Krievijas bumbvedēji Tu-95MS

Spārnotie "lāči" kontrolē ziemeļus. Amerikāņu B-52H neapsteigs Tu-95

100
(atjaunots 08:54 14.08.2019)
NATO gaisa patruļas Baltijas reģionā un ārvalstu gaisa spēku klātbutne Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijās piespiež Krieviju attīstīt tālās aviācijas stratēģisko bumbvedēju patruļu sistēmu.

Nesen, 8.augustā Lielbritānijas Gaisa kara spēku iznīcinātāji divas reizes pacēlās debesīs – no Losimutas bāzes Skotijā un Emari bāzes Igaunijā, lai pavadītu Krievijas stratēģiskos bumbvedējus Tu-95. Proti, iznīcinātāji Typhoon it kā garantēja, ka Krievijas bumbvedēji neieiešot Lielbritānijas un Igaunijas suverēnajā gaisa telpā, portālā Sputnik Lietuva pastāstīja militārais ekspertsa Aleksandrs Hroļenko.

Nav nekādas vajadzības ieiet citas valsts gaisa telpā – kaujas apstākļos Tu-95 bruņojums ļauj satreikt mērķus tūkstoš kilometru attālumā, no starptautiskās gaisa telpas.

Tajā pašā dienā divi Krievijas stratēģiskie bumbvedēji Tu-95 pildīja desmit stundas ilgu lidojumu virs Bēringa jūras neitrālajiem ūdeņiem. Atsevišķos posmos tos pavadīja ASV GKS iznīcinātāji F-22 un F-18. Krievijas Aizsardzības ministrija uzsvēra, ka lidojumi aizritēja atbilstoši gaisa telpas lietošanas starptautiskajiem noteikumiem.

8.augustā Krievijas Baltijas flotes kuģi izpildīja elektronisko raķešu palaišanu pa mērķiem Ziemeļu jūrā, un diezin vai tā ir vienkārša sakritība, ka mācības notika vienlaikus ar stratēģisko "Lāču" lidojumiem.

Eskorta pakalpojumu spēki

Britu iznīcinātāju lidojumi ar mērķi pavadīt Krievijas GKS lidmašīnas ir vērojami bieži. Piemēram, 30.jūlijā no Emari aviobāzes pacēlās gaisā vairāki Typhoon, kad netālu no Igaunijas robežām parādījās Krievijas transporta lidmašīna Il-76.

Iepriekš līdzīgos apstākļos iznīcinātāji Typhoon eskortēja Krievijas stratēģiskos bumbvedējus Tu-160, kā arī lidmašīnas Il-22 un Su-27. Lai arī aizvien biežākie pārtveršanas manevri atgādina aukstā kara laikus, NATO iznīcinātāju demonstratīvajā jezgā virs Baltijas jūras nav īpašas jēgas. Situāciju reģionā gaisa telpā kontrolē nevis alianse, bet gan Krievijas PGA attīstītā, ešelonētā sistēma. Piemeram, zenītraķešu sistēmu S-400 "Triumf" darbības rādiuss sastāda 600 kilometrus. Tikpat pārliecinošas ir arī Krievijas priekšrocības uzbrukuma līdzekļu jomā.

Militāro grupējumu Kaļiņingradas apgabalā pastiprinājuši iznīcinātāju un trieciena aviācijas pulki, jaunais armijas aviācijas pulks. Mūsdienīgā Baltijas flote papildināta ar desmitiem kuģu un zemūdeņu ar augstu autonomijas līmeni un spārnotajām raķetēm. Flotes krasta spēki saņēmuši tanku pulku. Kaļiņingradas apgabalā dislocētās raķešu brigādes bruņojums papildināts ar operatīvi taktiskajiem raķešu kompleksiem "Iskander M".

Augošā NATO militārā infrastruktūra pie Krievijas robežām neapšaubāmi rada Maskavas reakciju un nākotnē tikai pastiprinās destabilizāciju reģionā. Iespējams droši prognozēt, ka plaša militārā konfikta apstākļos alianses lidmašīnas un pārējā militārā tehnika Baltijas valstīs tiks īsā laikā likvidēta ar Krievijas Rietumu kara apgabala raķešu spēku, JKF un GKS līdzekļiem.

No Aļaskas līdz "britu jūrām"

Krievijas kara aviācijā iestājusies atdzimšanas ēra, un tomēr bumbvedēji Tu-95, kuri kalpo valstij jau vairāk nekā pusi gadsimta, veido stratēģiskās aviācijas bāzi.

Spārnotās raķetes H-55 tā bruņojumā padara Tu-95 par modernu un draudīgu ieroci, to atzīst arī ASV izdevums The National Interest. Savukārt bumbvedēja modernizētais variants faktiski ir jauns Tupoļeva konstruktoru biroja izstrādājums.

Krievijas "Lāču" patruļu zona plešas no Aļaskas līdz "britu jūrām" un tās nebūt nav tālākās robežas. Uzticamo mašīnu lidojuma attālums sasniedz 15 tūkstošus kilometru, bet rekordu Tu-95 uzstādīja 2010.gadā – 30 tūkstoši kilometru ar degvielas uzpildēm virs trim okeāniem.

Svarīgu mērķu likvidācijai ar kodolraķetēm un konvecionālajām galviņām attālos militārajos ģeogrāfiskajos rajonos un pretinieka dziļā aizmugurē "stratēģim" ir vairāku modifikāciju raķetes H-55, ieskaitot izstrādājumu ar kompaktu termisko kodolgalviņu, kuras jauda sasniedz 200 kilotonnas. Par vislabāk bruņotajiem tiek uzskatīti Tu-95MS-16, kas spēj nest 16 spārnotās raķetes H-55. Lidmašīnas maksimālā bumbu krava – 12 tonnas.

Kaujas apstākļos bumbvedējs spēj iznīcināt vairākas lielas pretinieka pilsētas, atrodoties ārpus tā PGA zonas. Spārnoto raķešu H-55 mērķu likvidācijas rādiuss sasniedz 3500 kilometrus. Nepieciešamības gadījumā Tu-95 palaidīs raķetes no attāluma, iespējams, no KF gaisa telpas. Krievijas bumbvedēju eskorts virs jūras NATO valstu tuvumā var tikai palīdzēt "attīrīt sirdsapziņu" amerikāņu, britu un citu rietumvalstu militārpersonām.

Starpkontinentālajam bumbvedējam ir izcilas aizsardzības iespējas, tos uzskata par "nenotriecamiem". Tu-95 unikālais aizsardzības borta komplekss vairākos aspektos pārspēj amerikāņu "stratēģa" B-52H kompleksu. Eiropai nav nekā, ko likt pretī šim "monstram", nerunājot jau par Baltijas valstīm.

 Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

100
Pēc temata
F-35 var izmest no prāta: kura valsts pirmā iegādāsies Su-57
Krievijas flote ar "Okeāna vairogu" pārsegusi Baltijas verdošo katlu
Krievijas bumbvedēji veikuši uzlidojumu ISIS objektiem Sīrijā
Aizstāvēja savējos: kā Krievija palīdzēja Sīrijai izcīnīt uzvaru
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

66
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

66
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

51
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

51
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Pandēmija nav iemesls stiprināt divvalodību: VVC vadītājs neatbalsta avīzi krievu valodā

0
(atjaunots 12:47 08.05.2021)
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš paskaidroja, kāpēc informatīvos materiālus par vakcināciju nedrīkst izplatīt latviešu un krievu valodās.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. VVC vadītājs Māris Baltiņš, komentējot iespēju publicēt informatīvu avīzi par vakcinēšanas pret Covid-19 jautājumiem tai skaitā krievu valodā, paziņoja, ka Valsts valodas centrs joprojām uzstājas pret to. Pēc viņa vārdiem, "pastāv citi veidi, kā krievu valodā runājošos valsts iedzīvotājus informēt par vakcinēšanu pret Covid-19".

Baltiņš atzīmēja, ka pastāv normatīvs regulējums, kas aizliedz izplātīt visiem valsts iedzīvotājiem informatīvos materiālus divās valodās. VVC par to esot brīdinājis vakcinācijas projekta organizatorus, aicinot viņus "meklēt citus risinājumus".

Pēc Baltiņa vārdiem, izplatīt informāciju krievu valodā būtu iespējams šaurākā un mērķētākā veidā. Piemēram, sadarbībā ar pašvaldībām, kas labāk zina, kurā mājā kādā valodā runā cilvēki. Attiecīgi "izplatīt materiālus svešvalodā tieši konkrētām mājsaimniecībām, nevis bez skatīšanās visiem valsts iedzīvotājiem".

Tāpat Baltiņš komentēja savu nesenāko iekļaušanos Krievijas sankciju sarakstā un aizliegumu ieceļot valstī. Pēc viņa vārdiem, "šī vēsts viņam bijusi pārsteigums, kas gan viņa dzīvē neko diži nemainot, jo Krievijā neesot bijis jau gadus desmit un arī neesot plānojis turp doties". Pēc viņa domām, Krievijas lēmums liecina, ka Latvija konsekventi īsteno savu valodas politiku un nostiprina latviešu valodas pozīcijas.

Atzīmēsim, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 2017. gadā veiktajiem pētījumiem 60,8% Latvijas iedzīvotāju uzskata par savu dzimto valodu latviešu, 36% - krievu valodu un 3,2% - citas valodas.

0
Tagi:
Valsts valodas centrs, VVC, krievu valoda, latviešu valoda, vakcinācija, vakcīna, pandēmija, koronavīruss
Pēc temata
Kļūda vai draudi? Sociālās reklāmas tulkojums sūta krievus pie senčiem
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
"Lai dzīvo mana tauta": latviešu zvaigznes vakcinācijas kampaņā