NATO karavīri Ādažu bāzē. Foto no arhīva

Dodas cīņā kunga prātā. alkohols noved postā amerikāņu karavīrus

148
(atjaunots 15:45 30.07.2019)
Aprīlī ASV izdevums Military Times informēja, ka starp profesijām, kas lieto lielāko daudzumu alkohola, Savienotajās Valstīs pirmo vietu ieņēmuši karavīri.

RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik. Pagājušajā nedēļā ASV speciālo operāciju komandieri atsauca no Irākas elitāro "jūras kotiku" – ASV JKS speciālo uzdevumu vienības karavīru – vadu. Saskaņā ar ABC News datiem, lēmums pieņemts alkohola dēļ. Telekanālam izdevies noskaidrot, ka aptuveni 20 karavīri regulāri lietojuši alkoholu karadarbības zonā, lai arī tas kategoriski aizliegts. Viņu dienesta biedri to zinājuši, taču klusējuši. Galu galā vienība atgriezīsies bāzē Sandiego, bet karot dosies citi. Par šo un citiem alkoholisma gadījumiem amerikāņu karavīru rindās portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.

Dzer visvairāk

Aprīlī ASV izdevums Military Times informēja, ka starp profesijām, kas lieto lielāko daudzumu alkohola, Savienotajās Valstīs pirmo vietu ieņēmuši karavīri. Vidēji viņi iedzeršanai velta 130 dienas gadā, apsteidzot ogļračus un celtniekus, kuri šim nolūkam atvēl 112 un 106 dienas gadā atbilstoši. Organizācija, kas veica pētījumu, atzīmēja, ka laikā no 2013. līdz 2017. gadam "dzeršanas" laiks vidēji pieaudzis par 34%. Ar katru gadu aizvien lielāks skaits karavīru lieto alkoholu pārlieku lielā daudzumā.

2018. gada jūlijā kompānija "Rand Corporation" publicēja sava pētījuma rezultātus: aptuveni 30% amerikāņu karavīru pārāk daudz dzer. Par lielākajiem dzērājiem atzīti jūras kājnieki. Otrajā vietā – JKS, trešajā – Krasta apsardze. Nereti alkohols noved pie dažādiem incidentiem.

2017. gadā Japānā dislocētajiem ASV karavīriem tika aizliegta alkohola lietošana. Aizliegts pirkt un lietot spirtotos dzērienus gan bāzēs, gan aiz to robežām.

Ierobežojumi tika ieviesti pēc incidenta, kura rezultātā jūras kājnieks automašīnā pieļāva letālu avāriju Okinavas provincē – viņš izbrauca pie luksofora sarkanā signāla un ietriecās nelielā furgonā, kura vadītājs mira notikuma vietā. Jūras kājnieks tika nogādāts policijas iecirknī. Analīzes norādīja, ka viņš ir spēcīga alkohola reibuma stāvoklī. Tas nav pirmais "dzēruma" CSN Okinavā. 2016. gadā Japānas policija aizturēja ASV karavīru par bīstamu braukšanu reibumā. 27 gadus vecais jūras kājnieku seržants no Kadena bāzes vainu neatzina, taču analīzes izrādījās pozitīvas. Mēnesi iepriekš nāvējošu avāriju izraisīja amerikāņu kareive – viņa sēdās pie stūres pēc ballītes, iebrauca pretējās kustības joslā un sadurās ar divām automašīnām. Gāja bojā vairāki vietējie iedzīvotāji.

2018. gada februārī ASV karavīri Japānā bija iesaistīti narkotiku tirdzniecības lietā. ASV KJS 7.flotes pārstāvji, kas dislocēta Jokosukas bāzē uz dienvidiem no Tokijas, paskaidroja: izmeklēšana tika ierosināta pēc tam, kad kļuva zināms: vairāki matroži lietojuši un izplatījuši narkotikas.

Amerikāņu avīze The Wall Street Journal, atsaucoties uz avotiem JKS, ziņoja, ka vismaz 12 jūrnieki Japānā tiek turēti aizdomās par LSD extasy un citu narkotiku iegādi, pārdošanu un lietošanu. Daži no viņiem dienēja uz aviācijas bāzes atomkuģa "Ronald Reagan".

Kodolžvingulis

Amerikāņu karavīri lieto alkoholu arī dzimtenē. Piemēram, maijā divi kareivji tika pieķerti alkohola lietošanā Frensisa E.Vorrena GKS bāzē Vaijomingā. Starp citu, jāpiebilst, ka šajā bāzē nebūt neglabājas kaut kādi kājauti – tur ir īsti kodolieroči. Karavīri veic starpkontinentālo ballistisko raķešu "Minuteman 3" tehnisko apkalpošanu.

Šis ir jau otrais incidents minētajā bāzē kopš gada sākuma, kas saistīts ar aizliegtu vielu lietošanu karavīru vidū. 2018. gada maijā vadība atklāja te veselu narkotiku tirdzniecības tīklu. Vairāk nekā ducis kareivju, kuru pienākumos ietilpa kodolraķešu apsardze, lietoja un izplatīja LSD, kokaīnu, extasy un marihuānu. ASV GKS informācija liecina, ka viens no Frensisa E.Vorrena GKS bāzes darbiniekiem publicējis Facebook fotogrāfiju, kas atmaskoja gan viņu pašu, gan dienesta biedrus. Izmeklēšana beidzās ar kara tribunālu un citiem disciplināriem sodiem.

Lietuvas karogs
© Sputnik / Александр Липовец

2013. gada decembrī alkoholisma dēļ cieta pats ASV kodolraķešu spēku komandieris ģenerālis Maikls Kerijs. Viņš atlaists par "uzticības zaudēšanu" pēc brauciena uz Krieviju – uz kopīgām mācībām. Mediji stāstīja, ka ģenerālis dzēris visu komandējuma laiku un nodzēries tiktāl, ka nav spējis nostāvēt bez palīdzības. Tā paša gada pavasarī par dzeršanu un seksuālu vaļību atvaļināts ASV Bruņoto spēku Āfrikā komandieris Ralfs Beikers.

2018. gada oktobrī dienesta pakāpi zaudēja ASV Jūras kājnieku korpusa pulkvedis Džeimss Šnelle, ASV militārā kontingenta komandieris Austrālijā. Žurnālisti noskaidroja, ka 30. septembrī virsnieks pavadījis nakti striptīza bārā, kur nonācis stipra reibuma stāvoklī. Pēc tam viņš sēdies pie stūres, taču tālu nav ticis – par to parūpējās vietējā policija.

Bēda sabiedrotajiem

Amerikāņu kareivju izdarības reibumā NATO bloka valstīs jau sen kļuvušas par ierastu lietu. 2017. gada 19. jūnija naktī kara policijas patruļa Viļņas centrā aizturēja ASV armijas virsnieku, kurš nokārtoja "mazo vajadzību" tieši pie Lietuvas Iekšlietu ministrijas ēkas. 2016. gada aprīlī divi amerikāņu kareivji Kauņā norāva Lietuvas karogu no prokuratūras ēkas un noķengājuši to. Lietuvas mediji vēsta, ka policija ieteikusi nekomentēt šo incidentu un neiekļaut oficiālajos pārskatos.

2018. gada aprīlī septiņi amerikāņu kareivji tika aizturēti Rumānijā par kautiņu dzērumā ar naktskluba apsargiem. Kareivji mēģināja pamest iestādi, neapmaksājot rēķinu, tāpēc izcēlās konflikts. Policisti, ieradušies notikuma vietā, centās saukt satrakotos kareivju pie kārtības, taču tie nikni pretojās. Galu galā amerikāņi tika nogādāti policijas iecirknī. Pieciem huligāniem piespriests sods par sabiedriskās kārtības pārkāpumiem. Vēlāk noskaidrojās, ka trīs kautiņa dalībnieki ir virsnieki.

148
Pēc temata
"Piedzēries apčurāja vitrīnas": NATO kareivji izklaidējas Baltijā
NATO pilliņā, jeb Kā piedzērušie "ziemeļu atlanti" aizsargā Baltiju
Igaunijā NATO karavīrs ar granātmetēju uzrāpās uz pieminekļa kritušajiem kareivjiem
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

71
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

71
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

61
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

61
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Tiešraide. Uzvaras 76. gadadienai veltītā militārā parāde Sarkanajā laukumā

0
Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai veltītās militārās parādes Sarkanajā laukumā tiešraide.
0