Geju gājiens Stambulā, foto no arhīva

Slikta ziņa: homoseksualitātes gēns nepastāv

162
(atjaunots 19:04 02.09.2019)
Tikai retumis akadēmiskais pētījums izraisa plašu sabiedrības interesi un neliekuļoti dzīvu atsauksmi. Starptautiskajam zinātnieku kolektīvam, kas žurnālā Science publicējis homoseksualitātes un cilvēka genoma savstarpējai saistībai veltītā pētījuma rezultātus, tas ir izdevies.

Pēc gandrīz pusmiljona (pareizāk sakot, 477 552 cilvēku) ASV un Lielbritānijas pilsoņu vecumā no 40 līdz 69 gadiem bioloģisko datu izpētes zinātnieki ir nonākuši pie sekojošiem secinājumiem:

- Konkrēts gēns, kas nosaka cilvēka seksuālo orientāciju, neeksistē;

- Cilvēka hromosomā ir piecas zonas, kuru kombinācijas "asociējas ar viendzimuma uzvedību", turklāt vīriešiem un sievietēm tās atšķiras;

- Bet pat tādā veidā ģenētiskā nosliece izskaidro minimālu skaitu homoseksuālisma gadījumu (8-25%). Pēc pētnieku domām, kopumā dzimumorientāciju nosaka ļoti dažādi faktori, tostarp – arī ekoloģiskie un sociālie aspekti.

Sabiedrības reakcija bija neviennozīmīga, pa ne tik daudz zinātnieku secinājumu dēļ. Profānu līmenī dominē līdzīgi (kaut gan, protams, arī ievērojami vienkāršoti) priekšstati par homoseksuālisma dabu. Šajā ziņā projekta rezultāti vienkārši apstiprināja sadzīves stereotipus no sērijas "zāle – zaļa, ūdens – slapjš, par gejiem kļūst dažādi".

Pārsteigumu sagādāja pati pētījuma rezultātu publikācija, turklāt pašā populārākajā un prestižākajā zinātniskajā žurnālā pasaulē.

Sabiedrība jau paspējusi pierast pie tā, ka zinātne bieži vien ir cieši saistīta ar politiskajām un sabiedriskajām jomām, pie tam ir tām pakļauta. Labi vēl, ja runa ir par reāliem vērienīgiem uzdevumiem, piemēram, kosmosa vai aizsardzības jomā. Pēdējās desmitgades iezīmējušās ar daudz nepatīkamāku fenomenu: zinātne plaši tiek pārvērsta par instrumentu – tas apkalpo idejiskās koncepcijas, kas attiecīgajā brīdī tiek pasludinātas par vienīgi pareizām.

LGBT tēma ir uzskatāmākais piemērs. Progresīvais globālais meinstrīms aktīvi uzspiež cilvēcei priekšstatu ka jebkuras seksuālās novirzes ir normas varianti, turklāt process paplašinās.

1990. gados bija vērojami akurāti centieni mīkstināt tradicionālos uzskatus par homoseksuālistiem. Par Holivudas štampu kļuva mīļš un jautrs gejs galvenās varones drauga lomā. Tagad process tiek intensīvi forsēts, lieta nonākusi līdz hormonālajai terapijai nepilngadīgajiem pat par spīti vecāku uzskatiem.

Šīs ideoloģijas pamatnostādnes virzīšana pēdējo gadu desmitu laikā bija saistīta ar seksuālo preferenču ģenētisko dabu. Apgalvojumam, ka par homoseksuālistiem piedzimst, sekoja viltīgs paņēmiens: viņus tādus ir radījusi daba (un tā nemaldās!), tātad tas ir normas variants.

Protams, šīs triks neizturēs nekādu pārbaudi ar veselo saprātu un formālo loģiku. Ja daba nemaldās, no kurienes rodas bērni ar patoloģijām, līdz pat dzīvotnespējai?

Taču tā nebija problēma, jo idejas acīmredzamo murgainību veiksmīgi aizmigloja tās atbalstītāju skaļums un agresija. Jebkuram publiski vērā ņemamam komentāram par to, ka seksuālo orientāciju ietekmē arī ārējie faktori, arī sociālais, sekoja histērisks LGBT aktīvistu uzbrukums. Tas attiecas arī uz seksuālo minoritāšu pārstāvjiem, kuri atļāvās apgalvot, ka sava dzimuma partneris viņiem bija apzināta izvēle, nevis gēnu paredzēts liktenis.

Šī gadsimta sākumā arī zinātnē vairākkārt izraisījās skandāli, kad zinātnieki, kuru pētījumi bija pretrunā ar politkorekto "partijas ģenerāllīniju", saskārās ar smagu spiedienu līdz pat karjeras sabrukumam.

Tāpēc nesenā publikācija izraisīja izbrīnu. Tās autori apgalvo to, ar ko ilgus gadus cītīgi cīnījies liberāli politkorektais meinstrīms. Taču žurnāls "Science", pēc būtības, pats ir tā daļa, tāpēc mulsums par notiekošo ir saprotams.

Tomēr nevajag lolot ilūzijas.

Runa nav par to, ka veselais saprāts un objektivitāte ir izlauzusi ceļu agresīvajā totālajā propagandā. Iemesls ir citāds – agrākā ideoloģiskā pieeja seksuālo minoritāšu dabai ir izsmēlusi sevi, pat kļuvusi neērta.

Tātad ir pienācis laiks likt tās vietā kaut ko piemērotāku. Un pat labāk ir tas, ka "piemērotākais" ir tuvāks objektīvajai realitātei nekā iepriekšējais izdomājums.

Seksuālās orientācijas skaidrojums tikai ar iedzimtām īpatnībām līdz ar mantru "kas nāk no dabas — tā ir norma" patiešām ļāva samazināt homoseksuālisma negācijas līmeni Rietumos, turklāt ieviešot masu apziņā, ka ir nepieņemami mēģināt pārveidot vai ārstēt gejus.

Tomēr pēdējos gados "progress" ir novedis pie cilvēku intensīvas iejaukšanās šajā sfērā, lai arī ar mērķiem, kas ir pretrunā ar tradicionālajiem. Nostādne "neaiztieciet gejus, jo viņus tādus radījusi daba" ir mainījusies pret "medikamentozi bremzēsim bērnu hormonālo attīstību, lai viņi vēlāk paši varētu izvēlēties sev dzimumu". Pie tam vērojama virkne citu parādību: no desmitiem oficiāli apstiprināto dzimumu līdz transpersonām – bijušajiem vīriešiem, kuri pēkšņi kļūst par zvaigznēm sieviešu sportā.

Nav brīnums, ka ideja, ko LGBT aktīvisti vēl nesen tik dedzīgi atbalstīja, tagad atkāpjas otrajā plānā, lai drīz vien to pamazām aizmirstu.

Aktuāla, šķiet, kļūst realitātei atbilstošā koncepcija par jaukto seksualitātes dabu. Tajā sociālais faktors, ieskaitot apkārtējo cilvēku (draugu, vecāko biedru, skolotāju, ārstu u.tml.) ietekmi uz dzimumorientāciju, ir procesa dabiskā daļa. Tā kā iepriekš ideju par jebkuras seksuālas orientācijas normalitāti un pozitīvismu – izdevās iesakņot Rietumu sabiedrības galvās, pilnīgi loģiski, ja daudziem cilvēkiem, ieskaitot bērnus, var palīdzēt atklāt un attīstīt (līdz pat lēmumam par ķirurģisku iejaukšanos) sevī to "patieso dabu".

Tāpēc izsludinātais pētījums un raksts žurnālā "Science" atklāj Rietumu sabiedrībai jaunas iespējas tālākiem soļiem pa nosprausto ceļu.

Mierina tikai viens: konservatīvisms Krievijas sabiedrībā, pieturēšanas pie novecojušajām tradicionālajām dogmām, ka arī kriminālatbildība par homoseksuālisma propagandu nepilngadīgo vidū Krievijas Federācijā.

162
Pēc temata
Rasisms, huligānisms, homofobija… Cik taisnīgi ir ļaunākie stereotipi par Krieviju?
Putins atbildēja uz Eltona Džona iebildumiem
Latvija atzīta par ES homofobāko valsti
Zemā dzimstība un sociālie tīkli piebeidza slaveno Rīgas geju klubu
Viendzimuma laulībām Latvijā atkal pateica "nē": Saeima noraidīja Dzīvesbiedru likumu
Kodoldegviela, foto no arhīva

"XXI gadsimta mēris" pasaulē

29
(atjaunots 12:50 23.05.2020)
Plašas kareivīgo ideālistu masas iegūst savu bezmaksas sociālās pašcieņas porciju. Bez mazākās piepūles. Morālā stāja taču ir energoefektīvāka nekā zināšanas.

Amerikāņu izdevumā The New York Times publicēts panisks vācu žurnālista raksts atomelektrostaciju aizstāvībai. Publikācija ir negaidīta divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, autors aizšķērso ceļu progresam un nostājas dabai bīstamu tehnoloģiju pusē. Otrkārt, raksts publicēts pasaules progresa rupora lapās. Iebilst pret "zaļo" enerģētiku NYT – tas ir gluži kā rakstīt tur kaut ko labu par Putinu. Vai pat Trampu. Par publikāciju stāsta Viktors Marahovskis portālā RIA Novosti.

Raksta būtība: pēdējais kodolreaktors Vācijas teritorijā tiks apturēts 2022. gadā. Pēdējā ogļu stacija apklusīs mazliet vēlāk, 2038. gadā. Vienlaikus valdība mudina pirkt elektromobiļus, kuri patērē lielāku daudzumu elektroenerģijas. Nebūs par ļaunu atgādināt, ka no 1990. gada, kad Vācija pirmo reizi sāka īstenot enerģijas ekonomikas problēmas, enerģijas patēriņš valstī audzis par 10% (bet atbilstoša iedzīvotāju skaita pieauguma). Domājams, tendence turpināsies.

Pie tam daudzu enerģijas "zaļo" avotu pielietojuma paplašināšanās, iespējams, pietuvojusies maksimālajam rādītājam. Iedzīvotājiem jau ir līdz kaklam vēja ģeneratori virs galvām. Vācieši protestē pret jaunu vēja ģeneratoru būvi, kuri caurām diennaktīm dūc un pataisa trakus ar savu spēlīti "diena-nakts-diena-nakts" (pamēģiniet vien dzīvot apstākļos, kad ik pēc pāris sekundēm pār māju gulstas gigantiskā "ventilatora" lāpstiņa). Būvēt jaunos ģeneratorus attālāk no apdzīvotajām vietām nav viegli – Vācija ir blīvi apdzīvota. Vienkārši trūkst brīvas vietas, kur sabakstīt jaunus vēja ģeneratorus.

Galu galā Vācija var saskarties ar banālas elektrības deficītu.

Tomēr 60% pilsoņu joprojām kategoriski iebilst pret AES, "jo tās ir radioaktīvas", "jo bija avārija Fukusimā" (no savas puses piebildīsim – jo viņi skatījušies "Černobiļu" un tas atstājis iespaidu). Neskatoties uz zinātnieku, it īpaši Krievijā strādājošo komandu sasniegumiem, kuri atklāj, kā izmantot to, ko pieņemts uzskatīt par "izlietotiem kodoldegvielas elementiem", progresīvā sabiedrība kategoriski iebilst.

Raksta autors stāsta, ka vācu nācija, kas parasti "ar prieku dara to, kas izskatās labi", ir apjukusi, saskaroties ar nepieciešamību izvēlēties no diviem ļaunumiem mazāko. Turklāt rezultātā pašai Vācijai nākotnē var rasties milzu problēmas.

Faktiski runa ir par savdabīgu ideālistisku avantūru, ko attaisno nevis stratēģiski aprēķini, bet gan vienkārši par augstu morālo stāju.

Jāpiebilst, ka rakstā gandrīz nemaz nav pieminēta dabasgāze (nebrīvā Putina gāze no Krievijas). Redziet, aizstāvēt gāzi The New York Times lapās – tā būtu īsta pašnāvība, tāpēc vācu žurnālistu var saprast. Viņš jau ir demonstrējis visīstāko drosmi un vīrišķību.

© Sputnik / Александр Кряжев

No viņa raksta izriet vairāki interesanti aspekti.

Mūsu priekšā ir spilgts piemērs tam, kā rodas konflikts starp realitāti un kareivīgo ideālismu. Tādu piemēru ir daudz. Galvenais – šī parādība ir plašāka par jebkādām "zaļajām histērijām" un draud izvērsties par XXI gadsimta mēri, kas inficē smadzenes milzīgā teritorijā. Starp citu, arī Krievijā.

Pēc būtības pretkodola panikas raksturs Vācijā ir tāds pats kā viena Krievijas komiķa nesenā "jokā" par globālajām tēmām.

Komiķis satrauktā "pilsoniskā" balsī sarkastiski klāstīja, ka visa pārējā pasaule esot uzbūvējusi Lielo hadronu kolaideru, bet Krievija – raķeti (sliktā, sliktā Krievija). Taču lieta tāda, ka "klauna" kareivīgā ideālisma ziņā joks bija izcils, tikpat varens kā muļķības un tumsonības ziņā (komiķim neviens nav pastāstījis, cik lielā mērā Krievija piedalījās LAK būvdarbos. Iespējams, komiķim par to ir nospļauties. Diezin vai viņu kaut mazākajā mērā interesē vismaz, kas tas ir – kolaiders, priekš kam tas vajadzīgs un vai Krievijai ir kolaideri).

Tā ir vispārēja parādība. Skolas vecuma ekoradikāļi Eiropā arī ne vella nesaprot no tā, ko tik histēriski atbalsta, taču viņi nemaz neuzskata par vajadzīgu domāt – "lai lietotu telefonu, nekas nav jāzina par tā iekārtojumu".

Neapšaubāmais morālais taisnīgums (ekoloģija – labi, piesārņojums – slikti) viņu acīs itin labi aizstāj zināšanas. Ja nu vēl morālo stāju papildināt ar prasmi lietot aktuālos memus un aprobežota skolas līmeņa troļļošanas prasmes, ko demonstrē kura katra grēta, tad jau var ne tikai augstu vērtēt sevi par to, ka atrodies pareizajā vēstures pusē. Vēl var arī nicināt tos, kuri pareizajā pusē neatrodas.

Tātad plašas kareivīgo ideālistu masas iegūst savu bezmaksas sociālās pašcieņas porciju. Bez mazākās piepūles. Morālā stāja taču ir energoefektīvāka nekā zināšanas.

...Teorētiski varētu par to visu uzvelt vainu tā saucamās "Z paaudzes" smadzeņu ergonomiskajam dizainam vai aprunāties par "spēļmācību" paaudzi.

Taču man ir cita versija. Z paaudze – tā ir ne tik daudz paaudze, cik modīgs pasaules uztveres standarts. Ja cilvēkam ir 35 vai 50 gadi, tas taču vēl nenozīmē, ka viņš nemetīs pie malas kritisku domāšanu, turpinās lasīt garus tekstus, nepāries pie "memīšiem" un videoierakstiem, nenoraidīs riebīgus jautājumus no sērijas "Ko jūs patiesībā par to zināt?" un nesāks prasīt kaut ko morāli izcilu:

— izmaksāt visiem padomju represijās cietušajiem 100500 miljardus, "jo tur taču bija miljoniem upuru";

— izdalīt visiem strīdīgās teritorijas, "jo mums ir milzīga valsts un mēs ar to netiekam galā";

— izdalīt 100500 miljardus visiem, kas cietuši PSRS sabrukumā, "jo tas bija tautas īpašums, izlaupīts un sazāģēts";

— atteikties no raķetēm, jo ar visiem taču jādzīvo mierā; ieviest milzīgus pabalstus visiem, par visu un no 18 gadu vecuma, jo cilvēkus tak vajag saudzēt; dekriminalizēt narkotiku tirdzniecību, jo tūkstošiem nabaga zēnu un meiteņu, kas tajā pieķerti, ar salauztām dzīvēm gadiem ilgi sēž cietumā;

— un tā tālāk, bez gala un bez malas.

Visos gadījumos kareivīgajiem ideālistiem nav ne jausmas, kādus reālu efektu nesīs tāda balodīšu spārnu plivināšana. Viņus tas neinteresē, tas ir nepatīkami un atbaidoši.

Te atliek tikai just līdzi "pieaugušajiem" (ne vecuma, bet lomas ziņā), kas spiesti vadīt bērnu – kareivīgo ideālistu veidotas sabiedrības.

 Iespējams, Vāciju var glābt gāze no nebrīvās Krievijas. Bet ja nu nebrīvā, pieaugusī Krievija, kas gatava labot ideālistu sataisītās ziepes, vienreiz vienkārši pagaisīs?

29
Tagi:
kodolreaktors, Tramps, ASV, Krievija, zaļā enerģija
Vēja turbīnas, foto no arhīva

Pēc epidēmijas novārgušajām ekonomikām draud "zaļā vētra"

33
(atjaunots 18:04 21.05.2020)
Koronavīruss liek pārvērtēt attieksmi pret dažādākajiem mūsu dzīves aspektiem un problēmām. Viena no tām ir ogļskābās gāzes emisija un cīņa pret to. Viedokļi ir dažādi.

Sāksim ar klimatisko skepticismu. Patiešām, cilvēces un konkrētu valstu iespējas novirzīt resursus konkrētām nozarēm ir ierobežotas. Vai vispār ir vērts tērēt tos cīņai ar globālo sasilšanu (šajā jomā, neskatoties uz atjaunojamās enerģētikas cenu lejupslīdi, ir liels skaits risinājumu, kas nav attaisnoti tīri ekonomiski) laikā, kad veselības aprūpes sistēma, arī valstīs ar aktīvu diskusiju ekoloģijas jomā, nepārprotami nespēj tikt galā ar pašreizējo situāciju. Turklāt koronavīruss ir konstatējis arī šo sistēmu fundamentālos trūkumus. Iespējams, labāk būtu novirzīt papildu resursus medicīnai, nevis, piemēram, ogļskābās gāzes pārtveršanas un apglabāšanas sistēmām? Jautājumu portālā RIA Novosti analizē Aleksandrs Sobko. 

Otrs pols – ekoloģiskie aktīvisti. Situāciju ar koronavīrusu viņi traktē no sava viedokļa: mēs redzam, ka pat relatīvi neliela epidēmija pilnībā paralizējusi ikdienas dzīvi. Koronavīrusa epidēmija ir tikai neliela problema salīdzinājumā ar grūtībām, ar ko cilvēce var saskarties sakarā ar globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām. Var tikai iztēloties, kādas graujošas sekas būs nākotnē. Tātad vajag tikai pastiprināt klimata tēmu un spert apņēmīgākus soļus cīņā ar klimata izmaiņām.

© Sputnik / Евгений Одиноков

Atstāsim lasītāja ziņā viņam tuvākā viedokļa izvēli un paskatīsimies uz problemātiku no mazliet cita leņķa.

Ņemot vērā epidēmiju un ekonomikas lejupslīdi, mazinās energonesēju pieprasījums vārda plašākajā nozīmē: cietīs gan naftas un gāzes nozare (to mēs patlaban vērojam), gan arī atjaunojamie enerģijas avoti (parādās visas pazīmes: tiek prognozēts manāms jaunu atjaunojamās enerģētikas avotu ieviešanas sarukums salīdzinājumā ar plāniem pirms koronakrīzes).

Rezultātā, pirmkārt, atjaunojamās enerģijas avotu piekritējiem rodas kārdinājums radīt īpaši labvēlīgu režīmu "zaļajai" enerģētikai. Otrkārt, kad sāksies ekonomikas atjaunošanās, aizvietot tradicionālo energonesēju apjomus pret atjaunojamajiem avotiem. Tas ir, sagrābt tirgus daļu "starpsugu" cīņā (atjaunojamie avoti pret fosilo degvielu).

Kas šim nolūkam jādara? Atkal jāizmanto ārpustirgus ietekmes metodes. Jaunie regulēšanas pasākumi vēl var parādīties (galu galā, dekarbonizācijas plāni Eiropā nekur nav pazuduši). Taču nebūt ne visas valstis cīņā ar izmešiem ir noskaņotas tikpat apņēmīgi kā ES. Tāpēc mēs redzam, kā koronavīrusa fonā plešas plašumā "verbālās intervences" par labu klimatiskajiem jautājumiem. To līmenis ir ļoti augsts. Romas pāvests uzskata, ka koronavīruss ir "dabas atbilde" klimatiskajai krīzei. Savukārt ANO gluži nopietni informē, ka viens no iemesliem kuru dēļ koronavīruss ir parādījies un izplatās, ir klimata pārmaiņas.

Tagad – konkrēti par degvielas veidiem un enerģētikas nozarēm. Transporta sektora problēmu kontekstā konsaltinga aģenrūra "Wood Mackenzie" brīdināja: šogad elektromobiļu pārdošanas apjomi pasaulē kritīsies par 43%. Protams, šos datus vēl jāsalīdzina ar tradicionālo automašīnu pārdošanas apjomu kritumu – arī tām neklāsies viegli. Vienlaikus ir skaidrs, ka naftas pieprasījumu tagad ietekmē nevis automašīnu pārdošanas samazināšanās, bet gan esošā autoparka apstāšanās. Tradicionālās automašīnas un elektromobiļa konkurence no ekonomikas viedokļa (atstāsim malā komfortu, uzpildes infrastruktūras esamību un visu pārējo) notiek tā saucamās pilnās īpašuma vērtības sfērā, kas ietver gan automašīnas cenu, gan izdevumus degvielai vidēja ekspluatācijas termiņa laikā. Naftas cenu krituma gadījumā priekšrocības ir tradicionālo automašīnu pusē.

Naftas tirgus daļas ieņemšana elektromobiļiem nav viegla lieta. Jau pirms krīzes tika pārdoti aptuveni tikai 2,2 milj. elektromobiļu gadā, tāpēc pat "zaļākās" prognozes paredz ilgstošu (aptuveni 10 gadi) tradicionālo dzinēju degvielas pieprasījuma pieaugumu. Elektromobiļu tirgus apjomi ir pārāk mazi, liela nozīme ir arī tam, ka nav iespējams ātri palielināt ražošanas jaudas, arī akumulatoru ražošanu.

Tomēr nostādne par tādu aizvietošanu parādās. Nesen izdevumā The Guardian publicētā raksta nosaukums "Vai koronavīruss nogalinās naftas rūpniecību un palīdzēs glābt klimatu?" ir pietiekami daiļrunīgs. "Naftas paātrināta norieta" piekritēji cer, ka pie cenas 35 dolāru apjomā par barelu 75% naftas ieguves projektu nespēj segt pat kapitālos izdevumus.

Tātad kompānijas pārtrauks investīcijas lētajā naftā, un pakāpeniski sāksies atkāpšanās no šīs degvielas.

Apstrīdama nostādne. Gan tāpēc, ka līdz ar cenu pieaugumu naftas un gāzes kompānijās atgriezīsies interese par jaunām investīcijām (jaudas tomēr ir milzīgas). Gan tāpēc, ka visi pēdējie notikumi naftas tirgū un pašizmaksas vērtējums liecina, ka ir virkne valstu ar zemu pašizmaksu (līdz 40 dolāriem). Starp tām ir arī Tuvie Austrumi un Krievija. Investīcijas šeit ir iespējamas arī zemu naftas cenu  apstākļos, cietīs tikai iemaksas budžetā.

Kurp tad, pēc "koronavīrusa stimulētās energopārejas" piekritēju domām, aizies investīcijas, ko būtu varējusi saņemt nafta? Vai uz atjaunojamajiem enerģijas avotiem.

Cīņas otrā arēna ir elektroenerģijas tirgi, kuros atjaunojamie enerģijas avoti konkurē ar siltuma ģenerāciju. "Zaļā enerģētika" koronavīrusa fonā jau ir saskārusies ar grūtībām. To vidū ir piegādes ķēdīšu traucējumi, dolāra cenas pieaugums, sadalītās (mājas) ģenerācijas apstākļos – fakts, ka iedzīvotāji nav gatavi investēt otrā plāna uzdevumos. Piemēram, Austrālijā aizkavējas triju gigavatu "vēja" un "saules" uzstādīšana. Viena no problēmām – ASV dolāra kurss pret Austrālijas dolāru ir pieaudzis. Tiek prognozēta atjaunojamo avotu ieviešanas samazināšanās.

Līdz ar koronavīrusa problēmu "vējam" un "saulei" parādās vēl viens šķērslis – pakāpeniski tiek atcelts finansiālais atbalsts.

Piemēram, Ķīna šogad (tas nenotiek pirmo reizi) būtiski samazinājusi subsīdijas atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Par 50% samazināts atbalsts Saules baterijām un pilnībā (!) atceltas subsīdijas dārgākā tipa vēja ģenerācijai – ārzonai (vēja ģeneratori uzstādīti jūrā). Investīcijas "zaļumā" 2019. gadā Ķīnā kritās par 8%, Saules enerģijas ģenerācijas sfērā – par 33%.

Tomēr zaļajai enerģētikai joprojām saglabājas galvenā ārpustirgus priekšrocība – "nepastāvīgās" enerģijas izpirkšanas prioritāte un nekādu saistību energosistēmas jautas uzturēšanas aspektā.

Galvenā bāze – siltuma ģenerācija – nekur nav pazudusi un cieš zaudējumus jau tagad. 60% ogļu staciju Ķīnā strādā ar zaudējumiem. Cita starpā – arī tāpēc, ka tradicionālā ģenerācija nes atbildību par jaudas saglabāšanu, bet siltumstaciju noteiktās jaudas izmantošanas koeficients sarūk atjaunojamās enerģētikas augošās daļas fonā.

Atjaunojamās enerģijas un tradicionālās ģenerācijas pretrunas ir veidojušās pēdējos gados objektīvu iemeslu dēļ. Tagad, koronavīrusa fonā problēmu skaits pieaug, tātad augs arī konkurence un pretrunas. Rietumvalstīs paredzēts papildu atbalsts atjaunojamās enerģijas avotiem ar dekarbonizācijas plānu starpniecību – klimata pārmaiņu problēmas ietvaros. Pārējās valstīs palielināsies "klimatiskās nostādnes" spiediens.

33
Tagi:
ekonomiskā krīze, koronavīruss
Pēc temata
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību
Valsts budžets vējā: pāreja pie "zaļās" enerģijas var izputināt Latviju
Latvija pieprasa Eiropas Komisijai pastiprināt klimata mērķus
Trešajai daļai "zaļās" enerģijas ražotāju atņēma valsts atbalstu
Krievija nopelnīs uz globālās sasilšanas rēķina
Covid-19

Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu

0
(atjaunots 17:03 24.05.2020)
Saskaņā ar pētnieku prognozēm, ASV izdosies tikt galā ar pandēmiju ātrāk, nekā tā tiks uzveikta pārējā pasaulē.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Singapūras Tehnoloģiju un dizaina universitātes pētnieki aprēķinājuši aptuveno Covid-19 pandēmijas beigu datumu, raksta Bb.lv.

Saskaņā ar viņu pētījumu, pasaule spēs mierīgi uzelpot ap 2020. gada decembri, savukārt ASV pārvarēs vīrusu jau septembrī.

Saviem aprēķiniem zinātnieki izmantoja infekcijas izplatības matemātisko modeli, kurā tika ņemta vērā saslimstības dinamika, inficēto un izveseļojušos statistika, tā saucamais SIR modelis.

Tāpat pētnieki uzsvēra, ka viņu prognozes var būt neprecīzas, tādēļ nav vērts balstīties uz to karantīnas ierobežojumu mīkstināšanai daudzās valstīs.

"Pārmērīgs optimisms, kas balstās uz kaut kādām prognozēm, draud ar to, ka var novājināt mūsu disciplīnu un paškontroli, kas novedīs pie straujas inficēto skaita izaugsme," paziņoja zinātnieki.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā tika veikti 1203 Covid-19 testi, un tikai viens tests izrādījies pozitīvs.

Tiek ziņots, ka Latvijas slimnīcās ārstējas 25 Covid-19 pacienti. Diviem no viņiem ir smaga slimības gaita.

Visā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti jau 99 049 koronavīrusa testi. Inficējušies 1047 cilvēki, 712 inficētie ir izveseļojušies, 139 pēc ārstēšanās tika izrakstīti no slimnīcām, 22 cilvēki nomira.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vai Covid-19 var izplatīties ar ūdeni: Latvijas zinātnieki atskaitās par pētījumu
Latvija nebaidās no otrā Covid-19 viļņa
Imunologs nosauca Covid-19 epidēmijas beigu nosacījumu katrā valstī
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību