāvēšanu. Cilvēki, kas runā par nepilsoņu diskrimināciju, sauc viņus par "prokrieviskiem", "Kremļa roku", "pretvalstiskiem" un tā tālāk (Krievijas valdība bieži kritizēja nepilsonību, tiesa, tāpat kā ES un ANO). Šajos "argumentos" nav intelektuālā elementa, tāpēc nav jēgas tos apspriest.

Citu argumentu pamatā ir mērķtiecība – "ja nepilsoņiem piešķirtu pilsonību, viņi balsotu par to vai citu partiju, un tas mainītu valsts politisko ainavu".

Var jau būt, ka tā ir patiesība. Taču lieta tā, ka tie ir atklāti nedemokrātiski izteikumi.

Kad mēs domājam par to, vai piešķirt tiesības kādai cilvēku grupai, ņemot vērā viņu "lietderību", mēs risinājām jautājumu par to, kas ir demokrātija. Vai tā patiešām ir labākā pārvaldes forma? Es esmu pārliecināts, ka tā ir, tāpēc tādi argumenti manās acīs ir bezjēdzīgi.

Vēl viens argumentu paveids ir atgādinājumi par to, ka naturalizācija vēl aizvien pastāv: "Daži nepilsoņi varēja naturalizēties, kāpēc citi nevar?", "Viņi vienkārši ir pārāk slinki, lai nokārtotu latviešu valodas eksāmenu."

Neiedziļināšos "naturalizācijas" sitēmas pazemojošajās niansēs un neskaidrošu, kāpēc tā nekad nav strādājusi (kopš 1995. gada naturalizējušies tikai 20% nepilsoņu; viņu skaita būtiskā lejupslīde ir saistīta ar iedzīvotāju skaita dabisko sarukumu un emigrāciju). Sākot tādu dialogu, tu automātiski legalizē "nepilsoņa" statusu. Tā mēs atgriežamies pie jautājuma: kas tie tādi "mēs" esam, kas var nosūtīt citus kārtot eksāmenu?

Un vēl viens jautājums: kāpēc patiesībā pirms trīsdesmit gadiem sākās revolūcija? Vai tā bija TIKAI nacionālā revolūcija? Cik daudzi no tiem, kas 90. gados izgāja ielās, pieprasīja demokrātiju, ieskaitot visus tās principus, priekšrocības un pienākumus? Cik daudzi vienkārši gribēja būt neatkarīgi no PSRS un nevarēja ne iedomāties, kas tā tāda ir – demokrātija?

Protams, tas ir pārāk sarežģīts jautājums, lai to apspriestu publikācijā Facebook.

Pat ja rīt visiem nepilsoņiem piešķirs pilsonību, nepilsonības sekas būs jūtamas vēl vairākas paaudzes.

Tomēr pagaidām, kamēr situācija ir tāda, kāda tā ir, es uzskatu, ka Latvijas prezidenta formulējums intervijā vienai vācu avīzei par protestiem Baltkrievijā ir dīvains. "Kā demokrātiskai valstij, mums jāparāda solidaritāte ar Baltkrievijas tautu, ka cīnās par demokrātiju un brīvām vēlēšanām," viņš teica.

Piekrītu, tas mums jādara. Protams, Latvijā ir virkne demokrātisku institūtu. Taču, manuprāt, ir nepareizi dēvēt to par demokrātisku valsti," viņš konstatēja.

30
Tagi:
nepilsoņi, Latvija
Pēc temata
Nevis Valsts valodas diena, bet Kauna diena: Levitam atgādina par nepilsoņiem
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām
Latvijas eksprezidents: nepilsoņiem dvēselē vēl dzīvo PSRS
Swedbank

Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās

0
(atjaunots 16:49 24.09.2020)
Aizdomīgo darījumu pazīmju saraksts ir tik garš, ka ikvienu var atzīt par neuzticamu klientu. Spriežot pēc kontrolējošo iestāžu izteikumiem, naudas iesaldēšanas politika turpināsies.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Jūs un jūsu darījumu var atzīt par aizdomīgu, ja jūs svīstat un uztraucaties bankā, stāsta Neatkarīgā. Tādām aizdomām pat ir noteikts kods – LNV, kas nozīmē klienta nervozitāti bez acīmredzama iemesla. Ja satraukumā vairākkārt pārteiksieties, darbinieks var piezīmēt kodu JUC: par darījumiem klients sniedz nereālus, juceklīgus vai pretrunīgus skaidrojumus. Pateicoties Finanšu izlūkošanas dienesta un banku uzrauga darbībām, valstī ir sasniegts vēl nebijis aizdomīguma līmenis.

Pagājuši jau pāris gadi, kopš Latvijas finanšu nozari satricināja kapitālais remonts, taču kredītiestādes joprojām tiek sodītas un par lielām summām. Bankas ir ārkārtīgi piesardzīgas attiecībās ar klientiem, tomēr turpina kāpt uz savu uzraugu izliktajiem grābekļiem.

Katrs var pievienot savas pazīmes

Aprīlī AS "Citadele banka" par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā samaksāja sodu 647 tūkstošu eiro apmērā. Banka "Signet Bank AS" jūlijā samaksāja 906 tūkstošus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā publicēts saraksts ar darījuma aizdomīguma pazīmēm, un tas ir tik plašs, ka faktiski jebkādu naudas pārvedumu un jebkuru naudas īpašnieku var klasificēt par aizdomīgu, un tādā gadījumā ir nekavējoties jāziņo uzraudzības iestādēm. Pazīmes attiecas gan uz naudu un tās izcelsmi, gan darījuma mērķiem un pat cilvēku izskatu.

Saraksta beigās ir svarīga piezīme: "Darījumu aizdomīguma pazīmju uzskaitījums nav izsmeļošs un to katrs var pilnveidot, veidojot jaunu pazīmi, atkarībā no situācijas".

Tā nu tagad bankas strādā – izgudro arvien jaunus iemeslus un pazīmes, kādēļ klientus atzīt par aizdomīgiem, bet uzraugošās iestādes atrod pamatojumu naudas iesaldēšanai un banku iedalīšanai labajās un sliktajās.

Labās bankas un pārējās

FID vadītāja labo banku sarakstu izziņoja aizvadītajā nedēļā Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Atbilstības kultūra ‒ ilgtspējīgas attīstības pamats". Dienesta vadītāja Ilzes Znotiņa atklāja: "FID ir liels prieks strādāt ar "Swedbank", "SEB banku", banku "Citadele", bet nav nekāda prieka strādāt ar vairākām citām bankām, kuras turpina strādāt, nebalstoties uz riskos bāzēto pieeju."

Kapitālais remonts nozarē banku skaitu Latvijā ir samazinājis tiktāl, ka nav nekādu grūtību no Znotiņas izziņotā labo banku uzskaitījuma atvasināt pārējās sliktās bankas, kuras Znotiņai prieku darbā nerada vai rada nepatiku. Runa ir par desmit bankām. Taisnības labad jāpiebilst, ka pati Znotiņa preses konferencē Ģenerālprokuratūrā šādu loģisku secinājumu nodēvēja par viltus ziņu.

Preses konference bija veltīta diviem svarīgiem dokumentiem: Vadlīnijas "Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru" un "Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā". Tajos definēts Latvijas riska profils, un sakārtoti sadarbības jautājumi, lai FID var sniegt atbalstu izmeklēšanā. Publiskoti šie dokumenti netiks.

Acīmredzama prioritāte

Pēc dokumentu parakstīšanas ģenerālprokurors Juris Stukāns pavēstīja, ka tagad nevienam vairs nav jāšaubās, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācija ir izmeklēšanas prioritāte visām tiesībsargājošajām iestādēm, tai skaitā prokuratūrai:

"Līdz ar to mēs nodrošināsim atbilstošus resursus, lai beidzot šīs lietas tiktu virzītas tālāk un uz tiesu, lai mēs varētu redzēt konkrētus rezultātus, ko no mums gaida attiecīgi ārvalstu eksperti un mūsu sadarbības partneri," paziņoja Stukāns.

Jāatgādina, ka šādu prasību Latvijas valdībai izteica ASV vēstniecība - turklāt divas reizes publisku paziņojumu veidā.

Prokuratūrā tiks izveidota speciāla prokuroru grupa, kas darbosies ar šāda veida noziegumu izmeklēšanu un koordinēšanu, sniedzot kolēģiem metodisku atbalstu.

Stukāns pauda pārliecību, ka citām iestādēm ir vērts mācīties no FID darbības, un kritiski izvērtēja Valsts policiju, kurai šo noziegumu izmeklēšana līdz šim nav bijusi prioritāte. Viņš piezīmēja, ka šobrīd no FID saņemto ziņojumu dēļ policija esot pārslogota, taču valdība piešķīrusi papildu līdzekļus, un policijai tagad būs iespēja stiprināt tās vienības, kas strādā ar FID materiālu izvērtēšanu, ja vien policijas vadība to atzīs par prioritāti. Jāatgādina, ka Valsts policijai kopš februāra nemaz nav priekšnieka – viņs ir atlaists.

Kontus joprojām iesaldēs

Spriežot pēc Znotiņas un Stukāna izteikumiem, līdzšinējā naudas iesaldēšanas politika bankās turpināsies.

"Mēs turpināsim strādāt, lai attīrītu mūsu biznesa vidi un finanšu sektoru no netīras naudas," tā sacīja FID vadītāja Znotiņa.

Naudu, uz ko krīt aizdomas, vispirms FID var iesaldēt uz laiku līdz 45 dienām, bet pēc tam policija caur tiesu arestēt uz laiku līdz diviem gadiem. Noslēgumā var tikt lemts par naudas konfiskāciju. Ja atņemtā nauda izrādās tomēr godīgi iegūta, īpašnieks pats vainīgs, ka divu gadu laikā nav mācējis to pierādīt izmeklētājiem vai tūļājies ar pierādījumu gādāšanu. Un vispār ‒ nav ko svīst bankā!

0
Tagi:
Finanses, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Ir nauda – atskaities: banka iesaldēja līdzekļus par pārdoto automobili
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu