Starptautiskās mācības Saber Strike Latvijā

Mirs mīļie. Latvijas eksprezidente par NATO kareivjiem

174
(atjaunots 10:42 05.09.2019)
Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga intervijā Polijas portālam polskatimes.pl paskaidroja, kāpēc, viņasprāt, NATO karavīriem jābūt gataviem atdot dzīvības par Baltijas republiku.

Vairu Vīķi-Freibergu noķēra poļu žurnālisti un sāka iztaujāt – sak, vai NATO kareivji būšot gatavi mirt par Latviju. Dīvaini gan, it kā jau poļi, bet jautājumi – kā krieviem. Protams, mirs, kur tad viņi liksies, raksta radio Sputnik autors Pjotrs Maļejevs.

Vai atceraties BBC filmu par to, kā trešais pasaules karš sākas pēc krievu sarīkotām nekārtībām Daugavpilī? Tiem, kuri neatceras, varam atsvaidzināt atmiņu. Toreiz daudzi klaigāja par provokācijām, sāka smieties un, šķiet, pat neaptvēra filmas galveno jautājumu. Tas bija viens, retorisks: vai Lielbritānija ir gatava "saņemt pa galvu ar kodolbumbu" Austrumlatvijas sarežģītā etniskā stāvokļa dēļ?

Jautājums nemaz nav tik vienkāršs un garlaicības uzspiests, kā šķiet no pirmā acu uzmetiena. Politiķu un militārpersonu acīs tas ir skarbi viennozīmīgs. Elektorāts, protams, māj ar galvām pie televizoru ekrāniem, taču sirdī kvēl šaubas. Pirmajā pasaules karā visi demonstrēja principialitāti, un ir labi zināms, ar ko viss beidzās. Otrajā – aina jau bija cita, lai arī dažus principus tomēr saglabāja. Ar ko tas beidzās, arī ir labi zināms. Kā būs trešo reizi? Ņemot vērā mūsdienu ieročus?

Tas īpaši satrauc tos, kuri pārbēga no sociālistiskās nometnes uz toreizējā ienaidnieka klēpi, pie tagadējā totālā ziemeļatlantiskā miera. Loģiski jau ir – ziņas no frontes visvairāk satrauc tos, kuri nomainījuši saimniekus. Nestabilos principus Baltijā apspriež virtuvēs, Polijā – pat baznīcās. Tā nu poļu žurnālisti nolēma iztaujāt Latvijas eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu – vai NATO kareivji mirs par viņas valsti?

Interesanta izvēle: dāma ir konkrēta kā tramvajs – ņemiet tik lāpstas un rociet, no šejienes līdz pusdienām. Taču gribētos uzjautāt – no kurienes tad viņai tas būtu zināms? Izrādās – ir zināms. Šajā gadījumā galvenais ir paturēt prātā studentu principu – nav svarīgi, ko teikt, galvenais – pārliecinoši. Tāpēc Vaira pārliecinoši paziņoja: protams, mirs, kur tad liksies? Pareizi: lai cik mācības tiktu sarīkotas, pat NATO vadība vienmēr atzīst, ka no Baltijas vairs nebūs, kur sprukt, ja Krievija tomēr pamanīsies uzbrukt. Bet vai tad tāpēc patiešām jāmirst?

Prezidente sāka likt priekšā faktus: sak, Korejā mira? Vjetnamā? Irākā? Afganistānā? Kaut kādā tur Mali? Kur tikai viņi nav miruši? Kāpēc tad lai pēkšņi nemirtu Latvijā? Tīri laba vieta nāvei. Nē, nav jau Vasilija sala, taču arī tīri laba vietiņa. Piemēram, pati Vīķe-Freiberga jau parūpējusies par vietu kapiņos, pat skandālā iedzīvojās.

Jā, pēc viņas vārdiem patiešām prāts ir mierīgāks. Redziet, mēs paši, protams, karot negribam, kur nu vēl mirt. Ja kaut kas sāksies. Pareizi jau ir: NATO kareivjiem ir samaksāts? Tad lai mirst par Latviju, bet mēs saskaņā ar tradīciju, paskatīsimies, kas gūst virsroku, un padomāsim, kam pēc nāves piešķirt ordeni, ko – iesviest krūmos. Ar krūmiem valstī ir ideāla kārtība, to ir papilnam. Vietas, kur pasēdēt un pagaidīt, pietiks.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

174
Pēc temata
Trešā pasaules kara rēgs, jeb Kā ASV grauj mieru uz Zemes
Manevri Namejs 2018: kā Latvija gatavojas pilsoņu karam
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
Kļūt par ASV kodola noliktavu: Latvija ar galvu nirst apokalipses perēklī
Krievijas mierneši kontrolpunktā Lačinas koridorā, foto no arhīva

Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?

3
(atjaunots 14:54 29.11.2020)
Sīrijas kaujinieki-emigranti var kļūt par reālu faktoru Kalnu Karabahā pēckara periodā. Analogi vēsturē ir: albāņu pārcelšanās uz serbu Kosovu Osmāņu impērijas laikā.

No Turcijas viedokļa šī organizētā migrācija dāvā vēl vienu iespēju nopietni un uz ilgu laiku nostiprināties Dienvidkaukāzā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Bruņotais konflikts Kalnu Karabahā piesaistījis tūkstošiem algotņu no Sīrijas – viņi ieradušies karadarbības zonā ar Turcijas atbalstu un strādāja Azerbaidžānas pusē. Pēc trīspusējā līguma noslēgšanas un kara pārtraukšanas vēl joprojām nekas nav zināms par tūristu-teroristu atgriešanos dzimtenē. Pastāv iespēja, ka sīrieši ar savām ģimenēm apmetīsies Azerbaidžānai atdotajos rajonos.

Saskaņā ar telekanāla Sky News Arabia datiem, Turcijas valdība stimulē turkomānu ģimeņu migrāciju no Sīrijas ziemeļaustrumiem uz Kalnu Karabaha rajoniem (emigrantiem sola Azerbaidžānas pilsonību), lai mainītu reģiona demogrāfiju. Pie tam Turcijai jau ir pieredze tamlīdzīgas transformācijas projektā Afrinas pilsētā (Sīrijas ziemeļaustrumos), kur patlaban palikuši vien nepilni 7% pamatiedzīvotāju.

Sīrijas ziemeļaustrumu autonomās administrācijas pārstāvis Šafans al Haburi intervijā Sky News Arabia apstiprināja informāciju par Turcijas valdības iniciatīvu jautājumā par sīriešu ģimeņu pārcelšanos uz Kalnu Karabaha reģionu. Viņš uzsvēra, ka Turcijas vadība nav aizmirsusi, kā 1923.-1929.gg. Karabaha teritorijā pastāvēja "Sarkanās Kurdistānas Republika" ar galvaspilsētu Lačinas pilsētā.

Projekts nemaz nav pārlieku fantastisks. Migranti-turkomāni (tjurku emigrācijas viļņa pēcteči Tuvajos Austrumos pirms Osmāņu impērijas veidošanās) ar teroristisku pieredzi veido visnotaļ apmācītu "militāro kontingentu" un par nelielu naudu spēj piedalīties karadarbībā – vienalga, kur, un vienalga, pret ko. Savukārt Karabahas hipotētiksā pārvēršana par "Kaukāza Kosovu" dos iespēju Ankarai jebkurā brīdī aizsargāt brālīgo tautu. Turcijas parlaments jau atbalstīja bruņoto spēku nosūtīšanu uz Azerbaidžānu, un tas ir tikai sākums lielajā ģeopolitiskajā spēlē Dienvidkaukāzā. Tajā piedalīsies arī Krievijā aizliegtas teroristiskas organizācijas "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" un ekstrēmistiskie kurdu grupējumi.  

Jaunie "janičāri" Kaukāzā

Turcija oficiāli noliedz, ka nosūtītu algotņus uz Azerbaidžānu, un apgalvo, ka Armēnija atbalsta Kurdistānas Darba partijas (KDP) kaujieniekus, kuri gadu desmitiem cīnās pret Turcijas valdību. Baku klāsta, ka Armēnijas pusē ir algotņi no Sīrijas un Libānas. Tehnoloģiski tas ir iespējams, tomēr vairs nav aktuāli. Trauslajam mieram vēl ir jāpārcieš laika pārbaude. Ir jāmeklē diplomātiska izeja no strupceļa Karabahā, nevis jāpārvieto turp "kolonisti" ar apšaubāmu pagātni no Tuvajiem Austrumiem.

Atgādināšu, ka Latākijas un Alepo provincēs dzīvo aptuveni 100 tūkstoši sīriešu turkomānu, kuri saistīti ar virkni teroristisko organizāciju un ilgus gadus karo ar Sīrijas valdības spēkiem. Turcijas vadība atbalsta turkomānu bruņotās vienības. 23. novembrī mediju resurss Afrinpost informēja, ka turki atklājuši divus ofisus Afrinas kurdu reģiona centrā Sīrijas ziemeļos. Tie paredzēti ģimenēm, kuri vēlas piereģistrēties migrācijai uz Kalnu Karabahu, "uz azerbaidžāņu armijas ieņemto teritoriju". Pie tiem jau rindās stājas turkomānu ģimenes (pārsvarā – no Homsas provinces). Domājams, turkiem izdevies motivēt visus šos cilvēkus. Turcijas izlūkdienests iekļauj savā datu bāzē informāciju par viņiem pirms došanās uz Kalnu Karabahu.

Azerbaidžānas Kurdu kultūras centra "Ronai" vadītājs Fahraddins Pašajevs vērtēja,  ka patlaban Azerbaidžānā dzīvo aptuveni 240 tūkstoši kurdu, taču Turcija plāno pārvietot uz Kalnu Karabahu nevis Tuvo Austrumu kurdus, bet gan tikai turkomānus ar ģimenēm. Vai tas nāks par labu Azerbaidžānai, nerunājot jau par armēņu tautības iedzīvotājiem?

1923. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Kalnu Karabaha autonomajā apgabalā armēņi veidoja 94% iedzīvotāju, 6% - pārsvarā bija azerbaidžāņi, kurdi un krievi bija mazākumā. Padomju varas gados armēņu skaits Karabahā saruka līdz 77%, azerbaidžāņu – pārsniedza 21%. Karš 90. gadu sākumā ieviesa savas korekcijas. Demogrāfiskā situācija perspektīvā ir grūti prognozējama.

Armijas ikdiena

Krievijas miernešu grupējums Kalnu Karabaha armēņu daļā dara visu iespējamo, lai sakārtotu dzīvi pēc kara. Inženieru-sapieru vienības nodarbojas ar tehnisko izlūkošanu, atmīnē ceļus, evakuē sadegušo tehniku no koplietošanas ceļiem. Stepanakertā atjaunots ceļu segums, ūdens un elektrības padeve civilās infrastruktūras ēkās un dzīvojamos namos, darbojas humānās palīdzības centrs, top aeromobilais hospitālis. Krievijas mierneši pavada autobusus ar bēgļiem, mājās atgriezušies tūkstošiem cilvēku.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Saskaņā ar trīspusējo vienošanos, ko 9. novembrī parakstīja Krievijas prezidents, Azerbaidžānas valsts vadītājs un Armēnijas premjerministrs, 25. novembrī Azerbaidžānas armijas vienības iegāja Kelbadžaras rajonā, 20. novembrī Azerbaidžānas kontrolē nonāca Agdamas rajons, drīz vien (1. decembrī) – Lačinas rajons. Teritoriju nodošana Azerbaidžānai ar Krievijas miernešu starpniecību neparedz tūlītēju 1992. gadā bēgļu gaitās devušos cilvēku atgriešanos.

Karabahas tālākais liktenis lielā mērā ir atkarīgs no Azerbaidžānas armijas un militāri politiskās vadības. Armēnijas "drošības zonas" rajonu transformācija par tikpat mazapdzīvotu un bīstamu azerbaidžāņu zonu ir ļoti nevēlama. Pastāv risks, ka septiņos rajonos apmetīsies sīriešu turkomāni. Pēc 28 gadiem ir ļoti grūti atsaukt atpakaļ simtiem tūkstošu azerbaidžāņu bēgļu, kuri jau iedzīvojušies jaunajās vietās. Tā var notikt mākslīga vienas tautas aizstāšana ar citu.

Iepriekš Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, tiekoties ar Turcijas aizsardzības ministru Hulusi Akaru, ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu, izlūkdienesta vadītāju Hakanu Fidanu un sauszmes spēku komandieri Umitu Dundaru, klāstīja par Krievijas un Turcijas "līdztiesīgajām lomām" konflikta risināšanā. Valstī ir liels skaits kara padomnieku no Turcijas, it īpaši Nahičevānas autonomijā – tālu no Karabaha, taču pie robežas ar Armēniju. Tas liecina, ka Baku un Ankara sākotnēji bija gatavas lielam karam visā "Armēnijas frontē". Krievija vienlīdzīgi apturējusi karadarbību, un daudzi ar to nav apmierināti.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

24. novembrī Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka pārrunas ar Krieviju turpinās arī pēc trīspusējās vienošanās noslēgšanas, tiekot plānotas turku patruļas starp novērošanas punktiem Karabaha un, šķiet, arī pašu svarīgāko: "Mēs to īstenosim saskaņā ar savām pārrunām ar Azerbaidžānu."

Kļūst skaidrs, ka runa nav par kopīgu monitoringa centru. Ankara ir gatava rīkoties pretēji reģiona interesēm un konflikta pušu samierināšanas loģikai. Iespējams, kādam nekādi neliek mieru "jaunais miers" Karabahā.

3
Tagi:
drošība, Krievija, Sīrija, Turcija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
Ūdele būrī, foto no arhīva

Augšāmcēlušās. Noslaktētās ūdeles atriebjas Dānijai

18
(atjaunots 19:15 28.11.2020)
Tūkstošiem ūdeļu, ko Dānijā nobeidza koronavīrusa dēļ, vārda tiešā nozīmē augšāmcēlušās – augsne izgrūdusi līķīšus virspusē. Tikai policijā stāsta, ka viss esot kārtībā.

Dānijā noslaktētās ūdeles augšāmcēlušās no sava brāļu kapa. Policija klāsta, ka tas esot normāli: līķīšiem sadaloties, izdalās gāze, kas izstumj tās virspusē. Pie tam, iespējams, tās apraktas pārlieku sekli. Var jau būt. Tikai gribas ticēt, ka ūdeles vienkārši atriebjas Dānijas valdībai, konstatēja radio Sputnik autore Marija Smirnova – vispirms dzīvniekus ne par šo, ne par to nobeidza, bet nākamajā dienā jau atzina, ka, iespējams, tas bijis velti.

Skaidrs, ka Dānijā ar dzīvniekiem runa ir īsa: izbarot žirafi lauvam un sarīkot no tā šovu bērniem, organizēt genocīdu ūdelēm. Taču, šķiet, pati daba jau apliecina: laiks apstāties.

Jūs varat pēc sirds patikas runāt par to, cik kaitīga ir plastmasa un ogļskābās gāzes izmeši, taču, ja jūs tāpat vien, vieglu roku slepkavojat dzīvniekus, jūsu "rūpes" par ekoloģiju nav ne graša vērtas.

Jā, arguments par labu slepkavībām bija nozīmīgs: ūdeļu organismā atrasts koronavīruss. Tagad ar tādu apsūdzību pietiek, lai nožmiegtu jebkuru – visi baidās, lai arī paši īsti nesaprot, no kā īsti.

Kā zvēraudzētavās turētās ūdeles saskārās ar cilvēkiem, ko varēja inficēt, vai ādiņas varēja izmantot vismaz kažoku šūšanai? Diezin vai varasiestādes pētīja tādus jautājumus.

Ūdele būrī, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Vēl jau nav pat līdz galam noskaidrots jautājums par infekcijas pāriešanu no viena cilvēka pie otra, zinātnieki periodiski nāk klajā ar jauniem pieņēmumiem, kuri dažkārt apgāž iepriekšējos. Toties ar ūdelēm, kas nemaz neskraidelē pa Kopenhāgenu un neapšķauda cilvēkus, izrēķinājās ātri vien. Un tagad tās guļ poligonā, tikpat slimas, tikai tagad vēl arī beigtas, un izplata ne tikai vīrusus, bet arī līķu indi.

Nav nekāds jaunums: ja cilvēks cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem, viņš var kļūt agresīvs arī pret līdzcilvēkiem. Tātad dāņu pacientiem ir vērts padomāt – vai nu mazums, kas ierēdņiem ienāks prātā rīt.

Bet augšāmcēlušās ūdeles dzīvi atgādina: katram mūsu solim būs sekas.

18
Tagi:
dzīvnieki, Dānija
Pēc temata
Francijā ūdelēm tika atklāts koronavīruss
Vīruss-mutants: Covid-19 dēļ Dānijā masveidā likvidē ūdeles