Ziemeļu jūras ceļš

Tiktāl esam nonākuši: Rietumi cenšas bloķēt Ziemeļu jūras ceļu

143
(atjaunots 17:42 25.09.2019)
Eksperti uzskata, ka eiropiešu uzbrukumi Ziemeļu jūras ceļam ir Vašingtonas spiediena rezultāts. Lieta tāda, ka Krievijas SDG lētas un ātras piegādes Dienvidaustrumāzijas valstīm pa ZJC pārvelk krustu pāri amerikāņu centieniem nostiprināties perspektīvajā tirgū.

Augusta vidū viens no lielākajiem konteineru pārvadātājiem pasaulē, Francijas kompānija CMA CGM paziņoja, ka atsakās no Ziemeļu jūras ceļa. Mazliet vēlāk Norvēģijas ārlietu ministre Ine Marija Eriksone Sereide pauda bažas par maršruta ekoloģiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem un gatavību veikt atbilstošu pārbaudi. Par to, vai Rietumi spēj bloķēt Krievijas stratēģisko projektu, portālā RIA Novosti stāsta Aleksandrs Ļesnihs.

Klusums un miers

Krievijas uzņēmumam "Sovkomflot" piederošais lieltonnāžas tankkuģis "Prospekt Koroļova" 26.augustā devās no Murmanskas un nogādāja jēlnaftas kravu Ķīnā vien nedēļas laikā.

"Mēs pārvietojāmies ar gandrīz 13 mezglu ātrumu, kad es, stāvot uz tiltiņa, nodomāju: ja neskatīties iluminatorā, nevar pateikt, ka kuģis kustas – nav ne vibrācijas, ne trokšņa, ne izmešu no skursteņa. Aiz mums tīra jūra, virs mums tīras debesis, un klusums," par iespaidiem pastāstīja kapteinis-tālbraucējs ledus ceļa padomnieks Vasilijs Jermakovs.

Naftas tranzīta pārvadājumi pa Ziemeļu jūras ceļu nav nekā neparasta – tie nenotiek pirmo reizi. Taču iepriekš vēl neviens kuģis nav nogājis visu maršrutu tikai ar ekoloģiski tīro gāzes degvielu.

"Sovkomflot" jūrnieki pierādīja, ka preču un izejvielu pārvadājumu nākotne pieder arktiskajai transporta artērijai Krievijas ūdeņos. "Prospekt Koroļova" kapteinis Oļegs Šiškins konstatēja, ka reiss pa ZJC ir gandrīz par mēnesi īsāks nekā tradicionālajā maršrutā cauri Suecas kanālam. Savukārt SDG samazina diennakts degvielas patēriņu par 20% un gandrīz par trešdaļu – ogļskābās gāzes izmešus atmosfērā.

Konteinera pārkraušana. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Зарембо

ZJC attīstība, veidojot transporta artēriju starp Eiropu un Dienvidaustrumāziju, ir viens no Krievijas svarīgākajiem infrastruktūras uzdevumiem. Par to, ka tuvākajos gados interese par maršrutu tikai pieaugs, liecina kravas pārvadājumu statistika. Augusta nogalē valsts korporācijas "Rosatom" ZJC direkcijas vadītājs Vjačeslavs Rukša informēja, ka šogad kravu plūsma ZJC pieaugs par 45% - no 20 līdz 29 miljoniem tonnu.

Saskaņā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina maija rīkojumu kravu pārvadājumiem pa ZJC līdz 2024.gadam jāsasniedz 50 miljonus tonnu gadā. Rukša atzīmēja, ka šim nolūkam tiek darīts viss nepieciešamais: tiek būvēts "Novatek" piederošais sašķidrinātās gāzes ražošanas komplekss "Arktik SDG 2" (aptuveni 18 miljoni tonnu degvielas gadā), kravu bāze "VostokUgoļ" Taimirā, kas spēj apstrādāt 20 miljonus tonnu ogļu gadā, un naftas ieguves uzņēmum Paijahas atradnēs, kas nodrošinās  vairāk nekā 5 miljonus tonnu naftas.

Eiropas izlēciens

Tāpat kā jebkuram citam Krievijas projektam, kura mērķis ir starptautiskās tirdzniecības attīstība, arī ZJC ir savi pretinieki citās valstīs. Francijas izdevums Figaro augusta vidū vēstīja, ka viens no lielākajiem konteineru pārvadātājiem pasaulē, Francijas kompānija CMA CGM atteicies no arktiskajām trasēm, vispirms - no Ziemeļu jūras ceļa. Kompānijas pārstāvji aizbildinājās ar "rūpēm par ekoloģiju" un ļoti pārsteidza ekspertus.

"Dīvaina loģika – ja kuģis iet pa īso ceļu, sadeg mazāk degvielas," paskaidroja pētījumu aģentūras Infranews ģenerāldirektors Aleksejs Bezborodovs un atgādināja, ka tuvākajos gados CMA CGM pārvedīs visus savus kuģus uz ekoloģiski tīro SDG.

Tiesa, franču izlēciens kravu plūsmu pa ZJC neietekmēs, jo neviens ar šo kompāniju nerēķinājās. Kad ZJC kļūs par tikpat ierastu maršrutu kā Suecas kanāls, CMA CGM tik un tā nāksies sākt pārvadājumus pa arktiskajiem ūdeņiem, citādi to apsteigs konkurenti. Piemēram, dāņu Maersk, kuras vadītājs jau jūnijā informēja, ka kompānija pēta sezonas pakalpojumu iespējas Ziemeļu Ledus ceļā.

Pret ZLC iebilst arī Norvēģija. Nesen Norvēģijas ārlietu ministre Ine Marija Eriksone Sereide pauda, ka Oslo ir noraizējusies par maršruta ekoloģiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem, un piebilda, ka nepieciešama maršruta pārbaude par atbilstību Eiropas standartiem.

Savukārt Krievijas vēstniecības Norvēģijā vecākais padomnieks Vladimirs Isupovs norādīja, ka infrastruktūras projekts tiek izstrādāts Krievijas teritoriālajos ūdeņos un Norvēģija ir tikai novērotājs.

No kurienes aug ausis

Eksperti uzskata, ka eiropiešu uzbrukumi Ziemeļu jūras ceļam ir Vašingtonas spiediena rezultāts. Lieta tāda, ka Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes lētas un ātras piegādes Dienvidaustrumāzijas valstīm pa ZJC pārvelk krustu pāri amerikāņu centieniem nostiprināties perspektīvajā tirgū.

Vašingtonas stratēģu bažas ir pamatotas: SDG importētāju starptautiskās grupas (GIIGNL) dati liecina, ka pērn Krievija nosūtījusi uz reģionu gandrīz 13 miljonus tonnu SDG, bet ASV – tikai 10,7 milj.tonnu.

Vašingtonai situāciju pasliktina arī tas, ka Krievija ar SDG nodrošina ne tikai Ķīnu, ar ko Tramps pamatīgi sastrīdējies, bet arī ASV galveno partneri reģionā – Jāpānu. Šo perspektīvu atzina Japānas ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrs Hirosige Seko īsi pirms Austrumu ekonomikas foruma.

"Foruma ietvaros ieplānots apaļais galds, kurā Japānas un Krievijas biznesa pārstāvji apspriedīs Tālo Austrumu ekonomikas attīstību, arī maršrutus pa Ziemeļu Ledus okeānu, kas cieši saistīti ar projektu "Akritk SDG 2" atzīmēja Japānas politiķis.

Arktiskie "tramvaji"

Lai nodrošinātu kravu plūsmas pieaugumu pa Ziemeļu jūras ceļu, Krievija aktīvi strādā pie atomledlaužu flotes, kam nav analogu pasaulē. Nākamā gada maijā Baltijskas rūpnīca nolaidīs ūdenī projekta 22220 "Aktika" galveno atomledlauzi. Vēl divi līdzīgi kuģi tiks nodoti ekspluatācijā 2021. un 2022.gadā.

Ilgtermiņa perspektīvā – līdz 2030.gadam – "Rosatom" plāno organizēt navigāciju pa ZJC cauru gadu. Valdība iecerējusi piešķirt gandrīz 130 miljardus rubļu unikāla atomledlauža "Lider" būvei ar 120 megavatu jaudu (salīdzinājumam – "Arktika" jauda ir divreiz mazāka)

Nesen kuģubūves komplekss "Zvezga" un Korejas kompānija Samsung Heavy Industries Co. Ltd. Austrumu ekonomikas foruma ievaros informēja par kopuzņēmuma izveidi tankkuģu būvei kompleksā "Zvezda" projekta "Jamal SDG" vajadzībām.

Vjačeslavs Rukša no "Rosatom" ir pārliecināts: jau pēc dažiem gadiem kravas kuģi pa Ziemeļu jūras ceļu "kursēs tramvaju režīmā".

143
Pēc temata
Suecas kanāls Arktikā: kā Krievija gūst priekšrocības globālās sasilšanas rezultātā
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Apakšbikses ataudzēs: Lielbritānija gatavojas pretoties Krievijai Arktikā
Kurss uz Ziemeļiem. Kā "krievu Arktika" maina Eiropas kartes
Cietums Guantanamo.

Slepenais moku objekts. Vai tiks slēgts baismīgākais cietums ASV

26
(atjaunots 13:10 18.04.2021)
Darbu pārtraucis viens no Guantanamo cietuma slepenajiem blokiem – "Nometne Nr. 7". Ilgu laiku nevienam nebija ne jausmas par to, kas tur notika. Tiesībsargi bija šausmās, kad uzpeldēja informācija.

Starptautiskās organizācijas pieprasīja slēgt iestādi, kurā par terorismu aizdomās turamos spīdzina bez tiesas un izmeklēšanas. Džo Baidens sola likvidēt bēdīgi slaveno iestādi, tomēr tas nav viegls uzdevums. Par to, kādas šausmas valda Guantanamo, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Īpaši slepens

"Nometne Nr. 7", pazīstama arī kā "Platīna nometne" radās 2006. gadā. Tajā notiekošo turēja noslēpumā. 14 gadus vēlāk korpuss noplucis, un arestantus pārveda uz "Nometni Nr. 5", lai "uzlabotu ēku ekspluatācijas efektivitāti".

Speciālais cietums atrodas jūras kara bāzē Guantanamo līcī Kubā. ASV BS militārpersonas, kas to vada, nesniedz ziņas par jaunajās kamerās izvietoto ieslodzīto skaitu. Iepriekš izskanēja informācija, ka "Nometnē Nr. 7" turot 17 noziedzniekus, bet kopā iestādē "mīt" 40 cilvēki.

Тюрьма в Гуантанамо
AP / Ben Fox
Cietums Guantanamo.

Cietuma pastāvēšanas laikā – 19 gados – tajā pabijuši gandrīz 800 cilvēki, arī astoņi Krievijas pilsoņi, ko turēja aizdomās par sakariem ar "Al Kaida" un "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs – ar likumu aizliegtas teroristiskas organizācijas).

Pirms Guantanamo daudzi pabijuši "melnajās vietās" – CIP slepenajos cietumos. Ne vienmēr viņi zināja, par ko viņus apsūdz. Saprata vien, ka viņus tur aizdomās par sakariem ar teroristiem un grib izsist pēc iespējas vairāk vērtīgas informācijas.
Darba metodes par humānām nekādi nevar saukt – tas jau sen radījis starptautisko organizāciju bažas. "Terorisma draudi ir plaši visā EDSO teritorijā, arī vairākos konfliktu reģionos. Tomēr cilvēktiesību ievērošana nav izvēles jautājums, tā ir juridiska saistība," atgādināja Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kritizējot Guantanamo.

Nesen britu aktieris Benedikts Kamberbēčs, kurš tēloja vienu no galvenajām lomām "Mauritānietis" par Guanatanamo kļūdaini nokļuvušu cilvēku, pastāstīja: viņš ir gatavs lūgt Baidenu slēgt cietumu.

Ar viduslaiku metodēm

Metodes, ar kuru palīdzību amerikāņu varasiestādes cīnās pret terorismu, izpelnījušās plašu uzmanību. Pirms gada psihologs, kurš piedalījās CIP nopratināšanas programmas izstrādē, pastāstīja, ka arestanti spīdzināti, līdz devuši liecības, pēc tam mocības turpinājās – bija jāpārliecinās, vai viņi nav samelojuši. Un tas viss – ar Džordža Buša administrācijas Tieslietu ministrijas atbalstu.

Ноги заключенного в кандалах в тюрьме Гуантанамо
AFP / PAUL J. RICHARDS
Važās iekaltas ieslodzītā kājas Guantanamo cietumā

Viens no pirmajiem nopratināšanas pēc jaunās shēmas pārcieta pakistānis Zeins al Abidins Muhameds Huseins. Taču aizdomas par to, ka viņš ir augstu stāvošs "Al Kaidas" loceklis un saistīts ar 2001. gada teroraktiem, bija kļūdainas. CIP slepenajos cietumos Huseins pavadīja četrus gadus, apsūdzību viņam neizvirzīja. Spriežot pēc izmeklēšanas dokumentiem, - pat neplānoja.

Pakistānis atainoja pārciesto. Ar daiļradi cietumā nodarboties aizliegts, ilustrācijas viņš radīja speciāli sava advokāta Marka Danbes pārskatam "Kā Amerika spīdzina" – par metodēm darbā ar īpaši bīstamiem noziedzniekiem.

Ļoti izplatīta mocība, ko Huseins pārcieta 83 reizes, ir spīdzināšana ar ūdeni, pazīstama jau kopš spāņu inkvizīcijas laikiem. Kailu gūstekni sasien un nogulda, seju pārklāj ar audumu, pēc tam lej virsū ūdeni tā, lai cilvēkam šķistu, ka viņš tūlīt noslīks.

Vēl viena informācijas izspiešanas metode – "stresa poza": piestiprināt delmus pie sienas virs galvas tā, lai arestants stāvētu uz pirkstgaliem. Tādā stāvoklī viņu tur stundām ilgi. Pēc tam nopratināšana turpinās. Dažkārt ieslodzīto vienkārši sasēja embrija pozā un pieslēdza ar važām pie restēm.

Lai nopratināmais zaudētu orientāciju, viņu ar pakausi trieca pret betona sienu. Huseins atcerējās – pēc tādiem sitieniem viņš uz brīdi zaudēja redzi un krita. Pēc tam procedūru atkārtoja. Pie tam CIP psihologs apgalvoja, ka tādu darbību mērķis ir vienkārši apmulsināt, - ja arestantam sagādā sāpes, darbinieks "kaut ko dara nepareizi".

Тюрьма в Гуантанамо. Блок Лагерь 6
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo. Bloks "6.nometne"

Aizdomās turamos varēja iesēdināt lielos un mazos krātiņos. Lielajā viņi sēž uz taburetes, nevarēdami piecelties. Mazajā – gulēja sarāvušies. Reizēm tajos ielaida kukaiņus. Pakustēties un ieņemt daudzmaz ērtu pozu neizdevās. Huseins stāstīja, ka stundām ilgi sēdējis krātiņos un gandrīz nepārtraukti kliedzis no sāpēm un krampjiem muskuļos.

CIP skaidroja: lai ieslodzītais "pievērstos notiekošajam, nevis sava ideoloģijai", viņam neļāva gulēt. Horizontālā stāvokli sasēja tā, lai aiz sāpēm nebūtu iespējams iemigt. Huseins mocījās divas, pat trīs nedēļas no vietas. "Šķita, tas ilgst veselu mūžību, - viņš teica. – Reizēm tomēr iemigu, un tad sargs aplēja mani ar ūdeni."

Mēģinājums kaulus nelauž

"Nometnes Nr.7" likvidācija vēl nenozīmē, ka Guantanamo tiek slēgta. To solīja jau Baraks Obama, taču viņa plāniem pretojās Kongress, kurā republikāņi bija vairākumā.

Desmit gadus vēlāk Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, saskaņā ar kuru valdība atteicās likvidēt cietumu. Tagad Obamas idejas atgriezusies Baidena administrācija – tūlīt pēc viņa stāšanās amatā Baltais nams paziņoja, ka Guantanamo darbība tiks revidēta un iestādi slēgs tuvākajos četros gados.

Тюрьма в Гуантанамо
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo.

Pārbaudēs piedalīsies vairāki resori, arī Tieslietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. Viņa pastāstīja miglaini: "Mūsu tālāko soļu apspriešanā jāpiedalās virknei darbinieku no dažādām organizācijām."

Pagaidām Baidena komanda nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju. Arestantus varētu repatriēt vai sameklēt viņiem cietumus citās valstīs. Pārrunas šajā jautājumā reiz organizēja Valsts departamenta speciālais pārstāvis Guantanamo lietās – tādu amatu ieviesa Obama. Tramps to likvidēja, bet Baidens, domājams, atjaunos, uzskata informēti avoti. Vienlaikus iespējams, ka Pentagons pārskatīs ieslodzīto lietas, lai noskaidrotu, vai viņi rada reālus draudus.

Pie tam Obamas laiku problēma nekur nav pazudusi, un Baidenam, domājams, tāpat Kongress stāsies pretī. Kad jaunais aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka administrācija centīsies panākt cietuma slēgšanu, Pārstāvju palātā ar protestu nāca klajā republikāņi – kara veterāni.

"Ja mēs atbrīvosim Guantanamo, viņi kļūs par varoņiem, zvaigznēm islāmistu-ekstrēmistu pasaulē. Amerikai tas radīs vēl lielākus draudus," uzskata Afganistānas veterāns, kongresmenis Maiks Volcs.

Neskatoties uz tiesībsargu pūlēm un Baidena iniciatīvu, pretinieku argumenti var gūt virsroku. Deviņiem arestantiem Guantanamo jau izvirzītas apsūdzības vai pat pasludināts spriedums. Viens no pazīstamākajiem ir Halids Šeihs Mahameds. Militārā komisija lēma, ka viņš ir vainīgs 11. septembra teroraktu organizācijā, kas aiznesa triju tūkstošu amerikāņu dzīvības. Vēl 20 ieslodzītos uzskata par pārāk bīstamiem, lai izlaistu. Baidenam un viņa komandai nāksies pārliecināt amerikāņus, kuri tik drīz vis neaizmirsīs 2001. gada traģiskos notikumus. Vai jaunajam prezidentam izdosies noskaņot sabiedrību sev par labu? Tas vēl nav zināms.

26
Tagi:
cietums, ASV
Pēc temata
Slepenais cietums Mariupoles lidostā: tirgošanās ar ieslodzītajiem
Nenotveramais Džo: Lietuva nevar sameklēt prasītāju lietā par CIP cietumu
ASV karavīri Ukrainas un NATO valstu militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšanas ceremonijā, foto no arhīva

"NATO roku darbs": kas sācies pie Krievijas robežām

47
(atjaunots 12:32 18.04.2021)
Krimas robežu gaisa izlūkošana, NATO kuģi Melnajā jūrā, gatavošanās plašām mācībām un noslēpumainas kravas, ko ASV pārvieto uz Ukrainu. Ziemeļatlantijas alianse strauji aktivizējusies Austrumeiropā.

Neviens neslēpj, ka tā ir reakcija pēc Kijevas uzsāktās bruņoto spēku un tehnikas pārsviešanas uz saskarsmes līniju Donbasā, kā arī Krievijas bruņoto spēku pārvietošanos valsts teritorijā. Andrejs Kocs portālā RIA Novosti stāsta par notiekošo.

Bezpilota lidaparāti virs frontes

Līdz ar kārtējo spriedzes pieaugumu Donbasā NATO valstu aviācija te parādās aizvien biežāk. Virs saskarsmes līnijas gandrīz nepārtraukti karājas izlūku droni RQ-4 Global Hawk, vērodami, kā Doņeckas un Luganskas tautas republiku armijas gatavojas aizsardzībai. Protams, dronu uzņēmumi nekavējoties nonāk uz galda militārpersonām Kijevā.

Gaisa izlūkošanu sākuši arī UBS – zemessargi fiksējuši Turcijā iepirktos trieciena dronus Bayraktar TB2. Virszemes mērķiem tie neuzbruka: acīmredzot, pagaidām dronu operatori pēta potenciālo karadarbības teātri. UBS ir seši šī tipa droni. Bez tam, mediji vēstīja, ka nesenās prezidenta Zeļenska vizītes laikā Turcijā parakstīts līgums par papildu dronu iegādi.

Piedevām rietumu aviācija gandrīz ik dienas uzrauga Krimas piekrasti. Virs Melnās jūras neitrālajiem ūdeņiem kursē britu un amerikāņu radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnas Boeing RC135W un Lockheed P-3COrion, kā arī pretzemūdeņu P-8APoseidon. To galvenais uzdevums – kontrolēt Melnās jūras kuģu darbības un atklāt austrumu grupējuma PGA pozīcijas pussalā.

Noslēpumainas kravas

NATO pastiprina arī jūras kara militāro klātbūtni reģionā. Līdz aprīļa beigām plānota divu ASV Jūras kara spēku eskadras kuģu vizīte Melnajā jūrā. Pentagona oficiālā versija liecina, ka kuģu pārvietošana ir "ikdienišķa". Tomēr Kremlis reaģēja asi. Nav nekāds brīnums – eskadras kuģi nes vairāk nekā pussimtu spārnoto raķešu "Tomahawk".

"Savienoto Valstu militārā aktivitāte, ieskaitot kuģu pārgājienus uz Melno jūru, vērojama regulāri, atzīmēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. – Patlaban tas notiek īpaši uzstājīgi, to pavada agresīvi izteikumi, tiek uzdoti jautājumi, ko Krievijas Federācija dara pie Ukrainas robežām. Atbilde ir ļoti vienkārša: mēs tur dzīvojam, tā ir mūsu valsts. Bet ko dara Savienotās Valstis – to kuģi, karavīri, kuri pastāvīgi organizē kaut kādus pasākumus NATO līnijā Ukrainā, - tūkstošiem kilometru attālumā no savas teritorijas, - šis jautājums pagaidām paliek bez atbildes."

Bez atbildes palicis vēl viens interesants jautājums: kādas kravas Kijevai piegādā ASV GKS kara transporta lidmašīnas? Speciālisti pievērsuši uzmanību interneta servisa FlightRadar rādītājiem: amerikāņu C-17 un C-130, kas izlido no ASV, Vācijas un Baltijas valstīm, piezemējās Borispoles lidostā, tiek izkrautas un dodas atpakaļ.

NATO pārvērš Ukrainu par pulvera mucu. Vai Krievijai izdosies nodrošināt Donbasu?
Ruptly / Минобороны России / Звезда / Офис президента Украины

Pēc militārā eksperta Alekseja Ļeonkova domām, Vašingtona pārvieto uz Ukrainu radioelektroniskās cīņas kompleksus, un tas, iespējams, liecina par UBS drīzu uzbrukumu. Viņš atgādināja, kāda bija ASV Bruņoto spēku taktika operācijā "Vētra tuksnesī" – jau pirmajās konflikta dienās amerikāņi pilnībā padarīja "aklu" Sadama Huseina armiju. Par labu šai versijai liecina Doņeckas tautas republikas vadības nesenais paziņojums – ukraiņu kareivji sākuši slāpēt EDSO misijas dronu kontroles kanālus un GPS detektorus, lai slēptu militārās tehnikas vērienīgo pārvietošanu uz reģionu. Taču arī Krievija neplāno sēdēt bezdarbībā.

"Ja sāksies spriedze, mēs, protams, darīsim visu iespējamo, lai garantēti parūpētos par mūsu pašu drošību un savu pilsoņu drošību, lai kur viņi atrastos, - uzsvēra Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. – Atbildība par tamlīdzīgas hipotētiskas spriedzes sekām gulsies vienīgi uz Kijevas un tās rietumvalstu kuratoru pleciem. Tāpat mēs brīdinām ASV – tām labāk turēties tālāk no Krimas, no mūsu Melnās jūras piekrastes. Tā viņiem pašiem būs labāk."

Gatavošanās mācībām

Vēl viens iegansts rietumvalstu spēku palielināšanai Krievijas robežu tuvumā – NATO gatavošanās plašajām militārajām mācībām "Defender Europe 2021", kas sāksies maija vidū.

Manevru scenārijs paredz, ka NATO spēkiem nākas uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus, kā arī atvairīt "krievu masveida uzbrukums". Atšķirībā no agrākajiem gadiem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiek veltīta Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu šaušanas mācības. Savukārt Ungārija tēlos dziļas aizmugures lomu. Manevros piedalīsies arī ukraiņu karavīri.

Amerikāņi pārvieto uz Eiropu nopietnus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Pāri Atlantijai pārvietos simtiem dažādu militārās tehnikas vienību. Turklāt no Floridas štata ieradīsies 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "aizmirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas bijis ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka tādējādi Pentagons paplašina savas trieciena iespējas reģiona.

ASV Sauszemes spēku Eiropā oficiālajā vietnē publicētā informācija presei liecina, ka mācības "novirzītas uz ASV, to sabiedroto un partneru NATO stratēģiskās un operatīvās gatavības un mijiedarbības uzlabošanai". Uzsvērts, ka manevri neapdraud trešās valstis. Tomēr "Defender Europe 2021" Krievijai naidīgais raksturs ir nepārprotams. Piemēram, Ukrainas pārstāvis Trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs atklāti paziņoja, ka alianses mācības nepieciešamas, lai "izspēlētu karu ar Krieviju" teritorijā no Baltijas līdz Melnajai jūrai.

Nav nekāds brīnums, ka atbildei Krievija un Baltkrievija organizē manevrus "Rietumi 2021", kas ieplānoti septembrī. Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins informēja, ka "kopīgās mācības ļaus izmēģināt jaunus apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību paņēmienus urbanizētā reģiona", kā arī "novērtēt jauno un modernizēto bruņojuma un tehnikas paraugu efektivitāti".

Taču pagaidām, paziņoja aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, cīņas spējas pārbaudes ietvaros pie valsts rietumu robežām pārvietotas divas armijas un trīs gaisa desanta spēku vienības.

47
Tagi:
Krievija, Krima, NATO, Donbass, Ukraina
Pēc temata
Ļeonkovs par Rietumu provokācijām: "Ziemeļu straume 2", Donbass, NATO mācības
Krievija noskaidro, vai Rietumi ir gatavi atkal kurināt karu Donbasā
Kijeva sapņo par "Karabahas scenāriju" Donbasā
No kurienes nākdami, puiši? Ukraiņu karavīri Donbasā pacēluši ASV karogu

Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ

0
(atjaunots 10:05 19.04.2021)
Saskaņā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra veikto aptauju, koronavīrusa izraisītā krīze nopietni ietekmēja cilvēku emocionālo stāvokli, taču speciālisti norāda, ka tajā nav nekā dramatiska.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica aptauju, kurā konstatēja Latvijas iedzīvotāju laimes indeksa kritumu salīdzinājumā ar 2019. gadu, raksta Bb.lv.

SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš savā Twitter lapā raksta, ka SIA Covid-19 krīze ir pabojājusi "kolektīvo laimi". Taču, viņaprāt ne pārāk dramatiski.

​"Dati liecina, ka kolektīvi mēs visi nupat jutāmies apmēram tikpat laimīgi kā 2012. un 2013. gadā vai pirms tam "treknajos gados"," atzīmēja Kaktiņš.

SKDS vadītājs atzīmēja, ka saskaņā ar aptauju 17% respondentu norādījuši, ka par spīti visām 2020. gada grūtībām, viņi jutās ļoti laimīgi. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto (51%) atzīmēja, ka gadu laikā jutās diezgan laimīgi. Vairāk vai mazāk nelaimīgi jutās 24 procenti respondentu.

2019. gadā Latvijas iedzīvotāju laimes indekss sasniedzis augstāko rādītāju SKDS pētījumu vēsturē kopš 2001. gada.

0
Tagi:
SKDS, koronavīruss, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Vēl nav gana nabagi: cilvēki mazāk tic tagadnei, toties cer uz gaišo nākotni
Uzņēmēji nosauca bezjēdzīgākos Covid-19 ierobežojumus