M20

Sliktāk par nāvi. Pie kādiem aizliegtajiem ieročiem paslepus strādā ASV

194
(atjaunots 12:27 06.09.2019)
Jauna tipa raķetes, masu iznīcības ieroču pielietošana, kosmosa militarizācija un vēlme atsākt kodolizmēģinājumus – pēdējos gados ASV it kā visiem spēkiem cenšas pavērst pasauli jauna aukstā kara virzienā un sākt jaunas bruņošanās sacīkstes.

Vašingtona atklāti, vienu pēc otra lauž starptautiskos līgumus dažāda veida ieroču neizplatīšanas jomā. Pie tam, ieskatoties vēsturē, kļūst skaidrs, ka nereti līgumu galvenais pārkāpējs ir pats Baltais nams. Par to, kā amerikāņi nepilda savas saistības – RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Iegansts atradīsies

Nesen ASV izmēģināja jaunu sauszemes bāzes spārnoto raķeti ar konvencionālo konfigurāciju. Tā trāpīja nosacītajā mērķī vairāk nekā piecsimt kilometru attālumā. Tas notika tikai divas nedēļas pēc Līguma par mazā un vidējā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INF) laušanas.

Nelielais laika sprīdis starp ASV izstāšanos no līguma un jauno ieroču izmēģinājuma sākumu apstiprina, ka Vašingtona jau iepriekš gatavojusies lauzt INF un izstrādājusi aizliegtos ieročus, nepildot vienošanos. Pie tam Vašingtona par vienošanās pārkāpumu apsūdzēja Maskavu, nesniedzot nekādus pierādījumus.

"Varu teikt, ka mēs esam vīlušies par redzēto, - pašreizējo situāciju komentēja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. – Neapšaubāmi, vidēja darbības attāluma sauszemes bāzes raķetes izmēģinājumi, kas, protams, neatbilst Līgumam par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm, saasina situāciju drošības jomā Eiropā un pasaulē. (..) Pirmkārt, amerikāņi izmēģināja šo raķeti pārlieku ātri – pārlieku ātri pēc paziņojuma par izstāšanos no līguma. Šī iemesla dēļ mums ir pamats uzskatīt, ka darbs pie šīs raķetes, pie tās izmantošanas uz zemes (tā ir jūras bāzes raķete) sākās ilgu laiku pirms tika meklēti iegansti, lai izstātos no līguma."

Arī Krievijas Ārlietu ministrija informēja, ka ASV jau ilgu laiku gatavojušās lauzt līgumu.

"Tik īsā laikā ir praktiski neiespējami īstenot tamlīdzīgus pasākumus, ja vien tie nav gatavoti iepriekš, - aģentūrai RIA Novosti pastāstīja ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. – Tātad esam saņēmuši acīmredzamu apstiprinājumu tam, ka ne tikai politiskā un propagandiskā, bet arī materiālā militāri tehniskā sagatavošanās ASV iziešanai no INF Vašingtonā ritēja ilgā laika periodā."

Pentagons precizēja, ka izmēģinātā raķete izstrādāta uz pazīstamās spārnotās raķetes Tomahawk bāzes, ko iepriekš izmantoja kuģi, zemūdenes un lidmašīnas. Raķete tika palaista no universālās starta iekārtas Mk-41, pret kuru Krievija iepriekš izvirzīja pretenzijas un pauda aizdomas, ka tā paredzēta ne tikai pretraķešu aizsardzības mērķiem.

Jauno raķešu izvēršanas vietas pagaidām nav izraudzītas, taču patlaban Mk-41 dislocēta Rumānijā, netālu no Krievijas robežām. Tās tiek izvietotas Eiropā no 2014.gadā. Jau tolaik Maskava paziņoja, ka Mk-41 ir piemērotas vidēja darbības attāluma trieciena raķešu Tomahawk palaišanai bez jebkādām modifikācijām.

Masu iznīcības ieroči

Atzīmēsim, ka arī iepriekš ASV ir izmēģinājušas, glabājušas un pat pielietojušas dažādu konvenciju aizliegtus ieročus un izmantojušas savas viltības, lai apietu starptautiskos līgumus.

Politologs Jurijs Svetovs
из личного архива Юрия Светова

Piemēram, ASV bāzēs vēl joprojām ir milzīgs daudzums ķīmisko ieroču, lai arī amerikāņi uzņēmušies saistības iznīcināt to krājumus jau līdz 2012.gadam. Runa ir par desmitiem tūkstošu tonnu dažādu kaujas indīgo vielu, piemēram VX, BZ, sinepju gāze (iprīts), zarīns, dažādi bināro ieroču komponenti un prekursori.

Aizkavēšanos ķīmisko ieroču utilizācijas jautājumā Vašingtona pamatoja ar iespējamiem riskiem apkārtējai videi, kā arī darbu augstajām izmaksām. Tāpat ASV un to sabiedrotie iebilst pret Krievijas ierosinājumu paplašināt aizliegto vielu sarakstu, jo veic dažādus eksperimentus ar tām.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis OPCW Aleksandrs Šuļgins konstatēja, ka NATO specializētajos centros rit aktīva aizliegto ķimikāliju pētniecība.

ASV izmantoja ķīmiskos ieročus militārajās operācijās jau pēc pievienošanās Konvencijai par to aizliegšanu. Piemēram, 2004.gadā, ieņemot Faludžas pilsētu Irākā, amerikāņi un briti apšaudīja dzīvojamos kvartālus ar lādiņiem ar kaut kādu uzliesmojošu vielu. Sākotnēji Pentagons noliedza šo faktu, taču, kad tika publicētas baismīgi apdegušu cilvēku, arī bērnu fotogrāfijas, amerikāņi bija spiesti atzīt, ka pielietoja ķīmiskos ieročus.

Vienlaikus amerikāņu militārie speciālisti turpina darbu pie cita masu iznīcības ieroča – bioloģiskā, lai arī ASV piedalās konvencijā par tā aizliegumu. Pie tam pētījumi un eksperimenti rit arī tiešā Krievijas robežu tuvumā. Piemēram, plaši pazīstams ir "Lugara sabiedriskās veselīas aprūpes pētījumu centrs" Tbilisi piepilsētā, kur, saskaņā ar Krievijas ĀM datiem, dislocēta ASV Sauszemes spēku medicīnisko pētījumu vienība. Līdz šim nav precīzi noskaidrots, kāds darbs tiek veikts laboratorijā Gruzijā, taču Maskava ir pārliecināta, ka ASV un Gruzijas valdības cenšas slēpt ASV karavīru darbības patieso saturu un virzienu, kuri pēta īpaši bīstamas infekcijas slimības. Krievijas Drošības padome uzskata, ka ASV izveidojušas vairāk nekā divus simtus bioloģisko kara laboratoriju visā pasaulē, tostarp arī Ukrainā, NVS valstīs un Afganistānā. Tajās tiek izstrādāti jaunas paaudzes bioloģiskie ieroči. Lielāko satraukumu rada fakts, ka eksperimentos laboratorijās  iesaistīti dzīvi cilvēki.

Bīstamais kosmoss

1967.gadā stājās spēkā PSRS, ASV un Lielbritānijas līgums, kas uzdeva tā dalībvalstīm atteikties no kodolieroču un citu masu iznīcības ieroču izvietošanas kosmosa telpā. Taču ASV pēdējos gados īsteno vairākus vērienīgus projektus ar mērķi radīt orbitālos uzbrukuma kompleksus.

Piemēram, "Dieva zizlis". Tā ideja ir sekojoša: orbītā nogādātie kosmiskie aparāti nes 5-10 metrus garus volframa stieņus. Lidojot pāri kādam objektam vai pilsētai, aparāti tos nomet uz Zemes. Ir neiespējami izvairīties no tamlīdzīgiem "lādiņiem", neviena pretraķešu sistēma nespēs notriekt izkaisītos stieņus – "zižļi" krīt milzu ātrumā, līdz 10 km/sek. Tāds ierocis nodarīs katastrofālu kaitējumu, kas mēroga ziņā salīdzināms ar kodolsprādzieniem.

Amerikāņi ir pamatīgi ķērušies pie kosmosa militarizācijas. Augustā darbu sāk Pentagona nesen izveidotais Kosmiskais štābs, kura darbība vērsta uz agresijas atvairīšanu un ASV nacionālo interešu aizsardzību kosmosā. Krievija nekavējoties reaģēja, norādot, ka Vašingtona veido priekšnoteikumus kosmiskās telpas militarizācijai. Iepriekš Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Pentagons uzskata kosmosu par potenciālo karadarbības teātri un atsakās no pārrunām par iespējām novērst ieroču dislokāciju kosmosā.

Tāpat Savienotās Valstis var izstāties arī no Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegumu. Turklāt amerikāņi izmanto to pašu scenāriju, kas tika likts lietā ar Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju. Krievijas politiskā vadība uzskata, ka tuvākajā laikā ASV informēs par nodomu atkāpties no minētā līguma.

Minētās bažas radušās sakarā ar ASV Aizsardzības ministrijas Izlūkošanas pārvaldes paziņojumiem par to, ka Krievija it kā esot veikusi kodolieroču izmēģinājumus. Pie tam izlūki nav snieguši detalizētu informāciju vai pierādījumus, kas apliecinātu minēto apgalvojumu. Krievija nepamatoti apsūdzēta par kodolieroču moratorija neievērošanu pēc "nulles jaudas" principa.

Spriežot pēc visa, ASV no jauna mākslīgi rada ieganstu, lai izstātos no kārtējā līguma, kas ietekmē drošību visā pasaulē un izveidojušos apturēšanas sistēmu.

194
Pēc temata
ASV armijas bāzi Polijā gatavo karadarbībai
Pentagons apsūdz Maskavu mēģinājumā izmainīt pasaules kārtību
Sešas bāzes – viena atbilde. Kā Minska un Maskava reaģēs uz ASV spēku ielenkumu
Bīstamo ilūziju gūstā: "jūras valdniece" met aci uz Baltijas jūru
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

10
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

10
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

44
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

44
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Protesta akcija pie Saeimas ēkas

Kam kalpo vara: Baltijas iedzīvotāji ir neapmierināti ar demokrātijas kvalitāti

0
(atjaunots 17:58 22.10.2020)
Tikai Igaunijā absolūtais vairākums iedzīvotāju dod priekšroku demokrātijai ar regulārām vēlēšanām, nevis spēcīgam līderim, savukārt ievērojama daļa katras Baltijas valsts iedzīvotāju ir gatava atteikties no savām tiesībām naudas vai drošības dēļ.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Slovākijas analītiskais centrs GLOBSEC publicēja pētījumu, kas ir veltīts iedzīvotāju apmierinātībai ar demokrātiju un pastāvošajām pārvaldes sistēmām desmit Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Saskaņā ar to Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji nav īpaši apmierināti ar esošo lietu kārtību. Tāpat daudzi Baltijas iedzīvotāji izrādās absolūti neiebilst iemainīt dažas savas tiesības un brīvības pret finanšu labklājību, kas var mudināt rīkoties jaunas partijas, kuras ir gatavas aktualizēt šādas idejas.

Nav apmierināti ar sistēmu

Saskaņā ar pētījuma datiem vairums respondentu visās trijās valstīs atbalsta liberālo demokrātiju, taču pastāv arī visnotaļ liela daļa iedzīvotāju, kurai labāka šķiet spēcīga un izlēmīga līdera esamība. Tā, saskaņā ar aptauju, tikai Igaunijā absolūtais vairākums iedzīvotāju – 68% – izvēlas demokrātiju ar regulārām vēlēšanām un daudzu partiju sistēmu, savukārt vienam līderim, kuram nevajag raizēties par parlamentu vai vēlēšanām, piekrīt vien 17%.

Lietuvā un Latvijā iedzīvotāju attiecība ir cita. Lietuvā par liberālo demokrātiju uzstājas 49% aptaujāto, savukārt Latvijā vēl mazāk – 43%. Zemāks šis rādītājs ir tikai Bulgārijā, kur spēcīga līdera piekritēju īpatsvars pārsniedz demokrātijas atbalstītāju daļu. Latvijā viena līdera varu izvēlas 35% respondentu, Lietuvā – 27%.

Interesanti, ka, lai gan ievērojama daļa respondentu izvēlas demokrātiju, tomēr ar tās funkcionēšanu ir apmierināts krietni zemāks iedzīvotāju skaits. Salīdzinoši augstu apmierinātības rādītāju demonstrē Igaunija (42%). Tāpat tā ir vienīgā Baltijas valsts, kur iedzīvotāji izrādījās kopumā drīzāk apmierināti, nekā neapmierināti ar valsts pārvaldes sistēmu. Apmierinātības indekss skalā no 100 līdz -100 sastādīja 22 punktus – viens no nedaudziem, kas atrodas pozitīvo rādītāju plaknē.

Tai pat laikā Lietuva (-1,5) un Latvija (-12), tieši pretēji, stiprāk demonstrē neapmierinātību ar valsts pārvaldes sistēmu. Šajās valstīs apmierinātība ar demokrātijas darbu ir manāmi zemāka – Latvijā tas apmierina 36% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 32%. Tas viss liecina, ka vairums aptaujāto iedzīvotāju saskata sistēmas trūkumus, kurā viņi dzīvo, tātad, ir noskaņoti uz zināmām pārmaiņām, kas ir nepieciešamas tās darbības uzlabošanai.

Kam kalpo vara

Tiesa, pārmaiņu vēlmi var aizmiglot bezspēka izjūta, kad valsts iedzīvotāji nejūt, ka sistēma sniedz viņiem iespēju ietekmēt to. To var ļoti labi redzēt pēc atbildēm uz jautājumu, vai ir svarīgi, kam pieder vara valdībā, ja no partiju maiņas nekas nemainīsies. Šim apgalvojumam piekrīt 44% respondentu Igaunijā, 49% – Lietuvā un 54% – Latvijā, kuri neredz starpību starp to, kura no partijām atrodas pie varas viņu valstī.

Tādēļ augošajai iedzīvotāju apātijai vēlēšanās nebūtu īpaši jāpārsteidz neviens. Nesenās Rīgas domes vēlēšanas notika ar zemu aktivitāti, uz parlamenta vēlēšanām Lietuvā atnāca mazāk nekā puse vēlētāju. Tas viss parāda, ka daudzi pilsoņi ir vīlušies esošajos politiskajos spēkos un neuzskata, ka šīs partijas kaut ko spēj mainīt. Saglabājoties šādai tendencei, vēlētāju aktivitāte turpinās kristies, un rodas jautājums, ko tad pārstāvēs ievēlētie deputāti: valsts iedzīvotājus, vai tikai šauru cilvēku loku, kas būs nobalsojuši par viņiem?

Protams, pagaidām līdz tam vēl nav nonācis, taču augsta neuzticība politiskajām partijām, kas ir vērojama visās Baltijas valstīs, norāda uz šādas notikumu attīstības varbūtību.

Turklāt neuzticēšanās partijām ir saistīta arī ar to, ka daudzi respondenti uzskata tās par atkarīgām no dažādiem oligarhiem un finanšu grupām. Apgalvojumam, ka oligarhiem un finanšu grupējumiem ir spēcīga kontrole pār savu valstu valdībām piekrita 48% Igaunijas iedzīvotāju, 77% Lietuvas iedzīvotāju un 79% Latvijas respondentu.

Šie rezultāti ir cieši saistīti arī ar citu faktoru – noteiktu grupu esamību, kurām ir priekšrocība pār citām. Absolūtais vairākums Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju norāda, ka šādas grupas ir, un uzskata, ka tie ir tie, kam ir kontakti ar politiskajām elitēm, vai turīgi cilvēki. Savukārt parasto iedzīvotāju vajadzības, pēc respondentu domām, īpaši netiek ņemtas vērā, tādējādi vēl vairāk palielinot noslāņošanos gan pēc mantiskās pazīmes, gan starp varu un sabiedrību.

Labklājība brīvības vietā

Pie šāda noskaņojuma ir loģiski, ka daudzi Baltijas iedzīvotāji izrādās absolūti gatavi atteikties no savām tiesībām un brīvībām. Piemēram, Latvijā 44% respondentu piekrīt iemainīt pārvietošanās vai vārda brīvības tiesības pret finanšu stāvokļa uzlabošanu. Tāpat 41% iedzīvotāju ir gatavi iemainīt šīs tiesības pret drošību. Aptuveni tāda pati situācija ir Lietuvā – 30% valsts iedzīvotāju neiebilst atteikties no tiesībām, ja pieaugs viņu labklājība. Savukārt 36% ir gatavi iztikt bez tām lielākas drošības vārdā.

Interesanti, ka šajā jautājumā Igaunijas iedzīvotāji pat vairāk nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji, bija gatavi atteikties no savām tiesībām. Finanšu situācijas uzlabošanas labad bez pārvietošanās un vārda brīvības tiesībām piekrīt iztikt 46% Igaunijas iedzīvotāju, bet drošības labad – 48% šajā valstī dzīvojošo respondentu. Līdz ar to pēc šī parametra Igaunija acīmredzami pieder pie Centrāleiropas un Austrumeiropas, nevis pie Ziemeļeiropas, kā tā pati uzskata.

Gatavība atteikties no demokrātijas pamattiesībām un brīvībām apmaiņā pret finanšu labumu vai drošības izjūtu ir tieši saistīta ar cilvēku nepārliecības par savu nākotni kāpumu, kā arī ar izmaiņām pasaulē. Koronavīrusa pandēmija negatīvi ietekmēja iedzīvotāju ienākumus, un arī viss ziņu fons acīmredzami veicina uztraukuma pieaugumu, ietekmējot cilvēku prioritātes. Tādēļ, jo stiprāk iedzīvotāji izjūt finanšu nestabilitāti un neaizsargātību, jo vairāk viņi būs gatavi upurēt tiesības savas labklājības labad.

To var izmantot noteikti politiskie spēki, kuri vēlas iegūt šādu vēlētāju balsis. Tādēļ Baltijas valstīs ir vērts gaidīt jaunu partiju parādīšanos ar stipriem un apņēmības pilniem līderiem, kuri pārliecinās savu auditoriju, ka viņu sliktais stāvoklis ir saistīts ar demokrātijas sistēmas neērtībām. Kā var redzēt pēc pētījuma, pieprasījums pēc šādām partijām ir, un, kā zināms, ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums, ko, jādomā, drīz vien varēs ieraudzīt Latvijā, kur ne aiz kalniem it pašvaldību vēlēšanas, kuras kļūs par Saeimas vēlēšanu ģenerālmēģinājumu.

0
Tagi:
demokrātija, Lietuva, Latvija, Igaunija
Pēc temata
Vara Latvijā nepieder tautai: Linda Liepiņa nolikusi Saeimas deputāta mandātu
Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu
Par demokrātiju Latvijā pat ir neērti runāt: Barteckis novērtēja spriedumu
Sēdies, trīs! Latvijas demokrātijai ielikuši atzīmi