Maskava, Kijevas stacijas apkārtne. Foto no arhīva

Noskaidrojies, kam Krievijai nāktos samaksāt

71
(atjaunots 14:02 28.07.2019)
Kompensācijas un reparācijas no Krievijas pieprasa jau gadu desmitiem. Neteiksim, ka uzstājīgi, taču regulāri. Nāksies organizēt reparāciju pieteikumu auditu.

Sāksim ar ziņām. ASV vēršas plašumā publiska diskusija par reparāciju izmaksām melnādainajiem iedzīvotājiem – par verdzības gadiem. Jūnijā par šo jautājumu pirmo reizi sākās debates Kongresā. Izskanējusi summa – no 200 līdz 500 miljardi dolāru, ko vajadzētu atvēlēt "izglītības un ekonomiskajiem projektiem" ar mērķi sponsorēt tumšādaino minoritāti, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Progresīvie aktīvisti iniciatīvu atbalsta. Piemēram, Los Angeles Times nesenajā materiālā verdzība ASV pielīdzināta ebreju genocīdam nacistiskajā Vācijā. Autors atgādināja: pēc kara, kad sākās diskusija par kompensācijām, atradās liels skaits idejas pretinieku, pat Izraēlā. Izdzīvojušie un viņu pēcnācēoji izgāja protesta demonstrācijās – viņi apgalvoja, ka genocīdu nav iespējams apmaksāt ar naudu. Taču vēlāk troksnis norimās, un līdz 1990. gadam Vācija samaksāja Izraēlai aptuveni 40 miljardus dolāru.

"Mums ir jāierosina Kongresam atbalstīt likumu par reparācijām, citādi mūsu konfrontācija ar pagātni padziļināsies un nesīs savus augļus," noslēgumā apgalvoja autors.

Idejas pretinieki ASV skaidro, ka tamlīdzīga taisnīguma atjaunošana ir netaisnīga. Pirmkārt, verdzība beigusies pirms pusotra gadsimta, tātad tagad nav runa par pašiem vergiem vai viņu bērniem, par ne par mazmazbērniem, bet gan – labākajā gadījumā – par mazmazmazmazbērniem. Otrkārt, Amerikas Konfederatīvo Štatu iedzīvotāju skaits Pilsoņu kara sākumā tikai mazliet pārsniedza deviņus miljonus cilvēku, kuru vidū tikai 317 tūkstoši bija vergu īpašnieki. Savukārt reparācijas tagadējiem 35-40 miljoniem afroamerikāņu ierosināts maksāt no federālā budžeta, ko piepilda nodokļu maksātāji.

Lielākā daļa šo nodokļu maksātāju nāk no ģimenēm, kurās nekad nav bijis neviena vergu īpašnieka, kuri nekad nav guvuši tiešus vai netiešus ienākumus no verdzības.

Vēl vairāk: no pašreizējiem 330 miljoniem ASV iedzīvotāju liela daļa ir imigrantu pēcteči, kuri ASV ieradušies pēc verdzības atcelšanas bez graša kabatā un veselām paaudzēm strādājuši kā nolādēti. Kāpēc par neliela cilvēku loka senajiem grēkiem tagad jāmaksā to cilvēku mazbērniem, kuri bieži paši bēga uz Ameriku, lai paglābtos no vajāšanas un genocīda?

Taču progresīvie aktīvisti iebildumus ignorē: viņu acīs taisnīgums ir ideāls, ko nedrīkst sarežģīt piezemēti fakti.

...Mums visā šajā diskusijā interesanta ir pati tendence – kā zināms, visas Rietumu tendences agri vai vēlu ieklīst Krievijā, tātad īstais laiks Krievijai saskaitīt pašai savus "cietušos vergus".

Pie tam kompensācijas un reparācijas no Krievijas pieprasa jau gadu desmitiem. Neteiksim, ka uzstājīgi, taču regulāri. Ja organizēt visu no ārvalstu amatpersonām izskanējušo reparāciju pieteikumu auditu, iznāks, ka Krievija ir parādā:

- Lietuvai — no 28 miljardiem eiro (pēc eksprezidenta Adamkus versijas);

- Latvijai — 300 miljardus (pēc speciālas komisijas aplēsēm – katram palikušajam Latvijas pilsonim iznāks apmēram desmit miljoni rubļu, mēs parēķinājām);

- Igaunijai — 1,2 miljardus eiro (pēc Tieslietu ministrijas komisijas aplēsēm, cipars nav galīgais);

- Polijai — pagaidām neizdodas konkretizēt summu. Valsts formulējusi konkrētas pretenzijas tikai Vācijai (tur summa ir zināma – 900 miljardi, tikai Berlīne negrib maksāt). Tomēr darbs Krievijas virzienā noteikti rit pilnā sparā.

Visbeidzot, pie apvāršņa vīd Ukraina, kur fantazē par summām aptuveni 900 miljardu apmērā.

Skaidrs, ka patlaban attiecībā pret Krieviju visām šīm spēlītēm ir anekdotes raksturs. To saprot pat Baltija, un mēs periodiski dzirdam no turienes visžēlīgo "sākumam pietiks ar vēsturiskās vainas atzīšanu un simbolisku kompensāciju – 1 eiro".

Tomēr laiki mainās. Jāpatur prātā banāla lieta: Krievijas radikālas novājināšanas (vai pašnovājināšanās, kas mūsu vēsturē gadās biežāk) gadījumā daudzmiljardu "gribeklīši" vairs nebūs nekādas anekdotes. Tie pārvērtīsies par konkrētiem "parādu piedziņas" scenārijiem. Arī scenāriju "kā mēs atbrīvosim Krieviju no tās bagātībām, kad tā neizbēgami sabruks" mūsu kaimiņi paklusām izstrādāja 90.gados. Tie nav nobāzti arhīvos. Pats galvenais – mums nav nekāda iemesla ķiķināt par sapņos iegrimušajiem ārzemniekiem. Arī pie mums ir pietiekami daudz pilsoņu, kuri neliekuļoti uzskata, ka valsts viņiem ir parādā lielu naudu.

Tāda pasaules uzskata īpašnieki ir daudzveidīgi kā jūras fauna. Viņu vidū ir gan mākslas darbinieki, kam Krievijas valstij jāmaksā miljoni par viņu organizēto sevis atmaskošanu. Gan ēdelīgā mediju klase, kas visiem spēkiem popularizē shēmu "valstij naidīga tendence + atkāpšanās maksa".

Pats klīniskākais variants – dīvainā "dzīvo PSRS pilsoņu" sekta, starp kuras dogmām ir arī doma par to, ka "visas Krievijas dzīles ir jāsadala pēc taisnības". Pēc tam apstulbušajiem sociālās palīdzības organizāciju pārstāvjiem izvirza prasības "izmaksāt 14 miljardus rubļu katram". Iespējams, jums nāk smiekli, taču Urālos "dzīvie pilsoņi" jau pārvērtušies par īstu problēmu. Šie miljardieri neatmaksā kredītus (daudzi viņu vidū ir problemātiski parādnieki), summas jau sniedzas miljonos.

Starp citu, ņemot vērā "pārliekās sakreditēšanās sprādziena" risku, par ko brīdina valdība, kompensāciju pieprasītāju loks var strauji pieaugt. Ja neticat, atsauciet atmiņā valūtas hipotekāro debitoru demonstrācijas, kuri sākumā noformēja kredītus eiro un dolāros, jo tur "procents ir zemāks", un priecājās par savu gudrību, bet pēc rubļa novājināšanās sāka zīmēt plakātus un pieprasīt no valsts kompensāciju par savu risku.

Visiem šiem cilvēkiem kopīga ir viena lieta: viņi grib saņemt naudu no Krievijas nevis par kādu paveiktu darbu, bet gan vienkārši tāpēc, ka Krievijas valsts esot slikta, noziedzīga un nekvalitatīva.

Protams, visi Krievijas viszinīgie kreditori apgalvo, ka gribot saņemt tikai to, ko viņiem nozaguši "ierēdņi un oligarhi" (vai tad kāds noliedz, ka nozagts ir daudz?).

Lieta tāda, ka, tiklīdz sākas konkrēta runa, prasības tiek izvirzītas nevis kādiem "žuļikiem un zagļiem", bet valstij, kuras budžetu ar nodokļiem pilda strādājošie. Tas izskatās paradoksāli, taču paradoksu viegli izlīdzina loģisks arguments: "valsts ir slikta un sapuvusi, tā ļāvusi mani apzagt, tātad lai maksā". Kā redzam, loģika ir tāda pati, kā Amerikā: taisnīgums ir svēta lieta, nevajag to apgrūtināt ar konkrētiem argumentiem.

Ne velti visi kompensāciju "gribeklīši" nikni un bez liekām runām noraida ideju par to, ka valsts nav nekāda ienaidnieku orda, kas okupējusi sabiedrību, - valsts aug no sabiedrības un atspoguļo to.

Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā valstij patiešām šo to nāksies paveikt. Tai jāpārliecina lielākā daļa savu pilsoņu par to, ka viņi nav valsts upuri, viņi ir tās līdzautori. Ka viņu ikdienas pienākums ir censties uzlabot savu valsti.

Ka taisnīgums nemēdz būt vienkāršs.

Protams, tāda pieeja nenoraida pagātnes un tagadnes netaisnības. Toties tai ir nākotne.

71
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

71
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

71
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva

Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

217
(atjaunots 16:15 29.06.2020)
Amerikāņu mediji konstatējuši kaut ko tādu, kam Vašingtonu vajadzētu šokēt vairāk nekā dzīvība uz Marsa vai ziedoši dārzi uz Jupitera.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg apgalvo, ka vācu politiskā elite atradusi nacionālo pašcieņu – tikai tā skaidrojamas ziņas par to, ka Vācijas valdībā top dokuments, kas satur sankcijas pret ASV – tās jāpieņem gadījumā, ja Vašingtona izlems ieviest "ellīgas sankcijas" pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aģentūra stāsta: "Vācija gatavo atbildes triecienu Savienotajām Valstīm gadījumā, ja prezidents Donalds Tramps īstenos savus draudus iznīcināt gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" ar papildu sankcijām. Divi vācu ierēdņi, kam zināms diskusiju saturs, apgalvo, ka Merkeles valdība izvērtē iespējas piespiest pieņemt koordinētas darbības Eiropas Savienības līmenī. Vācijas Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši Bloomberg rīcībā norāda: amerikāņu jaunās sankcijas var smagi skart daudz lielāku (nekā agrāk) skaitu vācu un eiropiešu kompāniju un pat valsts aģentūru."

Amerikāņu žurnālistu materiālu vajadzētu mazliet precizēt. Pirmkārt, likumprojekta versija par jaunajām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas patlaban tiek izskatīta Kongresā, neparedz sankcijas pret ES valsts struktūrām, Krievijas gāzes pircējiem vai projekta kreditoriem. Vācu pozīcijas kritiķi varētu norādīt uz šo aspektu, lai pierādītu, ka Bloomberg žurnālisti ir sarunājušies ar ASV naidīgi noskaņotiem vācu politiķiem, vai secināt, ka Merkeles valdībā sēž paranoiķi ar ļoti negatīvu viedokli par ASV, kuri nelasa atbilstošos likumprojektus par sankcijām. Tādi argumenti nav piemēroti mūsdienu politiskajai realitātei vismaz tāpēc, ka ASV jau vairākkārt demonstrējušas savas spējas spert trakākos soļus burtiski piecu minūšu laikā, tātad jau savlaicīgi jābūt gataviem, ka tas varētu notikt. Savukārt "paranojas" aspektā var piedāvāt mazliet konspiroloģisku, tomēr visnotaļ reālistisku versiju – vācu amatpersonas varēja ar nodomu "nopludināt" saviem kontaktiem Bloomberg informāciju par vācu pretpasākumiem – vienkārši tāpēc, lai senatoriem un kongresmeņiem neienāktu prātā ideja pieņemt stingrākas sankcijas tieši pirms balsojuma.

Jāpiebilst arī tas, ka no vāciešu puses jau izskanējuši divi dažādi viedokļi jautājumā par atbildi ASV. No vienas puses, Ekonomikas ministrijas preses sekretāre paziņoja Bloomberg, ka viņai nekas nav zināms par tāda veida pasākumu izstrādi, no otras puses, jau 17. jūnijā Bundestāgā notika kompetentās komitejas slēgtā sēde, kuras ietvaros tika apspriestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", un, atzīmēja amerikāņu medijs, pēc sēdes komitejas priekšsēdētājs paziņojis, ka Vācijas valdība aicināta sniegt labi izvērtētu kolektīvu atbildi ASV darbībām, ko komiteja atzinusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Ievērības cienīgs fakts: gan deputātu viedoklī, gan augstu stāvošu (taču vārdā nenosauktu) ierēdņu vērtējumā, uz ko atsaucas Bloomberg, vīd neparasts aspekts: iespējamos atbildes soļus plānots spert ne tikai Vācijas līmenī, bet gan Eiropas Savienības līmenī. Tas būs sarežģīts, taču aizraujošs process ar tālejošām sekām, ja vien to izdosies dabūt gatavu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Liet tāda, ka no 16. jūnija Vācija ieņem Eiropas Padomes "prezidenta" vietu, un šis statuss tradicionāli dāvā nopietnas priekšrocības valstij, kas vēlas iekļaut kaut kādu jaunu elementu Eiropas politiskajā dienas kārtībā. Vēl vairāk, pati Angela Merkele patlaban nostādīta stāvoklī, kurā jebkāda vājuma izpausme attiecībās ar Vašingtonu tiks uztverta ļoti sāpīgi no iekšpolitikas viedokļa: Donalds Tramps maksimāli publiskā formā izteicis prasību samaksāt viņam triljonu dolāru – Vācija it kā ir parādā par aizsardzību, ko saņem no ASV. Ja šai atklātajai šantāžai (koronavīrusa un ar to saistītās krīzes fonā ES vēl tikai amerikāņu prezidenta trūkst ar viņa draudiem) pievienot arī tarifu šantāžu un faktu, ka Baltais nams aktīvi pretojas ES centieniem piespiest amerikāņu interneta kompānijas, piemēram, Amazon un Google maksāt nodokļus no ES saņemtajiem ienākumiem, iznāk, ka apstākļi lielam, vērienīgam un principiālam Vašingtonas un Briseles konfliktam jau ir radīti, un "sprāgt" var kuru katru brīdi.

Vācu politiķi vēl nav iemācījušies runāt ar ASV tikpat stingri, kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izstrādājis koncepciju par Eiropas militāro neatkarību no ASV un ES pārvēršanu par patstāvīgu pasaules ģeopolitikas polu daudzpolu pasaulē. Tomēr Berlīne jau ir iemācījusies atrast interesantus ieganstus, lai paplašinātu savu neatkarību un pretošanos amerikāņu spiedienam. Piemēram, ar mērķi pamatot nepieciešamību importēt Krievijas gāzi tiek izmantoti argumenti, kas saistīti ar nepieciešamību būvēt "zaļo ekonomiku", bet dabasgāze ir daudz drošāka no ekoloģijas viedokļa salīdzinājumā ar oglēm – tas ir zinātnisks fakts. Politiskās un pat ekonomiskās neatkarības pamatošanai arī parādījušies interesanti argumenti.

Britu izdevums The Guardian, atsaucoties uz neseno Vācijas kancleres interviju, pavēstīja: "Angela Merkele brīdināja, ka pasaule vairs nevar par pašsaprotamu domu uztvert to, ka ASV vēl aizvien vēlas kļūt par pasaules līderi, un tai vajadzētu atbilstoši koriģēt savas prioritātes."

Iznāk ļoti skaisti un mazliet ironiski: nepakļaušanās amerikāņu "gribulīšiem" tiek pamatota nevis ar centieniem izkļūt brīvībā, bet gan ar to, ka reiz ASV bija labs hegemons, taču tagad ik kā vairs pat nevēlas spēlēt šo lomu, tātad slogs būs jānes kādam citam. Būs interesanti pavērot oficiālās amerikāņu propagandas atbildi.

Tomēr galu galā nozīme ir nevis aizbildinājumiem un attaisnojumiem, bet reālām darbībām un reāliem gāzes kubikmetriem, kam tomēr ir izredzes sasniegt Vāciju pa "Ziemeļu straumi 2".

217
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

0
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

0
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu