Aleksandrs Filejs

Fileja lieta: kāpēc apsūdzībai nāksies sagrozīt vēsturi un izdomāt genocīdu

106
(atjaunots 14:09 26.07.2019)
Aleksandrs Filejs savā publikācijā attaisnoja un slavēja notikumu, kuru Latvijas Krimināllikums, stingri runājot, neaizliedz attaisnot un slavēt.

Valsts drošības dienests (VDD) sācis kriminālprocesu pret Latvijas Krievu savienības valdes locekli Aleksandru Fileju. Process iesākts pēc Latvijas Krimināllikuma 74. panta, kurš nosoda genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu. Maksimālais pantā paredzētais sods ir pieci gadi cietumsoda.

Sarkanā diena kalendārā

Kas tieši tiek inkriminēts Aleksandram Filejam? Savā Facebook lapā viņš uzrakstīja publikāciju, kurā apsveica lasītājus kārtējā Sarkanās armijas ienākšanas gadadienā Latvijas teritorijā. Atgādināšu, ka tas notika 1940. gada 17. jūnijā.

Publikāciju pamanīja partijas "Jaunā Vienotība" loceklis Dmitrijs Golubevs un uzrakstīja iesniegumu VDD.

Fileja publikācija ir gara, nocitēšu izvēlētās vietas:

"Visus, kas šo dienu atzīmē, sveicu svētkos (…) Tieši pirms 79 gadiem Latvijā, kura bija ieslīkusi diktatora režīmā, kurš tika būvēts uz nežēlīga nacionālisma principiem, tika ievests ierobežots Sarkanās armijas kontingents. Šis akts noveda pie drīzas padomju varas iestāšanās.

Un kaut vai kāds iedomājās pretoties? Visi topošie nacisti akurāti un tālredzīgi paslēpās iepriekš sagatavotos stūros. Aizsardzības ministrs Balodis operatīvi un kaut kā pārāk sasteigti atbruņoja aizsargu militarizēto organizāciju. Ulmanis kautrīgi pacēla ķepiņas gaisā un palūdz audienci Maskavā, kurā prasīja par Šveices patvēruma piešķiršanu sev (…).

Un Latvijai nekas īsti nebija iebilstams pret kļūšanu par PSR. Strādnieku kustība bija jaudīga un izvērsta. (…) Visa Latvijas armija, kura zvērēja uzticību "vadonim", uzreiz pievienojās SZSA rindām. Bez kautrēšanās un bez satraukuma. Latvijas ierēdņi sāka izmisīgu zem paklāja cīņu par piekļuvi varas mehānismiem (…).

1940. gada vasara daudziem tūkstošiem cilvēku atnesa ilgi gaidīto atbrīvojumu no neciešamā latifundijas apspiešanas. Sevišķi nelieliem trūcīgiem zemniekiem, nebrīvajiem nodarbinātajiem un strādniekiem bez pajumtes, kā arī studentiem, kuri piespiedu kārtā devās uz mežistrādi un kūdras ieguvēm. Tādēļ šis datums ir jāciena un jāgodina (…)."

Attaisnoja to, ko attaisnot ir aizliegts

Lūk arī viss "noziegums", kuru pastrādāja Filejs. Interesanti, kā VDD grasās pierādīt viņa vainu?

Sarkanās armijas daļu ienākšana Latvijas teritorijā nav nedz genocīda akts, nedz noziegums pret cilvēci, nedz kara noziegums. Šie trīs punkti vispār, kā saka, ir pilnībā garām. Kaut kā, ar čīkstoņu, var pievilkt karaspēku ievešanu "noziegumam pret mieru".

Taču arī tas ir visnotaļ apšaubāmi. Par noziegumu pret mieru pieņemts uzskatīt agresīva kara plānošanu, rosināšanu un īstenošanu, pārkāpjot starptautiskas vienošanās. Sarkanās armijas kontingents ienāca Latvijā uz Savstarpējās palīdzības līguma pamata, kurš tika noslēgts starp Padomju Savienību un Latviju 1939. gada oktobrī.

Jā, PSRS izdarīja politisku spiedienu, būtībā tika izteikts ultimāts ar valdības atkāpšanās prasību. Tie ir vispārzināmi fakti, būtu muļķīgi tos censties apstrīdēt. Taču šie fakti nesecina, ka tika pastrādāts noziegums pret mieru.

Iznāk, ka Aleksandrs Filejs savā publikācijā attaisnoja un slavēja notikumu, kuru Latvijas Krimināllikums, stingri runājot, neaizliedz attaisnot un slavēt.

Tā kā neko konkrētu Filejam nevar izvirzīt, es jau kopumā nojaušu, kā tiks veidota apsūdzība. Uzrakstīs, ka PSRS ieveda karaspēkus un okupēja Latviju ar mērķi īstenot latviešu tautas genocīdu, vai arī kaut ko tamlīdzīgu. Un, redz, publikācijas autors attaisno un slavē šo izdomāto "genocīdu". Juridiska krāpšanās, kura balstās uz vēstures falsificēšanas, taču Filejam un viņa advokātam ir jābūt gatavam šādam variantam.

Nemeklē smilšu graudu svešā acī

Labākā aizsardzība ir uzbrukšana. Kādēļ lai neizmantotu situāciju ar krimināllietas uzsākšanu tam, lai, rupji runājot, iestumtu pretinieka seju paša mēslos? Piemēram, atgādināt par toreizējo Latvijas līderu ciešāko sadarbību ar padomju specdienestiem. Apklusināšanai – daži fragmenti no Pāvela Sudoplatova grāmatas: "Slepenā kara un diplomātijas dažādās dienas. 1941. gads". Atgādināšu, ka Sudoplatovs ir leģendārais NKVD ģenerālis, kuram, izņemot pārējo, nācies pastrādāt arī "Latvijas virzienā".

"Diez vai mums izdotos tik ātri panākt savstarpēju saprašanos, ja visi Baltijas valstu vadītāji Ulmanis, Smetona, Urbšis un Petss, sevišķi latviešu vadība – Balodis, Munters, Ulmanis – nebūtu ar mums slepenās uzticīgās attiecībās. Viņus vienmēr uzņēma Kremlī augstākajā līmenī kā visdārgākos viesus, veltīja paaugstinātu uzmanību, viņu priekšā, kā saka, taisīja reveransus."

"Mēs varējām atļauties vienoties ar viņiem par mūsu karaspēku izvietošanu, par jaunu valdību, par kārtējiem kompromisiem,  jo viņi pat nekaunējās pieņemt no mūsu rezidentūras un no pilnvarotajām personām naudu. Tas viss apstiprinām ar arhīva dokumentiem."

"Mūsu pozīcijas Latvijā bijušas daudz stiprākas, nekā citās Baltijas republikās. (…) Ar mums aktīvi sadarbojās Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters, Latvijas militārais ministrs Jānis Balodis. Tāpat mēs uzturējām uzticamas slepenas attiecības ar Latvijas prezidentu Kārli Ulmani, nesenā Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa otrās pakāpes tēvoci, izrādot viņam vērā ņemamu finanšu atbalstu. Šiem mērķiem NKVD rezidentam Rīgā I. Čičajevam bija speciāls finanšu kantoris Rīgā."

"Munters loloja sapni vadīt Latvijas valsti PSRS sastāvā. Tieši es veicu pārrunas ar viņu."

"Balodim tika piemērots Sarkanās armijas ģenerāļa statuss. Viņš uzstājās par militāro sadarbību ar Padomju Savienību un bija noskaņots pret aizsargiem – militarizētām fašistu organizācijām, kuras savulaik izveidoja Ulmanis (…) Tieši Balodim pieder aizsargu vienību atbruņošanas nopelns 1940. gadā."

Šīsdienas Latvijas likumdošanas ziņā, viss toreizējo Latvijas līderu trijnieks garantēti nonāktu "spiegošanas" panta kriminālvajāšanā…

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

106
Pēc temata
Pew Research Center: Baltijas valstīs vērojamas spēcīgas ksenofobijas izpausmes
Muzeja "Ebreji Latvijā" direktors: Cukuram nav vietas Brāļu kapos
Cilvēki aizsargmaskās Ženēvas ielās, foto no arhīva

Eiropa noskaidrojusi, kas vainojams tās problēmās

59
(atjaunots 21:15 06.03.2021)
Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis.

Uzstājoties Eiropas Parlamenta īpašās komitejas sanāksmē, kas analizē ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels apsūdzēja Krieviju dezinformācijas kampaņā. Viņa ieskatā tās mērķis esot nomelnot Eiropas Savienības demokrātiju un vājināt starptautisko sadarbību. Plašāk par situāciju stāsta Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Eiropa ir slēgta: varasiestādes sper ārkārtas soļus. Vai vakcīna neglābj?
Ruptly / instagram.com/vkikilias / lv.wikipedia.org / New Media Department of Nowon-Gu District Office, Seoul

Borels norādīja, cik bīstama ir nepatiesa vai maldīga informācija nerimstošās pandēmijas apstākļos. "Mēs redzējām, kā prokremliskie kanāli apgalvoja, ka masku valkāšana ir bezjēdzīga, vai arī karsēja balsis pret lokdaunu," viņš paziņoja. Tagad, pēc diplomāta domām, pirmajā plānā iznāk Maskavas vakcīnu diplomātija, kura, no vienas puses, cenšas diskreditēt Rietumu preparātus un to ražotājus, bet no otras – liela un aktīvi virza savas vakcīnas.

Ierēdņa raizes var saprast. Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis. Somijā ir ieviests ārkārtējais režīms. Čehijā pasaulē visaugstākā saslimstības līmeņa dēļ iedzīvotājiem ir aizliegts pamest mītnes rajonus. Arī Itālijā ir pastiprināti ierobežojumi.

Eiropas iedzīvotāji, kurus jau teju gadu moka ar dažādiem aizliegumiem un mājsēdi, arvien sliktāk uztver varas argumentus, ka tas viss notiek viņu pašu labā. Masveida protesti pārņēmuši gandrīz visu kontinentu.

Sputnik V
© Sputnik / Виталий Тимкив

Situācija ir tik sarežģīta, ka Eiropas saliedētība sabrūk acu priekšā. Čehija vērsās pie Krievijas ar lūgumu par "Sputnik V" piegādēm, un tā ir valsts prezidenta un premjerministra saskaņotā nostāja. Slovākija devās vēl tālāk un sekoja Ungārijas, Serbijas un citu valstu pēdās, proti, paātrinātā kārtā reģistrējusi Krievijas preparātu, negaidot Eiropas regulatora atzinību. Poļi, kuriem epidemioloģiskā situācija tāpat ir sarežģīta, pie Krievijas griezties nevar objektīvu iemeslu dēļ, tāpēc viņi sāka pārrunas ar Ķīnu par Covid-19 vakcīnas iegādi.

Situācija arvien vairāk atgādina to, kas notika pirms gada, kad Eiropas Savienība demonstrēja savu nevarību ārkārtas situācijā un tās dalībvalstis bija spiestas patstāvīgi tikt galā ar savām problēmām.

Atšķirība ir tāda — un tas patiešām ir svarīgi — ka tolaik izraisījās globāla mēroga force majeure. Tā gaitā noskaidrojās, ka Brisele pēc būtības ir rīcībnespējīga situācijā, kad ir nepieciešama operatīva reakcija ārkārtas apstākļos. Eiropai tas, bez šaubām, sagādāja nepatīkamu pārsteigumu, taču tolaik ES nevarīgumu varēja vismaz izskaidrot ar problēmas plašo mērogu un pēkšņo parādīšanos.

Tagad situācija ir citāda.

Kad pagaisa pandēmijas pēkšņuma efekts, Eiropas Savienība sarosījās, jo kļuva pieprasīts tas, kas vienmēr tiek uzskatīts par tās stiprajām pusēm: stratēģiskā plānošana, sarežģīto procesu organizēšana, līdzekļu akumulācija un sadale. Visās nesenajās Eiropas valstu darbībās, sākot ar grandiozo ekonomikas atjaunošanas plānu, varēja saskatīt augstprātīgu solījumu parādīt pārējai pasaulei, kā jācīnās ar šāda veida draudiem.

Patiešām, parādīja gan.

Rezultātā – izgāšanās svarīgākajos rīcības virzienos. Eiropas izvēlētā lokdaunu stratēģija pārvērtās par fiasko, bet iedzīvotāju vakcinācijas aprakstam labāk būtu piemērot vārdu "katastrofa".

Ainas patētiskums ir īpaši redzams daudz labākās situācijas fonā tajās valstīs, kurām Eiropa bija iecerējusi pasniegt pandēmijas apkarošanas mācību.

Visa pamatā ir Eiropas varasiestāžu kļūdainie lēmumi. Tas kaitē Eiropas Savienības reputācijai daudz vairāk nekā tās apjukums un nevarīgums pirms gada.

Šādā situācijā nozīmīgi kļūst Austrumeiropas valstu mēģinājumi rīkoties patstāvīgi. Tās, protams, apzinās savu otršķirību ES sastāvā, kā arī to, ka jebkādu palīdzību koronavīrusa apstākļos tās saņems pēc atlikuma principa. Rezultātā arvien vairāk valstu pārstāj pacietīgi gaidīt savu kārtu, un tā vietā sāk izrādīt Briseles nesankcionētu aktivitāti.

Brexit, kā arī poļu un ungāru varas iestāžu augošā eiroskepticisma fonā, paplašinās valstu saraksts, kas nesliecas atskatīties uz Briseli, pat ne force majeure apstākļos. Tā Eiropas Savienībai ir visai nelabvēlīga zīme.

Pirms sešiem gadiem Eiropa ar entuziasmu sarīkoja sev migrācijas krīzi, kuras sekas izstrebj vēl joprojām. Cīņa ar pandēmiju noveda pie Eiropas politikas nākamās izgāšanās. Diezgan īsā laika periodā sanāk padaudz stratēģisku pārrēķināšanos ar smagām sekām.
Pie tam Briseles principiālā nevēlēšanās atzīt savas kļūdas, skaidrot tās ar ārējā ienaidnieka intrigām, kas grauj Eiropas demokrātiju un solidaritāti, garantē: kļūdas nebūt nav pēdējās.

59
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība pieņēmusi pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai
"Sputnik V" Eiropas Savienībā: Ungārija saņems divus miljonus vakcīnas devu
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Eiropas analītiķi nosauca divas ES kļūdas Covid-19 vakcīnas iegādē
Tagad Moderna: Eiropas Savienībā apstiprināja vēl vienu Covid-19 vakcīnu
ASV karogs, foto no arhīva

Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes

41
(atjaunots 17:13 06.03.2021)
Amerikāņi vairs nevēlas karot par demokrātiju. Laiks rāda: intervences un autoritātu līderu gāšana nav efektīva.

Vašingtona guvusi labu mācību un plāno mainīt pasauli, pie tam sākot ar sevi. Par to, kā tagad vēlas rīkoties Savienotās Valstis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Jauni laiki – jaunas metodes

Valsts sekretāra Entonija Blinkena pirmā oficiālā uzruna Valsts departamentā gan aizritēja tukšā zālē, tomēr sacēla palielu troksni. Pusstundas laikā amerikāņu diplomātijas vadītājs uzskaitīja ārpolitikas galvenos virzienus, kas drīz vien tiks iekļauti nacionālās drošības stratēģijā. Gandrīz nekā jauna gan nav: gan Blinkens, gan prezidents Džo Baidens pēdējo mēnešu laikā to visu atkārtojuši ne vienu vien reizi. Tomēr šis tas piesaistīja uzmanību.

"Mūsu pieeja mainīsies, - pasludināja valsts sekretārs. – Mēs neizplatīsim demokrātiju ar dārgu militāro intervenču palīdzību vai centieniem gāzt autoritāros režīmus ar spēku." Tādas metodes, lai arī liktas lietā ar labākajiem nodomiem, ne pie kā laba nav novedušas. Vēl vairāk, vārdi "demokrātijas izplatīšana" guvuši negatīvu nokrāsu, un tiem vairs netic pat paši amerikāņi.

Pasaule ir mainījusies, un jaunajos apstākļos Vašingtona pievērsīsies nevis terorisma draudiem, bet gan cīņai ar konkurējošajām lielvalstīm. Demokrātiju vajag izplatīt – tas vēl joprojām ir ASV ārpolitikas imperatīvs, - tikai ar savu piemēru. "Pretējā gadījumā mēs palīdzam konkurentiem, tādiem kā Ķīna un Krievija, kas izmanto jebkuru iespēju, lai sētu šaubas par mūsu uzticību ideāliem. Nevajag atvieglot viņiem uzdevumu," konstatēja diplomāts.

Piemērs nav īsti izdevies

Pērnais gads nesis valstij smagus pārbaudījumus. Koronavīrusa pandēmija, kas aiznesusi viņsaulē vairāk amerikāņu, nekā Pirmais, Otrais un Vjetnamas karš kopā ņemti, parādīja nevienlīdzību veselības aprūpes jomā. Rasu nemieri policijas cietsirdības un melnādaino slepkavību dēļ kārtējo reizi izveda priekšplānā sistemātiskā rasisma problēmu sabiedrībā.

Prezidenta vēlēšanas bija skandalozākās daudzu gadu desmitu laikā. Donalds Tramps vēl aizvien apliecina, ka rezultāti ir viltoti. Rezultātā sākās īsts uzbrukums fundamentālajām vērtībām: 6. janvārī pūlis iebruka Kapitolija ēkā elektoru balsojuma rezultātu apstiprināšanas laikā.

Jauno prezidentu Džo Baidenu gaida grūtības: jāatjauno vienotība valsts iekšienē, jāpierāda pašiem amerikāņiem, ka ASV vēl aizvien ir demokrātijas templis.

"Ar personīgo piemēru ASV tagad ir lielas grūtības, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins. – Viņiem vajadzīgs retorisks instruments elektorāta mobilizācijai. Ir svarīgi parādīt: mēs esam spējīgi noregulēt situāciju valstī."

Zināmā mērā Blinkena runa ir vērsta "uz iekšpusi", uzskata Koškins.

"Ir savdabīgs stimuls ieviest kārtību citās valstīs: vajag sākt pašiem ar sevi," viņš paskaidroja.

Attīstība pret demokrātiju

Baidena administrācija pastāvīgi uzsver: galvenais stratēģiskais sāncensis ir Ķīna un tās attīstības modelis. Vašingtona apņēmusies panākt tā pārmaiņas.

Pati Pekina neplāno nekur eksportēt politisko sistēmu, - to paziņoja Ķīnas priekšsēdētājs Sji Dziņpins. "Mēs popularizēsim iespējas pasaulei ar attīstības palīdzību," viņš paskaidroja.

Dažās valstīs patiešām ir pieprasīts atsevišķu Ķīnas valsts pārvaldes elementu imports, norādīja Maskavas Kārnegija centra konsultants, sinologs Temurs Umarovs. Piemēram, to vidū ir Centrālās Āzijas valstis, kur ASV ietekme sarūk.

"Visām reģiona autokrātijām gribas atkārtot Ķīnas panākumus: kļūt par attīstītu ekonomiku bez demokrātiskām reformām," atzīmēja Umarovs. Vienlaikus jebkura autokrātija mūsdienu pasaulē ir spiesta izlikties par demokrātiju. Citādi globālajā pasaulē nav iespējams normāli pastāvēt.

"Tāpēc retorikas līmenī visi Centrālāzijā stāsta par reformām un cilvēktiesībām, taču faktiski neuzskata, ka Rietumi būtu atdarināšanas cienīgs modelis. Agrāk vismaz viena valsts – Kirgīzija, tā saucamā demokrātijas oāze Centrālāzijā, - bija noskaņota proamerikāniski, bet tagad pat tā ir pārdomājusi un dodas pa citu ceļu," konstatēja Temurs Umarovs.

Savienotās Valstis varētu pastiprināt pozīcijas reģionā, ja aktīvāk iesaistītos Centrālāzijas ekonomiskajā dzīvē, kā to dara Pekina. Pretējā gadījumā, uzskata Umarovs, lielu ideoloģisko ietekmi nepanākt.

Neaizmirsts vecais

Jaunās administrācijas pieeja turpina jau Baraka Obamas aizsākot. Tā saucamā Obamas doktrīna paredzēja arī amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanos ārvalstīs. Jau tolaik demokrāti secināja, ka militārās metodes nav tik efektīvas un demokrātija jāizplata nevis ar intervenču, okupācijas un valsts izveides palīdzību, bet gan ar maigā spēka līdzekļiem.

Tomēr 44. prezidentam īsti labi neizdevās: 2011. gadā ASV sāka uzlidojumus Lībijas valdības spēkiem. Vēlāk Obama atzina, ka lēmums, protams, esot bijis pareizs, tikai Vašingtona neesot sagatavojusies tā sekām. Lībija iegrima haosā – Obama to nosauca par briesmīgāko kļūdu savas prezidentūras laikā.

Tagadējā administrācija turpinās viņa centienus un izmantos visas metodes, izņemot tieši militāro intervenci, uzskata Ekonomikas augstskolas Zinātnisko pētījumu universitātes Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra direktora vietnieks Dmitrijs Suslovs. "Akcentēta tiks ārvalstu palīdzības un NKO politika, daudz aktīvāk atbalstīs oranžās revolūcijas," viņš teica un atgādināja: Sīrijā ASV nekaroja tieši pret Bašara Asada režīmu, bet gan palīdzēja opozīcijas spēkiem – to uzskata par pieļaujamu.

Tagad Vašingtona atbalsta opozīcijas pārstāvjus Krievijā, Baltkrievijā, Venecuēlā. Iepriekš ASV noteica sankcijas vairākām Krievijas amatpersonām Alekseja Navaļnija lietas dēļ. Ierobežojumi pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ar amerikāņu vēstnieku apsprieda Svetlana Tihanovska. Nesen Blinkens sazvanījās ar Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido. Ķīnā un Irānā ASV palīdz prorietumnieciskām NKO un disidentiem.

Konkrētas darbības ir atkarīgas no valsts , konstatēja Suslovs. Vienuviet runa ir par atbalstu kādai pusei pilsoņu karā, cituviet – politiskās krīzes provocēšana.

"Informācijas politika, propaganda, publiskā diplomātija. Arī sankcijas ir svarīgs demokrātijas izplatīšanas instruments: tās skar eliti, no kā vēlas atbrīvoties. Toties jaunas irākas vai lībijas – tādu operāciju nebūs," ir pārliecināts Suslovs.

Vēsture rāda: ir grūti uzspiest demokrātiju tikai ar personīgo piemēru – daudz sarežģītāk, nekā piešķirt naudu ārvalstu projektiem. Tātad, acīmredzot, par Valsts departamenta galveno instrumentu kļūs finansiālais atbalsts draudzīgajiem spēkiem.

41
Tagi:
iejaukšanās, demokrātija, ASV

"Grims kamuflāža" un ziedi veterānēm: Krievijā apsveic sievietes 8. martā

0
(atjaunots 11:40 08.03.2021)
Krievijas iedzīvotājas saņem apsveikumus no vīriešiem Starptautiskajā sieviešu dienā. Skatieties, kas notiek raķešu vienībās, un kā apsveica veterānes.

Skaistules ar Kalašņikova automātiem rokās no raķešu vienībām un daiļa dzimuma pārstāves Lielā Tēvijas kara veterānu vidū.

Skatieties, kā viņas saņēma apsveikumus 8. martā.

0