Zviedru aktīviste Grēta Tūnberga uzstājas akcijā Piektdienas nākotnei Berlīnē 2019. gada 19. jūlijā.

Nosaukti "galvenie Zemes ienaidnieki". Simtiem miljonu ienaidnieku

116
(atjaunots 12:02 26.09.2019)
Jautājums jau karājas gaisā, taču vēl nav izskanējis: kā panākt, lai patriekt no politiskās dzīves cilvēkus ar nepareizu dzīves pieredzi un tiesības pieņemt lēmumus nodot jauniešiem.

Demokrātija pasludināta par ienaidnieku. Izklausās dīvaini, taču tādu viedokli pauž viens no autoritatīvākajiem attīstītās pasaules izdevumiem – Foreign Policy, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Materiāls "Demokrātija – planētais galvenais ienaidnieks" ir veltīts gigantiskajai idejiskajai plaisai attīstītajās valstīs starp jauniešiem un vecākajām paaudzēm.

Diskusijas formālais iegansts – reakcija uz zviedru meitenes – ekoloģiskās aktīvistes Grētas Tūnbergas neseno vizīti Lielbritānijā. Viņa cīnās ar globālajām klimata pārmaiņām (agrāk pazīstamas kā globālā sasilšana) un aicināja uzklausīt zinātniekus un – pats galvenais – jaunāko paaudzi, kam rīt, iespējams, vispār nebūs nekādas nākotnes.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Izdevums vēsta, ka Grēta demonstrē dziļo atšķirību starp jauno un vecāko paaudzi politikas aspektā: tiem, kam ir iespēja rīkoties, un tiem, kam lemts saskarties ar bezdarbības sekām.

Jo tālāk, jo vairāk jaunie un vecie atgādina divas dažādas ciltis. Starpība vislabāk manāma klimata pārmaiņu jautājumā. Nesenās aptaujas Lielbritānijā demonstrē, ka "gandrīz puse jauniešu 18-24 gadu vecuma grupā par mūsdienu galveno problēmu uzskata globālo sasilšanu". Toties starp pilsoņiem vecumā virs 65 gadiem tam piekrīt aptuveni piektā daļa respondentu.

Izdevums uzstāda sabiedrībai diagnozi: "Vecākās paaudzes vienkārši nedomā par jaunāko interesēm." taču patiesībā, uzsvēra raksta autors, iemesls nav meklējams ne vienaldzībā, ne arī izglītības līmenī – par 65 gadiem vecāki pilsoņi patlaban ir tikpat izglītoti kā par 24 gadiem jaunāki pilsoņi. Problēma slēpjas viņu dzīves pieredzē, kas liecina: "klimata globālās pārmaiņas" nenes neko dramatisku. Savas nepareizās pieredzes dēļ viņi vienkārši nespēj aptvert, cik nopietns ir stāvoklis. Taču klimats nevar gaidīt, kamēr tagadējie jaunieši novecos. Tas var neatgriezeniski mainīties jau tagad. Ko tādā gadījumā darīt?

Jautājums jau karājas gaisā, taču vēl nav izskanējis (saprotamu iemeslu dēļ), taču tas ir nojaušams: kā panākt, lai patriektu pie visiem velniem no politiskās dzīves cilvēkus ar nepareizu dzīves pieredzi un tiesības pieņemt lēmumus nodot jauniešiem.

Dažas nianses šajā kontekstā gribētos uzsvērt.

Patiesībā galveno plaisu starp attīstītās pasaules "veco" un "jauno" paaudzi nebūt nerada ekoloģija. Vienkārši cilvēki brieduma gados nevēlas būt nabagi. Tas ir, runājot Foreign Policy vārdiem, vecākā paaudze nevēlas atzīt, ka gaišā nākotne nozīmē "mazāk gaļas, mazākas mājas un mazāk automašīnu".

Jāsaprot, ka mediju kavalērijas uzbrukuma mērķis nav kaut kāda vecuma kategorija, bet gan vesels sociālais slānis – vecā labā vidējā klase, kas pieradusi pie savas mājas, mašīnas (vai divām) un iksestdienas gājieniem uz steak house.

Ar tāda pieticīga uzplaukuma solījumiem vidējo klasi aicināja balsot par atbilstošiem politiķiem un – katram gadījumam – atbalstīt iebrukumus dažādās nepareizās pasaules valstīs.

Tagad aktuālie jautājumi nepārprotami mainās: nākotnē, ko ieplānojuši mediju telpas kontrolpaketes īpašnieki, nav vispārēju personīgo māju, mašīnu un steiku ēšanas. Mēs jau rakstījām, ka nākotne modernāko utopiju variantā drīzāk atgādina stingu "militāro komunismu", nevis uzplaukumu 50. gadu stilā.

Nelieli dzīvoklīši "cilvēkpūžņos", nevis atsevišķas mājas; nelieli elektrokāri un sabiedriskais transports, nevis personīgie "benzīna rijēji"; un, protams, zaļās jūras spirulīnas ar sojas biezeni, nevis izšķērdīgie steiki.

Tāpēc pilsoņi, kam nelielā gadu skaita dēļ nav ne pašiem savu kapitālu, ne arī dzīves pieredzes, jaunajā koncepcijā ir labāki, nekā pilsoņi ar pārāk garu (tātad – nepareizu) dzīves pieredzi. Attīstīto valstu jaunā paaudze jau ir gatava lepni pieņemt nākotnē vīdošo ekonomisko nabadzību.

...Tas viss liecina par vienkāršu lietu.

Tie, kas 60. gadu beigās baidījās no pārapdzīvotības (bailes pārvērtās par dzimstības krīzi, ko pārdzīvojam pašlaik),

kas 70. un 80. gados baidījās no kodolkara (bailes vienkārši izsīka, lai arī kodolarsenāli nav pazuduši_.

kas 90. un 2000. gados baidījās no ozona cauruma (starp citu, kur tas ir?).

- tagad vairs nav īsti piemēroti, lai baidītos tālāk.

Tātad nozīme, kāda viņu viedoklim reiz bija lēmumu pieņēmēju acīs, ir jāsamazina.

Problēmu rada tas, ka iepriekšminētās dzimstības krīzes dēļ attīstītajās valstīs šo "nederīgās pieredzes" īpašnieku (lasi: vecākās paaudzes pārstāvju) proporcija ir pārāk liela. Jau tagad viņu skaits sniedzas simtos miljonu, turklāt viņiem ir īpašumi un kapitāli, atšķirībā no jaunajiem pilsoņiem, kam tik vien ir kā lapas sociālajos tīklos.

Un nav ne mazākās skaidrības kā progresīvā viedokļa nesējiem tagad tikt ar viņiem galā.

116
Gāzes krātuves Hjūstonā, foto no arhīva

Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG

13
(atjaunots 16:27 09.07.2020)
Cenu krituma dēļ Eiropā, kas tika uzskatīta par tradicionālu amerikāņu SGD "izgāztuvi", tā izrādījusies nepieprasīta. Tagad tā vietā, lai pārdotu uz ārzemēm, degvielu iesūknē rezervuāros un krātuvēs.

Gāzes cenas Eiropā un Āzijā ir sasniegušas daudzu gadu minimumu. To, ka pirkt Amerikas SDG nav nekādas jēgas, atzinuši pat ASV Enerģētikas ministrijā. Klienti atteikušies no vairāk nekā simts vasarai ieplānotājām piegādēm. Rezultātā eksports nokrita par 63,6%. Kādēļ okeāna otrā krasta gāze izrādījās nevienam nevajadzīga, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā, ko publicēja portāls RIA Novosti.

Cenas nokrita

Pērn dabasgāzes neto eksports ASV sasniedza 54,7 miljardus kubikmetru – par 20,7 miljardiem vairāk, nekā 2018. gadā. Saskaņā ar Cheniere Energy, lielākā SDG ražotāja, datiem, pirmajā ceturksnī pārdošanas apjoms pasaules tirgū sasniedza 100 miljonus tonnu – par 10 miljoniem vairāk, nekā 2019. gadā. Izaugsmi nodrošināja pārsvarā amerikāņi.

Plāni bija ambiciozi: 2020. gadā – 67,2 miljardi kubikmetru, 2021. gadā – 79,5. Šos rādītājus janvārī paziņoja ASV Enerģētikas ministrijas Enerģētiskās informācijas pārvalde (EIA). Taču jau ir skaidrs, ka nekas no tā nenotiks.

Piedāvājuma palielinājums siltās ziemas un koronavīrusa pandēmijas dēļ ierobežotā pieprasījuma fonā apgāza gāzes tirgus Eiropā un Āzijā. Tā, vidējā cena TTF Nīderlandes habā Eiropā gada pirmajos četros mēnešos nokrita divas reizes, salīdzinot ar analoģisko periodu 2019. gadā, tūlītējās piegādes uz Japānu samazinājās par 44%.

Jau aprīlī Amerikas SDG eksports uz Eiropu kļuva ekonomiski nelietderīgs. Lielas Eiropas un Āzijas kompānijas atcēla jūnijam-jūlijam ieplānotos līgumus.

Saskaņā ar Bloomberg datiem, iekraušanas apjomi ASV SDG rūpnīcās aprīlī samazinājušies gandrīz par 30%. Maijā eksports saruka vairāk nekā par trešdaļu – tostarp koronavīrusa ierobežojumu dēļ.

Ekonomiski nedzīvotspējīgs

ASV Enerģētikas ministrijas Enerģētiskās informācijas pārvaldes jūnija prognoze ir visnotaļ pesimistiska. Eiropas un Āzijas pircēji atteikušies no 110 SDG partijām: 70 ir atceltas jūnijā-jūlijā un 40 – augustā. Gāzes piegādes Amerikas jūras terminālos ir samazinājušās vairāk nekā divas reizes kopš marta beigām – no rekordlielā rādītāja 277 miljoni kubikmetru dienā.

"Zemās dabasgāzes un SDG tūlītējās cenas Eiropā un Āzijā novājināja ASV eksporta ekonomisko dzīvotspēju, kurš ir ārkārtīgi jutīgs pret cenām," konstatē EIA analītiķi.

Pēc viņu vērtējumiem, no ASV jūnijā uz Eiropu un Āziju nosūtīja vidēji 101 kubikmetru dienā, savukārt jūlijā un augustā būs 62 miljoni. Tas ir ne vairāk par 25% eksporta potenciāla.

Turpinās kristies

Apstiprinājās ekspertu brīdinājumi, ka no amerikāņu gāzes klienti turpinās atteikties vismaz līdz vasaras beigām: nākotnes līgumu cenas ASV pārsniedz Eiropas cenas līdz pat septembrim.

Sešas Amerikas SDG rūpnīcas, kas janvārī-aprīlī strādāja uz savu iespēju robežām, maijā samazināja slodzi līdz 65% jaudas. Jau jūlija sākumā būs 50% un pat mazāk, teikts Platts Analytics jūnija pārskatā.

"Tā kā cenas priekšrocības ir praktiski zudušas, atteikšanās no Amerikas piegādēm bija tikai laika jautājums," konstatēja Amerikas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra eksperts Nikoss Cafoss.

Igors Juškovs, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis, skaidro, ka šobrīd pircēji ir gatavi samaksāt par Amerikas SDG tik maz, ka tas nesegs pat operāciju tēriņus par sašķidrināšanu un transportēšanu. Galvenais cietušais ir pirmais un lielākais Amerikas termināls Sabine Pass: jaudas pirka augsto cenu fonā, taču ekspluatācijas uzsākšanas brīdī 2016. gadā situācija mainījās. Kopš tā laika rūpnīca ģenerē vienus vienīgus zaudējumus.

Saskaņā ar Enerģētikas ministrijas informāciju, SDG eksports no ASV 2020. gada pirmo četru mēnešu garumā sastādīja vidēji 218 miljonus kubikmetru diennaktī, taču kritās par 15% laika posmā no aprīļa līdz maijam. EIA gaida, ka piegādes sāks pieaugt jau septembrī, jo dabasgāzes pieprasījums pasaulē pakāpeniski atjaunojas.

Nogrims gāzē

Tiesa, lielākās investīciju bankas nav tik optimistiskas. Analītiķi skaidro, ka pasaulē ir izveidojušies milzīgi degvielas krājumi. SDG starptautiskā tirdzniecība sabruka, slēdzot svarīgus noieta kanālus amerikāņu slānekļa tirgotājiem. Un tā kā nafta atkal ir sadārdzinājusies līdz 40 dolāriem par barelu, naftas ražotāji ir atsākuši ieguvi un blakusprodukta kārtā izlaiž tirgū daudz lētas gāzes.

Tankeris gāzes pārvadāšanai, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Cenu krituma dēļ Eiropā, kura tika uzskatīta, kā atzīmē BofA Securities analītiķi, par tradicionālu amerikāņu SGD "izgāztuvi", tā izrādījusies nepieprasīta. Tagad tā vietā, lai pārdotu uz ārzemēm, degvielu iesūknē rezervuāros un krātuvēs.

Saskaņā ar Goldman Sachs aprēķiniem, eksporta atcelšanas dēļ Amerikas krājumi palielināsies par 21,52 miljardiem kubikmetru. Jau gandrīz par trešdaļu ir pārsniegt līmenis, kurš tika reģistrēts pirms gada, un par 18% - piecu gadu vidējais rādītājs. Oktobrī valsts iespējas uzglabāt gāzi varētu tikt izsmeltas, kas novedīs pie rekordliela SDG ieguves un ražošanas samazinājuma.

13
Tagi:
Eiropa, gāze, ASV
Pēc temata
Polija parakstījusi līgumu par SDG piegādi no ASV. Līguma termiņš – 24 gadi
ASV enerģētikas ministrs ir pārliecināts: Baltijai ir jāpiemaksā par "neatkarību"
Latvija gatava glabāt Inčukalnā SDG no ASV, taču piegāžu nav
Eksperts: Lietuva tikai izliekas, ka saņem SDG no Savienotajām Valstīm
Avīzes, foto no arhīva

Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas

27
(atjaunots 00:51 09.07.2020)
Starptautiskā ziņu aģentūra iepazīstināja ar pētījumu "Astoņkājis 2.0. Koronavīruss Krievijā", kas veltīts KF tēlam Rietumu (un ne tikai) medijos.

Šoreiz pētnieku uzmanības centrā ir pandēmija, un izskatīti ne tikai G7, bet arī Ķīnas populārākie mediji, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Papildinājums iznācis visai veiksmīgs, jo statistika par Ķīnas medijiem nodrošinājusi negaidītu fonu pasaules ainai, ko translē rietumvalstu izdevumi.

Kopumā "Astoņkājis 2.0" nekādus lielos pārsteigumus nesagādāja: Rietumu mediji izmanto Covid-19 kā vēl vienu informatīvo ieganstu Krievijai naidīgās propagandas turpināšanai.

Neapšaubāms līderis šajā ziņā ir amerikāņi – 58% publikāciju par pētāmo tēmu piecos nozīmīgākajos (auditorijas aptvēruma ziņā) amerikāņu medijos bija negatīvs tonis. Tiem seko vācu mediji, kuros šis rādītājs sasniedzis 44%, kanādieši – 41% un briti – 38%. Toties pārējās G7 valstīs negatīvais noskaņojums ir manāmi zemāks: Japānā – 33%, Itālijā – 28%, Francijā – pat 21%.

Tiesa, ar pozitīvo toni īsti labi nav – tas sasniedz 1-5%. Izņēmums ir tikai Itālija, kur veseli 9% rakstu, kuros pieminēta Krievija un koronavīruss, demonstrē pozitīvu toni. Domājams, palīdzība, ko Krievija sniedza itāļiem cīņā ar epidēmiju (tika nosūtīti medicīniskie resursi un mediķi) nodrošināja medijos lielāku daļu labvēlīgu publikāciju.

Tomēr šajos datos daudz interesantāks šķiet cits aspekts: tie uzskatāmi demonstrē aktuālākās ģeopolitiskās tendences. No vienas puses, anglosakši (gan Vecajā, gan Jaunajā pasaulē) joprojām ir pret Krieviju vērstā uzbrukuma avangardā. Taču no otras puses, viņi nepārprotami zaudē pat tuvāko sabiedroto atbalstu, kuri cenšas izvēlēties neitrālāku pieeju un neaizrauties ar rusofobiju. Loģiski vien ir: laiki ir mainījušies, un nu jau vairs nav 2014. gads.

Vienlaikus dati atklāj cik grūtā stāvoklī nonākusi Vācija. Vadošo mediju aktīvā Krievijai naidīgā pozīcija ir pretrunā valsts politiskajai līnijai – Berlīne ne tikai virza uz priekšu un aizstāv ar KF uzsāktos kopīgos projektus, bet arī konsekventi atbrīvojas no daļējai okupācijai līdzīgās atkarības no ASV. Tomēr medijos saglabājas tendence: populārākie izdevumi bez ierunām pakļaujas nevis nacionālajām interesēm, bet gan valdonim Vašingtonā.

No Krievijai naidīgajā un ar koronavīrusu saistītajā propagandā izmantoto konkrēto tēmu viedokļa jāsaka, ka tās neizceļas ar īpašu oriģinalitāti: tā vai citādi izskan viens no abiem sen dzirdētajiem motīviem: Krievija kārtējo reizi iet bojā, kā nekad agrāk, un rada milzu draudus visai pasaulei.

Cita starpā tiek kritizēta gan vispārējā situācija valstī, gan valsts veselības aprūpes sistēmas stāvoklis, gan Krievijas valdības soļi cīņā ar Covid-19, līdz ar pareģojumiem, ka situācija atkal karājoties mata galā un kuru katru brīdi var sabrukt. No visas planētas milzīgā apdraudējuma viedokļa nekas jauns tāpat nav izgudrots: Maskavai pārsvarā tiek pārmesta pandēmijai veltīta dezinformācijas kampaņa, kas nolaižas pat līdz apgalvojumiem par to, ka Krievija viltīgi iedveš cilvēcei priekšstatu: rokas mazgāt nav jēgas.

Protams, Ķīnas medijos problēma tiek atspoguļota pavisam citādi, un runa pat nav par 20% pozitīvu rakstu par Krieviju koronavīrusa apkarošanas kontekstā. Galvenā īpatnība ir tēmai veltīto rakstu skaits. Pētījuma periodā – no marta līdz jūnijam – 5 lielākajos Ķīnas mediju resursos bija publicēti vairāk nekā 1200 materiāli par cīņu pret epidēmiju Krievijā. salīdzinājumam: šajā pašā laika posmā minimāls skaits rakstu nācis klajā Kanādā – 238 materiāli, bet pārējo sešu valstu rādītāji svārstās no 371 (Itālija) līdz 470 (Japāna). Amerikāņi ar saviem 428 rakstiem ieņem 5. vietu sarakstā.

Tātad trīs mēnešu laikā par tēmu "Koronavīruss Krievijā" Ķīnas mediji publicējuši trīskārt vairāk materiālu nekā šķietami spēcīgie amerikāņu mediji. Turklāt jāatgādina, ka 80% rakstu Ķīnā bija neitrāli informatīvi, tātad runa pārsvarā ir vienkārši par ziņām.

Būtu kļūdaini uzskatīt, ka kolosālā starpība skaidrojama ar īpašu Ķīnas interesi par Krieviju. Domājams, viss ir daudz banālāk: runa ir par vadošo Ķīnas mediju apjomīgāko darbu un augstāku efektivitāti – tie pārstrādā daudz lielāku informācijas plūsmu nekā viņu kolēģi-konkurenti Rietumos.

Faktiski tas apstiprina Rietumu bažas par līdera vietas zaudējumu informācijas jomā. Protams, viņi piepūšas kā vardes, lai pasniegtu ziņu auditorijai, taču patiesībā tam nav pamata.

Reiz Rietumi radīja plašsaziņas līdzekļus to modernajā interpretācijā un kļuva par neapšaubāmu līderi un atdarināšanas cienīgu paraugu. Vārda brīvība un informācijas izplatība bija viens no to galvenajiem trumpjiem cīņā pret ideoloģiskajiem un ģeopolitiskajiem pretiniekiem, ko tie sekmīgi izmantoja.

Tomēr tagad mēs vērojam augošu krīzi sistēmā, kas vēl nesen šķita pavisam stabila.

Jo tālāk, jo grūtāk Rietumu medijiem ir konkurēt ar "nebrīvās pasaules" – gan Ķīnas, gan Krievijas medijiem. Var pēc sirds patikas smieties par paniku, ko amerikāņu un eiropiešu politiķi ceļ par "Kremļa taustekļiem", tomēr RT un Sputnik patiešām aizvien biežāk sociālajos tīklos gūst lielāku atsauksmi, nekā pazīstamākie un ietekmīgākie ziņu resursi Eiropā. Procesu pietiekami daiļrunīgi atspoguļo arī ziņu skaits: vairāk nekā 1200 ziņas Ķīnas medijos pret nepilniem 450 – amerikāņu medijos par vienu vienīgu tēmu, turklāt gana šauru un ne īpaši aktuālu šajās valstīs.

Rietumu mediji aizvien sliktāk (salīdzinājumā ar augošajiem konkurentiem) pilda savu galveno funkciju – akumulē un sniedz auditorijai maksimāli plašu un daudzveidīgu informāciju. Tas attiecas gan uz materiālu saturu, gan pasniegšanas veidu.

Jā, pagaidām Rietumu mediji vēl tiek uzskatīti par "brīvāko, godīgāko un profesionālāko presi", tomēr te nu ir tāpat kā ar karaļa tērpu no pasakas – vienā jaukā brīdī apgalvojumi vairs nelīdz.

27
Tagi:
Sputnik, RT, Rietumi, vārda brīvība, mediji
Latvijā audzētās ogas, foto no arhīva

Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz

0
(atjaunots 17:13 09.07.2020)
Jaunā zemnieku saimniecību un tirdzniecības tīklu sadarbības memoranda mērķis ir palīdzēt vietējiem dārzeņiem un augļiem paaugstināt piedāvāto preču apjomu vietējos veikalos, taču patērētājs vienalga beigu beigās vadās pēc cenas; risinājums ir.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Latvijas fermeri un tirdzniecības tīkli vienojās veltīt vairāk uzmanības tam, lai veikalu plauktos būtu vairāk vietējo ogu, dārzeņu un augļu. Šāda iecere ir nosprausta speciālā memorandā, kuru pirmdien, 6. jūlijā, parakstīja nozares pārstāvji, kā arī Zemkopības ministrija, vēsta TV3

Labumu no šādas pieejas ir jāgūst gan zemniekiem, gan gala patērētājiem.

"(Cilvēki varēs) saņemt kvalitatīvu Latvijas produktu ikdienā savām vajadzībām, kvalitatīvu, atbilstošu visām prasībām. Un, no otras puses, lai arī stiprinātu Latvijas vietējo ražotāju pārliecību un iespējas ražot kvalitatīvu produkciju, piegādāt viņu Latvijas tirgos," pastāstīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

"Lauksaimniekiem būs stabilitātes sajūta, viņi zinās, ka viņu produkciju ņems. Jo tas jau tomēr ir ilgtermiņa process, zemniekam ir jārēķinās ar to, cik viņam ir jāražo, cik varēs pārdot. Un arī patērētājiem būs garantija, ka viņi pirks kvalitatīvu produkciju," piebilda Lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs.

Iniciatīvu atbalstīja arī tirdzniecības tīkli. Jau šobrīd tie ir pamanījuši, ka liela daļa iedzīvotāju vēlas pirkt vietējo produkciju, taču ne visi veikali spēj to nodrošināt, jo ir nepietiekama sadarbība ar ražotājiem.

"Šis memorands ir tieši laikā un vietā. Tas ir nepārprotams signāls, ka sezonas laikā prioritāte ir Latvijas dārzeņi, ogas un augļi. Un tam būtu jādominē gandrīz visos mazumtirdzniecības veikalos. To arī vēlas pircējs," uzskata Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš uzskata, ka, lai arī sezonā Latvijas lauksaimnieki spēs saražot pietiekami daudz vietējās produkcijas, lai nodrošinātu veikalus, lielāka pieprasījuma gadījumā tiem nāksies tikt galā ar veselu virkni izaicinājumu – tie ir gan kvalitātes nodrošināšana, gan spēja piegādāt produkciju ar konkrētu biežumu.

"Un trešais arī cena. Jo šobrīd, kā rāda pēdējie pētījumi, ka cilvēki arvien vairāk orientējas uz cenu un mazāk ir nacionālpatriotiski.

Pēdējos gados mazāk izvēlas Latvijas produktu neatkarīgi no cenas. Savukārt cenas princips joprojām ir ļoti spēcīgs un ir pat pieaudzis," atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Tādēļ tirgotāji vēlētos PVN samazinājumu ne tikai Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, bet arī citiem pārtikas produktiem. Tad iedzīvotāji spētu atļauties iegādāties kvalitatīvus produktus un palīdzētu vietējiem ražotājiem pārdot savu produkciju lielākā apjomā.

0
Tagi:
Zemkopības ministrija, veikals, Latvijas prece
Pēc temata
Dārzeņi ar atlaidi un stikla taras pieņemšana: kā tauta spējusi ietekmēt varu Latvijā
Latvijā ievērojami sadārdzinājušies dārzeņi un kartupeļi
Dārzeņi Latvijā kļūs dārgāki, bet augļi Latvijas iedzīvotājiem jau sen nav pa kabatai
Latvijā var atkal palielināt PVN vietējiem dārzeņiem un augļiem