Vīrietis ar koferi. Foto no arhīva

Visi mūk: Polija izsūknē Ukrainas darbaspēka resursus

97
(atjaunots 10:42 12.08.2019)
Viesstrādnieki Polijā vidēji pelna 500-600 eiro mēnesī – fantastisku summu ukraiņu acīs.

Polija plāno īstenot plašu ekonomisko eksperimentu – atbrīvot no ienākumu nodokļa visus pilsoņus vecumā līdz 26 gadiem. Varšavas lēmums radījis īstu paniku Ukrainā. Par to, no kā izbijusies Kijeva, stāsta Maksims Rubčenko materiālā RIA Novosti.

Jaunieši bez nodokļiem

Likumprojektu, kas paredz atbrīvot no ienākumu nodokļa visus pilsoņus vecumā līdz 26 gadiem, Polijas Ministru padome atbalstīja jūnija nogalē. Patlaban dokumentu izskata parlaments, un tā apstiprināšanas izredzes ir visai lielas.

"Tā ir nopietna privilēģija, ko jaunieši izjutīs pilnā mērā," paskaidroja Polijas finanšu ministra vietnieks Petrs Novaks un atzīmēja, ka uz nodokļu maksājumu rēķina ietaupītā nauda gada beigās daudziem kļūs par "trīspadsmito algu".

"Ja kāds saņem minimālo algu, tas ir, 2250 zlotus pirms nodokļu nomaksas, gadā viņš ietaupīs vairāk nekā 1,6 tūkstošus zlotu, - norādīja Novaks. – Pie tam, runājot par vidējo algu, kas sastāda 4765 zlotus, gada laikā maciņā paliks apmēram 4,6 tūkstoši zlotu. Var teikt, ka tas ir vairāk nekā trīspadsmitā alga, un tās ir revolucionāras pārmaiņas mūsu valsti."

Polijas valdības eksperiments nodokļu jomā radījis paniku Ukrainas ekonomistu un demogrāfu aprindās – viņi saskata nopietnus draudus Ukrainas ekonomiskajām perspektīvām.

"Jaunais likums par atbrīvošanu no ienākumu nodokļa ir lielisks stimuls ukraiņu jauniešiem bēgt uz kaimiņiem pretī labākai dzīvei, tālāk prom no mūsu korupcijas un nenoteiktības," brīdināja Edinburgas biznesa skolas pasniedzējs Ivans Kompans rakstā, ko publicēja žurnāls "Jaunais laiks", - Dzīve rietumu robežas tajā pusē elementāri ir komfortablāka no psiholoģiskā un sadzīves jomā, bet tagad var arī nodokļus nemaksāt.

Eksperts uzsvēra, ka cīņu par vidēja vecuma fiziskā darba darītājiem Ukraina jau bezcerīgi zaudējusi rietumu darba devējiem – miljoniem darbspējīgo pilsoņu sen palīdz būvēt citu valstu ekonomiku.

"Jau iepriekš Ukrainas iedzīvotāju aizplūšana bija būtiska, bet pēc poļu stratēģiskajiem lēmumiem ar mērķi iesaistīt jauniešus ekonomikā celtniekiem istabenēm un ražas ievācējiem drīs pievienosies daudzi mūsu IT industrijas pārstāvji, kuru vidējais vecums atbilst piedāvātajie privilēģiju kritērijiem," uzsvēra eksperts.

"Peļņā braucēja" portrets

Polijas Nacionālā banka vērtē, ka patlaban valstī strādā aptuveni 1,5 miljoni Ukrainas pilsoņu. Līdzīgus datus gada sākumā publicēja analītiskā kompānija Selectivv, kas aprēķināja, cik liels skaits viedtālruņu īpašnieku ar Polijas SIM kartēm izmanto interfeisu ukraiņu vai krievu valodā un vismaz reizi gadā šķērso Polijas un Ukrainas robežu. Izrādījās, - 1,27 miljoni. Selectivv speciālisti ir pārliecināti, ka tas ir precīzākais rādītājs par Polijā dzīvojošajiem ukraiņiem.

"Kopš 2014.gada migrācija uz Poliju ir pieckāršojusies," aģentūrai Ukrinform pastāstīja Ukrainas vēstniecības Polijā konsulārās nodaļas vadītāja Svetlana Krisa. Vēstniecības dati liecina, ka patlaban vidējais darba migrants no kaimiņvalsts ir 25-34 gadus vecs vīrietis ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību, no nelielas pilsētas centrālajos vai rietumu apgabalos.

Liela daļa atbraucēju strādā vienkārsu fizisku darbu. Studenti – kafejnīcās un automazgātavās, pensionāri kļūst par auklēm un kopējiem. Ukraiņi strādā būvdarbos, rūpnīcās un fabrikās, vada sabiedrisko transportu. Viesstrādnieki bez īpašām prasmēm un iemaņām meklē palīgstrādnieka vietu, ievāc ābolus un zemenes vai sēžas pie traksometra stūres.

Nodarbinātības specifika ietekmē arī ukraiņu viesstrādnieku sastāvu no dzimuma viedokļa. Līdz 2014.gadam uz Poliju pārsvarā brauca sievietes, kas rūpējās par sirmgalvjiem un maziem bērniem. Tagad ierodas lielāks skaits vīriešu – proporcija veido aptuveni 60:40.

Lielākā daļa nenoformē darba vīzas, izmantojot bezvīzu režīmu, kas dod tiesības uzturēties jebkurā ES valstī līdz 90 dienas sešu mēnešu laikā. Tāpēc viesstrādnieki ierodas Polijā tieši uz 89 dienām, pēc tam atgriežas mājās un pēc trim mēnešiem atkal dodas strādāt.

Poļu kadru atlases aģentūras ātri pielāgojās specifikai un piedāvā pasūtītājam strādniekus pēc maiņu metodes: strādnieki nomainās ik pēc trim mēnešiem. Aptaujas liecina, ka aptuveni 80% ukraiņu migrantu izmanto šo metodi. Pārējie 20% ir kvalificēti speciālisti, kuri noslēdz līgumu ar darba vīzu un ieņem labi apmaksātus amatus.

Prieki un bēdas

Viesstrādnieki Polijā vidēji pelna 500-600 eiro mēnesī – fantastisku summu ukraiņu acīs. Lielāko daļu naudas viņi sūta ģimenēm, un šie pārskaitījumi ir kļuvuši par nacionālās ekonomikas galveno balstu.

Pasaules banka vēsta, ka 2018.gadā uz Ukrainu veikto naudas pārskaitījumu apjomi pieauguši par 19% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un sasnieguši 14 miljardus dolāru – vairāk nekā uz jebkuru citu bijušo PSRS republiku, ieskaitot Kirgizstānu, Tadžikistānu un Uzbekistānu.

Viesstrādnieku tuvinieki pārdod valūtu komercbankām, tās – Ukrainas Nacionālajai bankai, kas, pateicoties tai, pamanās laikus maksāt ārējos parādus, arī SVF kredītus. Vēl vairāk, grivnas, ko komerbankaas saņem no Nacionālās bankas pret valūtu, tiek ieguldītas valsts obligāciju iegāde (citu iespēju tik un tā nav).

Tātad viesstrādnieku nauda nodrošina ne tikai grivnas kursu, bet arī visas ekonomikas stabilitāti, jo puse Ukrainas budžeta ienākumu patlaban tiek nodrošināta uz aizņēmumu rēķina. Ja viesstrādnieku pārskaitījumi pēkšņi pārtrūks, Ukrainas finanšu sistēma vienkārši sabruks.

Fatālā atkarība no peļņā braucēju naudas rada milzīgu stratēģisku problēmu Ukrainas ekonomikai. Valsts faktiski atkārto Baltijas republiku skumjo pieredzi, kas saskārušās ar plasu demogrāfisko krīzi pilsoņu masveida emigrācijas dēļ.

Pērn ANO Ekonomisko un sociālo lietu departaments pat iekļāvis Latviju, Lietuvu un Igauniju starp valstīm, kas tuvākajos gadu desmitos var palikt bez iedzīvotājiem. Bijušais Latvijas ekonomikas ministrs, pētnieciskā centra Certus analītiķis Vjačeslavs Dombrovskis salīdzināja demogrāfisko situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ar rūpniecisko revolūciju: jaunieši tikpat plaši emigrē uz ES valstīm, kā agrāk zemnieki – uz pilsētu.

Pēc Dombrovska domām, nākotnē Baltijas valstīm draud pārvēršanās par vienu lielu vasarnīcu bijušajiem pilsoņiem – vietu, kur visi sabrauks no ārzemēm uz brīvdienām vai svētkiem.

Ukrainai pārvēršanās par vasarnīcu nedraud – teritorija un valsts iedzīvotāju skaits ir pārāk lieli. Taču mūsdienu tendences padara neizbēgamu tās pārvēršanos par nebadzīgu pensionāru zemi, kuri izdzīvo tikai uz ārzemēs strādājošo bērnu un mazbērnu rēķina. Problēma ir tā, ka tamlīdzīgā situācijā vienkārši nebūs neviena, kas varēs attīstīt Ukrainas pašas ekonomiku.

97
Pēc temata
Ukrainas ārlietu ministrs neuzskata ukraiņu migrāciju uz ārzemēm par katastrofālu
Ziemeļu straume 2

Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju

25
(atjaunots 13:23 15.04.2021)
Blinkenam nepatika, kā Kongresā viņu norāja par "Ziemeļu straumi 2". Tāpēc Valsts departamentam ievajadzējies grēkāzis, kura nebūs žēl.

ASV speciāli apmācīts cilvēks ķersies pie nepateicīga darba – mēģinās pierunāt Berlīni atteikties no "Ziemeļu straumes 2", atzīmēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Baltais nams iecels īpašo vēstnieku pārrunām par ienīstā gāzesvada būvdarbu pārtraukšanu, vēsta Politico, atsaucoties uz ASV administrācijas oficiālajām personām.

Sak, vispirms ar to pārsvarā nodarbojās diletanti no Drošības padomes un Valsts departamenta, bet tagad (kad projektā atlicis uzbūvēt nieka 120 km) jau vajadzīgs profesionālis. Tāds ir Amoss Hohšteins – viņš zina, kā tas darbojas. Tagad viņš ir viens no prezidenta padomniekiem. Šajā amatā viņš nonāca pēc darba "Naftogaz" novērošanas padomē. Tātad saprot: ja krieviem un vāciešiem darbs sekmēsies, Ukrainā vairs nebūs neviena, ko novērot.

Baraka Obamas prezidentūras laikā viņš bija Valsts departamenta koordinators enerģētikas jautājumos. Tagad statusa ziņā viņš var līdzināties savam kādreizējam bosam Džonam Kerijam. Arī viņš nodarbosies ar to, ko nespēj ietekmēt. Kerijs ir speciālais pārstāvis klimata jautājumos, bet Hohšteina uzdevums ir nepieļaut temperatūras celšanos. Vienīgi Eiropā un vienīgi ziemā.

Tomēr Kerijam omulīga vietiņa sagādā prieku, bet Hohšteins ir darbonis. Viņš drīzāk ir lobētājs nekā diplomāts. Viņam vajadzīgs rezultāts. Varbūt tāpēc viņš nesteidz pieņemt sava drauga – palīga nacionālās drošības jautājumos Džeika Sallivana – piedāvājumu (viņi strādāja kopā jau Hilarijas Klintones vadībā, kad viņa ieņēma valsts sekretāra posteni).

Taču arī tagadējai ārpolitikas vadībai viņš ir vērtīgs kadrs. Ne tajā ziņā, ka no viņa patiešām būs liels labums. Diezin vai diplomāti nopietni cer ar viņa palīdzību apturēt jau par 95% gatavu projektu.

Vienkārši Tonijs Blinkens apciemoja Kongresu ar atskaiti par darbu, kas veikts pie "Ziemeļu straumes", un rezultātks viņam nepatika: viņu norāja kā mazu puiku. Tāpēc viņam ievajadzējies štatā grēkāzis, kura nebūs žēl. Tiesa, "Amoss-iznīcinātājs" skan tīri labi. Tomēr pārrunas par sveša gāzesvada apturēšanu viņam vajadzētu sākt tikai ar Kapitolija iemītniekiem – Merkeli nespēja ietekmēt pat Baidens ar Blinkenu. Hohšteins viņas acīs pieder pie kategorijas "kas tu tāds esi?".

© Sputnik / Алексей Филиппов

Protams, tas nav pēdējais ASV arguments. Zemūdene un kara kuģis netālu no Krievijas cauruļvadu izbūves kuģa, lai arī Polijai piederoši, rāda, līdz kādām galējībām ASV var novest sakāves rūgtums. Tomēr cīņā ar gāzesvadu parādījies jauns vārds – speciālais pārstāvis. Skaidrs, ka neko jaunu viņš nepastāstīs, tomēr viņa parādīšanās jau rāda: amerikāņi gatavojas ilgai spēlei.

Tāpēc, kamēr Hohšteins domā par piedāvājumu – pieņemt vai ne, Baltais nams neko nedomā, tikai apstiprina. Kārtējo sankciju paketi. Pat stāsta, ka veselas divas uzreiz – lai visiem pietiek.

Te Amosam nekaitētu atsaukt atmiņā to, ka mamma un tētis viņam vārdu devuši par godu vienam no tā saucamajiem Bībeles "mazajiem praviešiem". Tiesa, lai pierādītu, ka vecākiem bijusi taisnība, viņam nāktos ne tikai noraidīt piedāvāto amatu, bet arī brīdināt, ka tā ir tukša iecere – kaitēt "Ziemeļu straumei 2".

25
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV Valsts departaments, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Karš par "Ziemeļu straumi 2" tuvojas beigām. Polija ir starp zaudētājiem?
Ar jaunajām sankcijām Rietumi nolaiž "dzelzs priekškaru"
"Ziemeļu straume 2": analītiķis paskaidroja, kādu taktiku izvēlējušās ASV
Politologs: "Ziemeļu straume 2" jautājumā Lietuva spēj tikai rukšķēt – piebalsot ASV
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Demonstratīva izgāšanās. Ko parādīja Baltijas izmēģinājuma atteikšanās no KF elektrības?

25
(atjaunots 12:56 15.04.2021)
Aizvadītajā nedēļā Latvija un Lietuva izmēģinājumu ietvaros pirmo reizi atteicās no elektroenerģijas importa no Krievijas.

Tomēr divas dienas ilgās atslēgšanās sekas izrādījās daudznozīmīgas: elektrības cenas Baltijas valstīs strauji pieauga, piedevām tām pat neizdevās pilnībā atteikties no Krievijas elektroenerģijas. Par Baltijas valstu apšaubāmajām "mācībām" – atslēgšanos no BRELL – stāsta Ņikita Čikunovs.

Negaidīti treniņi

Baltkrievijas energosistēmas plānveida pārbaudes ar pārrobežas elektrības padeves līniju atslēgšanu uz Lietuvas robežas, kas notika 8.-11. aprīlī, bija vērā ņemams notikums, taču ne savu rezultātu dēļ.

Šajās dienās Latvija, nepaskaidrojot iemeslus, pārtrauca elektroenerģijas komerciālo importu no Krievijas, informēts avots pastāstīja Krievijas izdevumam "Kommersant". Uz Sputnik jautājumu par to, vai šāds solis sperts tehniskas nepieciešamības labad, Latvijas sistēmas operatora (LST) pārstāvji atbildēt atteicās.

Plūsmu apturēšanas rezultātā elektrības cenas Krievijas rietumu daļā un Urālos 8. aprīlī kritās par 1% un sasniedza 1,37 tūkst. rubļu par MWh. Elektroenerģijas cena Baltijā savukārt manāmi pieauga: Lietuvā, kas bija spiesta palielināt iepirkumus no Polijas un Zviedrijas, tā pieauga par 4 eiro – līdz 51 eiro (gandrīz 4,7 tūkst. rubļu), precizēja "Kommersant".

Pie tam būtu nekorekti apgalvot, ka Baltijas valstis būtu pilnībā atteikušās no Krievijas elektroenerģijas. Krievijas elektroenerģijas eksporta operatora "Inter RAO" preses dienestā Sputnik korespondentam paziņoja, ka piegādes uz Lietuvu no Kaļiņingradas apgabala 8.-11. aprīlī nepārtrūka – turp joprojām nonāca reģiona ģenerācijas pārpalikumi.

Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas (BRELL) enerģētiskās sistēmas strādā sinhronā režīmā jau kopš padomju laikiem, tāpēc patlaban elektroenerģija šajā lokā tiek padota brīvi.

Baltijas valstis apņēmušās līdz 2025. gadam izstāties no BRELL un sinhronizēties ar ES tīkliem, lai "iegūtu enerģētisko neatkarību".

Šī iemesla dēļ Krievija un Baltkrievija šodien pārbauda savu energosistēmu stabilitāti. 2019. gadā Kaļiņingradas apgabals pārbaudīja savas energosistēmas izolētā režīmā, bet aizvadītajā nedēļā – Baltkrievijas-Lietuvas EPL testa atslēgšanu.

Pārbaužu rezultātā Krievijas un Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas informēja, ka pārbaudes bija sekmīgas, abu valstu energosistēmas ir stabilas. "Pārbaudes nodemonstrēja Baltkrievijas energosistēmas tehnisko iespēju strādāt bez sakariem ar Lietuvas sistēmu," atzīmēja Baltkrievijas resors.

Energodeficīts reģions

Patlaban Baltijas valstis nespēj pilnībā segt savu elektroenerģijas patēriņu un iegādājas to kaimiņvalstīs.

Lietuva, kas sedz lielāko daļu savu vajadzību uz importa rēķina, saņem elektrību no Krievijas un Baltkrievijas (apmēram 20% importa) un pa energotiltu LitPol Link (nominālā jauda – 500 MW) no Polijas (aptuveni 5%).  

Apjoma ziņā lielākās piegādes nāk no Zviedrijas pa energotiltu NordBalt (nominālā jauda – 700 MW) – līdz 45% no visa importa, kā arī no Krievijas (apmēram 30%).

Saskaņā ar kompānijas "Inter RAO" datiem, 2019. gadā Lietuvai piegādāti 6,286 miljardi kWh (no Smoļenskas apgabala tranzītā caur Baltkrieviju – 3,8 miljardi kWh, no Kaļiņingradas apgabala — 2,6 miljardi kWh). Šis apjoms veido mazāk nekā pusi no valstī 2019. gadā patērētās elektroenerģijas.

Aizvadītajā gadā Krievijas piegādes saruka divkārt – līdz 3,143 miljardiem kWh. Daļēji tas saistīts ar to, ka Lietuvas operators "Litgrid" noteicis caurlaidi nulles apjomā elektroenerģijas padevei no Baltkrievijas pēc BelAES pieslēgšanas BRELL sistēmai. Tā Lietuva turpināja tirdzniecību tikai ar Kaļiņingradas apgabalu.

Augstspieduma līnijas, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мальгавко

Latvija, kas saņem elektroenerģiju no Skandināvijas valstīm, 2020. gada novembrī atļāva tiešās piegādes no Krievijas (2013. gadā Baltijas valstu operatori piešķīra tikai divus pieslēgumus piegādēm no Krievijas: Kaļiņingrada-Lietuva un Baltkrievija-Lietuva). Šī gada janvārī un februārī "Inter RAO" pārdeva Latvijai 418 miljonus kWh. Krievijas kompānija norādīja, ka tas ir rekordliels rādītājs, saistīts ar aukstu ziemu un elektrības patēriņa strauju pieaugumu.

Igaunija savu elektroenerģijas patēriņu sedz ar piegādēm no Somijas pa zemūdens kabeļiem Estlink 1 un Estlink 2 (summārā nominālā jauda – 1000 MW). Skandināvijas valsts nodrošina aptuveni 60% Igaunijas importa. Tomēr padeves stabilitāte ir apšaubāma: no ekspluatācijas sākuma brīža 2014. gadā kabelis Estlink 2 divas reizes izgājis no ierindas. Krievijas un Baltkrievijas piegādes daļa nav liela – apmēram 3%, taču tā pieaug, ja rodas problēmas ar somu tīkliem.

Neuzticamas alternatīvas

BRELL nodrošina Baltijas valstis ar uzticamām maģistrālēm, kas garantē elektroenerģijas piegādi ārkārtas apstākļos, norādīja Krievijas Nacionālā enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.

Vienlaikus, viņš konstatēja, ar Eiropas valstīm izveidoto energotiltu darbspēja rada šaubas. Piemēram, NordBalt, strādājot ar pilnu jaudu pirmajā pusgadā, atslēdzās desmit reizes. Pēc tam energotilta jaudu samazināja.

"Zviedrijas piegādes Lietuvai ir nestabilas, jo skandināviem pārsvarā strādā hidroenerģētika. Kad ūdens ir daudz, hidrostacija izstrādā lielu apjomu elektrības un var to eksportēt. Zviedrijas elektrība apogeja periodos var konkurēt ar Krieviju cenas ziņā. Taču ziemā HES izstrādes Zviedrijā krītas – valsts no eksportētāja pārvēršas par importētāju. Pērn zviedri pirka elektrību Lietuvā, tā – Krievijā. Mums ir fundamentāla loma – nodrošinām piegāžu stabilitāti," turpināja eksperts.

Izmēģinājumi uzskatāmi parādīja, ka izstāšanās no BRELL acumirklī novedīs pie elektroenerģijas cenu pieauguma Baltijas valstīs (1000 kWh vidējā cena Krievijas vairumtirdzniecības tirgū – 20-25 eiro, Skandinācijas Nordpool – vairāk nekā 40 eiro).

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā to ļoti labi saprot, taču ar runām par drīzu atslēgšanos no energoloka mēģina izsist ES finansējumu, uzskata Igors Juškovs.

"Atliekot savu izstāšanos no BRELL, balti var izvilināt no ES naudu jaunas infrastruktūras būvdarbiem. Vēl jāņem vērā, ka šis solis pats par sevi nenozīmē pilnīgu atteikšanos no Krievijas elektroenerģijas importa. Vienkārši nebūs automātiskas padeves – vajadzēs atsevišķi vienoties. Mijiedarbības sistēma mainīsies, tomēr nekur nav teikts, ka Krievija aizies no Baltijas tirgus," uzsvēra eksperts.

Kopumā izstāšanās no BRELL nenesīs Baltijas valstīm nekādu ekonomisko labumu, uzskata Enerģētiskās attīstības fonda direktors Sergejs Pikins.

"Dzīve BRELL ir izdevīga gan tehniski, gan ekonomiski. To apstiprina visi enerģētiķi, ne politiķi. Saražotās elektroenerģijas pārpalikumus iespējams operatīvi nodot starp valstīm, izstrādāt ekonomiskāku elektrostaciju darbu. Baltijā nonāk lētāka enerģija nekā no Eiropas. Ja valstis gribēs, pirks dārgo no Eiropas, ja negribēs – pirks Krievijā un Baltkrievijā," viņš secināja.

Atgādināsim, ka atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektrības noveda Baltijas valstis pie elektroenerģijas cenu nopietna pieauguma, tiklīdz pērn iestājās auksta ziema. Piemēram, 2021. gada janvārī elektrības vairumtirdzniecības cena Igaunijā un Latvijā pieauga par 35% (līdz 53,38 eiro par MWh), Lietuvā – par 36% (līdz 53,69 eiro).

Iepriekš KZA Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļeņčenko sarunā ar Baltnews atzīmēja, ka BRELL Baltijas valstīm ir izdevīgs – tas ir ideāls enerģijas rezerves avots, kad Igaunijā, Lietuvā vai Latvijā pēkšņi strauji aug pieprasījums.

"Pieņemsim, noticis kaut kāds traucējums vai pēkšņi iestājies sals. Tādā gadījumā elektrība no enerģētiskā loka sāks nonākt Baltijā burtiski 10 sekunžu laikā, - pastāstīja eksperts. – Vēl vairāk, enerģijas cena no BRELL ir jūtami mazāka šī reģiona valstīm, nekā ar piegādēm no ES. Salīdzinājumam: elektrība, kas nonāk Igaunijā no maģistrāles, kurā iekļauta Krievija un Baltkrievija, ir par 19% lētāka nekā iepirkums no Ziemeļeiropas."

25
Tagi:
cenas, elektroenerģija, BRELL, Krievija, Baltija
Pēc temata
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
 Sēru pasākums pie sadedzinātās Rīgas Horālās sinagogas

The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, Baltijā izkropļo vēsturi

0
(atjaunots 13:36 15.04.2021)
Valstis, kas izkropļo Holokausta vēsturi, nevēlas atzīt, kāda bijusi to iedzīvotāju loma slepkavībās.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs sevi dēvē par "vienīgo ebreju, kurš aizlūdz par nacistu veselību," stāsta The Guardian.

Cilvēkiem, kuri piedalījās sešu miljonu ebreju slepkavībās Eiropā, jau krietni pāri 90 gadiem, un daudziem jau ir vārga veselība. Pats Zurofs ir 72 gadus vecs (viņš dzimis trīs gadus pēc kara beigām), un vairāk nekā 40 dzīves gadus veltījis nacistu medībām.

Patlaban viņš meklē bijušo Lietuvas iedzīvotāju, kura dzīvo anglosakšu valstī. Tagad viņai ir aptuveni 97 gadi. Pusaudzes gados viņa nogalināja ebreju bērnus. Pirms trim mēnešiem Zurofs nonāca uz pēdām, tomer Covid-19 pandēmija lika šķēršļus izmeklēšanai.

"Viņa var nomirt kuru katru brīdi," saka Zurofs.

40 gadu laikā Zurofs atradis vairāk nekā trīs tūkstošus nacistu 20 valstīs. Daudzas valstis nesteidz sākt izmeklēšanu, un aizdomās turamie paspējuši nomirt, kamēr mapes ar viņu lietām prokuratūrās pārklājās ar putekļiem.

Tomēr bijuši arī panākumi. Par savu galveno medījumu Zurofs uzskata Dinko Šakiču, kurš 22 gadu vecumā kļuva par Jasenovacas nāves nometnes komendantu Horvātijā un vainojams divu tūkstošu cilvēku nāvē. Pēc kara viņš aizbrauca uz Argentīnu un nodzīvoja tur 50 gadus. 1998. gadā viņu tiesāja, atzina par vainīgu un piesprieda 20 gadus ilgu cietumsodu. Zurofs bija tiesas sēdē un dzirdēja, kā Šakičs smējās, kad viņam pasludināja spriedumu.

Pirms 60 gadiem Jeruzalemē sākās tiesvedība pret "ebreju jautājuma galīgā risinājuma" autoru Ādolfu Eihmanu. Procesu pārraidīja pa televizoru, un pasaule izdzirdēja nāves nometnēs izdzīvojušo liecības.

"Tad tiesāja nevis Eihmanu, bet gan Holokaustu. Pirmo reizi vārdu deva izdzīvojušajiem," atcerējās Zurofs. Toreiz viņam bija 12 gadi, viņš dzīvoja Bruklinā un sekoja tiesai pa televizoru.

