Tramps nepaspieda roku Merkelei pēc tikšanām Baltajā namā.

"Uzvedas virsnieks kolonijā". ASV aizkaitinājušas vāciešus

85
(atjaunots 17:09 06.02.2020)
ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels turpina šokējošus izteikumus, kas kaitina vācu politiķus.

Pretrunas Berlīnes un Vašingtonas attiecībās novedušas pie kārtējās domu apmaiņas. To no jauna provocējis ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels, kurš aicināja VFR palielināt aizsardzības izdevumus un piedraudēja izvest uz Poliju amerikāņu spēkus. Par abu valstu attiecībām RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

"Paķeriet līdzi kodolieročus, nekaitiniet Krieviju"

ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels turpina šokējošus izteikumus, kas kaitina vācu politiķus.

Kanclere Angela Merkele jau vairākkārt nav slēpusi nepatiku, ko jūt pret Grenelu, un cenšas ar viņu netikties. Taču, protams, viņa izvairās no tiešiem pārmetumiem. "Mēs atzinīgi vērtējam amerikāņu karavīru klātbūtni. Vācijā ir visa nepieciešamā infrastruktūra ASV kontingenta dislokācijai. Pie tam mēs cenšamies darīt visu iespējamo, lai Vācijas bruņotie spēki būtu efektīvāki," uzsvēra Merkele.

Vācijā patlaban uzturas 35 tūkstoši ASV karavīru. Vēl 17 tūkstoši ASV pilsoņu strādā armijas bāzēs. Diezin vai viņi jutīsies tikpat ērti Polijā. Taču Grenels uzstāj.

"Tas ir aizvainojoši, ka amerikāņu nodokļu maksātāji apmaksā 50 tūkstošu savu militārpersonu uzturēšanos Vācijā, bet vācieši pie tam joprojām izmanto tirdzniecības proficītu saviem iekšējiem mērķiem," teica vēstnieks.

"Ja ASV izvedīs karaspēku, lai paķer līdzi kodolieročus. Un tos vēlams nogadāt mājās, nevis Polijā, lai nekaitinātu Krieviju. Aizkaitināta Maskava nav ne Vācijas, ne Eiropas interesēs," atsaucās Kreisās partijas frakcijas priekšsēdētājs Ditmārs Bārčs.

Vladislavs Belovs
© Sputnik / Владимир Трефилов

Sociāldemokrātiskās partijas Bundestāga frakcijas vadītāja Karstena Šaidere ieteica diplomātam "pārtraukt šantāžu".

"Ne tikai amerikāņu kareivji, arī vācu karavīri ir bijuši bīstamās situācijās, pildot savu pienākumu. Pie tam viņi riskēja ar dzīvību reģionos, ko ar savu politiku pēdējos desmit gados destabilizējušas ASV," atzīmēja politiķe.

Starp argumentiem, ko Berlīne izteikusi Vašingtonai, galvenais ir tas, ka Vācija jau ir paziņojusi par savu lēmumu – līdz 2024. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 1,5% IKP, no tagadējiem 43 miljardiem eiro līdz 60 miljardiem.

"Diplomātiska klusēšana"

Tomēr vācu politiķi, kam Grenels jau sākumā radīja nepatiku, vienmēr centās savaldīties. Pēc katras asās vēstnieka frāzes mediji gaidīja stingru reakciju, taču valdība parasti cieta klusu.

Politiskajā ikdienā pat ienāca frāze "diplomātiska klusēšana", un žurnālisti slēdza derības par to, cik ilgi tā turpināsies. Vācijas ārlietu ministra Haiko Māsa sarunas ar ASV vēstnieku parasti ilgst ne vairāk kā desmit minūtes, citi ministri, tāpat kā Merkele, cenšas ar viņu netikties.

"Klusēšanu" pirmais pārtrauca sociāldemokrātiskās partijas loceklis, Eiropas Parlamenta bijušais priekšsēdētājs Mārtins Šulcs. "Vēstnieks Grenels Vācijā uzvedas kā labēji ekstrēmistisks koloniālais virsnieks," viņš paziņoja.

Berlīne jau ir izmantojusi "koloniālo terminoloģiju", paužot sašutumu par Grenelu. Janvārī vācu politiķi nosauca vēstnieku par "Vašingtonas imperatora vietvaldi". Tas notika pēc Grenela lēmuma nosūtīt vēstules vācu uzņēmējiem. Daudziem šķita, ka pati vēstuļu nosūtīšana neatbilst diplomātiskajam protokolam. Taču īpašu sašutumu raisīja vēstuļu saturs. ASV diplomāts pieprasīja Vācijas biznesa struktūrām atteikties no Krievijas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" projekta. Nepaklausīgajiem viņš piedraudēja ar sankcijām.

"ASV ir noraizējušās par Krievijas augošo agresiju. Mēs iebilstam Maskavas mēģinājumiem izmantot gāzi politiskam un ekonomiskam spiedienam pret kaimiņiem. Ja "Ziemeļu straume 2" tiks pabeigta, Kijevai draudēs Krievijas intervence," rakstīja Grenels.

Kad vēstules tika publiskotas, vairāki Bundestāga deputāti pieprasīja izraidīt Grenelu no Vācijas. Lielākā daļa vācu politiķu bija vienisprātis: "Ziemeļu straume 2" ir Berlīnei svarīgs projekts, un nevar būt ne runas par izstāšanos no tā.

"ASV vēstnieks Grenels arī iepriekš centās noskaņot vācu sabiedrību pret valdību. Pirms šīm vēstulēm viņš aktīvi iebilda pret kodolvienošanos ar Irānu, ko mēs vērtējam kā iejaukšanos Vācijas ārpolitikā," toreiz novērtēja Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.

"Berlīne un Vašingtona ir nonākušas līdz dibenam"

Pēc skandālu virknes izdevums Der Spiegel organizēja aptauju vācu lasītāju vidū. Noskaidrojās, ka 85% Vācijas pilsoņu pauda negatīvu vai ļoti negatīvu attieksmi pret amerikāņiem. ASV un Vācijas attiecības pat bez vēstnieka provokatīvajiem izteikumiem pasliktinājās, un šodien tās sasniegušas dibenu, secināja žurnālisti.

"Vecie, labie transtalantiskās partnerības laiki ir pagājuši līdz ar Donalda Trampa ienākšanu. Situācija var mainīties tikai pēc tam, kad viņš pametīs Balto namu," apgalvoja Der Spiegel.

ASV un Vācijas domas dalās ne tikai divpusējo attiecību jautājumā, bet arī par virkni starptautisko problēmu. Berlīne ne vienu reizi vien ir nosodījusi tirdzniecības karu, ko Trampa administrācija pieteikusi Ķīnai un virknei Eiropas valstu. Taču Vašingtona uz kritiku nereaģēja.

Ne ar vienu Eiropas politiķi Tramps netiekas tik reti kā ar Merkeli – tam uzmanību pievērsa vācu un amerikāņu mediji. Savukārt pēc aizvien biežākajiem Vašingtonas ieteikumiem Londonai izšķirties par Brexit bez darījuma Trampa administrācija Vācijā pat iedēvēta par "Trojas zirgu Eiropas stallī".

Vāciešu visvairāk aizkaitinājusi Londonas naivā cerība uz to, ka "stingrā Brexit" gadījumā amerikāņi palīdzēs kompensēt zaudējumus. Vācija ir satraukta par to, ka galu galā nevis Vašingtona, bet Brisele būs spiesta palīdzēt britiem, kuri pēc izstāšanās no ES zaudē 30 miljardus eiro.

Vēl viena būtiska atšķirība – ASV iniciatīva koalīcijas izveidei Ormuza šauruma aizsardzībai no "Irānas prettiesiskajām darbībām". Vašingtona to ierosināja pēc tā saucamā tankkuģu kara, kura laikā Persijas līcī tika aizturēti ārvalstu kuģi.

Vācijas valdība aicināja puses nesaasināt situāciju. Taču pagaidām neviens netic mierīgam procesam. Tiesa, arī Berlīne šaubās, vai Vašingtona sadzirdēs vāciešus tuvākajos gados.

85
Pēc temata
Kalniņš lūdz nenomelnot NATO karavīrus – viņi nes labumu ekonomikai
Igaunijā NATO karavīrs ar granātmetēju uzrāpās uz pieminekļa kritušajiem kareivjiem
NATO karavīri mācīsies aizstāvēt Latviju tieši uz ielām, starp civiliedzīvotājiem
Varšavā NATO karavīrs izkrita no viesnīcas septītā stāva loga dzeršanas ballītes laikā
"Aizvainojošs izsmiekls": kareive stāsta, kam NATO vajadzīgi karavīri no Baltijas valstīm
Cietums Guantanamo.

Slepenais moku objekts. Vai tiks slēgts baismīgākais cietums ASV

12
(atjaunots 13:10 18.04.2021)
Darbu pārtraucis viens no Guantanamo cietuma slepenajiem blokiem – "Nometne Nr. 7". Ilgu laiku nevienam nebija ne jausmas par to, kas tur notika. Tiesībsargi bija šausmās, kad uzpeldēja informācija.

Starptautiskās organizācijas pieprasīja slēgt iestādi, kurā par terorismu aizdomās turamos spīdzina bez tiesas un izmeklēšanas. Džo Baidens sola likvidēt bēdīgi slaveno iestādi, tomēr tas nav viegls uzdevums. Par to, kādas šausmas valda Guantanamo, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Īpaši slepens

"Nometne Nr. 7", pazīstama arī kā "Platīna nometne" radās 2006. gadā. Tajā notiekošo turēja noslēpumā. 14 gadus vēlāk korpuss noplucis, un arestantus pārveda uz "Nometni Nr. 5", lai "uzlabotu ēku ekspluatācijas efektivitāti".

Speciālais cietums atrodas jūras kara bāzē Guantanamo līcī Kubā. ASV BS militārpersonas, kas to vada, nesniedz ziņas par jaunajās kamerās izvietoto ieslodzīto skaitu. Iepriekš izskanēja informācija, ka "Nometnē Nr. 7" turot 17 noziedzniekus, bet kopā iestādē "mīt" 40 cilvēki.

Тюрьма в Гуантанамо
AP / Ben Fox
Cietums Guantanamo.

Cietuma pastāvēšanas laikā – 19 gados – tajā pabijuši gandrīz 800 cilvēki, arī astoņi Krievijas pilsoņi, ko turēja aizdomās par sakariem ar "Al Kaida" un "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs – ar likumu aizliegtas teroristiskas organizācijas).

Pirms Guantanamo daudzi pabijuši "melnajās vietās" – CIP slepenajos cietumos. Ne vienmēr viņi zināja, par ko viņus apsūdz. Saprata vien, ka viņus tur aizdomās par sakariem ar teroristiem un grib izsist pēc iespējas vairāk vērtīgas informācijas.
Darba metodes par humānām nekādi nevar saukt – tas jau sen radījis starptautisko organizāciju bažas. "Terorisma draudi ir plaši visā EDSO teritorijā, arī vairākos konfliktu reģionos. Tomēr cilvēktiesību ievērošana nav izvēles jautājums, tā ir juridiska saistība," atgādināja Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kritizējot Guantanamo.

Nesen britu aktieris Benedikts Kamberbēčs, kurš tēloja vienu no galvenajām lomām "Mauritānietis" par Guanatanamo kļūdaini nokļuvušu cilvēku, pastāstīja: viņš ir gatavs lūgt Baidenu slēgt cietumu.

Ar viduslaiku metodēm

Metodes, ar kuru palīdzību amerikāņu varasiestādes cīnās pret terorismu, izpelnījušās plašu uzmanību. Pirms gada psihologs, kurš piedalījās CIP nopratināšanas programmas izstrādē, pastāstīja, ka arestanti spīdzināti, līdz devuši liecības, pēc tam mocības turpinājās – bija jāpārliecinās, vai viņi nav samelojuši. Un tas viss – ar Džordža Buša administrācijas Tieslietu ministrijas atbalstu.

Ноги заключенного в кандалах в тюрьме Гуантанамо
AFP / PAUL J. RICHARDS
Važās iekaltas ieslodzītā kājas Guantanamo cietumā

Viens no pirmajiem nopratināšanas pēc jaunās shēmas pārcieta pakistānis Zeins al Abidins Muhameds Huseins. Taču aizdomas par to, ka viņš ir augstu stāvošs "Al Kaidas" loceklis un saistīts ar 2001. gada teroraktiem, bija kļūdainas. CIP slepenajos cietumos Huseins pavadīja četrus gadus, apsūdzību viņam neizvirzīja. Spriežot pēc izmeklēšanas dokumentiem, - pat neplānoja.

Pakistānis atainoja pārciesto. Ar daiļradi cietumā nodarboties aizliegts, ilustrācijas viņš radīja speciāli sava advokāta Marka Danbes pārskatam "Kā Amerika spīdzina" – par metodēm darbā ar īpaši bīstamiem noziedzniekiem.

Ļoti izplatīta mocība, ko Huseins pārcieta 83 reizes, ir spīdzināšana ar ūdeni, pazīstama jau kopš spāņu inkvizīcijas laikiem. Kailu gūstekni sasien un nogulda, seju pārklāj ar audumu, pēc tam lej virsū ūdeni tā, lai cilvēkam šķistu, ka viņš tūlīt noslīks.

Vēl viena informācijas izspiešanas metode – "stresa poza": piestiprināt delmus pie sienas virs galvas tā, lai arestants stāvētu uz pirkstgaliem. Tādā stāvoklī viņu tur stundām ilgi. Pēc tam nopratināšana turpinās. Dažkārt ieslodzīto vienkārši sasēja embrija pozā un pieslēdza ar važām pie restēm.

Lai nopratināmais zaudētu orientāciju, viņu ar pakausi trieca pret betona sienu. Huseins atcerējās – pēc tādiem sitieniem viņš uz brīdi zaudēja redzi un krita. Pēc tam procedūru atkārtoja. Pie tam CIP psihologs apgalvoja, ka tādu darbību mērķis ir vienkārši apmulsināt, - ja arestantam sagādā sāpes, darbinieks "kaut ko dara nepareizi".

Тюрьма в Гуантанамо. Блок Лагерь 6
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo. Bloks "6.nometne"

Aizdomās turamos varēja iesēdināt lielos un mazos krātiņos. Lielajā viņi sēž uz taburetes, nevarēdami piecelties. Mazajā – gulēja sarāvušies. Reizēm tajos ielaida kukaiņus. Pakustēties un ieņemt daudzmaz ērtu pozu neizdevās. Huseins stāstīja, ka stundām ilgi sēdējis krātiņos un gandrīz nepārtraukti kliedzis no sāpēm un krampjiem muskuļos.

CIP skaidroja: lai ieslodzītais "pievērstos notiekošajam, nevis sava ideoloģijai", viņam neļāva gulēt. Horizontālā stāvokli sasēja tā, lai aiz sāpēm nebūtu iespējams iemigt. Huseins mocījās divas, pat trīs nedēļas no vietas. "Šķita, tas ilgst veselu mūžību, - viņš teica. – Reizēm tomēr iemigu, un tad sargs aplēja mani ar ūdeni."

Mēģinājums kaulus nelauž

"Nometnes Nr.7" likvidācija vēl nenozīmē, ka Guantanamo tiek slēgta. To solīja jau Baraks Obama, taču viņa plāniem pretojās Kongress, kurā republikāņi bija vairākumā.

Desmit gadus vēlāk Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, saskaņā ar kuru valdība atteicās likvidēt cietumu. Tagad Obamas idejas atgriezusies Baidena administrācija – tūlīt pēc viņa stāšanās amatā Baltais nams paziņoja, ka Guantanamo darbība tiks revidēta un iestādi slēgs tuvākajos četros gados.

Тюрьма в Гуантанамо
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo.

Pārbaudēs piedalīsies vairāki resori, arī Tieslietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. Viņa pastāstīja miglaini: "Mūsu tālāko soļu apspriešanā jāpiedalās virknei darbinieku no dažādām organizācijām."

Pagaidām Baidena komanda nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju. Arestantus varētu repatriēt vai sameklēt viņiem cietumus citās valstīs. Pārrunas šajā jautājumā reiz organizēja Valsts departamenta speciālais pārstāvis Guantanamo lietās – tādu amatu ieviesa Obama. Tramps to likvidēja, bet Baidens, domājams, atjaunos, uzskata informēti avoti. Vienlaikus iespējams, ka Pentagons pārskatīs ieslodzīto lietas, lai noskaidrotu, vai viņi rada reālus draudus.

Pie tam Obamas laiku problēma nekur nav pazudusi, un Baidenam, domājams, tāpat Kongress stāsies pretī. Kad jaunais aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka administrācija centīsies panākt cietuma slēgšanu, Pārstāvju palātā ar protestu nāca klajā republikāņi – kara veterāni.

"Ja mēs atbrīvosim Guantanamo, viņi kļūs par varoņiem, zvaigznēm islāmistu-ekstrēmistu pasaulē. Amerikai tas radīs vēl lielākus draudus," uzskata Afganistānas veterāns, kongresmenis Maiks Volcs.

Neskatoties uz tiesībsargu pūlēm un Baidena iniciatīvu, pretinieku argumenti var gūt virsroku. Deviņiem arestantiem Guantanamo jau izvirzītas apsūdzības vai pat pasludināts spriedums. Viens no pazīstamākajiem ir Halids Šeihs Mahameds. Militārā komisija lēma, ka viņš ir vainīgs 11. septembra teroraktu organizācijā, kas aiznesa triju tūkstošu amerikāņu dzīvības. Vēl 20 ieslodzītos uzskata par pārāk bīstamiem, lai izlaistu. Baidenam un viņa komandai nāksies pārliecināt amerikāņus, kuri tik drīz vis neaizmirsīs 2001. gada traģiskos notikumus. Vai jaunajam prezidentam izdosies noskaņot sabiedrību sev par labu? Tas vēl nav zināms.

12
Tagi:
cietums, ASV
Pēc temata
Slepenais cietums Mariupoles lidostā: tirgošanās ar ieslodzītajiem
Nenotveramais Džo: Lietuva nevar sameklēt prasītāju lietā par CIP cietumu
ASV karavīri Ukrainas un NATO valstu militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšanas ceremonijā, foto no arhīva

"NATO roku darbs": kas sācies pie Krievijas robežām

14
(atjaunots 12:32 18.04.2021)
Krimas robežu gaisa izlūkošana, NATO kuģi Melnajā jūrā, gatavošanās plašām mācībām un noslēpumainas kravas, ko ASV pārvieto uz Ukrainu. Ziemeļatlantijas alianse strauji aktivizējusies Austrumeiropā.

Neviens neslēpj, ka tā ir reakcija pēc Kijevas uzsāktās bruņoto spēku un tehnikas pārsviešanas uz saskarsmes līniju Donbasā, kā arī Krievijas bruņoto spēku pārvietošanos valsts teritorijā. Andrejs Kocs portālā RIA Novosti stāsta par notiekošo.

Bezpilota lidaparāti virs frontes

Līdz ar kārtējo spriedzes pieaugumu Donbasā NATO valstu aviācija te parādās aizvien biežāk. Virs saskarsmes līnijas gandrīz nepārtraukti karājas izlūku droni RQ-4 Global Hawk, vērodami, kā Doņeckas un Luganskas tautas republiku armijas gatavojas aizsardzībai. Protams, dronu uzņēmumi nekavējoties nonāk uz galda militārpersonām Kijevā.

Gaisa izlūkošanu sākuši arī UBS – zemessargi fiksējuši Turcijā iepirktos trieciena dronus Bayraktar TB2. Virszemes mērķiem tie neuzbruka: acīmredzot, pagaidām dronu operatori pēta potenciālo karadarbības teātri. UBS ir seši šī tipa droni. Bez tam, mediji vēstīja, ka nesenās prezidenta Zeļenska vizītes laikā Turcijā parakstīts līgums par papildu dronu iegādi.

Piedevām rietumu aviācija gandrīz ik dienas uzrauga Krimas piekrasti. Virs Melnās jūras neitrālajiem ūdeņiem kursē britu un amerikāņu radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnas Boeing RC135W un Lockheed P-3COrion, kā arī pretzemūdeņu P-8APoseidon. To galvenais uzdevums – kontrolēt Melnās jūras kuģu darbības un atklāt austrumu grupējuma PGA pozīcijas pussalā.

Noslēpumainas kravas

NATO pastiprina arī jūras kara militāro klātbūtni reģionā. Līdz aprīļa beigām plānota divu ASV Jūras kara spēku eskadras kuģu vizīte Melnajā jūrā. Pentagona oficiālā versija liecina, ka kuģu pārvietošana ir "ikdienišķa". Tomēr Kremlis reaģēja asi. Nav nekāds brīnums – eskadras kuģi nes vairāk nekā pussimtu spārnoto raķešu "Tomahawk".

"Savienoto Valstu militārā aktivitāte, ieskaitot kuģu pārgājienus uz Melno jūru, vērojama regulāri, atzīmēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. – Patlaban tas notiek īpaši uzstājīgi, to pavada agresīvi izteikumi, tiek uzdoti jautājumi, ko Krievijas Federācija dara pie Ukrainas robežām. Atbilde ir ļoti vienkārša: mēs tur dzīvojam, tā ir mūsu valsts. Bet ko dara Savienotās Valstis – to kuģi, karavīri, kuri pastāvīgi organizē kaut kādus pasākumus NATO līnijā Ukrainā, - tūkstošiem kilometru attālumā no savas teritorijas, - šis jautājums pagaidām paliek bez atbildes."

Bez atbildes palicis vēl viens interesants jautājums: kādas kravas Kijevai piegādā ASV GKS kara transporta lidmašīnas? Speciālisti pievērsuši uzmanību interneta servisa FlightRadar rādītājiem: amerikāņu C-17 un C-130, kas izlido no ASV, Vācijas un Baltijas valstīm, piezemējās Borispoles lidostā, tiek izkrautas un dodas atpakaļ.

NATO pārvērš Ukrainu par pulvera mucu. Vai Krievijai izdosies nodrošināt Donbasu?
Ruptly / Минобороны России / Звезда / Офис президента Украины

Pēc militārā eksperta Alekseja Ļeonkova domām, Vašingtona pārvieto uz Ukrainu radioelektroniskās cīņas kompleksus, un tas, iespējams, liecina par UBS drīzu uzbrukumu. Viņš atgādināja, kāda bija ASV Bruņoto spēku taktika operācijā "Vētra tuksnesī" – jau pirmajās konflikta dienās amerikāņi pilnībā padarīja "aklu" Sadama Huseina armiju. Par labu šai versijai liecina Doņeckas tautas republikas vadības nesenais paziņojums – ukraiņu kareivji sākuši slāpēt EDSO misijas dronu kontroles kanālus un GPS detektorus, lai slēptu militārās tehnikas vērienīgo pārvietošanu uz reģionu. Taču arī Krievija neplāno sēdēt bezdarbībā.

"Ja sāksies spriedze, mēs, protams, darīsim visu iespējamo, lai garantēti parūpētos par mūsu pašu drošību un savu pilsoņu drošību, lai kur viņi atrastos, - uzsvēra Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. – Atbildība par tamlīdzīgas hipotētiskas spriedzes sekām gulsies vienīgi uz Kijevas un tās rietumvalstu kuratoru pleciem. Tāpat mēs brīdinām ASV – tām labāk turēties tālāk no Krimas, no mūsu Melnās jūras piekrastes. Tā viņiem pašiem būs labāk."

Gatavošanās mācībām

Vēl viens iegansts rietumvalstu spēku palielināšanai Krievijas robežu tuvumā – NATO gatavošanās plašajām militārajām mācībām "Defender Europe 2021", kas sāksies maija vidū.

Manevru scenārijs paredz, ka NATO spēkiem nākas uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus, kā arī atvairīt "krievu masveida uzbrukums". Atšķirībā no agrākajiem gadiem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiek veltīta Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu šaušanas mācības. Savukārt Ungārija tēlos dziļas aizmugures lomu. Manevros piedalīsies arī ukraiņu karavīri.

Amerikāņi pārvieto uz Eiropu nopietnus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Pāri Atlantijai pārvietos simtiem dažādu militārās tehnikas vienību. Turklāt no Floridas štata ieradīsies 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "aizmirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas bijis ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka tādējādi Pentagons paplašina savas trieciena iespējas reģiona.

ASV Sauszemes spēku Eiropā oficiālajā vietnē publicētā informācija presei liecina, ka mācības "novirzītas uz ASV, to sabiedroto un partneru NATO stratēģiskās un operatīvās gatavības un mijiedarbības uzlabošanai". Uzsvērts, ka manevri neapdraud trešās valstis. Tomēr "Defender Europe 2021" Krievijai naidīgais raksturs ir nepārprotams. Piemēram, Ukrainas pārstāvis Trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs atklāti paziņoja, ka alianses mācības nepieciešamas, lai "izspēlētu karu ar Krieviju" teritorijā no Baltijas līdz Melnajai jūrai.

Nav nekāds brīnums, ka atbildei Krievija un Baltkrievija organizē manevrus "Rietumi 2021", kas ieplānoti septembrī. Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins informēja, ka "kopīgās mācības ļaus izmēģināt jaunus apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību paņēmienus urbanizētā reģiona", kā arī "novērtēt jauno un modernizēto bruņojuma un tehnikas paraugu efektivitāti".

Taču pagaidām, paziņoja aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, cīņas spējas pārbaudes ietvaros pie valsts rietumu robežām pārvietotas divas armijas un trīs gaisa desanta spēku vienības.

14
Tagi:
Krievija, Krima, NATO, Donbass, Ukraina
Pēc temata
Ļeonkovs par Rietumu provokācijām: "Ziemeļu straume 2", Donbass, NATO mācības
Krievija noskaidro, vai Rietumi ir gatavi atkal kurināt karu Donbasā
Kijeva sapņo par "Karabahas scenāriju" Donbasā
No kurienes nākdami, puiši? Ukraiņu karavīri Donbasā pacēluši ASV karogu