Iznīcinātājs F-16

Bīstami krājumi. Kādās Eiropas valstīs ASV glabā savas kodolbumbas

163
(atjaunots 12:39 21.07.2019)
Sešas armijas bāzes, 150 kodollādiņi – NATO Parlamentārās asamblejas ziņojums nejauši atklājis ASV kodolieroču dislokācijas vietas.

Izdevums The Washington Post vēsta, ka sensitīvā informācija iekļauta dokumentā "Kodolsavaldīšanas jaunā ēra? Bruņojuma modernizācija, kontrole un sabiedroto kodolspēki". Tajā runa ir par ASV sabiedroto Eiropā aviācijas bāzēm, kurās glabājas amerikāņu kodolbumbas B61. Kas zināms par šiem militārajiem objektiem, portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.

Priekšpostenis Itālijā

ASV Gaisa kara spēku aviācijas bāzi Itālijas ziemeļaustrumos, Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, 50 kilometru attālumā no Udīnes pilsētas, kopš 1954. gada kopīgi izmanto ASV un Itālijas aviācija. 2620 metrus garā un 45 metrus platā pacelšanās un nolaišanās josla ir piemērota jebkāda tipa lidmašīnām. Aerodroma navigācijas un apgaismojuma iekārtas nodrošina lidojumus sarežģītos meteoroloģiskajos apstākļos jebkurā diennakts laikā. 1999. gadā šī bāze bija NATO aviācijas galvenais atbalsta punkts uzlidojumiem Dienvidslāvijai. No šejienes gaisā pacēlās no ASV atgādātie iznīcinātāji F-117, kas apšaudīja serbu pilsētas. Vēlāk aviobāze tika izmantota ASV un NATO spēku operācijām Irākā, Afganistānā un Lībijā.

Šodien Aviano atrodas ASV GKS 31.iznīcinātāju posms. Tā sastāvā ir divas iznīcinātāju eskadriļas ar F-16CG/DG – lidmašīnām, kas spēj nest kodolbumbas B61. Atklāti dati liecina, ka Aviano glabājas līdz 35 šī tipa kodollādiņi 12 aizsargātās glabātavās. Vēl aptuveni 40 bumbas atrodas aviācijas bāzē Itālijas ziemeļos, 15 km attālumā no Brešas. Par tiem atbildīga šeit dislocētā ASV GKS munīcijas apkalpošanas eskadriļa. Šajā bāzē dislocēti arī itāļu iznīcinātāji-bumbvedēji Tornado IDS, kas spēj šīs bumbas izmantot.

Starp citu, nebūt ne visa Itālija priecājas par amerikāņu kodolieroču klātieni. Piemēram, 2016.gada oktobrī Toskānas apgabala reģionālā padome apstiprināja rezolūciju ar prasību valdībai ievērot Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu un panākt, lai ASV nekavējoties izvāktu no valsts teritorijas jebkādus masveida iznīcināšanas ieročus. Dokumentā atzīmēts, ka Itālija – NATO kodolplānošanas grupas dalībniece – ne tikai piešķir teritoriju kodolieročiem, bet arī lidotājiem, kuri ASV vadībā ar iznīcinātājiem-bumbvedējiem Tornado IDS mācās pielietot kodolieročus.

Bumbas sabiedrotajiem

NATO Parlamentārās asamblejas komitejas ziņojumā pieminēta arī vācu un amerikāņu Bihelas aviobāze Reinzemes-Pfalcas zemē. Kad 2007. gadā amerikāņi izveda kodolieročus no Ramštainas, Bihelas bāze ir vienīgā vieta Vācijā, kur glabājas bumbas B61. Atklātos avotos pieejami dati liecina, ka tur atrodami aptuveni 20 kodollādiņi. Par tiem atbildīga ir bāzē dislocēta ASV GKS 702.eskadriļa un Vācijas Gaisa spēku 33.taktiskais aviācijas spārns ar  iznīcinātājiem-bumbvedējiem Tornado IDS. Tā ir vienīgā vienība Vācijas GKS, kas spēj izmantot kodolieročus.

Vēl 22 bumbas atrodas bāzē Beļģijas ziemeļaustrumos, stundas brauciena attālumā no Briseles. Šeit dislocēts Beļģijas GKS 10.taktiskais aviācijas spārns ar iznīcinātājiem F-16, kuri spēj nest B61. Par to glabāšanu atbildīga ASV GKS 701. munīcijas apkalpošanas eskadriļa, kuras speciālisti liela kara gadījumā sagatavos bumbas pielietošanai. 2010. gada janvārī militārā objekta teritorijā iekļuva aktīvistu grupa, kuri protestēja pret kodolieročiem. Viņi netraucēti iegāja pa neapsargātajiem vārtiem, izstaigāja pacelšanās un nolaišanās joslu un pat iekļuva lidmašīnu F-16 zonā. Apsardze viņus aizturēja tikai vairākas stundas vēlāk. Incidents radīja ASV bruņoto spēku komandieru neapmierinātību. Kopš tā laika drošības pasākumi bāzē ir nopietni pastiprināti.

NATO Parlamentārās asamblejas ziņojums liecina, ka Nīderlandes teritorijā amerikāņu kodolieroči glabājas Folkelas gaisa bāzē netālu no Udenas Nīderlandes dienvidaustrumos. Atklāta informācija liecina, ka šeit glabājas aptuveni 20 kodolbumbas B61. Par to glabāšanu atbildīga ASV GKS 703.munīcijas apkalpošanas eskadriļa, par pielietojumu – Holandes GKS 312. un 313. eskadriļa ar iznīcinātājiem F-16. Vietējie iedzīvotāji vairākkārt nofotografējuši lidmašīnas, kas paceļas no aviobāzes ar kodolbumbu maketiem uz borta. Nīderlandes valdība nekad nav oficiāli atzinusi amerikāņu masveida iznīcības ieroču klātbūtni valstī, taču 2013. gadā to apstiprināja valsts bijušais premjers Rūds Lībers.

Apmēram 50 amerikāņu kodolbumbas glabājas aviobāzē Indžirlikā Turcijas dienvidos, uz austrumiem tālākajā ASV un NATO militārajā objektā Eiropā. Šeit dislocēts 10. aviācijas spārns, Turcijas GKS 2. vienība un ASV GKS 39. aviācijas spārns. No turienes Turcijas un ASV lidmašīnas dodas kaujas uzlidojumus Sīrijā. Tiesa, šeit uzglabājamo kodolieroču liktenis nav skaidrs. Jau 2016. gada vasarā, valsts apvērsuma mēģinājuma laikā Ankara aizliedza amerikāņu lidmašīnu lidojumus uz bāzi un no tās.

Nākamajā dienā pēc nesekmīgā puča varasiestādes bloķēja Indžirliku un atslēdza tai strāvas padevi. Eiropas mediji vēstīja, ka ASV un Turcijas attiecības pēc tam pasliktinājušās tiktāl, ka amerikāņi nolēmuši pārvest kodolieročus no Indžirlikas uz Deveselu bāzi Rumānijā, kur izvērsti ASV PRA sistēmas elementi, taču šī informācija netika oficiāli apstiprināta.

163
Pēc temata
Kļūt par ASV kodola noliktavu: Latvija ar galvu nirst apokalipses perēklī
Parādījies video, kā amerikāņu iznīcinātāji F-15 nomet kodolbumbas
Jaunas ASV aviobumbas Eiropā: kā NATO ignorē miera līgumu
Zeme no kosmosa, foto no arhīva

Kas notiek patiesībā globālā sasilšana vai atdzišana

22
(atjaunots 15:05 26.09.2020)
Zemes vēstures ritējumā ledus laikmetus pastāvīgi nomainījuši silta laika periodi.

Patlaban mēs dzīvojam tādā laikā starp ledus laikmetiem, tomēr planētas virsma sasilst ātrāk, nekā bija gaidāms. Vladislavs Strekopitovs portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā, kas pie tā vainojams un ko iesākt.

Te auksti, te karsti

Pirms simt gadiem darbā "Saules izstarojuma radīto termisko parādību matemātiskā teorija" serbu matemātiķis un ģeofiziķis Milutins Milankovičs formulēja hipotēzi: orbītas, rotācijas ass leņķa un precesijas parametru regulāru izmaiņu dēļ Zemes virsmu Saule sasilda dažādi. Rezultātā rodas apledojumi, ko nomaina siltāki periodi starp ledus laikmetiem. Tie ir tā saucamie Milankoviča cikli, uz kuru pamata tiek veidotas ilgtermiņa klimatiskās prognozes.

Реконструкция климатических изменений за последние 2000 лет на основе данных 11 различных исследований
Klimatisko izmaiņu rekonstrukcija pēdējo 2000 gadu laikā uz 11 dažādu pētījumu bāzes

Katram orbitālajam parametram ir savs cikls. Piemēram, ekscentricitāte: trajektorija, pa kuru Zeme griežas ap Sauli, no apļa pāriet pie eliptiskākas orbītas ik pēc 95, 125 un 400 000 gadiem. Planētas ass novirzās 3 grādu amplitūdā no ekliptikas – plaknes, kādā Zeme rotē ap Sauli – aptuveni ik pēc 41 tūkstoša gadu. Precesijas cikls – Zemes ass griešanās konusā kā žiroskopam – vidēji veido 26 tūkstošus gadu. Šajā laikā Zemes ass veic pilnu apli.

Visi šie faktori kopā demonstrē klimatisko ēru periodiskumu – 41 un 100 tūkstošus gadu. Pie tam, saskaņā ar Milankoviča aprēķiniem, Saules gaismas daudzuma starpība Ziemeļu puslodē sasniedz 20%.

Rādītāji neatbilst cikliem

Pleistocēna ērā – pirms 2,6 miljoniem – 11,7 tūkstošiem gadu – Zeme pārdzīvoja vairākus aukstuma periodus, kad ledāji klāja līdz 30% planētas virsmas un Ziemeļu puslodē sniedzās līdz 40. paralēlei.

График изменения температуры поверхности Земли с конца XIX века
Zemes virsmas temperatūras izmaiņu grafiks no XIX gs. beigām

Pēdējais ledāju maksimums bija vērojams aptuveni pirms 18 tūkstošiem gadu, bet tagad, saskaņā ar Milankoviča cikliem, turpinās holocēna starpleduslaikmetu posms, kas sācies aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu. Uz to norāda speciālisti, kas nepiekrīt hipotēzei par antropogēno ietekmi, kad sākas runas par globālo sasilšanu. Tomēr detalizēta modelēšana rāda: pašreizējie notikumi nekādi neatbilst dabiskajiem cikliem ne sava spēka, ne dinamikas ziņā.

Spriežot pēc gada vidējās temperatūras grafika, holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija sasniegts X-XIII gadsimtā. Toreiz temperatūra uz Zemes bija pat augstāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pēc tam sākās vispārēja lēna atdzišana.

Cilvēks izrādījies stiprāks par dabu

Saskaņā ar Milankoviča cikliem, tagad Zemei vajadzētu pakāpeniski atdzist, taču rūpniecības revolūcija XIX gs. beigās lauza dabiskās tendences. Patlaban gada vidējā temperatūra par 0,6-0,8 grādiem pēc Celsija skalas pārsniedz rādītājus, kas pieņemti par atskaites punktu 60.-90. gados. Galvenais iemesls – siltumnīcas gāzu, it īpaši – ogļraža dioksīda antropogēnie izmeši.

Potsdamas Klimata pārmaiņu pētījumu institūta līdzstrādnieki atzīmē: СО2 koncentrācija atmosfērā sasniegusi maksimālo rādītāju trīs miljonu gadu laikā. Pētījums rāda, ka vidējā temperatūra, kas nekad šajā periodā nav augusi virs diviem grādiem pēc Celsija skalas vairāk nekā pirmsindustriālajā periodā, jau tuvāko 50 gadu laikā šo slieksni var pārkāpt.

To pārliecinoši demonstrē dati, ko savos pārskatos publicē Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC), ko 1988. gadā nodibināja Pasaules meteoroloģiskā organizācija un ANO Apkārtējās vides programma.

Savā pēdējā, piektajā pārskatā IPCC par klimata pārmaiņām "AR5 Synthesis Report: Climate Change 2014" teikts: "Lai kādu reālistisku rādītāju planētas temperatūras jutīgumam pret siltuma līdzsvaru mēs izvēlētos, novērojamo izmaiņu iemesls var būt tikai oglekļa dioksīda uzkrāšanās atmosfērā."

Šo slēdzienu apstiprina arī globālo klimata modeļu analīzes rezultāti, ko projekta CMIP (Coupled Model Intercomparison Project) ietvaros īsteno Pasaules klimata pētījumu programmas (WCRP) Kopīgās modelēšanas darba grupa (WGCM). Modeļu eksperimenti CMIP3 un CMIP5 rāda, ka temperatūra manāmi pārsniedz dabiskās tendences kopš 70. gadu beigām.

Pauze globālajā sasilšanā

Tomēr laikā no 1998. līdz 2013. gadam klimatologi reģistrēja dīvainu parādību – neskatoties uz augošo oglekļa dioksīda saturu atmosfērā, temperatūras pieaugums it kā apstājās. To norādīja IPC speciālisti savā pārskatā 2014. gadā.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tiesa, pārskata autori bija piesardzīgi: "Pēdējo 15 gadu laikā Zemes virsmas globālā temperatūra demonstrē daudz zemāku augošo lineāro tendenci nekā ilgstošākā periodā – 30 un 60 gadu periodā."

Zinātnieki nevarēja saprast, kas notiek: novērojumi bija pretrunā visiem klimatiskajiem modeļiem. Globālās sasilšanas antropogēnā rakstura hipotēzes piekritēju un pretinieku strīdi iedegās ar jaunu spēku.

Taču 2013. gadā temperatūra no jauna cēlās, un klimatologi secināja: iespējams, tamlīdzīgas 15 gadu pauzes parādās ar zināmu periodiskumu aptuveni reizi 30 gados.

Okeāna loma

Globālo temperatūru stabilizācijas paradoksu oglekļa dioksīda satura atmosfērā pieauguma fonā vajadzēja skaidrot. Pretējā gadījumā uz vienkāršas ekstrapolācijas pamata būvētie prognožu modeļi vairs nebūs droši.

Zinātnieki no Lančžou universitātes (Ķīna) piedāvāja precizētu klimatisko modeli, ņemot vērā enerģijas sadali starp atmosfēru un okeānu. Noskaidrojās, ka sasilšanas šķietamās pauzes periodā Zeme joprojām sasilst, taču siltums uzkrājas Pasaules okeāna dzīlēs. Kad okeāna siltumietilpība sasniedz noteiktu līmeni, no jauna pieaug ūdens augšējo slāņu temperatūra – cikliskums ir saistīts ar šo faktoru.

Iepriekš zinātnieki pierādīja, ka ūdens cirkulācijas mazināšanās okeānā veicināja ledus laikmetu pagarināšanos pleistocēnā un pāreju (tā notika aptuveni pirms miljona gadu) no 41 tūkstoša gadu cikla pie 100 tūkstošu gadu Milankoviča cikla. Paleoklimatoloģijā tā pazīstama kā "simt tūkstošu gadu problēma".

Milankoviča cikliem ir nozīme ne tikai ģeoloģijā un klimatoloģijā. Piemēram, nesen antropologi no Viskonsinas universitātes konstatēja, ka šie cikli simtiem tūkstošus gadu noteikuši seno cilvēku dzīves vietu nomaiņas periodiskumu, ieskaitot mūsu senču izklīšanu aiz Āfrikas robežām – uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģionu, kas sākās pirms 125 tūkstošiem gadu – šajos reģionos izveidojās mitrs subtropiskais klimats.

22
Tagi:
klimata pārmaiņas
Militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšana Ukrainā

"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju

20
(atjaunots 13:15 26.09.2020)
Kopīgi desanti, taktiskās mācības, iepazīšanās ar NATO tehniku: Ukrainas kareivjus un oficierus jau vairākas dienas trenē viņu sabiedrotie no Lielbritānijas un ASV.

Kijeva apgalvo, ka tā esot atbilde uz Krievijas mācībām "Kaukāzs 2020". Par to, kā Rietumu instruktori pūlas pacelt Ukrainas Bruņoto spēku līmeni, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Britu desants

Manevru "Apvienotās pūles 2020" pirmais posms sākās ar britu un ukraiņu karavīru izsēšanos Nikolajevskas apgabalā. Karalisko Bruņoto spēku 16. desanta trieciena brigādes kaujinieki ieradās ar kara transporta lidmašīnām C-130 Hercules.

Pēc tam virs poligona atvērās UBS desanta trieciena vienību izpletņi – kareivji ieradās kara transporta lidmašīnās Il-76MD un An-26. Izsēdušies un pagrozījušies, abu valstu kareivji devās uz pulcēšanās vietām, pa ceļam izspēlējot dažādus mācību uzdevumus.

© Sputnik / Стрингер
Fregates "Getman Sagaidačnij" apmeklētāji Ukrainas JKS kuģu demonstrēšanas laikā Neatkarības dienas ietvaros

UBS Ģenerālštābs konstatēja, ka Ukrainas teritorijā pirmo reizi notiek tāda formāta mācības, bet to mērķis – "uzdevumu praktiska izpilde daudznacionālā vidē atbilstoši NATO standartiem un procedūrām, partnervalstu bruņoto spēku vienību savietojamības līmeņa celšana".

Savukārt briti atzīmēja, ka šie manevri ir lielākā desanta operācija pēdējo gadu desmitu laikā. Tajā piedalījās vairāk nekā 450 kareivji ar brigādes ģenerāli vadībā. "Apvienotajās pūlēs" iesaistīti 12 tūkstoši karavīru, 700 militārās tehnikas vienības, padomnieki un novērotāji no NATO valstīm.

Vienlaikus Ļvovas apgabalā aizritēja "Rapid Trident 2020" – Ukrainas, ASV, Kanādas, Vācijas un Polijas vienību mācības, kopā aptuveni četri tūkstoši "durkļu".

Amerikāņi pat nogādāja Ukrainā vairākus konvertoplānus Bell V-22 Osprey, no kuriem pirmo reizi desantējās vietējie speciālo uzdevumu vienības karavīri bez izpletņiem. Dažādu valstu kareivji apguva cīņas iemaņas pilsētas apstākļos, pētīja taktiskās medicīnas jautājumus, dalījās pieredzē un kārtoja kopīgās sadzīves jautājumus.

Novērot Krieviju

Kijeva piešķir milzu nozīmi šiem manevriem – to atklāšanas pasākumā piedalījās prezidents Vladimirs Zeļenskis. Viņš ilgi runāja par Ukrainas armijas pāreju pie Rietumu standartiem un nosauca valsts iestāšanos NATO par stratēģisko mērķi. Tomēr Ziemeļatlantijas alianse nesteidzas un izmanto kopīgās mācības, lai iztaustītu Krievijas aizsardzību. Piemēram, nedēļas sākumā, pašā manevru karstumā Melnās jūras gaisa telpā bija papilnam NATO lidmašīnu. Gaisā vienlaikus atradās līdz astoņas izlūkošanas lidmašīnas. Iepriekš šomēnes amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji vairākkārt izspēlēja uzbrukumus objektiem Krimā no Ukrainas gaisa telpas.

Arī briti neatpaliek. Augustā aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs starptautisko programmu Ukrainas Jūras kara spēku apmācībām. Jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēju darbu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti, ka kopīgās mācības ir tikai iegansts citu mērķu sasniegšanai.

Piemēram, Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins uzskata, ka briti mēģina sarūpēt sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai izlūkotu Krievijas krastu.

Septembra vidū netālu no Krimas tika fiksēts Karaliskās flotes izlūku kuģis Enterprise, kam uzstādītas daudzstaru eholotes un buksējamie detektori informācijas vākšanai.

Novazāts scenārijs

Poligonā Ļvovas apgabalā NATO pārstāvji apmāca Ukrainas kareivjus no 2014. gada. 2016. gada 12. februārī ārvalstu instruktori noslēdza UBS pirmās vienības – kādas mehanizētās brigādes kājnieku bataljona – mācības.

