Korvete Stereguščij un eskadras mīnu kuģis Nastoičivij

Krievijas flote ar "Okeāna vairogu" pārsegusi Baltijas verdošo katlu

160
(atjaunots 17:28 06.08.2019)
Krievija savaldīgi reaģē uz NATO avangarda tuvošanos un alianses armijas bāzu tīkla parādīšanos Baltijā. Būtu interesanti pavērot Pentagona reakciju par Krievijas JKF un GKS militārajām mācībām ASV robežu tuvumā

Krievijas Jūras kara flotes operatīvās mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā sākās dienā, kad ASV izstājās no Līguma INF, un tā nav sakritība. Maskava demonstrē, kāda būs reakcija uz militāri politisko spiedienu un ārējiem draudiem.

Viktorija Legranova
© Photo из личного архива Виктории Леграновой

"Okeāna vairogs" pārklās Baltiju līdz 9. augustam. Mācības vada JKF komandieris admirālis Nikolajs Jevmenovs. Tās iecerētas ar mērķi izspēlēt flotes grupējuma pielietojumu kaujā, kuras sastāvā ir vairāki kuģi ar spārnotajām raķetēm. Tā ir Jūras kara flotes gatavības pārbaude darbam ar mērķi aizsargāt Krievijas Federācijas nacionālās intereses Baltijas reģionā.

Manevros iesaistīti vairāk nekā 10 tūkstoši karavīru, 49 karakuģi un kuteri, 20 sagādes kuģi, 58 JKF un GKS lidaparāti. Aizsardzības ministrija atzīmēja, ka mācības "Okeāna vairogs" notiek otro reizi, un turpmāk notiks ik gadus. 2018.gadā tās notika Vidusjūrā, 1.-8.septembrī. Tajās piedalījās 26 kuģi, divas zemūdenes un 34 lidaparāti.

Operatīvā telpa

Piektdien Baltijas jūras poligonos Krievijas korvetes "Boikij", "Stereguščij" un "Stoikij" organizēja pretzemūdeņu mācības sadarbībā ar četrām pretzemūdeņu lidmašīnām Il-38N no Klusā okeāna un Ziemeļu flotes. Tās sekmīgi identificēja un iznīcināja nosacītā pretinieka zemūdeni, kā arī izpildīja kopīgus manevrus, ieslēdza radioelektroniskos traucējumus, izpildīja radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības treniņus, cīņu par kuģa dzīvotspēju.

Iepriekš mazais pretzemūdeņu kuģis "Aleksin" ar Baltijas flotes jūras aviācijas helikoptera Ka-27PL palīdzību tikpat sekmīgi izpildīja nosacītā pretinieka zemūdenes meklēšanas, eskorta un likvidācijas uzdevumus – tās lomā bija klusās gaitas dīzeļelektriskās zemūdenes "Dmitrov" ekipāža.

Dažas stundas pirms mācību sākuma "ierunājās" mobilie krasta raķešu kompleksi "Bal" un "Bastion" – Baltijas jūras kara bāzes raķešu vienības komandas devās uz apšaudes pozīcijām un iznīcināja nosacītā pretinieka karakuģu vienību Baltijas jūrā. Pretinieka lomā – Baltijas flotes kuģi, kuri izpildīja savus mācību uzdevumus jūras poligonos.

Vienlaikus Rietumu kara apgabala radioelektroniskās cīņas (REC) speciālisti trenējās savā jomā – piespiedu kārtā piezemēt nosacītā pretinieka bezpilota lidaparātus ar kompleksu "Žiteļ" un "Krasuha" palīdzību līdz 50 km attālumā. Krievijas REC speciālisti var strādāt pret reālo pretinieku arī ievērojami lielākā attālumā.

Baltijas valstis un citi Krievijas kaimiņi no visas planētas vērīgi seko notiekošajam un noteikti analizē Krievijas JKF augošās iespējas. Galvenais – nonākt pie adekvātiem slēdzieniem, nevis ķerties pie destruktīviem izteikumiem, kā, piemēram, Latvijas brigādes ģenerālis Ilmārs Lejiņš, kurš aicina sākt totālu karu pret Krieviju.

Reģionālās īpatnības

Baltijas jūra atgādina verdošu katlu Gelezinis Vilkas, Iron Spread, BALTOPS, Ramstein Alloy un citi NATO manevri pārvērtušies par ziepju operu, gaisa telpas patrulēšana – par īstu farsu. Ārvalstu spēku pārliekais skaits mierīgā un relatīvi labklājīgā reģionā var novest tikai pie militāri politiskās situācijas saasināšanās. Šajos apstākļos Krievija atgādina kaimiņiem un partneriem, kādas ir tās iespējas piespiest ievērot mieru.

Rietumus satrauc Baltijas flotes raķešu spēka pieaugums, jauna tanku pulka, jauktās aviācijas divīzijas, operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander M" un zenītraķešu sistēmas S-400 parādīšanās Kaļiņingradas apgabalā, Krievijas stratēģisko bumbvedēju Tu-160 ilgstošās patruļas Baltijas jūras akvatorijā.

Taču tā ir tikai savaldīga Krievijas reakcija uz NATO avangarda tuvošanos un alianses armijas bāzu tīkla parādīšanos Baltijā. Būtu interesanti pavērot Pentagona reakciju par Krievijas JKF un GKS militārajām mācībām ASV robežu tuvumā, Meksikā un Kanādā.

Pentagona budžets 2018. gadam – 700 miljardi dolāru – lielā mērā atvēlēts ar mērķi, lai ASV armija atgrieztos Eiropas kontinentā. Krievijai naidīgā NATO programma "Eiropas drošības iniciatīva" ar budžetu 6,5 miljardu dolāru apmērā ASV stratēģiskie bumbvedēji B-52H Stratofortress, iznīcinātāji F-35A un F-15E, britu militārais kontingents (1000 cilvēki) Igaunijā, tādi paši kanādiešu un vāciešu formējumi Latvijā un Lietuvā.

Tas viss sagrauj stabilitāti Eiropā, reģionālo drošību, pavairo spriedzi. NATO sabiedrotajiem Baltijā ir jābūt gataviem jebkādam notikumu scenārijam. ASV un Krievijas iespējamā militārā konflikta gadījumā Baltijas valstu civiliedzīvotājiem tiks dāvāta iespēja iepazīties ar bumbām B61 un spārnotajām raķetēm ar kodoltermiskajām galviņām, jo ASV taču kaut kāda iemesla dēļ ir lauzušas Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, bet Kaļiņingrada, Pleskava un Sanktpēterburga atrodas līdzās. ASV un NATO militārpolitisko trakumu spēj apturēt tikai Krievijas Bruņoto spēku neapšaubāms pārākums. Tostarp – arī "Okeāna vairogs".

160
Raketes Bulava palaišana Baltajā jūrā, foto no arhīva

"Apšaubāma iecere": ko izmēģina amerikāņu kara jūrnieki

5
(atjaunots 14:46 28.11.2020)
Piesegt ASV austrumu krastu no starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm un pie tam "izsprukt cauri pa lēto" – Pentagons atskaitījies par pretraķešu lādiņa Standard Missile-3 Block IIA sekmīgiem izmēģinājumiem.

Pentagona pārstāvji stāsta, ka to iespējams izvietot uz visiem eskadras kuģiem ar sistēmu Aegis un tā spēj notriekt jebkuras SBR. Par to, vai pārtvērējs tiks galā ar Krievijas "Jars" un "Avangard", portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Klusā okeāna robeža

Jauno lādiņu izmēģināja Klusā okeāna akvatorijā, uz ziemeļaustrumiem no Havaju salām. Mērķis imitēja starpkontinentālās ballistiskās raķetes šāviņu. Apšaudi izpildīja "Arleigh Burke" klases eskadras kuģis "USS John Finn".

ASV Pretraķešu aizsardzības aģentūra paziņoja, ka Jūras kara spēki pirmo reizi iznīcinājuši SBR. Atgādināsim, ka SM-3 Block IIA tika pieņemta bruņojumā 2010. gadu vidū. Izmēģinājuma starti organizēti piecas reizes, daži no tiem atzīti par neveiksmīgiem. Patiesībā lādiņš tika izstrādāts vidējā darbības rādiusa raķešu likvidācijai, bet tagad to nolemts pielāgot SBR.

SM-3 Block IIA pieder pie saimes RIM-161 Standard Missile 3 zenītraķešu klases. Šodien tā ir mūsdienīgākā modifikācija – lido tālāk, augstāk un ātrāk nekā agrākās versijas. Šāviņā nav spridzekļa, mērķis tiek likvidēts ar kinētisku iedarbību, tas ir, lādiņš vienkārši tajā ietriecas. Tādas raķetes iespējams, piemēram, pielāgot amerikāņu PRA sistēmas sauszemes bāzei Rumānijā, kurp amerikāņi pārvietoja universālās starta iekārtas Mk 41.

ASV Pretraķešu aizsardzības aģentūras vadītājs viceadmirālis Džons Hills izmēģinājumus nosauca par "neiedomājamu sasniegumu un jaunu posmu visas sistēmas Aegis attīstībā. Viņš atzīmēja, ka kuģi ar SM-3 Block IIA varēs strādāt saiknē ar PRO sauszemes sistēmām Aļaskā.

Pentagons apgalvo, ka jaunie pretraķešu lādiņi paredzēti Ziemeļkorejas SBR pārtveršanai, kas potenciāli var sasniegt ASV austrumu piekrasti. Starp citu, SM-3 tika izmēģinātas gandrīz tūlīt pēc Phenjanas arsenālā esošās lielākās starpkontinentālās raķetes nesenās demonstrācijas.

Эсминец с управляемым ракетным оружием типа Арли Берк
"Arleigh Burke" tipa eskadras kuģis ar vadāmu raķešu bruņojumu

Šaušana tukšā

Neskatoties uz amerikāņu militārpersonu izstaroto optimismu, perspektīvā raķete var izrādīties absolūti neefektīva pret jaunajiem lādiņiem no KTDR kodolarsenāla, nerunājot jau par Krievijas stratēģiskajiem hiperskaņas ieročiem un Ķīnas bruņojumu. Starp citu, - tieši tāpat kā visa amerikāņu sistēma Aegis.

"Ar Korejas raķetēm amerikāņiem neveicas, - sarunā ar RIA Novosti atzīmēja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Tās spēj startēt no jebkuras vietas – vēl joprojām nevienam nav zināms, kur atrodas starta iekārtas. Kad radari fiksē SBR startu, iespējams, PRA sistēma vienkārši neiedarbosies. Cita starpā arī šī iemesla dēļ japāņi atteicās no krasta sistēmas Aegis. Mēs visi atceramies, kā Ziemeļkorejas ballistiskā raķete nolidoja virs Japānas un nokrita Klusajā okeānā. Amerikāņu aizsardzība nelīdzēja."

Eksperts atzīmēja, ka pēdējos gados ASV PRA sistēma iekļāvusies globālā acumirklīgā trieciena koncepcijā. Tai uzticēta no šahtu, mobilajām vai jūras bāzes starta iekārtām startējošo ballistisko raķešu pārtveršanas funkcija pēc pirmā atbruņojošā uzlidojuma.

Tomēr visi pretraķešu kompleksi, ar ko šodien lepojas amerikāņi – gan jūras Aegis, gan sauszemes THAAD – strādā tikai ar ballistiskajiem mērķiem. Taču Krievijas mūsdienīgās SBR un hiperskaņas raķetes, kas radītas pēc 2002. gada, kad ASV izstājās no Līguma par PRA, aprīkotas ar manevrējošajiem lādiņiem. Ir gandrīz neiespējami tās pārtvert – speciālisti vērtē, ka pat modernākā PRA sistēma nespēs prognozēt tāda kaujas bloka lidojuma trajektoriju.

"Tiklīdz objekts sāk manevrēt, tas kļūst par ļoti sarežģītu mērķi, – paskaidroja Ļeonkovs. Pretraķešu sistēmām ir precīzi jāizskaitļo punkts, kurā "kinētiskais" lādiņš sastapsies ar raķeti. Ja šāviņš maina trajektoriju, tas ir ļoti sarežģīti. Pie tam būtiski pieaugs raķešu patēriņš. Piemēram, aplēses liecina, ka vienas hiperskaņas raķetes pārtveršanai būs vajadzīgas aptuveni divdesmit SM-3."

