M20

Sliktāk par nāvi. Pie kādiem aizliegtajiem ieročiem paslepus strādā ASV

217
(atjaunots 12:27 06.09.2019)
Jauna tipa raķetes, masu iznīcības ieroču pielietošana, kosmosa militarizācija un vēlme atsākt kodolizmēģinājumus – pēdējos gados ASV it kā visiem spēkiem cenšas pavērst pasauli jauna aukstā kara virzienā un sākt jaunas bruņošanās sacīkstes.

Vašingtona atklāti, vienu pēc otra lauž starptautiskos līgumus dažāda veida ieroču neizplatīšanas jomā. Pie tam, ieskatoties vēsturē, kļūst skaidrs, ka nereti līgumu galvenais pārkāpējs ir pats Baltais nams. Par to, kā amerikāņi nepilda savas saistības – RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Iegansts atradīsies

Nesen ASV izmēģināja jaunu sauszemes bāzes spārnoto raķeti ar konvencionālo konfigurāciju. Tā trāpīja nosacītajā mērķī vairāk nekā piecsimt kilometru attālumā. Tas notika tikai divas nedēļas pēc Līguma par mazā un vidējā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INF) laušanas.

Nelielais laika sprīdis starp ASV izstāšanos no līguma un jauno ieroču izmēģinājuma sākumu apstiprina, ka Vašingtona jau iepriekš gatavojusies lauzt INF un izstrādājusi aizliegtos ieročus, nepildot vienošanos. Pie tam Vašingtona par vienošanās pārkāpumu apsūdzēja Maskavu, nesniedzot nekādus pierādījumus.

"Varu teikt, ka mēs esam vīlušies par redzēto, - pašreizējo situāciju komentēja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. – Neapšaubāmi, vidēja darbības attāluma sauszemes bāzes raķetes izmēģinājumi, kas, protams, neatbilst Līgumam par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm, saasina situāciju drošības jomā Eiropā un pasaulē. (..) Pirmkārt, amerikāņi izmēģināja šo raķeti pārlieku ātri – pārlieku ātri pēc paziņojuma par izstāšanos no līguma. Šī iemesla dēļ mums ir pamats uzskatīt, ka darbs pie šīs raķetes, pie tās izmantošanas uz zemes (tā ir jūras bāzes raķete) sākās ilgu laiku pirms tika meklēti iegansti, lai izstātos no līguma."

Arī Krievijas Ārlietu ministrija informēja, ka ASV jau ilgu laiku gatavojušās lauzt līgumu.

"Tik īsā laikā ir praktiski neiespējami īstenot tamlīdzīgus pasākumus, ja vien tie nav gatavoti iepriekš, - aģentūrai RIA Novosti pastāstīja ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. – Tātad esam saņēmuši acīmredzamu apstiprinājumu tam, ka ne tikai politiskā un propagandiskā, bet arī materiālā militāri tehniskā sagatavošanās ASV iziešanai no INF Vašingtonā ritēja ilgā laika periodā."

Pentagons precizēja, ka izmēģinātā raķete izstrādāta uz pazīstamās spārnotās raķetes Tomahawk bāzes, ko iepriekš izmantoja kuģi, zemūdenes un lidmašīnas. Raķete tika palaista no universālās starta iekārtas Mk-41, pret kuru Krievija iepriekš izvirzīja pretenzijas un pauda aizdomas, ka tā paredzēta ne tikai pretraķešu aizsardzības mērķiem.

Jauno raķešu izvēršanas vietas pagaidām nav izraudzītas, taču patlaban Mk-41 dislocēta Rumānijā, netālu no Krievijas robežām. Tās tiek izvietotas Eiropā no 2014.gadā. Jau tolaik Maskava paziņoja, ka Mk-41 ir piemērotas vidēja darbības attāluma trieciena raķešu Tomahawk palaišanai bez jebkādām modifikācijām.

Masu iznīcības ieroči

Atzīmēsim, ka arī iepriekš ASV ir izmēģinājušas, glabājušas un pat pielietojušas dažādu konvenciju aizliegtus ieročus un izmantojušas savas viltības, lai apietu starptautiskos līgumus.

Politologs Jurijs Svetovs
из личного архива Юрия Светова

Piemēram, ASV bāzēs vēl joprojām ir milzīgs daudzums ķīmisko ieroču, lai arī amerikāņi uzņēmušies saistības iznīcināt to krājumus jau līdz 2012.gadam. Runa ir par desmitiem tūkstošu tonnu dažādu kaujas indīgo vielu, piemēram VX, BZ, sinepju gāze (iprīts), zarīns, dažādi bināro ieroču komponenti un prekursori.

Aizkavēšanos ķīmisko ieroču utilizācijas jautājumā Vašingtona pamatoja ar iespējamiem riskiem apkārtējai videi, kā arī darbu augstajām izmaksām. Tāpat ASV un to sabiedrotie iebilst pret Krievijas ierosinājumu paplašināt aizliegto vielu sarakstu, jo veic dažādus eksperimentus ar tām.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis OPCW Aleksandrs Šuļgins konstatēja, ka NATO specializētajos centros rit aktīva aizliegto ķimikāliju pētniecība.

ASV izmantoja ķīmiskos ieročus militārajās operācijās jau pēc pievienošanās Konvencijai par to aizliegšanu. Piemēram, 2004.gadā, ieņemot Faludžas pilsētu Irākā, amerikāņi un briti apšaudīja dzīvojamos kvartālus ar lādiņiem ar kaut kādu uzliesmojošu vielu. Sākotnēji Pentagons noliedza šo faktu, taču, kad tika publicētas baismīgi apdegušu cilvēku, arī bērnu fotogrāfijas, amerikāņi bija spiesti atzīt, ka pielietoja ķīmiskos ieročus.

Vienlaikus amerikāņu militārie speciālisti turpina darbu pie cita masu iznīcības ieroča – bioloģiskā, lai arī ASV piedalās konvencijā par tā aizliegumu. Pie tam pētījumi un eksperimenti rit arī tiešā Krievijas robežu tuvumā. Piemēram, plaši pazīstams ir "Lugara sabiedriskās veselīas aprūpes pētījumu centrs" Tbilisi piepilsētā, kur, saskaņā ar Krievijas ĀM datiem, dislocēta ASV Sauszemes spēku medicīnisko pētījumu vienība. Līdz šim nav precīzi noskaidrots, kāds darbs tiek veikts laboratorijā Gruzijā, taču Maskava ir pārliecināta, ka ASV un Gruzijas valdības cenšas slēpt ASV karavīru darbības patieso saturu un virzienu, kuri pēta īpaši bīstamas infekcijas slimības. Krievijas Drošības padome uzskata, ka ASV izveidojušas vairāk nekā divus simtus bioloģisko kara laboratoriju visā pasaulē, tostarp arī Ukrainā, NVS valstīs un Afganistānā. Tajās tiek izstrādāti jaunas paaudzes bioloģiskie ieroči. Lielāko satraukumu rada fakts, ka eksperimentos laboratorijās  iesaistīti dzīvi cilvēki.

Bīstamais kosmoss

1967.gadā stājās spēkā PSRS, ASV un Lielbritānijas līgums, kas uzdeva tā dalībvalstīm atteikties no kodolieroču un citu masu iznīcības ieroču izvietošanas kosmosa telpā. Taču ASV pēdējos gados īsteno vairākus vērienīgus projektus ar mērķi radīt orbitālos uzbrukuma kompleksus.

Piemēram, "Dieva zizlis". Tā ideja ir sekojoša: orbītā nogādātie kosmiskie aparāti nes 5-10 metrus garus volframa stieņus. Lidojot pāri kādam objektam vai pilsētai, aparāti tos nomet uz Zemes. Ir neiespējami izvairīties no tamlīdzīgiem "lādiņiem", neviena pretraķešu sistēma nespēs notriekt izkaisītos stieņus – "zižļi" krīt milzu ātrumā, līdz 10 km/sek. Tāds ierocis nodarīs katastrofālu kaitējumu, kas mēroga ziņā salīdzināms ar kodolsprādzieniem.

