Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis

Ukrainas "šausmīgā atriebība": ko zaudējusi Krievija

128
(atjaunots 16:22 06.08.2019)
Šaut sev pašam kājā jau sen ir ukraiņu nacionālā izprieca. Tiesa, Krievijai par to nav jāuztraucas.

No 1. augusta Ukraina ieviesusi kārtējos diskriminējošos pasākumus pret Krievijas precēm. Konkrēti – sākusi iekasēt īpašas nodevas par divām Krievijas izcelsmes precēm. Speciālā nodeva dīzeļdegvielai, kas piegādāta pa cauruļvadiem, pagaidām sasniegusi 3,75%, sašķidrinātajai gāzei – 1,75%, bet no 1.oktobra to plānots palielināt līdz 4,3%. Atbilstošo lēmumu 17.jūlijā pieņēma aizejošā Ukrainas valdība, taču pie tam tas jau ir saskaņots ar prezidenta Zeļenska administrāciju, raksta RIA Novosti autors Sergejs Ļevčenko.

 

Nepieciešamība pieņemt šo lēmumu pamatota ar likuma "Par ārējo ekonomisko darbību" pantu, kurā paredzēti atbildes soļi uz diskriminējošām un/vai nedraudzīgām citu valstu darbībām. Patiesībā tas ir tirdzniecības kara turpinājums, ko šogad atsācis Ukrainas Ministru kabinets.

Tūlīt jāpiebilst: diezin vai šie un citi šogad pieņemtie Ukrainas valdības lēmumi var nodarīt nopietnu kaitējumu Krievijas ekonomiskajām interesēm, toties Ukrainas uzņēmējus un pilsoņus pēc tirdzniecības kara jaunā pavērsiena neizbēgami gaida nopietnas sekas. To mērogs atkarīgs no Krievijas atbildes soļiem.

Ķēra smagi

Viss sākās ar to, ka 10. aprīlī Ukrainas Ministru kabinets bez jebkāda iemesla pieņēma lēmumu par to, ka tiek aizliegta 17 veidu preču ievešana no Krievijas. Preču saraksts ir haotisks – tajā bija iekļautas stikla burkas, vagonu rezerves daļas, formalīns un citas savstarpēji nesaistītas preces. Ukrainas statistika liecina, ka 2018. gadā visu šo preču imports Ukrainā no Krievijas kopumā sastādīja 34 miljonus dolāru – mazāk nekā 0,008% Krievijas eksporta, niecīgi maza daļa, mazāka nekā statistiskā kļūda.

Atskanēja pietiekami spēcīga atbilde. Jau 18. aprīlī Krievijas valdība pieņēma lēmumu par atbildes sankcijām, ar kurām:

- paplašināts preču saraksts, ko Krievijā aizliegts ievest no Ukrainas (gan Ukrainā ražotas, gan tranzītu);

- aizliegts ievest Ukrainā no Krievijas naftu un vairāku veidu naftas produktus;

- ieviests jauns ierobežojums, kas paredz: no 2019. gada 1. jūnija virkne degvielas un enerģētisko preču (ogles, gāze, degviela) tiks ievesta Ukrainā tikai ar speciālām atļaujām, ko izsniegs Krievijas Ekonomikas attīstības ministrija, tas ir, "manuālā režīmā".

Par neskatoties uz zaudējumiem, ko nesa aizliegums pārvadāt cauri Ukrainai tranzītā noteiktas preces, un zaudējumiem, kas saistīti ar vairāku enerģētikas preču ievešanas aizliegumu vai piegādes ierobežojumiem no Krievijas Ukrainai, tās zaudējumi pēc eksporta aizlieguma uz Krieviju sasniegs aptuveni 176 miljonus dolāru gadā (2018. gada dati).

"Par ko?"

Ko tur runāt – jau mēnesi pēc informācijas sniegšanas par šīm sankcijām pilnībā apstājās Hersonas mašīnbūves rūpnīca, savulaik – viens no lielākajiem kombainu ražotājiem Padomju Savienības laikā), lielus zaudējumus cieta citi lauksaimniecības tehnikas ražotāji Ukrainā, kuri lielā mērā bija orientēti uz Krievijas tirgu.

Kijevā, iepazinušies ar atbildes pasākumu sarakstu, nonāca pie tādos gadījumos neizbēgamā ukraiņu jautājuma "Par ko tad mūs?" Un nolēma, izmantojot toreiz vēl pēdējās dienas prezidenta krēslā sēdošā Porošenko terminoloģiju, "sadot agresoram pa zobiem" – ieviest vēl stigrākas sankcijas pret KF.

15. maijā valsts premjerministrs Groismans skaļi pasludināja, ka pieņemti veseli divi lēmumi par sankcijām. Vienā no tiem bija paredzēts aizliegt 77 preču un preču grupu ievešanu no Krievijas. Otrā – noteikt speciālas nodevas gandrīz visu veidu Krievijas produkcijai, kas nav iekļuvusi aizliegto sarakstā.

Tālāk sākās bremzēšana – lēmumi, par kuru pieņemšanu tika skaļi paziņots, ilgi netika publicēti.

Galu galā viens no tiem parādījās tikai 26. jūlijā. Otrs iegrima Lētā. Starp citu, ar tagadējo Ukrainas valsts pārvaldi tādas lietas gadās bieži.

Minētais lēmums paredzēja aizliegumu 77 Krievijā ražotu preču un preču grupu ievešanai no šī gada 1. jūlija. Sarakstā iekļuvušas visdažādākās preces – no minerālmēsliem līdz mašīnbūves produkcijai, no apģērbiem līdz finierim un cementam. Ņemot vērā Ukrainas valsts statistikas aģentūras datus, embargo kopumā plānots attiecināt uz precēm, kuru piegādes kopapjoms 2018.gadā sastādījis 512 miljonus dolāru. Nekas liels Krievijas kopējā preču eksporta (450 miljardi dolāru) fonā, taču šī tirdzniecības kara zalve ir 15 reizes lielāka nekā pirmā, ko Ukrainas valdība izšāva aprīlī.

Aizliegums lielā mērā skar minerālmēslu ievešanu no Krievijas – pērn to importa apjoms Ukrainā sastādīja 323 miljonus dolāru. Pārējās pozīcijas nav tik nozīmīgas.

Taču jāpiebilst, ka Krievijas ķīmiskās rūpniecības nozarei minerālmēslu importa embargo nopietnu kaitējumu nenodarīs. Pirmkārt, no Krievijas viedokļa apjoms nav liels. Otrkārt, minerālmēslu ražotāji Krievijā nepārprotami gatavojās kaut kam tamlīdzīgam un jau iepriekš spēra nepieciešamos soļus, formāli samazinot piegādes Ukrainai. Piemēram, 2018.gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, piegādes saruka 2,2 reizes.

Pie tam jāpiebilst, ka patlaban situācija Ukrainas tirgū ir tāda, ka vietējie ražotāji diezin vai spēs segt vairāk nekā pusi tā vajadzību – Ukraina bija liels minerālmēslu eksportētājs pirms vairākiem gadiem. Tātad Krievijā ražoto minerālmēslu importa aizliegums, domājams, novedīs pie cenu pieauguma un importa no citām valstīm.

Cenu pieaugums ir neizbēgams

Ukraina bažījās par Maskavas atbildi. Taču tā nesekoja, un Groismana kabinets, saņēmis jaunā prezidenta komandas piekrišanu, nolēma turpināt kaitināt lāci. Taču pat bez tiešas atbildes Ukraina riskē ar nepatikšanām.

Dīzeļdegviela no Krievijas 2019. gada pirmajā pusgadā aizpildīja 40% Ukrainas tirgus. Piegādes sastādīja 1,4 miljonus tonnu. Pie tam pārsvarā tās bija cauruļvadu piegādes, kam noteiktas īpašās nodevas – tās aizņem gandrīz trešo daļu tirgus. Lielākais degvielas piegādātājs, kas izmanto naftas produktu cauruļvadu - Wexler Group – jau ziņojis, ka piegādes pa to tiek pārtrauktas. Šī uzņēmuma piegādes aizņēma aptuveni 12% visa Ukrainas tirgus.

Pat gadījumā, ja piegādes pārtrauks tikai Wexler, tas nopietni ietekmēs tirgu Ukrainā – cenu pieaugums ir neizbēgams. Ja kompānijas piemēram sekos citi, situācija Ukrainas patērētājiem būs vēl sliktāka.

Arī ar sašķidrināto gāzi situācija ir bēdīga – pirmajā pusgadā tās piegādes no Krievijas sastādīja 318 tūkst. tonnu – 37% Ukrainas tirgus. Tiesa, uz lielāko daļu SDG speciālā nodeva nebija attiecināta. Vienlaikus prezidenta pārstāvis Ministru kabinetā Andrejs Geruss paskaidroja, ka 24.jūlijā valdība attiecinājusi speciālās nodevas uz visu veidu sašķidrināto ogļūdeņražu gāzi no Krievijas.

Paziņojums gan nav apstiprināts dokumentāli: ne 24. jūlijā aizritējušās valdības sēdes dienas kārtībā, ne Ministru kabineta dokumentu bāzē nav minēti nekādi grozījumi, kas būtu iekļauti agrākajā MK lēmumā. Taču tas nenozīmē, ka tie nevarētu parādīties pēkšņi, pat ar atpakaļejošu datumu.

Protams, šajā gadījumā tirgus reaģēs tāpat kā situācijā ar dīzeļdegvielu – cenas pieaugs.

Šaut sev pašam kājā jau sen ir ukraiņu nacionālā izprieca, taču Krievijai par to nav jāuztraucas.

128
Pēc temata
Interneta lietotājiem radušies jautājumi par Zeļenska neparasto uzvedību
Ukrainas sociālās politikas ministrs: ukraiņi pārāk daudz ēd
Zeļenskis paskaidroja atteikšanos braukt uz darbu ar velosipēdu
Pensiju reformas būtība Ukrainā: cilvēki vēl joprojām dzīvo pārāk ilgi
Radā ukraiņiem prognozē "katastrofu" Zeļenska partijas dēļ
Kodolbumbas sprādziens, foto no arhīva

Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus

32
(atjaunots 10:12 04.06.2020)
Atvērti poligoni, kodolsprādzienu "sēnes" un jaunas bruņošanās sacīkstes – Vašingtona pavisam nopietni domā atsākt kodolieroču izmēģinājumus pēc gandrīz 30 gadus ilga pārtraukuma.

Kopš 1992. gada kaujas galviņu detonācija tika modelēta tikai datorā. Par to, kādus draudus pasaule nes amerikāņu kārtējā iniciatīva, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Vecā shēma

ASV administrācija un Pentagona ierēdņi uzskata kodolizmēģinājumus par spiediena līdzekli pret Krieviju un Ķīnu pārrunās par bruņojuma kontroli. Kā jau tas gadījies agrāk, par ieganstu izmantotas Savienoto Valstu nekādi nepierādītās apsūdzības pret citām valstīm par starptautisko līgumu pārkāpumiem.

Piemēram, aprīlī Valsts departaments iesniedza Kongresā ikgadējo pārskatu, kurā teikts, ka Krievija it kā ne vienmēr ziņojot Vašingtonai par kodoleksperimentiem, lai arī saskaņā ar PSRS un ASV līgumu par pazemes izmēģinājumu ierobežošanu tās pienākums ir sniegt atbilstoši informāciju. Vienlaikus Valsts departaments apsūdzēja Ķīnu par slepeniem kodolizmēģinājumiem. Amerikāņu analītiķi ir noraizējušies par ĶTR aktīvo darbu Lobnora poligonā.

Krievijas ĀM pieļāva, ka ASV plāno atteikties no Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegšanu (VLKA).

"Shēma ir skaidra: vispirms skan izdomātas apsūdzības, pēc tam tiek gatavota augsne kaut kādiem acīmredzamiem administrācijas soļiem," paziņojumu komentēja ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, taču, domājams, diskusija turpināsies. Iniciatīvu jau negatīvi novērtējuši eksperti, turklāt ne tikai Krievijā, bet arī ASV. Piemēram, nekomerciālās Bruņojuma kontroles asociācijas izpilddirektors Derils Kimbals nosauca šo soli par aicinājumu citām kodolvalstīm sekot ASV piemēram un prognozēja nebijušas stratēģiskā bruņojuma sacīkstes. Pēc analītiskā centra "Valdai" militārā eksperta Artjoma Kurejeva domām, ASV kodolizmēģinājumi ne tikai saasinās Krievijas un ASV attiecības, bet arī saskarsies ar ļoti negatīvu attieksmi Eiropā.

"Diezin vai pat uzticamākie ASV partneri – Lielbritānija un Vācija – to atbalstīs, - teica Kurejevs sarunā ar RIA Novosti. – No otras puses tamlīdzīgi izmēģinājumi ļautu Krievijai un Ķīnai mazliet uzlabot savu imidžu pasaules arēnā, labprātīgi atsakoties no jebkādu kodolsprādzienu atsākšanas."

Pakāpeniska sagraušana

Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs uzskata, ka šodien neviens nekavē ASV vienpusējā kārtībā izstāties no VLKA.

"Jebkādas starptautiskas vienošanās un organizācijas, kas, pēc Vašingtonas domām, kavē ASV attīstību, tagad tām vienkārši nav vajadzīgas, - viņš norādīja. – ASV izstājās no INF, praktiski lauza NEW START – nevēlas to pagarināt. Pēc tam sekoja Atvērto debesu līgums. Krievija būs spiesta uzskatīt par pašsaprotamu ASV izstāšanos no VLKA. Rietumos ļoti labi saprot, ka pasaule tagad ir iekārtota citādi un var rīkoties patstāvīgi. Domāju, nākamais līgums, no kā izstāsies amerikāņi, būs vienošanās par bruņojuma izvešanu kosmosā."

Sudakovs atzīmēja, ka iespējams ļoti ātri sagatavoties kodolizmēģinājumiem.

"ASV kartē ir divas vietas, kur Krievija nekad netika ielaista Atvērto debesu līguma ietvaros: Aleutu salas un Havajas, - konstatēja eksperts. – Diezin vai ASV spridzinās Havaju salās, bet Aleutu salās viņi to itin labi var darīt. Poligoni nekur nav pazuduši. Nevadā tā vispār nav problēma – to pat nevajag atkonservēt, tas slēgts tīri formāli."

Atgādināsim, ka pēdējos gados ASV nopietni ķērušās pie saviem kodolspēkiem. Viens no šīs programmas posmiem ir raķetes ar tikai piecas kilotonnas spēcīgām kodolgalviņām uz stratēģisko zemūdeņu "Ohio" borta. 14 zemūdenēs amerikāņi plāno izvietot vienu vai divas ballistiskās raķetes ar taktiskajiem lādiņiem. Jaunais ierocis paredzēts, lai izlīdzinātu potenciālu ar Krieviju, kam, saskaņā ar Pentagona vērtējumu, ir liels skaits maza gabarīta kodollādiņu. ASV militārpersonas ir pārliecinātas, ka Maskava var pielietot taktiskos kodolieročus, ja saskarsies ar konvencionālā bruņojuma neveiksmi. Turklāt, pec ekspertu domām, mazās kaujas galviņas paredzētas triecieniem pa valstīm, kuru rīcībā kodolieroču nav.

Eksperti norāda: amerikāņi vēlas paši savām acīm pārliecināties, ka mazāki lādiņi dos lielāku efektu. Jaunās paaudzes aviācijas kodolbumbas B61-12 ar samazinātu jaudu parādīsies arī ASV bāzēs Eiropā. B61-12 galvenā īpatnība salīdzinājumā ar agrākajām modifikācijām – speciāla tēmēšanas sistēma. Tas ir, no nevadāma "bluķa" bumba pārvērtusies par precīzu un koriģējamu lādiņu.

"ASV gatavojas nodemonstrēt pasaulei modificētu aviobumbu, kas pārvērtusies par vadāmu ieroci, - atzīmēja Kurejevs. – Amerikāņi to izmēģināja jau pērn, taču bez kodolgalviņas. Pieņemu, ka runa varētu būt arī par tās pielietošanu mācībās kā ieroci pret bunkuriem vai arī pat par dziļa ieguluma objektu likvidācijai paredzēta bruņojuma atsevišķiem izmēģinājumiem."

Politisks gājiens

Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegšanu darbojas no 1996. gada. To parakstījušas vairāk nekā 180 valstis. Tomēr visas tās nav to ratificējušas, arī ASV. Tāpēc faktiski Vašingtonai ir brīva vaļa.

"Pats par sevi līgums ir gluži kā dzemdībās miris bērns, - uzskata Kurejevs. – Izraēla un ASV nav to ratificējušas, bet trīs jaunie kodolkluba dalībnieki – Indija, Pakistāna un KTDR – vienkārši neko nav parakstījuši. Tātad drīzāk tas nemaz nav līgums, tikai nodomu deklarācija, labas gribas žests."

RIA Novosti aptaujātie eksperti ir pārliecināti: prezidenta Donalda Trampa komanda var izmantot diskusijas par kodolsprādzieniem priekšvēlēšanu kampaņā.

"Trampa tradicionālais konservatīvais elektorāts "Baltā nama saimnieka apņēmīgo viedokli" uztvers ļoti labi, - uzsvēra Kurejevs. – Tiem, kuri gatavi nobalsot par Trampu, Baltais nams nodemonstrēs, ka rīkojas, neskatoties uz starptautisko spiedienu un par galveno uzskata valsts aizsardzības spēju."

Vēl tikai nav zināms, ko īsti grib izmēģināt Pentagons, lai vienlaikus iespaidotu elektorātu un gūtu praktiskus rezultātus, ko nav iespējams aprēķināt datorā. Acīmredzams, ka kodolsprādzieni Nevadā vai Aļaskā radīs protestu vilni. Savukārt sprādziens Aleutu salās Krievijas robežu tuvumā radīs kārtējo plaisu Krievijas un ASV attiecībās, kas jau tāpat ir pietiekami sarežģītas.

32
Tagi:
kodolieroči, Pentagons, ASV
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Politologs: aug kodolkara draudi
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
ASV

"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis

71
(atjaunots 11:27 03.06.2020)
Mediji ziņo, ka pašreizējos grautiņos Amerikā, "pilnīgi iespējams", saskatāma Krievijas aģentu dalība.

Nesen, kad telekanāls CNN laida klajā sižetu, kurā viens no ekspertiem pieļāva, ka nekārtībās piedalās "Krievijas aģenti", - par viņiem savā lapā Twitter īpaši pasmējās Donalds Tramps, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Atgādināsim, ka ASV prezidenta attiecības ar vienu no ietekmīgākajiem amerikāņu telekanāliem ir mazdrusciņ sliktākas nekā Irānai ar Izraēlu, lai arī vēl nesen tomēr mazliet labākas nekā starp baltajiem un sarkanajiem Pilsoņu karā Krievijā. Jau 2016. gadā CNN izdarīja visu iespējamo, lai Tramps neieņemtu prezidenta posteni, bet pēc tam pilnā sparā ķērās pie "russiagate". Tramps, no savas puses, CNN dēvē tikai par "fakenews CNN", atklāti ienīst kompāniju un priecājas par kanāla reitinga kritumu.

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Starp citu, tāpēc īpašu prieku amerikāņu prezidentam sagādāja ziņa par to, ka grautiņu dalībnieki Atlantā pa ceļam uzbrukuši CNN galvenajam ofisam, sadauzījuši stiklus un izdemolējuši, ko vien varējuši. Tramps pārpublicēja tvītu par to, kas tā ir "ironija": protestu dalībnieki izdemolējuši kanālu, kas viņus atbalsta un attaisno.

Taču tagad pats interesantākais. Nesen CNN svinēja savu 40. jubileju.

Tas, kāds šis kanāls bija sākumā un kāds tas kļuvis tagad, uzskatāmi demonstrē visu amerikāņu vispasaules hegemonijas stāstu kopumā.

Pirms četrdesmit gadiem jaunais un nekaunīgais mediju magnāts Teds Tērners nodibināja pirmo cauru diennakti strādājošu tīklu nepārtrauktu ziņu piegādei pa kabeli abonentiem smadzenēs. Tā bija īsta revolūcija informācijas biznesā. Šķiet, tā bija pirmā dzirksts no mūsu tagadējās nezūdošās online dzīves.

Toreiz, 1980.gadā revolūcija bija manāma, taču tai nepiešķīra nekādu īpašu nozīmi, vienkārši tāpēc, ka toreiz rietumvalstīs revolūcijas zinātnē un biznesā, politikā un sociālo tehnoloģiju jomā brāzās vēja ātrumā. Tērners laida klajā diennakts ziņas, nākamajā gadā NASA palaida daudzkārtējo pilotējamo kosmisko kuģi ar astoņu cilvēku ekipāžu (jā, tas bija pirms 39 gadiem, tāpēc atgādināsim, ka tagadējie bļāvieni "mīļais Dieviņ, beidzot taču revolūcija kosmosā" ir parasta reklāmas histērija), tobrīd arī IBM sāka pirmā sērijveida personālā mājas datora ražošanu, rindā stāv mobilais tālrunis, aiz tā vīd pagaidām vēl nevienam nepazīstamais nākotnes karalis – internets. 

Pati Amerika toreiz neapšaubāmi bija XX gadsimta gara iemiesojums. Tā bija jauna, taču jau pieaugusi (amerikāņu vidējais vecums 1980.gadā – 30 gadi) un vai plīsa pa šuvēm gan no importētiem, gan no pašmāju ģēnijiem, vēl lielā mērā klasiski izglītota, liberāla (tālaika izpratne), tehnokrātiska un pie tam – dziļi reliģioza, atjautīga un plēsonīga.

CNN kļuva par plēsonīgās Amerikas spēcīgāko instrumentu, kas ļāva ietekmēt realitāti, un savu spēku demonstrēja savā 11. pastāvēšanas gadā, kad visa planēta kā hipnotizēta vēroja lielisko šovu "Līča karš". Mūsu acu priekšā supertehnoloģiski parādītas supertehnoloģiskās amerikāņu lidmašīnas salauza pretestību, ko rādīja viena no spēcīgākajām armijām Eirāzijā. Šovs, ko toreiz ieraudzīja pasaule, iedvesa veselai cilvēces paaudzei pārliecību: ASV ir neuzvarams un neapturams spēks, neiedomājami apsteidzis visu pārējo cilvēci, bet pārējai pasaulei tagad vienkārši nāksies steigties pakaļ ASV, nekaitināt ASV, klausīt ASV un cerēt uz žēlastību, un katra Zemes iedzīvotāja lielākais sapnis, vienalga, vai tas būtu kenijiešu ekonomists vai krievu dziedātājs, ir laist pasaulē amerikāņus.

Kad tūlīt pēc Irākas militārā spēka no planētas kartes pazuda Padomju Savienība un tās atlūzas viena pēc otras, vienā vai otrā veidā zvērēja uzticību ASV, - tas bija amerikāņu XX gadsimta happy end. Vienam no šīs uzvaras neapšaubāmajiem varoņiem, Tedam Tērneram, atlika tikai apprecēt Džeinas Fondas līmeņa zvaigzni un rokrokā ar sievu doties pretī saulrietam. Tā izlēma arī Teds.

...Taču lieta tāda, ka realitātē nekāda happy end nemēdz būt. Realitātē nesākas noslēguma titri. Realitātē ikviena uzvara, ikviens triumfs nav paliekošs, tam vienmēr seko jauna nodaļa.

Dolāra simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Amerikai, pasaules uzvarētājai, sākās "happy end sindroms", - tā patiešām noticēja, ka cilvēces vēsturē sākušies titri un nekādi sikveli nav gaidāmi.

Daiļrunīgs fakts: tūlīt pēc PSRS sabrukuma amerikāņu valsts organizācijas pārtrauca apmācīt "Krievijas speciālistus": priekš kam mums speciālisti jomā, kuras vairs nav un nekad nebūs?

Veterāni konstatēja, ka arī pati amerikāņu diplomātija sākusi kaut kādu dīvainu triumfālu nāves cilpu: kompromisa meklētāju un manipulāciju meistaru vietā ASV diplomātu skolas sāka laist klajā "labi apmaksātus feldjēgerus, kuri izvadā neapspriežamas pavēles" un uzskata: ja kāds nepakļaujas amerikāņu spiedienam, vajag vienkārši pastiprināt spiedienu.

Sindroma rezultātā cieta arī Amerikāņu "realitātes pults", kuras elementu vidū bija gan CNN, gan Holivuda, gan "krāsainās tehnoloģijas" un – jau tagad, jaunajā gadsimtā – Facebook un Twitter. Kad vairākas valstis tika sodītas ar nāvi pēc nepārprotami melīgām apsūdzībām un aizritēja sekmīgu "twitter-revolūciju" sērija ar attiecīgo mediju atbalstu amerikāņu realitātes kontroles centros, daudzi guva pilnīgu pārliecību: vienīgā pastāvošā realitāte ir tā, ko auditorijas smadzenēs masveidā iefiltrē speciāli apmācīti cilvēki. Populārs strīmeris ar labu kameru un Facebook atbalstu, ar amerikāņu vēstniecību aiz muguras, ar amerikāņu bumbvedējiem pie rokas, - tas ir jauns absolūtais superierocis. Tomēr realitāte parādīja, ka tā vēl ir dzīva un atradīs iespēju atmaksāt, lai kāds būtu spiediens.

Patiesībā "CNN pasaulei" apokalipse sākās 2016. gadā, kad par spīti totālajam pārsvaram amerikāņu mediju sfērā (apmēram 15% pret 85% par labu Klintonei) vēlēšanās uzvarēja Tramps.

Aprindām, ko pieņemts dēvēt par amerikāņu "dziļo valsti", tā bija ļoti nevēlama kandidāta uzvara. Tas bija sāpīgs trieciens "Happu end ēras" idejiskajiem pamatiem, vadāmās realitātes idejai, dogmai par CNN un The New York Times alianses neuzvarāmību. Starp citu, iespējams, tāpēc, ka "dziļā valsts" principā nespēja atteikties no ticības kontrolējamai realitātei, tā pieķērās versijai par krieviem, kuri mistiski "noskauduši" amerikāņu realitāti. Sak, krievi uzlauzuši amerikāņu pulti, tāpēc mēs cietām sakāvi.

Dīvainas apstākļu sakritības dēļ CNN kļuva par maģiskās versijas galveno popularizētāju.

Telekanāls aktīvi darbojās "ASV aukstajā pilsoņu karā", taču tagad pat nav zināms, vai varam to saukt par aukstu.

… Ak jā. Tagad, kad pār trīsdesmit lielpilsētām Amerikā paceļas grautiņu dūmi, pār planētu varonīgi skan pirmā privātā kosmosa kuģa (tas gan taisīts pēc valsts pasūtījuma un par valsts līdzekļiem) signāli, mēs varam iztēloties, kā bijušā pasaules valdnieka teritorijā tālāk veidosies "mediju" un patiesās realitātes attiecības.

Pilnīgi iespējams, tāpat viss turpināsies. Lieta tāda, ka nemēdz būt ne īsts "pasaules gals", ne arī īsts happy end. Apokalipse nebūt ne vienmēr ir nāvējoša lieta. Var gadīties, ka tas ir tikai politiskā, ekonomiskā un, iespējams, arī bruņotā līdera pozīciju zudums. Tas ir tikai neveiksmīgo valsts daļu kritums savdabīgā "jaunattīstības pasaulē" (patlaban pa ASV klīst 40 miljoni bezdarbnieku, un klīst runas, ka tas vēl nav viss) ar visām no tā izrietošajām sociālajām sekām. Tā ir sabiedrības šķelšanās un valsts sadalīšanās nabadzīgās postapokaliptiskās teritorijās un bagātās izolētās oāzēs, kur startēs pat vēl krāšņākas raķetes. Vietām veselas pilsētas strēbs sojas putru, citur – uzņems galvu reibinošus grāvējus ar milzu budžetiem.

Vienkārši vairs nebūs Amerikas, kas reiz palaida "Space Shuttle" un ko varbūt vēl atceras CNN dibinātājs, 81 gadu vecais Tērners.

Var jau gan būt, ka neatceras arī – jau pirms pāris gadiem Tērners atzinās, ka viņu moka demence.

71
Tagi:
protesti, mediji, CNN, ASV
Pēc temata
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
MiG-29SMT

Sīrija saņēmusi Krievijas iznīcinātāju MiG-29 otro partiju

0
(atjaunots 17:44 04.06.2020)
MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs, paredzēts darbam pret visu tipu gaisa mērķiem vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai.

RĪGA, 4. jūnijs - Sputnik. Sīrijas armija saņēmusi no Krievijas pilnveidoto iznīcinātāju MiG-29 otro partiju, vēsta Krievjas vēstniecība Sīrijā savā lapā Twitter.

Lidmašīnas nodotas Sīrijai abu valstu militāri tehniskās sadarbības ietvaros, informēja diplomātiskā misija.

Diplomāti precizeja, ka Tuvo Austrumu valsts piloti jau sākuši lidojumus ar šiem iznīcinatājiem.

Laikā, kad Sīrijā sākās militārais konflikts, valsts Gaisa spēku bruņojumā bija vairāki desmiti MiG-29, to piegādes turpinājās kopš 80. gadu sāuma. Bez tam Krievijas Gaisa Kosmiskie spēki izmantoja vairākus MiG-29SMT operācijā pret teroristiem Arābu republikā.

MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs. Tas paredzēts visu tipu gaisa mērķu likvidācijai ar vadāmo raķešu un borta lielgabala palīdzību vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, brīvā telpā un zemes fonā, arī traucējumu apstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai ar nevadāmiem lādiņiem vizuālas redzamības apstākļos.

MiG-29 pirmo reizi pacēlās gaisā 1977. gadā. Piecus gadus vēlāk to saņēma Bruņotie spēki, zināmu laiku tas bija Krievijas Gaisa kara spēku galvenais iznīcinātājs. Patlaban lielākā daļa šo lidmašīnu GKS aizvietota pret jaunāka tipa mašīnām.

0
Tagi:
Sīrija, Krievija
Pēc temata
Nevajag kļūt nekaunīgiem: Krievijas Su-35 sastapušas ASV spiegu pēc visiem noteikumiem
Krievijas GKS iznīcinātāji un trieciennieki sacensībās "Aviadarts"
MiG-31 maksimālā ātrumā un augstumā: pārtveršana stratosfērā
Kādiem nolūkiem Krievijai tālā darbības rādiusa raķešu bumbvedēji Tu-22M3