Šo tiesvedību Zurofs uzskata par savu pirmo sastapšanos ar Holokaustu, lai arī kara laikā viņa otrās pakāpes vectēvs gāja bojā Lietuvā. Zurofs pārvācās uz Izraēlu, studēja vēsturi, un 1986. gadā kļuva par Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktoru. Šis centrs nosaukts par godu pazīstamākajam nacistu medniekam.

"Tā ir pati labākā sajūta pasaulē, kad vari panākt savu," noteica Zurofs.

Viņš ir izstrādājis savu panākumu skalu no 1 līdz 6, kur 1 – publiska atmaskošana ("dažkārt tas ir pats briesmīgākais, viņu ģimenēm nav ne jausmas par to, ko viņi darījuši"), bet 6 – cietumsods. Tā gadās reti.

Zurofa darbā ir trīs galvenie elementi: bijušo nacistu medības, pierādījumu vākšana tiesai un politiska lobēšana, lai panāktu taisnās tiesas triumfu. Pēdējos gados viņš atrod lieciniekus ar sociālo tīklu palīdzību. Pirms desmit gadiem viņš sāka operāciju "Pēdējā iespēja" un maksā 25 tūkstošus dolāru par informāciju, kas novedīs pie bijušo nacistu un viņu līdzskrējēju aresta un tiesas sprieduma.

Tagad viņš strādā pie nacistu līdzskrējējiem no Baltijas valstīm.

"Lietuvā bija pats lielākais Holokausta upuru procents – pirms kara Lietuvā dzīvoja 220 tūkstoši ebreju, un 212 tūkstoši tika nogalināti. Provincēs, ciemos nāves gadījumu līmenis sasniedza 98-99%. Daudz ko no tā pastrādāja vietējie, kaimiņi nogalināja kaimiņus, tāpēc izdzīvojušie zināja slepkavu vārdus," viņš teica.

Zurofs noraidīja pieņēmumu, ka, ņemot vērā viņa medījumu vecumu un vārgumu, var pielikt punktu darbam.

"Pirmkārt, laikam ejot, slepkavas vaina nemazinās. Otrkārt, vecums nedrīkst aizsargāt cilvēkus, kuri pastrādājuši tik briesmīgus noziegumus. Treškārt, mūsu pienākums bojāgājušo un viņu ģimeņu priekšā – saukt pie atbildības noziedzniekus. Ceturtkārt, tas apliecina, ka tādas ļaundarības pastrādājušie cilvēki tiks sodīti pat pēc ilgiem gadiem. Piektkārt, tiesas procesiem ir liela nozīme cīņā ar Holokausta vēstures izkropšanu. Sestkārt, šie cilvēki nebija veci un vārgi, kad pastrādīja savus noziegumus, viņi bija pašā spēku plaukumā. Un, visbeidzot, visu šo gadu laikā ne reizi neesmu sastapis nacistu, kurš parādītu nožēlu vai sirdsapziņas pārmetumus," viņš teica.

Zurofs uzsvēra, cik liela ir starpība starp Holokausta noliegšanu un tā vēstures izkropļošanu.

"Tie, kas noliedz Holokaustu, stāsta, ka tā nebija. Tie, kas izkropļo tā vēsturi, atzīst, ka tas bijis, taču nevēlas atzīt lomu, kāda bijusi viņu tautai slepkavībās, kopā ar nacistiem, bet dažkārt – arī viņu vietā."

Starp valstīm, kas pieder pie Holokausta vēstures izkropļotājiem, viņš min Poliju, Lietuvu un Latviju.

Šī gada sākumā Vācijā izvirzītas apsūdzības diviem cilvēkiem: Irmgardei Furhnerei (95 gadi), kas apsūdzēta par 11 430 cilvēku nāvi, un NN (100 gadi), kas apsūdzēts par līdzdalību 3 518 cilvēku bojāejā.

0
Tagi:
holokausts, nacisti, Baltija
Pēc temata
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Latvija par nodokļu maksātāju naudu publicē nacistiskā noziedznieka grāmatu
Lietuvas prezidents atzinis: ebreji gājuši bojā arī "no lietuviešu rokām"
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē