Dzīvojamā māja Rīgā. Foto no arhīva

ES nolēmusi mācīt Krieviju, atbrīvoties no "hruščovkām". Kaut kas ir aizgājis greizi

137
(atjaunots 10:40 29.08.2019)
Savulaik Rietumu medijiem ļoti iepatikās tēma par graustu aizvietošanu Krievijā. Viņi pat iemācījās no galvas tik grūto vārdu - khrushchyovka.

Pirms diviem gadiem, kad nesistemātiskā opozīcija Maskavā pūlējās izmantot problēmu savās akcijās, šis vārds ne uz mirkli nepazuda no dažādiem izdevumiem, kuri stāstīja par Krieviju. Arī tagad dažnedažādas "balsis" mēģina ar hruščovku palīdzību ilustrēt, cik bēdīgi mums klājas. Taču nepieciešams arī pozitīvs piemērs – kā tādas nelaimes pārvar viedās rietumvalstis, bagātā Eiropa. Tagad to ceļ priekšā, portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.

Virkne Eiropas mediju aktīvi klāsta, cik "sekmīgs" ir Eiropas Savienības projekts – veco hruščovku pārtaisīšana par "gudrajām mājām". Daudzi ar prieku pārtvēruši terminu "smartovkas", aprakstot ēkas, kas parādās Tartu pilsētā Igaunijā padomju piecstāvu ēku vietā. Protams, arī Krievijas liberāļi piebalso – sak, paskat vien, cik gudri, atšķirībā no Maskavas, tādas problēmas risina "jaunā Eiropa". Izrādās, var pārtaisīt hruščovkas tā, lai visi būtu apmierināti.

Taču realitāte ir citāda.

Runa ir par ES dārgā projekta  SmartEnCity īstenošanu. Tas ir Eiropas globālās programmas Horizon 2020 posms. Novatoriskā programma, kas paredzēta septiņiem gadiem (no 2014. līdz 2020.gadam), jau aprijusi gandrīz 80 miljardus eiro budžeta finansējuma.

SmartEnCity pamatā ir iecere uz dažu graustu piemēra trijās Eiropas pilsētās (Vitorija Spānijā, Sonderburga Dānijā un Tartu Igaunijā) parādīt pasaulei, kā var ietaupīt elektroenerģiju un samazināt ogļskābās gāzes izmešus atmosfērā. ES šim nolūkam piešķīra 28 miljonus eiro. Saprotamu iemeslu dēļ Krievijai stāsta par Tartu, kur 50.-60.gados, tāpat kā visā PSRS, tika masveidā būvēti viena tipa lēti mājokļi, kas tagad kļuvuši nederīgi.

Nolietotā dzīvokļu fonda problēma visās trijās Baltijas valstīs ir akūta. Daiļrunīgs fakts: šajās "jaunās Eiropas" valstīs aizvien biežāk uzņem seriālus un filmas par padomju pagātni. Piemēram, nesen klajā nākušais seriāls "Černobiļa" tika filmēts Viļņas guļamrajonā. Lietuvas galvaspilsētas uzņēmīgie varasvīri nolēmuši nevis parūpēties par māju stāvokli, bet gan monetizēt filmas popularitāti, un tagad piedāvā ārvalstu tūristiem izmēģināt dzīves jaukumus ir kā "Černobiļā".

Lai nu paliek malā rietumu teleprodukcija. Lieta tāda, ka arī Krievijas seriāli par attālo padomju pagātni tiek uzņemti Baltijas pilsētās. Agrāk vietējie režisori izvēlējās tās, lai filmētu ainas "Parīzē" un "Berlīnē", toties tagad brauc uz Baltiju, lai sameklētu PSRS dekorācijas. Piemēram, seriālā "Aizmirstais" padomju nomali pēckara gados atainoja grausti Rīgā – Maskavas forštatē, kas tautā iesaukta par "Maskačku". Acīmredzot, Krievijā tādu "ainu" atrast bija grūtāk nekā Baltijā.

Pie tam dzīve neērtajās eiropiešu hruščovkās nav nemaz tik lēta. Piemēram, žurnāls The Economist stāsta, neliela divistabu dzīvokļa apkure Lietuvā ziemas mēnešos var izmaksāt pat 20% no vienkāršā lietuvieša mēnešalgas. Britu žurnālisti īpaši juta līdzi tāpēc, ka daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji Baltijā ir piesaistīti centrālās apkures sistēmai – padomju koloniālās pagātnes nolādētajam mantojumam, un nevar taupības labad atslēgties no tās. Tātad salstoši Baltijas valstu iedzīvotāji tādu līdzjūtību neizraisītu.

Tagad beidzot palīgā nākusi Eiropas Savienība ar miljoniem eiro lielu atbalstu. Sākot projektu SmartEnCity, tika sacelts pamatīgs troksnis. Spriežot pēc eiropiešu organizētajiem vebināriem, lauvas tiesa no ES budžeta piešķirto līdzekļu aizgāja reklāmai. Tomēr rodas iespaids, ka projekts nav radījis nekādu lielo entuziasmu. Atliek tikai novērtēt programmas reklamēšanai radīto videokanālu – divu gadu laikā tas ieguvis tikai 27 abonentus (materiāla sagatavošanas laikā). Videoierakstus tur parasti noskatās nepilni simt cilvēki, neviens tos nekomentē, pat neskatoties uz to, ka projekts skar tūkstošiem cilvēku trijās pilsētās. Taču pat projekta autori ir spiesti atzīt, ka galvenā problēma ir iedzīvotāju skeptiskais noskaņojums, ko viņi nolēmuši aplaimot ar "gudro māju".

Viens no iemesliem – "renovācijas" augstās izmaksas. Lieta tāda, ka ES un pašvaldība apmaksā mazliet vairāk nekā pusi summas, kas nepieciešama remontam. Vairāk nekā 40% izdevumu nāksies segt igauņu hruščovku iedzīvotāju biedrībām. Cilvēki bieži vien nevar atļauties likt galdā vairākus tūkstošus eiro šiem darbiem un spiesti līst parādos: subsīdijas piešķir valsts kredītu dienests KredEx.

Tomēr skeptiskās attieksmes galvenais iemesls ir cits: milzīgie parādi (piemēram, dažas dzīvokļu īpašnieku biedrības atteicās no projekta, uzzinot, ka divistabu dzīvokļu īpašniekiem jāsamaksā pa 11 tūkstoši eiro) daudziem vienkārši neatmaksājas. "Hruščovkas pārvēršana par smartovku" – tā ir vienkārša mājas siltināšana, apkures sistēmas nomaiņa, elektromobiļu uzlādes staciju uzstādīšana netālu no mājas (milzum nozīmīga funkcija parastam pensionāram) un – pats galvenais – skaista murala zīmēšana uz mājas sienas. Es nejokoju. Spriežot pēc projekta SmartEnCity preses relīzēm, galvenās ziņas par darbu gaitu Tartu sastāda regulāri paziņojumi par to, ka kārtējās hruščovkas sienu izrotājusi glezna "Koks" vai "Trīs meitenes".

Nē, gleznas patiešām izceļ atjaunotās mājas līdzās stāvošo noplukušo piecstāveņu fonā, kas gadu desmitiem nav ne kosmētisko remontu redzējušas. Taču fasādes nomaiņa neatrisinās iedzīvotāju smagākās problēmas. Par tādām "modernizācijām" lielākajā sajūsmā ir tie paši mediji, kuri pirms diviem gadiem sašutuši rakstīja par fasādes remontēm Krievijas pilsētās pirms pasaules čempionāta futbolā, dēvēja to par "tumsoņu ciemiem". Taču Krievijā no iedzīvotājiem neviens par to nodevas neiekasēja.

Droši vien Eiropas Savienības grandiozā projekta svarīgākais posms būs Saules bateriju uzstādīšana uz noplukušo māju jumtiem. Ar to jau kārdināja Tartu iedzīvotājus un stāstīja, kā viņi ietaupīs uz elektrības rēķina. Pie tam Igaunija nebūt nav saulainākā valsts Eiropā, tāpēc speciālisti apšauba, vai šī enerģētika būs rentabla. Pēc viņu domām, paneļu ekspluatācijas laiks beigsies, pirms tie atmaksāsies.

Tādu, lūk, neslēptas "tumsonības projektu" ES mēģina demonstrēt Krievijai kā piemēru. Tiesa, neviens gan nepaskaidro, kā "Trīs meitenes" uz sienas atrisinās problēmu, ko rada dzīve nolietotā, neērtā, mazā mājoklī, kura nesošās konstrukcijas jau nonākušas avārijas stāvoklī un diezin vai vēl ir remontējamas. Taču iezemiešu problēmas ES īpaši neuztrauc – tā piešķir naudu tikai reprezentācijas vajadzībām.

137
Pēc temata
Vai Rīga sekos Maskavas piemēram un nojauks Hruščova laiku mājas
Padomju laiku mājas sastāda galveno Rīgas dzīvojamo namu fondu
Zeme no kosmosa, foto no arhīva

Kas notiek patiesībā globālā sasilšana vai atdzišana

27
(atjaunots 15:05 26.09.2020)
Zemes vēstures ritējumā ledus laikmetus pastāvīgi nomainījuši silta laika periodi.

Patlaban mēs dzīvojam tādā laikā starp ledus laikmetiem, tomēr planētas virsma sasilst ātrāk, nekā bija gaidāms. Vladislavs Strekopitovs portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā, kas pie tā vainojams un ko iesākt.

Te auksti, te karsti

Pirms simt gadiem darbā "Saules izstarojuma radīto termisko parādību matemātiskā teorija" serbu matemātiķis un ģeofiziķis Milutins Milankovičs formulēja hipotēzi: orbītas, rotācijas ass leņķa un precesijas parametru regulāru izmaiņu dēļ Zemes virsmu Saule sasilda dažādi. Rezultātā rodas apledojumi, ko nomaina siltāki periodi starp ledus laikmetiem. Tie ir tā saucamie Milankoviča cikli, uz kuru pamata tiek veidotas ilgtermiņa klimatiskās prognozes.

Реконструкция климатических изменений за последние 2000 лет на основе данных 11 различных исследований
Klimatisko izmaiņu rekonstrukcija pēdējo 2000 gadu laikā uz 11 dažādu pētījumu bāzes

Katram orbitālajam parametram ir savs cikls. Piemēram, ekscentricitāte: trajektorija, pa kuru Zeme griežas ap Sauli, no apļa pāriet pie eliptiskākas orbītas ik pēc 95, 125 un 400 000 gadiem. Planētas ass novirzās 3 grādu amplitūdā no ekliptikas – plaknes, kādā Zeme rotē ap Sauli – aptuveni ik pēc 41 tūkstoša gadu. Precesijas cikls – Zemes ass griešanās konusā kā žiroskopam – vidēji veido 26 tūkstošus gadu. Šajā laikā Zemes ass veic pilnu apli.

Visi šie faktori kopā demonstrē klimatisko ēru periodiskumu – 41 un 100 tūkstošus gadu. Pie tam, saskaņā ar Milankoviča aprēķiniem, Saules gaismas daudzuma starpība Ziemeļu puslodē sasniedz 20%.

Rādītāji neatbilst cikliem

Pleistocēna ērā – pirms 2,6 miljoniem – 11,7 tūkstošiem gadu – Zeme pārdzīvoja vairākus aukstuma periodus, kad ledāji klāja līdz 30% planētas virsmas un Ziemeļu puslodē sniedzās līdz 40. paralēlei.

График изменения температуры поверхности Земли с конца XIX века
Zemes virsmas temperatūras izmaiņu grafiks no XIX gs. beigām

Pēdējais ledāju maksimums bija vērojams aptuveni pirms 18 tūkstošiem gadu, bet tagad, saskaņā ar Milankoviča cikliem, turpinās holocēna starpleduslaikmetu posms, kas sācies aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu. Uz to norāda speciālisti, kas nepiekrīt hipotēzei par antropogēno ietekmi, kad sākas runas par globālo sasilšanu. Tomēr detalizēta modelēšana rāda: pašreizējie notikumi nekādi neatbilst dabiskajiem cikliem ne sava spēka, ne dinamikas ziņā.

Spriežot pēc gada vidējās temperatūras grafika, holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija sasniegts X-XIII gadsimtā. Toreiz temperatūra uz Zemes bija pat augstāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pēc tam sākās vispārēja lēna atdzišana.

Cilvēks izrādījies stiprāks par dabu

Saskaņā ar Milankoviča cikliem, tagad Zemei vajadzētu pakāpeniski atdzist, taču rūpniecības revolūcija XIX gs. beigās lauza dabiskās tendences. Patlaban gada vidējā temperatūra par 0,6-0,8 grādiem pēc Celsija skalas pārsniedz rādītājus, kas pieņemti par atskaites punktu 60.-90. gados. Galvenais iemesls – siltumnīcas gāzu, it īpaši – ogļraža dioksīda antropogēnie izmeši.

Potsdamas Klimata pārmaiņu pētījumu institūta līdzstrādnieki atzīmē: СО2 koncentrācija atmosfērā sasniegusi maksimālo rādītāju trīs miljonu gadu laikā. Pētījums rāda, ka vidējā temperatūra, kas nekad šajā periodā nav augusi virs diviem grādiem pēc Celsija skalas vairāk nekā pirmsindustriālajā periodā, jau tuvāko 50 gadu laikā šo slieksni var pārkāpt.

To pārliecinoši demonstrē dati, ko savos pārskatos publicē Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC), ko 1988. gadā nodibināja Pasaules meteoroloģiskā organizācija un ANO Apkārtējās vides programma.

Savā pēdējā, piektajā pārskatā IPCC par klimata pārmaiņām "AR5 Synthesis Report: Climate Change 2014" teikts: "Lai kādu reālistisku rādītāju planētas temperatūras jutīgumam pret siltuma līdzsvaru mēs izvēlētos, novērojamo izmaiņu iemesls var būt tikai oglekļa dioksīda uzkrāšanās atmosfērā."

Šo slēdzienu apstiprina arī globālo klimata modeļu analīzes rezultāti, ko projekta CMIP (Coupled Model Intercomparison Project) ietvaros īsteno Pasaules klimata pētījumu programmas (WCRP) Kopīgās modelēšanas darba grupa (WGCM). Modeļu eksperimenti CMIP3 un CMIP5 rāda, ka temperatūra manāmi pārsniedz dabiskās tendences kopš 70. gadu beigām.

Pauze globālajā sasilšanā

Tomēr laikā no 1998. līdz 2013. gadam klimatologi reģistrēja dīvainu parādību – neskatoties uz augošo oglekļa dioksīda saturu atmosfērā, temperatūras pieaugums it kā apstājās. To norādīja IPC speciālisti savā pārskatā 2014. gadā.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tiesa, pārskata autori bija piesardzīgi: "Pēdējo 15 gadu laikā Zemes virsmas globālā temperatūra demonstrē daudz zemāku augošo lineāro tendenci nekā ilgstošākā periodā – 30 un 60 gadu periodā."

Zinātnieki nevarēja saprast, kas notiek: novērojumi bija pretrunā visiem klimatiskajiem modeļiem. Globālās sasilšanas antropogēnā rakstura hipotēzes piekritēju un pretinieku strīdi iedegās ar jaunu spēku.

Taču 2013. gadā temperatūra no jauna cēlās, un klimatologi secināja: iespējams, tamlīdzīgas 15 gadu pauzes parādās ar zināmu periodiskumu aptuveni reizi 30 gados.

Okeāna loma

Globālo temperatūru stabilizācijas paradoksu oglekļa dioksīda satura atmosfērā pieauguma fonā vajadzēja skaidrot. Pretējā gadījumā uz vienkāršas ekstrapolācijas pamata būvētie prognožu modeļi vairs nebūs droši.

Zinātnieki no Lančžou universitātes (Ķīna) piedāvāja precizētu klimatisko modeli, ņemot vērā enerģijas sadali starp atmosfēru un okeānu. Noskaidrojās, ka sasilšanas šķietamās pauzes periodā Zeme joprojām sasilst, taču siltums uzkrājas Pasaules okeāna dzīlēs. Kad okeāna siltumietilpība sasniedz noteiktu līmeni, no jauna pieaug ūdens augšējo slāņu temperatūra – cikliskums ir saistīts ar šo faktoru.

Iepriekš zinātnieki pierādīja, ka ūdens cirkulācijas mazināšanās okeānā veicināja ledus laikmetu pagarināšanos pleistocēnā un pāreju (tā notika aptuveni pirms miljona gadu) no 41 tūkstoša gadu cikla pie 100 tūkstošu gadu Milankoviča cikla. Paleoklimatoloģijā tā pazīstama kā "simt tūkstošu gadu problēma".

Milankoviča cikliem ir nozīme ne tikai ģeoloģijā un klimatoloģijā. Piemēram, nesen antropologi no Viskonsinas universitātes konstatēja, ka šie cikli simtiem tūkstošus gadu noteikuši seno cilvēku dzīves vietu nomaiņas periodiskumu, ieskaitot mūsu senču izklīšanu aiz Āfrikas robežām – uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģionu, kas sākās pirms 125 tūkstošiem gadu – šajos reģionos izveidojās mitrs subtropiskais klimats.

27
Tagi:
klimata pārmaiņas
Militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšana Ukrainā

"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju

32
(atjaunots 13:15 26.09.2020)
Kopīgi desanti, taktiskās mācības, iepazīšanās ar NATO tehniku: Ukrainas kareivjus un oficierus jau vairākas dienas trenē viņu sabiedrotie no Lielbritānijas un ASV.

Kijeva apgalvo, ka tā esot atbilde uz Krievijas mācībām "Kaukāzs 2020". Par to, kā Rietumu instruktori pūlas pacelt Ukrainas Bruņoto spēku līmeni, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Britu desants

Manevru "Apvienotās pūles 2020" pirmais posms sākās ar britu un ukraiņu karavīru izsēšanos Nikolajevskas apgabalā. Karalisko Bruņoto spēku 16. desanta trieciena brigādes kaujinieki ieradās ar kara transporta lidmašīnām C-130 Hercules.

Pēc tam virs poligona atvērās UBS desanta trieciena vienību izpletņi – kareivji ieradās kara transporta lidmašīnās Il-76MD un An-26. Izsēdušies un pagrozījušies, abu valstu kareivji devās uz pulcēšanās vietām, pa ceļam izspēlējot dažādus mācību uzdevumus.

© Sputnik / Стрингер
Fregates "Getman Sagaidačnij" apmeklētāji Ukrainas JKS kuģu demonstrēšanas laikā Neatkarības dienas ietvaros

UBS Ģenerālštābs konstatēja, ka Ukrainas teritorijā pirmo reizi notiek tāda formāta mācības, bet to mērķis – "uzdevumu praktiska izpilde daudznacionālā vidē atbilstoši NATO standartiem un procedūrām, partnervalstu bruņoto spēku vienību savietojamības līmeņa celšana".

Savukārt briti atzīmēja, ka šie manevri ir lielākā desanta operācija pēdējo gadu desmitu laikā. Tajā piedalījās vairāk nekā 450 kareivji ar brigādes ģenerāli vadībā. "Apvienotajās pūlēs" iesaistīti 12 tūkstoši karavīru, 700 militārās tehnikas vienības, padomnieki un novērotāji no NATO valstīm.

Vienlaikus Ļvovas apgabalā aizritēja "Rapid Trident 2020" – Ukrainas, ASV, Kanādas, Vācijas un Polijas vienību mācības, kopā aptuveni četri tūkstoši "durkļu".

Amerikāņi pat nogādāja Ukrainā vairākus konvertoplānus Bell V-22 Osprey, no kuriem pirmo reizi desantējās vietējie speciālo uzdevumu vienības karavīri bez izpletņiem. Dažādu valstu kareivji apguva cīņas iemaņas pilsētas apstākļos, pētīja taktiskās medicīnas jautājumus, dalījās pieredzē un kārtoja kopīgās sadzīves jautājumus.

Novērot Krieviju

Kijeva piešķir milzu nozīmi šiem manevriem – to atklāšanas pasākumā piedalījās prezidents Vladimirs Zeļenskis. Viņš ilgi runāja par Ukrainas armijas pāreju pie Rietumu standartiem un nosauca valsts iestāšanos NATO par stratēģisko mērķi. Tomēr Ziemeļatlantijas alianse nesteidzas un izmanto kopīgās mācības, lai iztaustītu Krievijas aizsardzību. Piemēram, nedēļas sākumā, pašā manevru karstumā Melnās jūras gaisa telpā bija papilnam NATO lidmašīnu. Gaisā vienlaikus atradās līdz astoņas izlūkošanas lidmašīnas. Iepriekš šomēnes amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji vairākkārt izspēlēja uzbrukumus objektiem Krimā no Ukrainas gaisa telpas.

Arī briti neatpaliek. Augustā aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs starptautisko programmu Ukrainas Jūras kara spēku apmācībām. Jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēju darbu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti, ka kopīgās mācības ir tikai iegansts citu mērķu sasniegšanai.

Piemēram, Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins uzskata, ka briti mēģina sarūpēt sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai izlūkotu Krievijas krastu.

Septembra vidū netālu no Krimas tika fiksēts Karaliskās flotes izlūku kuģis Enterprise, kam uzstādītas daudzstaru eholotes un buksējamie detektori informācijas vākšanai.

Novazāts scenārijs

Poligonā Ļvovas apgabalā NATO pārstāvji apmāca Ukrainas kareivjus no 2014. gada. 2016. gada 12. februārī ārvalstu instruktori noslēdza UBS pirmās vienības – kādas mehanizētās brigādes kājnieku bataljona – mācības.

No 2016. gada 15. februāra līdz 17. jūlijam ar diviem ukraiņu bataljoniem pēc rotācijas principa strādāja instruktoru grupa no ASV Bruņoto spēku 3. bataljona 15. kājnieku pulka. No 2018. gada vasaras Javoras poligonā strādāja instruktori no ASV Nacionālās gvardes 278. bruņu kavalērijas pulka, savukārt pērnā gada maijā viņus nomainīja 130 kareivji no 101. gaisa desanta divīzijas 2. brigādes taktiskās grupas "Strike".

© Sputnik / Стрингер
ASV karavīri Ukrainas militārpersonu sagatavošanas apakšvienību rotācijas laikā

Mācībās Javoras poligonā pabijuši aptuveni 10 tūkstoši ukraiņu kareivju. Viņiem māca taktiku, artilērijas izlūkošanu, tanku manevrus, kara policijas darba īpatnības, loģistiku, medicīniskās palīdzības sniegšanu. Šeit kaujinieki apgūst darbu ar amerikāņu prettanku raķešu kompleksiem Javelin. Iegūtās iemaņas tiek noslīpētas daudzajās starptautiskajās mācībās. Pērn Ukrainā aizritēja Rapid Trident, Sea Breeze, Riverain, Warrior Watcher un virkne citu mācību. Šogad UBS dalībai NATO manevros Kijeva no valsts budžeta piešķīra 2,55 miljonus dolāru.

Neviens īpaši necenšas slēpt šo soļu Krievijai nedraudzīgo raksturu. Lielākoties mācību scenāriji ir gluži primitīvi: kaut kāda "agresorvalsts" "destabilizē situāciju" Ukrainā un mēģina to "okupēt". Sabiedroto valstu apvienotais grupējums "organizē aizsardzību" un "atbrīvo ieņemtās teritorijas".

Acīmredzot scenārijs varētu būt citāds, ja to autori kaut paretam uzklausītu Krievijas oficiālos paziņojumus un salīdzinātu iedomas ar realitāti, kurā neviens neplāno nekādus uzbrukumus Ukrainai.

32
Tagi:
NATO, armija, Ukraina
Temats:
NATO austrumu flangā
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

0
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

0
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus