Vīrietis ar koferi. Foto no arhīva

Visi mūk: Polija izsūknē Ukrainas darbaspēka resursus

86
(atjaunots 10:42 12.08.2019)
Viesstrādnieki Polijā vidēji pelna 500-600 eiro mēnesī – fantastisku summu ukraiņu acīs.

Polija plāno īstenot plašu ekonomisko eksperimentu – atbrīvot no ienākumu nodokļa visus pilsoņus vecumā līdz 26 gadiem. Varšavas lēmums radījis īstu paniku Ukrainā. Par to, no kā izbijusies Kijeva, stāsta Maksims Rubčenko materiālā RIA Novosti.

Jaunieši bez nodokļiem

Likumprojektu, kas paredz atbrīvot no ienākumu nodokļa visus pilsoņus vecumā līdz 26 gadiem, Polijas Ministru padome atbalstīja jūnija nogalē. Patlaban dokumentu izskata parlaments, un tā apstiprināšanas izredzes ir visai lielas.

"Tā ir nopietna privilēģija, ko jaunieši izjutīs pilnā mērā," paskaidroja Polijas finanšu ministra vietnieks Petrs Novaks un atzīmēja, ka uz nodokļu maksājumu rēķina ietaupītā nauda gada beigās daudziem kļūs par "trīspadsmito algu".

"Ja kāds saņem minimālo algu, tas ir, 2250 zlotus pirms nodokļu nomaksas, gadā viņš ietaupīs vairāk nekā 1,6 tūkstošus zlotu, - norādīja Novaks. – Pie tam, runājot par vidējo algu, kas sastāda 4765 zlotus, gada laikā maciņā paliks apmēram 4,6 tūkstoši zlotu. Var teikt, ka tas ir vairāk nekā trīspadsmitā alga, un tās ir revolucionāras pārmaiņas mūsu valsti."

Polijas valdības eksperiments nodokļu jomā radījis paniku Ukrainas ekonomistu un demogrāfu aprindās – viņi saskata nopietnus draudus Ukrainas ekonomiskajām perspektīvām.

"Jaunais likums par atbrīvošanu no ienākumu nodokļa ir lielisks stimuls ukraiņu jauniešiem bēgt uz kaimiņiem pretī labākai dzīvei, tālāk prom no mūsu korupcijas un nenoteiktības," brīdināja Edinburgas biznesa skolas pasniedzējs Ivans Kompans rakstā, ko publicēja žurnāls "Jaunais laiks", - Dzīve rietumu robežas tajā pusē elementāri ir komfortablāka no psiholoģiskā un sadzīves jomā, bet tagad var arī nodokļus nemaksāt.

Eksperts uzsvēra, ka cīņu par vidēja vecuma fiziskā darba darītājiem Ukraina jau bezcerīgi zaudējusi rietumu darba devējiem – miljoniem darbspējīgo pilsoņu sen palīdz būvēt citu valstu ekonomiku.

"Jau iepriekš Ukrainas iedzīvotāju aizplūšana bija būtiska, bet pēc poļu stratēģiskajiem lēmumiem ar mērķi iesaistīt jauniešus ekonomikā celtniekiem istabenēm un ražas ievācējiem drīs pievienosies daudzi mūsu IT industrijas pārstāvji, kuru vidējais vecums atbilst piedāvātajie privilēģiju kritērijiem," uzsvēra eksperts.

"Peļņā braucēja" portrets

Polijas Nacionālā banka vērtē, ka patlaban valstī strādā aptuveni 1,5 miljoni Ukrainas pilsoņu. Līdzīgus datus gada sākumā publicēja analītiskā kompānija Selectivv, kas aprēķināja, cik liels skaits viedtālruņu īpašnieku ar Polijas SIM kartēm izmanto interfeisu ukraiņu vai krievu valodā un vismaz reizi gadā šķērso Polijas un Ukrainas robežu. Izrādījās, - 1,27 miljoni. Selectivv speciālisti ir pārliecināti, ka tas ir precīzākais rādītājs par Polijā dzīvojošajiem ukraiņiem.

"Kopš 2014.gada migrācija uz Poliju ir pieckāršojusies," aģentūrai Ukrinform pastāstīja Ukrainas vēstniecības Polijā konsulārās nodaļas vadītāja Svetlana Krisa. Vēstniecības dati liecina, ka patlaban vidējais darba migrants no kaimiņvalsts ir 25-34 gadus vecs vīrietis ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību, no nelielas pilsētas centrālajos vai rietumu apgabalos.

Liela daļa atbraucēju strādā vienkārsu fizisku darbu. Studenti – kafejnīcās un automazgātavās, pensionāri kļūst par auklēm un kopējiem. Ukraiņi strādā būvdarbos, rūpnīcās un fabrikās, vada sabiedrisko transportu. Viesstrādnieki bez īpašām prasmēm un iemaņām meklē palīgstrādnieka vietu, ievāc ābolus un zemenes vai sēžas pie traksometra stūres.

Nodarbinātības specifika ietekmē arī ukraiņu viesstrādnieku sastāvu no dzimuma viedokļa. Līdz 2014.gadam uz Poliju pārsvarā brauca sievietes, kas rūpējās par sirmgalvjiem un maziem bērniem. Tagad ierodas lielāks skaits vīriešu – proporcija veido aptuveni 60:40.

Lielākā daļa nenoformē darba vīzas, izmantojot bezvīzu režīmu, kas dod tiesības uzturēties jebkurā ES valstī līdz 90 dienas sešu mēnešu laikā. Tāpēc viesstrādnieki ierodas Polijā tieši uz 89 dienām, pēc tam atgriežas mājās un pēc trim mēnešiem atkal dodas strādāt.

Poļu kadru atlases aģentūras ātri pielāgojās specifikai un piedāvā pasūtītājam strādniekus pēc maiņu metodes: strādnieki nomainās ik pēc trim mēnešiem. Aptaujas liecina, ka aptuveni 80% ukraiņu migrantu izmanto šo metodi. Pārējie 20% ir kvalificēti speciālisti, kuri noslēdz līgumu ar darba vīzu un ieņem labi apmaksātus amatus.

Prieki un bēdas

Viesstrādnieki Polijā vidēji pelna 500-600 eiro mēnesī – fantastisku summu ukraiņu acīs. Lielāko daļu naudas viņi sūta ģimenēm, un šie pārskaitījumi ir kļuvuši par nacionālās ekonomikas galveno balstu.

Pasaules banka vēsta, ka 2018.gadā uz Ukrainu veikto naudas pārskaitījumu apjomi pieauguši par 19% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un sasnieguši 14 miljardus dolāru – vairāk nekā uz jebkuru citu bijušo PSRS republiku, ieskaitot Kirgizstānu, Tadžikistānu un Uzbekistānu.

Viesstrādnieku tuvinieki pārdod valūtu komercbankām, tās – Ukrainas Nacionālajai bankai, kas, pateicoties tai, pamanās laikus maksāt ārējos parādus, arī SVF kredītus. Vēl vairāk, grivnas, ko komerbankaas saņem no Nacionālās bankas pret valūtu, tiek ieguldītas valsts obligāciju iegāde (citu iespēju tik un tā nav).

Tātad viesstrādnieku nauda nodrošina ne tikai grivnas kursu, bet arī visas ekonomikas stabilitāti, jo puse Ukrainas budžeta ienākumu patlaban tiek nodrošināta uz aizņēmumu rēķina. Ja viesstrādnieku pārskaitījumi pēkšņi pārtrūks, Ukrainas finanšu sistēma vienkārši sabruks.

Fatālā atkarība no peļņā braucēju naudas rada milzīgu stratēģisku problēmu Ukrainas ekonomikai. Valsts faktiski atkārto Baltijas republiku skumjo pieredzi, kas saskārušās ar plasu demogrāfisko krīzi pilsoņu masveida emigrācijas dēļ.

Pērn ANO Ekonomisko un sociālo lietu departaments pat iekļāvis Latviju, Lietuvu un Igauniju starp valstīm, kas tuvākajos gadu desmitos var palikt bez iedzīvotājiem. Bijušais Latvijas ekonomikas ministrs, pētnieciskā centra Certus analītiķis Vjačeslavs Dombrovskis salīdzināja demogrāfisko situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ar rūpniecisko revolūciju: jaunieši tikpat plaši emigrē uz ES valstīm, kā agrāk zemnieki – uz pilsētu.

Pēc Dombrovska domām, nākotnē Baltijas valstīm draud pārvēršanās par vienu lielu vasarnīcu bijušajiem pilsoņiem – vietu, kur visi sabrauks no ārzemēm uz brīvdienām vai svētkiem.

Ukrainai pārvēršanās par vasarnīcu nedraud – teritorija un valsts iedzīvotāju skaits ir pārāk lieli. Taču mūsdienu tendences padara neizbēgamu tās pārvēršanos par nebadzīgu pensionāru zemi, kuri izdzīvo tikai uz ārzemēs strādājošo bērnu un mazbērnu rēķina. Problēma ir tā, ka tamlīdzīgā situācijā vienkārši nebūs neviena, kas varēs attīstīt Ukrainas pašas ekonomiku.

86
Pēc temata
Ukrainas ārlietu ministrs neuzskata ukraiņu migrāciju uz ārzemēm par katastrofālu
Ungārijas parlamenta ēka, foto no arhīva

Vai dzelzs priekškars apturēs transpersonas?

10
(atjaunots 14:50 29.05.2020)
Eiropa aizspēlēsies tiktāl, ka starp tās rietumiem un austrumiem pacelsies jauns dzelzs priekškars. Tikai ne koronavīrusa dēļ. Ir spēcīgākas un Eiropas vienotībai šausmīgākas lietas.

"Šis lēmums atgrūž Ungāriju atpakaļ Viduslaikos!" Ko tad īsti tik briesmīgu padarījusi Budapešta, lai visa progresīvā cilvēce vārītos tādās dusmās? Par to portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Pavisam nesen Ungārijas valdību lamāja par pieņemto likumu, kas dāvāja Viktora Orbana valdībai ārkārtas pilnvaras pandēmijas apkarošanai ieviestā ārkārtējā stāvokļa dēļ. Ungārijai jānosaka politiskā karantīna! Nē, pavisam jāizslēdz no ES! Bļāvieni bija skaļi, tomēr Orbanu lamā jau visus desmit gadus, kopš viņš ieņēmis premjera amatu otro reizi. Lamā par visu pēc kārtas: par Konstitūciju, par Ungārijas likumiem, kas neatbilst ES normām, par tiesnešu un preses kontroli, par atteikšanos uzņemt migrantus, par kristīgo vērtību aizstāvēšanu. Ungārija izturas izaicinoši, noraida gandrīz visas eiropeiskās vērtības, tomēr no ES joprojām saņem vairāk nekā atdod. Budapeštā saprot, ka neviens valsti no ES neizslēgs, turklāt Orbanu atbalsta tautas vairākums. Protams, ir arī attīstīta opozīcija, uz kuras izteikumiem reaģē "pasaule".

Geju gājiens Stambulā, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Стенин

Par "Viduslaikiem" organizācijas Amnesty International filiāle Ungārijā nodēvēja nesen parlamenta apstiprinātos likumu grozījumus, kuri paredz, ka valsts pilsoņi nevarēs mainīt savu dzimumu. Nē, ne jau dzīvē – dzimuma nomaiņas operācija un pārējās mežonības valstī nav aizliegtas, toties dokumentos tagad ailes "dzimums" vietā būs "dzimums dzimšanas brīdī". Tātad to vairs mainīt nevarēs, pat ar tādām burvestībām kā "mammu, dzemdē mani atpakaļ".

Vai tas pārkāpj transpersonu un visu pārējo personu tiesības, kuri nolēmuši, ka stāv pāri Dievam (vai dabai, ja Dievs ir atcelts) un zin, kas viņi ir patiesībā? Tikai dokumentos, jo viņi nevarēs saņemt savām vēlmēm atbilstošu dokumentu, jo, kā īpaši precizēja Ungārijas valdība, "bērna bioloģiskā dzimuma reģistrācija dzimšanas apliecībā neietekmē vīriešu un sieviešu tiesības brīvi paust un praktizēt savu identitāti atkarībā no viņu vēlmes". Vēl vairāk – Ungārijā nav mazums transpersonu un citu LGBT pārstāvju, neviens pie viņiem gultā degunu nebāž un viņu uzvedībai "nepiekasās".

Tomēr valdībai ir jāskatās uz reālo pasauli. Patiešām – tagad vēl tikai pieprasa tiesības brīvi izvēlēties vienu no diviem dzimumiem, bet tālāk ies jautrāk: kā jau ierasts dažos attīstītos ASV štatos, cilvēki sāks aizstāvēt tiesības izvēlēties vienu no pussimta universitātēs sagudrotu "dzimumu". Ko darīt valstij? Ja gribat, uzskatiet sevi kaut par hobitiem, lūdzu, tā ir jūsu darīšana, tikai valsts jūsu spēlītēs nepiedalīsies.

Lielākā daļa sabiedrības valdību atbalsta – maģāri, kuri Eiropā ieradās pēdējie, nebūtu saglabājušies viņiem svešo tautību naidīgajā ielenkumā, ja nebūtu turējušies pie savas identitātes, nacionālās un reliģiskās. Tāpēc tagad viņi atkal aizstāv savas tiesības uz dzīvi, vēlas saglabāt ungāru tautu uz nākamajiem tūkstoš gadiem. Draudu ir daudz, it īpaši dzimstības krišanās, kas nepārsniedz mirstību jau vairāk nekā divdesmit gadus.

Protams, varētu jau mēģināt risināt problēmu a la Europe: ievest migrantus, kam ar dzimstību viss kārtībā. Taču dīvainis Orbans tā vietā sāk programmu "Ģimene ir galvenā", kas paredz privilēģijas daudzbērnu ģimenēm un visiem, kas vēlas laist pasaulē jaunus ungārus. Un negrib uzņemt migrantus. Par to viņš atkal dabūja pa mici no ES. Vēl viņš visiem spēkiem aizsargā tradīcijas, ticību un vērtības – pārsteidzoša nekaunība mūsdienu Eiropā. Valsts pat nesen atteicās no dalības Eirovīzijā, oficiālu skaidrojumu nesniedza, toties izskanēja neoficiāli komentāri par konkursa pār malām plūstošo "zilumu". Turklāt vēl – ak, šausmas! – ieraksta konstitūcijā laulību kā vīrieša un sievietes savienību!

Skaidrs, ka tāpat vien Ungāriju nevar likt mierā – tā tomēr ir ES locekle un ar savu piemēru samaitā citas valstis. Jāsaka gan, ka ES arī bez ungāriem ir pietiekami daudz tautu, kas nevēlas padevīgi nokāpt no vēstures skatuves. Itāļi un grieķi, tie paši poļi un slovāki līdz ar viņu katolicismu, pareizticīgie rumāņi un bulgāri. Lielākā daļa šo tautu atrodas Austrumeiropā – bijušā dzelzs priekškara viņā pusē. Hmmm. Kāpēc tad bijušā?

Nesenajā LGBT sanākšanā tika pieņemts paziņojums par to, ka Eiropu jau sadalījis jauns dzelzs priekškars – sak, 30 gadus pēc komunisma krišanas kontinenta austrumos ienākusi homofobija, dzimumu naids un diskriminācija. Skaidrs, ka to visu pamato ar vecā režīma smago mantojumu: ilgi dzīvojuši zem totalitārisma (sarkanā un krievu) jūga, tāpēc viņi ir tādi atpalikuši ksenofobi. Nav nekādas jēgas strīdēties ar progresīvajiem eiropiešiem un atgādināt, ka atšķirības starp Austrumeiropu un Rietumeiropu ir tūkstošiem gadu vecas.

Sava dzīvesziņa un sava tauta ir jāaizsargā, taču strīdēties nav vērts – lai dzīvo savā iedomātajā pasaulītē ar desmitiem dzimumu, pasaulē, kas savas anticilvēciskās būtības dēļ nav ilga, tā nespēj dot pēcnācējus. Nav jābūt ungāru katolim vai pareizticīgam krievam, lai saprastu vienkāršu lietu: dzimumu mainīt nav iespējams. Var dzert tabletes, taisīt operācijas, staigāt pie psihologa, tomēr dzimums, ar kādu tu esi dzimis, no tā nemainīsies. Tas būs izkropļots, tāpat kā tauta, kas noticējusi šīm muļķībām.

"Neglītums nogalinās," teica Dostojevskis. Tomēr šajā gadījumā ateistus, kuri tic dzimuma maiņai, nogalinās arī elementārs antizinātniskums. "Tumšais laikmets" nav Viduslaikos. Tas slēpjas tajā, ko gatavo amorālie un neizglītotie "dzimumu daudzveidības" ideologi.

10
Tagi:
Ungārija, Eiropa, LGBT
Pēc temata
Vai Latvijā legalizēs partnerattiecības? Saeima apspriežas
Eiropas pēdās: Igaunijas augstskolas ievieš LGBT mācību
Politologs: protesti pret LGBT Igaunijā liecina par veselīgu sabiedrību
Putins atbildēja uz Eltona Džona iebildumiem
Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva

ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju

16
(atjaunots 12:57 29.05.2020)
Savienoto Valstu ārpolitikai bieži tiek pārmests pārlieks tiešums – daudzi uzskata, ka te meklējami daudzu tās neveiksmju iemesli.

Jo interesantāk ir konstatēt, ka pulveris vēl ir sauss – amerikāņu diplomātija pūlas būvēt sarežģītas daudzpakāpju kombinācijas, un atliek malā rupjo spēku un direktīvās metodes, kas patiešām darbojas aizvien sliktāk un sliktāk, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Spilgts piemērs – intriga, kas patlaban izvēršas ap Krieviju, Vāciju, Poliju un Atvērto debesu līgumu (ADL).

Kā zināms, aizvadītajā nedēļā ASV prezidents informēja par izstāšanos no ADL un vainu par to uzvēla Krievijai.

Vašingtonas viedokli sīkāk aprakstīja Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos intervijā izdevumam Bild. Tur Roberts O’Braiens nosauca Kaļiņingradas apgabalu par "dunci Eiropas sirdī" – "armijas bāzi, kas piebāzta ar moderniem ieročiem un raķetēm". Viņš pārmeta Maskavai, ka amerikāņiem netika ļauts aplidot reģionu ADL ietvaros.

Diezin vai tā ir nejauša sakritība, ka komentārs tika sniegts vācu presei. Šķiet, visā šajā stāstā par ASV izstāšanos no līguma mērķis ir VFR, nevis Krievija. Tā galvenais uzdevums – atjaunot aizokeāna kontroli pār Vācijas eliti, kas, izvairoties no tiešas konfrontācijas ar Vašingtonu, cenšas atjaunot savas valsts suverenitāti.

Maija sākumā Vācijā atsākās diskusija par valstī dislocētā amerikāņu kodolarsenāla likteni. To ierosināja Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas vadītājs Bundestāgā Rolfs Mitcenihs, kurš atbalstīja kodolieroču izvešanu no VFR teritorijas. Izcēlās skandāls, deputātu un viņa domubiedrus asi kritizēja: viņi esot zaudējuši politiskās orientēšanās iemaņas un neprotot atšķirt draugus no ienaidniekiem. Citu starpā pret ierosinājumu iebilda Vācijas ārlietu ministrs, SDP biedrs Haiko Māss.

Vētrainās reakcijas iemesls ir saprotams: 84% vāciešu iebilst pret kodolieročiem valstī. Kad valsts politika tik radikāli nesakrīt ar sabiedrisko viedokli, protams, politiskajiem spēkiem, kuri to īsteno, rodas grūtības.

Situācija ir vēl jo nepatīkamāka tāpēc, ka tās pamatā ir nauda. Liela nauda. Runa ir par Vācijas kara lidmašīnu iepirkumiem, kas paredzēti NATO kodolieroču kopīgas lietošanas programmai. Liela daļa piešķirto līdzekļu, protams, aizies uz ASV, jo pārsvarā iegādātas to F/A-18F un daļēji arī Eiropā ražotās Eurofighter, ko nāksies pilnveidot kodolieroču pielietošanai. Tās modificēs amerikāņi, bet maksās – vācieši.

Politologs Mihails Smoļins, foto no arhīva
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Vāciešu iekšējie strīdi piesaistīja Vašingtonas uzmanību. Mēneša vidū ASV vēstnieks Berlīnē Ričards Grenels aicināja Vāciju "pildīt saistības sabiedroto priekšā un pastāvīgi investēt līdzekļus alianses kolektīvajā kodolpoktenciālā". Dienu vēlāk ASV vēstniece Varšavā Džordžeta Mosbahere pieļāva, ka ASV varētu pārdislocēt kodolieročus uz Poliju, kas "precīzi pilda savas saistības, apzinās riskus un atrodas NATO austrumu flangā".

Nav pirmā reize, kad divi vēstnieki rīkojas saliedēti, spēlējot uz divu valstu ambīciju, aizvainojumu un baiļu stīgām. Pagājušā gada augustā gadījās līdzīga situācija: vēstnieks Berlīnē ierunājās, ka daļa amerikāņu karavīru no VFR varētu pārdislocēties uz Poliju, ja vācieši nepalielinās aizsardzības izdevumus līdz NATO Statūtos paredzētajiem 2% no IKP.

Tomēr ir viena problēma: strādājot Vācijā, divu gadu laikā Grenels ir radījis milzu aizkaitinājumu ar savu nekaunīgo attieksmi un neslēptajiem centieniem pozicionēt sevi kā okupācijas administrācijas vadītāju valstī. Tiesa, šķiet, problēma tiks atrisināta: mediji jau informēja, ka tuvākajās nedēļās vēstnieks plāno pamest ieņemamo posteni.

Tā nu visu šo finansiālo, militāro un politisko kašķu fonā ASV paziņoja, ka izstājas no ADL – Krievijas dēļ, kura vācu pērli – Kēnigsbergu esot pārvērtusi par Kaļiņingradu, kas žvadzina ieročus un apdraud visu Eiropu.

Donalda Trampa prezidentūras laikā ir kļuvis skaidrs, ka tagadējā amerikāņu prezidenta acīs nekādām starptautiskajām organizācijām un līgumiem nav ne mazākās vērtības. Tos visus var izmantot ērtā brīdī un izmest mēslainē, kā tas jau noticis ar Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju. Vašingtonas draudi ANO, PTO, PVO un daudzām citām pasaules politiskās sistēmas struktūrām jau kļuvuši par ikdienu, un nav ne mazāko šaubu – ASV tos patiešām var īstenot.

Tādā kontekstā amerikāņu lēmums upurēt ADL izskatās kā tīrais sīkums, toties ļauj atgādināt Berlīnei par transatlantiskās solidaritātes nozīmi, izmantojot "krievu draudus" un uzkāpjot uz sāpīgas varžacs – "zaudētā reģiona". Vārdu sakot, skaista kombinācija "trīs vienā". Savukārt informācijas noplūde par to, ka līdz idiosinkrāzijas lēkmēm novedušais vēstnieks varētu pamest posteni, piedevām dod mājienu par to, ka Vašingtona ir gatava attiecībās ar Berlīni likt pie malas pātagu (ko turēja rokās pēdējos gadus) un uzcienāt ar kaut ko garšīgu

Savukārt jautājumu par amerikāņu kodolieroču iespējamu pārdislokāciju, šķiet, vispareizāk novērtēja poļu žurnālisti. Izdevumā Rzeczpospolita atzīmēja, ka ASV, pretēji draudiem, nav izvedušas no Vācijas savus karavīrus, tātad Polijai nav vērts cerēt uz kodolieročiem. Protams, Varšavai tas ir aizvainojoši, it īpaši ņemot vērā tās lielvalstiskās ambīcijas un vērā ņemamās pūles sava ģeopolitiskā statusa celšanai. Taču tā gan ir pēdējā lieta, kas satrauc ASV.

16
Tagi:
Vācija, ASV
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

0
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


0
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju