Bites, foto no arhīva

Pasaule aprēķina zaudējumus bišu masveida bojāejas rezultātā

103
(atjaunots 10:22 08.09.2019)
ASV no 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada aprīlim bišu saimju skaits sarucis par 40,7%, liecina biškopju ikgadējās aptaujas rezultāti, ko organizē Merilendas universitātes zinātnieki.

Cilvēce negaidot saskārusies ar jauniem draudiem – bišu izmiršanu. Šī gada pirmajos mēnešos četros Brazīlijas štatos vien gājis bojā aptuveni pusmiljards apputekšņotāju. ASV gada laikā bišu saimju skaits samazinājies par 40 procentiem. Krievijā bišu masveida bojāeja fiksēta trīsdesmit reģionos, zaudējumi vērtējami triljona rubļu apmērā. Par to, kādus draudus nes bišu apokalipse, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Bišu apokalipse

Pusgada laikā četros Brazīlijas štatos vien gājis bojā aptuveni pusmiljards apputekšņotāju, paziņojusi Nacionālā biškopju asociācija. ASV no 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada aprīlim bišu saimju skaits sarucis par 40,7%, liecina biškopju ikgadējās aptaujas rezultāti, ko organizē Merilendas universitātes zinātnieki. Tā ir plašākā kukaiņu-apputekšņotāju bojāeja visā novērojumu vēsturē.

Bites ASV kļūst tik retas un vērtīgas, ka šogad Kalifornijā parādījies jauna veida noziegums – bišu stropu zādzības no dravām ar mērķi pārdot tos tālāk.

Šī gada jūnijā un jūlijā Krievijā bites masveidā gāja bojā vismaz trīsdesmit reģionos: Maskavas, Ņižegorodsnas, Rjazaņas, Rostovas, Saratovas apgabalos, Krasnodaras un Altaja novados, Tatarstānā, Udmurtijā utt.

"Kukaiņu-apputekšņotāju izmiršanas tempi visā pasaulē ir palielinājušies simtiem reižu, - savā pārskatā konstatēja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. – Aptuveni 40% apputekšņotāju, it īpaši bites un tauriņi jau atrodas uz izmiršanas robežas."

Lielo ražu pretējais aspekts

Pagaidām zinātnieki nevar norādīt, kas tieši nogalina bites, taču biškopji vaino fermerus, kuri nodarbojas ar augkopību. Piemēram, monokultūru izplatīšanās nodara kaitējumu kukaiņu uztura bāzei.

Tāpat kā cilvēki, arī bites nespēj izdzīvot, pārtiekot tikai no viena tipa produkta. Taču aizvien lielāks skaits fermu izvēlas specializāciju – audzē vienu kultūru, tāpēc kukaiņi ir spiesti pārvarēt pārlietu lielu attālumu, lai atrastu nepieciešamo uzturu.

Taču apputekšņotāju bojāejas galvenais iemesls ir pesticīdi. Vēloties pasargāt lauksaimniekus no klimata pārmaiņu sekām un nostiprināties pasaules pārtikas tirgū, nacionālās valdības pakāpeniski samazina kontroli pār ķimikāliju pielietojumu lauksaimniecībā.

Piemēram, ANO vērtē, ka Brazīlijā pēdējo 25 gadu laikā pesticīdu pielietošanas mērogi pieauguši par 770%. Kopš šī gada janvāra valsts Lauksaimniecības ministrija apstiprinājusi 290 jaunus preparātus, ieskaitot fipronilu un glifosātu, kas aizliegti Eiropā kā iespējamie kancerogēni.

Brazīlijas Biškopju asociācijas prezidents Karloss Alberto Bastoss pastāstīja aģentūrai Bloomberg, ka lielākajā daļā bojāgājušo bišu atrastas fipronila pēdas. "Tas liecina, ka mēs visi esam saindēti," viņš uzsvēra.

Donalds Tramps, vēlēdamies atbalstīt fermerus, kuri cieš tirdzniecības karā ar Ķīnu, atļāvis lietot virkni agrāk aizliegtu preparātu. Jūlijā ASV Apkārtējās vides aizsardzības aģentūra (EPA) paziņoja, ka daži no tiem ir ļoti bīstami medus bitēm. Aģentūra izvirzīja prasību pesticīdu ražotājiem sniegt uz iesaiņojuma brīdinājumu: "Šis produkts ir ļoti toksisks bitēm un citiem kukaiņiem-apputekšņotājiem."

Bišu masveida bojāeja Krievijā ir novedusi pie nebijuša konflikta starp Lauksaimniecības produktu kontroles iestādi Rosseļhoznadzor (RSHN) un Ekonomiskās attīstības ministriju (EAM). RSHN paziņoja, ka katastrofas iemesli meklējami 2011. gadā, kad EAM pārņēma gandrīz visas pilnvaras pesticīdu kontroles jomā, un tagad tie tiek pielietoti bez kontroles.

RSHN preses sekretāre Jūlija Melano pastāstīja žurnālistiem, ka iepriekš iestāde rūpīgi kontrolējusi gan pesticīdu ražotājus, gan agrārās produkcijas ražotājus, kuras izgatavošanai vai transportēšanai tiek izmantotas ķimikālijas.

"Tolaik tika pārbaudīti tirgi, mazumtirdzniecība, ievesto pesticīdu autentiskums. Šie pasākumi ļāva ik gadus atrast desmitiem tūkstošu iesaiņojumu viltotu vielu, pārtraukt simtiem tonnu falsificētu ķimikāliju lietošanu lauksaimniecībā, slēgt pagrīdas ražotnes," atzīmēja Melano un uzsvēra, ka pēdējo astoņu gadu laikā pesticīdu un agronomijas ķimikāliju ražošana, glabāšana, realizācija un pielietošana netiek kontrolēta gandrīz nemaz.

EAM norādīja, ka apsūdzības ir "vienpusējas" un precizēja, ka no 2011. gada atbildību par šo jomu uzņēmušās vairākas iestādes, tostarp arī RSHN.

Pasaule bez āboliem un šokolādes

ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācija norādīja, ka bišu masveida izmiršanas rezultātā krasi saasinās pārtikas problēmu draudi visā pasaulē – bez apputekšņošanas radikāli samazināsies 87 pasaules vadošo kultūru, piemēram, ogu, ābolu, bumbieru, gurķu, kakao, piparu, tomātu, sīpolu un kāpostu ražība.

No apputekšņošanas vitāli atkarīgas ir arī gandrīz visas eļļas kultūras – saulespuķe, rapsis, kokoss un eļļas palma. Apdraudēta būs gaļas un piena lopkopība, jo labākie govju un aitu uztura augi – lucerna un āboliņš arī ir atkarīgi no apputekšņotājiem – bitēm. Tāpat var satraukties tekstila ražotāji – bez bitēm kokvilnas raža vidēji krītas par 62%, pie tam krasi pasliktinās šķiedras kvalitāte.

Armands Krauze sola novietot Rīgas domē bišu stropus
© Sputnik / Константин Чалабов

Kopumā, liecina ANO pārskats, lauksaimniecības kultūras, ko apputekšņo bites, nodrošina produkcijas ražošanu par 577 miljardiem dolāru gadā. Tikai ASV vien šo kukaiņu ieguldījums nacionālajā ekonomikā ir vērtējams 15 miljardu dolāru apjomā gadā.

Tātad kukaiņu-apputekšņotāju masveida izmiršanas radītie zaudējumi var sasniegt kolosālas summas. Piemēram, Krievijas Nacionālā biškopju un bišu produkcijas pārstrādātāju asociācija vērtē, ka bišu bojāejas radīti zaudējumi šogad sasniedz triljonu rubļu.

Tā kā vidēji drava ar visām iekārtām un produkcijas krājumiem maksā aptuveni 1,5-2 miljonus rubļu, un bojāgājušo dravu skaits mērojams simtos, vērtējums ir reāls.

Veselībai kaitīgs medus

Runa ir ne tikai par biškopju tiešajiem zaudējumiem. Būs arī netiešie – visiem. Pirmais un acīmredzamais – medus kļūs dārgāks. Speciālisti uzskata, ka tas būs īpaši manāms 2020. gadā, jo daudzas bišu saimes, kam neizdosies savākt pietiekamu pārtikas rezervi, ziemu nepārcietīs.

Medus cenu pieaugums nākamvasar, domājams, sasniegs 20-50%. Neizbēgama ir viltojumu parādīšanās. Arī dabīgais medus vairs nebūs "veselīgs" – ļoti iespējams, ka tajā ir insekticīdi, tostarp arī ļoti bīstami veselībai.

Vidēja termiņa perspektīvā mēs saskarsimies ar galveno lauksaimniecības kultūru ražības krišanos un strauju cenu pieaugumu dārzeņiem, galvenajām lauksaimniecības kultūrām, augļiem, riekstiem un ogām. Daudzi taupības dēļ būs spiesti vairāk lietot uzturā cieti saturošus produktus – rīsus, kukurūzu un kartupeļus. Tas negatīvi iespaidos cilvēku veselību. "Ražības krišanās īpaši apdraud vairāk nekā 820 miljonus cilvēku visā pasaulē, kuri jau tagad nevar sātīgi paēst," uzsvēra ANO organizācijas pārskata autori.

Attīstītās valstīs cenšas izstrādāt tehnoloģiskus bišu aizvietotājus – dronus, ko plānots izmantot apputekšņošanai. Taču tādas tehnoloģijas vēl ilgi nebūs pieejamas un neglābs no cenu pieauguma.

Augu apputekšņošana ar rokām, kas dažkārt tiek pielietota, piemēram, Ķīnā, arī neglābs – procesa darbietilpīguma rezultātā gala produkta cena būs 65 reizes augstāka nekā bišu pielietošanas gadījumā.

103
Pēc temata
Rīgas centrā video tika iemūžināts mežonīgo bišu uzbrukums
Bišu spiets terorizē Vecrīgas iemītniekus
Militāro mācību novērotājs, foto no arhīva

Ideāls ierocis: Krievijā tapis elektromagnētiskais lielgabals ar 10 km darbības rādiusu

41
(atjaunots 14:41 08.07.2020)
Krievija sekmīgi izmēģina uzbrukuma bezpilota lidaparātus un bruņutehniku ar mākslīgo intelektu, kā arī tāla darbības rādiusa līdzekļus potenciālā pretinieka moderno kaujas sistēmu un robotu likvidācijai.

Informācijas avoti Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksā ziņo: elektromagnētisko lielgabalu garantētas mērķa neitralizācijas attālums sasniedzis 10 kilometrus. Tas nozīmē, ka tiešas redzamības zonā pretinieka mūsdienīgo gaisa un virszemes bruņojumu iespējams vienā acumirklī pārvērst par metāllūžņu kaudzi – elektromagnētiskais impulss sadedzina kontroles un tēmēšanas aparatūras komponentus. Beztrokšņainais šāviens ilgst milisekundi, nav ne uguns, ne dūmu vai atdeves. Ar parastajiem radiolokācijas vai satelītu izlūkošanas līdzekļiem neizdosies fiksēt EM lielgabala pozīciju rajonu.

Agrāk EM lielgabala darbības rādiuss sasniedza 3 kilometrus. Jaunā bruņojuma veida izmēģinājumi poligonā ilgst kopš 2015. gada, lielgabali sekmīgi "dedzina" dronus gaitā un dažādas iekārtas uz zemes. paredzēta Krievijas militārās elektronikas aizsardzība no EM lielgabala "draudzīgās uguns" ietekmes. Piemēram, holdinga "Roselektronika" speciālisti izstrādājuši ferrīta šķiedru, kas spēj pasargāt mūsdienu bruņutehnikas, zenītraķešu kompleksu un lidmašīnu elektroniskās iekārtas no pretinieka radioelektroniskas cīņas (REC) līdzekļiem.

Termiņi, kādos jaunais EM lielgabals tiks uzņemts bruņojumā, nav nosprausti, tomēr Krievija tiem ir pavisam tuvu, panākumi ir acīmredzami. Šodien izmēģinājumu paraugi spēj ievērojamā attālumā satriekt pretinieka bezpilota lidaparātus, helikopterus un spārnotās raķetes. Jaunais lielgabals uzstādījis rekordu kā pretgaisa aizsardzības līdzeklis – tas "sadedzināja" mācību mērķi gaisā 10 kilometru attālumā. Ja darbības attālumu izdosies palielināt līdz 20 kilometriem, mērķu kategroijā iekļūs arī mūsdienu kara lidmašīnas (no augstuma viedokļa). Domāju, Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa (ARK) jaunie sasniegumi nebūs ilgi jāgaida. Krievijas armija jau izmanto radioelektroniskos ieročus ar jauniem fizikas principiem, nesen Sputnik stāstīja par tālvadības atmīnēšanas mašīnu "Listva".

EM lielgabali priekšējā līnijā

Bruņojums, kura pamatā ir elektromagnētiskā starojuma tehnoloģija, pēc darbības principa ir tuvs REC sistēmām. Pulvera un metāla vietā Krievijas EM lielgabals izmanto augstas frekvences starojuma enerģiju. Starojums izplatās gaismas ātrumā. Pagaidām grūtības rada milzīgais enerģijas patēriņš, tomēr tehnoloģijas pastāvīgi attīstās. Perspektīvā EM lielgabalus būs iespējams izvietot uz sestās paaudzes smagajiem bezpilota iznīcinātājiem, sauszemes spēku tehnikas un JKF kuģiem.

Ja cīņas laukā bez acīmredzamiem iemesliem atteiksies darboties lidmašīnas un helikopteri, bezpilota lidaparāti, spārnotās raķetes, tanki un cita pretinieka bruņutehnika, - pret viņiem vērstas jaunas kara tehnoloģijas.

EM lielgabals tiek uzskatīts par neletālu ieroci – tas iznīcina elektroniku, taču saudzē dzīvo spēku. Cietais elektromagnētiskais starojums ir bīstams cilvēka veselībai, var kaitēt nervu, imūnajai un citām organisma sistēmām. Tomēr, ja EM impulss "sadedzinās" mikroshēmas un apturēs pilotējama lidaparāta dzinēju, pilota liktenis ir izlemts – arī katapulta neiedarbosies.

Elektromagnētisko bruņojumu veido vesels instrumentu spektrs, kas paredzēti darbam konkrētos sektoros. Magnētisko lauku iespējams izmantot lādiņa sākuma ātruma piešķiršanai, kā alternatīvu pulverim klasiskajā artilērijā (sliežu lielgabals). Krievijā prioritāte piešķirta REC sistēmām, elektromagnētiskajām bumbām, kas spēj atslēgt pretinieka radio un elektronisko aparatūru 4 km rādiusā, tas ir, atstāt spēkus bez sakariem un pārvaldes, pārvērst vienības par neorganizētu pūli. EM lielgabals ir jauns mūsdienīgs uzvaras elements.

Interesanti, ka elektromagnētiskā lielgabala ideja dzima vienlaikus Krievijā un Francijā Pirmā pasaules kara laikā. Tās pamatā bija vācu pētnieka Johana Karla Frīdriha Gausa, elektromagnētisma teorijas autora, darbi. Ideja apsteidza savu laiku un militārajā tehnikā netika pielietota praktiski: franču modelis paātrināja 50 gramus smagu lādiņu līdz ātrumam 200 m/sek. un piekāpās parastajai artilērijai.

Krievijā izstrādātais projekts palika neīstenots. Elektromagnētisko ieroču idejas atkal atdzima XXI gs. sākumā. Arcimoviča sliežu lielgabals 2011. gadā tika sekmīgi izmēģināts Krievijas Zinātņu akadēmijas Augsto temperatūru apvienotā institūta Šaturska filiāles laboratorijā. Elektromagnētiskais lielgabals šāva ar ļoti maziem lādiņiem, taču šie "zirnīši" ar elektromagnētisko paātrinājumu pārvērta plazmā tērauda plāksnes, ko sastapa savā ceļā. Piecus gadus vēlāk Krievijas speciālisti paātrināja matēriju gandrīz līdz pirmajam kkosmiskajam ātrumam, un kopš tā laika spēruši lielus soļus uz priekšu.

Partneri atpaliek

Pie elektromagnētisko lielgabalu projektiem strādā ASV, Izraēla, Turcija, Francija, Ķīna. Tomēr neviena no šīm valstīm nav panākusi "augstās frekvences uguns" efektīvu darbību 10 kilometru attālumā. piemēram, ASV Jūras spēki pērnvasar izmēģināja sliežu lielgabalu ar palaistā lādiņa ātrumu līdz 2041 m/sek. Jāpiezīmē, ka cietais ķermenis (ne elektromagnētiskais impulss) tomēr nav pārsniedzis mūsdienu pulvera artilērijas lādiņa maksimālo ātrumu (2500 m/sek.). Nākotnes karam tāds paātrinājums nav pietiekams.

Sliežu lielgabals ir elektromagnētiskā lielgabala paveids. Tā galvenie elementi ir enerģijas avots, komutāciju aparatūra un divas sliedes ar elektrovadītspēju, 1-5 metrus garas. Šāviens notiek augsta sprieguma padeves brīdī, pateicoties plazmas (speciāla ieliktņa sadegšana) enerģijas mijiedarbībai ar elektromagnētisko lauku. Amerikāņi izmēģina 475 mm sliežu lielgabalu (to izstrādājušas kompānijas "General Atomics" un "BAE Systems") kopš 2000. gadu sākuma, tomēr panākumi nav acīmredzami. 23 kg smags lādiņš, kas izlido no stobra ar aptuveni 2200 m/sek. ātrumu, var radīt milzu kaitējumu. Nav zināms, kurp un cik tālu tas lido.

Sliežu lielgabala liktenis ASV Jūras spēkos nav apskaužams. Tā resurss – daži desmiti šāvienu un milzīgais enerģijas patēriņš lika atteikties no bruņojuma izvietošanas uz amerikāņu modernā eskadras kuģa Zumwalt. Kuģis nevar kļūt par sava bruņojuma upuri, bet EM lielgabala pielietojuma laikā bija paredzēts atslēgt gandrīz visu kuģa elektroniku, ieskaitot PGA un PRA sistēmas. ASV Jūras kara institūta speciālisti galu galā ieteica izmantot Zumwalt tipa "eskadras superkuģus" tikai kā komandas kuģus. Pētījumi turpinās. Modernā bruņojuma sfērā vadošās valstis nepārprotami atpaliek no Krievijas.

41
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, bruņojums, Krievija
Ryanair kompānijas lidmašīna lidostā Rīga

"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni

50
(atjaunots 00:48 08.07.2020)
Latvijā apbalvojumus saņēmuši uzņēmumi par "dzīvotspēju" un "noturību". Pasniegtas platīna, zelta, sudraba, bronzas un dimanta balvas. Kas tie par uzņēmumiem, ko paveikuši un kas aiz tā visa slēpjas.

Latvijā ir tā saucamais "Ilgtspējas indekss" – dzīvotspējas, noturības rādītājs. Ir pat Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts. Tas nodibināts 2011. gadā ar mērķi "stiprināt un padziļināt", uzlabot izpratni par atbildīgu un tālredzīgu darbību, veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību. Un tā tālāk tādā pašā garā. Tā stāsta, kad grib iestāstīt, kur likta sponsoru naudiņa.

Šogad un pērn nominantu rindās iespraucās uzņēmumi, kuru dzīvotspēju liek apšaubīt nesenie notikumi, problēmas ekonomikā, Covid-19 radītā krīze, bankroti un tehnogēnās katastrofas.

Aizejot izslēdziet gaismu

Platīna, zelta, sudraba, bronzas un dimanta (jaunums) balvas tika pasniegtas 11. jūnijā. Bet divas dienas iepriekš Rīgā un tās apkaimē notika īsts blackout – avārijas dēļ bez elektrības palika 160 000 mājsaimniecību un uzņēmumu. Taču šausmīgākais ir tas, ka cilvēki palika gluži kā vecene pie sasistas siles – bez interneta, elektrības.

Aū-ū-u! Kur ir jūsu pilsoniskā atbildība?

Lai nu būtu kā būdams, kā jau parasti starp ilgtspējīgākajiem ir "Latvenergo" un tā meitiņas: "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls". Labi, avārija, elektrības nebija, kam negadās. Taču to, ka uzņēmumi savlaicīgi neinformēja par iemesliem un sekām, daudzi uzskata par ideālu bezatbildību.

Veļas mazgātava bākā? Oriģināli

Vēl viens interesants piemērs. Par uzņēmumu, kas veicinājis Latvijas ekonomikas ilgtermiņa stiprināšanos, 2019. gadā kļuvusi "PNB Banka". Tās dzīvotspēja pēc balvas saņemšanas ilga vēl divus mēnešus – pēc tam Eiropas Centrālā banka atņēma licenci par "neuzticamību un aizdomīgiem darījumiem".

Starp citu, laimīgo uzvarētāju vidū regulāri redzamas zviedru banku Swedbank un SEB filiāles Latvijā. Līdz ar dažādiem cēlsirdīgiem darbiem tās demonstrē biznesam un iedzīvotājiem piemēru atbildīgai attieksmei pret biznesu un sabiedrību.

Vārdu sakot, tikumības etaloni. Tomēr jau pērn noskaidrojās, ka Swedbank un Danske Bank nodaļas Baltijā astoņus gadus spēlējušās ar aizdomīgiem darījumiem par kopsummu 3,8 miljardu eiro apmērā. Tātad veicinājušas naudas atmazgāšanu īpaši astronomiskos apmēros.

Šī gada jūnijā Zviedrijas finanšu inspekcija piesprieda sodu SEB banku grupai 1 miljarda kronu (95 miljoni eiro) apmērā par naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem Baltijas valstīs.

Lai nu būtu naudas atmazgāšana. Kam negadās. Taču Latvijas banku kopējie finansiālie rādītāji, kad no tām ar rūdītu dzelzs skrāpi izskrāpēja nerezidentu, pārsvarā – NVS valstu uzņēmēju – naudu, rada bažas par sistēmas stabilitāti.

Šī gada pirmo piecu mēnešu laikā Latvijas banku peļņa sarukusi 4,3 reizes – tā demonstrē aizvainojošus 28,6 miljonus eiro.

Gar logiem vilcieni nebrauks

Un visbeidzot, kādreizējais Latvijas ekonomikas flagmanis, čempions nodarbinātā personāla skaita un budžetā iemaksāto nodokļu ziņā. "Latvijas dzelzceļš".

Diemžēl Krievijas tranzīta novirzīšana (nevar būt, ka ilgtspējas indeksa sastādītāji neko nezināja par šo faktoru) uz pašmāju ostām LDz daudzmiljonu peļņu ir pārvērtusi par zaudējumiem 9,328 milj. eiro apmērā saskaņā ar pērnā gada rezultātiem.

Savukārt koronakrīze lika uzņēmumam ar izstieptu roku iet pie valsts (trūkst naudas infrastruktūras kvalitātes un drošu pārvadājumu nodrošināšanai) un ziņot, ka tiks atlaists 1,5 tūkstotis darbinieku. Uzņēmums pat izdomājis iznomāt savu staciju telpas košļeņu, saldējuma un limonādes pārdevējiem – tāpat kā jau labu laiku rīkojas lidosta.

Arī Rīgas lidosta un valsts aviopārvadātājs "airBaltic" no koronakrīzes izgājuši paplucināti, tomēr airBaltic uz nodokļu maksātāju rēķina valsts palielināja kapitālu par 286 miljoniem eiro. Interesanti, ka aviokompānijas prezidents gadā saņem miljonu eiro, 30 reizes vairāk nekā Latvijas prezidents.

Šogad nominantu un laureātu rindās nekādu īpašu izmaiņu nav. Paldies Dievam, tajās nav slēgtās PNB Bankas, toties ir LDz kravu pārvadātājs "LDz Cargo", "Rīgas siltums" un lielākie tirdzniecības tīkli (kamēr cilvēkiem vēl ir nauda, viņi maksās par siltumu un ēdienu), "Latvenergo" un tā meitasuzņēmumi, SEB, Swedbank, starptautiskā lidosta "Rīga".

Un vēl viena odziņa – psihoneiroloģiskā slimnīca "Strenči". Tagadējās politikas un ekonomikas apstākļos šī profila uzņēmumi patiešām var būt droši par savu nākotni.

Apbalvojums pasniegts pēc nāves

Protams, gribētos šo to pavaicāt indeksa sastādītājiem. Indekss atgādina "apbalvojumu, kas varonim piešķirts pēc nāves". Tomēr viņus var saprast. Ja izsvītrot no sarakstiem visus uzņēmumus, par kuru ilgtermiņa stabilitāti ir pamatotas šaubas, nepaliks neviens. Varbūt tikai iepriekšminētā slimnīca.

Un vēl. Kas tas ir – "ilgi"? Tas ir relaltīvs jēdziens. Senajiem grieķiem un pārējiem actekiem divi tūkstoši gadu ir tīrais sīkums. Bet Latvijai, kas pavisam nesen atguvusi neatkarību, pat 15 gadi ir milzīgi ilgs laiks. Protams, labāk gan būtu bez mantas konfiskācijas, tas ir, nezaudējot lielākos uzņēmumus un veselas perspektīvas nozares, par kādām Latvijā sevi vēl nesen uzskatīja banku joma un tranzīts.

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm

Īstam biznesam nekas neliek šķēršļus – ne laiks, ne attālums. Nesen Latvija parakstīja līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA).

Cerēsim, ka izdosies nopelnīt vismaz uz kosmosa rēķina. Ja tik Latvijai orbītā atkal nespraudīs spieķus riteņos kaut kādi nerezidenti un dažu valstu tīkojumi pēc latviskā miermīlīgā kosmosa.

50
Tagi:
Latvija, ekonomika
Fonda Vēsturiskā atmiņa vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs

Vēsturnieks atbildēja uz Latvijas vēstnieka spriedumiem par 1939.-1940. gadu notikumiem

0
(atjaunots 16:20 08.07.2020)
Vēsturnieks Aleksandrs Djukovs paskaidroja, kāpēc Latvijas vēstnieka Krievijā Māra Riekstiņa viedoklis jautājumā par Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai ir nepamatots.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš norādīja, ka fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā rakstā "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu". Pie tam Riekstiņš atzīmēja, ka vēsturnieka vārdi neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina materiālā.

Sarunā ar Sputnik Latvija Djukovs atgādināja, ka viņa publikācijas pamatā ir arhīva dokumenti, kas pirmo reizi ieraudzījuši dienas gaismu.

"Tie ir nesen atslepenotie dokumenti no Krievijas prezidenta arhīva. Tie rāda, ka lēmums par Baltijas galīgo inkorporāciju PSRS sastāvā tika pieņemts Kremlī nevis 1939. gada septembrī, maijā vai jūnija sākumā, bet gan 1940. gada jūnija beigās un jūlija sākumā," pastāstīja Djukovs.

Vēsturnieks apstiprināja, ka viņa slēdziens nesakrīt pilnībā ar tēzi Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kurā teikts, ka lēmums par inkorporāciju pieņemts 1939. gada rudenī.

"Lieta tāda, ka dokumenti, ar kuriem strādāju es, tika iekļauti zinātniskajā apgrozījumā pēc tam, kad Putina raksts bija sagatavots. Tajā vienkārši nebija iespējams ņemt vērā jaunos atradumus arhīvos. Esmu pārliecināts: ja raksts būtu iznācis vēlāk, mēs ieraudzītu citādus formulējumus, pamatotus ar jaunajām arhīvu liecībām. Tāpēc Latvijas vēstnieka mēģinājumi izlikties, ka mans viedoklis balstās uz netiešiem slēdzieniem, ir nepamatoti," uzsvēra Djukovs.

Viņš atgādināja, ka Krievijas vēsturnieki jau ilgus gadus iekļauj zinātniskajā apgrozījumā jaunas arhīvu liecības par Krievijas un Baltijas attiecībām, paplašinot avotu bāzi.

"Esam spiesti strādāt ne tikai par sevi, bet arī Latvijas kolēģu vietā. Piemēram, pērn publicējām dokumentus no Latvijas vēstniecības arhīva par 1939.-40. gadu. Lai arī tie glabājas Latvijā, vietējie vēsturnieki ar tiem nav strādājuši. Gribētos, lai Latvijas vēstnieks Krievijā tam pievērstu uzmanību," konstatēja Djukovs.

Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju apgalvo, ka PSRS to bija okupējusi līdz 1991. gadam. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka par "padomju okupāciju" Baltijas valstīs 1940. gadā nevar būt ne runas, Baltijas pievienošana PSRS tiek uzskatīta par tālaika starptautisko tiesību normām atbilstošu. Turklāt laikā, kad republikas bija PSRS sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu), tajās darbojās nacionālās varas iestādes.

0
Tagi:
fonds "Vēsturiskā atmiņa", Māris Riekstiņš, Latvija
Pēc temata
Baltijas valstis Otrā pasaules kara priekšvakarā: arhīvi stāsta neglītu patiesību
Kolektīva pašiedvesma: kāpēc Latvija atkal cilā "okupācijas" kompensāciju tēmu
Krievijas kultūras ministrs devis vēstures mācību Viļņas mēram
Neapgūtā vēstures mācība: kāpēc nevēlēšanās nožēlot grēkus nāk par ļaunu