Amerikāņi ir pamatīgi ķērušies pie kosmosa militarizācijas. Augustā darbu sāk Pentagona nesen izveidotais Kosmiskais štābs, kura darbība vērsta uz agresijas atvairīšanu un ASV nacionālo interešu aizsardzību kosmosā. Krievija nekavējoties reaģēja, norādot, ka Vašingtona veido priekšnoteikumus kosmiskās telpas militarizācijai. Iepriekš Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Pentagons uzskata kosmosu par potenciālo karadarbības teātri un atsakās no pārrunām par iespējām novērst ieroču dislokāciju kosmosā.

Tāpat Savienotās Valstis var izstāties arī no Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegumu. Turklāt amerikāņi izmanto to pašu scenāriju, kas tika likts lietā ar Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju. Krievijas politiskā vadība uzskata, ka tuvākajā laikā ASV informēs par nodomu atkāpties no minētā līguma.

Minētās bažas radušās sakarā ar ASV Aizsardzības ministrijas Izlūkošanas pārvaldes paziņojumiem par to, ka Krievija it kā esot veikusi kodolieroču izmēģinājumus. Pie tam izlūki nav snieguši detalizētu informāciju vai pierādījumus, kas apliecinātu minēto apgalvojumu. Krievija nepamatoti apsūdzēta par kodolieroču moratorija neievērošanu pēc "nulles jaudas" principa.

Spriežot pēc visa, ASV no jauna mākslīgi rada ieganstu, lai izstātos no kārtējā līguma, kas ietekmē drošību visā pasaulē un izveidojušos apturēšanas sistēmu.

217
Pēc temata
ASV armijas bāzi Polijā gatavo karadarbībai
Pentagons apsūdz Maskavu mēģinājumā izmainīt pasaules kārtību
Sešas bāzes – viena atbilde. Kā Minska un Maskava reaģēs uz ASV spēku ielenkumu
Bīstamo ilūziju gūstā: "jūras valdniece" met aci uz Baltijas jūru

Ar jaunajām sankcijām Rietumi nolaiž "dzelzs priekškaru"

21
(atjaunots 16:44 05.03.2021)
Par jaunajām sankcijām, ko Rietumi vērsuši pret Krieviju, ir viegli ironizēt– pārāk daudz šķietamu pretrunu un nekonsekvences ir lēmumos, kas pieņemti Alekseja Navaļnija dēļ. Grūtāk ir sameklēt loģiku.

Nav viegli aptvert loģiku, ko izmanto ASV un Eiropa, kā arī rietumvalstu mērķus. Taču viņu soļu plānveidība un saskaņotība neatstāj ne mazākās šaubas, neskatoties uz visiem paradoksiem un pat absurdu – pamatā ir itin racionāli apsvērumi, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Vispirms jāatzīmē, ka jau labu laiku, - kopš 2010. gadu vidus – eiropieši un amerikāņi nav demonstrējuši tādu solidaritāti un entuziasmu jautājumā par kopīgiem soļiem pret Krieviju. Abos Atlantijas okeāna krastos sankcijas tika izsludinātas vienā dienā, gandrīz vienlaikus, tātad, neapšaubāmi, pasākums bija režisēts. Arī "artilērijas apšaude" pirms ierobežojumiem bija organizēta pēc visiem dramaturģijas noteikumiem: vairākas nedēļas tika uzpūsta spriedze, finālā solīja kaut ko grandiozu.

Eiropas Komisijas galvenā mītne Briselē, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Faktiski kārtējo reizi viss beidzās ar "čiku". "Sodu" pārsvarā saņēmuši Krievijas varas struktūru vadītāji, kuriem no aizlieguma apmeklēt rietumvalstis un hipotētisku aktīvu iesaldēšanas tur nav ne silts, ne auksts. Līdzīga ir situācija arī zinātniskajās organizācijās, kas apsūdzētas par "bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu". Par īstu anekdoti var uzskatīt ASV lēmumu pārtraukt palīdzības sniegšanu Krievijai – rodas iespaids, ka amerikāņi patiešām vēl aizvien dzīvo 1999. gadā.

Pie tam pats Aleksejs Navaļnijs jau pirms dažiem mēnešiem atklāti apliecināja, ka ir bezjēdzīgas sankcijas pret "kaut kādiem pulkvežiem vai ģenerāļiem, kuri neko daudz pa pasauli neceļo un kam nav tādu lielu īpašumu vai bankas kontu Eiropā". Toreiz viņš aicināja Eiropas Savienību "pievērsties Krievijas oligarhu naudai".

Jāatzīst, ka trieciens lielajiem uzņēmējiem patiešām būtu daudz sāpīgāks – gan viņiem personīgi, gan visai nacionālajai ekonomikai. Par kopīgu stratēģisko projektu, tādu kā "Ziemeļu straume 2" slēgšanas negatīvo efektu pat nav ne runas. Tomēr Rietumi, neskatoties uz visiem "uzskrūvētajiem" rusofobajiem izteikumiem, atkal nolēmuši iztikt ar ārēji efektīviem un izaicinoši konfrontējošiem, taču, pēc būtības, absolūti bezjēdzīgiem soļiem.

Tikpat dīvains ir amerikāņu un eiropiešu viedoklis par opozicionāru, ko viņi tik nikni aizstāv.

No vienas puses, Rietumi pacēluši Navaļniju Kremļa galvenā ienaidnieka un – vienlaikus – galvenā upura rangā un izrāda viņam milzu godu. ES pat izstrādājusi jaunu globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem, un izsludinātie ierobežojumi ir šī režīma pirmā izpausme vēsturē. Eiropas cilvēktiesību tiesa pat nāca klajā ar pārsteicošu lēmumu, pieprasot blogera atbrīvošanu.

No otras puses, ir skaidrs, ka ASV un ES nelolo ne mazākās ilūzijas par blogera personību. Tā pati ECT nav saskatījusi politisku zemtekstu "Iv Roše" lietā, tajā pašā, kuras dēļ Navaļnijs nonāca kolonijā Vladimiras apgabalā.

Amnesty Intern

ational nelīdzēja visa viņu izcilā morālā elastība un politiskā konjunktūra. Organizācija atteicās uzskatīt opozicionāru par "sirdsapziņas gūstekni", un tās viedolo var saprast: Navaļnija kādreizējos komentāros ir redzams burtiski kliedzošs rasisms un ksenofobija.

Starp citu, ES pat domāja piešķirt savam jaunajam sankciju režīmam Alekseja Navaļnija vārdu. Tomēr, spriežot pēc visa, arī tur kādam laikus pielēcis, ka tā darīt nevajag, ņemot vērā "varoņa" aizkulisses.

Galu galā Rietumu, it īpaši Eiropas soļi patiešām izskatās kā svārstīšanās, mēģinājums izmantot pirmos pa rokai gadījušos un ne īsti labi piemērotos ieganstus konfliktam ar Maskavu. Kopumā tā ir ārēji nekonsekventu soļu virkne.

Tomēr viss kļūst skaidrs, ja notiekošajā saskatām ārkārtēju un pat mazliet panisku aizsardzību.

Krievijas attiecības ar Eiropu un ASV patlaban pārcieš kārtējo transformāciju. Pagājušās desmitgades vidus vētrainie notikumi bija Rietumu mēģinājums galīgi nospiest uz ceļiem Krieviju, piespiest to kapitulēt gan ekonomikā, gan ģeopolitikā. Pie tam Rietumi ne mazākajā mērā nešaubījās par panākumiem. Vēl vairāk, bija pārliecināti, ka to varēs panākt ar nelieliem upuriem – ne īpaši sāpīgiem pasākumiem, jo, piemēram, Maskavas atslēgšana no SWIFT būtu ārkārtīgi nepatīkama Rietumu biznesam.

Taču Krievija atkal sagādāja pārsteigumu – tā izturēja kolektīvo spiedienu, un uz vairākiem gadiem situāca "uzkārās" nestabilā līdzsvarā. Nomināli konfrontācija saglabājās, bet sankcijas pārvērtās par profanāciju un tukšu formalitāti. Toties starp pusēm, it īpaši ar Eiropu, ātri atjaunojās sadabība.

Tomēr notikumi pāris pēdējos gados lika Rietumiem beidzot ar vēsu prātu paskatīties uz Krieviju un mainīt savus priekšstatus. Viņi aptvēra, ka runa nav par fluktuāciju – mirstošās "ļaunuma impērijas" nejaušiem panākumiem, bet gan par strauji spēkus audzējošu lielvalsti ar kolosālu potenciālu, nopietnām ambīcijām un kaudzi dūžu piedurknē (pat spēju ātri izstrādāt iespaidīgi efektīvu vakcīnu). Ir viens faktors, ar ko Eiropu patiešām var garantēti nobiedēt, – ar spēcīgu Krieviju. Spriežot pēc visa, tur patiešām ir nobijušies, redzot, kā Krievija pāriet uzbrukumā vairākos virzienos: ekonomikā, politikā, ideoloģijā un medijos.

Krievijas un ES karogi
© Sputnik / Владимир Сергеев

Tomēr Eiropai nepārprotami trūkst pārliecības par saviem spēkiem, tāpēc patlaban viņi steigšus nolaiž dzelzs priekškaru un padziļina plaisu attiecībās – tāds ir viņu pašaizsardzības paņēmiens.

Faktiski Rietumi cenšas atjaunot aukstā kara lkonfigurāciju, kad starp pretējām pusēm (it īpaši starp Padomju Savienību un Rietumeiropas valstīm) pastāvēja vairāki savstarpēji izdevīgas stratēģiskās sadarbības kanāli, bet viss pārējais bija aizklapēts ciet.

Tiesa, toreiz lielākās pūles neielaist no ārzemēm "kaitīgo ietekmi" galvenokārt pielika PSRS.

Tagad, sptiežot pēc visa, Rietumu pasaule pavisam nopietni plāno atkārtot toreizējo dziļi nesekmīgo PSRS pieredzi.

Centienus izmantot Alekseju Navaļniju šī uzdevuma risināšanai var uzskatīt par sekmīgiem. Lai arī paši Eiropas un Savienoto Valstu mēģinājumi uzkāpt uz padomju "grābekļa" rada dziļu neizpratni.

21
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība, ASV
Pēc temata
Kāpēc Lavrovs apsolīja pārtraukt komunicēšanu ar Eiropas līderiem
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Krievijas ĀM pārstāve: Rietumi vienmēr sameklēs ieganstu sankcijām
ES karogs

Vai eiropieši ir gana nobrieduši, lai būtu patstāvīgi

17
(atjaunots 11:32 05.03.2021)
Krievijā atkal apspriež iespējas izstāties no Eiropas Padomes – organizācijas, kurā KF iestājās pirms ceturtdaļgadsimta.

Formāli organizācija nav saistīta ar Eiropas Savienību – EP veido 47 valstis, par 20 vairāk nekā ES. Tomēr to vidū, principā, ir tikai divas valstis, kas nav iekļāvušās Rietumu orbītā – Krievija un Turcija. Bez Krievijas EP faktiski zaudēs jēgu, taču jau tagad Krievijas ieinteresētība turpināt darbu struktūrā katastrofāli sarūk – tā aizvien vairāk pārvēršas par instrumentu, ar kura palīdzību Rietumi cenšas vērsties pret Krieviju. Kāpēc  tai būtu vajadzīga starptautiska organizācija, kas strādā kā pārnacionāla struktūra un mēģina ne tikai ierobežot KF suverenitāti, bet pat uzspiest, diktēt svešus noteikumus, portālā RIA Novosti jautājumu izskata Pjotrs Akopovs.

Vai EP būtu vajadzīga kā vieta attiecību, dialoga veidošanai ar Eiropu? Taču ar to var un vajag sarunāties kā līdziesīgiem citos formātos, ja jau it kā kopīgais formāts kļūst atklāti naidīgs. Tomēr Krievijas un Eiropas attiecību veidošanas procesā ir jāsaprot, kurp virzās Eiropa – pretī lielākai integrācijai vienotā virsvalstī, vai drīs atgriezīsies nacionālo valstu laiks? Vajadzīgi jauni Krievijas un Eiropas formāti, vai stratēģiski pareizāk būs pievērsties divpusējām attiecībām ar katru Eiropas valsti.

Eiropas elites noskaņojums ir skaidrs – pagaidām vairākums izdara likmi uz eirointegrācijas padziļināšanu. Strīdi pārsvarā rit par to, cik suverēnai jābūt vienotajai Eiropai: saglabāties ka vienoto Rietumu elementam, pat ne ASV, bet gan Atlantijas pārnacionālā projekta jaunākajam partnerim, vai pašiem uzņemties atbildību par savu likteni? Vienprātības nav, nerunājot jau par to, ka daļa elites pat iebilst pret pašreizējo ES ceļu (kas neizbēgami novedīs pie nacionālo valstu atmiršanas) un uzstāj, ka spēcīgu Eiropu var veidot tikai spēcīgas suverēnas valstis. Ar laiku strīdi kļūs aizvien asāki, it īpaši, ja attiecības ar Krieviju (patiesībā tas ir Eiropas patstāvības galvenais rādītājs) arī turpmāk degradēs pārnacionālo, Eiropas okopējo struktūru ietekmē un tādējādi pastiprinās nacionālistu pretenzijas globālistiem.

Vispirms eiropiešiem ir jātiek skaidrībā par savu vienotās Eiropas interpretāciju, ar tās nākotnes vīziju. Interesanti, vai viņi to spēj? Vai viņi vispār izprot, ko viņi būvē? Ne globālistiski noskaņotā elites daļa, kas atklāti aicina atteikties no nacionālā par labu eiropeiskajam (kāpēc tad ne cilvēciskajam?), bet gan vienkāršie eiropieši?

Nesen publicētie sabiedriskā viedokļa aptaujas rezultāti sniedz atbildi uz šo jautājumu. Eiropiešiem (kompānija Ipsos organizēja aptauju pēc franču Žana Žoresa fonda un vāciešu Frīdriha Eberta fonda pasūtījuma astoņās valstīs, kurās dzīvo ¾ visu ES iedzīvotāju) jautāja tikai par suverenitāti, tomēr ar to pietiek, lai aptvertu, cik atšķirīgs ir noskaņojums.

Vladimirs Putins
© Sputnik / Михаил Климентьев

Patiesībā aptaujas rezultāti apstiprina, ka pašreizējā ES ir izdevīga vāciešiem un viņus tā apmierina. Tāpēc vācieši ir apmierināti, bet franči un itāļi – ne. 57% vāciešu uzskata, ka ES ir suverēna, bet 64% francūžu viņiem nepiekrīt, lai arī pat suverenitātes jēdziens abām valstīm būtiski atšķiras: vāciešiem tā ir "neatkarība", bet francūžiem – "karaļa vara un spēks". Nav nekāds brīnums, ka lielākā daļa francūžu terminu "suverenitāte" uzskata par novecojušu, tomēr pie tam viņi (tāpat kā itāļi, kuru viedoklis ļoti līdzināš francūžu domām) uzskata, ka vispār nav pieļaujams vārdu "suverenitāte" un "Eiropa" lietojums kopā. Tātad, viņi nesaprot, kas tā tāda – "Eiropas suverenitāte", kam bija veltīta aptauja. Kaut ko labu tajā saskata 41% francūžu un 63% vāciešu.

Tātad lielākā daļa vāciešu sevi saista ar Eiropu un jēdzienu "suverenitāte" paceļ Eiropas līmenī, bet lielākajai daļai francūžu, itāļu (un spāņu) suverenitāte vēl joprojām ir nacionālā līmenī. Skaidrs, ka viņi ir neapmierināti ar pašreizējo ES, uzskata to par nepietiekami suverēnu: nepietiek ar to, ka ES patiesībā nav ģeopolitiski suverēna, tas piedevām vēl ir vācu projekts.

Jāpiebilst, ka paši vācieši pie tam pārsteidzošā kārtā (ņemot vērā cita aptaujas, piemēram, par attieksmi pret ASV) uzskata, ka ES ir patstāvīga un ignorē tās ierobežoto suverenitāti ārpolitikā. Šķiet, lielākajai daļai vācu sabiedrības eirointegrācija aizvieto cīņu par nacionālo suverenitāti. Tātad vācieši nolēmuši atbrīvoties no amerikāņiem (tādi vēlmi demonstrē visas aptaujas) ne VFR formātā, bet gan uzreiz – visas savas ES formātā.

Amizanti, ka Austrumeiropas valstis (aptaujā piedalījās poļi, rumāņi un lietuvieši) šajā zīņā kļuva pat "vāciskākas" nekā paši vācieši – viņu vidū ir visvairāk to, kuri tagadējo ES uzskata par suverēnu: 65, 63 un 56 procenti atbilstoši. Kāds kontrasts ar 36% Francijā.

Pagaidām vāciešiem izdodas noturēt Eiropu sev apkārt – Brexit nāks par labu vācu eirointegrācijas plāniem. Tomēr skaidrs, ka anglosakši centīsies kontrolēt stāvokli un darīs visu iespējamo, lai vienotā Eiropa ne tikai būtu uzticama atlantisko Rietumu daļa, bet arī savaldītu Vācijas nostiprināšanos un šim nolūkam izmantos ar Berlīni neapmierinātās valstis. Savukārt vācieši pievērsīsies plaisām eiroskeptiķu un nacionālo valdību starpā, kā arī atbalstīs tālākas eirointegrācijas ideju eiropiešu vidū – atbildot uz jautājumu par to, vai Eiropas suverenitāti vajadzētu pastiprināt, 73% aptaujāto teica "jā", pie tam šajā ziņā ar vāciešiem vienisprātis bija pat francūži un itāļi. Jā, viņu domas par vienotu Eiropu atšķiras, it īpaši par tās iekšējo struktūru un spēku līdzsvaru starp ES un nacionālajām valdībām, tomēr viņi vēlas to redzēt patstāvīgu starptautiskajās attiecībās. Ko tas nozīmē Krievijai?

To, ka galvenā cīņa par Eiropu rit tās iekšienē, tāpat kā pagaidām vēl vienoto Rietumu iekšienē. Kāds no trim Eiropas nākotnes variantiem: aizvien centralizētāka ES kā Rietumu daļa, suvereēna ES vai daļējs ES sairums (integrācijas vājināšanās) – īstenosies vidējā perspektīvā? Tas ir atkarīgs no pašiem eiropiešiem, pareizāk sakot, no cīņas iznākuma elites aprindās.

Krievijai neizdevīgs ir vienīgi pirmais variants, un tas ir vienīgais, kura īstenošanai jāuztur maksimāla konfrontācija Krievijas un Eiropas attiecībās. Tā nav vajadzīga nevienai no pusēm, taču Krievija nemaz necenšas vairot spriedzi un saraut attiecības, pie tam nekāds trešais spēks nevar ietekmēt tās pozīciju. Toties eiropiešiem gan nāksies pieņemt lēmumu par savu suverenitātes interpretāciju un – pats galvenais – vēlmi kļūt suverēniem.

17
Tagi:
nacionālisms, integrācija, Eiropas Padome, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Dārgi izmaksājis: Krievijas dēļ Eiropa zaudējusi miljardus
Krievija un Eiropas Savienība: šķiršanās un čības pa pastu
Eiropai neļauj atbrīvoties no Krievijas savaldīšanas saistībām