Vīrietis ar koferi. Foto no arhīva

Visi mūk: Polija izsūknē Ukrainas darbaspēka resursus

93
(atjaunots 10:42 12.08.2019)
Viesstrādnieki Polijā vidēji pelna 500-600 eiro mēnesī – fantastisku summu ukraiņu acīs.

Polija plāno īstenot plašu ekonomisko eksperimentu – atbrīvot no ienākumu nodokļa visus pilsoņus vecumā līdz 26 gadiem. Varšavas lēmums radījis īstu paniku Ukrainā. Par to, no kā izbijusies Kijeva, stāsta Maksims Rubčenko materiālā RIA Novosti.

Jaunieši bez nodokļiem

Likumprojektu, kas paredz atbrīvot no ienākumu nodokļa visus pilsoņus vecumā līdz 26 gadiem, Polijas Ministru padome atbalstīja jūnija nogalē. Patlaban dokumentu izskata parlaments, un tā apstiprināšanas izredzes ir visai lielas.

"Tā ir nopietna privilēģija, ko jaunieši izjutīs pilnā mērā," paskaidroja Polijas finanšu ministra vietnieks Petrs Novaks un atzīmēja, ka uz nodokļu maksājumu rēķina ietaupītā nauda gada beigās daudziem kļūs par "trīspadsmito algu".

"Ja kāds saņem minimālo algu, tas ir, 2250 zlotus pirms nodokļu nomaksas, gadā viņš ietaupīs vairāk nekā 1,6 tūkstošus zlotu, - norādīja Novaks. – Pie tam, runājot par vidējo algu, kas sastāda 4765 zlotus, gada laikā maciņā paliks apmēram 4,6 tūkstoši zlotu. Var teikt, ka tas ir vairāk nekā trīspadsmitā alga, un tās ir revolucionāras pārmaiņas mūsu valsti."

Polijas valdības eksperiments nodokļu jomā radījis paniku Ukrainas ekonomistu un demogrāfu aprindās – viņi saskata nopietnus draudus Ukrainas ekonomiskajām perspektīvām.

"Jaunais likums par atbrīvošanu no ienākumu nodokļa ir lielisks stimuls ukraiņu jauniešiem bēgt uz kaimiņiem pretī labākai dzīvei, tālāk prom no mūsu korupcijas un nenoteiktības," brīdināja Edinburgas biznesa skolas pasniedzējs Ivans Kompans rakstā, ko publicēja žurnāls "Jaunais laiks", - Dzīve rietumu robežas tajā pusē elementāri ir komfortablāka no psiholoģiskā un sadzīves jomā, bet tagad var arī nodokļus nemaksāt.

Eksperts uzsvēra, ka cīņu par vidēja vecuma fiziskā darba darītājiem Ukraina jau bezcerīgi zaudējusi rietumu darba devējiem – miljoniem darbspējīgo pilsoņu sen palīdz būvēt citu valstu ekonomiku.

"Jau iepriekš Ukrainas iedzīvotāju aizplūšana bija būtiska, bet pēc poļu stratēģiskajiem lēmumiem ar mērķi iesaistīt jauniešus ekonomikā celtniekiem istabenēm un ražas ievācējiem drīs pievienosies daudzi mūsu IT industrijas pārstāvji, kuru vidējais vecums atbilst piedāvātajie privilēģiju kritērijiem," uzsvēra eksperts.

"Peļņā braucēja" portrets

Polijas Nacionālā banka vērtē, ka patlaban valstī strādā aptuveni 1,5 miljoni Ukrainas pilsoņu. Līdzīgus datus gada sākumā publicēja analītiskā kompānija Selectivv, kas aprēķināja, cik liels skaits viedtālruņu īpašnieku ar Polijas SIM kartēm izmanto interfeisu ukraiņu vai krievu valodā un vismaz reizi gadā šķērso Polijas un Ukrainas robežu. Izrādījās, - 1,27 miljoni. Selectivv speciālisti ir pārliecināti, ka tas ir precīzākais rādītājs par Polijā dzīvojošajiem ukraiņiem.

"Kopš 2014.gada migrācija uz Poliju ir pieckāršojusies," aģentūrai Ukrinform pastāstīja Ukrainas vēstniecības Polijā konsulārās nodaļas vadītāja Svetlana Krisa. Vēstniecības dati liecina, ka patlaban vidējais darba migrants no kaimiņvalsts ir 25-34 gadus vecs vīrietis ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību, no nelielas pilsētas centrālajos vai rietumu apgabalos.

Liela daļa atbraucēju strādā vienkārsu fizisku darbu. Studenti – kafejnīcās un automazgātavās, pensionāri kļūst par auklēm un kopējiem. Ukraiņi strādā būvdarbos, rūpnīcās un fabrikās, vada sabiedrisko transportu. Viesstrādnieki bez īpašām prasmēm un iemaņām meklē palīgstrādnieka vietu, ievāc ābolus un zemenes vai sēžas pie traksometra stūres.

Nodarbinātības specifika ietekmē arī ukraiņu viesstrādnieku sastāvu no dzimuma viedokļa. Līdz 2014.gadam uz Poliju pārsvarā brauca sievietes, kas rūpējās par sirmgalvjiem un maziem bērniem. Tagad ierodas lielāks skaits vīriešu – proporcija veido aptuveni 60:40.

Lielākā daļa nenoformē darba vīzas, izmantojot bezvīzu režīmu, kas dod tiesības uzturēties jebkurā ES valstī līdz 90 dienas sešu mēnešu laikā. Tāpēc viesstrādnieki ierodas Polijā tieši uz 89 dienām, pēc tam atgriežas mājās un pēc trim mēnešiem atkal dodas strādāt.

Poļu kadru atlases aģentūras ātri pielāgojās specifikai un piedāvā pasūtītājam strādniekus pēc maiņu metodes: strādnieki nomainās ik pēc trim mēnešiem. Aptaujas liecina, ka aptuveni 80% ukraiņu migrantu izmanto šo metodi. Pārējie 20% ir kvalificēti speciālisti, kuri noslēdz līgumu ar darba vīzu un ieņem labi apmaksātus amatus.

Prieki un bēdas

Viesstrādnieki Polijā vidēji pelna 500-600 eiro mēnesī – fantastisku summu ukraiņu acīs. Lielāko daļu naudas viņi sūta ģimenēm, un šie pārskaitījumi ir kļuvuši par nacionālās ekonomikas galveno balstu.

Pasaules banka vēsta, ka 2018.gadā uz Ukrainu veikto naudas pārskaitījumu apjomi pieauguši par 19% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un sasnieguši 14 miljardus dolāru – vairāk nekā uz jebkuru citu bijušo PSRS republiku, ieskaitot Kirgizstānu, Tadžikistānu un Uzbekistānu.

Viesstrādnieku tuvinieki pārdod valūtu komercbankām, tās – Ukrainas Nacionālajai bankai, kas, pateicoties tai, pamanās laikus maksāt ārējos parādus, arī SVF kredītus. Vēl vairāk, grivnas, ko komerbankaas saņem no Nacionālās bankas pret valūtu, tiek ieguldītas valsts obligāciju iegāde (citu iespēju tik un tā nav).

Tātad viesstrādnieku nauda nodrošina ne tikai grivnas kursu, bet arī visas ekonomikas stabilitāti, jo puse Ukrainas budžeta ienākumu patlaban tiek nodrošināta uz aizņēmumu rēķina. Ja viesstrādnieku pārskaitījumi pēkšņi pārtrūks, Ukrainas finanšu sistēma vienkārši sabruks.

Fatālā atkarība no peļņā braucēju naudas rada milzīgu stratēģisku problēmu Ukrainas ekonomikai. Valsts faktiski atkārto Baltijas republiku skumjo pieredzi, kas saskārušās ar plasu demogrāfisko krīzi pilsoņu masveida emigrācijas dēļ.

Pērn ANO Ekonomisko un sociālo lietu departaments pat iekļāvis Latviju, Lietuvu un Igauniju starp valstīm, kas tuvākajos gadu desmitos var palikt bez iedzīvotājiem. Bijušais Latvijas ekonomikas ministrs, pētnieciskā centra Certus analītiķis Vjačeslavs Dombrovskis salīdzināja demogrāfisko situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ar rūpniecisko revolūciju: jaunieši tikpat plaši emigrē uz ES valstīm, kā agrāk zemnieki – uz pilsētu.

Pēc Dombrovska domām, nākotnē Baltijas valstīm draud pārvēršanās par vienu lielu vasarnīcu bijušajiem pilsoņiem – vietu, kur visi sabrauks no ārzemēm uz brīvdienām vai svētkiem.

Ukrainai pārvēršanās par vasarnīcu nedraud – teritorija un valsts iedzīvotāju skaits ir pārāk lieli. Taču mūsdienu tendences padara neizbēgamu tās pārvēršanos par nebadzīgu pensionāru zemi, kuri izdzīvo tikai uz ārzemēs strādājošo bērnu un mazbērnu rēķina. Problēma ir tā, ka tamlīdzīgā situācijā vienkārši nebūs neviena, kas varēs attīstīt Ukrainas pašas ekonomiku.

93
Pēc temata
Ukrainas ārlietu ministrs neuzskata ukraiņu migrāciju uz ārzemēm par katastrofālu
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

6
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

6
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

14
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

14
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas
Džila Baidena

Pēc Igaunijas prezidentes sarīkotās modes provokācijas "iekritusi" Baidena dzīvesbiedre

0
(atjaunots 16:01 26.10.2020)
ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena dzīvesbiedre priekšvēlēšanu pēdējās debatēs izvēlējās tādu pašu kleitu, ko nēsāja ziņu aģentūras "Rossija segodņa", telekanāla RT un starptautiskās informācijas aģentūras Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", telekanāla RT un starptautiskās informācijas aģentūras un radio Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana savā lapā

Facebook pastāstīja, ko interesantu pamanījusi.

Fināla debates pirms ASV prezidenta vēlēšanām kandidāta Džo Baidena dzīvesbiedre Džila Baidena izvēlējusies tādu pašu kleitu, ko Simoņana nēsāja, intervējot Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

"Es jau varu arī turpmāk muļķīgi noliegt mūsu iejaukšanos vēlēšanās ASV. Tomēr tagad, kad Džila Baidena ieradās fināla debates tajā pašā kleitā, kādā es intervēju Lavrovu, tam vairs nav nekādas jēgas," Simoņana komentēja publicēto kolāžu ar Džilas fotogrāfiju un viņas pašas attēlu vienā un tajā pašā kleitā.

Interesanti, ka oktobra sākumā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pārrunās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu Berlīnē izraudzījās dzeltenu kleitu ar melnu trijstūra formas iešuvi uz jostasvietas, kas ļoti atgādināja Sputnik logotipu. Toreiz ziņu aģentūras "Rossija segodņa" preses dienests "pielaikoja" šo kleitu Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, bijušajai ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei un ASV prezidenta dzīvesbiedrei Melānijai Trampai.

Šķiet, kleita teicami piestāv visām šīm lēdijām.

0
Tagi:
Simoņana, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
ASV specdienesti: ja Baidenam atkal misēsies, vainīgs Putins
Simoņana ierosinājusi akciju #VaiKaunaNav Polijas politiķiem
Kā būtu ar BBC Russian? Simoņana atbildēja uz Lielbritānijas uzbrukumiem RT
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT