Bites, foto no arhīva

Pasaule aprēķina zaudējumus bišu masveida bojāejas rezultātā

103
(atjaunots 10:22 08.09.2019)
ASV no 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada aprīlim bišu saimju skaits sarucis par 40,7%, liecina biškopju ikgadējās aptaujas rezultāti, ko organizē Merilendas universitātes zinātnieki.

Cilvēce negaidot saskārusies ar jauniem draudiem – bišu izmiršanu. Šī gada pirmajos mēnešos četros Brazīlijas štatos vien gājis bojā aptuveni pusmiljards apputekšņotāju. ASV gada laikā bišu saimju skaits samazinājies par 40 procentiem. Krievijā bišu masveida bojāeja fiksēta trīsdesmit reģionos, zaudējumi vērtējami triljona rubļu apmērā. Par to, kādus draudus nes bišu apokalipse, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Bišu apokalipse

Pusgada laikā četros Brazīlijas štatos vien gājis bojā aptuveni pusmiljards apputekšņotāju, paziņojusi Nacionālā biškopju asociācija. ASV no 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada aprīlim bišu saimju skaits sarucis par 40,7%, liecina biškopju ikgadējās aptaujas rezultāti, ko organizē Merilendas universitātes zinātnieki. Tā ir plašākā kukaiņu-apputekšņotāju bojāeja visā novērojumu vēsturē.

Bites ASV kļūst tik retas un vērtīgas, ka šogad Kalifornijā parādījies jauna veida noziegums – bišu stropu zādzības no dravām ar mērķi pārdot tos tālāk.

Šī gada jūnijā un jūlijā Krievijā bites masveidā gāja bojā vismaz trīsdesmit reģionos: Maskavas, Ņižegorodsnas, Rjazaņas, Rostovas, Saratovas apgabalos, Krasnodaras un Altaja novados, Tatarstānā, Udmurtijā utt.

"Kukaiņu-apputekšņotāju izmiršanas tempi visā pasaulē ir palielinājušies simtiem reižu, - savā pārskatā konstatēja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. – Aptuveni 40% apputekšņotāju, it īpaši bites un tauriņi jau atrodas uz izmiršanas robežas."

Lielo ražu pretējais aspekts

Pagaidām zinātnieki nevar norādīt, kas tieši nogalina bites, taču biškopji vaino fermerus, kuri nodarbojas ar augkopību. Piemēram, monokultūru izplatīšanās nodara kaitējumu kukaiņu uztura bāzei.

Tāpat kā cilvēki, arī bites nespēj izdzīvot, pārtiekot tikai no viena tipa produkta. Taču aizvien lielāks skaits fermu izvēlas specializāciju – audzē vienu kultūru, tāpēc kukaiņi ir spiesti pārvarēt pārlietu lielu attālumu, lai atrastu nepieciešamo uzturu.

Taču apputekšņotāju bojāejas galvenais iemesls ir pesticīdi. Vēloties pasargāt lauksaimniekus no klimata pārmaiņu sekām un nostiprināties pasaules pārtikas tirgū, nacionālās valdības pakāpeniski samazina kontroli pār ķimikāliju pielietojumu lauksaimniecībā.

Piemēram, ANO vērtē, ka Brazīlijā pēdējo 25 gadu laikā pesticīdu pielietošanas mērogi pieauguši par 770%. Kopš šī gada janvāra valsts Lauksaimniecības ministrija apstiprinājusi 290 jaunus preparātus, ieskaitot fipronilu un glifosātu, kas aizliegti Eiropā kā iespējamie kancerogēni.

Brazīlijas Biškopju asociācijas prezidents Karloss Alberto Bastoss pastāstīja aģentūrai Bloomberg, ka lielākajā daļā bojāgājušo bišu atrastas fipronila pēdas. "Tas liecina, ka mēs visi esam saindēti," viņš uzsvēra.

Donalds Tramps, vēlēdamies atbalstīt fermerus, kuri cieš tirdzniecības karā ar Ķīnu, atļāvis lietot virkni agrāk aizliegtu preparātu. Jūlijā ASV Apkārtējās vides aizsardzības aģentūra (EPA) paziņoja, ka daži no tiem ir ļoti bīstami medus bitēm. Aģentūra izvirzīja prasību pesticīdu ražotājiem sniegt uz iesaiņojuma brīdinājumu: "Šis produkts ir ļoti toksisks bitēm un citiem kukaiņiem-apputekšņotājiem."

Bišu masveida bojāeja Krievijā ir novedusi pie nebijuša konflikta starp Lauksaimniecības produktu kontroles iestādi Rosseļhoznadzor (RSHN) un Ekonomiskās attīstības ministriju (EAM). RSHN paziņoja, ka katastrofas iemesli meklējami 2011. gadā, kad EAM pārņēma gandrīz visas pilnvaras pesticīdu kontroles jomā, un tagad tie tiek pielietoti bez kontroles.

RSHN preses sekretāre Jūlija Melano pastāstīja žurnālistiem, ka iepriekš iestāde rūpīgi kontrolējusi gan pesticīdu ražotājus, gan agrārās produkcijas ražotājus, kuras izgatavošanai vai transportēšanai tiek izmantotas ķimikālijas.

"Tolaik tika pārbaudīti tirgi, mazumtirdzniecība, ievesto pesticīdu autentiskums. Šie pasākumi ļāva ik gadus atrast desmitiem tūkstošu iesaiņojumu viltotu vielu, pārtraukt simtiem tonnu falsificētu ķimikāliju lietošanu lauksaimniecībā, slēgt pagrīdas ražotnes," atzīmēja Melano un uzsvēra, ka pēdējo astoņu gadu laikā pesticīdu un agronomijas ķimikāliju ražošana, glabāšana, realizācija un pielietošana netiek kontrolēta gandrīz nemaz.

EAM norādīja, ka apsūdzības ir "vienpusējas" un precizēja, ka no 2011. gada atbildību par šo jomu uzņēmušās vairākas iestādes, tostarp arī RSHN.

Pasaule bez āboliem un šokolādes

ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācija norādīja, ka bišu masveida izmiršanas rezultātā krasi saasinās pārtikas problēmu draudi visā pasaulē – bez apputekšņošanas radikāli samazināsies 87 pasaules vadošo kultūru, piemēram, ogu, ābolu, bumbieru, gurķu, kakao, piparu, tomātu, sīpolu un kāpostu ražība.

No apputekšņošanas vitāli atkarīgas ir arī gandrīz visas eļļas kultūras – saulespuķe, rapsis, kokoss un eļļas palma. Apdraudēta būs gaļas un piena lopkopība, jo labākie govju un aitu uztura augi – lucerna un āboliņš arī ir atkarīgi no apputekšņotājiem – bitēm. Tāpat var satraukties tekstila ražotāji – bez bitēm kokvilnas raža vidēji krītas par 62%, pie tam krasi pasliktinās šķiedras kvalitāte.

Armands Krauze sola novietot Rīgas domē bišu stropus
© Sputnik / Константин Чалабов

Kopumā, liecina ANO pārskats, lauksaimniecības kultūras, ko apputekšņo bites, nodrošina produkcijas ražošanu par 577 miljardiem dolāru gadā. Tikai ASV vien šo kukaiņu ieguldījums nacionālajā ekonomikā ir vērtējams 15 miljardu dolāru apjomā gadā.

Tātad kukaiņu-apputekšņotāju masveida izmiršanas radītie zaudējumi var sasniegt kolosālas summas. Piemēram, Krievijas Nacionālā biškopju un bišu produkcijas pārstrādātāju asociācija vērtē, ka bišu bojāejas radīti zaudējumi šogad sasniedz triljonu rubļu.

Tā kā vidēji drava ar visām iekārtām un produkcijas krājumiem maksā aptuveni 1,5-2 miljonus rubļu, un bojāgājušo dravu skaits mērojams simtos, vērtējums ir reāls.

Veselībai kaitīgs medus

Runa ir ne tikai par biškopju tiešajiem zaudējumiem. Būs arī netiešie – visiem. Pirmais un acīmredzamais – medus kļūs dārgāks. Speciālisti uzskata, ka tas būs īpaši manāms 2020. gadā, jo daudzas bišu saimes, kam neizdosies savākt pietiekamu pārtikas rezervi, ziemu nepārcietīs.

Medus cenu pieaugums nākamvasar, domājams, sasniegs 20-50%. Neizbēgama ir viltojumu parādīšanās. Arī dabīgais medus vairs nebūs "veselīgs" – ļoti iespējams, ka tajā ir insekticīdi, tostarp arī ļoti bīstami veselībai.

Vidēja termiņa perspektīvā mēs saskarsimies ar galveno lauksaimniecības kultūru ražības krišanos un strauju cenu pieaugumu dārzeņiem, galvenajām lauksaimniecības kultūrām, augļiem, riekstiem un ogām. Daudzi taupības dēļ būs spiesti vairāk lietot uzturā cieti saturošus produktus – rīsus, kukurūzu un kartupeļus. Tas negatīvi iespaidos cilvēku veselību. "Ražības krišanās īpaši apdraud vairāk nekā 820 miljonus cilvēku visā pasaulē, kuri jau tagad nevar sātīgi paēst," uzsvēra ANO organizācijas pārskata autori.

Attīstītās valstīs cenšas izstrādāt tehnoloģiskus bišu aizvietotājus – dronus, ko plānots izmantot apputekšņošanai. Taču tādas tehnoloģijas vēl ilgi nebūs pieejamas un neglābs no cenu pieauguma.

Augu apputekšņošana ar rokām, kas dažkārt tiek pielietota, piemēram, Ķīnā, arī neglābs – procesa darbietilpīguma rezultātā gala produkta cena būs 65 reizes augstāka nekā bišu pielietošanas gadījumā.

103
Pēc temata
Rīgas centrā video tika iemūžināts mežonīgo bišu uzbrukums
Bišu spiets terorizē Vecrīgas iemītniekus
Ukraina

Ukraina iestājas NATO? Vai ukraiņi kļūs par placdarmu iebrukumam Krievijā

21
(atjaunots 13:35 07.08.2020)
Pakāpeniska atteikšanās no Kalašņikova automātiem, kopīgas mācības, izlūkinformācijas apmaiņa- Ukrainas politiķus un ģenerāļus ļoti iedvesmojis NATO īpašā partnera statuss.

Pēc viņu domām, tas pamatīgi tuvina iestāšanos aliansē. Par to, kādas perspektīvas patiesībā pavērušās Kijevai, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Sapņi par spēcīgu aizbildni

Jau janvārī Ukraina lūdza NATO piešķirt īpašā partnera statusu ar paplašinātām iespējām. Jūnijā lūgums tika izpildīts. Kijeva gavilē. Kādas tad īsti ir tās "paplašinātās iespējas"?

Pirmkārt, tās nozīmē dalību Ziemeļatlantijas alianses mācībās, kas Ukrainas BS agrāk bija liegta. Bet tam – ātrāka un padziļināta izlūkošanas datu apmaiņa. Augstākā rada jau ķērusies pie tiesiskās bāzes, tostarp pie atbilstošiem grozījumiem likumā "Par izlūkošanu".

Ukrainas Aizsardzības ministrij pievērsusi uzmanību tam, ka partnerība "ļaus piekļūt mūsdienīgai pieredzei un spēku un līdzekļu prioritārai sertifikācijai". Kijeva varēs ieguldīt savu artavu NATO operāciju plānošanā, Ukrainas speciālistiem būs tiesības ieņemt amatus alianses štābā un citās struktūrās.

Paplašināsies sadarbība kiberdraudu, starptautiskā terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā.

NATO īsteno Paplašināto iespēju programmu (Enhanced Opportunities Partner, EOP) no 2014. gada. Toreiz partneru statusu saņēma Zviedlrija, Somija, Austrālija, Gruzija un Jordānija. Galvenais mērķis – pastiprināt bruņoto spēku operatīvo savienojamību. Katrai valstij izvēlas konkrētus pasākumus, ņemot vērā nacionālās vajadzības.

Gatavs placdarms

Kijeva uzskata, ka partnera statuss liecina par "valsts lielo nozīmi visa bloka acīs". Sak, pilnvērtīga iestāšanās aliansē tagad ir garantēta.

Tomēr eksperti, kam RIA Novosti lūdza komentārus, atzīmē, ka tam nav nekāda sakara ar realitāti.

"Ukrainas "drīzā ieiešana" Ziemeļatlantijas blokā ilgst jau vairākus gadus, - konstatēja analītiskā kluba "Valdai" eksperts Artjoms Kurejevs. – NATO pastāvīgi izdomā Kijevai kaut kādus reklāmas gājienus. Spilgts piemērs - paplašināto iespēju partnera statuss. Patiesībā Ukraina vēl ilgi neatbildīs alianses kritērijiem. To ļoti labi saprot gan Briselē, gan Vašingtonā."

Ukrainas oficiālie dati liecina, ka valsts izdevumi aizsardzībai atbilst prasībām – 5,4% no IKP (2019. gadā). Tomēr UBS, pēc speciālistu domām, nekādi neiederas NATO.

"Tiesa, tā nav galvenā problēma. Daudz svarīgāk ir tas, ka NATO neuzņem valstis ar neatrisinātām teritoriālajām problēmām un gruzdošiem konfliktiem, - uzsvēra Kurejevs. – Kijeva aliansei nav vajadzīga. Briselei tāpat pietiek galvassāpju, piemēram, ar tiem pašiem grieķiem un turkiem. Arī Berlīnes un Vašingronas pretrunas neuzlabo situāciju."

Acīmredzamsa ir arī cita nianse: partnera statuss Ukrainai piešķirts savtīgiem nolūkiem. Militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs ir pārliecināts, ka tas automātiski paredz alianses militārā kontingenta dislokāciju valstī.

"Tagad viņi varēs sākt karadarbību no Ukrainas teritorijas, - paskaidroja eksperts. – Turklāt bez jebkādām saistībām no NATO puses. Tas ir, hipotētiskas agresijas gadījumā Kijevu neaizstāvēs. Tātad noteikumi ir visnotaļ ellišķīgi. UBS ļaus piedalīties mācībās, sniegt palīdzību. Kā Gruzijai. Taču viņus alianse neuzņēma. Mēs atceramies ar ko viss beidzās, kad Tbilisi uzbruka Dienvidosetijai – NATO pat pirkstu nepakustināja."

Nezaudē cerības

Un tomēr pēcmaidana Ukraina visiem spēkiem tiecas iestāties aliansē. Jau 2014. gada decembrī Augstākā rada apstiprināja divu likumu grozījumus, atsakoties no ārusbloku valsts statusu un apsolīja nodrošināt Bruņoto spēku atbilstību NATO. Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka par NATO partneri Kijeva kļuvusi tikai politisku iemeslu dēļ.

"Lai ko NATO runātu par šo lēmumu, politiskais zemteksts ir nepārprotams – apstākļos, kad Kijeva atklāti sabotē Minskas protokolu izpildi, par ko pati alianse vairākkārti ieteikusies. Kijeva turpina karu Donbasā. To vienkārši nevar vērtēt citādi, kā vien Ukrainas valdības destruktīvā kursa mērķtiecīgu atbalstu," teica Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Viņa piebilda, ka Ukrainas jaunais statuss NATO nekādi neietekmēs bruņotā konflikta noregulēšanu valsts dienvidrietumos.

Pie tam Maskava pastāvīgi pievērš uzmanību Kijevai sniegto augošo militāro palīdzību no ASV. Piemēram, ASV aizsardzības budžeta 2021. gadam projekts paredz desmitiem miljonu dolāru bruņojuma piegādēm Ukrainai.

"Plānots pat uzstrādāt programmu UBS attīstības kompleksam atbalstam, - precizēja ĀM. – Acīmredzot, ASV ir noskaņotas izmantot NATO partnera ar paplašinātām iespējām statusa piešķiršanu Ukrainai, lai stiprinātu savu ietekmi valsts aizsardzības sektorā. Vašingtona vienmēr aktīvi mudināja Kijevu reformēt bruņotās struktūras un nodrošināt militārās rūpniecības kompleksa pāreju pie NATO standartiem."

Pēc būtības, ar tamlīdzīgiem soļiem Vašingtona atbalsta "kara partiju" Kijevā un atbalsta Ukrainas valdības soļus: Minskas protokolu sabotāža un karadarbības turpināšana Donbasā.

21
Tagi:
uzbrukumi, NATO, Krievija, Gruzija, Ukraina
Pēc temata
Tramps aicina Eiropu nežēlot naudu Ukrainai
Bloķēt Krimu. ASV nopietni ķērušās pie Melnās jūras
Latvija sveic Ukrainu ar integrāciju, eksperti uzskata, ka tā neredzēs NATO 20 gadus
(OTRK) Iskander

Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā

27
(atjaunots 13:26 07.08.2020)
Krievija stiprina nacionālo un starptautisko drošību, piesedzot ar raķešu kompleksiem "Iskander" savas sauszemes un jūras robežas.

Stratēģija ir loģiska: jo vairāk raķešu kompleksu un iespējamā kaitējuma potenciālajam agresoram, jo stabilāks ir miers Eiropā un Āzijā, norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Avīzes "Izvestija" informācijas avots Krievijas Aizsardzības ministrijā atklāja, ka operatīvi taktiskie raķešu kompleksi (OTRK) "Iskander" tiks izmantoti triecienam pa pretinieka jūras desantu un kuģiem. Sauszemes spēku raķešu brigādes sākušas apgūt jūras kauju taktiku. Komplekss pretinieka desanta atvairīšanai jau tehnoloģiski ir gatavs.  OTRK "Iskander M" atšķiras darbības rādiusa un precizitātes ziņā. Analogu tam nav visā pasaulē.

"Iskander" šaušanas mācības jūrā notika 20. jūlijā KF Bruņoto spēku Dienvidu kara apgabala raķešu grupējuma pēkšņās pārbaudes laikā. OTRK nosacīti likvidēja militārās tehnikas grupu, tai izsēžoties krastā no desanta kuģiem, un neļāva nosacītā pretinieka jūras desantam ieņemt Melnās jūras krastu.

Integrācijā ar bruņoto spēku kontroles automatizēto sistēmu "Iskander" krasta aizsardzības dziļumā spēj reālā laika režīmā saņemt informāciju par mērķiem no aviācijas, flotes, izlūkiem, bezpilota lidaparātiem un  apšaudīt kustīgus mērķus jūrā (ar pretinika kuģu kursa un ātruma korekciju). OTRK "Iskander M" raķetes nespēj pārtvert nekādas esošās un perspektīvās PRA sistēmas. Tās pārvar 500 km 4 minūšu laikā, pie tam kaujas galviņas 9M728 vai R-500 novirzās no mērķa ne vairāk kā par vienu metru. Sadraudzībā ar krasta raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion" (attālums jūrā – 260 un 350 km atbilstoši), spēcīgākais "Iskander" spēj nostiprināt ešelonēto aizsardzību un padarīt Krievijas jūras robežas patiešām nepieejamas.

Iepriekš Krievijas AM ziņoja, ka ar OTRK "Iskander M" tiks apbruņotas visas desmit raķešu brigādes un plānots savormēt vēl trīs. Krievijas aizsardzības rūpniecība laiž klajā divus brigāžu komplektus gadā. vienlaikus tiek modernizēti "Iskander" ar mērķi celt kompleksu efektivitāti.

Kuģu apšaude

Par Krievijas krasta aizsardzību atbild Baltijas, Ziemeļu, Klusā okeāna, Melnās jūras flotes un Kaspijas flotiles kara kuģi, jūras aviācija un krasta spēki. Liela loma ir mobilajiem pretkuģu raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion". Laika gaitā ierinda krastā kļūst "blīvāka". Piemēram, 2019. gadā Baltijas flote saņēma pati savu tanku pulku – aizsardzībai no desanta, bet Melnās jūras floti nostiprina trešais gaisa desanta pulks Krimā.

Neordinārais lēmums – piesaistīt krasta aizsardzībai Sauszemes spēku raķešu brigādes ar kompleksiem "Iskander M" ļauj operatīvi paplašināt Krievijas precīzo ieroču potenciālu jūras karadarbības arēnā.

Saskaņā ar izstrādātāja datiem, Krievijas raķešu brigādes komplektu veido 51 mašīna, ieskaitot 12 starta iekārtas, 12 transporta-pielādēšanas, 11 štāba un 14 sagādes mašīnas. Tātad divu minūšu laikā brigāde var palaist 24 raķetes (līdz atkārtotai pielādēšana). Pastiprinātās brigādes zalve – 32 raķetes. Jo lielāku skaitu mērķu "Iskander" likvidēs jūrā, jo mazāk Krievijas karavīriem nāksies karot krastā. Tās nav liekas raizes, jo domājamā pretinieka mūsdienu uzbrukuma taktika paredz dažādus jūras desanta variantus (Baltija ir īpaši bagāta ar tamlīdzīgām NATO mācībām). Tiek izspēlēts desants neiekārtotā krastā un jūras kājnieku aizhorizonta izsēdinašana no desanta kuģiem – ātrgaitas kuteros un helikopteros ar eskorta  triecina kuģu un aviācijas atbalstu. "Iskander M" masveida trieciens 500 km attālumā var izjaukt tamlīdzīgu pretinieka operāciju pašā sākumā. Pie tam OTRK komandas var tikpat efektīvi atbalstīt arī Krievijas jūras kājnieku darbības.

Ne velti kompleksu "Iskander M" dalība mācībās vienmēr īpaši kaitina NATO vadību – tai nav nekā, ko likt pretī. Un tagad alianse saņem jaunus sveicienus – jūrā. Modernizētie "Iskander" kompleksi un jūras mērķiem pielāgotās raķetes ar palielinātu darbības rādiusu ("Rosteh" apsolīja) ļaus manāmi ierobežot NATO Jūras spēku provokatīvo aktivitāti un stiprināt starptautisko drošību Krievijas robežu perimetrā. Jāpiebilst, ka Krievija nevienu neapdraud, tā tikai asimetriski atbild uz Rietumu naidīgajiem soļiem, adekvāti reaģē uz Rietumu militārā bloka augošo trieciena potenciālu Baltijas un Melnās jūras reģionā. Ja alianse pārtrauks dislocēt Krievijas robežu tuvumā nepārprotami pret Krieviju vērstas PRA pozīcijas un jaunas militārās bāzes, "Iskander" demonstrēs savas unikālās iespējas tikai poligonos.

Neatvairāma kvaziballistika

OTRK "Iskander M" ir paredzēts neliela izmēra un teritorijā izkliedētu mērķu precīzai likvidācijai ar vairāku tipu kaujas galviņām, kuru vidū ir arī kodoltermiskais bruņojums līdz 500 km attālumā. tēmēšanai tiek izmantota inerciāla navigācijas sistēma un GLONASS satelītu signāls. Fināla zonā aktivizējas "gudrā" optiskā paštēmēšanas galviņa, kas nodrošina precizitāti līdz dažiem metriem. Raķešu mērķi iespējams mainīt lidojumā, tāpēc iespējams uzbrukt mobiliem mērķiem, ieskaitot pretinieka kuģus.

Kompleksa rīcībā ir divu tipou raķetes: aeroballistiskās 9M723, kas pārvietojas pa kvaziballistisku trajektoriju līdz 50 km augstumā, un spārnotās 9M728, jeb R-500, kas tuvojas mērķim nelielā augstumā. "Iskander" raķetēm ir maza atstarojošā virsma, sarežģīta lidojuma trajektorija (to vada gāzes dinamiskās un aerodinamiskās stūres), un tās nespēj pārtvert neviena esošā PRA un PGA sistēma. Pēc starta un mērķa tuvumā raķetes enerģiski manevrē ar pārslodzi 20-30g apmērā. Raķetes starta masa – 3,8 tonnas, garums – 7,2 metri, ātrums pārsniedz 2 km/sek., intervāls starp divu raķešu startiem – 1 minūte.

Galvenie likvidācijas objekti krastā – pretinieka raķešu kompleksi un reaktīvās zalves uguns sistēmas pozīcijās, kara aviācija aerodromos, komandpunkti un sakaru mezgli. OTRK "Iskander M" pārspēj labākos ārvalstu analogus (Lance, ATACMS, Pluton) precizitātes, raķešu starta sagatavošanas ātruma un citu īpašību ziņā. Kompleksa galvenās priekšrocības: stratēgiskā mobilitāte, iespēja slēpti organizēt kaujas dežūru un palaist raķetes, lidojuma uzdevuma automātisks aprēķins un ievadīšāna, augsta kaujas uzdevuma izpildes ticamība apšaudes un radioelektroniskās cīņās apstākļos. Atgādināšu, ka Krievijas "Iskaner" ir sekmīgi pārbaudīti kaujas apstākļos Sīrijas Arābu Republikas teritorijā. Salīdzinājumam: ASV atteicās no sava "Iskander" analoga, jo kompānija "Raytheon" nespēja izstrādāt jaunu modernu OTRK Pentagona vajadzībām.

27
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Amerikāņu medijs pastāstīja par Krievijas kompleksu, no kura baidās NATO
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
"Maskavu noteikti sasniegs": ko amerikāņi vēlas uzstādīt Eiropā
Dīvans, foto no arhīva

Latvija atjaunojusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro pašizolācija

0
(atjaunots 11:03 08.08.2020)
Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs, bīstoties no jauniem Covid-19 uzliesmojumiem, atjaunojis valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro divas nedēļas ilga pašizolācija.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Pašizolācija Latvijā ir jāievēro, atgriežoties no valstīm, kurās koronavīrusa infekcijas līmenis pārsniedz 16 gadījumus uz 10 000 iedzīvotāju.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iekļāvis atjaunotajā sarakstā 17 Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstis. Starp tām ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija un Kipra.

Tāpat divas nedēļas nāksies pasēdēt mājās pēc Monako, Andoras, Sanmarīno, Austrālijas, Marokas un Kanādas, kā arī Krievijas un Baltkrievijas apmeklējuma vai tranzīta caur šīm valstīm.

Vakar Latvijā veikti 2137 koronavīrusa testi, fiksēti seši jauni infekcijas gadījumi.

SKPC informēja, ka trīs inficētie kontaktējušies ar citiem slimniekiem, viens atgriezies no Polijas, vēl viens gadījums saistīts ar Covid-19 uzliesmojumu Murjāņu sporta ģimnāzijā, par sesto inficēto informācija vēl tiek precizēta.


0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19