Pretraķešu aizsardzības sistēma THAAD

INF beigas: noriet lielvalstis

105
(atjaunots 12:53 07.08.2019)
PSRS un Rietumu konfrontācijas laikā Eiropa jutās drošībā – ASV aizsardzībā, taču tagad Eiropas valstis nevar nedomāt par to, uz ko spējīgas ASV, lai saglābtu savu statusu un ekonomiku.

Pavisam nesen savu darbību pārtrauca Līgums par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, kura sakarā pēdējos gados izskanējusi virkne savstarpēju apsūdzību un pārmetumu ASV un Krievijas starpā, raksta autore Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Notikums iekrita brīvdienās, turklāt bija sagaidāms, taču, pats par sevi saprotams, radīja manāmu atbalsi. Zināmu interesi rada tikai tas, ka reakcija ASV bija daudz dzīvāka nekā Krievijā.

Maskava aprobežojās ar Ārlietu ministrijas paziņojumu, kurā tika pausta nožēla par notikušo un atgādinājums: līguma apglabāšanu iniciēja Savienotās Valstis. Toties amerikāņi bija daudz runātīgāki.

Pentagona vietnē tika publicēts valsts aizsardzības ministra Marka Espera paziņojums. Pirmkārt, par līguma krahu viņš vainoja Krieviju, otrkārt, paziņoja, ka ASV sāk izstrādāt jaunu bruņojumu, ko agrāk aizliedza Līgums INF.

Espers pastāstīja žurnālistiem, ka, ņemot vērā līguma laušanu, viņš atbalsta pēc iespējas ātrāku vidēja darbības rādiusa raķešu izvietošanu Āzijā. Viņš uzsvēra, ka vēlētos, lai tas notiktu dažu mēnešu laikā, taču atzina, ka "parasti tādas lietas aizņem vairāk laika nekā plānots". Eksperti gandrīz vienbalsīgi pauda, ka šis ministra komentārs daudz lielākā mērā var satraukt (un saniknot) Pekinu, nevis Maskavu.

Savu attieksmi – protams, negatīvu – par Līguma INF sabrukumu visaktīvāk pauda eiropieši. Notikumu komentēja Vācija, Francija, Beļģija, Šveice un citas valstis. Pie tam franči un beļģi atklāti norādīja, ka viņus satrauc arī cita problēma – otra līdzīga rakstura dokumenta termiņa drīzā izbeigšanās. Runa ir par līgumu START, kas izbeidzas 2021. gada februārī. Tā pagarināšanas izredzes nepavisam nav pašsaprotamas.

Eiropas bažas ir saprotamas. Neskatoties uz Vašingtonas, Pekinas un Maskavas pausto viedokli par to, ka nepieciešamas jaunas vienošanās par bruņojuma kontroli, to noslēgšanas iespēja aizvien samazinās.

Situācija ap PSRS, pēc tam arī Krievijas un ASV noslēgtajiem līgumiem par bruņojumu spilgti ilustrē vairākus svarīgus pasaules politikas principus, piemēram, to, ka neviens status quo nav mūžīgs un jebkura uzvarētāja miers tikai tuvina viņa krahu, to, ka it kā spīdoši iecerētas un īstenotas idejas, kas nodrošinājušas vērā ņemamus panākumus lielvalstij īstermiņa un vidēja termiņa perspektīvā, var kļūt par sāpīgu stratēģisko sakāvi.

80. gadu beigās – 90. gadu sākumā ASV patiešām guva iespaidīgus panākumus, saistot Maskavai rokas ar bruņojuma ierobežojumu līgumiem. Vašingtona sasniedza divus patiešām nozīmīgus mērķus. Vispirms ASV fiksēja uzvaru aukstajā karā, pēc tam maksimāli nodrošināja sevi un sabiedrotos (pirmkārt, protams, Eiropu), Krievijas militārā potenciāla, ieskaitot kodolbruņojumu, galīgas degradācijas plānotajā periodā.

Ierobežojumi, ko vienošanās noteica pašai Vašingtonai, netika uzskatīti par nopietniem, jo Maskavas stāvoklis bija daudz sliktāks, un amerikāņiem šķita, ka Krievija nespēs izrauties ne tikai no atbilstošo līgumu žņaugiem, bet arī no milzīgajām problēmām visās valsts dzīves jomās. Vienlaikus amerikāņi bija pārliecināti: viņu tehnoloģiskais un ekonomiskais pārākums pār visu pārējo pasauli ir tik liels, ka jebkādi draudi viņu militārajai hegemonijai no malas ir vienkārši neiespējami. Tātad nav arī nekādas jēgas uzspiest tamlīdzīgus līgumus vēl kādam.

Gandrīz trīsdesmit gadus vēlāk noskaidrojās, ka ASV – vadība un eksperti – ir kļūdījušās abos aspektos. Pie tam nepatīkamais atklājums sakrita ar ASV novājināšanos citos ģeopolitiskajos virzienos.

Skaidrs, ka jaunajā situācijā amerikāņiem ir pieņemami tikai tādi bruņojuma ierobežošanas līgumi, kuri padzīs džinu (tas ir, Krieviju un Ķīnu, kā arī citus augošos ambiciozos konkurentus) atpakaļ lampā un atjaunos ASV nemainīgo planētas galvenās militārās lielvalsts statusu. Taču tas ne mazākajā mērā neapmierina Maskavu un Pekinu, tātad jebkādi demonstrētie labie nodomi ir un paliek tikai nodomi.

Eiropa no savas puses plūc pirms trīsdesmit gadiem pieļautās stratēģiski kļūdainās izvēles rūgtos augļus. Runa nav tikai par to, ka Vecā Pasaule atkal jūtas kā Maskavas mērķis un neizbēgama karadarbības arēna, ja Krievijas un NATO starpā tomēr sāksies karš.

Svarīgs ir kas cits. Nepatīkamo déjà vu no aukstā kara laikiem eiropiešiem šoreiz pavairo viņu pašu nenovēršami augošā konfrontācija ar aizstāvi, līderi, zināmā mērā – pat vadoni. Pirms 40-50 gadiem, PSRS un Rietumu konfrontācijas laikā Eiropa jutās drošībā – ASV aizsardzībā, taču tagad Eiropas valstis nevar nedomāt par to, uz ko spējīgas ASV, lai saglābtu savu statusu un ekonomiku, par to, vai ASV neizmantos savus partnerus un konkurentus Atlantijas okeāna otrā krastā kā lielgabalu gaļu kaut kādā netīrā militāri politiskā kombinācijā, ja pagadīsies tāda iespēja.

Diemžēl jāšaubās par to, vai nožēla par INF nāvi, aicinājumi neapglabāt START un noslēgt jaunas vienošanās ir efektīva iespēja izvairīties no tāda neapskaužama likteņa. Taču citu iespēju Eiropai vienkārši nav. Vismaz ne pagaidām.

105
Pēc temata
ASV plāno veikt Līgumā INF aizliegto raķešu izmēģinājumus
Kols: INF neesamība kaitē visas pasaules stabilitātei
Putins parakstījis dekrētu par Līguma INF apturēšanu. Kas notiks tālāk?
Kodolraķetes netiks nomērķētas pret Latviju: vēstnieks par INF līguma laušanu

"Sodīt Maskavu": kas notiks pēc Krievijas atslēgšanas no SWIFT

3
(atjaunots 07:58 14.04.2021)
Tagad ne tikai ASV, bet arī Eiropā draud Krievijai ar atslēgšanu no SWIFT — globālās starpbanku finanšu telekomunikācijas sistēmas.

Šoreiz stingrajiem koordinētajiem pasākumiem aicināja Eiropas Parlamentā. Ar ko tas draud un vai Krievijas finanšu sistēma ir gatava tādam scenārijam lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti vietnē.

Atkal vecā dziesma

Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrībai SWIFT ir pieslēgti vairāk nekā 11 000 organizāciju divsimt valstīs. Krievija ietilpst SWIFT lielāko ekspluatantu trijniekā, un ar atslēgšanu no tās valstij piedraud kopš 2014. gada. Iemesli ir dažādi - gan Krima, gan Donbass, gan Skripaļu lieta, gan situācija ar blogeru Alekseju Navaļniju. Džo Baidens apsolīja atslēgt Krieviju no SWIFT uzreiz pēc iestāšanās ASV prezidenta amatā.

© Sputnik / Алексей Филиппов

Decembrī Reuters, atsaucoties uz avotiem, kuriem ir informācija par prezidenta komandas plāniem, paziņoja par Baidena nodomu "sodīt" Maskavu par to, ka tā esot iesaistīta hakeru uzbrukumā ASV valsts iestādēm. Jaunām sankcijām jānoved pie "Krievijas nopietniem ekonomiskiem, finansiāliem vai tehnoloģiskiem zaudējumiem". Viens no variantiem ir atslēgšana no SWIFT, paziņoja Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra kiberdrošības eksperts Džeimss Endrjū Luiss.

Aprīlī saasinājās situācija Ukrainas austrumos — jauns iegansts. Eiropā ķērās klāt šai tēmai. Pēc Eiropas Parlamenta un Eiropas Tautas partijas vadošās frakcijas vadītāja Manfreda Vēbera vārdiem, Maskava "turpina bīstamo provokāciju kursu".

Viņš uzskata, ka, "pastiprinot militāro klātbūtni" pie robežas ar Ukrainu, Maskava pārbauda Rietumu pacietību. Tāpēc ASV un ES ir jāsniedz saskaņota atbilde. Politķis uzsvēra, ka situācijas eskalācijas apstākļos "dozēto sankciju laiks beigsies". Minot piemērus pasākumiem, kam "jākļūst par reāliem variantiem", Vēbers piedāvāja "oligarhu kontu vērienīgu iesaldēšanu", tāpat kā atslēgšanu no SWIFT.

Būs problēmas

No vienas puses, Krievijā ir sava Finanšu ziņojumu pārraides sistēma (FZPS). Tā sāka darbu 2014. gadā. Tai ir pievienotas visas Krievijas bankas un aptuveni desmits ārvalstu banku no Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES). Pēc atslēgšanas no SWIFT bankas pāries pie Krievijas analoga. Tomēr starptautiskajiem maksājumiem FZPS pagaidām nav pilnīgi pilnvērtīgs aizvietojums, tāpēc trieciens būs nopietns.

Eksperti norāda, ka eksporta un importa operāciju apjomi dolāros un eiro Krievijā ir būtiski, turklāt vairākās produktu grupās atrast alternatīvu nav iespējams.

"Atslēgšana no SWIFT paralizēs Krievijas banku transakcijas, — brīdina indeksu kompānijas "Beta Finanšu tehnoloģijas" galvenais stratēģis Ararats Mkrčjans. – Visvairāk cietīs lieli eksportētāji. Viņiem būs jāstrādā vienīgi ar ārvalstu bankām savas operacionālās darbības apkalpošanai. Parādīsies virkne starpnieku, kas apies ierobežojumus. No tā nopelnīs pirmkārt EAES valstu finanšu institūcijas."

Viss ir pārvarams

Tomēr jebkurā gadījumā katastrofas nebūs.

"Pati par sevi Krievijas banku atslēgšana no SWIFT nozīmē vien finanšu transakciju sadārdzināšanos un palēnināšanos starp kontrahentiem. Skaidrs, ka tradicionālās ķēdes tiks izjauktas, un to atjaunošanai būs vajadzīgs laiks. Taču vienas vai divu nedēļu laikā ir iespējams to izdarīt," norāda vadošais QBF analītiķis Oļegs Bogdanovs.

Taču eksperts piebilda: ja atslēgšanai sekos Krievijas rezidentu dolāru līdzekļu iesaldēšana, tirgos ir iespējama paniska reakcija. Būs nepieciešams ceturksnis vai divi, lai viss norimstos, bet galu galā finanšu saites tiks atjaunotas.

Nenovēršamas ir straujas valūtas svārstības. Tomēr pēc īsa turbulences perioda rubļa kurss atgriezīsies pie normas.

Paši maksās dārgāk

Tomēr otrais aspekts, kas saistīts ar Krievijas atslēgšanu no SWIFT liek domāt, ka tālāk par draudiem lieta neies. Pirmkārt, SWIFT ir privāta kompānija, kas pelna uz Krievijas banku rēķina. Tās izmanto sistēmu ne tikai starptautiskajām, bet arī iekšzemes starpbanku transakcijām. Lai SWIFT kādu atslēgtu, ir nepieciešams ES lēmums vai ASV sankcijas pret pašu SWIFT. Taču šajā gadījumā tiks skarti Krievijas tirdzniecības partneri - Eiropas un ASV bizness.

"To var uzskatīt par nepārvāramās varas apstākli, kas neļaus Krievijas uzņēmumiem un valstij apmaksāt esošās saistības. Valsts ārējais parāds ir aptuveni 450 miljardi dolāru. Tādējādi kreditoriem radīsies finansiālas problēmas. Turklāt būs apgrūtinātas operācijas ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, kuru vidū lielākā ir Eiropas Savienība. Aicinājumi Eiropas Parlamentā ir vien tirgus populisms un nekas vairāk," uzskata uzņēmuma "Otkritij Broker" vadošais analītiķis Andrejs Kočekovs.

Grūti būs arī ASV. Pirmkārt, Vašingtonas ietekme uz SWIFT ir hipotētiska, jo tās galvenā mītne atrodas Beļģijā. Otrkārt, Krievija var atbildēt ar stingrām sankcijām pret amerikāņu bankām un politiķiem

3
Tagi:
Finanses, Krievija, Eiropa
Pēc temata
"Ekstremālas" sankcijas: ASV plāno ķerties pie Krievijas valsts parāda
"Sodīt Krieviju". Sergejs Lavrovs – par attiecībām ar ES
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Pentagons

Ielenkts un ļoti bīstams. Pentagons izšķīries par tehnoizrāvienu

21
(atjaunots 15:37 13.04.2021)
Kamēr Pentagons grozījās un flirtēja, lepni spogulī skatīdamies, krievi bez liekām runām biezā mežā, paturot prātā spēkavīrus, nemanāmi kļuva par citiem spēcīgāki.

Īstais brīdis teikt, ka saņemtas divas ziņas, un abas ir labas, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Pirmkārt, Pentagons atzinis, ka atpaliek no saviem tiešajiem konkurentiem, kurus likvidēt, pēc paša vārdiem, varēšot apmēram pēc septiņiem gadiem. Otrkārt, tas liecina, ka vismaz septiņus gadus vēl dzīvosim – bez Trešā pasaules kara. Savienotās Valstis tak nedosies karā nonēsātās lupatās. Vismaz viņu Aizsardzības ministrija pagaidām tikai domā, ko vilkt mugurā izrāvienam.

"Ātrās reaģēšanas tehnoloģiju pārvalde patlaban meklē ultrainovācijas, kas nodrošinās izrāviena iespējas, lai stātos pretī praktiski vienlīdz spēcīgam pretiniekam un nivelēs trūkumus kopīgo misiju ietvaros," Loida Ostina resors izsludinājis "atjautības konkursu". Tas ieplānots rudenī. No kompetentajām kompānijām gaida ierosinājumus un projektus tādās jomās kā mākslīgais intelekts, 5G militārais pielietojums, kvantu, kosmiskās, hiperskaņas un kibertehnoloģijas.

Pie tam militārais budžets aug ar katru gadu. Pašreizējais – 730 miljardi. Iznāk, par velti mīlēts? Pareizāk sakot, ne par velti, tikai mīlestība tāda pavārga. Konkurenti apsteidz.

Principā, karavīri parasti izvēlas izrauties no ielenkuma. Pentagonu iejož lokā vienīgi valsts rūpes un uzmanība. Tas ir ielenkts un ļoti bīstams. To lolo un mīl. Nenoraida nevienu niķi. Pat mazuļus ļauj sist –pašapliecināšanās labad. Nu, bet, ja netiek galā arī ar mazajiem, tik un tā iegalvo, ka visā pasaulē nav neviena par to stiprāka un uzticamāka.

Patiešām, nebija gan. Tikai, kamēr Pentagons grozījās un flirtēja, lepni spogulī skatīdamies, krievi bez liekām runām biezā mežā, paturot prātā spēkavīrus, nemanāmi kļuva par citiem spēcīgāki.

Naudas nav, bet noturējās, kļuva stiprāki un izrāvās. Un te – paskat vien, pamēģini panākt, viņiem tagad ir hiperskaņa. Bet ASV pat novatorisku izrāvienu sāk tikai ātrās, pat ne reaktīvās reaģēšanas tehnoloģiju vadībai. Tāpēc "virtuālo tikšanos risinājumu meklēšanai" organizēs tikai rudenī, bet kaut kādas manāmas kustības sāksies tikai 2028. gadā. Viņiem visiem kopā vajadzētu pastrādāt pie iesaukuma varenajā amerikāņu armija un palūgt vājākus ienaidniekus mazliet pagaidīt. Citādi vēl iznāks tā, ka pēc izrāviena amerikāņi izies pie frontes līnijas, bet tur atkal neviena nebūs. Visi būs priekšā.

21
Tagi:
Pentagons
Pēc temata
Kāpēc KDLO vajadzīgs tik liels skaits militāro mācību? Kādi ir galvenie izaicinājumi?
"Mums nav izredžu": Pentagons stāsta par Krievijas armijas priekšrocību
"Nav iespējams netrāpīt": ar ko apbruņos Krievijas JKF jaunos kuģus
"Par mata tiesu": atklāti dati par gatavošanos kodoluzbrukumam