Vīrietis ar koferi. Foto no arhīva

Visi mūk: Polija izsūknē Ukrainas darbaspēka resursus

46
(atjaunots 10:42 12.08.2019)
Maksims Rubčenko
Viesstrādnieki Polijā vidēji pelna 500-600 eiro mēnesī – fantastisku summu ukraiņu acīs.

Polija plāno īstenot plašu ekonomisko eksperimentu – atbrīvot no ienākumu nodokļa visus pilsoņus vecumā līdz 26 gadiem. Varšavas lēmums radījis īstu paniku Ukrainā. Par to, no kā izbijusies Kijeva, stāsta Maksims Rubčenko materiālā RIA Novosti.

Jaunieši bez nodokļiem

Likumprojektu, kas paredz atbrīvot no ienākumu nodokļa visus pilsoņus vecumā līdz 26 gadiem, Polijas Ministru padome atbalstīja jūnija nogalē. Patlaban dokumentu izskata parlaments, un tā apstiprināšanas izredzes ir visai lielas.

"Tā ir nopietna privilēģija, ko jaunieši izjutīs pilnā mērā," paskaidroja Polijas finanšu ministra vietnieks Petrs Novaks un atzīmēja, ka uz nodokļu maksājumu rēķina ietaupītā nauda gada beigās daudziem kļūs par "trīspadsmito algu".

"Ja kāds saņem minimālo algu, tas ir, 2250 zlotus pirms nodokļu nomaksas, gadā viņš ietaupīs vairāk nekā 1,6 tūkstošus zlotu, - norādīja Novaks. – Pie tam, runājot par vidējo algu, kas sastāda 4765 zlotus, gada laikā maciņā paliks apmēram 4,6 tūkstoši zlotu. Var teikt, ka tas ir vairāk nekā trīspadsmitā alga, un tās ir revolucionāras pārmaiņas mūsu valsti."

Polijas valdības eksperiments nodokļu jomā radījis paniku Ukrainas ekonomistu un demogrāfu aprindās – viņi saskata nopietnus draudus Ukrainas ekonomiskajām perspektīvām.

"Jaunais likums par atbrīvošanu no ienākumu nodokļa ir lielisks stimuls ukraiņu jauniešiem bēgt uz kaimiņiem pretī labākai dzīvei, tālāk prom no mūsu korupcijas un nenoteiktības," brīdināja Edinburgas biznesa skolas pasniedzējs Ivans Kompans rakstā, ko publicēja žurnāls "Jaunais laiks", - Dzīve rietumu robežas tajā pusē elementāri ir komfortablāka no psiholoģiskā un sadzīves jomā, bet tagad var arī nodokļus nemaksāt.

Eksperts uzsvēra, ka cīņu par vidēja vecuma fiziskā darba darītājiem Ukraina jau bezcerīgi zaudējusi rietumu darba devējiem – miljoniem darbspējīgo pilsoņu sen palīdz būvēt citu valstu ekonomiku.

"Jau iepriekš Ukrainas iedzīvotāju aizplūšana bija būtiska, bet pēc poļu stratēģiskajiem lēmumiem ar mērķi iesaistīt jauniešus ekonomikā celtniekiem istabenēm un ražas ievācējiem drīs pievienosies daudzi mūsu IT industrijas pārstāvji, kuru vidējais vecums atbilst piedāvātajie privilēģiju kritērijiem," uzsvēra eksperts.

"Peļņā braucēja" portrets

Polijas Nacionālā banka vērtē, ka patlaban valstī strādā aptuveni 1,5 miljoni Ukrainas pilsoņu. Līdzīgus datus gada sākumā publicēja analītiskā kompānija Selectivv, kas aprēķināja, cik liels skaits viedtālruņu īpašnieku ar Polijas SIM kartēm izmanto interfeisu ukraiņu vai krievu valodā un vismaz reizi gadā šķērso Polijas un Ukrainas robežu. Izrādījās, - 1,27 miljoni. Selectivv speciālisti ir pārliecināti, ka tas ir precīzākais rādītājs par Polijā dzīvojošajiem ukraiņiem.

"Kopš 2014.gada migrācija uz Poliju ir pieckāršojusies," aģentūrai Ukrinform pastāstīja Ukrainas vēstniecības Polijā konsulārās nodaļas vadītāja Svetlana Krisa. Vēstniecības dati liecina, ka patlaban vidējais darba migrants no kaimiņvalsts ir 25-34 gadus vecs vīrietis ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību, no nelielas pilsētas centrālajos vai rietumu apgabalos.

Liela daļa atbraucēju strādā vienkārsu fizisku darbu. Studenti – kafejnīcās un automazgātavās, pensionāri kļūst par auklēm un kopējiem. Ukraiņi strādā būvdarbos, rūpnīcās un fabrikās, vada sabiedrisko transportu. Viesstrādnieki bez īpašām prasmēm un iemaņām meklē palīgstrādnieka vietu, ievāc ābolus un zemenes vai sēžas pie traksometra stūres.

Nodarbinātības specifika ietekmē arī ukraiņu viesstrādnieku sastāvu no dzimuma viedokļa. Līdz 2014.gadam uz Poliju pārsvarā brauca sievietes, kas rūpējās par sirmgalvjiem un maziem bērniem. Tagad ierodas lielāks skaits vīriešu – proporcija veido aptuveni 60:40.

Lielākā daļa nenoformē darba vīzas, izmantojot bezvīzu režīmu, kas dod tiesības uzturēties jebkurā ES valstī līdz 90 dienas sešu mēnešu laikā. Tāpēc viesstrādnieki ierodas Polijā tieši uz 89 dienām, pēc tam atgriežas mājās un pēc trim mēnešiem atkal dodas strādāt.

Poļu kadru atlases aģentūras ātri pielāgojās specifikai un piedāvā pasūtītājam strādniekus pēc maiņu metodes: strādnieki nomainās ik pēc trim mēnešiem. Aptaujas liecina, ka aptuveni 80% ukraiņu migrantu izmanto šo metodi. Pārējie 20% ir kvalificēti speciālisti, kuri noslēdz līgumu ar darba vīzu un ieņem labi apmaksātus amatus.

Prieki un bēdas

Viesstrādnieki Polijā vidēji pelna 500-600 eiro mēnesī – fantastisku summu ukraiņu acīs. Lielāko daļu naudas viņi sūta ģimenēm, un šie pārskaitījumi ir kļuvuši par nacionālās ekonomikas galveno balstu.

Pasaules banka vēsta, ka 2018.gadā uz Ukrainu veikto naudas pārskaitījumu apjomi pieauguši par 19% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un sasnieguši 14 miljardus dolāru – vairāk nekā uz jebkuru citu bijušo PSRS republiku, ieskaitot Kirgizstānu, Tadžikistānu un Uzbekistānu.

Viesstrādnieku tuvinieki pārdod valūtu komercbankām, tās – Ukrainas Nacionālajai bankai, kas, pateicoties tai, pamanās laikus maksāt ārējos parādus, arī SVF kredītus. Vēl vairāk, grivnas, ko komerbankaas saņem no Nacionālās bankas pret valūtu, tiek ieguldītas valsts obligāciju iegāde (citu iespēju tik un tā nav).

Tātad viesstrādnieku nauda nodrošina ne tikai grivnas kursu, bet arī visas ekonomikas stabilitāti, jo puse Ukrainas budžeta ienākumu patlaban tiek nodrošināta uz aizņēmumu rēķina. Ja viesstrādnieku pārskaitījumi pēkšņi pārtrūks, Ukrainas finanšu sistēma vienkārši sabruks.

Fatālā atkarība no peļņā braucēju naudas rada milzīgu stratēģisku problēmu Ukrainas ekonomikai. Valsts faktiski atkārto Baltijas republiku skumjo pieredzi, kas saskārušās ar plasu demogrāfisko krīzi pilsoņu masveida emigrācijas dēļ.

Pērn ANO Ekonomisko un sociālo lietu departaments pat iekļāvis Latviju, Lietuvu un Igauniju starp valstīm, kas tuvākajos gadu desmitos var palikt bez iedzīvotājiem. Bijušais Latvijas ekonomikas ministrs, pētnieciskā centra Certus analītiķis Vjačeslavs Dombrovskis salīdzināja demogrāfisko situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ar rūpniecisko revolūciju: jaunieši tikpat plaši emigrē uz ES valstīm, kā agrāk zemnieki – uz pilsētu.

Pēc Dombrovska domām, nākotnē Baltijas valstīm draud pārvēršanās par vienu lielu vasarnīcu bijušajiem pilsoņiem – vietu, kur visi sabrauks no ārzemēm uz brīvdienām vai svētkiem.

Ukrainai pārvēršanās par vasarnīcu nedraud – teritorija un valsts iedzīvotāju skaits ir pārāk lieli. Taču mūsdienu tendences padara neizbēgamu tās pārvēršanos par nebadzīgu pensionāru zemi, kuri izdzīvo tikai uz ārzemēs strādājošo bērnu un mazbērnu rēķina. Problēma ir tā, ka tamlīdzīgā situācijā vienkārši nebūs neviena, kas varēs attīstīt Ukrainas pašas ekonomiku.

46
Pēc temata
Ukrainas ārlietu ministrs neuzskata ukraiņu migrāciju uz ārzemēm par katastrofālu