Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis

Ukrainas "šausmīgā atriebība": ko zaudējusi Krievija

129
(atjaunots 16:22 06.08.2019)
Šaut sev pašam kājā jau sen ir ukraiņu nacionālā izprieca. Tiesa, Krievijai par to nav jāuztraucas.

No 1. augusta Ukraina ieviesusi kārtējos diskriminējošos pasākumus pret Krievijas precēm. Konkrēti – sākusi iekasēt īpašas nodevas par divām Krievijas izcelsmes precēm. Speciālā nodeva dīzeļdegvielai, kas piegādāta pa cauruļvadiem, pagaidām sasniegusi 3,75%, sašķidrinātajai gāzei – 1,75%, bet no 1.oktobra to plānots palielināt līdz 4,3%. Atbilstošo lēmumu 17.jūlijā pieņēma aizejošā Ukrainas valdība, taču pie tam tas jau ir saskaņots ar prezidenta Zeļenska administrāciju, raksta RIA Novosti autors Sergejs Ļevčenko.

 

Nepieciešamība pieņemt šo lēmumu pamatota ar likuma "Par ārējo ekonomisko darbību" pantu, kurā paredzēti atbildes soļi uz diskriminējošām un/vai nedraudzīgām citu valstu darbībām. Patiesībā tas ir tirdzniecības kara turpinājums, ko šogad atsācis Ukrainas Ministru kabinets.

Tūlīt jāpiebilst: diezin vai šie un citi šogad pieņemtie Ukrainas valdības lēmumi var nodarīt nopietnu kaitējumu Krievijas ekonomiskajām interesēm, toties Ukrainas uzņēmējus un pilsoņus pēc tirdzniecības kara jaunā pavērsiena neizbēgami gaida nopietnas sekas. To mērogs atkarīgs no Krievijas atbildes soļiem.

Ķēra smagi

Viss sākās ar to, ka 10. aprīlī Ukrainas Ministru kabinets bez jebkāda iemesla pieņēma lēmumu par to, ka tiek aizliegta 17 veidu preču ievešana no Krievijas. Preču saraksts ir haotisks – tajā bija iekļautas stikla burkas, vagonu rezerves daļas, formalīns un citas savstarpēji nesaistītas preces. Ukrainas statistika liecina, ka 2018. gadā visu šo preču imports Ukrainā no Krievijas kopumā sastādīja 34 miljonus dolāru – mazāk nekā 0,008% Krievijas eksporta, niecīgi maza daļa, mazāka nekā statistiskā kļūda.

Atskanēja pietiekami spēcīga atbilde. Jau 18. aprīlī Krievijas valdība pieņēma lēmumu par atbildes sankcijām, ar kurām:

- paplašināts preču saraksts, ko Krievijā aizliegts ievest no Ukrainas (gan Ukrainā ražotas, gan tranzītu);

- aizliegts ievest Ukrainā no Krievijas naftu un vairāku veidu naftas produktus;

- ieviests jauns ierobežojums, kas paredz: no 2019. gada 1. jūnija virkne degvielas un enerģētisko preču (ogles, gāze, degviela) tiks ievesta Ukrainā tikai ar speciālām atļaujām, ko izsniegs Krievijas Ekonomikas attīstības ministrija, tas ir, "manuālā režīmā".

Par neskatoties uz zaudējumiem, ko nesa aizliegums pārvadāt cauri Ukrainai tranzītā noteiktas preces, un zaudējumiem, kas saistīti ar vairāku enerģētikas preču ievešanas aizliegumu vai piegādes ierobežojumiem no Krievijas Ukrainai, tās zaudējumi pēc eksporta aizlieguma uz Krieviju sasniegs aptuveni 176 miljonus dolāru gadā (2018. gada dati).

"Par ko?"

Ko tur runāt – jau mēnesi pēc informācijas sniegšanas par šīm sankcijām pilnībā apstājās Hersonas mašīnbūves rūpnīca, savulaik – viens no lielākajiem kombainu ražotājiem Padomju Savienības laikā), lielus zaudējumus cieta citi lauksaimniecības tehnikas ražotāji Ukrainā, kuri lielā mērā bija orientēti uz Krievijas tirgu.

Kijevā, iepazinušies ar atbildes pasākumu sarakstu, nonāca pie tādos gadījumos neizbēgamā ukraiņu jautājuma "Par ko tad mūs?" Un nolēma, izmantojot toreiz vēl pēdējās dienas prezidenta krēslā sēdošā Porošenko terminoloģiju, "sadot agresoram pa zobiem" – ieviest vēl stigrākas sankcijas pret KF.

15. maijā valsts premjerministrs Groismans skaļi pasludināja, ka pieņemti veseli divi lēmumi par sankcijām. Vienā no tiem bija paredzēts aizliegt 77 preču un preču grupu ievešanu no Krievijas. Otrā – noteikt speciālas nodevas gandrīz visu veidu Krievijas produkcijai, kas nav iekļuvusi aizliegto sarakstā.

Tālāk sākās bremzēšana – lēmumi, par kuru pieņemšanu tika skaļi paziņots, ilgi netika publicēti.

Galu galā viens no tiem parādījās tikai 26. jūlijā. Otrs iegrima Lētā. Starp citu, ar tagadējo Ukrainas valsts pārvaldi tādas lietas gadās bieži.

Minētais lēmums paredzēja aizliegumu 77 Krievijā ražotu preču un preču grupu ievešanai no šī gada 1. jūlija. Sarakstā iekļuvušas visdažādākās preces – no minerālmēsliem līdz mašīnbūves produkcijai, no apģērbiem līdz finierim un cementam. Ņemot vērā Ukrainas valsts statistikas aģentūras datus, embargo kopumā plānots attiecināt uz precēm, kuru piegādes kopapjoms 2018.gadā sastādījis 512 miljonus dolāru. Nekas liels Krievijas kopējā preču eksporta (450 miljardi dolāru) fonā, taču šī tirdzniecības kara zalve ir 15 reizes lielāka nekā pirmā, ko Ukrainas valdība izšāva aprīlī.

Aizliegums lielā mērā skar minerālmēslu ievešanu no Krievijas – pērn to importa apjoms Ukrainā sastādīja 323 miljonus dolāru. Pārējās pozīcijas nav tik nozīmīgas.

Taču jāpiebilst, ka Krievijas ķīmiskās rūpniecības nozarei minerālmēslu importa embargo nopietnu kaitējumu nenodarīs. Pirmkārt, no Krievijas viedokļa apjoms nav liels. Otrkārt, minerālmēslu ražotāji Krievijā nepārprotami gatavojās kaut kam tamlīdzīgam un jau iepriekš spēra nepieciešamos soļus, formāli samazinot piegādes Ukrainai. Piemēram, 2018.gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, piegādes saruka 2,2 reizes.

Pie tam jāpiebilst, ka patlaban situācija Ukrainas tirgū ir tāda, ka vietējie ražotāji diezin vai spēs segt vairāk nekā pusi tā vajadzību – Ukraina bija liels minerālmēslu eksportētājs pirms vairākiem gadiem. Tātad Krievijā ražoto minerālmēslu importa aizliegums, domājams, novedīs pie cenu pieauguma un importa no citām valstīm.

Cenu pieaugums ir neizbēgams

Ukraina bažījās par Maskavas atbildi. Taču tā nesekoja, un Groismana kabinets, saņēmis jaunā prezidenta komandas piekrišanu, nolēma turpināt kaitināt lāci. Taču pat bez tiešas atbildes Ukraina riskē ar nepatikšanām.

Dīzeļdegviela no Krievijas 2019. gada pirmajā pusgadā aizpildīja 40% Ukrainas tirgus. Piegādes sastādīja 1,4 miljonus tonnu. Pie tam pārsvarā tās bija cauruļvadu piegādes, kam noteiktas īpašās nodevas – tās aizņem gandrīz trešo daļu tirgus. Lielākais degvielas piegādātājs, kas izmanto naftas produktu cauruļvadu - Wexler Group – jau ziņojis, ka piegādes pa to tiek pārtrauktas. Šī uzņēmuma piegādes aizņēma aptuveni 12% visa Ukrainas tirgus.

Pat gadījumā, ja piegādes pārtrauks tikai Wexler, tas nopietni ietekmēs tirgu Ukrainā – cenu pieaugums ir neizbēgams. Ja kompānijas piemēram sekos citi, situācija Ukrainas patērētājiem būs vēl sliktāka.

Arī ar sašķidrināto gāzi situācija ir bēdīga – pirmajā pusgadā tās piegādes no Krievijas sastādīja 318 tūkst. tonnu – 37% Ukrainas tirgus. Tiesa, uz lielāko daļu SDG speciālā nodeva nebija attiecināta. Vienlaikus prezidenta pārstāvis Ministru kabinetā Andrejs Geruss paskaidroja, ka 24.jūlijā valdība attiecinājusi speciālās nodevas uz visu veidu sašķidrināto ogļūdeņražu gāzi no Krievijas.

Paziņojums gan nav apstiprināts dokumentāli: ne 24. jūlijā aizritējušās valdības sēdes dienas kārtībā, ne Ministru kabineta dokumentu bāzē nav minēti nekādi grozījumi, kas būtu iekļauti agrākajā MK lēmumā. Taču tas nenozīmē, ka tie nevarētu parādīties pēkšņi, pat ar atpakaļejošu datumu.

Protams, šajā gadījumā tirgus reaģēs tāpat kā situācijā ar dīzeļdegvielu – cenas pieaugs.

Šaut sev pašam kājā jau sen ir ukraiņu nacionālā izprieca, taču Krievijai par to nav jāuztraucas.

129
Pēc temata
Interneta lietotājiem radušies jautājumi par Zeļenska neparasto uzvedību
Ukrainas sociālās politikas ministrs: ukraiņi pārāk daudz ēd
Zeļenskis paskaidroja atteikšanos braukt uz darbu ar velosipēdu
Pensiju reformas būtība Ukrainā: cilvēki vēl joprojām dzīvo pārāk ilgi
Radā ukraiņiem prognozē "katastrofu" Zeļenska partijas dēļ
Zeme no kosmosa, foto no arhīva

Kas notiek patiesībā globālā sasilšana vai atdzišana

25
(atjaunots 15:05 26.09.2020)
Zemes vēstures ritējumā ledus laikmetus pastāvīgi nomainījuši silta laika periodi.

Patlaban mēs dzīvojam tādā laikā starp ledus laikmetiem, tomēr planētas virsma sasilst ātrāk, nekā bija gaidāms. Vladislavs Strekopitovs portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā, kas pie tā vainojams un ko iesākt.

Te auksti, te karsti

Pirms simt gadiem darbā "Saules izstarojuma radīto termisko parādību matemātiskā teorija" serbu matemātiķis un ģeofiziķis Milutins Milankovičs formulēja hipotēzi: orbītas, rotācijas ass leņķa un precesijas parametru regulāru izmaiņu dēļ Zemes virsmu Saule sasilda dažādi. Rezultātā rodas apledojumi, ko nomaina siltāki periodi starp ledus laikmetiem. Tie ir tā saucamie Milankoviča cikli, uz kuru pamata tiek veidotas ilgtermiņa klimatiskās prognozes.

Реконструкция климатических изменений за последние 2000 лет на основе данных 11 различных исследований
Klimatisko izmaiņu rekonstrukcija pēdējo 2000 gadu laikā uz 11 dažādu pētījumu bāzes

Katram orbitālajam parametram ir savs cikls. Piemēram, ekscentricitāte: trajektorija, pa kuru Zeme griežas ap Sauli, no apļa pāriet pie eliptiskākas orbītas ik pēc 95, 125 un 400 000 gadiem. Planētas ass novirzās 3 grādu amplitūdā no ekliptikas – plaknes, kādā Zeme rotē ap Sauli – aptuveni ik pēc 41 tūkstoša gadu. Precesijas cikls – Zemes ass griešanās konusā kā žiroskopam – vidēji veido 26 tūkstošus gadu. Šajā laikā Zemes ass veic pilnu apli.

Visi šie faktori kopā demonstrē klimatisko ēru periodiskumu – 41 un 100 tūkstošus gadu. Pie tam, saskaņā ar Milankoviča aprēķiniem, Saules gaismas daudzuma starpība Ziemeļu puslodē sasniedz 20%.

Rādītāji neatbilst cikliem

Pleistocēna ērā – pirms 2,6 miljoniem – 11,7 tūkstošiem gadu – Zeme pārdzīvoja vairākus aukstuma periodus, kad ledāji klāja līdz 30% planētas virsmas un Ziemeļu puslodē sniedzās līdz 40. paralēlei.

График изменения температуры поверхности Земли с конца XIX века
Zemes virsmas temperatūras izmaiņu grafiks no XIX gs. beigām

Pēdējais ledāju maksimums bija vērojams aptuveni pirms 18 tūkstošiem gadu, bet tagad, saskaņā ar Milankoviča cikliem, turpinās holocēna starpleduslaikmetu posms, kas sācies aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu. Uz to norāda speciālisti, kas nepiekrīt hipotēzei par antropogēno ietekmi, kad sākas runas par globālo sasilšanu. Tomēr detalizēta modelēšana rāda: pašreizējie notikumi nekādi neatbilst dabiskajiem cikliem ne sava spēka, ne dinamikas ziņā.

Spriežot pēc gada vidējās temperatūras grafika, holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija sasniegts X-XIII gadsimtā. Toreiz temperatūra uz Zemes bija pat augstāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pēc tam sākās vispārēja lēna atdzišana.

Cilvēks izrādījies stiprāks par dabu

Saskaņā ar Milankoviča cikliem, tagad Zemei vajadzētu pakāpeniski atdzist, taču rūpniecības revolūcija XIX gs. beigās lauza dabiskās tendences. Patlaban gada vidējā temperatūra par 0,6-0,8 grādiem pēc Celsija skalas pārsniedz rādītājus, kas pieņemti par atskaites punktu 60.-90. gados. Galvenais iemesls – siltumnīcas gāzu, it īpaši – ogļraža dioksīda antropogēnie izmeši.

Potsdamas Klimata pārmaiņu pētījumu institūta līdzstrādnieki atzīmē: СО2 koncentrācija atmosfērā sasniegusi maksimālo rādītāju trīs miljonu gadu laikā. Pētījums rāda, ka vidējā temperatūra, kas nekad šajā periodā nav augusi virs diviem grādiem pēc Celsija skalas vairāk nekā pirmsindustriālajā periodā, jau tuvāko 50 gadu laikā šo slieksni var pārkāpt.

To pārliecinoši demonstrē dati, ko savos pārskatos publicē Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC), ko 1988. gadā nodibināja Pasaules meteoroloģiskā organizācija un ANO Apkārtējās vides programma.

Savā pēdējā, piektajā pārskatā IPCC par klimata pārmaiņām "AR5 Synthesis Report: Climate Change 2014" teikts: "Lai kādu reālistisku rādītāju planētas temperatūras jutīgumam pret siltuma līdzsvaru mēs izvēlētos, novērojamo izmaiņu iemesls var būt tikai oglekļa dioksīda uzkrāšanās atmosfērā."

Šo slēdzienu apstiprina arī globālo klimata modeļu analīzes rezultāti, ko projekta CMIP (Coupled Model Intercomparison Project) ietvaros īsteno Pasaules klimata pētījumu programmas (WCRP) Kopīgās modelēšanas darba grupa (WGCM). Modeļu eksperimenti CMIP3 un CMIP5 rāda, ka temperatūra manāmi pārsniedz dabiskās tendences kopš 70. gadu beigām.

Pauze globālajā sasilšanā

Tomēr laikā no 1998. līdz 2013. gadam klimatologi reģistrēja dīvainu parādību – neskatoties uz augošo oglekļa dioksīda saturu atmosfērā, temperatūras pieaugums it kā apstājās. To norādīja IPC speciālisti savā pārskatā 2014. gadā.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tiesa, pārskata autori bija piesardzīgi: "Pēdējo 15 gadu laikā Zemes virsmas globālā temperatūra demonstrē daudz zemāku augošo lineāro tendenci nekā ilgstošākā periodā – 30 un 60 gadu periodā."

Zinātnieki nevarēja saprast, kas notiek: novērojumi bija pretrunā visiem klimatiskajiem modeļiem. Globālās sasilšanas antropogēnā rakstura hipotēzes piekritēju un pretinieku strīdi iedegās ar jaunu spēku.

Taču 2013. gadā temperatūra no jauna cēlās, un klimatologi secināja: iespējams, tamlīdzīgas 15 gadu pauzes parādās ar zināmu periodiskumu aptuveni reizi 30 gados.

Okeāna loma

Globālo temperatūru stabilizācijas paradoksu oglekļa dioksīda satura atmosfērā pieauguma fonā vajadzēja skaidrot. Pretējā gadījumā uz vienkāršas ekstrapolācijas pamata būvētie prognožu modeļi vairs nebūs droši.

Zinātnieki no Lančžou universitātes (Ķīna) piedāvāja precizētu klimatisko modeli, ņemot vērā enerģijas sadali starp atmosfēru un okeānu. Noskaidrojās, ka sasilšanas šķietamās pauzes periodā Zeme joprojām sasilst, taču siltums uzkrājas Pasaules okeāna dzīlēs. Kad okeāna siltumietilpība sasniedz noteiktu līmeni, no jauna pieaug ūdens augšējo slāņu temperatūra – cikliskums ir saistīts ar šo faktoru.

Iepriekš zinātnieki pierādīja, ka ūdens cirkulācijas mazināšanās okeānā veicināja ledus laikmetu pagarināšanos pleistocēnā un pāreju (tā notika aptuveni pirms miljona gadu) no 41 tūkstoša gadu cikla pie 100 tūkstošu gadu Milankoviča cikla. Paleoklimatoloģijā tā pazīstama kā "simt tūkstošu gadu problēma".

Milankoviča cikliem ir nozīme ne tikai ģeoloģijā un klimatoloģijā. Piemēram, nesen antropologi no Viskonsinas universitātes konstatēja, ka šie cikli simtiem tūkstošus gadu noteikuši seno cilvēku dzīves vietu nomaiņas periodiskumu, ieskaitot mūsu senču izklīšanu aiz Āfrikas robežām – uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģionu, kas sākās pirms 125 tūkstošiem gadu – šajos reģionos izveidojās mitrs subtropiskais klimats.

25
Tagi:
klimata pārmaiņas
Militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšana Ukrainā

"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju

24
(atjaunots 13:15 26.09.2020)
Kopīgi desanti, taktiskās mācības, iepazīšanās ar NATO tehniku: Ukrainas kareivjus un oficierus jau vairākas dienas trenē viņu sabiedrotie no Lielbritānijas un ASV.

Kijeva apgalvo, ka tā esot atbilde uz Krievijas mācībām "Kaukāzs 2020". Par to, kā Rietumu instruktori pūlas pacelt Ukrainas Bruņoto spēku līmeni, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Britu desants

Manevru "Apvienotās pūles 2020" pirmais posms sākās ar britu un ukraiņu karavīru izsēšanos Nikolajevskas apgabalā. Karalisko Bruņoto spēku 16. desanta trieciena brigādes kaujinieki ieradās ar kara transporta lidmašīnām C-130 Hercules.

Pēc tam virs poligona atvērās UBS desanta trieciena vienību izpletņi – kareivji ieradās kara transporta lidmašīnās Il-76MD un An-26. Izsēdušies un pagrozījušies, abu valstu kareivji devās uz pulcēšanās vietām, pa ceļam izspēlējot dažādus mācību uzdevumus.

© Sputnik / Стрингер
Fregates "Getman Sagaidačnij" apmeklētāji Ukrainas JKS kuģu demonstrēšanas laikā Neatkarības dienas ietvaros

UBS Ģenerālštābs konstatēja, ka Ukrainas teritorijā pirmo reizi notiek tāda formāta mācības, bet to mērķis – "uzdevumu praktiska izpilde daudznacionālā vidē atbilstoši NATO standartiem un procedūrām, partnervalstu bruņoto spēku vienību savietojamības līmeņa celšana".

Savukārt briti atzīmēja, ka šie manevri ir lielākā desanta operācija pēdējo gadu desmitu laikā. Tajā piedalījās vairāk nekā 450 kareivji ar brigādes ģenerāli vadībā. "Apvienotajās pūlēs" iesaistīti 12 tūkstoši karavīru, 700 militārās tehnikas vienības, padomnieki un novērotāji no NATO valstīm.

Vienlaikus Ļvovas apgabalā aizritēja "Rapid Trident 2020" – Ukrainas, ASV, Kanādas, Vācijas un Polijas vienību mācības, kopā aptuveni četri tūkstoši "durkļu".

Amerikāņi pat nogādāja Ukrainā vairākus konvertoplānus Bell V-22 Osprey, no kuriem pirmo reizi desantējās vietējie speciālo uzdevumu vienības karavīri bez izpletņiem. Dažādu valstu kareivji apguva cīņas iemaņas pilsētas apstākļos, pētīja taktiskās medicīnas jautājumus, dalījās pieredzē un kārtoja kopīgās sadzīves jautājumus.

Novērot Krieviju

Kijeva piešķir milzu nozīmi šiem manevriem – to atklāšanas pasākumā piedalījās prezidents Vladimirs Zeļenskis. Viņš ilgi runāja par Ukrainas armijas pāreju pie Rietumu standartiem un nosauca valsts iestāšanos NATO par stratēģisko mērķi. Tomēr Ziemeļatlantijas alianse nesteidzas un izmanto kopīgās mācības, lai iztaustītu Krievijas aizsardzību. Piemēram, nedēļas sākumā, pašā manevru karstumā Melnās jūras gaisa telpā bija papilnam NATO lidmašīnu. Gaisā vienlaikus atradās līdz astoņas izlūkošanas lidmašīnas. Iepriekš šomēnes amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji vairākkārt izspēlēja uzbrukumus objektiem Krimā no Ukrainas gaisa telpas.

Arī briti neatpaliek. Augustā aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs starptautisko programmu Ukrainas Jūras kara spēku apmācībām. Jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēju darbu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti, ka kopīgās mācības ir tikai iegansts citu mērķu sasniegšanai.

Piemēram, Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins uzskata, ka briti mēģina sarūpēt sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai izlūkotu Krievijas krastu.

Septembra vidū netālu no Krimas tika fiksēts Karaliskās flotes izlūku kuģis Enterprise, kam uzstādītas daudzstaru eholotes un buksējamie detektori informācijas vākšanai.

Novazāts scenārijs

Poligonā Ļvovas apgabalā NATO pārstāvji apmāca Ukrainas kareivjus no 2014. gada. 2016. gada 12. februārī ārvalstu instruktori noslēdza UBS pirmās vienības – kādas mehanizētās brigādes kājnieku bataljona – mācības.

No 2016. gada 15. februāra līdz 17. jūlijam ar diviem ukraiņu bataljoniem pēc rotācijas principa strādāja instruktoru grupa no ASV Bruņoto spēku 3. bataljona 15. kājnieku pulka. No 2018. gada vasaras Javoras poligonā strādāja instruktori no ASV Nacionālās gvardes 278. bruņu kavalērijas pulka, savukārt pērnā gada maijā viņus nomainīja 130 kareivji no 101. gaisa desanta divīzijas 2. brigādes taktiskās grupas "Strike".

© Sputnik / Стрингер
ASV karavīri Ukrainas militārpersonu sagatavošanas apakšvienību rotācijas laikā

Mācībās Javoras poligonā pabijuši aptuveni 10 tūkstoši ukraiņu kareivju. Viņiem māca taktiku, artilērijas izlūkošanu, tanku manevrus, kara policijas darba īpatnības, loģistiku, medicīniskās palīdzības sniegšanu. Šeit kaujinieki apgūst darbu ar amerikāņu prettanku raķešu kompleksiem Javelin. Iegūtās iemaņas tiek noslīpētas daudzajās starptautiskajās mācībās. Pērn Ukrainā aizritēja Rapid Trident, Sea Breeze, Riverain, Warrior Watcher un virkne citu mācību. Šogad UBS dalībai NATO manevros Kijeva no valsts budžeta piešķīra 2,55 miljonus dolāru.

Neviens īpaši necenšas slēpt šo soļu Krievijai nedraudzīgo raksturu. Lielākoties mācību scenāriji ir gluži primitīvi: kaut kāda "agresorvalsts" "destabilizē situāciju" Ukrainā un mēģina to "okupēt". Sabiedroto valstu apvienotais grupējums "organizē aizsardzību" un "atbrīvo ieņemtās teritorijas".

Acīmredzot scenārijs varētu būt citāds, ja to autori kaut paretam uzklausītu Krievijas oficiālos paziņojumus un salīdzinātu iedomas ar realitāti, kurā neviens neplāno nekādus uzbrukumus Ukrainai.

24
Tagi:
NATO, armija, Ukraina
Temats:
NATO austrumu flangā
Finanses, foto no arhīva

Baltkrievijas pensijas salīdzināja ar pensijām Latvijā, Krievijā un Polijā

0
(atjaunots 11:39 27.09.2020)
Noskaidrojies, ka pensiju izmaksas kaimiņvalstīs, saskaņā ar aktuālākajiem datiem, atšķiras vairākas reizes.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Vidējās vecuma pensijas apmērs Austrumeiropas kaimiņvalstīs būtiski atšķiras, noskaidroja Baltkrievijas portālā Finance.tut.by žurnālisti.

Baltkrievijā vidējais vecuma pensijas apmērs jūlijā sastādīja 472,9 Baltkrievijas rubļu, vēsta portāls ar atsauci uz republikas Nacionālās statistikas komitejas datiem. Tas ir apmēram 156 eiro. Tiek atzīmēts, ka no 1. jūlija darba pensijas tika indeksētas par 6%.

Krievijā, saskaņā ar izdevuma datiem, nestrādājošo pensionāru pensija vidēji sastāda 16 492 rubļus, tas ir nedaudz virs 182 eiro. Nākamgad pensijas Krievijā tiks indeksētas par 6,3%, un izmaksa pieaugs līdz 17 443 rubļiem (193 eiro).

Latvijā šī gada otrajā ceturksnī, saskaņā ar mediju informāciju, vidējais vecuma pensijas apmērs sastādīja 363 eiro. Tuvākā pensiju izmaksu indeksācija ir ieplānota uz 1. oktobri.

Lietuvā vidējā vecuma pensija šobrīd sastāda 377 eiro, vēsta izdevums. Pēdējo reizi Lietuvas varasiestādes pacēla pensijas janvārī aptuveni par 30 eiro.

Ukrainā vidējās vecuma pensijas apmērs ir vienāds ar 3414 grivnām, atzīmē izdevums, tie ir gandrīz 104 eiro. Pēdējā pensiju paaugstināšana notika maijā vidēji par 240 grivnām (8 eiro).

Polijā vidējā vecuma pensija sasniedz 2482 zlotus jeb 545 eiro. Nākamā gada martā varasiestādes grasās indeksēt izmaksas par 3,84%. Tad vidējās pensijas apmērs sastādīs 2577 zlotus, kas ir ekvivalents 565 eiro.

0
Tagi:
pensija, Baltkrievija, Polija, Krievija, Baltija
Pēc temata
Valsts kļūda: cilvēks ar invaliditāti aizstāvēja tiesības uz pensiju Augstākajā tiesā
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Šī gada pensiju indeksācija Latvijā: kam un kādā apmērā
Bankas slēgtas, pensionāriem parādu dēļ atslēdz televizorus un telefonus