Bites, foto no arhīva

Pasaule aprēķina zaudējumus bišu masveida bojāejas rezultātā

100
(atjaunots 10:22 08.09.2019)
ASV no 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada aprīlim bišu saimju skaits sarucis par 40,7%, liecina biškopju ikgadējās aptaujas rezultāti, ko organizē Merilendas universitātes zinātnieki.

Cilvēce negaidot saskārusies ar jauniem draudiem – bišu izmiršanu. Šī gada pirmajos mēnešos četros Brazīlijas štatos vien gājis bojā aptuveni pusmiljards apputekšņotāju. ASV gada laikā bišu saimju skaits samazinājies par 40 procentiem. Krievijā bišu masveida bojāeja fiksēta trīsdesmit reģionos, zaudējumi vērtējami triljona rubļu apmērā. Par to, kādus draudus nes bišu apokalipse, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Bišu apokalipse

Pusgada laikā četros Brazīlijas štatos vien gājis bojā aptuveni pusmiljards apputekšņotāju, paziņojusi Nacionālā biškopju asociācija. ASV no 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada aprīlim bišu saimju skaits sarucis par 40,7%, liecina biškopju ikgadējās aptaujas rezultāti, ko organizē Merilendas universitātes zinātnieki. Tā ir plašākā kukaiņu-apputekšņotāju bojāeja visā novērojumu vēsturē.

Bites ASV kļūst tik retas un vērtīgas, ka šogad Kalifornijā parādījies jauna veida noziegums – bišu stropu zādzības no dravām ar mērķi pārdot tos tālāk.

Šī gada jūnijā un jūlijā Krievijā bites masveidā gāja bojā vismaz trīsdesmit reģionos: Maskavas, Ņižegorodsnas, Rjazaņas, Rostovas, Saratovas apgabalos, Krasnodaras un Altaja novados, Tatarstānā, Udmurtijā utt.

"Kukaiņu-apputekšņotāju izmiršanas tempi visā pasaulē ir palielinājušies simtiem reižu, - savā pārskatā konstatēja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. – Aptuveni 40% apputekšņotāju, it īpaši bites un tauriņi jau atrodas uz izmiršanas robežas."

Lielo ražu pretējais aspekts

Pagaidām zinātnieki nevar norādīt, kas tieši nogalina bites, taču biškopji vaino fermerus, kuri nodarbojas ar augkopību. Piemēram, monokultūru izplatīšanās nodara kaitējumu kukaiņu uztura bāzei.

Tāpat kā cilvēki, arī bites nespēj izdzīvot, pārtiekot tikai no viena tipa produkta. Taču aizvien lielāks skaits fermu izvēlas specializāciju – audzē vienu kultūru, tāpēc kukaiņi ir spiesti pārvarēt pārlietu lielu attālumu, lai atrastu nepieciešamo uzturu.

Taču apputekšņotāju bojāejas galvenais iemesls ir pesticīdi. Vēloties pasargāt lauksaimniekus no klimata pārmaiņu sekām un nostiprināties pasaules pārtikas tirgū, nacionālās valdības pakāpeniski samazina kontroli pār ķimikāliju pielietojumu lauksaimniecībā.

Piemēram, ANO vērtē, ka Brazīlijā pēdējo 25 gadu laikā pesticīdu pielietošanas mērogi pieauguši par 770%. Kopš šī gada janvāra valsts Lauksaimniecības ministrija apstiprinājusi 290 jaunus preparātus, ieskaitot fipronilu un glifosātu, kas aizliegti Eiropā kā iespējamie kancerogēni.

Brazīlijas Biškopju asociācijas prezidents Karloss Alberto Bastoss pastāstīja aģentūrai Bloomberg, ka lielākajā daļā bojāgājušo bišu atrastas fipronila pēdas. "Tas liecina, ka mēs visi esam saindēti," viņš uzsvēra.

Donalds Tramps, vēlēdamies atbalstīt fermerus, kuri cieš tirdzniecības karā ar Ķīnu, atļāvis lietot virkni agrāk aizliegtu preparātu. Jūlijā ASV Apkārtējās vides aizsardzības aģentūra (EPA) paziņoja, ka daži no tiem ir ļoti bīstami medus bitēm. Aģentūra izvirzīja prasību pesticīdu ražotājiem sniegt uz iesaiņojuma brīdinājumu: "Šis produkts ir ļoti toksisks bitēm un citiem kukaiņiem-apputekšņotājiem."

Bišu masveida bojāeja Krievijā ir novedusi pie nebijuša konflikta starp Lauksaimniecības produktu kontroles iestādi Rosseļhoznadzor (RSHN) un Ekonomiskās attīstības ministriju (EAM). RSHN paziņoja, ka katastrofas iemesli meklējami 2011. gadā, kad EAM pārņēma gandrīz visas pilnvaras pesticīdu kontroles jomā, un tagad tie tiek pielietoti bez kontroles.

RSHN preses sekretāre Jūlija Melano pastāstīja žurnālistiem, ka iepriekš iestāde rūpīgi kontrolējusi gan pesticīdu ražotājus, gan agrārās produkcijas ražotājus, kuras izgatavošanai vai transportēšanai tiek izmantotas ķimikālijas.

"Tolaik tika pārbaudīti tirgi, mazumtirdzniecība, ievesto pesticīdu autentiskums. Šie pasākumi ļāva ik gadus atrast desmitiem tūkstošu iesaiņojumu viltotu vielu, pārtraukt simtiem tonnu falsificētu ķimikāliju lietošanu lauksaimniecībā, slēgt pagrīdas ražotnes," atzīmēja Melano un uzsvēra, ka pēdējo astoņu gadu laikā pesticīdu un agronomijas ķimikāliju ražošana, glabāšana, realizācija un pielietošana netiek kontrolēta gandrīz nemaz.

EAM norādīja, ka apsūdzības ir "vienpusējas" un precizēja, ka no 2011. gada atbildību par šo jomu uzņēmušās vairākas iestādes, tostarp arī RSHN.

Pasaule bez āboliem un šokolādes

ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācija norādīja, ka bišu masveida izmiršanas rezultātā krasi saasinās pārtikas problēmu draudi visā pasaulē – bez apputekšņošanas radikāli samazināsies 87 pasaules vadošo kultūru, piemēram, ogu, ābolu, bumbieru, gurķu, kakao, piparu, tomātu, sīpolu un kāpostu ražība.

No apputekšņošanas vitāli atkarīgas ir arī gandrīz visas eļļas kultūras – saulespuķe, rapsis, kokoss un eļļas palma. Apdraudēta būs gaļas un piena lopkopība, jo labākie govju un aitu uztura augi – lucerna un āboliņš arī ir atkarīgi no apputekšņotājiem – bitēm. Tāpat var satraukties tekstila ražotāji – bez bitēm kokvilnas raža vidēji krītas par 62%, pie tam krasi pasliktinās šķiedras kvalitāte.

Armands Krauze sola novietot Rīgas domē bišu stropus
© Sputnik / Константин Чалабов

Kopumā, liecina ANO pārskats, lauksaimniecības kultūras, ko apputekšņo bites, nodrošina produkcijas ražošanu par 577 miljardiem dolāru gadā. Tikai ASV vien šo kukaiņu ieguldījums nacionālajā ekonomikā ir vērtējams 15 miljardu dolāru apjomā gadā.

Tātad kukaiņu-apputekšņotāju masveida izmiršanas radītie zaudējumi var sasniegt kolosālas summas. Piemēram, Krievijas Nacionālā biškopju un bišu produkcijas pārstrādātāju asociācija vērtē, ka bišu bojāejas radīti zaudējumi šogad sasniedz triljonu rubļu.

Tā kā vidēji drava ar visām iekārtām un produkcijas krājumiem maksā aptuveni 1,5-2 miljonus rubļu, un bojāgājušo dravu skaits mērojams simtos, vērtējums ir reāls.

Veselībai kaitīgs medus

Runa ir ne tikai par biškopju tiešajiem zaudējumiem. Būs arī netiešie – visiem. Pirmais un acīmredzamais – medus kļūs dārgāks. Speciālisti uzskata, ka tas būs īpaši manāms 2020. gadā, jo daudzas bišu saimes, kam neizdosies savākt pietiekamu pārtikas rezervi, ziemu nepārcietīs.

Medus cenu pieaugums nākamvasar, domājams, sasniegs 20-50%. Neizbēgama ir viltojumu parādīšanās. Arī dabīgais medus vairs nebūs "veselīgs" – ļoti iespējams, ka tajā ir insekticīdi, tostarp arī ļoti bīstami veselībai.

Vidēja termiņa perspektīvā mēs saskarsimies ar galveno lauksaimniecības kultūru ražības krišanos un strauju cenu pieaugumu dārzeņiem, galvenajām lauksaimniecības kultūrām, augļiem, riekstiem un ogām. Daudzi taupības dēļ būs spiesti vairāk lietot uzturā cieti saturošus produktus – rīsus, kukurūzu un kartupeļus. Tas negatīvi iespaidos cilvēku veselību. "Ražības krišanās īpaši apdraud vairāk nekā 820 miljonus cilvēku visā pasaulē, kuri jau tagad nevar sātīgi paēst," uzsvēra ANO organizācijas pārskata autori.

Attīstītās valstīs cenšas izstrādāt tehnoloģiskus bišu aizvietotājus – dronus, ko plānots izmantot apputekšņošanai. Taču tādas tehnoloģijas vēl ilgi nebūs pieejamas un neglābs no cenu pieauguma.

Augu apputekšņošana ar rokām, kas dažkārt tiek pielietota, piemēram, Ķīnā, arī neglābs – procesa darbietilpīguma rezultātā gala produkta cena būs 65 reizes augstāka nekā bišu pielietošanas gadījumā.

100
Pēc temata
Rīgas centrā video tika iemūžināts mežonīgo bišu uzbrukums
Bišu spiets terorizē Vecrīgas iemītniekus
Kodoldegviela, foto no arhīva

"XXI gadsimta mēris" pasaulē

31
(atjaunots 12:50 23.05.2020)
Plašas kareivīgo ideālistu masas iegūst savu bezmaksas sociālās pašcieņas porciju. Bez mazākās piepūles. Morālā stāja taču ir energoefektīvāka nekā zināšanas.

Amerikāņu izdevumā The New York Times publicēts panisks vācu žurnālista raksts atomelektrostaciju aizstāvībai. Publikācija ir negaidīta divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, autors aizšķērso ceļu progresam un nostājas dabai bīstamu tehnoloģiju pusē. Otrkārt, raksts publicēts pasaules progresa rupora lapās. Iebilst pret "zaļo" enerģētiku NYT – tas ir gluži kā rakstīt tur kaut ko labu par Putinu. Vai pat Trampu. Par publikāciju stāsta Viktors Marahovskis portālā RIA Novosti.

Raksta būtība: pēdējais kodolreaktors Vācijas teritorijā tiks apturēts 2022. gadā. Pēdējā ogļu stacija apklusīs mazliet vēlāk, 2038. gadā. Vienlaikus valdība mudina pirkt elektromobiļus, kuri patērē lielāku daudzumu elektroenerģijas. Nebūs par ļaunu atgādināt, ka no 1990. gada, kad Vācija pirmo reizi sāka īstenot enerģijas ekonomikas problēmas, enerģijas patēriņš valstī audzis par 10% (bet atbilstoša iedzīvotāju skaita pieauguma). Domājams, tendence turpināsies.

Pie tam daudzu enerģijas "zaļo" avotu pielietojuma paplašināšanās, iespējams, pietuvojusies maksimālajam rādītājam. Iedzīvotājiem jau ir līdz kaklam vēja ģeneratori virs galvām. Vācieši protestē pret jaunu vēja ģeneratoru būvi, kuri caurām diennaktīm dūc un pataisa trakus ar savu spēlīti "diena-nakts-diena-nakts" (pamēģiniet vien dzīvot apstākļos, kad ik pēc pāris sekundēm pār māju gulstas gigantiskā "ventilatora" lāpstiņa). Būvēt jaunos ģeneratorus attālāk no apdzīvotajām vietām nav viegli – Vācija ir blīvi apdzīvota. Vienkārši trūkst brīvas vietas, kur sabakstīt jaunus vēja ģeneratorus.

Galu galā Vācija var saskarties ar banālas elektrības deficītu.

Tomēr 60% pilsoņu joprojām kategoriski iebilst pret AES, "jo tās ir radioaktīvas", "jo bija avārija Fukusimā" (no savas puses piebildīsim – jo viņi skatījušies "Černobiļu" un tas atstājis iespaidu). Neskatoties uz zinātnieku, it īpaši Krievijā strādājošo komandu sasniegumiem, kuri atklāj, kā izmantot to, ko pieņemts uzskatīt par "izlietotiem kodoldegvielas elementiem", progresīvā sabiedrība kategoriski iebilst.

Raksta autors stāsta, ka vācu nācija, kas parasti "ar prieku dara to, kas izskatās labi", ir apjukusi, saskaroties ar nepieciešamību izvēlēties no diviem ļaunumiem mazāko. Turklāt rezultātā pašai Vācijai nākotnē var rasties milzu problēmas.

Faktiski runa ir par savdabīgu ideālistisku avantūru, ko attaisno nevis stratēģiski aprēķini, bet gan vienkārši par augstu morālo stāju.

Jāpiebilst, ka rakstā gandrīz nemaz nav pieminēta dabasgāze (nebrīvā Putina gāze no Krievijas). Redziet, aizstāvēt gāzi The New York Times lapās – tā būtu īsta pašnāvība, tāpēc vācu žurnālistu var saprast. Viņš jau ir demonstrējis visīstāko drosmi un vīrišķību.

© Sputnik / Александр Кряжев

No viņa raksta izriet vairāki interesanti aspekti.

Mūsu priekšā ir spilgts piemērs tam, kā rodas konflikts starp realitāti un kareivīgo ideālismu. Tādu piemēru ir daudz. Galvenais – šī parādība ir plašāka par jebkādām "zaļajām histērijām" un draud izvērsties par XXI gadsimta mēri, kas inficē smadzenes milzīgā teritorijā. Starp citu, arī Krievijā.

Pēc būtības pretkodola panikas raksturs Vācijā ir tāds pats kā viena Krievijas komiķa nesenā "jokā" par globālajām tēmām.

Komiķis satrauktā "pilsoniskā" balsī sarkastiski klāstīja, ka visa pārējā pasaule esot uzbūvējusi Lielo hadronu kolaideru, bet Krievija – raķeti (sliktā, sliktā Krievija). Taču lieta tāda, ka "klauna" kareivīgā ideālisma ziņā joks bija izcils, tikpat varens kā muļķības un tumsonības ziņā (komiķim neviens nav pastāstījis, cik lielā mērā Krievija piedalījās LAK būvdarbos. Iespējams, komiķim par to ir nospļauties. Diezin vai viņu kaut mazākajā mērā interesē vismaz, kas tas ir – kolaiders, priekš kam tas vajadzīgs un vai Krievijai ir kolaideri).

Tā ir vispārēja parādība. Skolas vecuma ekoradikāļi Eiropā arī ne vella nesaprot no tā, ko tik histēriski atbalsta, taču viņi nemaz neuzskata par vajadzīgu domāt – "lai lietotu telefonu, nekas nav jāzina par tā iekārtojumu".

Neapšaubāmais morālais taisnīgums (ekoloģija – labi, piesārņojums – slikti) viņu acīs itin labi aizstāj zināšanas. Ja nu vēl morālo stāju papildināt ar prasmi lietot aktuālos memus un aprobežota skolas līmeņa troļļošanas prasmes, ko demonstrē kura katra grēta, tad jau var ne tikai augstu vērtēt sevi par to, ka atrodies pareizajā vēstures pusē. Vēl var arī nicināt tos, kuri pareizajā pusē neatrodas.

Tātad plašas kareivīgo ideālistu masas iegūst savu bezmaksas sociālās pašcieņas porciju. Bez mazākās piepūles. Morālā stāja taču ir energoefektīvāka nekā zināšanas.

...Teorētiski varētu par to visu uzvelt vainu tā saucamās "Z paaudzes" smadzeņu ergonomiskajam dizainam vai aprunāties par "spēļmācību" paaudzi.

Taču man ir cita versija. Z paaudze – tā ir ne tik daudz paaudze, cik modīgs pasaules uztveres standarts. Ja cilvēkam ir 35 vai 50 gadi, tas taču vēl nenozīmē, ka viņš nemetīs pie malas kritisku domāšanu, turpinās lasīt garus tekstus, nepāries pie "memīšiem" un videoierakstiem, nenoraidīs riebīgus jautājumus no sērijas "Ko jūs patiesībā par to zināt?" un nesāks prasīt kaut ko morāli izcilu:

— izmaksāt visiem padomju represijās cietušajiem 100500 miljardus, "jo tur taču bija miljoniem upuru";

— izdalīt visiem strīdīgās teritorijas, "jo mums ir milzīga valsts un mēs ar to netiekam galā";

— izdalīt 100500 miljardus visiem, kas cietuši PSRS sabrukumā, "jo tas bija tautas īpašums, izlaupīts un sazāģēts";

— atteikties no raķetēm, jo ar visiem taču jādzīvo mierā; ieviest milzīgus pabalstus visiem, par visu un no 18 gadu vecuma, jo cilvēkus tak vajag saudzēt; dekriminalizēt narkotiku tirdzniecību, jo tūkstošiem nabaga zēnu un meiteņu, kas tajā pieķerti, ar salauztām dzīvēm gadiem ilgi sēž cietumā;

— un tā tālāk, bez gala un bez malas.

Visos gadījumos kareivīgajiem ideālistiem nav ne jausmas, kādus reālu efektu nesīs tāda balodīšu spārnu plivināšana. Viņus tas neinteresē, tas ir nepatīkami un atbaidoši.

Te atliek tikai just līdzi "pieaugušajiem" (ne vecuma, bet lomas ziņā), kas spiesti vadīt bērnu – kareivīgo ideālistu veidotas sabiedrības.

 Iespējams, Vāciju var glābt gāze no nebrīvās Krievijas. Bet ja nu nebrīvā, pieaugusī Krievija, kas gatava labot ideālistu sataisītās ziepes, vienreiz vienkārši pagaisīs?

31
Tagi:
kodolreaktors, Tramps, ASV, Krievija, zaļā enerģija
Vēja turbīnas, foto no arhīva

Pēc epidēmijas novārgušajām ekonomikām draud "zaļā vētra"

33
(atjaunots 18:04 21.05.2020)
Koronavīruss liek pārvērtēt attieksmi pret dažādākajiem mūsu dzīves aspektiem un problēmām. Viena no tām ir ogļskābās gāzes emisija un cīņa pret to. Viedokļi ir dažādi.

Sāksim ar klimatisko skepticismu. Patiešām, cilvēces un konkrētu valstu iespējas novirzīt resursus konkrētām nozarēm ir ierobežotas. Vai vispār ir vērts tērēt tos cīņai ar globālo sasilšanu (šajā jomā, neskatoties uz atjaunojamās enerģētikas cenu lejupslīdi, ir liels skaits risinājumu, kas nav attaisnoti tīri ekonomiski) laikā, kad veselības aprūpes sistēma, arī valstīs ar aktīvu diskusiju ekoloģijas jomā, nepārprotami nespēj tikt galā ar pašreizējo situāciju. Turklāt koronavīruss ir konstatējis arī šo sistēmu fundamentālos trūkumus. Iespējams, labāk būtu novirzīt papildu resursus medicīnai, nevis, piemēram, ogļskābās gāzes pārtveršanas un apglabāšanas sistēmām? Jautājumu portālā RIA Novosti analizē Aleksandrs Sobko. 

Otrs pols – ekoloģiskie aktīvisti. Situāciju ar koronavīrusu viņi traktē no sava viedokļa: mēs redzam, ka pat relatīvi neliela epidēmija pilnībā paralizējusi ikdienas dzīvi. Koronavīrusa epidēmija ir tikai neliela problema salīdzinājumā ar grūtībām, ar ko cilvēce var saskarties sakarā ar globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām. Var tikai iztēloties, kādas graujošas sekas būs nākotnē. Tātad vajag tikai pastiprināt klimata tēmu un spert apņēmīgākus soļus cīņā ar klimata izmaiņām.

© Sputnik / Евгений Одиноков

Atstāsim lasītāja ziņā viņam tuvākā viedokļa izvēli un paskatīsimies uz problemātiku no mazliet cita leņķa.

Ņemot vērā epidēmiju un ekonomikas lejupslīdi, mazinās energonesēju pieprasījums vārda plašākajā nozīmē: cietīs gan naftas un gāzes nozare (to mēs patlaban vērojam), gan arī atjaunojamie enerģijas avoti (parādās visas pazīmes: tiek prognozēts manāms jaunu atjaunojamās enerģētikas avotu ieviešanas sarukums salīdzinājumā ar plāniem pirms koronakrīzes).

Rezultātā, pirmkārt, atjaunojamās enerģijas avotu piekritējiem rodas kārdinājums radīt īpaši labvēlīgu režīmu "zaļajai" enerģētikai. Otrkārt, kad sāksies ekonomikas atjaunošanās, aizvietot tradicionālo energonesēju apjomus pret atjaunojamajiem avotiem. Tas ir, sagrābt tirgus daļu "starpsugu" cīņā (atjaunojamie avoti pret fosilo degvielu).

Kas šim nolūkam jādara? Atkal jāizmanto ārpustirgus ietekmes metodes. Jaunie regulēšanas pasākumi vēl var parādīties (galu galā, dekarbonizācijas plāni Eiropā nekur nav pazuduši). Taču nebūt ne visas valstis cīņā ar izmešiem ir noskaņotas tikpat apņēmīgi kā ES. Tāpēc mēs redzam, kā koronavīrusa fonā plešas plašumā "verbālās intervences" par labu klimatiskajiem jautājumiem. To līmenis ir ļoti augsts. Romas pāvests uzskata, ka koronavīruss ir "dabas atbilde" klimatiskajai krīzei. Savukārt ANO gluži nopietni informē, ka viens no iemesliem kuru dēļ koronavīruss ir parādījies un izplatās, ir klimata pārmaiņas.

Tagad – konkrēti par degvielas veidiem un enerģētikas nozarēm. Transporta sektora problēmu kontekstā konsaltinga aģenrūra "Wood Mackenzie" brīdināja: šogad elektromobiļu pārdošanas apjomi pasaulē kritīsies par 43%. Protams, šos datus vēl jāsalīdzina ar tradicionālo automašīnu pārdošanas apjomu kritumu – arī tām neklāsies viegli. Vienlaikus ir skaidrs, ka naftas pieprasījumu tagad ietekmē nevis automašīnu pārdošanas samazināšanās, bet gan esošā autoparka apstāšanās. Tradicionālās automašīnas un elektromobiļa konkurence no ekonomikas viedokļa (atstāsim malā komfortu, uzpildes infrastruktūras esamību un visu pārējo) notiek tā saucamās pilnās īpašuma vērtības sfērā, kas ietver gan automašīnas cenu, gan izdevumus degvielai vidēja ekspluatācijas termiņa laikā. Naftas cenu krituma gadījumā priekšrocības ir tradicionālo automašīnu pusē.

Naftas tirgus daļas ieņemšana elektromobiļiem nav viegla lieta. Jau pirms krīzes tika pārdoti aptuveni tikai 2,2 milj. elektromobiļu gadā, tāpēc pat "zaļākās" prognozes paredz ilgstošu (aptuveni 10 gadi) tradicionālo dzinēju degvielas pieprasījuma pieaugumu. Elektromobiļu tirgus apjomi ir pārāk mazi, liela nozīme ir arī tam, ka nav iespējams ātri palielināt ražošanas jaudas, arī akumulatoru ražošanu.

Tomēr nostādne par tādu aizvietošanu parādās. Nesen izdevumā The Guardian publicētā raksta nosaukums "Vai koronavīruss nogalinās naftas rūpniecību un palīdzēs glābt klimatu?" ir pietiekami daiļrunīgs. "Naftas paātrināta norieta" piekritēji cer, ka pie cenas 35 dolāru apjomā par barelu 75% naftas ieguves projektu nespēj segt pat kapitālos izdevumus.

Tātad kompānijas pārtrauks investīcijas lētajā naftā, un pakāpeniski sāksies atkāpšanās no šīs degvielas.

Apstrīdama nostādne. Gan tāpēc, ka līdz ar cenu pieaugumu naftas un gāzes kompānijās atgriezīsies interese par jaunām investīcijām (jaudas tomēr ir milzīgas). Gan tāpēc, ka visi pēdējie notikumi naftas tirgū un pašizmaksas vērtējums liecina, ka ir virkne valstu ar zemu pašizmaksu (līdz 40 dolāriem). Starp tām ir arī Tuvie Austrumi un Krievija. Investīcijas šeit ir iespējamas arī zemu naftas cenu  apstākļos, cietīs tikai iemaksas budžetā.

Kurp tad, pēc "koronavīrusa stimulētās energopārejas" piekritēju domām, aizies investīcijas, ko būtu varējusi saņemt nafta? Vai uz atjaunojamajiem enerģijas avotiem.

Cīņas otrā arēna ir elektroenerģijas tirgi, kuros atjaunojamie enerģijas avoti konkurē ar siltuma ģenerāciju. "Zaļā enerģētika" koronavīrusa fonā jau ir saskārusies ar grūtībām. To vidū ir piegādes ķēdīšu traucējumi, dolāra cenas pieaugums, sadalītās (mājas) ģenerācijas apstākļos – fakts, ka iedzīvotāji nav gatavi investēt otrā plāna uzdevumos. Piemēram, Austrālijā aizkavējas triju gigavatu "vēja" un "saules" uzstādīšana. Viena no problēmām – ASV dolāra kurss pret Austrālijas dolāru ir pieaudzis. Tiek prognozēta atjaunojamo avotu ieviešanas samazināšanās.

Līdz ar koronavīrusa problēmu "vējam" un "saulei" parādās vēl viens šķērslis – pakāpeniski tiek atcelts finansiālais atbalsts.

Piemēram, Ķīna šogad (tas nenotiek pirmo reizi) būtiski samazinājusi subsīdijas atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Par 50% samazināts atbalsts Saules baterijām un pilnībā (!) atceltas subsīdijas dārgākā tipa vēja ģenerācijai – ārzonai (vēja ģeneratori uzstādīti jūrā). Investīcijas "zaļumā" 2019. gadā Ķīnā kritās par 8%, Saules enerģijas ģenerācijas sfērā – par 33%.

Tomēr zaļajai enerģētikai joprojām saglabājas galvenā ārpustirgus priekšrocība – "nepastāvīgās" enerģijas izpirkšanas prioritāte un nekādu saistību energosistēmas jautas uzturēšanas aspektā.

Galvenā bāze – siltuma ģenerācija – nekur nav pazudusi un cieš zaudējumus jau tagad. 60% ogļu staciju Ķīnā strādā ar zaudējumiem. Cita starpā – arī tāpēc, ka tradicionālā ģenerācija nes atbildību par jaudas saglabāšanu, bet siltumstaciju noteiktās jaudas izmantošanas koeficients sarūk atjaunojamās enerģētikas augošās daļas fonā.

Atjaunojamās enerģijas un tradicionālās ģenerācijas pretrunas ir veidojušās pēdējos gados objektīvu iemeslu dēļ. Tagad, koronavīrusa fonā problēmu skaits pieaug, tātad augs arī konkurence un pretrunas. Rietumvalstīs paredzēts papildu atbalsts atjaunojamās enerģijas avotiem ar dekarbonizācijas plānu starpniecību – klimata pārmaiņu problēmas ietvaros. Pārējās valstīs palielināsies "klimatiskās nostādnes" spiediens.

33
Tagi:
ekonomiskā krīze, koronavīruss
Pēc temata
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību
Valsts budžets vējā: pāreja pie "zaļās" enerģijas var izputināt Latviju
Latvija pieprasa Eiropas Komisijai pastiprināt klimata mērķus
Trešajai daļai "zaļās" enerģijas ražotāju atņēma valsts atbalstu
Krievija nopelnīs uz globālās sasilšanas rēķina
Ruslans Pankratovs

Ruslans Pankratovs norāda, kādu risku atspoguļo incidents restorānā Jūrmalā

0
(atjaunots 07:12 26.05.2020)
Restorāna "Kūriņš" īpašnieka izturēšanās ir spilgta neonacisma izpausme, un Nacionālās apvienības paustais atbalsts paceļ ideju valsts līmenī, uzsvēra politiķis Ruslans Pankratovs.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Jūrmalas restorāna "Kūriņš" apmeklētāji, ko iestādes īpašnieks Arnis Ābelītis 9.maijā izraidīja Georga lentītes dēļ, sakarā ar incidentu vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs.

Iesniegumi uzrakstīti vairākām iestādēm, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja starptautiskās tiesību aizsardzības organizācijas "Latvijas krievu pasaule" priekšsēdētājs, politiskās partijas "Rīcība" līderis Ruslans Pankratovs, kurš sniedza atbalstu cietušajiem.

"Mēs uzrakstījām septiņus iesniegumus: Valsts policijai, iekšlietu ministram, Ģenerālprokuratūrai, tiesībsargam, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kā arī divām Saeimas komisijām. No Kriminālā likuma viedokļa "Kūriņa" īpašnieka darbībās ir diskriminācija un etniskā naida kurināšana līdz ar Administratīvā kodeksa pārkāpumiem," pastāstīja Pankratovs.

Pēc viņa domām, valda viedoklis: ja jau iestāde ir privāta, īpašnieks var rīkoties, kā vēlas, taču tie ir maldi.

"Jebkuram restorānam ir sociālā slodze, ņemot vērā to, ka pakalpojumu joma ir publiska. Nekādā gadījumā nav pieļaujama nekāda diskriminācija, par to paredzama atbildība pēc likuma," paskaidroja Pankratovs.

Viņš uzsvēra, ka restorāna īpašnieka izturēšanās ir satraucoša pazīme no iekšpolitiskās situācijas viedokļa.

"Latents nacionālisms valstī vienmēr ir bijis, tomēr Ābelīša uzvedība pārkāpj visas pieklājības robežas, bet Nacionālās apvienības vadītājs sāk tādu cilvēku demonstrēt kā piemēru. Tas ir absolūti nepieļaujami. Mēs redzam situācijā spilgtu neonacisma izpausmi un šīs idejas "iecementēšanu" valsts līmenī. Tas ir trauksmains signāls," paziņoja Pankratovs.

Politiķis norādīja, ka nekādi normatīvie akti neaizliedz Georga lenti Latvijā, un Ābelīša darbības jebkurā gadījumā ir pārkāpums. "Šī parkāpuma pakāpe jānosaka tiesībsargājošajām iestādēm, un mēs ceram, ka mūsu iesniegumi vismaz kādu vedīs pie prāta," piebilda Pankratovs.

Iepriekš rīdziniece Nadja Petrova pastāstīja, ka 9.maijā restorāna "Kūriņš" īpašnieks paziņoja, ka viņas ģimenei jānoņem Georga lentītes, vai arī viņiem nebūs iespējams apmeklēt iestādi. NA līderis Raivis Dzintars atzinīgi novērtēja Ābelīša soli.

Панкратов объяснил опасность инцидента с русскими в Юрмале
0
Tagi:
Ruslans Pankratovs, Arnis Ābelītis, nacionālisms, Georga lentīte
Pēc temata
Atteicās apkalpot krievus: kādus likuma pantus pārkāpis restorāns Jūrmalā
"Kurus vēl neielaidīs?": latviešu reklāmas speciālists nosodīja antikrievisko kafejnīcu
Patriots ar puvuma smaku. Ko slēpj restorāna īpašnieks, kurš atteicās apkalpot krievus