Bites, foto no arhīva

Pasaule aprēķina zaudējumus bišu masveida bojāejas rezultātā

105
(atjaunots 10:22 08.09.2019)
ASV no 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada aprīlim bišu saimju skaits sarucis par 40,7%, liecina biškopju ikgadējās aptaujas rezultāti, ko organizē Merilendas universitātes zinātnieki.

Cilvēce negaidot saskārusies ar jauniem draudiem – bišu izmiršanu. Šī gada pirmajos mēnešos četros Brazīlijas štatos vien gājis bojā aptuveni pusmiljards apputekšņotāju. ASV gada laikā bišu saimju skaits samazinājies par 40 procentiem. Krievijā bišu masveida bojāeja fiksēta trīsdesmit reģionos, zaudējumi vērtējami triljona rubļu apmērā. Par to, kādus draudus nes bišu apokalipse, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Bišu apokalipse

Pusgada laikā četros Brazīlijas štatos vien gājis bojā aptuveni pusmiljards apputekšņotāju, paziņojusi Nacionālā biškopju asociācija. ASV no 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada aprīlim bišu saimju skaits sarucis par 40,7%, liecina biškopju ikgadējās aptaujas rezultāti, ko organizē Merilendas universitātes zinātnieki. Tā ir plašākā kukaiņu-apputekšņotāju bojāeja visā novērojumu vēsturē.

Bites ASV kļūst tik retas un vērtīgas, ka šogad Kalifornijā parādījies jauna veida noziegums – bišu stropu zādzības no dravām ar mērķi pārdot tos tālāk.

Šī gada jūnijā un jūlijā Krievijā bites masveidā gāja bojā vismaz trīsdesmit reģionos: Maskavas, Ņižegorodsnas, Rjazaņas, Rostovas, Saratovas apgabalos, Krasnodaras un Altaja novados, Tatarstānā, Udmurtijā utt.

"Kukaiņu-apputekšņotāju izmiršanas tempi visā pasaulē ir palielinājušies simtiem reižu, - savā pārskatā konstatēja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. – Aptuveni 40% apputekšņotāju, it īpaši bites un tauriņi jau atrodas uz izmiršanas robežas."

Lielo ražu pretējais aspekts

Pagaidām zinātnieki nevar norādīt, kas tieši nogalina bites, taču biškopji vaino fermerus, kuri nodarbojas ar augkopību. Piemēram, monokultūru izplatīšanās nodara kaitējumu kukaiņu uztura bāzei.

Tāpat kā cilvēki, arī bites nespēj izdzīvot, pārtiekot tikai no viena tipa produkta. Taču aizvien lielāks skaits fermu izvēlas specializāciju – audzē vienu kultūru, tāpēc kukaiņi ir spiesti pārvarēt pārlietu lielu attālumu, lai atrastu nepieciešamo uzturu.

Taču apputekšņotāju bojāejas galvenais iemesls ir pesticīdi. Vēloties pasargāt lauksaimniekus no klimata pārmaiņu sekām un nostiprināties pasaules pārtikas tirgū, nacionālās valdības pakāpeniski samazina kontroli pār ķimikāliju pielietojumu lauksaimniecībā.

Piemēram, ANO vērtē, ka Brazīlijā pēdējo 25 gadu laikā pesticīdu pielietošanas mērogi pieauguši par 770%. Kopš šī gada janvāra valsts Lauksaimniecības ministrija apstiprinājusi 290 jaunus preparātus, ieskaitot fipronilu un glifosātu, kas aizliegti Eiropā kā iespējamie kancerogēni.

Brazīlijas Biškopju asociācijas prezidents Karloss Alberto Bastoss pastāstīja aģentūrai Bloomberg, ka lielākajā daļā bojāgājušo bišu atrastas fipronila pēdas. "Tas liecina, ka mēs visi esam saindēti," viņš uzsvēra.

Donalds Tramps, vēlēdamies atbalstīt fermerus, kuri cieš tirdzniecības karā ar Ķīnu, atļāvis lietot virkni agrāk aizliegtu preparātu. Jūlijā ASV Apkārtējās vides aizsardzības aģentūra (EPA) paziņoja, ka daži no tiem ir ļoti bīstami medus bitēm. Aģentūra izvirzīja prasību pesticīdu ražotājiem sniegt uz iesaiņojuma brīdinājumu: "Šis produkts ir ļoti toksisks bitēm un citiem kukaiņiem-apputekšņotājiem."

Bišu masveida bojāeja Krievijā ir novedusi pie nebijuša konflikta starp Lauksaimniecības produktu kontroles iestādi Rosseļhoznadzor (RSHN) un Ekonomiskās attīstības ministriju (EAM). RSHN paziņoja, ka katastrofas iemesli meklējami 2011. gadā, kad EAM pārņēma gandrīz visas pilnvaras pesticīdu kontroles jomā, un tagad tie tiek pielietoti bez kontroles.

RSHN preses sekretāre Jūlija Melano pastāstīja žurnālistiem, ka iepriekš iestāde rūpīgi kontrolējusi gan pesticīdu ražotājus, gan agrārās produkcijas ražotājus, kuras izgatavošanai vai transportēšanai tiek izmantotas ķimikālijas.

"Tolaik tika pārbaudīti tirgi, mazumtirdzniecība, ievesto pesticīdu autentiskums. Šie pasākumi ļāva ik gadus atrast desmitiem tūkstošu iesaiņojumu viltotu vielu, pārtraukt simtiem tonnu falsificētu ķimikāliju lietošanu lauksaimniecībā, slēgt pagrīdas ražotnes," atzīmēja Melano un uzsvēra, ka pēdējo astoņu gadu laikā pesticīdu un agronomijas ķimikāliju ražošana, glabāšana, realizācija un pielietošana netiek kontrolēta gandrīz nemaz.

EAM norādīja, ka apsūdzības ir "vienpusējas" un precizēja, ka no 2011. gada atbildību par šo jomu uzņēmušās vairākas iestādes, tostarp arī RSHN.

Pasaule bez āboliem un šokolādes

ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācija norādīja, ka bišu masveida izmiršanas rezultātā krasi saasinās pārtikas problēmu draudi visā pasaulē – bez apputekšņošanas radikāli samazināsies 87 pasaules vadošo kultūru, piemēram, ogu, ābolu, bumbieru, gurķu, kakao, piparu, tomātu, sīpolu un kāpostu ražība.

No apputekšņošanas vitāli atkarīgas ir arī gandrīz visas eļļas kultūras – saulespuķe, rapsis, kokoss un eļļas palma. Apdraudēta būs gaļas un piena lopkopība, jo labākie govju un aitu uztura augi – lucerna un āboliņš arī ir atkarīgi no apputekšņotājiem – bitēm. Tāpat var satraukties tekstila ražotāji – bez bitēm kokvilnas raža vidēji krītas par 62%, pie tam krasi pasliktinās šķiedras kvalitāte.

Armands Krauze sola novietot Rīgas domē bišu stropus
© Sputnik / Константин Чалабов

Kopumā, liecina ANO pārskats, lauksaimniecības kultūras, ko apputekšņo bites, nodrošina produkcijas ražošanu par 577 miljardiem dolāru gadā. Tikai ASV vien šo kukaiņu ieguldījums nacionālajā ekonomikā ir vērtējams 15 miljardu dolāru apjomā gadā.

Tātad kukaiņu-apputekšņotāju masveida izmiršanas radītie zaudējumi var sasniegt kolosālas summas. Piemēram, Krievijas Nacionālā biškopju un bišu produkcijas pārstrādātāju asociācija vērtē, ka bišu bojāejas radīti zaudējumi šogad sasniedz triljonu rubļu.

Tā kā vidēji drava ar visām iekārtām un produkcijas krājumiem maksā aptuveni 1,5-2 miljonus rubļu, un bojāgājušo dravu skaits mērojams simtos, vērtējums ir reāls.

Veselībai kaitīgs medus

Runa ir ne tikai par biškopju tiešajiem zaudējumiem. Būs arī netiešie – visiem. Pirmais un acīmredzamais – medus kļūs dārgāks. Speciālisti uzskata, ka tas būs īpaši manāms 2020. gadā, jo daudzas bišu saimes, kam neizdosies savākt pietiekamu pārtikas rezervi, ziemu nepārcietīs.

Medus cenu pieaugums nākamvasar, domājams, sasniegs 20-50%. Neizbēgama ir viltojumu parādīšanās. Arī dabīgais medus vairs nebūs "veselīgs" – ļoti iespējams, ka tajā ir insekticīdi, tostarp arī ļoti bīstami veselībai.

Vidēja termiņa perspektīvā mēs saskarsimies ar galveno lauksaimniecības kultūru ražības krišanos un strauju cenu pieaugumu dārzeņiem, galvenajām lauksaimniecības kultūrām, augļiem, riekstiem un ogām. Daudzi taupības dēļ būs spiesti vairāk lietot uzturā cieti saturošus produktus – rīsus, kukurūzu un kartupeļus. Tas negatīvi iespaidos cilvēku veselību. "Ražības krišanās īpaši apdraud vairāk nekā 820 miljonus cilvēku visā pasaulē, kuri jau tagad nevar sātīgi paēst," uzsvēra ANO organizācijas pārskata autori.

Attīstītās valstīs cenšas izstrādāt tehnoloģiskus bišu aizvietotājus – dronus, ko plānots izmantot apputekšņošanai. Taču tādas tehnoloģijas vēl ilgi nebūs pieejamas un neglābs no cenu pieauguma.

Augu apputekšņošana ar rokām, kas dažkārt tiek pielietota, piemēram, Ķīnā, arī neglābs – procesa darbietilpīguma rezultātā gala produkta cena būs 65 reizes augstāka nekā bišu pielietošanas gadījumā.

105
Pēc temata
Rīgas centrā video tika iemūžināts mežonīgo bišu uzbrukums
Bišu spiets terorizē Vecrīgas iemītniekus
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

45
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

45
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

40
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

40
Tagi:
Ķīna, ASV
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību