Fridays For Future akcija Madridē

Rietumu jaunatne vairs nevēlas barot Krieviju

179
(atjaunots 16:50 26.09.2019)
"Klimatiskā vājprāta" ideoloģija Rietumos plešas plašumā, un jaunajā aukstajā karā var parādīties spilgti izteikts ekoloģiskais aspekts.

Masu protesta akcijas 156 pilsētās un četri miljoni mītiņu (dažviet – pat ielu cīņu) dalībnieku ir ļoti nopietna jaunās globālās politiskās kustības spēka demonstrācija. Piektdien 100 tūkstoši cilvēku Berlīnē, 60 tūkstoši cilvēku Ņujorkā, pārsvarā jauni, kaismīgi un ne īpaši gudri, cīnījās (Parīzē – arī ar policiju) par visu labo, ieskaitot Zemes glābšanu no globālās sasilšanas, kā arī pret visu slikto, diemžēl patiesībā viņi kļuvuši par brīvprātīgiem bandiniekiem svešā politiskajā spēlē, raksta RIA Novosti autors Ivans Daņilovs.

Divkārt žēl, ka starp šīs spēles organizatoru mērķiem vidū ir Krievijai nepārptotami naidīgas nostādnes. Ja tiks īstenota Berlīni, Ņujorku, Sidneju, Vašingtonu un Londonu satricinājušo mītiņu programma, Krievijā nevarēs iegūt naftu un gāzi, attīstīt Ziemeļu jūras ceļu un pat normāli barot savus pilsoņus. Par laimi, Krievija nepildīs šo programmu, tomēr, ja globālā klimata streika panākumu spārnotajiem "zaļajiem neprāšiem" izdosies nākt pie varas ASV vai Eiropas Savienībā, Krievijai (tāpat kā Ķīnai un Indijai) būs jāgatavojas maksimāli stingrām ekoloģiskajām sankcijām.

156 pilsētās sarīkoto plašo politisko akciju oficiālā versija izskatās ļoti jauka, bet tai var noticēt tikai cilvēks, kurš nekad nav interesējies par politiku: "Zviedrijas skolniece Tūnberga pagājušajā gadā mācību vietā sāka piketus pie Zviedrijas parlamenta ar prasībām pastiprināt pasākumus cīņā pret klimata pārmaiņām. Tūnbergas iniciatīva ir kļuvusi par starptautisku piektdienu klimata streiku kustību — FridaysForFuture.

Tā ir patiesība, tomēr neatspoguļo visu: kustību atklāti atbalsta ASV Demokrātiskā partija (kas aicinājusi skolnieci nolasīt morāli amerikāņu senatoriem un kongresmeņiem), Demokrātiskās partijas starptautiskie un politiskie partneri (ieskaitot Amnesty International), kā arī visa mediju mašīna, kas atbalsta politiķus – globalizācijas piekritējus, sākot no The New York Times un beidzot ar Bloomberg.

Starp miljoniem klimata streika dalībnieku, kuru vidū  daudzi vienkārši izmantoja labu ieganstu, lai "nobastotu" skolu vai lekcijas, tikai retais ir lasījis globālās nepaklausības kustības oficiālās prasības.

Jau pirmais punkts klimata streika organizatoru prasību sarakstā norāda gan uz viņu politisko piederību, gan ļoti specifiskiem priekšstatiem par ekonomiku. "Mēs pieprasām "Jauno zaļo kursu": pārveidot mūsu ekonomiku 100% tīras, atjaunojamas enerģijas izmantošanai līdz 2030. gadam un pakāpeniski pārtraukt fosilā kurināmā ieguvi taisnīgu un vienlīdzīgu reformu ceļā, izveidojot miljoniem labu darba vietu; nekavējoties pārtraukt atļauju izsniegšanu ieguvei, pārstrādei un infrastruktūras projektiem, kas saistīti ar fosilo kurināmā veidiem."

Nav ne mazāko šaubu: šo prasību izpilde nekavējoties izraisīs ekonomisko katastrofu un lielai daļai pasaules iedzīvotāju dzīves līmenis būs tāds, kā bija apmēram XIX gadsimta pirmajā pusē. Starp citu, ja tās attiecina uz Krieviju (kustība, kas tos izvirzījusi, ir globālā, tāpat kā prasību būtība), tas nozīmē, ka valstij būs jāatsakās no "Ziemeļu straumes 2" (kā no fosilā kurināmā transportēšanas infrastruktūras), no NPR būvniecības, no naftas ieguves un SDG rūpnīcu būvniecības Arktikā un vispār valstī, un tā tālāk.

Turklāt tikai atsauce uz "Jauno zaļo kursu" acumirklī atklāj "skolēnu streika par planētas glābšanu" politisko identitāti. "Jaunais zaļais kurss" (drīzāk tam piemērots nosaukums "Jaunā zaļā perestroika") ir ASV Demokrātiskās partijas radikālās daļas politiskā un ekonomiskā programma, ko ierosinājusi kongresmene Aleksandrija Okasio-Kortesa un ko tā vai citādi atbalstījuši daudzi Demokrātiskās partijas kandidāti prezidenta amatam.

Mēs jau esam rakstījuši par zaļā populisma manifesta būtību, kas paredz "ekonomisko drošību" visiem, kuri nevar vai nevēlas strādāt, atteikšanos no naftas, gāzes un kodolenerģijas izmantošanas (globālās sasilšanas apkarošanas vārdā), pāreju uz zaļo enerģiju, personīgo automobiļu un lidmašīnu reisu skaita radikālu samazināšanu (tāpat cīņas ar globālo sasilšanu vārdā), kā arī visu ASV ēku remontu ar energoefektivitātes paaugstināšanas mērķi. Šajā fonā programmas veidotāju vēlme samazināt govju skaitu (programmas autori publiski nožēlo, ka "desmit gadu laikā samazināt ASV govju skaits līdz nullei nesanāks") izskatās pilnīgi saprotama. Ir redzams, ka programma ir rakstīta, lai iepatiktos visiem - sākot no vegāniem - vēlētājiem un beidzot ar uzņēmējiem-miljonāriem, kuri masveidā iegulda jaunuzņēmumos, kuri sola garšīgus "ekoloģiski tīrus steikus" no sintētiskajām šķiedrām un pārtikas piedevām.

Protams, mēģinājums īstenot šo programmu sagraus ASV ekonomiku, jo tās realizācija pēc vispieticīgākajiem novērtējumiem prasīs 90 triljonus dolāru, turklāt valsts IKP nedaudz pārsniedz 19 triljonus, bet valsts parāds - aptuveni 22 triljonus. Tomēr prakse rāda, ka daudzi politiķi ir gatavi pieņemt un īstenot pat destruktīvākās programmas, ja tās ļaus viņiem nonākt pie varas un turēties tur pēc iespējas ilgāk.

Ja ASV Demokrātiskās partijas radikālāko pārstāvju un viņu "zaļo" līdzgaitnieku programma citās rietumvalstīs aprobežojas tikai ar viņu pašu ekonomiku un amerikāņu, vāciešu, franču un angliešu dzīves līmeņa sagraušanu, tad varētu vienkārši novēlēt viņiem maksimālus panākumus un novērot šo procesu no malas. Problēma ir tāda, ka šai "ekoloģiskajai" un "klimatiskajai" darba kārtībai ir spilgti izteikta rusofobā virzība, kas jau izpaužas konkrētās pret Krieviju vērstās darbībās. Tās norit, piesedzoties ar planētas aizstāvēšanu pret klimata pārmaiņām.

Apkārtējās vides piesārņošanas pretinieku protesta akcija Londonā
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Atliek tikai atsaukt atmiņā Francijas prezidenta Makrona pēdējo izlēcienu – viņš pieprasīja, lai transporta kompānijas neizmantotu Ziemeļu jūras ceļu, paziņojot: "Daudzi cilvēki šodien mums skaidro: globālā sasilšana, satriecošās ziņas, ziemeļos kūst ledus, mēs atvērsim daudz ātrāku maršrutu, tas ir lieliski. Šis maršruts mūs galu galā nogalinās, jo, iespējams, tas ir ātrāks, bet tā ir mūsu iepriekšējās bezatbildības sekas."

Rietumu medijiem un ekspertiem patīk apsūdzēt Krieviju par to, ka tā tiecas nopelnīt(!) uz globālo klimata pārmaiņu rēķina, nosoda valsti par to, ka tā grasās iegūt ekonomisko un militāro labumu, kamēr Rietumi cieš.

"Daži krievi diemžēl uzskata, ka globālā sasilšana nav tik slikta," sūdzas The Economist.

"Kūstot ledum Arktikā, Krievija saņems piekļuvi naftas un gāzes atradnēm, ko agrāk slēpa ledus, (vēl Krievija) palielina potenciālu spārnoto raķešu palaišanai (no kuģiem Arktikas rajonos, kas būs pieejami kuģiem pēc ledus kušanas), lai apdraudētu ASV krasta līniju," ceļ paniku amerikāņu izdevums Politico.

"Klimata pārmaiņas var pārvērst Krieviju par lauksaimniecības lielvalsti, jo milzīga daļa Krievijas teritorijā no neapdzīvotas sasalušas tundras pārvērsies auglīgā zemē. Klimata sasilšana var padarīt Krieviju pievilcīgāku tūristu acīs, kas vēl vairāk palīdzēs Kremlim valsts iekšējās ekonomikas diversifikācijā," raksta amerikāņu žurnāls National Interest, kas citē itāļu La Stampa viedokli.

"Klimatiskā vājprāta" ideoloģija Rietumos plešas plašumā, un jaunajā aukstajā karā var parādīties spilgti izteikts ekoloģiskais aspekts.

Vienā barikāžu pusē var būt XIX gadsimtā atgriešanās, attīstītas lopkopības un lauksaimniecības ierobežojumu, naftas (tāpat kā gāzes, ogļu un kodolenerģijas) aizlieguma atbalstītāji, bet otrā – "klimatiskie reālisti" (kuru lomā šobrīd visvairāk piemērota ir Krievija un Ķīna) ar gāzes apkuri, benzīnu, sulīgiem steikiem un vēlmi nevis apkarot, bet baudīt pastāvīgi mainīgu mūsu skaistās Zemes klimatu.

179

Spēcīga roka ir laba, ar ieroci vēl labāk. Cilvēki gatavi nomainīt Saeimu pret huntu?

19
(atjaunots 13:30 10.05.2021)
Valdībai neuzticas, partijām neuzticas, toties uzticas bruņotam cilvēkam. Kāpēc Latvijas iedzīvotāji noticējuši armijai?

Dažādas aptaujas Latvijā parasti paslīd garām sabiedriskajam viedoklim. Tā gadijās arī ar kārtējo Eurobarometer pētījumu. Iespējams, tāpēc, ka esam iemācīti ne īpaši ticēt aptaujām. Taču simboliski, ka šīs aptaujas rezultāti publiskoti īsi pirms pareizticīgo Lieldienām. Runa tajā bija par ticību – kam tic Eiropā un Latvijā, kam - ne.

Pavēlēts ticēt!

Principā, neko sensacionālu Eirospas barometrs neuzrādīja. Ir tikai viens izņēmums, kas man lika saspringt. Paskatieties, it kā uzskatām sevi par demokrātisku valsti, lepojamies ar šādām tādām no Eiropas importētām brīvībām. Bet ko iesākt ar tādiem cipariem: Latvijā parlamentam uzticas 21%. Saeimu veidojošajām partijām – uzmanību! – tikai 7%. Toties armijai tic veseli 72% iedzīvotāju.

Kur te ir āķis? Tas ir vēstures smagais mantojums, kas liek uzticēties cilvēkam ar šauteni? Varbūt Latvijas iedzīvotāji, it īpaši no nabadzīgajiem, depresīvajiem rajoniem, tic armijai kā uzticamam darba devējam, kas piedāvā stabilu algu no 900 eiro uz rokas, apdrošināšanu, sociālos labumus, stiprus apavus un reizēm pat ārvalstu komandējumus ar garantētu līķa nogādi mājās, ja kaut kas aizgājis greizi?

Bet 80. gadu beigās vairums jauno un progresīvo PSRS iedzīvotāju armiju uzskatīja par valsts uzmāktu lietu, brīvības trūkumu, tumsonību, personiskā viedokļa trūkumu utt. Kas tad noticis ar sabiedrību Latvijā, ja tā tik radikāli mainījusies 30 gadu laikā?

Mūs glābs "kazarmokrātija"?

Patiesībā "Eurobarometer" skaidri norāda uz lielu problēmu. Iedzīvotājiem radījusi vilšanos demokrātija. Viņi netic, ka pašreizējās sistēmas apstākļos, kad mums vēlēšanās uzspiež partiju sarakstus, kas pārstāv nevis tautu, bet gan šauras interešu grupas, var ievēlēt normālus likumdevējus un izpildvaru.

Pēdējo reizi īpaši naivie apsvilinājās, nobalsojot par populistiem, kuri izcēlās ar to, ka skandālu un kašķu plosītā partija sabruka acu priekšā, ministri un deputāti sacenšas politiskajā prostitūcijā un pārdodas uz kaimiņpartijām.

Kas notiks tālāk? Tālākā perspektīva ir satraucoša. Ja tauta netic parlamentārajai demokrātijai, pie varas var nākt kazarmu demokrātija. It īpaši, ja tādas tendences augs arī citās ES valstīs, un tas izskatās ticami pandēmijas raisīto pilsonisko tiesību ierobežojumu fonā.

Starp citu, "spēcīga roka ar šauteni" var atrisināt milzum daudz problēmu. Pirmkārt, var ietaupīt milzum daudz līdzekļu, ja likvidēt vēlēšanas un pašu parlamentu, samazināt valdību, pēc tam – piespiest pie sienas korupciju, nodokļu maksātājiem smagu biznesa projektu lobēšanu, protekcionismu, eirofondu līdzekļu piesavināšanos, aizbildinoties ar dažādiem projektiem Covid-19 seku likvidāciju. Principā – pielikt punktu visam šim balagānam!

Otrkārt, tā var pārtraukt darba migrāciju, aizliedzot izbraukšanu no valsts.

Vakcinācija, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Михальчевский

Treškārt, var uzlabot demogrāfisko situāciju un pacelt dzimstību, izdodot atbilstošas pavēles un iedibinot titulus "māte varone" un "tēvs patriots". Starp citu, bērnus var atdot militāri patriotiskās nometnēs, kur viņi uzreiz sāks apgūt cīņas paņēmienus, sapiera darbu, teoriju un militāri patriotiskās dziesmas.

Ceturtkārt, nekādu problēmu ar vakcināciju. Pavēle ir un paliek pavēle.

Nu, bet pastāvīgie hipotētiskie "ārējie draudi" kļūs par labāko motivāciju iedzīvotājiem strādāt, maksāt nodokļus, nākt pasaulē un nesūkstīties.

19
Tagi:
armija, valdība, Latvija
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem

"Viņi bija sajūsmā": kādu iemeslu dēļ tiek nomelnoti padomju karavīru varoņdarbi

39
(atjaunots 17:58 09.05.2021)
Faktu izkropļošana, cīņa ar pieminekļiem un centieni noliegt Sarkanās armijas vadošo lomu uzvarā pār fašismu – pēdējos gados Rietumi visiem spēkiem pūlas mazināt PSRS nopelnus Hitlera režīma sakaušanā.

Aizviel lielāks skaits Eiropas valstu cenšas sagrozīt vēsturi un atbīdīt otrajā plānā padomju tautas varoņdarbus. Kāpēc tā? Ko darīt? Par to materiālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Nesalīdzināmi zaudējumi

Runājot par PSRS lomu un ieguldījumu uzvarā pār fašismu, paskatīsimies uz skaitļiem. Lielā Tēvijas kara periodā pret Sarkano armiju vienlaikus darbojās 190-270 teicami apmacītas divīzijas.

Četru kara gadu laikā Vācijas-PSRS frontē bija likvidētas 607 vērmahta divīzijas. Pretinieks neatgriezeniski zaudēja vairāk nekā 8,5 miljonus cilvēku, kopējie zaudējumi pārsniedza 10 miljonus karavīru un virsnieku. Citas antihitleriskās koalīcijas valstis visas kopā sakāva 176 vācu divīzijas.

Mobilizācijas mērogi PSRS, padomju pilsoņu vēlme un gatavība nosargāt Dzimteni atstāj iespaidu ne tikai uz vēsturniekiem. Jau pirmajā Lielā Tēvijas kara nedēļā ieročus rokā ņēma 5 300 000 cilvēki.

Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais vadītājs Mihails Mjagkovs sarunā ar RIA Novosti atgādināja, ka Sarkanā armija sastapās ar triecienu, ko deva trīs ceturtdaļas Vācijas un tās sabiedroto spēks.

"Kopā ar vērmahtu cīņās gāja itāļu, ungāru un rumāņu armijas, somu, slovāku un horvātu spēki, SS franču, beļģu, flamandiešu leģioni un tā tālāk, - viņš atzīmēja. – Pat tad, kad rietumvalstis 1944. gada jūnijā atklāja otro fronti, divas trešdaļas divīziju – lielākā daļa vērmahta – karoja pret PSRS."

Sarkanā armija salauza mugurkaulu vācu kara mašīnai, sagādāja tai nelabojamus zaudējumus. Mjagkovs pieminēja Staļingradas kauju, kurā tika likvidēts vairāk nekā pusotrs miljons vērmahta kareivju un virsnieku. Pie tam arī padomju spēki cieta kolosālus zaudējumus – vairāk nekā 1,1 miljonu cilvēku.

"Aptuveni tajā pašā laikā notika cīņa pie Alameinas, ko Rietumu historiogrāfija šodien uzskata par svarīgāko un izšķirošo Otrā pasaules kara epizodi, - piebilda vēsturnieks. – Salīdzinājumam: briti toreiz zaudēja 13-15 tūkstošus kareivju, 35-40 tūkstošus – vācu un itāļu spēki. Vai kauja pie Midvejas atola 1942. gada vasarā. Japāņu flote zaudēja četrus aviācijas bāzes kuģus, ASV – vienu. Japāņi zaudēja trīs tūkstošus cilvēku, amerikāņi – dažus simtus. To nevar ne salīdzināt ar notikumiem PSRS-Vācijas frontē."

Atzina visā pasaulē

Pie tam, turpināja vēsturnieks, iepriekš PSRS vadošo lomu hitleriskās Vācijas sakaušanā atzina Rietumu militārā un politiskā vadība. Piemēram, ASV prezidents Franklins Rūzvelts paziņoja, ka par pašiem nozīmīgākajiem un izšķirošajiem Otrā pasaules kara notikumiem jāpateicas PSRS.

Vēstulē Staļinam viņš Sarkanās armijas uzvaru un "paša spēcīgākā ienaidnieka" sakaušanu nosauca par episku un lielisku. Staļingradas iedzīvotājiem un aizstāvjiem viņš nosūtīja godarakstu, kurā pauda sajūsmu par drosmi, pašaizliedzību un gara spēku, kas apturēja "uzbrukuma vilni".

Lielbritānijas karalis pavēlēja izgatavot un pasniegt dāvanā īpašu zobenu ar gravējumu "Staļingradas pilsoņiem, izturīgiem kā tērauds, no karaļa Georga VI par britu tautas dziļas sajūsmas zīmi".

Mjagkovs atgādināja arī to, ka Rūzvelts ne vienu vien reizi uzsvēra, ka militārā tehnika un produkti, kas tika piegādāti Maskavai uz lendlīzes noteikumiem, kara iznākumu ietekmēja vien nenozīmīgi.

"Rietumu līderi saprata, ka krievi paši rada vēsturi un spēj patstāvīgi sakaut Hitleru un atjaunot savu valsti, - uzsvēra Mjagkovs. – Lielā mērā arī šī iemesla dēļ tika atklāta otrā fronte. Rietumos saprata: ja krievi vieni atbrīvos gan savu valsti, gan visu Eiropu, angļi un amerikāņi paliks tukšām rokām."

Jau kopš vācu uzbrukuma PSRS vadība lūdza sabiedrotos atklāt otro fronti un sākt karadarbību pret Vāciju Rietumeiropā. Taču ASV un Lielbritānijas valdības kavējās, aprobežojoties ar spēku izsēdināšanu Ziemeļāfrikā.

"Kamēr viņi gatavojās atklāt otro fronti – no 1942. gada jūnija līdz 1944. gada 6. jūnijam, PSRS-Vācijas frontē dzīvības zaudēja vairāk nekā 5 miljoni Sarkanās armijas karavīru un virsnieku, - norādīja Mjagkovs. – Taču PSRS būtu uzvarējusi karā arī bez otrās frontes. Protams, citā laika periodā, būtu lielāki zaudējumi. Tomēr lielākā daļa kara vēsturnieku uzskata: PSRS būtu uzvarējusi. Par to liecina skaitļi un fakti."

Spēks ir patiesībā

Pat aukstā kara laikos padomju ērā bija grūti iedomāties, ka nopietnu Rietumu vēsturnieku un zinātnisko līdzstrādnieku aprindās kāds būtu apstrīdējis PSRS izšķirošo lomu uzvarā pār Vāciju. Bet šodien viss ir otrādi: baltais kļuvis melns, melnais – balts. Staļinam pārmet Otrā pasaules kara sākšanu, "līķu gāšanu pār ienaidnieku", apgalvo, ka bez lendlīzes Sarkanā armija nebūtu spējusi uzvarēt.

Ģenerālleitnants K.A.Veršiņins ar pilotiem Lielā Tēvijas kara gados
© Photo Минобороны России

"Un tikai drosmīgais kareivis Raiens, ko glābj pazīstamajā Holivudas filmā, izrādās, atbrīvojis visu Eiropu, - stāstīja vēsturnieks. – Krievija pašlaik saskaras ar smagu ideoloģisko un ekonomisko spiedienu. Tas atgādina 30. gadus, kad PSRS bija ielenkta cietokšņa stāvoklī: Vācija atklāti uzstājās pret mums, gribēdama sagrābt teritorijas, citas rietumvalstis veicināja Hitlera agresiju."

Mjagkovs ir pārliecināts: tādos apstākļos, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu, Krievijai ir jāieņem aktīvāka uzbrukuma pozīcija. Tāpat jāatgādina Eiropas valstīm, ka to teritorijā savulaik pastrādāta virkne smagu noziegumu pret veselām tautām.

"Piemēram, uzdot jautājumu par ukraiņu, baltkrievu un ebreju genocīdu no Polijas puses Rietumukrainas un Baltkrievijas teritorijā, kas turpinājās līdz pat 1939. gadam, - precizēja Mjagkovs. – Koncentrācijas nometnē pie Belostokas pabija tūkstošiem cilvēku, viņi dzīvoja šausmīgos apstākļos, pārcieta nežēlīgu ņirgāšanos. Bet visa Eiropa pirms kara un kara gados faktiski apvienojās zem nacistiskās svastikas. Pat neitrālā Zviedrija piegādāja Vācijai ogles, bet Šveice glabāja nacistu naudu. To vajag apspriest, arī Eiropas Parlamentā."

Lai nu būtu, kā būdams, vēsturisko faktu apzināta izkropļošana turpinās. Pie tam zaimo apbedījumus, nojauc pieminekļus padomju karavīriem – Eiropas atbrīvotājiem. Īpaši aktīva ir Polija un Baltijas valstis. Ar dažādiem ieganstiem tiek iznīcināta simtiem tūkstošu sarkanarmiešu piemiņa, kuri atdevuši dzīvību par eiropiešu brīvību. Piemēram, negaidot noskaidrojas, ka skulptūra bojā kāda parka ainavu vai apdraud garāmgājējus.

2017. gadā Polijā pieņēma grozījumus likumā par komunisma propagandu. Tagad pašvaldību pienākums ir nojaukt padomju monumentus. Runa ir par aptuveni 230 pieminekļiem Sarkanās armijas karavīriem visā valstī. Memoriālos ansambļus bieži sagrauj ar gluži barbariskām metodēm. 2017. gadā Tščankas pilsētā Polijā, pārkāpjot visas juridiskās normas un starptautiskos līgumus, tika nojaukts padomju karavīru brāļu kaps-mauzolejs. Krievijas vēstniecība Polijā vēsta, ka valstī palikušas aptuveni 100 memoriālās būves.

2017. gadā Lietuvā nojauca pieminekli padomju aktīvistiem, ko 1946. gadā nogalināja "meža brāļi", gadu vēlāk – padomju karavīriem-atbrīvotājiem veltīto monumentu. Prāgas pilsētas dome 2020. gadā demontēja maršala Ivana Koņeva pieminekli – viņš 1945. gadā komandēja spēkus, kuri atbrīvoja Prāgu. Šādu piemēru skaits pieaug.

Neatpaliek arī eiropieši un ukraiņi. Piemēram, nesen Ļvovā deemontēja 30 metrus augsto granīta stēlu, kas tika uzstādīta 1970. gadā par godu Ukrainas atbrīvošanai no fašistiem. Atsevišķus tā elementus izvietos muzejā "Terora teritorija". Ukraiņu nacionālisti vairākkārt nesodīti apzaimojuši karavīru pieminekļus. Piemēram, vairākas reizes ar krāsu aplēja un pat mēģināja nojaukt skulptūru pie ģenerāļa Vatutina, Kijevas atbrīvotāja, kapa vietas.

39
Tagi:
Uzvaras diena, Sarkanā armija, Hitlers, PSRS
Pēc temata
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem
Vai Eiropa vēlas pārskatīt robežas? Pie kā novedīs kara vēstures noliegšana
The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, kā Baltijā izkropļo vēsturi

Rīdzinieki plūst uz restorānu terasēm: aculiecinieki sašutuši un prasa paskaidrojumus

0
(atjaunots 17:28 10.05.2021)
Ne velti restoratori runāja par ažiotāžu, kāda vērojama galdiņu rezervēšanā: Twitter lietotājs publicēja fotogrāfiju, kurā iemūžināti masu prieki pie atklātās terases Vecrīgā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas valdības lēmuma atļaut apmeklēt restorānu un kafejnīcu terases, restoratori ziņoja, ka galdiņi tiek rezervēti ļoti lielā apjomā. Jau piektdien, 7. maijā laimīgie rīdzinieki organizēja improvizētus tautas svētkus galvaspilsētas centrā, vēsta Mixnews.lv.

Vienlaikus pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaitls, un nevar apgalvot, ka iedzīvotājus šī problēma neuztrauktu. Par to liecina lietotāja Naura sašutuma pilnais tvīts – viņš publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju no Vecrīgas, kur pie resotorāna terases sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēki.

Ilgi gaidītā iespēja apmeklēt restorānu spārnojusi, rīdzinieki pavisam piemirsuši sociālo distanci un citus ierobežojumus.

​"Vai pagātne atkārtosies?" viņš jautāja, atsaukdams atmiņā pērno koncertu Tērbatas ielā.

Naura jautājums piesaistīja uzmanību – uz to reaģēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis un Rīgas domes deputāte Linda Ozola. Politiķi lūdza policijas skaidrojumus.

Pie tam Feldmanis atgādināja, ka par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēti naudas sodi.

"Cik man zināms, sodus 2k€ FP un 5k€ JP neviens nav atcēlis. Beidzot ir jāsāk runāt par ierobežojumu kontroles trūkumu. Skaidrs, ka tikai apzinīgās sabiedrības daļas ierobežošana nedod nekādu efektu. To pierādīja infekcijas rādītāju stagnācija augstā līmenī pēdējās nedēļās," viņš rakstīja.

​Kafejnīcu un restorānu terases lemts atvērt no 7. maija, taču pie tam saglabājas virkne epidemioloģisko ierobežojumu, kas jāievēro, apmeklējot tās.

​Pirmkārt, ierobežots terašu darba laiks – no 6.00 līdz 21.00. Otrkārt, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā desmit cilvēki no divām mājsaimniecībām, tostarp – ne vairāk kā četri pieaugušie. Treškārt, stakrp galdiņiem jābūt starpsienai vai vismaz 2 metru attālumam. Personālam un apmeklētājiem jāvalkā maskas.

Tomēr, spriežot pēc pūļa pie Pulvertorņa un Jēkaba kazarmām Vecrīgā, rīdzinieki visus noteikumus ir aizmirsuši.

0
Tagi:
sociālie tīkli, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Cilvēki sāk pirkt traktorus: piegādes dienesti strādā dienām un naktīm
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām
Kā strādās restorānu terases Latvijā un kā būs ar alkohola tirdzniecību
Eksperts: cilvēki pandēmijas laikā sakrājuši daudz naudas un būs gatavi to tērēt