ASV Finanšu ministrijas ēka

ASV reālais parāds ir 18 reizes lielāks nekā visiem šķita. Kas notiks tagad

147
(atjaunots 11:05 13.09.2019)
ASV pazīstamā finanšu kompānija AllianceBernstein organizējusi pētījumu, kas atklājis ASV valsts parāda patiesos izmērus, un tā rezultāti šokējuši kompetentos mediju.

Finanšu telekanāls CNBC šajā jautājumā pat laida klajā īpašu materiālu ar virsrakstu "ASV parāda reālais līmenis var sastādīt 2000% (no ASV – red.) ekonomikas apjoma, liecina atskaite no Volstrītas". Par to portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

AllianceBernstein vērtējums piesaistījis uzmanību ne tikai ar datiem, ko valsts mediji uzskata par šokējošiem, bet arī tāpēc, ka "parāda diagnozi" uzstādījusi pazīstama finansiālā struktūra. AllianceBernstein dibinājis pazīstamais ekonomists un un miljardieris Haims Bernšteins, un patlaban tā pārvalda aktīvus 586 miljardu dolāru apjomā, tāpēc kompānijas prognozēm ir nopietna nozīme.

Vēl vairāk: vērīgāk iepazīstoties ar amerikāņu finansistu aprēķiniem un rekomendācijām, rodas iespaids, ka pētījuma publikācija ir viens no elementiem, kas ļaus sagatavot sabiedrības apziņu tam, ka "Bolivārs divus nepanesīs" un amerikāņu ekonomikas glābiņa vārdā vajadzēs kā nākas apšņāpt sociālā atbalsta programmas un citus "labklājības sabiedrības" elementus. Likteņa ironija: pats Zalmans Haims Bernšteins ilgus dzīves gadus censies panākt, lai īstenotos "Maršala plāns" – amerikāņu investīciju shēmas Rietumeiropas valstīs ar mērķi attīstīt Rietumeiropas valstu ekonomiku un paplašināt amerikāņu ietekmi Eiropā, ņemot vērā konkurenci ar PSRS. Taču tā ir pagātne, bet tagad kompānija, ko dibinājis viens no "Maršala plāna" dalībniekiem, aktīvi skaidro, ka ASV ekonomikas glābšanai no parādu gangrēnas būs vajadzīgs skalpelis vai pat benzīnzāģis, un vajag griezt nost nevis parādu amerikāņu obligāciju īpašniekiem, bet gan amerikāņu sociālās garantijas.

CNBC žurnālisti paskaidroja, kā AllianceBernstein aprēķinājusi ASV patieso valsts parādu un kāpēc tas ir svarīgi: "AllianceBernstein izstrādājusi aprēķina metodiku (un ieguvusi – red.) rezultātu – 1832 %(no IKP – red.), precīzāk izsakoties, - ieslēdzot ne tikai valsts parāda tradicionālos līmeņus, piemēram, obligācijas, bet arī finanšu parādu visā tā daudzveidībā, kā arī nākotnes saistības tā saucamajās (sociālajās) izmaksu programmās, piemēram, "Sociālā nodrošināšana", Medicare (veselības aprūpes nodrošinājums – red.) un valsts pensijas. Kad tas viss savācas kopā, kļūst redzama biedējoša aina, taču tās izpratnē liela nozīme ir niansēm. Ir jāsaprot, ka nebūt ne visas parādsaistības ir "iecirstas akmenī", ir jāzina, kur iespējami manevri, it īpaši valsts programmās, ko iespējams mainīt ar likumu vai grāmatvedības aprēķinu".

Parasti, kad runa ir par ASV valsts parāda līmeni, tiek minēta summa 22,5 triljonu dolāru apmērā, aptuveni 106% IKP. Tie, kuri uzskata, ka ASV ar valsts parādu viss ir kārtībā un nekāda krīze nav gaidāma, uzsver, ka no šīs summas jāatņem ASV Finanšu ministrijas parādsaistības citu valsts aģentūru un fondu priekšā, un tad var teikt, ka parāds ir tikai 16,7 triljoni dolāru, jeb 78% IKP. Tamlīdzīgu viedokli rada dīvains pieņēmums: saistības valsts struktūrām, kas apmaksā pensijas vai zāles, vai izmaksā dažādus pabalstus, nav jāpilda, un valsts obligācijas, kas atrodas šo struktūru bilancē un nodrošina to finansējumu, var vienkārši "norakstīt" ar vienu spalvas vilcienu bez jebkādām sekām.

AllianceBernstein galvenais ekonomists Filips Karlsons-Šlezaks tamlīdzīgus pieņēmumus neizsaka un, aprēķinot ASV kopējo parādu, ņem vērā visas ASV saistības neatkarīgi no to formas, tāpēc aina ir daudz ļaunāka – iznāk, ka valsts kopējais parāds (visās formās) pārsniedz 388 triljonus dolāru.

Tiesa, pētījuma autors centās nomierināt lasītājus. "Lai arī aina ir šausmīga, cipari neliecina, ka mēs esam nolemti un parādu krīze ir neizbēgama," raksta Filips Karlsons-Šlezaks. Viņš nekavējoties piedāvāja spēcīgu risinājumu: "ASV valsts kases obligāciju defolts kļūtu par katastrofu pasaules līmenī, savukārt izmaiņas (sociālajā – red.) politikā (lai arī sāpīgas tiem, kuru turpmākās izmaksas ir samazinātas) diezin vai tiktu fiksētas pie ekonomikas apvāršņa."

Tātad, lai glābtu tos, kuri investējuši līdzekļus ASV valsts obligācijās, piedāvāts upurēt amerikāņu pilsoņus, viņu pabalstus un pensijas, lai ievērotu formālo pieklājību un nesagrautu investoru loka uzticību amerikāņu valsts obligācijām.

Jāpiebilst, ka no praktiskā viedokļa piedāvājumā ir viens racionāls un viens neracionāls apsvērums. ASV obligāciju defolts patiešām kļūtu par katastrofu amerikāņu un pat pasaules finanšu tirgū, nerunājot par to, ka šajā scenārijā valūtas rezerves daudzās centrālajās bankās, kuru liela daļa investējusi ASV valsts obligācijās, vienā rāvienā pārvērtīsies par pīšļiem, - tas ir loģiski. Skaidrs, ka ASV un visas pasaules ekonomikas finanšu sektora pārstāvji visiem spēkiem pretosies tādam scenārijam.

Starp citu, pat gadījumā, ja Vašingtona izraudzīsies defoltu, viena no nedaudzajām valstīm, kas necietīs tiešu finansiālo kaitējumu, būs Krievija, jo tai piederošās ASV valsts obligācijas jau ir pārdotas, ņemot vērā sankciju radītos riskus. Tiesa, arī Krievija izjutīs ASV hipotētiskā defolta netiešās sekas, kas skars visas pasaules finanšu sistemu.

Taču AllianceBernstein pieņēmumā ir arī neracionāls aspekts – kompānija nez kāpēc ir pārliecināta, ka finansējuma atņemšana sociālajām programmām nenovedīs pie smagām politiskām un ekonomiskām sekām. Neviens amerikāņu politiķis nekad nepiekritīs tādam pašnāvnieciskam risinājumam, lai kāda būtu viņa partejiskā piederība un ideoloģija.

Gribētos zināt: ko tad īsti iesākt ar šiem simtiem triljoniem dolāru lielajiem parādiem? Atbilde rodama prezidenta Donalda Trampa paziņojumos: jau pirms uzvaras vēlēšanās viņš paziņoja, ka ASV ekonomika ir viens liels "finansiālais burbulis", kam pastāvīgi nepieciešama dolāra kursa novājināšana. Ja devalvēt dolāru, būs pavisam vienkārši samaksāt parādus. Tas nepaglābs pasaules finanšu sistēmu no krīzes, bet ASV ekonomiku – no dziļas depresijas, toties varēs izlikties, ka "onkulis Sems" vienmēr pilda savas sociālās saistības un godīgi maksā parādus. Spriežot pēc tā, cik aktīvi Ķīna un Krievija vienlaikus iepērk zeltu, pasaulē ir papilnam to, kuri vēlas nodrošināties pret sekām, ko nesīs tāds amerikāņu parādu problēmas risinājuma veids.

147
Pēc temata
Gandrīz līdz nullei: Krievija atbrīvojusies no ASV valsts parāda
Krievija atzīta par 2019. gada pasaules zelta iepirkumu līderi
Galēji pasākumi: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu
Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi