Dzīvojamā māja Rīgā. Foto no arhīva

ES nolēmusi mācīt Krieviju, atbrīvoties no "hruščovkām". Kaut kas ir aizgājis greizi

137
(atjaunots 10:40 29.08.2019)
Savulaik Rietumu medijiem ļoti iepatikās tēma par graustu aizvietošanu Krievijā. Viņi pat iemācījās no galvas tik grūto vārdu - khrushchyovka.

Pirms diviem gadiem, kad nesistemātiskā opozīcija Maskavā pūlējās izmantot problēmu savās akcijās, šis vārds ne uz mirkli nepazuda no dažādiem izdevumiem, kuri stāstīja par Krieviju. Arī tagad dažnedažādas "balsis" mēģina ar hruščovku palīdzību ilustrēt, cik bēdīgi mums klājas. Taču nepieciešams arī pozitīvs piemērs – kā tādas nelaimes pārvar viedās rietumvalstis, bagātā Eiropa. Tagad to ceļ priekšā, portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.

Virkne Eiropas mediju aktīvi klāsta, cik "sekmīgs" ir Eiropas Savienības projekts – veco hruščovku pārtaisīšana par "gudrajām mājām". Daudzi ar prieku pārtvēruši terminu "smartovkas", aprakstot ēkas, kas parādās Tartu pilsētā Igaunijā padomju piecstāvu ēku vietā. Protams, arī Krievijas liberāļi piebalso – sak, paskat vien, cik gudri, atšķirībā no Maskavas, tādas problēmas risina "jaunā Eiropa". Izrādās, var pārtaisīt hruščovkas tā, lai visi būtu apmierināti.

Taču realitāte ir citāda.

Runa ir par ES dārgā projekta  SmartEnCity īstenošanu. Tas ir Eiropas globālās programmas Horizon 2020 posms. Novatoriskā programma, kas paredzēta septiņiem gadiem (no 2014. līdz 2020.gadam), jau aprijusi gandrīz 80 miljardus eiro budžeta finansējuma.

SmartEnCity pamatā ir iecere uz dažu graustu piemēra trijās Eiropas pilsētās (Vitorija Spānijā, Sonderburga Dānijā un Tartu Igaunijā) parādīt pasaulei, kā var ietaupīt elektroenerģiju un samazināt ogļskābās gāzes izmešus atmosfērā. ES šim nolūkam piešķīra 28 miljonus eiro. Saprotamu iemeslu dēļ Krievijai stāsta par Tartu, kur 50.-60.gados, tāpat kā visā PSRS, tika masveidā būvēti viena tipa lēti mājokļi, kas tagad kļuvuši nederīgi.

Nolietotā dzīvokļu fonda problēma visās trijās Baltijas valstīs ir akūta. Daiļrunīgs fakts: šajās "jaunās Eiropas" valstīs aizvien biežāk uzņem seriālus un filmas par padomju pagātni. Piemēram, nesen klajā nākušais seriāls "Černobiļa" tika filmēts Viļņas guļamrajonā. Lietuvas galvaspilsētas uzņēmīgie varasvīri nolēmuši nevis parūpēties par māju stāvokli, bet gan monetizēt filmas popularitāti, un tagad piedāvā ārvalstu tūristiem izmēģināt dzīves jaukumus ir kā "Černobiļā".

Lai nu paliek malā rietumu teleprodukcija. Lieta tāda, ka arī Krievijas seriāli par attālo padomju pagātni tiek uzņemti Baltijas pilsētās. Agrāk vietējie režisori izvēlējās tās, lai filmētu ainas "Parīzē" un "Berlīnē", toties tagad brauc uz Baltiju, lai sameklētu PSRS dekorācijas. Piemēram, seriālā "Aizmirstais" padomju nomali pēckara gados atainoja grausti Rīgā – Maskavas forštatē, kas tautā iesaukta par "Maskačku". Acīmredzot, Krievijā tādu "ainu" atrast bija grūtāk nekā Baltijā.

