Starptautiskās mācības Saber Strike Latvijā

Mirs mīļie. Latvijas eksprezidente par NATO kareivjiem

174
(atjaunots 10:42 05.09.2019)
Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga intervijā Polijas portālam polskatimes.pl paskaidroja, kāpēc, viņasprāt, NATO karavīriem jābūt gataviem atdot dzīvības par Baltijas republiku.

Vairu Vīķi-Freibergu noķēra poļu žurnālisti un sāka iztaujāt – sak, vai NATO kareivji būšot gatavi mirt par Latviju. Dīvaini gan, it kā jau poļi, bet jautājumi – kā krieviem. Protams, mirs, kur tad viņi liksies, raksta radio Sputnik autors Pjotrs Maļejevs.

Vai atceraties BBC filmu par to, kā trešais pasaules karš sākas pēc krievu sarīkotām nekārtībām Daugavpilī? Tiem, kuri neatceras, varam atsvaidzināt atmiņu. Toreiz daudzi klaigāja par provokācijām, sāka smieties un, šķiet, pat neaptvēra filmas galveno jautājumu. Tas bija viens, retorisks: vai Lielbritānija ir gatava "saņemt pa galvu ar kodolbumbu" Austrumlatvijas sarežģītā etniskā stāvokļa dēļ?

Jautājums nemaz nav tik vienkāršs un garlaicības uzspiests, kā šķiet no pirmā acu uzmetiena. Politiķu un militārpersonu acīs tas ir skarbi viennozīmīgs. Elektorāts, protams, māj ar galvām pie televizoru ekrāniem, taču sirdī kvēl šaubas. Pirmajā pasaules karā visi demonstrēja principialitāti, un ir labi zināms, ar ko viss beidzās. Otrajā – aina jau bija cita, lai arī dažus principus tomēr saglabāja. Ar ko tas beidzās, arī ir labi zināms. Kā būs trešo reizi? Ņemot vērā mūsdienu ieročus?

Tas īpaši satrauc tos, kuri pārbēga no sociālistiskās nometnes uz toreizējā ienaidnieka klēpi, pie tagadējā totālā ziemeļatlantiskā miera. Loģiski jau ir – ziņas no frontes visvairāk satrauc tos, kuri nomainījuši saimniekus. Nestabilos principus Baltijā apspriež virtuvēs, Polijā – pat baznīcās. Tā nu poļu žurnālisti nolēma iztaujāt Latvijas eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu – vai NATO kareivji mirs par viņas valsti?

Interesanta izvēle: dāma ir konkrēta kā tramvajs – ņemiet tik lāpstas un rociet, no šejienes līdz pusdienām. Taču gribētos uzjautāt – no kurienes tad viņai tas būtu zināms? Izrādās – ir zināms. Šajā gadījumā galvenais ir paturēt prātā studentu principu – nav svarīgi, ko teikt, galvenais – pārliecinoši. Tāpēc Vaira pārliecinoši paziņoja: protams, mirs, kur tad liksies? Pareizi: lai cik mācības tiktu sarīkotas, pat NATO vadība vienmēr atzīst, ka no Baltijas vairs nebūs, kur sprukt, ja Krievija tomēr pamanīsies uzbrukt. Bet vai tad tāpēc patiešām jāmirst?

Prezidente sāka likt priekšā faktus: sak, Korejā mira? Vjetnamā? Irākā? Afganistānā? Kaut kādā tur Mali? Kur tikai viņi nav miruši? Kāpēc tad lai pēkšņi nemirtu Latvijā? Tīri laba vieta nāvei. Nē, nav jau Vasilija sala, taču arī tīri laba vietiņa. Piemēram, pati Vīķe-Freiberga jau parūpējusies par vietu kapiņos, pat skandālā iedzīvojās.

Jā, pēc viņas vārdiem patiešām prāts ir mierīgāks. Redziet, mēs paši, protams, karot negribam, kur nu vēl mirt. Ja kaut kas sāksies. Pareizi jau ir: NATO kareivjiem ir samaksāts? Tad lai mirst par Latviju, bet mēs saskaņā ar tradīciju, paskatīsimies, kas gūst virsroku, un padomāsim, kam pēc nāves piešķirt ordeni, ko – iesviest krūmos. Ar krūmiem valstī ir ideāla kārtība, to ir papilnam. Vietas, kur pasēdēt un pagaidīt, pietiks.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

174
Pēc temata
Trešā pasaules kara rēgs, jeb Kā ASV grauj mieru uz Zemes
Manevri Namejs 2018: kā Latvija gatavojas pilsoņu karam
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
Kļūt par ASV kodola noliktavu: Latvija ar galvu nirst apokalipses perēklī
Helikopteris Ka-52

Krievija atbildēja uz NATO manevriem Ramstein Alloy Latvijā

28
(atjaunots 10:02 06.07.2020)
Agresīvi soļi pret Krieviju vienmēr sastapsies ar atbildi – telpā un laikā. Šo likumskakarību apstiprināja NATO gaisa kara spēku ikgadējo mācību Ramstein Alloy rezultāti Baltijas valstīs.

1. jūlijā Latvijā noslēdzās NATO Gaisa spēku trīs dienas ilgās mācības, kurās bija iesaistīti vairāk nekā 20 iznīcinātāji un palīglidmašīnas no piecām alianses valstīm un Somijas. Pasludinātie manevru mērķi: komandēšanas un kontroles, NATO valstu sadarbības un mijiedarbības iemaņu un gaisa patrulēšanas procedūru (ar AWACS pielietojumu) uzlabošana.

Faktiski sešu valstu iznīcinātāji izspēlēja nevis miera misiju, bet gan sadarbību operācijā pret tehnoloģiski attīstītu pretinieku, un tāda šajā reģionā ir tikai Krievija.

Alianses valstīm nav pieredzes kaujas darbībās pret tehnoloģiski līdzvērtīgu pretinieku, un tās cenšas Baltijas reģionā ar diviem desmitiem iznīcinātāju pārbaudīt kaut kādus abstraktus algoritmus, neņemot vērā ticamo graujošo atbildi. Vienlaikus mācību Rlamstlein Alloy fonā nesnauda arī Krievijas bruņotie spēki. Zenītraķešu sistēmas S-300 PM2 "Favorit" kaujas komandas Novgorodas apgabalā izspēlēja gaisa uzbrukuma atvairīšanu. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja: "Situāciju gaisā piesegšanas rajonā apgrūtināja nosacītā pretinieka aviācijas uzlidojumu imitācija, kas strādāja visā augstuma un ātruma diapazonā." Kopumā ir skaidrs, ka tam ir tiešs sakars ar Ramstein Alloy dalībniekiem.

Komplekss S-300 "Favorit" spēj "ieraudzīt" objektus līdz 500 km attālumā, pavadīt līdz 65 mērķus un noraidīt datus uzbrukumam vienlaikus par 24 mērķiem. Likvidācijas maksimālais attālums – 350 km, tātad S-300 komandas Novgorodas apgabalā faktiski varēja kontrolēt debesis virs visas Latvijas teritorijas un nosacīti likvidēt visas nosacītā pretinieka lidmašīnas valsts gaisa telpas lielākajā dalā 7,5 sekunžu laikā.

Zenītraķešu pulka speciālisti organizēja vairākas pretgaisa kaujas, kuru gaitā fiksēja un pavadīja mērķus, organizēja vadāmo zenītraķešu elektronisko startu. Sistēmas S-300 PM2 vadības punktam ir plašas iespējas apmācīt zenītraķešu divizionu komandas – atvairīt dažādas sarežģītības pakāpes gaisa uzbrukumus, ieskaitot lielā ātrumā lidojošus, manevrētspējīgus un pat ballistiskos mērķus. Un tas vēl nav viss.

Iemesls un sekas

Vienlaikus Rietumu kara apgabala armijas aviācijas brigāde kaimiņos – Pleskavas apgabalā veica grupu lidojumus nelielā un ļoti nelielā augstumā. Izlūkošanas un trieciena helikopteru Ka-52 "Aligator", trieciena Mi-28 "Nochnoy okhotnik", daudzfunkcionālo transporta Mi-8 un Mi-26 ekipāžas izspēlēja ugunst atbalsta, desanta izsēdināšanas elemetus un citus funkcionālos uzdevumus, ieskaitot manevrus "gaiss-gaiss" tipa raķešu apšaudes gadījumā.

1. jūlijā Ļeņingradas apgabalā RKA tankisti likvidēja vairāk nekā simt bruņotus nosacītā pretinieka mērķus. Apšaude notika sarežģītos apstākļos, ar 125 mm tanku ieroču lādiņiem, līdz 1800 metru attālumā. Atgādināšu, ka pavasarī RKA saņēma modernizēto tanku T-90M pirmo partiju, kas spēj konkurēt ar T-14 "Armata".

Dienu iepriekš RKA sastāvā iekļāvās speciālo uzdevumu nodaļa, kas noslēdza apmācības speciālo uzdevumu brigādes bāzē Tambovas apgabalā. Vienība nodrošināta ar jaunāko bruņojumu un tehniku, ieskaitot bruņumašīnas "Taifun K" ar vispārēju aizsardzību no lādiņiem līdz 14,5 mm un pretmīnu aizsardzību.

Jūnija beigās korporācija "Rosteh" informēja, ka tiek gatavota jauna operatīvi taktiskā raķešu kompleksa modifikācija. Domājams, ar lielāku darbības rādiusu (patlaban – līdz 500 km). Tātad Krievijas rietumos dislocētie "Iskander" tuvākajā laikā kļūs daudz efektīvāki.

Nav ne mazāko šaubu: nav nejaušība tas, ka šie daudzveidīgie notikumi Krievijā sakrituši laikā un telpā ar alianses aktivitāti. Krievijas Federācija ir spiesta kompleksi un pārliecinoši reaģēt uz militāriem draudiem ar pārspēku, lai nevienam no "partneriem" nerastos vēlme pārbaudīt mācību Ramstein Alloy, BALTOPS un citu NATO "karaspēļu" no taktikas viedokļa primitīvos algoritmus reālās sadursmēs.

Mīti un realitāte

Kopš pavasara NATO gaisa policiju Baltijā apzīmē spāņu gaisa spēku iznīcinātāji F/A-18A/B Hornet. Iespējams, Baltijas valstu imidžam tas ir labāk nekā nekas (no trieciena aviācijas viedokļa), tomēr ārzemnieku īslaicīgā "stažēšanās" Baltijas kara darbības teātrī neesoša agresora "savaldīšanas" režīmā nesola vietējiem iedzīvotājiem ne mieru, ne drošību – ne šodien, ne perspektīvā.

Simboliskā NATO misija – četri iznīcinātāji, kuri patrulē Baltijas valstu gaisa telpu (NATO’s Baltic Air Policing mission) ik gadus "pāraug" kvalitatīvā stāvoklī – sākas manevri Ramstein Alloy NATO Gaisa spēku komandieru vadībā (NATO’s Allied Air Command). Pie tam alianse neslēpj, ka trīs ekipāžu rotācijas un trīs aviācijas mācības gadā paredzētas pilotu intensīviem treniņiem un ekipāžu maksimāla skaita aptveršanai. Kāpēc kompaktajām Baltijas valstīm vajadzīgs tāds pulks sagatavotu ārvalstu "policistu"? No debesu patrulēšanas efektivitātes, tas ir, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošības (kam, starp citu, nekas nedraud) viedokļa, pilotu rotāciju būtu efektīvāk organizēt tikai vienu reizi gadā. Skaidrs, ka, aizbildinoties ar NATO’s Baltic Air Policing mission, alianses gaisa spēki aktīvi pēta reģionu pirms kaujām. Amerikaņu stratēģiskie bumbvedēji-raķešu nesēji B-52H lido jau 180 km attālumā no Sanktpēterburgas, bet Igaunijā dislocēti bezpilota lidaparāti MQ-9 Reaper. Tā vairs nav nekāda policija.

Ziemeļatlantijas bloka vecākie partneri izmanto Latviju un citas Baltijas valstis kā placdarmu iespējamam karam ar Krieviju un konsekventi "aizpilda" to ar uzbrukuma infrastruktūru, arsenāliem, armijas bāzēm un aerodromiem, ārvalstu spēkiem (tie rotācijas režīmā te dislocēti nepārtraukti). Lai ideoloģiski pamatotu NATO neadekvāto militāro aktivitāti, Latvijas (un citu Baltijas valstu) Aizsardzības ministrija periodiski klāsta, ka Krievijas kara kuģi un lidmašīnas parādās pie republikas robežām.

Reāla pamata bažām nav. Visi Krievijas kara lidmašīnu lidojumi un kuģu pārvietošanās precīzi atbilst starptautiskajiem noteikumiem, citu valstu robežas netiek pārkāptas. Krievijai naidīgie izteikumi ir iekšēja patēriņa "opijs". Piemēram, ja Latvijas pilsoņi vairs neuztrauksies par to, ka rītausmu, iespējams, sagaidīs bunkurā, viņi var sākt taujāt: kāpēc valsts tērē 2% IKP bruņojumam?

16 gadus ilgā Latvijas dzīve aliansē nav palīdzejusi radīt patiešām efektīvus Nacionālos bruņotos spēkus (vismaz Pentagona plānu atbalstam dažādos planētas "karstajos punktos). Iepriekš valsts Ministru kavinets apstiprināja AM izstrādāto "Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2019.-2022. gadam", kurā pieminētas mākoņstratēģijas, tīklcentriskās partizānu vienības, lāzera modelēšanas sistēmas MILES un citas "augstās matērijas". Reālajā armijā vēl joprojām trūkst tanku, raķešu iekārtu, trieciena aviācijas un daudz kā cita.

No militārā viedokļa Latvija nav īpaši varena, tās armijā ir 5300 "durkļi" (faktiski – viena brigāde), 5 kara transporta helikopteri, 5 tralētāji un 11 patruļas kuteri, 67 artilērijas vienības, 300 bruņumašīnas, un militārā spēka reitingā Global Firepower ieņem 102. vietu no 138 iespējamām. Pie tam rodas iespaids, it kā Rīga uztājīgi gatavotos vērienīgam militārajam konfliktam: no 2018. gada tērē aizsardzībai 2% IKO, dislocē savā teritorijā aizvien jaunas ārvalstu vienības un armijas bāzes, ik gadus organizē desmitiem manevru, kuros piedalās sabiedrotie no NATO. Kāpēc vajadzīga tāda aktivitāte mierīgajā, stabilajā, ekonomiski sekmīgajā Baltijas reģionā?

Krievija savlaicīgi novērtēja jaunos draudus starptautiskajai drošībai – koronavīrusa radīto Covid-19, un maijā ierosināja Ziemeļatlantijas aliansei "demonstrēt militāro savaldību", pandēmijas laikā apturēt visas militārās mācības Austrumeiropā, visus spēkus veltīt aktuālo problēmu risināšanai. Ārkārtējā situācijā dažādu valstu militārās vienības spēj operatīvi dezinficēt objektus, izvērst mobilos hospitāļus, nogādāt humāno palīdzību nelaimes skartajos rajonos. Diemžēl "partneri" Maskavu nesadzirdēja. NATO manevru sērija Baltijas reģionā turpinās, militārais risks pieaug.

28
Tagi:
militārās mācības, NATO, Baltija, Krievija
Pēc temata
"Drebuļi un šermuļi" Baltijā: kāpēc NATO vajadzīgi manevri Ramstein Alloy
Krievijas flote ar "Okeāna vairogu" pārsegusi Baltijas verdošo katlu
Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF

"Tas jādara tūlīt pat": par ko ASV sodīs Krieviju

54
(atjaunots 10:18 05.07.2020)
Nesen "civilizētajā pasaulē" izskanēja vērā ņemami ASV Kongresa locekles Nensijas Pelosi vārdi par to, ka pret Krieviju steigšus jāievieš jaunas sankcijas. To fonā – jauni koronavīrusa gadījumu skaita rekordi ASV.

Atgādināsim, ka Pelosi izteikusi sekoja vājprātīgajam stāstam par "Krievijas sazvērestību ar talibiem pret amerikāņiem". Galu galā noskaidrojās, ka tā nav par informācija, ko amerikāņu specdienesti saņēmuši no saviem avotiem, bet gan "secinājums, ko pēc talibu nopratināšanas" izdarījuši kaut kādi analītiķi – par to, ka kāds Krievijā kaut kādu iemeslu dēļ nolēmis talibiem, kuri jau ilgus gadus uzbrūk amerikāņu karavīriem, maksāt par amerikāņu karavīru slepkavībām (tikpat labi Krievija varētu maksāt afrikāņiem par bērnu dzemdēšanu), portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Pentagons un padomnieks nacionālās drošības jautājumos O’Braiens informēja, ka varenais slēdziens nav apstiprinājies, tāpēc par to savulaik pat neziņoja ASV prezidentam. Tāpat kā, acīmredzot, par virkni citu neapstiprinātu baumu un pieņēmumu, kuru saņemšana un apstrāde ir specdienestu tiešs pienākums.

Taču lieta tāda, ka Amerika vairs nedzīvo pēc normālas valsts ierastajiem likumiem ("Vašingtonā pašlaik notiek daudz neizskaidrojamu lietu" – tā situāciju korekti aprakstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs). Amerika dzīvo saskaņā ar nāvējošās iekšējās ažiotāzu kaujas likumu, kas formulējams īsi: "Nekādu likumu".

Tāpēc kodollielvalsts Pārstāvju palātas vadītāja, viena no pirmajām amatpersonām valstī, kas par savas ideoloģijas pamatos "liek" taisnīguma principus, uz nekādi neapstiprinātas "operatīvās informācijas" parādīšanos reaģē ar viennozīmīgu un praktisku politisko secinājumu: jāievieš sankcijas pret otru kodollielvalsti, pie tam tepat uz vietas.

Mediji, kuri iesvieda pašu informāciju sabiedriskajā telpā, nedomādami par tās ticamību, jau atmasko valsts prezidentu, sak, viņam "nepatīk, kad viņam ziņo ko sliktu par Krieviju". Tā ar jauniem faktiem, tā sakot, tiek pierādīta agrāk ne vienu reizi vien sakautā tēze "Tramps – krievu spiegs".

Tomēr uzmanība jāpievērš arī tam, kā amerikāņu mediji apstrādā otru "dienas jaunumu" – par to, ka ik dienas fiksēto Covid-19 gadījumu skaits valstī sasniedzis rekordu – virs 50 tūkstošiem.

Piemēram, autoritatīvais izdevums Huffington Post raksta:

"Dažus pēdējā uzliesmojuma iemeslus var izsekot līdz Piemiņas dienas svinībām maija beigās."

CNN:

"Trampa pretmasku krustakarš atgriezies, lai iekostu viņam."

The New York Times:

"Aptaujas liecina, ka daudzi amerikāņu vīrieši masku uzskata par vājuma pazīmi, un prezidenta Trampa atteikšanās no maskas norāda, ka viņš to uzskata par vārgulības izpausmi."

Vai jums šķiet, ka šajos ģeniālās analītikas piemēros kaut kas ir palaists garām? Pareizi vien ir. Tajos nav ne vārda par to, ka kopš maija beigām pa visu Ameriku, nospļaudamies par sociālo distanci un ieteikumiem palikt mājās utt., milzu pūļiem apkārt staigā progresīvās un pareizās kustības Black Lives Matter pārstāvji un īsteno virkni dziļu socializētu darbību: demolē veikalus, aizdedzina ēkas, dauza mašīnas, slepkavo cilvēkus (pieticīgākās un nebūt ne pilnīgās aplēses rāda, ka patlaban uz BLM sirdapziņas ir vairāk nekā 25 līķi), krīt ceļos un mazgā kājas minoritātēm.

Simtiem tūkstošu, iespējams, pat miljoniem amerikāņu ir apņēmīgi metuši pie malas piesardzību un izturas tā, it kā nekāda koronavīrusa nebūtu. Visi neatkarīgie novērotāji norādīja, ka citāds rezultāts nemaz nav iespējams – tas novedīs pie ellīga slimības uzliesmojuma. Kad uzliesmojums sākās, izrādījās, ka ir aizliegts teikt par to patiesību.

Tāpēc progresīvie analītiķi lamā tautas toksisko vīrišķību (nepareiza tauta), Trampa bezatbildību Piemiņas dienā maijā un spītīgi nevēlas redzēt acīmredzamo iemeslu, kas ne tikai vīd acu priekšā, bet arī pūš taures un aizklāj debesis ar ugunsgrēku dūmiem.

Ko šajā kontekstā vajadzētu atzīmēt.

Patiesībā šķiet, ka abi šie piemēri ir vienas parādības – plašas un biedējošas – simptomi.

Īsumā to varētu nosaukt par "emocionālās drošības ideoloģiju". Tā paredz, ka pastāvēt var tikai tā loģika un fakti, kas nepārkāpj mērķa auditorijas emocionāko komfortu un atbilst tās uzskatiem.

Mērķa auditorijas acīs taču nav nekādas nozīmes jautājumam par to, cik idiotisks izdomājums ir ziņa par "krievu naudu par amerikāņu skalpiem". Nav svarīgs arī jautājums par to, kāda iemesla dēļ patiesībā Amerikā sācies jauns koronavīrusa uzliesmojums.

Mums ir darīšana ar kaut kādu šausmīgu Okama naža emo-viariāciju:nav vajadzības meklēt jebkādu parādību patiesos traktējumus, ja ir emocionāli apmierinošs un pareizs traktējums.

Tāpēc "jebkurā sarežģītā situācijā vaino Krieviju un Trampu".

Tas ne velna neļaus atrisināt Amerikas reālās problēmas – bēdīgi slaveno pasaules hegemona statusa zaudējumu un nespēju pārvarēt pandēmiju.

Toties tas dāvās gandarījumu progresīvo spēku kareivīgajam spārnam un ļaus prezidenta pretiniekiem gāzt viņu no krēsla.

Starp citu, tas viss notiek valstī, ko dažs labs vēl joprojām uzstāda par piemēru Krievijai. Tomēr, spriežot pēc tautas balsojuma rezultātiem maģiskā frāze "kā Amerikā" Krievijā vairs tā īsti nedarbojas.

54
Tagi:
sankcijas, pandēmija, Nensija Pelosi, Black Lives Matter, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas "sazvērestību" ar talibiem
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā
Eiro

Eiropā parādīsies banknotes ar jaunu parakstu

0
(atjaunots 17:19 06.07.2020)
Banknotes ar piecu un desmit eiro nominālu tagad rotās Eiropas Centrālās bankas tagadējās vadītājas Kristīnes Lagardas paraksts.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā lapā Twitter informēja, ka tiek laistas klajā jaunas eiro banknotes ar piecu un desmit eiro nominālu. Uz jauno banknošu partijas parādīsies ECB tagadējās vadītājas Kristīnes Lagardas paraksts.

​Jaunās banknotes plānots laist apgrozījumā visā Eiropā jau šonedēļ. Patlaban eirozonā apgrozījumā ir banknotes ar Lagardas priekšgājēju – Vima Duizenberga, Žana Kloda Trišē un Mario Dragi parakstiem.

Kristīne Lagarda ieņēma ECB vadītāja posteni 2019. gadā. No 2007. līdz 2011. gadam viņa ieņēma Francijas finanšu ministra vietu un izpelnījās plašu starptautisku atzinību par sekmīgu valsts ekonomikas pārvaldi globālās finanšu krīzes laikā. No 2011. gada viņa vadīja Starptautisko valūtas fondu.

Uzsvērt, ka vecās banknotes nezaudēs likumīga maksājumu līdzekļa statusu pēc jauno banknošu laišanas klajā.

0
Tagi:
eiro, Eiropas Savienība
Pēc temata
Jo garākas, jo lielāks nomināls: ECB iepazīstina ar jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm
ES izbeigta 500 eiro banknotes izlaišana
Jaunās 100 un 200 eiro banknotes nonāks apgrozībā 28.maijā
Gada laikā iedzīvotāji saņēmuši vairāk nekā 2 miljonus eiro par latiem – apmaiņa turpinās