Mūžīga konfrontācija

Krievijas Stratēģisko raķešu spēku galvenā štāba bijušais priekšnieks ģenerālpulkvedis Viktors Jesins atzīmēja, ka informācija par amerikāņu organizētajiem izmēģinājumiem bija zināma jau iepriekš – Pentagons to sniedza jau pirms vairākiem gadiem. "Protams, ASV PRA iespējas paplašināsies – krastu tuvumā izvietotajiem kuģiem būs noteikts potenciāls SBR kaujas bloku pārtveršanas jomā lejupejošā trajektorijā, - norādīja ģenerālis. – Tomēr lidojuma vidus posmā, 1500-1700 kilometru augstumā sistēma SM-3 nespēj tās pārtvert. To spēj tikai GBI (Ground-Based Interceptor), kas izvērsta Aļaskā un Kalifornijā. Un amerikāņiem ir tikai 44 tamlīdzīgas starta iekārtas."

Jesins piebilda, ka amerikāņu jūrnieki palaiduši raķeti nevis pret reālu lādiņu, bet pa visnotaļ primitīvu mērķi bez PRA pretdarbības līdzekļiem. "Visām mūsu SBR atdalāmajos kaujas blokos ir viltus mērķi, - viņš precizēja. – Ir ļoti grūti identificēt īsto šāviņu tādā mākonī."

Автономная пусковая установка ПГРК Ярс
© Sputnik / Михаил Воскресенский
Mobilais stratēģiskais raķešu komplekss ar starpkontinentālo ballistisko raķeti – pārvietojamais sauszemes raķešu komplekss "Jars"

Piemēram, kompleksa "Jars" raķete nes 3-6 kaujas blokus pa 300 kilotonnām katrs. Tie pārklāti ar speciālu vielu, kas absorbē radiolokācijas starojumu, - tas vien jau padara tos gandrīz neredzamus radariem. Pie tam pēc sadales kaujas blokus pavada liels skaits viltus bloku, kuru funkcija ir pievilināt pretraķešu lādiņus.

Jautājumā par mērķi, pret ko vērsta jaunā sistēma, jāsaka, ka, acīmredzot, amerikāņi krāpjas, norādot uz KTDR radītajiem draudiem. Starta iekārtām un tēmēšanas sistēmām ir vienalga, kāda raķete ir gaisā – no Ziemeļkorejas vai, piemēram, Krievijas.

Jesins uzsvēra, ka ASV pašreizējā PRA sistēma nespēj atvairīt masveida raķešu triecienu, un vismaz līdz 2020. gadu beigām amerikāņiem neizdosies paplašināt tās iespējas. Eksperti ir vienisprātis, ka spēku līdzsvaru reāli mainīs, iespējams, tikai PRA kosmiskais ešelons – 1600 satelīti ar trieciena sistēmām.

5
Tagi:
flote, Pentagons, ASV
Pēc temata
"Viņi ir tik stipri, kā vēl nekad": NATO novērtēja Krievijas armijas spēku
Britu žurnālistu pārsteigusi Krievijas militārā atdzimšana
Kāpēc sistēma HIMARS apdraud Rumāniju un Baltijas valstis, nevis Krieviju
"Kalibra" klusais lidojums. Kāpēc Krievijas spārnotās raķetes nedod mieru NATO
Akcija Donbasa izvēla Doņeckā, foto no arhīva

Kijeva sapņo par "Karabahas scenāriju" Donbasā

10
(atjaunots 13:54 28.11.2020)
Līdz šim Ukraina sabotēja Minskas procesu cerībā, ka problēma pati atšķetināsies. Tagad parādījusies motivācija: nekādā gadījumā nepiekāpties, jo Karabaha ir parādījusi, ka visu var atrisināt sev par labu, galvenais – nelokāmi stāvēt uz sava.

Notikumu gaitā nekas nav mainījies – Kijeva izjaukusi Trīspusējās kontaktu grupas pārrunu kārtējo posmu par situācijas noregulēšanu Donbasā. Tikai šoreiz papildus izskanēja asi izteikumi no Ukrainas puses. Leonīds Kravčuks "principiāli" pieprasīja, lai Krievija "līdz šī gada beigām uzņemtos politisku atbildību un formāli nospraustu savu viedokli jautājumā par vienošanās izpildi, kas panākta augstākajā līmenī Parīzē 2019. gadā". Atliek tikai zīlēt, ko viņš ar to gribējis teikt, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Luganskas tautas republikas pārstāvis informēja, ka Ukraina atteikusies izskatīt Donbasa republiku sagatavoto pasākumu projektu, - tā paziņoja, ka "vēlas redzēt Krievijas Federācijas projektu". Savukārt KF pilnvarotais pārstāvis TKG Boriss Grizlovs atbildēja: pirmkārt, Maskava atbalsta minēto plānu "vismaz tāpēc, ka tas atbilst Minskas protokoliem", otrkārt, jebkuru Krievijas projektu būtu iespējams uzskatīt par iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās, "tātad tā nebūs".

Rezultātā kārtējā tikšanās nedeva iespēju risināt nevienu problēmu – ne pasākumu plāna saskaņošanu, ne gūstekņu apmaiņu, ne jaunu kontroles un caurlaides punktu atklāšanu.

Nekā jauna nav. Šī spēlīte ar retām atklāsmēm, piemēram, aizturēto personu apmaiņu velkas jau gandrīz sešus gadus – kopš Minskas protokolu parakstīšanas 2015. gada februārī.

Tas pats Leonīds Kravčuks pavisam nesen – pēc iepriekšējā, tikpat nesekmīgā pārrunu posma – atklāti paskaidroja, kāpēc tā. Viņš apgalvoja, ka Minskas protokoli bija "milzīga kļūda" un pārvērtusies par "politisku žņaugu Ukrainas kaklā".

Rezultātā Kijeva visus šos gadus turpina viņuprāt loģisku politiku – vienkārši sabotē protokolus un pastāvīgi pūlas panākt to pārskatīšanu.

Iespējams, rietumvalstis priecātos par iespēju tādējādi iekustināt vezumu, tomēr Maskavas viedoklis šajā jautājumā ir akmensciets. Tā nu Berlīne un Parīze ir spiestas piekrist: Luganskas un Doņeckas tautas republikas jau sen izpildījušas savu vienošanās daļu, un tieši Ukraina ir vainojama pie tālākās kavēšanās.

Stāvoklis pasliktinās, jo tieši Eiropa ir atbildīga par Kijevas darbībām, tā garantē Ukrainas saistību izpildi. Tāpēc saprotams vispārējais entuziasma un pat intereses zudums par krīzes noregulēšanu Donbasā: visi ir aptvēruši, ka process ir iestidzis dziļā klinčā.

Kirils Višinskis
© Sputnik / Владимир Песня

Pirms gada pie problēmas kārtējo reizi ķērās Emanuels Makrons un Angela Merkele. Šķiet, viņi cerēja, ka ar jaunievēlēto prezidentu Vladimiru Zeļenski tomēr izdosies panākt progresu krīzes noregulēšanā. Skaidrs, ka Vladimirs Putins tādas ilūzijas neloloja, tomēr Parīzē ieradās. Pēc divām nedēļām svinēsim tikšanās gadadienu. Tikai vezums nekur nav izkustējies.

Tātad Ukrainas jaunie aicinājumi līdz gada beigām organizēt kārtējo tikšanos augstākajā līmenī "Normandijas formātā" šoreiz slīkst "formāta" partneru totālajā vienaldzībā.

Vienveidīgajā ainā pēkšņi parādījies absolūti jauns faktors, kas nepārprotami uzmundrinājis Kijevu. Runa ir par notikumiem Kalnu Karabahā.

Azerbaidžāna tagad, pēc gandrīz 30 gadiem atguvusi savā kontrolē teritorijas, kurās dzīvo, pareizāk sakot, dzīvoja (tagad armēņi masveidā pamet atdotos rajonos) pret Baku negatīvi noskaņoti cilvēki. Pie tam viņiem tas izdevies ar militāru spēku.

Grūti iedomāties piemēru, kas varētu vēl labāk iedvesmot Ukrainas vadību. Tagad viņi vēlas to projicēt uz situāciju Donbasā. Insaideri apgalvo, ka Kijeva plāno teju vai precīzi kopēt Azerbaidžānas militārās sekmes, piemēram, aktīvi izmantot turku bezpilota lidaparātu Bayraktar TB2.

Tomēr vēl daudz svarīgāks ir procesa politiskais elements. Līdz šim Ukraina sabotēja Minskas procesu ar gluži banālu motīvu – Kijeva stiepa gumiju cerībā, ka problēma kaut kā pati no sevis atšķetināsies. Tagad tai parādījusies, viņuprāt, loģiskāka motivācija: nekādā gadījumā nepiekāpties, jo Karabaha ir parādījusi, ka visu var atrisināt sev par labu, galvenais – nelokāmi stāvēt uz sava.

Atkal izpaužas Ukrainas valstsvīru cerības uz debesu dāvanām: ja jau izdevās Baku, tad jau noteikti izdosies arī mums, ja vien darīsim tieši tāpat. Pie tam, protams, viņiem nospļauties par nozīmīgām atšķirībām, kaut vai par tādu "sīkumu", kā Azerbaidžānas un Ukrainas valstiskuma stāvokļa kardinālās atšķirības. Nav pat vērts runāt par ģeopolitisko faktoru.

Pats interesantākais, šķiet, ir tas, ka pašas iztēlē tēloto perspektīvu apžilbinātā Kijeva spītīgi ignorē tādu sīku detaļu Karabahas krīzē, kā Krievijas miernešu parādīšanās reģionā, pie tam ar visu krīzē iesaistīto pušu piekrišanu.

10
Tagi:
Donbass, Ukraina
Pēc temata
Zeļenska preses sekretāre atzinusi, ka UBS slepkavo Donbasa iedzīvotājus
Vienus – ārstēt, citus – sēdināt cietumā: Jūrmalā ieradīsies karavīri, kuri karoja Donbasā
Zeļenskis pastāstīja par krievu valodas nākotni Donbasā
Dubultstandarti Latvijā: kam drīkst karot Donbasā, un kam – nedrīkst
Kurš šāva Donbasā: Putins aprunājās ar Zeļenski
Apgānīts piemineklis Obālē

"Beidzamie draņķi": Rossotrudņičestvo vadītājs izteicies par vandālismu Lietuvā

0
(atjaunots 15:03 28.11.2020)
Jevgēņijs Primakovs pieprasījis reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu pēc vandālisma aktiem un informēja par nodomu sazināties ar Lietuvas varasiestādēm.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs nosauca par "beidzamajiem draņķiem" cilvēkus, kuri nozaimojuši padomju karaspēku brāļu kapus Obāles apdzīvotajā vietā Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva. Savu viedokli viņš pauda publikācijā Facebook.

Trešdien Lietuvas kara vēstures asociācija "Aizmirstie karavīri" paziņoja, ka Rokišķu rajonā fiksēti apgānīti kapi. Kapavietu plāksnes aplietas ar krāsu, uzzīmēts kāškrusts. Informācija par apgānītājiem nav zināma.

Primakovs paziņoja, ka pieprasa reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu. Viņš paziņoja, ka nepieciešams atrast nevalstisku organizāciju Lietuvā, kas varētu kopt kapus, jo vietējās varasiestādes pieļauj ņirgāšanos par apbedītajiem.

"Mēs vērsīsimies pie Lietuvas varasiestādēm: vai mūsdienu Lietuvā ir pieļaujama kapu apgānīšana kā tāda, vai padomju karavīru kapiem pieļauts izņēmums un par tiem var ņirgāties?" vaicāja Rossotrudņičestvo vadītājs.

Tāpat Primakovs izsludinājis naudas balvu par informāciju par cilvēkiem, kas apgānījuši kapus.

"Ņemiet vērā – man būs vajadzīgas ne tikai ziņas, bet informācija, ko var pārbaudīt, un pierādījumi, lai nepriecētu blēžus un provokatorus. Aicinu pievienoties šai privātajai iniciatīvai visus interesentus, lai tā nebūtu tikai mana personiskā ideja, lai tā kļūtu par sabiedrisku iniciatīvu," piebilda politiķis.

Sirpja un āmura simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Даничев

Arī iepriekš Lietuvā jau vairākkārt apgānītas padomju karavīru apbedījuma vietas un pieminekļi. Septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja sāka pārbaudi jautājumā par padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanu brāļu kapos Žežmarē, Kauņas pagastā.

Iepriekš Sputnik Lietuva ziņoja, ka septembra sākumā vandāļi aplējuši ar sarkanu krāsu pieminekli sarkanarmiešiem vietējos kapos un aprakstījuši to ar aizvainojošiem uzrakstiem. Vēlāk piemineklis tika attīrīts.

0
Tagi:
Jevgēņijs Primakovs, brāļu kapi, Lietuva
Pēc temata
"Okupanti" latviski: vandāļi apzaimoja pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem
Tikai muļķi un nožēlojamie tipi iznīcina un apgāna Sarkanās armijas pieminekļus.
Apgānīts piemineklis padomju karavīriem Subātē
Plāksnītes pie padomju pieminekļiem Krievijas vēstniecība Lietuvā uzskata par nekrietnām