Pie tam dzīve neērtajās eiropiešu hruščovkās nav nemaz tik lēta. Piemēram, žurnāls The Economist stāsta, neliela divistabu dzīvokļa apkure Lietuvā ziemas mēnešos var izmaksāt pat 20% no vienkāršā lietuvieša mēnešalgas. Britu žurnālisti īpaši juta līdzi tāpēc, ka daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji Baltijā ir piesaistīti centrālās apkures sistēmai – padomju koloniālās pagātnes nolādētajam mantojumam, un nevar taupības labad atslēgties no tās. Tātad salstoši Baltijas valstu iedzīvotāji tādu līdzjūtību neizraisītu.

Tagad beidzot palīgā nākusi Eiropas Savienība ar miljoniem eiro lielu atbalstu. Sākot projektu SmartEnCity, tika sacelts pamatīgs troksnis. Spriežot pēc eiropiešu organizētajiem vebināriem, lauvas tiesa no ES budžeta piešķirto līdzekļu aizgāja reklāmai. Tomēr rodas iespaids, ka projekts nav radījis nekādu lielo entuziasmu. Atliek tikai novērtēt programmas reklamēšanai radīto videokanālu – divu gadu laikā tas ieguvis tikai 27 abonentus (materiāla sagatavošanas laikā). Videoierakstus tur parasti noskatās nepilni simt cilvēki, neviens tos nekomentē, pat neskatoties uz to, ka projekts skar tūkstošiem cilvēku trijās pilsētās. Taču pat projekta autori ir spiesti atzīt, ka galvenā problēma ir iedzīvotāju skeptiskais noskaņojums, ko viņi nolēmuši aplaimot ar "gudro māju".

Viens no iemesliem – "renovācijas" augstās izmaksas. Lieta tāda, ka ES un pašvaldība apmaksā mazliet vairāk nekā pusi summas, kas nepieciešama remontam. Vairāk nekā 40% izdevumu nāksies segt igauņu hruščovku iedzīvotāju biedrībām. Cilvēki bieži vien nevar atļauties likt galdā vairākus tūkstošus eiro šiem darbiem un spiesti līst parādos: subsīdijas piešķir valsts kredītu dienests KredEx.

Tomēr skeptiskās attieksmes galvenais iemesls ir cits: milzīgie parādi (piemēram, dažas dzīvokļu īpašnieku biedrības atteicās no projekta, uzzinot, ka divistabu dzīvokļu īpašniekiem jāsamaksā pa 11 tūkstoši eiro) daudziem vienkārši neatmaksājas. "Hruščovkas pārvēršana par smartovku" – tā ir vienkārša mājas siltināšana, apkures sistēmas nomaiņa, elektromobiļu uzlādes staciju uzstādīšana netālu no mājas (milzum nozīmīga funkcija parastam pensionāram) un – pats galvenais – skaista murala zīmēšana uz mājas sienas. Es nejokoju. Spriežot pēc projekta SmartEnCity preses relīzēm, galvenās ziņas par darbu gaitu Tartu sastāda regulāri paziņojumi par to, ka kārtējās hruščovkas sienu izrotājusi glezna "Koks" vai "Trīs meitenes".

Nē, gleznas patiešām izceļ atjaunotās mājas līdzās stāvošo noplukušo piecstāveņu fonā, kas gadu desmitiem nav ne kosmētisko remontu redzējušas. Taču fasādes nomaiņa neatrisinās iedzīvotāju smagākās problēmas. Par tādām "modernizācijām" lielākajā sajūsmā ir tie paši mediji, kuri pirms diviem gadiem sašutuši rakstīja par fasādes remontēm Krievijas pilsētās pirms pasaules čempionāta futbolā, dēvēja to par "tumsoņu ciemiem". Taču Krievijā no iedzīvotājiem neviens par to nodevas neiekasēja.

Droši vien Eiropas Savienības grandiozā projekta svarīgākais posms būs Saules bateriju uzstādīšana uz noplukušo māju jumtiem. Ar to jau kārdināja Tartu iedzīvotājus un stāstīja, kā viņi ietaupīs uz elektrības rēķina. Pie tam Igaunija nebūt nav saulainākā valsts Eiropā, tāpēc speciālisti apšauba, vai šī enerģētika būs rentabla. Pēc viņu domām, paneļu ekspluatācijas laiks beigsies, pirms tie atmaksāsies.

Tādu, lūk, neslēptas "tumsonības projektu" ES mēģina demonstrēt Krievijai kā piemēru. Tiesa, neviens gan nepaskaidro, kā "Trīs meitenes" uz sienas atrisinās problēmu, ko rada dzīve nolietotā, neērtā, mazā mājoklī, kura nesošās konstrukcijas jau nonākušas avārijas stāvoklī un diezin vai vēl ir remontējamas. Taču iezemiešu problēmas ES īpaši neuztrauc – tā piešķir naudu tikai reprezentācijas vajadzībām.

137
Pēc temata
Vai Rīga sekos Maskavas piemēram un nojauks Hruščova laiku mājas
Padomju laiku mājas sastāda galveno Rīgas dzīvojamo namu fondu
Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57, foto no arhīva

"NATO pabrīnīsies": ar ko apbruņos Krievijas jauno iznīcinātāju

21
(atjaunots 11:18 07.07.2020)
Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57 nav vienkārša lidmašīna. Tas ir vesels cīņas komplekss, kas ietver jaunāko aviācijas bruņojumu.

Mērķu iznīcināšana vairāku simtu kilometru attālumā, bumbu triecieni ar juveliera precizitāti un droši aizsargāta aparatūra – līdz ar jaunākajām bumbām un raķetēm piektās paaudzes aviācijas komplekss Su-57 saņems arī mūsdienīgas elektroniskās ierīces to notēmēšanai. Lidmašīna spēs izvairīties no pretinieka lamatām un izlauzties cauri radiolokācijas traucējumu sienai. Par perspektīvā lidaparāta bruņojumu portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

"Gudrās" raķetes

Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57 nav vienkārša lidmašīna. Tas ir vesels cīņas komplekss, kas ietver jaunāko aviācijas bruņojumu. Bruņojuma saraksts ir aizslepenots, tomēr zināms, ka aizsardzības rūpniecības kompleksa uzņēmumi izstrādā aptuveni piecpadsmit paraugus.

Speciālisti vērtē, ka Su-57 pamata arsenālā būs Krievijas GKS rīcībā jau esošie trieciena līdzekļi, tikai pārstrādāti un "digitalizēti". Piemēram, jaunās pretkuģu raķetes ar divkārt palielinātu lidojuma attālumu – līdz 250 kilometriem. Interesanti, ka lādiņi izskatās tieši tāpat kā to priekšgājēji.

Pārsvarā izmaiņas skārušas "pildījumu" – tagad raķetei ir jaudīgākas un kompaktākas "smadzenes", vadības sistēma un dzinējs nodrošina sarežģītu lidojuma trajektoriju. Korpusā noslēptās elektroniskās iekārtas ir noturīgas pret ārējiem radioelektroniskajiem traucējumiem, dažādiem slazdiem un nereaģē uz viltus mērķiem.

"Iepriekš mērķa norāde "gaiss-gaiss" vai "gaiss-zeme" tipa raķetēm tika nodota caur analogajiem pārveidotājiem, un tas aizņēma zināmu laiku, - paskaidroja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Tobrīd tas atbilda armijas un gaisa kaujas prasībām. Tagad situācija ir mainījusies. Mūsdienās gaisa kaujas zonā darbojas virkne radioelektroniskās cīņas kompleksu: gan virszemes, gan gaisa kompleksi. Tādos apstākļos bruņojumam jābūt uzticamam. Su-57 radīts, ņemot vērā šos faktors, tam ir digitālās sistēmas – lidojuma uzdevuma, mērķa norādes, mērķu sadales informāciju nodošana ilgst dažas sekundes daļas."

Tāpat kā citi daudzfunkcionālie iznīcinātāji, arī Su-57 var nest "gaiss-gaiss", "gaiss-virsma" tipa maza, vidēja un liela darbības attāluma lādiņus, kā arī vadāmās un koriģējamās aviobumbas. 

Piemēram, perspektīvajai lidmašīnai izstrādāta "gudra" aviobumba KAB-250. Pēc nomešanas no nesēja tās lidojuma trajektorija tiek koriģēta atbilstoši satelītu sistēmas GLONASS signāliem. Patlaban lādiņš tiek izmēģināts poligonos un pat pārbaudīts kaujas apstākļos – bumbvedēji S-34 izmantoja KAB-250 pret kaujinieku objektiem Sīrijā.

Noskaidrojās, ka bumba ir ļoti efektīva un, pats galvenais, precīza: novirze no mērķa sasniedz 1-2 metrus neatkarīgi no laikapstākļiem un diennakts laika. Galviņas jauda ļauj pilotam satriekt ne tikai tehniku un dzīvā spēka koncentrācijas vietas zem atklātas debess, bet arī labi nostiprinātus pretinieka objektus.

Jāpiebilst, ka iepriekš KF Aizsardzības ministrija informēja: iznīcinātājs Su-57 uzņems arī hiperskaņas ieročus. Domājams, jauno aviācijas kompleksu "Kinžal" iznīcinātāji saņems pēc 2030. gada.

Juveliera precizitāte

Krievijas Nopelniem bagātais lidotājs Vladimirs Popovs ir pārliecināts: Su-57 bruņojuma nomenklatūra kopumā būs tradicionāla šīs klases lidmašīnām, tomēr, pateicoties pilnveidotajām tēmēšanas sistēmām, būtiski palielināsies precizitāte.

Piemēram, raķetes cīņai nelielā un vidējā attālumā automātiski kontrolēs mērķus pēc infrasarkanajām un magnētiskajām pēdām un tiek notēmētas ar optiski elektronisko galviņu.

"Precizitāte pieaugs par 30-40%, - atzīmēja Popovs. – Tas ir ļoti labs identifikācijas un paštēmēšanas rādītājs. Mūsdienu raķetes trāpa mērķī ar precizitāti līdz metram. Tas pats attiecas arī uz lielā darbības rādiusa lādiņiem. Tiesa, liela loma šajā ziņā ir radiolokācijai un siltuma elementam."

Mūsdienu raķešu elektronisko iekārtu samazināšanās ļauj palielināt lādiņa jaudu. Būtiski pieaug iespēja trāpīt mērķī, tātad – arī ieroča vispārējā efektivitāte. Su-57 var stāties pretī jebkādiem objektiem gaisā un uz zemes – dinamiskajiem un ballistiskajiem mērķiem, kā arī neliela izmēra objektiem, piemēram, bezpilota lidaparātiem.

Perspektīvās lidmašīnas sistēmu vadība kaujā, bruņojuma pielietošana, aizsardzība un vairāku režīmu intelektuālais atbalsts iespējams, pateicoties spēcīgai skaitļošanas sistēmai. Dators automātiski identificē mērķus un nosaka bīstamākos un prioritāros to vidū, veido optimālo lidojuma maršrutu, iesaka lidotājam, kad un kādus ieročus pielietot.

Mērķu meklēšanai un fiksācijai Su-57 rīcībā ir vairākas jaunās paaudzes radiolokācijas stacijas. Līdztekus RLS ar aktīvo fāzēto antenas režģi lidaparāta priekšdaļā, tai ir arī sānu stacijas, kas darbojas dažādos diapazonos. Su-57 viegli atradīs jebkādas lidmašīnas, pat ar stealth tehnoloģijām tapušos lidaparātus debesīs simtiem kilometru attālumā.

Pilna slodze

Piektās paaudzes iznīcinātāju īpatnība – bruņojuma izvietojums fizelāžas iekšienē. Tā kā bumbu un raķešu uz ārējām piekarēm nav, mazinās izretinājuma efektīvā virsma, tātad – arī lidmašīnas pamanāmība. Divās ietilpīgās tilpnēs atradīsies vieta vairākiem desmitiem dažādu lādiņu.

Agrāk šāda iespēja bija tikai masīvajiem stratēģiskajiem bumbvedējiem, tāpēc bruņojuma izstrādātāji bija spiesti risināt grūtu uzdevumu: projektēt mazu gabarītu raķetes, sarūpēt tām saliekamus spārnus un stūres, kas atveras tikai pēc lādiņa izmešanas. Grūtības radās arī, ņemot vērā papildu slodzi lidmašīnai, palaižot raķetes no slēgtas telpas.

Militārās kravas proporcija pret Su-57 masu ir daudz lielāka nekā iepriekšējo paaudžu iznīcinātājiem. Tas panākts, pateicoties kompozītajiem materiāliem.

 Krievijas piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57
© Sputnik / Евгений Биятов

"Su-30SM un Su-35, piemēram, līdz 25% materiāla nav metāls, - atgādināja Popovs. – Kompozīti, stikla šķiedra, kevlara šķiedra, dažādi sveķi. Pie tam saglabāta konstrukcijas noturība. Su-57 konstrukcijā tie veido apmēram 35%. Tas ir ļoti daudz, tāpēc iznīcinātājs iznācis daudz vieglāks pie tādiem pašiem gabarītiem. Turklāt jaunais dzinējs palielina vilces un svara attiecību vēl par 15%."

Jaunās lidmašīnas "firmas triks" – spēja strādāt pārī ar bezpilota sistēmu S-70 "Ohotnik". Smagais drons un iznīcinātājs ir iemācījušies lidot pārī – pērn Aizsardzības ministrija publicēja video, kurā tie manevrē gaisā minimālā attālumā.

Eksperti vērtē, ka nākotnē parādīsies iespēja radīt veselus "Ohotnik" barus, kuri strādā autonomi vai viena vienīga Su-57 pilota vadībā. Tādu kaujas grupu militārais potenciāls būs vairākkārt lielāks.

21
Tagi:
iznīcinātājs Su-57, Krievijas GKS
Pēc temata
Ķīnas mediji pastāstīja, kā Su-57 sagrūtinās ASV
F-35 jaunas grūtības: kas nav kārtībā ar amerikāņu iznīcinātāju
F-35 var izmest no prāta: kura valsts pirmā iegādāsies Su-57
"Ohotņik" debesīs: KF pavēra pasaulei savas jaunās kaujas iespējas
Helikopteris Ka-52

Krievija atbildēja uz NATO manevriem Ramstein Alloy Latvijā

56
(atjaunots 10:02 06.07.2020)
Agresīvi soļi pret Krieviju vienmēr sastapsies ar atbildi – telpā un laikā. Šo likumskakarību apstiprināja NATO gaisa kara spēku ikgadējo mācību Ramstein Alloy rezultāti Baltijas valstīs.

1. jūlijā Latvijā noslēdzās NATO Gaisa spēku trīs dienas ilgās mācības, kurās bija iesaistīti vairāk nekā 20 iznīcinātāji un palīglidmašīnas no piecām alianses valstīm un Somijas. Pasludinātie manevru mērķi: komandēšanas un kontroles, NATO valstu sadarbības un mijiedarbības iemaņu un gaisa patrulēšanas procedūru (ar AWACS pielietojumu) uzlabošana.

Faktiski sešu valstu iznīcinātāji izspēlēja nevis miera misiju, bet gan sadarbību operācijā pret tehnoloģiski attīstītu pretinieku, un tāda šajā reģionā ir tikai Krievija.

Alianses valstīm nav pieredzes kaujas darbībās pret tehnoloģiski līdzvērtīgu pretinieku, un tās cenšas Baltijas reģionā ar diviem desmitiem iznīcinātāju pārbaudīt kaut kādus abstraktus algoritmus, neņemot vērā ticamo graujošo atbildi. Vienlaikus mācību Rlamstlein Alloy fonā nesnauda arī Krievijas bruņotie spēki. Zenītraķešu sistēmas S-300 PM2 "Favorit" kaujas komandas Novgorodas apgabalā izspēlēja gaisa uzbrukuma atvairīšanu. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja: "Situāciju gaisā piesegšanas rajonā apgrūtināja nosacītā pretinieka aviācijas uzlidojumu imitācija, kas strādāja visā augstuma un ātruma diapazonā." Kopumā ir skaidrs, ka tam ir tiešs sakars ar Ramstein Alloy dalībniekiem.

Komplekss S-300 "Favorit" spēj "ieraudzīt" objektus līdz 500 km attālumā, pavadīt līdz 65 mērķus un noraidīt datus uzbrukumam vienlaikus par 24 mērķiem. Likvidācijas maksimālais attālums – 350 km, tātad S-300 komandas Novgorodas apgabalā faktiski varēja kontrolēt debesis virs visas Latvijas teritorijas un nosacīti likvidēt visas nosacītā pretinieka lidmašīnas valsts gaisa telpas lielākajā dalā 7,5 sekunžu laikā.

Zenītraķešu pulka speciālisti organizēja vairākas pretgaisa kaujas, kuru gaitā fiksēja un pavadīja mērķus, organizēja vadāmo zenītraķešu elektronisko startu. Sistēmas S-300 PM2 vadības punktam ir plašas iespējas apmācīt zenītraķešu divizionu komandas – atvairīt dažādas sarežģītības pakāpes gaisa uzbrukumus, ieskaitot lielā ātrumā lidojošus, manevrētspējīgus un pat ballistiskos mērķus. Un tas vēl nav viss.

Iemesls un sekas

Vienlaikus Rietumu kara apgabala armijas aviācijas brigāde kaimiņos – Pleskavas apgabalā veica grupu lidojumus nelielā un ļoti nelielā augstumā. Izlūkošanas un trieciena helikopteru Ka-52 "Aligator", trieciena Mi-28 "Nochnoy okhotnik", daudzfunkcionālo transporta Mi-8 un Mi-26 ekipāžas izspēlēja ugunst atbalsta, desanta izsēdināšanas elemetus un citus funkcionālos uzdevumus, ieskaitot manevrus "gaiss-gaiss" tipa raķešu apšaudes gadījumā.

1. jūlijā Ļeņingradas apgabalā RKA tankisti likvidēja vairāk nekā simt bruņotus nosacītā pretinieka mērķus. Apšaude notika sarežģītos apstākļos, ar 125 mm tanku ieroču lādiņiem, līdz 1800 metru attālumā. Atgādināšu, ka pavasarī RKA saņēma modernizēto tanku T-90M pirmo partiju, kas spēj konkurēt ar T-14 "Armata".

Dienu iepriekš RKA sastāvā iekļāvās speciālo uzdevumu nodaļa, kas noslēdza apmācības speciālo uzdevumu brigādes bāzē Tambovas apgabalā. Vienība nodrošināta ar jaunāko bruņojumu un tehniku, ieskaitot bruņumašīnas "Taifun K" ar vispārēju aizsardzību no lādiņiem līdz 14,5 mm un pretmīnu aizsardzību.

Jūnija beigās korporācija "Rosteh" informēja, ka tiek gatavota jauna operatīvi taktiskā raķešu kompleksa modifikācija. Domājams, ar lielāku darbības rādiusu (patlaban – līdz 500 km). Tātad Krievijas rietumos dislocētie "Iskander" tuvākajā laikā kļūs daudz efektīvāki.

Nav ne mazāko šaubu: nav nejaušība tas, ka šie daudzveidīgie notikumi Krievijā sakrituši laikā un telpā ar alianses aktivitāti. Krievijas Federācija ir spiesta kompleksi un pārliecinoši reaģēt uz militāriem draudiem ar pārspēku, lai nevienam no "partneriem" nerastos vēlme pārbaudīt mācību Ramstein Alloy, BALTOPS un citu NATO "karaspēļu" no taktikas viedokļa primitīvos algoritmus reālās sadursmēs.

Mīti un realitāte

Kopš pavasara NATO gaisa policiju Baltijā apzīmē spāņu gaisa spēku iznīcinātāji F/A-18A/B Hornet. Iespējams, Baltijas valstu imidžam tas ir labāk nekā nekas (no trieciena aviācijas viedokļa), tomēr ārzemnieku īslaicīgā "stažēšanās" Baltijas kara darbības teātrī neesoša agresora "savaldīšanas" režīmā nesola vietējiem iedzīvotājiem ne mieru, ne drošību – ne šodien, ne perspektīvā.

Simboliskā NATO misija – četri iznīcinātāji, kuri patrulē Baltijas valstu gaisa telpu (NATO’s Baltic Air Policing mission) ik gadus "pāraug" kvalitatīvā stāvoklī – sākas manevri Ramstein Alloy NATO Gaisa spēku komandieru vadībā (NATO’s Allied Air Command). Pie tam alianse neslēpj, ka trīs ekipāžu rotācijas un trīs aviācijas mācības gadā paredzētas pilotu intensīviem treniņiem un ekipāžu maksimāla skaita aptveršanai. Kāpēc kompaktajām Baltijas valstīm vajadzīgs tāds pulks sagatavotu ārvalstu "policistu"? No debesu patrulēšanas efektivitātes, tas ir, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošības (kam, starp citu, nekas nedraud) viedokļa, pilotu rotāciju būtu efektīvāk organizēt tikai vienu reizi gadā. Skaidrs, ka, aizbildinoties ar NATO’s Baltic Air Policing mission, alianses gaisa spēki aktīvi pēta reģionu pirms kaujām. Amerikaņu stratēģiskie bumbvedēji-raķešu nesēji B-52H lido jau 180 km attālumā no Sanktpēterburgas, bet Igaunijā dislocēti bezpilota lidaparāti MQ-9 Reaper. Tā vairs nav nekāda policija.

Ziemeļatlantijas bloka vecākie partneri izmanto Latviju un citas Baltijas valstis kā placdarmu iespējamam karam ar Krieviju un konsekventi "aizpilda" to ar uzbrukuma infrastruktūru, arsenāliem, armijas bāzēm un aerodromiem, ārvalstu spēkiem (tie rotācijas režīmā te dislocēti nepārtraukti). Lai ideoloģiski pamatotu NATO neadekvāto militāro aktivitāti, Latvijas (un citu Baltijas valstu) Aizsardzības ministrija periodiski klāsta, ka Krievijas kara kuģi un lidmašīnas parādās pie republikas robežām.

Reāla pamata bažām nav. Visi Krievijas kara lidmašīnu lidojumi un kuģu pārvietošanās precīzi atbilst starptautiskajiem noteikumiem, citu valstu robežas netiek pārkāptas. Krievijai naidīgie izteikumi ir iekšēja patēriņa "opijs". Piemēram, ja Latvijas pilsoņi vairs neuztrauksies par to, ka rītausmu, iespējams, sagaidīs bunkurā, viņi var sākt taujāt: kāpēc valsts tērē 2% IKP bruņojumam?

16 gadus ilgā Latvijas dzīve aliansē nav palīdzejusi radīt patiešām efektīvus Nacionālos bruņotos spēkus (vismaz Pentagona plānu atbalstam dažādos planētas "karstajos punktos). Iepriekš valsts Ministru kavinets apstiprināja AM izstrādāto "Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2019.-2022. gadam", kurā pieminētas mākoņstratēģijas, tīklcentriskās partizānu vienības, lāzera modelēšanas sistēmas MILES un citas "augstās matērijas". Reālajā armijā vēl joprojām trūkst tanku, raķešu iekārtu, trieciena aviācijas un daudz kā cita.

No militārā viedokļa Latvija nav īpaši varena, tās armijā ir 5300 "durkļi" (faktiski – viena brigāde), 5 kara transporta helikopteri, 5 tralētāji un 11 patruļas kuteri, 67 artilērijas vienības, 300 bruņumašīnas, un militārā spēka reitingā Global Firepower ieņem 102. vietu no 138 iespējamām. Pie tam rodas iespaids, it kā Rīga uztājīgi gatavotos vērienīgam militārajam konfliktam: no 2018. gada tērē aizsardzībai 2% IKO, dislocē savā teritorijā aizvien jaunas ārvalstu vienības un armijas bāzes, ik gadus organizē desmitiem manevru, kuros piedalās sabiedrotie no NATO. Kāpēc vajadzīga tāda aktivitāte mierīgajā, stabilajā, ekonomiski sekmīgajā Baltijas reģionā?

Krievija savlaicīgi novērtēja jaunos draudus starptautiskajai drošībai – koronavīrusa radīto Covid-19, un maijā ierosināja Ziemeļatlantijas aliansei "demonstrēt militāro savaldību", pandēmijas laikā apturēt visas militārās mācības Austrumeiropā, visus spēkus veltīt aktuālo problēmu risināšanai. Ārkārtējā situācijā dažādu valstu militārās vienības spēj operatīvi dezinficēt objektus, izvērst mobilos hospitāļus, nogādāt humāno palīdzību nelaimes skartajos rajonos. Diemžēl "partneri" Maskavu nesadzirdēja. NATO manevru sērija Baltijas reģionā turpinās, militārais risks pieaug.

56
Tagi:
militārās mācības, NATO, Baltija, Krievija
Pēc temata
"Drebuļi un šermuļi" Baltijā: kāpēc NATO vajadzīgi manevri Ramstein Alloy
Krievijas flote ar "Okeāna vairogu" pārsegusi Baltijas verdošo katlu
Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF
Pasažieri lidostā Rīgā, foto no arhīva

Trešā daļa reemigrantu pamet Latviju trīs gadu laikā pēc atgriešanās

0
(atjaunots 18:20 07.07.2020)
Četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku. Latvijas Universitātes pētnieki noskaidroja, cik liels skaits palikuši valstī.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Trīs gadu laikā pēc atgriešanās no ārzemēm Latvijā paliek aptuveni divas trešdaļas reemigrantu, bet viena trešdaļa atkal aizbrauc, pastāstīja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vecākā pētniece Inta Mieriņa, vēsta Tvnet

Viņa publiskoja Centrālās statistikas pārvaldes datus, kas liecina: četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku, bet līdz 2019. gadam valstī palikuši 13 tūkstoši. Mieriņa atzīmēja, ka, iespējams, aizbraukušie vēlreiz atgriezīsies Latvijā.

Eksperte norādīja, ka nav atrodami dati, kas liecinātu: aizvien lielāks skaits atgriezušos gribētu atkal aizbraukt. Gluži pretēji, saskaņā ar viņas kolēģa Mihaila Hazana pētījuma datiem, reemigrantu vēlme atkal aizbraukt ir kritusies – 2016. gadā tamlīdzīgs nodoms bija 40% reemigrantu.

Iepriekš vēstīts, ka saskaņā ar Mihaila Hazana pētījumu, aptuveni pusmiljonu cilvēku pasaulē var iekļaut Latvijas diasporā – tie ir cilvēki, kas bijuši Latvijas valstspiederīgie, un viņu pēcteči, kā arī Latvijā dzimušie cilvēki.

0
Tagi:
Latvija, reemigrācija
Pēc temata
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Ja jaunieši turpinās pamest Latviju, valsts izmirs: LU profesors par depopulāciju