Pretraķešu aizsardzības sistēma THAAD

INF beigas: noriet lielvalstis

105
(atjaunots 12:53 07.08.2019)
PSRS un Rietumu konfrontācijas laikā Eiropa jutās drošībā – ASV aizsardzībā, taču tagad Eiropas valstis nevar nedomāt par to, uz ko spējīgas ASV, lai saglābtu savu statusu un ekonomiku.

Pavisam nesen savu darbību pārtrauca Līgums par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, kura sakarā pēdējos gados izskanējusi virkne savstarpēju apsūdzību un pārmetumu ASV un Krievijas starpā, raksta autore Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Notikums iekrita brīvdienās, turklāt bija sagaidāms, taču, pats par sevi saprotams, radīja manāmu atbalsi. Zināmu interesi rada tikai tas, ka reakcija ASV bija daudz dzīvāka nekā Krievijā.

Maskava aprobežojās ar Ārlietu ministrijas paziņojumu, kurā tika pausta nožēla par notikušo un atgādinājums: līguma apglabāšanu iniciēja Savienotās Valstis. Toties amerikāņi bija daudz runātīgāki.

Pentagona vietnē tika publicēts valsts aizsardzības ministra Marka Espera paziņojums. Pirmkārt, par līguma krahu viņš vainoja Krieviju, otrkārt, paziņoja, ka ASV sāk izstrādāt jaunu bruņojumu, ko agrāk aizliedza Līgums INF.

Espers pastāstīja žurnālistiem, ka, ņemot vērā līguma laušanu, viņš atbalsta pēc iespējas ātrāku vidēja darbības rādiusa raķešu izvietošanu Āzijā. Viņš uzsvēra, ka vēlētos, lai tas notiktu dažu mēnešu laikā, taču atzina, ka "parasti tādas lietas aizņem vairāk laika nekā plānots". Eksperti gandrīz vienbalsīgi pauda, ka šis ministra komentārs daudz lielākā mērā var satraukt (un saniknot) Pekinu, nevis Maskavu.

Savu attieksmi – protams, negatīvu – par Līguma INF sabrukumu visaktīvāk pauda eiropieši. Notikumu komentēja Vācija, Francija, Beļģija, Šveice un citas valstis. Pie tam franči un beļģi atklāti norādīja, ka viņus satrauc arī cita problēma – otra līdzīga rakstura dokumenta termiņa drīzā izbeigšanās. Runa ir par līgumu START, kas izbeidzas 2021. gada februārī. Tā pagarināšanas izredzes nepavisam nav pašsaprotamas.

Eiropas bažas ir saprotamas. Neskatoties uz Vašingtonas, Pekinas un Maskavas pausto viedokli par to, ka nepieciešamas jaunas vienošanās par bruņojuma kontroli, to noslēgšanas iespēja aizvien samazinās.

Situācija ap PSRS, pēc tam arī Krievijas un ASV noslēgtajiem līgumiem par bruņojumu spilgti ilustrē vairākus svarīgus pasaules politikas principus, piemēram, to, ka neviens status quo nav mūžīgs un jebkura uzvarētāja miers tikai tuvina viņa krahu, to, ka it kā spīdoši iecerētas un īstenotas idejas, kas nodrošinājušas vērā ņemamus panākumus lielvalstij īstermiņa un vidēja termiņa perspektīvā, var kļūt par sāpīgu stratēģisko sakāvi.

80. gadu beigās – 90. gadu sākumā ASV patiešām guva iespaidīgus panākumus, saistot Maskavai rokas ar bruņojuma ierobežojumu līgumiem. Vašingtona sasniedza divus patiešām nozīmīgus mērķus. Vispirms ASV fiksēja uzvaru aukstajā karā, pēc tam maksimāli nodrošināja sevi un sabiedrotos (pirmkārt, protams, Eiropu), Krievijas militārā potenciāla, ieskaitot kodolbruņojumu, galīgas degradācijas plānotajā periodā.

Ierobežojumi, ko vienošanās noteica pašai Vašingtonai, netika uzskatīti par nopietniem, jo Maskavas stāvoklis bija daudz sliktāks, un amerikāņiem šķita, ka Krievija nespēs izrauties ne tikai no atbilstošo līgumu žņaugiem, bet arī no milzīgajām problēmām visās valsts dzīves jomās. Vienlaikus amerikāņi bija pārliecināti: viņu tehnoloģiskais un ekonomiskais pārākums pār visu pārējo pasauli ir tik liels, ka jebkādi draudi viņu militārajai hegemonijai no malas ir vienkārši neiespējami. Tātad nav arī nekādas jēgas uzspiest tamlīdzīgus līgumus vēl kādam.

Gandrīz trīsdesmit gadus vēlāk noskaidrojās, ka ASV – vadība un eksperti – ir kļūdījušās abos aspektos. Pie tam nepatīkamais atklājums sakrita ar ASV novājināšanos citos ģeopolitiskajos virzienos.

Skaidrs, ka jaunajā situācijā amerikāņiem ir pieņemami tikai tādi bruņojuma ierobežošanas līgumi, kuri padzīs džinu (tas ir, Krieviju un Ķīnu, kā arī citus augošos ambiciozos konkurentus) atpakaļ lampā un atjaunos ASV nemainīgo planētas galvenās militārās lielvalsts statusu. Taču tas ne mazākajā mērā neapmierina Maskavu un Pekinu, tātad jebkādi demonstrētie labie nodomi ir un paliek tikai nodomi.

Eiropa no savas puses plūc pirms trīsdesmit gadiem pieļautās stratēģiski kļūdainās izvēles rūgtos augļus. Runa nav tikai par to, ka Vecā Pasaule atkal jūtas kā Maskavas mērķis un neizbēgama karadarbības arēna, ja Krievijas un NATO starpā tomēr sāksies karš.

Svarīgs ir kas cits. Nepatīkamo déjà vu no aukstā kara laikiem eiropiešiem šoreiz pavairo viņu pašu nenovēršami augošā konfrontācija ar aizstāvi, līderi, zināmā mērā – pat vadoni. Pirms 40-50 gadiem, PSRS un Rietumu konfrontācijas laikā Eiropa jutās drošībā – ASV aizsardzībā, taču tagad Eiropas valstis nevar nedomāt par to, uz ko spējīgas ASV, lai saglābtu savu statusu un ekonomiku, par to, vai ASV neizmantos savus partnerus un konkurentus Atlantijas okeāna otrā krastā kā lielgabalu gaļu kaut kādā netīrā militāri politiskā kombinācijā, ja pagadīsies tāda iespēja.

Diemžēl jāšaubās par to, vai nožēla par INF nāvi, aicinājumi neapglabāt START un noslēgt jaunas vienošanās ir efektīva iespēja izvairīties no tāda neapskaužama likteņa. Taču citu iespēju Eiropai vienkārši nav. Vismaz ne pagaidām.

105
Pēc temata
ASV plāno veikt Līgumā INF aizliegto raķešu izmēģinājumus
Kols: INF neesamība kaitē visas pasaules stabilitātei
Putins parakstījis dekrētu par Līguma INF apturēšanu. Kas notiks tālāk?
Kodolraķetes netiks nomērķētas pret Latviju: vēstnieks par INF līguma laušanu
Baidens

ASV specdienesti: ja Baidenam atkal misēsies, vainīgs Putins

4
(atjaunots 18:18 30.09.2020)
Jau kļūst interesanti, kad īsti dažādo pret Krieviju vērsto sazvērestības teoriju autoriem vairs nebūs ko teikt par Kremļa saiknēm ar vienu vai otru skandālu.

Mēs jau esam izpētījuši izteicienus highly likely ("ar augstu varbūtības pakāpi" – Skripaļu lietā), almost certainly ("gandrīz noteikti" sakarā ar apsūdzībām "vakcīnas nozagšanā"). Tagad jāpierod pie kārtējā vārda – probably ("droši vien").

Šoreiz, pateicoties The Washington Post, mēs uzzinājām, ka Vladimirs Putins pats personīgi "probably, vada" slepeno ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena diskreditēšanas operāciju.

Argumenti par labu paradoksālajam secinājumam ir iespaidīgi: izrādās, pie tāda slēdziena nonākuši kaut kādi analītiķi uz "atvērto, atslepenoto un klasificēto izlūkošanas avotu" bāzes.

Pārskata sākumā esot teikts: "Mēs uzskatām, ka prezidents Vladimirs Putins un lielākā daļa augstākā līmeņa Krievijas ierēdņu ir informēti un, droši vien (tas pats probably – aut. piez.), vada Krievijas ietekmes operācijas, kuru mērķis ir diskreditēt bijušo ASV viceprezidentu, atbalstīt ASV prezidentu un kurināt domstarpības sabiedrībā pirms novembra vēlēšanām ASV."

Tad lūk, kurš diskreditē bijušo viceprezidentu! Beidzot ir skaidrs, kas raksta Baidenam viņa runas ar smieklīgajiem misēkļiem, kuru dēļ rodas šaubas par viņa veselības stāvokli. Visticamāk, tas bija Putins, kurš viņam pirms dažām dienām palika priekšā tekstu par to, ka vēl pirms viņa runas beigām no koronavīrusa mirs 200 miljoni cilvēku – neviens cits taču nespētu vēl labāk diskreditēt Baidenu.

Daudzi amerikāņu mediji pievērsa uzmanību līdzīgai Iekšējās drošības ministrijas atskaitei, kas it kā paredzēta "iekšējai lietošanai" (un uzreiz nonāca visos informācijas portālos) ar virsrakstu "Krievija, laikam (šoreiz vienkārši likely, bez highly – aut. piez.), diskreditē Amerikas kandidātu veselību, lai ietekmētu 2020. gada vēlēšanas". Pievērsiet uzmanību vārdam "kandidāti", kurš tiek lietots daudzskaitlī. Tagad salīdzināsim ar sensācijai veltītiem rakstiem daudzos amerikāņu medijos – tie klāsta, ka runa ir par "Krievijas uzbrukumu Baidena mentālajai veselībai". Jā, pašā biļetenā pieminēti arī Irānas un Ķīnas amatpersonu uzbrukumi Donalda Trampa psihiskajai veselībai, taču tas, kā jau noprotat, Amerikas demokrātisko medijus absolūti neuztrauc. Dēvēt esošo ASV prezidentu par šizofrēniķi – tā nebūt nav iejaukšanās. Taču par Baidenu gan tā nedrīkst runāt.

Turklāt, izskatās, viltīgais Krievijas, Ķīnas un Irānas plāns jau darbojas. Nesenā aptauja noteicošajos 2020. gada vēlēšanu kampaņas štatos liecina: 51% štatu balsstiesīgo iedzīvotāju uzskata Trampu par "mentāli nederīgu" prezidenta darbam, savukārt 52% tāpat izsakās par Baidenu. Tātad liels skaits vēlētāju ASV apšauba abu ASV prezidenta kandidātu prāta stāvokli, – tas, jādomā, ir "Krievijas dezinformācijas" rezultāts. Savukārt pašiem Trampam un Baidenam ar viņu ekscentrisko uzvedību un, maigi sakot, neviennozīmīgajiem izteicieniem ar to nav nekāda sakara? Kā parasti, pie visa vainīgi ir krievi. Probably.

Lūk arī ar baisi slepeno CIP ziņojumu no WP ir līdzīgs stāsts. Pēc Putina pieminēšanas pirmajās rindās, kurš it kā pats vada ASV prezidenta kandidāta diskreditēšanas kampaņu, tālāk runa ir tikai un vienīgi par Ukrainas parlamentārieši Andreja Derkača darbībām, kurš ir pazīstams ar to, ka regulāri publisko Petro Porošenko un Džo Baidena pārrunu audio fragmentus. Taču par viņa "sakariem ar Putinu" nesaka itin neko.

Kad amerikāņu mediji sāk runāt par "Derkača lentēm", viņiem ir tikai divi argumenti, ja to atļauts šādi nosaukt: a) deviņdesmito gadu sākumā viņš pabeidza VDK Augstskolu Maskavā, tātad, pats par sevi saprotams, ir "Kremļa aģents"; b) viņa sniegtie ieraksti ir "pielaboti". Un viss – tāpēc demokrātiskie mediji atsakās pat apspriest šo "lenšu" saturu un aizbāž ausis, tiklīdz kāds par tām ieminas. Nonācis tiktāl, ka Twitter vienā acumirklī bloķēja lietotāja profilu, kura tvītu par "Derkača lentēm" citēja Tramps. Un nekādas cenzūras nav! Skaidrs taču: "Kremļa aģents" izplata "dezinformāciju" pēc Kremļa pasūtījuma. Līdz ar to pārbaudīt datus ir aizliegts.

Šajā kontekstā atmiņā ataust Ukrainas drošības dienesta vadītāja Valentīna Naļivajčenko preses konference 2014. gadā, uzreiz pēc Malaizijas Boeing katastrofas Donbasā. Nākamajā dienā viņa prezentētos "ierakstus" citēja gandrīz visas vadošās avīzes pasaulē! Un paskatieties: neviens toreiz neatcerējās, ka Naļivajčenko ir Maskavas VDK Izlūkošanas institūta absolvents, nevienu Rietumos neuztrauca fakts, ka audioieraksti ne tikai bija pielaboti, tie bija atklāti viltoti. Vienkārši tobrīd melīgā versija par to, ka MH17 notriekuši kaut kādi "kazaki no Černuhinas", pilnībā apmierināja rietumu žurnālistus. Toties "Derkača ieraksti" viņiem nekādi nepatīk – tie neiekļaujas priekšvēlēšanu kampaņas uzdevumos. Tātad jebkura informācija par tām ir cenzējama.

