Smēķēšana. Foto no arhīva

Kad "viss" ir atļauts: "baisi cilvēki" antitabakas kampaņas pirmsākumos

37
(atjaunots 12:21 18.08.2019)
Homoseksuālisms – lūdzu, transdzimums un dzimuma maiņa – cik vien vēlaties, plaša narkotiku legalizācija – bez problēmām. Kāpēc sociāli atstumto lomai Rietumi izraudzījušies smēķētājus?

Kolīdz smēķēšanas apkarotāji no Pasaules Veselības organizācijas publiskoja savu kārtējo ziņojumu par vēl bargākas cīņas ar tabaku nepieciešamību, uzreiz, sagadīšanās pēc, parādījās pretējs ziņojums. Tas, būtībā ir politiski filozofisks traktāts par tēmu "kāds gan pretīgums notiekas". Šeit ir skatāms pilns ziņojuma teksts angļu valodā. Šo materiālu pasūtīja vadošā Lielbritānijas cīnītāju organizācija ar smēķešanas apkarotājiem ar nosaukumu FOREST.

FOREST iztulkojams kā "Organizācija par tabakas smēķēšanas brīvību un tiesībām", tā atzīmē 40 gadu jubileju un 40 gadus pirmajiem tabakas aizliegumiem Lielbritānijā.

Un lūk britu dokuments. FOREST ziņojuma autore Džozija Epltona, viņa ir "Manifests" kluba direktore un cīnītāja par cilvēktiesībām, un vēl viņa ir uzrakstījusi grāmatu ar nosaukumu "Oficiozs: valsts sacelšanās, kura bāž savu degunu kur nevajag". Ziņojums kopumā ir par to pašu.

"Kanārijputniņi būrī"

Iesākumam: ziņojums nav par smēķēšanu, bet gan būtībā par rezolūciju, par sociālo apvērsumu, lienošu, nelietīgu un nežēlīgu. Smēķētājus šajā situācijā Džozija dēvē par "kanārijputniņiem būrī".

Tas ir vecs šahtu racēju termins. Cilvēki, kuri baidījās no pazemes gāzes (pēc smakas to nenoteiksi), ņēma līdzi šahtā būri ar kanārijputniņu. Un ja tā pēkšņi, saelpojoties gāzi, krita uz sāna, šahtas racēji nesās augšā.

Tātad Džozijas doma ir tajā, ka tieši smēķētāji ir izvēlēti izmēģinājuma modeļa lomai. Izmēģinājumi notika ar mērķi pārbaudīt, vai sabiedrība pretojas masveida apstulbināšanas un masveida pakļaušanas jaunajiem saimniekiem tehnoloģijām. Iznāca, ka sabiedrība kapitulēja, tiesa, ne bez cīņas, taču kapitulēja, nerodot sevī spēkus pretoties jaunam un nebijušam ļaunumam.

Kas tas ir par ļaunumu – ilga saruna. Tikmēr jums labi aizmirsts fakts: smēķēt lielākoties atmeta (runa pirmām kārtām ir par britiem) nevis pēc asās antitabakas kampaņas sākuma, bet gan pirms tās. Runājot tiešāk, starp 70. gadu vidu un 90. gadu sākumu. Kolīdz sākās aizliegumi, atmetēju līkne asi ieplaisāja, bet kaut kur smēķētāju skaits sāka atkal pieaugt. Tas kopumā ir zināms fakts, taču te ir iemesls aizdomāties.

Elektrobuss.
© Sputnik / Оксана Джадан

Un lūk vēl fakts un ne viens vien – no acīmredzamāku faktu sērijas. Tie paši jaunie rietumu sabiedrību saimnieki (vai arī šīs lomas pretendenti) nebūt ne obligāti ir visu veidu aizliegumu cienītāji. Paskatieties, kas ir mainījies kopš 70. gadiem, kuri izvēlēti par atskaites punktu. Kļuva, tieši pretēji, atļauts kas vien tīk.

Homoseksuālisms – lūdzu (agrāk par to sēdināja cietumā, izstūma no sabiedrības). Transdzimums un dzimuma maiņa – cik vien tīk, turklāt atsevišķos gadījumos par to ir gatava maksāt valsts. Vairāku narkotiku legalizācija, sevišķi vieglo, piemēram, marihuānas, soļo, ja ne apkārt planētai, tad rietumvalstīs noteikti. Seksa rotaļlietas jau stāv vitrīnās (cigaretes gan nedrīkst tajās stāvēt). Sadomazohisms kļuvis par cienījamu kino un literatūras tēmu. Turklāt šīs pārmaiņas – kad viss ir atļauts – tiek virzītas arī ar varu.

Kad "viss" ir atļauts

Šajā fonā, raksta Džozija, absolūti neloģiski izskatās situācija ar smēķēšanas un smēķētāju pārvēršanu sociāli izstumtajos. Patiesībā smēķētāji ir absolūti pilnvērtīgi sabiedrības locekļi. viņi ir lieliski vecāki, lieliski darbinieki. Nekaitīgais nikotīns palīdz viņiem koncentrēt uzmanību un palikt labvēlīgi noskaņotiem pret apkārtējiem.

Un to visi agrāk redzējuši, redz arī tagad. FOREST ziņojumā tiek norādīta svarīga notiekošā īpatnība: kopumā publika neatbalstīja un pat tagad neatbalsta antitabakas kampaņu. Kad tika ieviesti pirmie aizliegumi, milzīgs vairākums bija par to, lai visiem būtu labi – smēķētājiem savas telpas, nesmēķētājiem – savas.

Dmitrijs Kosirevs
© Sputnik / Антон Белицкий

Un pat šobrīd tas tā ir, pēc desmitgadēm ilgas propagandas, kura spiež uz cilvēka vājāko vietu – bailēm no slimībām un nāves. Nesen, piemēram, angļi izvirzīja neveiksmīgu iniciatīvu – bezpiederības (un pēc izskata riebīgas) cigarešu pakas. Angļi veica sabiedriskā viedokļa aptaujas: divi pret vienu! Pēc desmitgadēm ilgās propagandas cilvēki milzīgā vairākumā iestājās pret baisajām pakām.

Un kas tālāk. Nekas. Pakas tika ieviestas. Kaut gan iedzīvotāji neatbalsta.

Tur jau tā visa jēga un notiekošā būtība, skaidro Džozija. Tabaka un smēķēšana gandrīz nejauši tika izraudzītas par pirmo poligonu jaunu smadzeņu skalošanas metožu apgūšanai: kā uzspiest sabiedrībai to, ko šī sabiedrība nevēlas.

Tā ir revolūcija. Tā ir klusa absolūti jaunas elites varas sagrābšana un vecās varas izspiešana. Un šī jaunā elite ir baisi cilvēki.

37
Pēc temata
Aptaukojušies nesmēķētāji
Smēķēšanas aizlieguma aizliegšana
Melot nav labi
Sliktas ziņas smēķēšanas apkarotājiem
Baltkrievija

Baltkrievijā aprok zemē krāsaino revolūciju

13
(atjaunots 09:35 24.10.2020)
Baltkrievu opozīcijai (un tās ārzemju kuratoriem) nepaveicās iecerēt varas gāšanu vērienīgas krāsainās revolūcijas kā tādas fenomena diskreditācijas brīdī.

Baltkrievu opozīcija ir tik ļoti neveiksmīga, ka tai ir pat izredzes zaudēt nominācijā "Gada neveiksminieks", raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti. Pret to spēlē gan no tās neatkarīgi apstākļi, gan pašas līderi, kuri izvirza tik pārsteidzošas iniciatīvas, ka vispār nav skaidrs, kā tās izkraut bez smagiem reputācijas un imidža zaudējumiem.

Svētdien beidzas Aleksandram Lukašenko pirms gandrīz divām nedēļām izvirzītā Svetlanas Tihanovskas "ultimāta" termiņš. Tā kā ne mazāko pazīmju Baltkrievijas varasiestāžu gatavībai izpildīt tā prasības netiek novērotas, no pirmdienas, saskaņā ar "prezidentes Svetas" solījumu, Baltkrievijai ir jāieslīkst nacionāla streika, ceļu bloķēšanas un pārdošanas apmēru valsts veikalos krituma haosā.

Taču ar katru dienu šāda notikumu attīstība izskatās arvien fantastiskāk.

Izskatās, aizdomas par to sāk parādīties pat opozīcijas koordinācijas padomē, kura tagad uzdodas ar jautājumu, kā lai izsprūk no situācijas ar vismazākajiem zaudējumiem. Viens no tās locekļiem, Pāvels Latuško, paziņoja, ka līdz ar ultimāta termiņa iztecēšanu, kurš ar vieglu rokas kustību pārvērtās "tautas" ultimātā, viņi audzēs savu aktivitāti. Ļoti ērts formulējums, kurš paver visplašākās interpretācijas iespējas, taču nesniedz nekādas saistības.

Tomēr arvien acīmredzamāku Baltkrievijas protestu izgāšanos būtu nepareizi saistīt tikai un vienīgi ar iekšējiem faktoriem, lai gan, neapšaubāmi, tie spēlē galveno lomu.

Baltkrievu opozīcijai (un tās ārzemju kuratoriem) nepaveicās iecerēt varas gāšanu vērienīgas krāsainās revolūcijas kā tādas fenomena diskreditācijas brīdī.

Pusotru desmitgadi tas – šis fenomens – bija reāls drauds varasiestādēm un vienlaikus iedvesma opozīcijai lielā daudzumā valstu. Krāsainās revolūcijas tika uzskatītas par perfektu un visvarenu ieroci nevēlamo valdnieku un režīmu gāšanai. Šis jēdziens demoralizēja vienus un iedvesa pārliecību citiem par viņu drīzo uzvaru.

Taču, laikam, pats galvenais: par iespēju šādā veidā reāli izmainīt dzīvi uz labo pusi bija patiesi pārliecināts milzīgs daudzums cilvēku, kuriem nav tieša sakara ar politiku.

Jo krāsainā revolūcija – tas nav tikai valsts apvērsums. Tā nav iespējama bez pilsoņu pārpildītām ielām, kuri parastā situācijā ir apolitiski, taču pēkšņi sāk ticēt tūlītējas varas maiņas nepieciešamībā, neraugoties uz rakstītiem noteikumiem, gaišākas nākotnes dēļ. Tieši tas pamudināja desmitiem un simtiem tūkstošiem cilvēku iziet Kairas Tahriras laukumā 2011. gadā un Eiromaidanā Kijevā 2013. gadā.

Starp citu, Baltkrievijas protesti arī sākumā varēja palielīties ar pietiekami lieliem cilvēku pūļiem. Tikai pasākumu dalībnieku skaits nemitīgi samazinās katru nedēļu.

Lieta nav tikai tajā, ka cilvēki ir noguruši no tā, ka viņu dalība pasākumos nenes rezultātus un ka lozungam "Lukašenko, ej prom", izrādās, nepiemīt maģisks spēks padzīt "nepareizo" nacionālo līderi. Paralēli Baltkrievijas notikumiem citās pasaules malās notiek visnotaļ zīmīgi procesi, kuri liek republikas pilsoņiem arvien skaidrāk vērtēt notiekošo savā zemē.

Ir Kirgīzija, kur tieši šobrīd piedzīvo 15 gadu laikā trešo politisko krīzi, attiecībā pret kuru tiek pielietota birka "krāsainā revolūcija" Maz kurš ir izdarījis parādības diskreditācijai vairāk, nekā šī Vidusāzijas valsts, jo galvenais visu valsts apvērsumu iznākums, kuriem norisinās ar ielu nekārtībām un anarhiju, kļuvis pārmaiņu trūkums uz kaut ko labāku priekš Kirgizstānas sabiedrības.

Mēnesi pirms vēlēšanām Biškekā slēdza visus ieroču veikalus. Taču tur joprojām neslikti iztiek arī ar bruģakmeņiem un armatūru. Varētu teikt, ar "proletariāta ieroci", ja tas būtu viņš.

Ir Armēnija. Pieaugošās skepses attiecībā uz jebkādiem maidaniem un arvien biežāku to neveiksmju fonā tieši 2018. gada notikumi Erevānā kalpoja par paraugu samtainajai revolūcijai, kura visās nozīmēs izdevās. Demokrātijas, Eiropas nākotnes un korupcijas apkarošanas vārdā sacēlusies tauta veiksmīgi gāza apnikušo varu, nolika valsts vadībā to, kuram noticēja, – un jaunajam līderim pat ir ar ko palielīties pirmajos darba gados. Visādā gadījumā, katastrofālo rezultātu trūkums, kā Ukrainā vai tajā pašā Kirgīzijā, jau var skaitīties zīmīgs sasniegums šādos laikos.

Taču kāda jēga tautas izdarītajā Eiropas izvēlē, uzvarētajos korumpantos no iepriekšējās varas un progresīvā demokrātiskā līderī, ja Armēnija atkal izrādījusies ļoti veca un asiņaina konflikta epicentrā? Turklāt pat cilvēkam, kam ir sveša politikas pasaule, ir skaidrs, ka Azerbaidžāna izmantoja kaimiņa demokrātijas meklējumus savās interesē, kā rezultātus var novērot šobrīd Kalnu Karabahā.

Termins "krāsainā revolūcija" slēpti ved pie domas, ka pasaule ir kaut kas burvīgs, saulains, draudzīga vieta, kur cilvēki viens otram ir brāļi, - un ir jāaizvāc atsevišķi kaitnieciski spēki valsts vadībā, un valsts uzreiz pārtaps tādā pašā ziedošā dārzā, kurš dzīvo harmonijā ar apkārtējiem. Kirgīzija un Armēnija baltkrievu sabiedrībai ir uzskatāms atgādinājums, ka šāds priekšstats ir ilūzija, kurai nav ne mazākā sakar ar realitāti nedz iekšpolitiskā, nedz ārpolitiskā nozīmē.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka protesti Baltkrievijā konsekventi virzās pie savas arvien neizbēgamākas izgāšanās.

Un tādējādi republika iedzīs savu naglu vispasaules mīta par krāsaino revolūciju zārkā.

13
Tagi:
Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Polija vēsta, ka atradīs "iespējas atbildēt" Minskai diplomātu jautājumā
ES pieņēma lēmumu par Lukašenko iekļaušanu melnajā sarakstā
Lukašenko vai opozīcija: kam simpatizē Latvijas iedzīvotāji
Bašars Asads: karš Sīrijā vēl nav beidzies
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

24
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

24
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Māris Možvillo

Jaunais deputāts izkritizēja valdības pieeju nodokļu jautājumiem un pastāstīja par plāniem

0
(atjaunots 10:37 24.10.2020)
Linda Liepiņa dēvē Māri Možvillo, kurš atnāca Saeimā viņas vietā, par savu domubiedru; vai jaunais deputāts pametīs KPV LV frakciju, sekojot savas priekšgājējas lēmumam.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Ar Saeimas darbu neapmierinātā Linda Liepiņa nolika mandātu. 2018. gada oktobrī viņa tika ievēlēta pēc KPV LV saraksta, taču pēc pusgada Liepiņa pameta frakciju un partiju. Tagad, kad viņa nolikusi savu mandātu, viņa vietu ieņēmis Māris Možvillo, kurš trīs gadus nostrādāja par deputātu Alojas domē. Možvillo, pēc Liepiņas sacītā, ir viņas domubiedrs.

Možvillo ir arī KPV LV valdes loceklis. Frakcijai viņš ir liels ieguvums, jo pēc Saeimas vēlēšanām tajā bija 16 deputāti, taču pretrunu dēļ divu gadu laikā to pametuši seši parlamentārieši. Tagad KPV LV būs jau 11 mandāti, ja vien, protams, Možvillo nesekos Lindas Liepiņas piemēram un neizstāsies no frakcijas, raksta Neatkarīgā.

"Tad, kad es tev piezvanīju (es tev piezvanīju tikai vienu reizi, lai pateiktu, ka mans lēmums ir galīgs, ka es nolikšu deputāta mandātu) un jautāju, vai tu esi, vai tu būtu gatavs uzņemties, tu neminstinoties atbildēji: "Jā!"

Es neteikšu šobrīd no Saeimas tribīnes tos dažus solījumus, ko tu man teici, bet es vēlos tev pateikt, ka es tev uzticos. Tad, kad es nācu iekšā šeit pa Saeimas sēžu zāles durvīm, tu jautāji, kāpēc es tevi pametot zem tanka? Iespējams, Māri, tāpēc, ka zem tanka būtu jāguļas vīriešiem, nevis sievietēm," pateica savā pēdējā runā Saeimas tribīnē Linda Liepiņa, vēršoties pie Možvillo.

Lai gan Liepiņa dēvē Možvillo par savu domubiedru, viņš pagaidām negrasās pamest KPV LV.

"Tas, ka mums ir līdzīgi uzskati dažos jautājumos, tas nenozīmē, ka es stājos viņas vietā. Es stājos pats savā vietā, lēmumus es pieņemšu pēc fakta. Šobrīd man ir mandāts un esmu ievēlēts no partijas, un pašreiz man nav iemeslu pamest frakciju," paskaidroja Možvillo.

Viņš atzīmēja, ka KPV LV darbā, protams, ir kļūdas, un, neskatoties uz diviem gadiem Saeimā, ir jūtams zināms pieredzes trūkums, kura dažkārt tiek manīta.

"Tāpēc esmu šeit, lai ar savu pieredzi un darbu palīdzētu darīt to, ko pirms Saeimas vēlēšanām solījām saviem vēlētājiem," atzīmēja jaunais deputāts.

Iepriekš viņš jau teica, ka ne viss valdības darbā viņu apmierina.

"Šobrīd nenosaukšu kaut kādus valdības lēmumus, kurus es īsti neatbalstu, bet ir valdības lēmumi, kas atstāj negatīvu iespaidu uz cilvēkiem, kaut vai tās pašas nodokļu režīmu neskaidrības. Tas ir ļoti būtisks faktors, kas šobrīd atstāj ievērojamu iespaidu uz iedzīvotāju dzīvi," atzīmēja Možvillo.

Pagaidām viņš nav izlēmis, kādās komisijās viņš strādās – šo jautājumu viņš izlems pēc apspriešanas ar kolēģiem. Viņam negribētos steigties, pagaidām viņš "pēta teritoriju".

Attiecībā uz Liepiņas paziņojumu par tanku, Možvillo nosauca to par joku.

"Es nebiju domājis, ka viņa patiešām noliks deputāta mandātu, jo viņa nesolīja to darīt. Viņas lēmums nolikt mandātu vismaz man bija pārsteidzošs," atzīmēja Māris Možvillo.

0
Tagi:
Saeima, deputāti
Pēc temata
Paaudžu maiņa, jeb Vai "Saskaņa" pārtaps mikropartijā
Itālijas scenārijs: vai nav pienācis laiks samazināt Saeimas deputātu skaitu