Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, foto no arhīva

Politkorektuma ziņas: tas ir rasisms sajūsmināties par citiem

78
(atjaunots 15:47 23.09.2019)
Jaunākais skandāls Kanādā liek Krievijai kārtējo reizi secināt: Rietumi ir gluži aptrakuši ar savu politkorektumu.

Šoreiz iemeslu skandālam devis Kanādas premjerministrs, ideāls mūsdienīgāko ideju rupors. Noskaidrojies, ka arī viņa pagātnē ir "baismīga izrīcība". Tiesa, tolaik nevienam normālam cilvēkam  ne prātā nenāktu tā domāt, portālā RIA Novosti stāsta autore Irina Alksnis.

Pirms astoņpadsmit gadiem 29 gadus vecais Džastins Trudo ieradies kostīmu ballītē "Arābijas nakts" privātskolā, kur tolaik strādāja par pasniedzēju. Viņš izvēlējās Aladina kostīmu. Viss, kā klājas: tērps, turbāns un grims.

Informāciju līdz ar fotogrāfiju no tālaika pasākuma sameklējis žurnāls Time.

Geju gājiens Stambulā, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Стенин

Trudo jau dziļi atvainojies. "Man nevajadzēja tā rīkoties, man bija jāsaprot, taču es to neizdarīju, un patiešām dziļi nožēloju," viņš paziņoja.

Gandrīz visi mediji atzīmēja, ka Kanādas premjerministrs pirms diviem gadu desmitiem izdarījis no mūsdienu viedokļa baismīgu rasistisku noziegumu ar nosaukumu "blackface", tas ir, izkrāsojis seju ar tumšu grimu, attēlojot citas rases pārstāvi.

Sākotnēji blackface bija specifisks teātra grima paveids, ko komiķi vairāk nekā simt gadus izmantojuši melnādaino lomām – tas bija svarīgs rietumu masu kultūras elements abos okeāna krastos. Eiropā blackface visbiežāk tika izmantots, lai atainotu Baltazāru no teiksmas par austrumu gudrajiem vai Melno Pītu, sv.Nikolaja palīgu Nīderlandē, toties ASV "viltus nēģerus" patiešām pārsvarā demonstrēta uzsvērti aizvainojoši. Tāpēc pagājušā gadsimta otrajā pusē minētā parādība pamazām pazuda, un tās atliekas zaudēja rasistiska pazemojuma iezīmes.

Starp citu, blackface nav pagājis garām arī Krievijai. Atliek tikai atsaukt atmiņā epizodi no filmas "Operācija "I" un citi Šurika piedzīvojumi", kurā aktieris Aleksejs Smirnovs liekēža Fedjas lomā skraidīja pa būvlaukumu gurnu apsējā, gluži kā iezemietis.  Jāpiebilst, ka PSRS un padomju mākslu 1965.gadā no veselā saprāta viedokļa būtu ļoti grūti apsūdzēt par rasismu.

Taču šajā gadījumā ir velti meklēt veselo saprātu. Pirms vairākiem gadu desmitiem mirušu vēsturisku un kultūras parādību pirms pāris gadiem ekshumējuši kaismīgi vispārējās politkorektās laimes atbalstītāji un apzīmogoja – blackface kā kliedzoša rasisma etiķete ir piekārta jebkurām situācijām, kurās eiropeīdi uzklāj tumšu grimu, lai attēlotu citu rasu pārstāvjus. Jā, jā, tas attiecas arī uz baltādainajiem aktieriem Otello lomā.

Protesta akcija Berlīnē. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Соловьева

Vidēji statistiskiem cilvēkiem Rodas pamatots apsvērums: lai jau būtu, ja baltie nebaltos attēlo aizvainojoši vai smieklīgi. To vairāk vai mazāk var nodēvēt par negatīvu stereotipu izveidi, kas rezultātā ved pie rasisma. Bet Trudo tēloja Aladinu. Ļoti pozitīvs varonis – pievilcīgs, asprātīgs, valdzinošs, interesants Disneja princis. Kas tad tur rasistisks. Gluži pretēji, tas rada sajūsmu, vēlmi atdarināt.

Vidēji statistiskais cilvēks pieļauj rupju kļūdu.

Lieta tāda, ka Kanādas premjers ar savu kostīmu iekritis dubultās lamatās, kur līdzās blackface stāv arī šausminošais – un daudz vairāk izplatītais – politkorektuma pārkāpums, kulturālā piesavināšanās.

Pašlaik Rietumos par nepieļaujamu tiek uzskatīta jebkāda citas kultūras elementu aizlienēšana un izmantošana (ja jūs esat baltais). Modernās koncepcijas pauž, ka ar tādu uzvedību baltie turpina vardarbīgo koloniālismu, aplaupa svešas kultūras, mazina to sasniegumus un pat mīda kājām svētumus.

Piemēram, pirms dažiem gadiem pavisam nopietni tika apspriests jautājums, vai baltajām sievietēm ir tiesības nēsāt riņķa formas auskarus, jo tie esot daudzu mazākumtautību "pretošanās, spēka un identitātes simbols".

No jaunās tendences visvairāk cieš modes industrija, jo etnisko motīvu aizlienēšana un modifikācijas ir svarīgākais iedvesmas avots apģērbu, aksesuāru un juvelierizstrādājumu dizaineriem. Tagad nav pieļaujami arī indiešu sari, ķīniešu kleitu, japāņu kimono utt. stilā izstrādāti tērpi. Burtiski pirms divām nedēļām kompānija Dior atvainojās par parfīma reklāmu, kurā kopā ar Džoniju Depu redzami indiāņi tradicionālajos tērpos. Brends saskārās ar asu kritiku par rasismu, indiāņu kultūras ekspluatāciju un Amerikas pamatiedzīvotāju aizvainošanu.

Daudz ko var teikt par notikumu globālo jēgu, jo, pēc būtības, kultūras apropriācija ir progresa aizliegums. Šodien aizliedz kleitas ķīniešu stilā, rīt nolems, ka Ķīnā izdarīto izgudrojumu, piemēram, papīra, kompasa un pulvera izmantošana ir rasisms un piesavināšanās.

Šķiet dīvaini atkārtot labi zināmas lietas – jebkurš pūrisms un izolacionisms cilvēces vēsturē nav beidzies labi, bet kultūru mijiedarbība, gluži pretēji, nodrošinājusi to bagātināšanos, tātad – arī mūsu bioloģiskās sugas virzību uz priekšu. Tomēr patlaban Rietumos vienkāršo tēzi jau var uztvert kā atbaidošu rasistisku ķecerību.

Teorētiski stāsts par Džastinu Trudo varētu dāvāt Rietumiem iemeslu padomāt, līdz kādam absurdam pēdējos gados nonākusi to dominējošā ideoloģija. Taču tas, cik ātri Kanādas pārmantojamās elites pārstāvis Trudo metās atvainoties par absolūti nevainīgu soli, kas sperts pirms astoņpadsmit gadiem, liecina, ka liberālā politkorektuma lokomotīve ir uzņēmusi apgriezienus un nebūt neplāno apstāties stacijā "Ar rokām neaiztikt".

Tālāk būs vēl interesantāk.

78
Kodoldegviela, foto no arhīva

"XXI gadsimta mēris" pasaulē

31
(atjaunots 12:50 23.05.2020)
Plašas kareivīgo ideālistu masas iegūst savu bezmaksas sociālās pašcieņas porciju. Bez mazākās piepūles. Morālā stāja taču ir energoefektīvāka nekā zināšanas.

Amerikāņu izdevumā The New York Times publicēts panisks vācu žurnālista raksts atomelektrostaciju aizstāvībai. Publikācija ir negaidīta divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, autors aizšķērso ceļu progresam un nostājas dabai bīstamu tehnoloģiju pusē. Otrkārt, raksts publicēts pasaules progresa rupora lapās. Iebilst pret "zaļo" enerģētiku NYT – tas ir gluži kā rakstīt tur kaut ko labu par Putinu. Vai pat Trampu. Par publikāciju stāsta Viktors Marahovskis portālā RIA Novosti.

Raksta būtība: pēdējais kodolreaktors Vācijas teritorijā tiks apturēts 2022. gadā. Pēdējā ogļu stacija apklusīs mazliet vēlāk, 2038. gadā. Vienlaikus valdība mudina pirkt elektromobiļus, kuri patērē lielāku daudzumu elektroenerģijas. Nebūs par ļaunu atgādināt, ka no 1990. gada, kad Vācija pirmo reizi sāka īstenot enerģijas ekonomikas problēmas, enerģijas patēriņš valstī audzis par 10% (bet atbilstoša iedzīvotāju skaita pieauguma). Domājams, tendence turpināsies.

Pie tam daudzu enerģijas "zaļo" avotu pielietojuma paplašināšanās, iespējams, pietuvojusies maksimālajam rādītājam. Iedzīvotājiem jau ir līdz kaklam vēja ģeneratori virs galvām. Vācieši protestē pret jaunu vēja ģeneratoru būvi, kuri caurām diennaktīm dūc un pataisa trakus ar savu spēlīti "diena-nakts-diena-nakts" (pamēģiniet vien dzīvot apstākļos, kad ik pēc pāris sekundēm pār māju gulstas gigantiskā "ventilatora" lāpstiņa). Būvēt jaunos ģeneratorus attālāk no apdzīvotajām vietām nav viegli – Vācija ir blīvi apdzīvota. Vienkārši trūkst brīvas vietas, kur sabakstīt jaunus vēja ģeneratorus.

Galu galā Vācija var saskarties ar banālas elektrības deficītu.

Tomēr 60% pilsoņu joprojām kategoriski iebilst pret AES, "jo tās ir radioaktīvas", "jo bija avārija Fukusimā" (no savas puses piebildīsim – jo viņi skatījušies "Černobiļu" un tas atstājis iespaidu). Neskatoties uz zinātnieku, it īpaši Krievijā strādājošo komandu sasniegumiem, kuri atklāj, kā izmantot to, ko pieņemts uzskatīt par "izlietotiem kodoldegvielas elementiem", progresīvā sabiedrība kategoriski iebilst.

Raksta autors stāsta, ka vācu nācija, kas parasti "ar prieku dara to, kas izskatās labi", ir apjukusi, saskaroties ar nepieciešamību izvēlēties no diviem ļaunumiem mazāko. Turklāt rezultātā pašai Vācijai nākotnē var rasties milzu problēmas.

Faktiski runa ir par savdabīgu ideālistisku avantūru, ko attaisno nevis stratēģiski aprēķini, bet gan vienkārši par augstu morālo stāju.

Jāpiebilst, ka rakstā gandrīz nemaz nav pieminēta dabasgāze (nebrīvā Putina gāze no Krievijas). Redziet, aizstāvēt gāzi The New York Times lapās – tā būtu īsta pašnāvība, tāpēc vācu žurnālistu var saprast. Viņš jau ir demonstrējis visīstāko drosmi un vīrišķību.

© Sputnik / Александр Кряжев

No viņa raksta izriet vairāki interesanti aspekti.

Mūsu priekšā ir spilgts piemērs tam, kā rodas konflikts starp realitāti un kareivīgo ideālismu. Tādu piemēru ir daudz. Galvenais – šī parādība ir plašāka par jebkādām "zaļajām histērijām" un draud izvērsties par XXI gadsimta mēri, kas inficē smadzenes milzīgā teritorijā. Starp citu, arī Krievijā.

Pēc būtības pretkodola panikas raksturs Vācijā ir tāds pats kā viena Krievijas komiķa nesenā "jokā" par globālajām tēmām.

Komiķis satrauktā "pilsoniskā" balsī sarkastiski klāstīja, ka visa pārējā pasaule esot uzbūvējusi Lielo hadronu kolaideru, bet Krievija – raķeti (sliktā, sliktā Krievija). Taču lieta tāda, ka "klauna" kareivīgā ideālisma ziņā joks bija izcils, tikpat varens kā muļķības un tumsonības ziņā (komiķim neviens nav pastāstījis, cik lielā mērā Krievija piedalījās LAK būvdarbos. Iespējams, komiķim par to ir nospļauties. Diezin vai viņu kaut mazākajā mērā interesē vismaz, kas tas ir – kolaiders, priekš kam tas vajadzīgs un vai Krievijai ir kolaideri).

Tā ir vispārēja parādība. Skolas vecuma ekoradikāļi Eiropā arī ne vella nesaprot no tā, ko tik histēriski atbalsta, taču viņi nemaz neuzskata par vajadzīgu domāt – "lai lietotu telefonu, nekas nav jāzina par tā iekārtojumu".

Neapšaubāmais morālais taisnīgums (ekoloģija – labi, piesārņojums – slikti) viņu acīs itin labi aizstāj zināšanas. Ja nu vēl morālo stāju papildināt ar prasmi lietot aktuālos memus un aprobežota skolas līmeņa troļļošanas prasmes, ko demonstrē kura katra grēta, tad jau var ne tikai augstu vērtēt sevi par to, ka atrodies pareizajā vēstures pusē. Vēl var arī nicināt tos, kuri pareizajā pusē neatrodas.

Tātad plašas kareivīgo ideālistu masas iegūst savu bezmaksas sociālās pašcieņas porciju. Bez mazākās piepūles. Morālā stāja taču ir energoefektīvāka nekā zināšanas.

...Teorētiski varētu par to visu uzvelt vainu tā saucamās "Z paaudzes" smadzeņu ergonomiskajam dizainam vai aprunāties par "spēļmācību" paaudzi.

Taču man ir cita versija. Z paaudze – tā ir ne tik daudz paaudze, cik modīgs pasaules uztveres standarts. Ja cilvēkam ir 35 vai 50 gadi, tas taču vēl nenozīmē, ka viņš nemetīs pie malas kritisku domāšanu, turpinās lasīt garus tekstus, nepāries pie "memīšiem" un videoierakstiem, nenoraidīs riebīgus jautājumus no sērijas "Ko jūs patiesībā par to zināt?" un nesāks prasīt kaut ko morāli izcilu:

— izmaksāt visiem padomju represijās cietušajiem 100500 miljardus, "jo tur taču bija miljoniem upuru";

— izdalīt visiem strīdīgās teritorijas, "jo mums ir milzīga valsts un mēs ar to netiekam galā";

— izdalīt 100500 miljardus visiem, kas cietuši PSRS sabrukumā, "jo tas bija tautas īpašums, izlaupīts un sazāģēts";

— atteikties no raķetēm, jo ar visiem taču jādzīvo mierā; ieviest milzīgus pabalstus visiem, par visu un no 18 gadu vecuma, jo cilvēkus tak vajag saudzēt; dekriminalizēt narkotiku tirdzniecību, jo tūkstošiem nabaga zēnu un meiteņu, kas tajā pieķerti, ar salauztām dzīvēm gadiem ilgi sēž cietumā;

— un tā tālāk, bez gala un bez malas.

Visos gadījumos kareivīgajiem ideālistiem nav ne jausmas, kādus reālu efektu nesīs tāda balodīšu spārnu plivināšana. Viņus tas neinteresē, tas ir nepatīkami un atbaidoši.

Te atliek tikai just līdzi "pieaugušajiem" (ne vecuma, bet lomas ziņā), kas spiesti vadīt bērnu – kareivīgo ideālistu veidotas sabiedrības.

 Iespējams, Vāciju var glābt gāze no nebrīvās Krievijas. Bet ja nu nebrīvā, pieaugusī Krievija, kas gatava labot ideālistu sataisītās ziepes, vienreiz vienkārši pagaisīs?

31
Tagi:
kodolreaktors, Tramps, ASV, Krievija, zaļā enerģija
Vēja turbīnas, foto no arhīva

Pēc epidēmijas novārgušajām ekonomikām draud "zaļā vētra"

33
(atjaunots 18:04 21.05.2020)
Koronavīruss liek pārvērtēt attieksmi pret dažādākajiem mūsu dzīves aspektiem un problēmām. Viena no tām ir ogļskābās gāzes emisija un cīņa pret to. Viedokļi ir dažādi.

Sāksim ar klimatisko skepticismu. Patiešām, cilvēces un konkrētu valstu iespējas novirzīt resursus konkrētām nozarēm ir ierobežotas. Vai vispār ir vērts tērēt tos cīņai ar globālo sasilšanu (šajā jomā, neskatoties uz atjaunojamās enerģētikas cenu lejupslīdi, ir liels skaits risinājumu, kas nav attaisnoti tīri ekonomiski) laikā, kad veselības aprūpes sistēma, arī valstīs ar aktīvu diskusiju ekoloģijas jomā, nepārprotami nespēj tikt galā ar pašreizējo situāciju. Turklāt koronavīruss ir konstatējis arī šo sistēmu fundamentālos trūkumus. Iespējams, labāk būtu novirzīt papildu resursus medicīnai, nevis, piemēram, ogļskābās gāzes pārtveršanas un apglabāšanas sistēmām? Jautājumu portālā RIA Novosti analizē Aleksandrs Sobko. 

Otrs pols – ekoloģiskie aktīvisti. Situāciju ar koronavīrusu viņi traktē no sava viedokļa: mēs redzam, ka pat relatīvi neliela epidēmija pilnībā paralizējusi ikdienas dzīvi. Koronavīrusa epidēmija ir tikai neliela problema salīdzinājumā ar grūtībām, ar ko cilvēce var saskarties sakarā ar globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām. Var tikai iztēloties, kādas graujošas sekas būs nākotnē. Tātad vajag tikai pastiprināt klimata tēmu un spert apņēmīgākus soļus cīņā ar klimata izmaiņām.

© Sputnik / Евгений Одиноков

Atstāsim lasītāja ziņā viņam tuvākā viedokļa izvēli un paskatīsimies uz problemātiku no mazliet cita leņķa.

Ņemot vērā epidēmiju un ekonomikas lejupslīdi, mazinās energonesēju pieprasījums vārda plašākajā nozīmē: cietīs gan naftas un gāzes nozare (to mēs patlaban vērojam), gan arī atjaunojamie enerģijas avoti (parādās visas pazīmes: tiek prognozēts manāms jaunu atjaunojamās enerģētikas avotu ieviešanas sarukums salīdzinājumā ar plāniem pirms koronakrīzes).

Rezultātā, pirmkārt, atjaunojamās enerģijas avotu piekritējiem rodas kārdinājums radīt īpaši labvēlīgu režīmu "zaļajai" enerģētikai. Otrkārt, kad sāksies ekonomikas atjaunošanās, aizvietot tradicionālo energonesēju apjomus pret atjaunojamajiem avotiem. Tas ir, sagrābt tirgus daļu "starpsugu" cīņā (atjaunojamie avoti pret fosilo degvielu).

Kas šim nolūkam jādara? Atkal jāizmanto ārpustirgus ietekmes metodes. Jaunie regulēšanas pasākumi vēl var parādīties (galu galā, dekarbonizācijas plāni Eiropā nekur nav pazuduši). Taču nebūt ne visas valstis cīņā ar izmešiem ir noskaņotas tikpat apņēmīgi kā ES. Tāpēc mēs redzam, kā koronavīrusa fonā plešas plašumā "verbālās intervences" par labu klimatiskajiem jautājumiem. To līmenis ir ļoti augsts. Romas pāvests uzskata, ka koronavīruss ir "dabas atbilde" klimatiskajai krīzei. Savukārt ANO gluži nopietni informē, ka viens no iemesliem kuru dēļ koronavīruss ir parādījies un izplatās, ir klimata pārmaiņas.

Tagad – konkrēti par degvielas veidiem un enerģētikas nozarēm. Transporta sektora problēmu kontekstā konsaltinga aģenrūra "Wood Mackenzie" brīdināja: šogad elektromobiļu pārdošanas apjomi pasaulē kritīsies par 43%. Protams, šos datus vēl jāsalīdzina ar tradicionālo automašīnu pārdošanas apjomu kritumu – arī tām neklāsies viegli. Vienlaikus ir skaidrs, ka naftas pieprasījumu tagad ietekmē nevis automašīnu pārdošanas samazināšanās, bet gan esošā autoparka apstāšanās. Tradicionālās automašīnas un elektromobiļa konkurence no ekonomikas viedokļa (atstāsim malā komfortu, uzpildes infrastruktūras esamību un visu pārējo) notiek tā saucamās pilnās īpašuma vērtības sfērā, kas ietver gan automašīnas cenu, gan izdevumus degvielai vidēja ekspluatācijas termiņa laikā. Naftas cenu krituma gadījumā priekšrocības ir tradicionālo automašīnu pusē.

Naftas tirgus daļas ieņemšana elektromobiļiem nav viegla lieta. Jau pirms krīzes tika pārdoti aptuveni tikai 2,2 milj. elektromobiļu gadā, tāpēc pat "zaļākās" prognozes paredz ilgstošu (aptuveni 10 gadi) tradicionālo dzinēju degvielas pieprasījuma pieaugumu. Elektromobiļu tirgus apjomi ir pārāk mazi, liela nozīme ir arī tam, ka nav iespējams ātri palielināt ražošanas jaudas, arī akumulatoru ražošanu.

Tomēr nostādne par tādu aizvietošanu parādās. Nesen izdevumā The Guardian publicētā raksta nosaukums "Vai koronavīruss nogalinās naftas rūpniecību un palīdzēs glābt klimatu?" ir pietiekami daiļrunīgs. "Naftas paātrināta norieta" piekritēji cer, ka pie cenas 35 dolāru apjomā par barelu 75% naftas ieguves projektu nespēj segt pat kapitālos izdevumus.

Tātad kompānijas pārtrauks investīcijas lētajā naftā, un pakāpeniski sāksies atkāpšanās no šīs degvielas.

Apstrīdama nostādne. Gan tāpēc, ka līdz ar cenu pieaugumu naftas un gāzes kompānijās atgriezīsies interese par jaunām investīcijām (jaudas tomēr ir milzīgas). Gan tāpēc, ka visi pēdējie notikumi naftas tirgū un pašizmaksas vērtējums liecina, ka ir virkne valstu ar zemu pašizmaksu (līdz 40 dolāriem). Starp tām ir arī Tuvie Austrumi un Krievija. Investīcijas šeit ir iespējamas arī zemu naftas cenu  apstākļos, cietīs tikai iemaksas budžetā.

Kurp tad, pēc "koronavīrusa stimulētās energopārejas" piekritēju domām, aizies investīcijas, ko būtu varējusi saņemt nafta? Vai uz atjaunojamajiem enerģijas avotiem.

Cīņas otrā arēna ir elektroenerģijas tirgi, kuros atjaunojamie enerģijas avoti konkurē ar siltuma ģenerāciju. "Zaļā enerģētika" koronavīrusa fonā jau ir saskārusies ar grūtībām. To vidū ir piegādes ķēdīšu traucējumi, dolāra cenas pieaugums, sadalītās (mājas) ģenerācijas apstākļos – fakts, ka iedzīvotāji nav gatavi investēt otrā plāna uzdevumos. Piemēram, Austrālijā aizkavējas triju gigavatu "vēja" un "saules" uzstādīšana. Viena no problēmām – ASV dolāra kurss pret Austrālijas dolāru ir pieaudzis. Tiek prognozēta atjaunojamo avotu ieviešanas samazināšanās.

Līdz ar koronavīrusa problēmu "vējam" un "saulei" parādās vēl viens šķērslis – pakāpeniski tiek atcelts finansiālais atbalsts.

Piemēram, Ķīna šogad (tas nenotiek pirmo reizi) būtiski samazinājusi subsīdijas atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Par 50% samazināts atbalsts Saules baterijām un pilnībā (!) atceltas subsīdijas dārgākā tipa vēja ģenerācijai – ārzonai (vēja ģeneratori uzstādīti jūrā). Investīcijas "zaļumā" 2019. gadā Ķīnā kritās par 8%, Saules enerģijas ģenerācijas sfērā – par 33%.

Tomēr zaļajai enerģētikai joprojām saglabājas galvenā ārpustirgus priekšrocība – "nepastāvīgās" enerģijas izpirkšanas prioritāte un nekādu saistību energosistēmas jautas uzturēšanas aspektā.

Galvenā bāze – siltuma ģenerācija – nekur nav pazudusi un cieš zaudējumus jau tagad. 60% ogļu staciju Ķīnā strādā ar zaudējumiem. Cita starpā – arī tāpēc, ka tradicionālā ģenerācija nes atbildību par jaudas saglabāšanu, bet siltumstaciju noteiktās jaudas izmantošanas koeficients sarūk atjaunojamās enerģētikas augošās daļas fonā.

Atjaunojamās enerģijas un tradicionālās ģenerācijas pretrunas ir veidojušās pēdējos gados objektīvu iemeslu dēļ. Tagad, koronavīrusa fonā problēmu skaits pieaug, tātad augs arī konkurence un pretrunas. Rietumvalstīs paredzēts papildu atbalsts atjaunojamās enerģijas avotiem ar dekarbonizācijas plānu starpniecību – klimata pārmaiņu problēmas ietvaros. Pārējās valstīs palielināsies "klimatiskās nostādnes" spiediens.

33
Tagi:
ekonomiskā krīze, koronavīruss
Pēc temata
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību
Valsts budžets vējā: pāreja pie "zaļās" enerģijas var izputināt Latviju
Latvija pieprasa Eiropas Komisijai pastiprināt klimata mērķus
Trešajai daļai "zaļās" enerģijas ražotāju atņēma valsts atbalstu
Krievija nopelnīs uz globālās sasilšanas rēķina
Meitene uz gājēju pārejas

Neregulējamās gājēju pārejas modernizēs: Rīgas dome uzsākusi darbus

0
(atjaunots 10:54 25.05.2020)
Gājēju un velosipēdistu drošībai neregulējamās gājēju pārejas aprīkos ar norobežojošajiem elementiem; kur jau ir uzsākti labiekārtošanas darbi.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Ceļu satiksmes un gājēju un velosipēdistu drošības uzlabošanai Rīgas domes Satiksmes departaments izstrādājis plānu, kā padarīt drošākas neregulējamās gājēju pārejas, raksta jauns.lv.

Drīzumā gājēju pārejas aprīkos ar norobežojošajiem elementiem, savukārt braucamās daļas atsevišķās vietās tika sašaurinātas, lai maksimāli samazinātu bīstamību gājējiem.

Labiekārtošanas darbi jau ir uzsākti Mārupes, Kalnciema, Dzelzavas, Braslas, Bāriņu un Bebru ielā, kā arī Kurzemes prospektā.

Lai gājējiem un velosipēdistiem būtu vieglāk nokļūt no Vanšu tilta centrā, uzsākta neregulējamās gājēju pārejas izveidošana Citadeles ielā pie Krišjāņa Valdemāra ielas.

Neskaitot to, turpinās apmaļu nolīdzināšanas darbi, lai padarītu ērtāku pārvietošanos cilvēkiem ar kustību traucējumiem, mātēm ar bērnu ratiem un velosipēdistiem.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Videonovērošana Bolderājā jau ir devusi rezultātus
Totāla kontrole: varasiestādes vēlas uzstādīt videonovērošanas sistēmas ielās