Pie tam neviens neapšauba: Porošenko un Baidena balsis ierakstos ir autentiskas. Bet apspriest tos vai citēt – tas gan ir nāves grēks. Aptuveni līdzīga ir ASV mediju attieksme pret Senāta komiteju neseno ziņojumu ar daiļrunīgo nosaukumu "Hanters Baidens, "Burisma" un korupcija". Ziņojums ir apjomīgs un satur pārsteidzošas Amerikas ierēdņu atzīšanās par to, ka ASV augstākā vadība, ieskaitot gan viceprezidentu Džo Baidenu, gan valsts sekretāru Džonu Keriju, vairākkārt tika brīdināta par korupcijas shēmām Ukrainas gāzes kompānijā "Burisma" un par problēmām ASV, kuras būs saistītas ar Hantera Baidena, viceprezidenta dēla, darbu šajā firmā.

Grūti pat iedomāties, kā avīzes sistu krustā Trampu, ja noskaidrotos, ka viņš zinājis par savu bērnu korumpētajām darbībām un aizvēris acis uz tām, būtībā atbalstot viņus. Taču Senāta ziņojumu mediji ignorēja vai arī vienkārši nodēvēja par "Krievijas dezinformācijas kampaņu". Tātad var pieņemt, ka arī ASV senatori ir "Kremļa aģenti" – ziņojumā taču atrodami nenoliedzami fakti un ierēdņu liecības, kuri paši ziņoja par "Burisma" korupciju un par Baidena, juniora, darbu kompānijā.

Demokrāti ātri sagatavoja savu "pretziņojumu", kurā centās apgāzt vai, drīzāk, aizmiglot oponentu argumentus. Protams, galvenais demokrātu secinājums – Senāta izmeklēšana izspēlē "Krievijas uzbrukumu vēlēšanām 2020". Tātad atkal ir vainīgi krievi.

Acīmredzot, tā bija Krievija, kas iecēla Baidenu, junioru, korumpētajā firmā Ukrainā, un pēc tam diktēja Baidenam, senioram, kā atlaist Ukrainas ģenerālprokuroru, kurš uzdrīkstējās izmeklēt "Burisma" korupcijas lietu. Tātad varam gaidīt jaunas sankcijas par amerikāņu "Kremļa aģentu" darbībām Senātā un Baltajā namā. Jo Krievijas vaina taču atkal ir pierādīta, lai arī ar kārtējo probably.

4
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Donalda Trampa karš un miers
Putins var palīdzēt Trampam tikt pārvēlētam
ASV superierocis pavērsts pret pašu pilsoņiem. Kas no tā iznācis?

Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu

40
(atjaunots 17:46 29.09.2020)
Ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas.

AstraZeneca vakcīnas problēmas, kuru izstrādā Lielbritānijas un Zviedrijas farmakoloģiskā kompānija ar tādu pašu nosaukumu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, uzņem apgriezienus, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

ASV ne vien neatjaunoja pirms pāris nedēļām savā teritorijā iesaldētos izmēģinājumus, bet arī vadošajiem amerikāņu medijiem arvien biežāk rodas jautājumi saistībā ar preparāta drošību. Skaļāk par citiem uzstājās telekanāls CNN.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kā zināms, AstraZeneca klīniskie izmēģinājumi tika apturēti divas reizes – jūlijā un septembrī: pārim brīvprātīgo parādījās neparasti neiroloģiska rakstura simptomi. Abi gadījumi tika atzīti par nesaistīties ar cilvēkiem ievadīto vakcīnu, un izmēģinājumi vairumā valstu, tai skaitā Lielbritānijā, tiek turpināti.

Taču amerikāņu zinātnieki un ASV veselības aprūpes sistēmas speciālisti izrādījušies vērīgāki un atklāja nopietnas neatbilstības atskaitēs par blaknēm.

Jūlija incidentu AstraZeneca izskaidroja ar iepriekš nediagnosticēto izkaisītās sklerozes gadījumu. Savukārt Oksfordas Universitātes portālā tas tiek aprakstīts kā "neizskaidrojami neiroloģiski simptomi".

Otrā – septembra – stāsta gadījumā kompānija publiski paziņoja, ka sievietei-brīvprātīgajai parādījās "neizskaidrojama slimība". Taču iekšējā dokumentācijā šis gadījums figurē kā šķērsvirziena mielīts (reta neiroloģiska saslimšana).

Rezultātā amerikāņi tagad uzdod absolūti loģiskus jautājumus par šādas neatbilstības iemesliem. AstraZeneca jau bez tā saņēma nopietnas pretenzijas par sava darba pie vakcīnas caurspīdīgumu, savukārt jaunatklātās pretrunas tagad tikai vēl vairāk iedragā uzticību preparātam un tā drošumam.

Turklāt pamatā stāv vispārēja rakstura temats par veselības traucējumiem, kas parādījušies vakcīnas izmēģinātājiem. Kā šajā sakarā tieši izteicās viens no Amerikas profesoriem-imunologiem: tas, ka abām saslimšanām ir neiroloģiska daba, "šokē".

Iespējams, AstraZeneca vienkārši nav paveicies, un runa patiešām ir par neveiksmīgām sakritībām, kuras nekādā veidā nav saistītas ar izstrādājamo vakcīnu. Taču veselais saprāts pieprasa kaut vai izskaidrot šo lietu – un ir jāpaslavē Amerikas atbildīgie dienesti, kuri nesāka slēpt galvu smiltīs un iesaldēja izmēģinājumus savā valstī.

Te drīzāk pārsteidz viņu Eiropas kolēģu pozīcija, kuri izvēlējās neņemt vērā visas šīs dīvainības un atļāva turpināt testus.

Lai gan Eiropas Savienības varasiestāžu un pašas kompānijas mierīgumam tik slidenā lietā, kurš draud izvērsties milzu nepatikšanās (ja vakcīna patiešām nav droša), ir vienkāršs izskaidrojums.

Pirms dažām dienām informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz ES oficiālo pārstāvi paziņoja, ka AstraZeneca ir saņēmusi daļēju imunitāti vakcīnas darījuma ietvaros ar Eiropas Savienību.

Vienošanās tika noslēgta jau augustā, taču dažas tā delikātās detaļas tapa zināmas tikai tagad.

Lieta ir tajā, ka farmakoloģijas kompānija piegādās ES preparātu par samērā zemu cenu, toties apmaiņā pret to tā nenesīs finanšu atbildību (virs noteikta limita) par tā pielietošanas blaknēm. Precīzi darījuma apmēri netiek izpausti, taču ir zināms, ka Eiropa maksās AstraZeneca 2,5 eiro par vienu dozu. Francijas farmakoloģijas ražotājs Sanofi, kurš izstrādā savu preparātu sadarbībā ar koncernu GlaxoSmithKline, pārdeva to Eiropai – par 10 eiro – un imunitāte tam netika piešķirta.

Jāsaka, abas kompānijas jau ir saņēmušas neatgriežamus avansa maksājumus no ES. AstraZeneca šāds maksājums sastādīja 336 miljonus eiro 400 miljonu dozu nodrošināšanai, savukārt Sanofi – 324 miljonus par 300 miljoniem dozu.

Tādējādi, ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada ievērojamā daudzumā gadījumu kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas. Kompensācijas cietušajiem maksās nacionālās valdības, jeb, precīzāk sakot, attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Tāpat nevar neiespaidot Eiropas elites likme uz divām vakcīnām ar tik dažādām pieejām to izstrādē. Skaidrs, ka tas sniedz daudz iespēju sociālām un politiskām manipulācijām. Būs interesanti pavērot, kādas ES valstis kādus preparātus saņems, kā arī kā tie tiks sadalīti pašās valstīs atkarībā no rajonu labklājības un cilvēku stāvokļa sabiedrībā, kuri tajos dzīvo.

Kaut kas saka priekšā, ka īpašiem eiropiešiem, kuru veselība nekādā gadījumā nedrīkst tikt apdraudēta ar apšaubāmu medikamentu, vienmēr būs pa rokai Sanofi preparāts, par kuru Francijas kompānijai nāksies atbildēt pašai, tātad pārliecība par tā drošību un efektivitāti ir daudz lielāka.

Šajā fonā gandrīz eksotiski izskatās Krievijas reālijas, kur daudzi pazīstami un augstākā līmeņa pilsoņi kļuvuši par pašmāju vakcīnas izmēģinājumu dalībniekiem. Savukārt pasaules mediji pat apgalvoja, ka Krievijas elites pārstāvji daudzus mēnešus tika potēti ar klīniskos pētījumus neizgājušu preparātu.

Kā tas saskan ar viņu pašu uzbrukumiem Sputnik V sakarā ar tā iespējamo nedrošumu, atliek vienīgi minēt.

Laikam Rietumiem vienkārši ir lemts attiecībā pret Krieviju vienmēr zemapziņā vadīties pēc principa "kas katram sāp".

40
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Krievijā startēja vakcīnas pret Covid-19 trešā pēcreģistrācijas pētījumu fāze
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams