UDD Alfa apakšvienības darbinieki

Ne tikai Mariupole, jeb aiziet no "bibliotēkas"

33
(atjaunots 17:44 25.09.2019)
Ne tikai Mariupole vien. Ukrainas Drošības dienesta un bataljona "Azov" slepenie cietumi bija visā Donbasā.

Aģentūra RIA Novosti turpina publicēt ekskluzīvus materiālus par Ukrainas Drošības dienesta un bataljona "Azov" slepenajiem cietumiem. UDD slepenie cietumi ir ne tikai Mariupolē – tie izveidoti pie visas saskarsmes līnijas ar pašpasludinātajām republikām. Informācija iekļuvusi arī starptautisko organizāciju atskaitēs. RIA Novosti izdevās atrast Ukrainas IeM bijušo darbinieku, kurš koordinēja ar UDD "separātistu" aizturēšanu posteņos, un aprunāties ar Kramatorskas lidostas bijušajiem gūstekņiem. Starp mocītājiem viņi nosauca arī Ukrainas parlamenta deputātus – Vsevolodu Stebļuku un Andreju Teteruku.

Glābjošais prostatīts

2014.gada augustā DTR zemessargu kaujas ar Ukrainas kareivjiem tuvojās Jenakijevo pilsētai, eksprezidenta Viktora Janukoviča dzimtenei. Vietējie sāka pamest karadarbības zonu. Konstantins Afoņčenko nolēma doties uz Odesu, kur slimnīcā ārstējās viņa meita, arī sieva bija kopā ar meiteni. Viņš savāca naudu un devās ceļā.

Ceļojums beidzās jau pie pirmā ukraiņu posteņa. Kāds no "naciķiem" – Nacionālās gvardes – sāka pārbaudīt Afoņčenko telefonu. Jau starp pirmajiem kontaktiem zem burta "A" bija Andrejs – Krievijas telekanāla žurnālists, ar kuru Afoņčenko maijā nejauši iepazinās mītiņā.

"Nu jā, es gāju uz mītiņiem. Kurš tad negāja? Visa valsts jau gadu nodarbojās ar mītiņiem. Nekāds separātists nebiju, pat nezinu, kas tas ir," viņš apgalvo.

Naciķi viņu piekāva un aizveda uz Kramatorskas lidostu. Visas vērtīgās mantas atņēma.

"Man paziņoja: "Nauda, vērtslietas un dators pāriet armijas fondā. Bet mašīna – pateiksi (sievai – red.), ka postenī sadedzināja. Mani iemeta manas automašīnas bagāžniekā un aizveda," turpina Afoņčenko.

Kramatorskā sākās spīdzināšana – atnāca "ārsti" un izdarīja kaut kādas injekcijas, lai atraisītos mēle. Jau pēc tam fotogrāfijās viņš pazina savus mocītājus – Maidana aktīvistus Vsevolodu Stebļuku un nākamo Radas deputātu Andreju Teteruku. "Ārsts" Stebļuks viņu satrieca – īsts maniaks no šausmu filmām.

Pie tam Vsevolods Stebļuks ir medicīnas zinātņu doktors, Nopelniem bagāts ārsts (apbalvojumu saņēmis Ukrainā 2008.gadā), Ukrainas Valsts prēmijas laureāts zinātnes un tehnikas jomā (2018.) Par darbu starp Maidana, vēlāk – arī ATO dalībniekiem saņēmis iesauku "Aiboļits".

"Viņam bija tāds sanitāra paskats. Nevaru teikt, ka viņam būtu kāds sakars ar medicīnu. Nevērīgs – arī ārienē, apģērbā. Apšaubāmas izcelsmes vienreizējās lietošanas šļirce. Bija redzams, ka tā lietota ne tikai tagad. Man kļuva slikti, viņš brīdināja: saki taisnību, jo iespējams letāls iznākums. Iešpricēšu citu – paliks vieglāk. Taču man patiešām bija slikti. Saku – kas tur bija, Kenedijs? Varbūt es teikšu, ka nogalināju Kenediju – kas jums vajadzīgs?" atceras Afoņčenko.

Pēc tam bendes izdomāja jaunu spīdzināšanu.

"Mani izved no tās bedres. Skatos – tumšs. Starp citu, maisu noņēma. Te nu viņi man saka: tu tagad... izvarosi DTR ministri. Ieraudzīju Allu Andrejevnu... Viņa sēž nomocīta, apkārt izkaisītas visādas tabletes. Nācās likt lietā visu savu fantāziju un aktiera mākslu, lai pārliecinātu viņus, ka tas nav iespējams," teica Afoņčenko.

Viņš papletis rokas un cietumsargiem paskaidrojis: "Prostatīts."

"Vīrs baidījās no uzlidojumiem un apšaudēm"

Alla Belousova, ko bendes gribēja pazemot, arī izglābās no Jenakijevo un nokļuva "naciķu" gūstā kopā ar vīru Vladimiru.

"Vīrs baidījās no uzlidojumiem, visām tām apšaudēm, tās viņu nomocīja. Bet man gluži otrādi – kad apšauda, rodas adrenalīns. Esmu kauju draudzene," viņa saka.

Belousovai patiešām bija sakari ar DTR zemessargiem – viņa veda produktus uz ielenkto Slavjansku. Kareivji postenī to ātri noskaidroja, pēc tam atrada Allas apliecību ar Igora Strelkova parakstu – par drosmi zemessargi sievieti iedēvēja par "Maršalu". Dokuments izspēlēja ļaunu joku – viņu kopā ar vīru piekāva, nogādāja Kramatorskā un mēģināja organizēt atbaidošu izvarošanu. Toties pēc tam apliecība viņai izglāba dzīvību – daudzus gūstekņus dzina mīnu laukos vai izmantoja kā mērķus šaušanas mācībās, bet vērtīgo Maršalu saglabāja apmaiņai.

"Atveda manu vīru un sāka acu priekšā sist. Es viņiem saku – neaiztieciet. Redziet, tāda es esmu, es izdzīvošu jebkurā situācijā, bet viņš ir pavājš. Pirmkārt, viņš ir vecāks par mani un psiholoģiski vājāks," skaidroja Alla.

Padomju laikā Vladimirs Belousovs bija kara lidotājs, saņēmis majora pakāpi, bet pēc PSRS sabrukuma palika dienēt Ukrainas aviācijā. Viņa dēls tagad dien UBS. Par laimi, tēva mokas viņš neredzēja.

"Kramatorskā bija armijas bāze, cilvēkus gatavoja karadarbībai. Viņam (kareivim – red.) patiešām jābūt gatavam kādu noslepkavot. Tātad viņiem bija vajadzīgi dzīvi mērķi. Tas ir cinisms: ienāk (uzraugs kamerā – red.) un saka: mums vajadzīgs dzīvais mērķis. Vai brīvprātīgie ir?" atceras Afoņčenko.

Parasta izklaide bija arī gūstekņa izdzīšana mīnu laikā. Maršalu Allu arī gribēja sūtīt uz mīnām, bet pēdējā brīdī pārdomāja – tlk svarīgu gūstekni var apmainīt pret ukraiņu virsnieku, varbūt pat pret diviem.

Ne pret Afoņčenko, ne Belousoviem netika pat ierosināta nekāda krimināllieta. Viņi bija nelikumīgi ieslodzīti mēnesi. Septembra vidū viņus līdz ar citiem apmainīja pret sagūstītajiem ukraiņiem.

Pēc atbrīvošanas Afoņčenko atklāja, ka viņa bankas kontā nav naudas. Internetbankā noskaidrojās: kāds cietumsargs pircis sev benzīnu un kafiju degvielas uzpildes stacijās.

"Pat ļaunākais - nauda bija noņemta no kredītkartes. Es pēc tam ilgi procentus maksāju," viņš dusmojās.

UDD deva rīkojumus milicijai un brīvprātīgo bataljoniem

RIA Novosti izdevās atrast cilvēku, kurš zināja visas aizkulises – kā starp Donbasa iedzīvotājiem tiek meklēti DTR piekritēji. Vladimirs Vasiļenko (vārds mainīts pēc viņa lūguma – red.) 2014.gadā bija Ukrainas IeM Marjinas rajona nodaļas izmeklētājs un sadarbojās ar kuratoriem no UDD.

Tolaik daudzi vietējie UDD darbinieki no Doņeckas pārgāja zemessargu pusē (atliek atsaukt atmiņā Doņeckas "Alfas" komandieri Aleksandru Hodakovski, vienu no DTR līderiem). Viņu vietā Kijeva sūtīja drošībniekus no citiem, lojālākiem reģioniem.

"2014.gada septembra pirmajās dienās UDD Volnovahas nodaļas priekšgalā stājās apakšpulkvedis Igors Mikitjuks no Voliņas apgabala UDD pārvaldes. Par vietnieku iecēla apakšpulkvedi Vasiliju Činčiku no Černovickas apgabala UDD," pastāstīja Vasiļenko.

Kā policistam Vasiļenko bija piekļuve informācijai, kas nonāca Marjinas RN dežūrdaļā. Viņš redzēja, ka no operatīvās grupas izveides brīža krasi pieaudzis iesniegumu skaits par pazudušiem iedzīvotājiem no Volnovahas, Marjinas, Veļikonovoselkovskas, Volodaras rajoniem. IeM darbinieks ir pārliecināts – pazudušie bija UDD Volnovajas nodaļā.

"Tā pazuda cilvēki no tiem, kuri piedalījās 2014.gada 11.maija referendumā, un aktīvisti, kuri atbalstīja DTR," stāsta Vasiļenko.

2014.gada 31.jūlijā tika nogalināts IeM Dokučajevas nodaļas priekšnieks. Par atentātu tika turēti aizdomās zemessargi. Diversanta meklējumos UDD operatīvā grupa aizturēja vairākus Jasinovataja iedzīvotājus. Divi no viņiem gāja bojā no sitieniem Kurahovo stacijas nodaļas telpās, ko tolaik izmantoja UDD operatīvā grupa.

Viņš atklāja, ka UDD operatīvās grupas vadītāji pavēlēja IeM darbiniekiem vienu pēc otra pārmeklēt dzīvokļus un mājas pilsētas un rajona dzīvojamajā sektorā, lai identificētu personas, kas piedalījušās DTR militāro vienību darbībā un 2014.gada 11.maija referendumā.

Ukrainas armijas karavīri. Foto no arhīva
Пресс-служба президента Украины

Tika uzdots meklēt taksometru vadītājus un zemniekus no Doņeckas, kuri braukā uz Ukrainas pusi, piemēram, pārdot ražu, un "ņemot vērā savus politiskos proukrainiskos uzskatus vai savtīgas intereses dēļ ir gatavi vākt informāciju DTR teritorijā". No zemniekiem prasīja informāciju un naudu – par to, ka viņi finansējot teroristus.

"Pēc UDD operatīvās grupas darbinieku norādījuma "ormaņus" nodeva vispirms brīvprātīgo bataljoniem, pēc tam – UDD operatīvajai grupai," precizēja Vasiļenko. Brīvprātīgajiem vajadzēja "apstrādāt" aizturētos, lai viņi kļūtu runātīgāki.

Piemēram, 2015.gada martā divi patruļas dalībnieki no bataljona "Kijev 2" un Marjinas nodaļas iecirkņa milicis Sarhans Guseinovs Valsts autoceļu inspekcijas postenī spēcīgi piekāva invalīdu – taksometra vadītāju. "Prasīja, lai viņš stāstītu, kādus DTR pārstāvjus vadājis Doņeckā un DTR teritorijā, draudēja nosūtīt uz UDD, kur "visu no viņa izkratīs". Tā bija sistemātiska prakse, pateicoties UDD instrukcijām," liecināja Vasiļenko.

Kas tas ir – "taisnības āmurs" un "padzerties ūdentiņu"

Vēl viens slepenais cietums ir Pokrovskas pilsētā (bijusī Krasnoarmeiska), autotransporta uzņēmumā. Tas darbojas vēl joprojām. Par to RIA Novosti pastāstīja bijušais šī cietuma ieslodzītais Sergejs Babičs. Reiz viņš strādāja šahtā "Krasnoarmeiskaja Zapadnaja", katru darba dienu brauca garām šim uzņēmumam dienesta autobusā. Viņam nebija ne jausmas, ka viņš šeit pavadīs sešas šausmu pilnas dienas.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko
Пресс-служба президента Украины

"Liela ēka, stāv nomaļus. Pagrabu ir daudz, neviens nedzird," viņš skaidroja, kāpēc varas struktūru pārstāvji izvēlējušies šo vietu.

Sergeju Babiču un viņa biedru aizturēja 2015.gada 25.martā postenī pie Krasnoarmeiskas – it kā iversiju grupu, kam bija jānogalina kāda Ukrainas militārpersona. Triumfālā preses relīze šajā jautājumā pat tika publicēta UDD vietnē. Ar šausmīgo diversantu noķeršanu palielijās arī UDD vadītāja padomnieks Markijans Lubkivskis savā lapā Facebook (ieraksts tāpat publicēts 25.martā), tikai Babiča aizturēšanas protokolu noformēja vien 31.martā. Sešas dienas un naktis viņš pavadīja "pagrabā" bez jebkādiem protokoliem.

"Tā nebija nekāda aizturēšana, tā bija nolaupīšana. Mani jau spīdzināja autotransporta uzņēmuma pagrabā. Sita ar koka āmuriņu. Viņi to dēvēja par "patiesības āmuru". Izmantoja elektrošoku, mauca maisu galvā, lai elpa aptrūktos," atcerējās Babičs. Pēc viņa domām, spīdzināja UDD darbinieki (viņi nestādījās priekšā un apliecības neuzrādīja).

"Stipri, trenēti, maskās. Visu darīja tehniski un profesionāli," viņš aprakstīja savus mocītājus.

Tikai 31.martā, vēlu vakarā viņu nogādāja Mariupoles UDD izmeklēšanas pārvaldē, lai oficiāli noformētu aizturēšanu.

Izmeklēšanas izolatora mediķi Mariupolē tiesu medicīnas ekspertīzē 3.aprīlī aprakstīja virkni hematomu uz vīrieša ķermeņa. "Viņi nodrošinājās – ja es izolatorā nomiršu, vienas, divu vai triju diennakšu laikā, tā būs UDD, nevis izolatora vaina," viņš paskaidroja.

Ar to viņa "piedzīvojumi" nebeidzas. Viņš neuzskatīja sevi par vainīgu, neatzina vainu un pastāvīgi rakstīja sūdzības dažādām instancēm – "traucēja izmeklēšanai". Tāpēc profilakses labad viņu vairākkārt vadāja uz eksekūcijām uz to pašu bēdīgi slaveno Mariupoles lidostu. UDD oficiālās telpas tam nebija piemērotas. "UDD jau bija virkne pārmetumu, sūdzību," paskaidroja Babičs. Tāpēc "darbam" ar aizturētajiem UDD bija speciāla "dežūrkomanda".

"Tā viņu audzināšana... Iebiedēšanai nākotne, lai nepretotos tiesā. Turp daudzus veda, ne tikai mani," viņš konstatēja. Lidosta ieslodzīto vidū tolaik jau bija labi pazīstama. "Vadāja "ūdentiņu padzert" – klāj uz galvas lupatu un lej ūdeni, kamēr cilvēks sāk rīstīties vai slāpt, zaudē samaņu. Caur lupatām arī es ūdeni sarijos," teica bijušais gūsteknis.

Pēc oficiālās noformēšanas izolatorā viņu veda it kā uz izmeklēšanas pasākumiem. "Pirmdien, otrdien – eksekūcijas, un trīs dienas – lai viss nomierinātos, noklustu. Turēja iepriekšējas aizturēšanas kamerā Mariupolē. Pieprasīja piekrišanu, lai turpmāk nepretotos tiesās, lai neizliktos par gudrinieku, neinteresētos par lietas materiāliem," precizēja Babičs.

Tiesā lieta nonāca 2017.gadā. Apsūdzēja saskaņā ar diviem pantiem: Ukrainas Kriminālkodeksa 258.3.panta 1 daļu ("Teroristiskas grupas vai teroristiskas organizācijas dibināšana") un 263.panta pirmo daļu ("Nelikumīgs ieroču, munīcijas vai spridzekļu apgrozījums"). Saskaņā ar gūstekņu apmaiņu 2017.gada decembrī Babiču nodeva Doņeckai. Taču, par spīti norunām, lietu neslēdza un apsūdzības neatcēla – UDD darbinieki vienkārši aizveda tieši no tiesas zāles gūstekņu apmaiņai, bet tiesa neklavējoties izsludināja viņu meklēšanā.

Tiesībsardze Morozova: "Mēs zinām ne par vienu vien cietumu"

"Mēs zinām ne par vienu vien tādu cietumu. Kopš 2014.gada saņēmām "zvanus" par to, ka vienuviet ir slepens cietums, citur... Jau sen esam pazīstami ar problēmu," aģentūrai RIA Novosti apstiprināja pašpasludinātās DTR ombudsmene Darja Morozova.

Protesta akciju Kijevā dalībniece
© Sputnik / Андрей Стенин

"Harkova, Starobeļska, Bahmuta," viņa uzskaitīja pilsētas, kur, iespējams, ir tādi cietumi, un piebilda: "Un esmu dzirdējusi par dažiem Rietumukrainā."

Morozovas dati liecina, ka cietumus kontrolē UDD, kas tos izmanto vardarbīgam spiedienam pret aizdomās turamajiem.

"2014.-2015.gados es vēl varēju noticēt, ka tā bija bataljonu patvaļa. Patlaban man ir pamats domāt, ka visas šīs nelikumīgās ieslodzījuma viets kontrolē UDD... Viņiem ir labi zināms, kur šīs vietas atrodas," konstatēja Morozova.

Atliek tikai minēt, cik liels ir ieslodzīto skaits šajos cietumos.

"Mēs meklējam 249 cilvēkus, par kuriem esam saņēmuši precīzu apstiprinājumu – viņi ir aizturēti Ukrainas teritorijā," norādīja tiesībsardze. Ukraina oficiāli apstiprinājusi tikai informāciju par 101 cilvēku.

ANO misija: "Tā bija parasta prakse"

ANO Cilvēktiesību monitoringa misijas Ukrainā atskaitēs arī minēta nelikumīga brīvīõbas atņemšana, piemēram, Harkovas UDD.

"Mēs noskaidrojām 184 cilvēku personības, kuri, pēc mūsu domām, nelikumīgi aizturēti Harkovas UDD telpās 2014.-2016.gg. No tiem 34 vārdi uzzināti no cietušo nopratināšanām, 95 – no liecinieku nopratināšanām (aptaujāti cilvēki, kuri apgalvoja, ka redzējuši iestādē citu aizturēto) un 55 papildināti no atklātiem avotiem (publicētie saraksti, video ieraksti, paziņojumi). Šis saraksts joprojām papildnās," RIA Novosti informēja misijas vadītāja Fiona Freizere.

Viņa norādīja, ka "valdības kontrolētajā teritorijā patvaļīgi aresti vai aizturēšana bez sakariem ar ārpasauli bija parasta prakse 2014., 2015. un 2016.gados, savukārt 2017.un 2018.gadā esam fiksējuši tikai dažus gadījumus".

Harkovas UDD cietums nokļuvis arī starptautisko organizāciju, piemēram, Amnesty International uzmanības lokā.

"Ta sir mūsu 2016.gada pētījums. Mēs toreiz laidām klajā pētījumu ar nosaukumu "Tevis nav", kurā pastāstījām, ka ir tādas speciālas vietas, kur cilvēki tiek turēti bez sakariem ar ārpasauli. Viena no tām bija Harkovā, mēs fiksējām arī noteiktas vietas Mariupolē un citās pilsētās, taču galvenā bija UDD Harkovas pārvalde, kurā cilvēki, pēc viņu apgalvojumiem, turēti vairāk nekā gadu. Patlaban rit pāris tiesas procesu," aģentūrai RIA Novosti pastāstīja organizācijas pārstāve Ukrainā Marija Gurjeva.

Viņa apsolīja, ka organizācija apgūs arī jaunos datus, ko noskaidrojusi RIA Novosti.

33