No 2016. gada 15. februāra līdz 17. jūlijam ar diviem ukraiņu bataljoniem pēc rotācijas principa strādāja instruktoru grupa no ASV Bruņoto spēku 3. bataljona 15. kājnieku pulka. No 2018. gada vasaras Javoras poligonā strādāja instruktori no ASV Nacionālās gvardes 278. bruņu kavalērijas pulka, savukārt pērnā gada maijā viņus nomainīja 130 kareivji no 101. gaisa desanta divīzijas 2. brigādes taktiskās grupas "Strike".

© Sputnik / Стрингер
ASV karavīri Ukrainas militārpersonu sagatavošanas apakšvienību rotācijas laikā

Mācībās Javoras poligonā pabijuši aptuveni 10 tūkstoši ukraiņu kareivju. Viņiem māca taktiku, artilērijas izlūkošanu, tanku manevrus, kara policijas darba īpatnības, loģistiku, medicīniskās palīdzības sniegšanu. Šeit kaujinieki apgūst darbu ar amerikāņu prettanku raķešu kompleksiem Javelin. Iegūtās iemaņas tiek noslīpētas daudzajās starptautiskajās mācībās. Pērn Ukrainā aizritēja Rapid Trident, Sea Breeze, Riverain, Warrior Watcher un virkne citu mācību. Šogad UBS dalībai NATO manevros Kijeva no valsts budžeta piešķīra 2,55 miljonus dolāru.

Neviens īpaši necenšas slēpt šo soļu Krievijai nedraudzīgo raksturu. Lielākoties mācību scenāriji ir gluži primitīvi: kaut kāda "agresorvalsts" "destabilizē situāciju" Ukrainā un mēģina to "okupēt". Sabiedroto valstu apvienotais grupējums "organizē aizsardzību" un "atbrīvo ieņemtās teritorijas".

Acīmredzot scenārijs varētu būt citāds, ja to autori kaut paretam uzklausītu Krievijas oficiālos paziņojumus un salīdzinātu iedomas ar realitāti, kurā neviens neplāno nekādus uzbrukumus Ukrainai.

20
Tagi:
NATO, armija, Ukraina
Temats:
NATO austrumu flangā
Bārs, foto no arhīva

"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību

0
(atjaunots 23:12 26.09.2020)
Īpaši augsti ar Covid-19 inficēšanās riski ir saistīti ar izklaides pasākumiem slēgtās telpās un alkohola lietošanu, uzskata Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

RĪGA, 27. septembris— Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis brīdināja par inficēšanas riskiem, kas saistīti ar pasākumiem slēgtās telpās, turklāt ar alkoholisko dzērienu lietošanu, ziņo Rus.lsm.lv.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kad cilvēki atrodas šādā pasākumā, viņi aizmirst par distancēšanu, kopā dzied, šķauda vai klepo. Un šādā gadījumā risks inficēties ar Covid-19 ir lielāks nekā veikalā vai darbā, norāda Dumpis.

Infektologs uzsvēra, ka visaugstākais inficēšanās risks ir saistīts ar tiešiem savstarpējiem kontaktiem.

Tātad šajā posmā cilvēku atbildība par sevi un saviem tuviniekiem ir pirmajā vietā. Viņiem jāseko līdzi distances ievērošanai, kā arī jāmazgā rokas.

Dumpis tāpat ieteica tiem, kuri daudz kontaktējas ar citiem cilvēkiem, instalēt lietotni "Apturi Covid".

Galvenais infektologs pastāstīja arī par plānveida medicīnisko palīdzību. Pēc viņa vārdiem, ir ļoti svarīgi turpināt sniegt to krīzes apstākļos.

Iepriekš ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu 18,6% pacientu ar apstiprināto Covid-19 testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu.

No visbiežāk sastopamajiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, muskuļu vājums, klepus, iesnas, galvassāpes un kakla sāpes. Turklāt daudzi pacienti sūdzējās par garšas un ožas zudumu. Vismazāk tika novēroti tādi simptomi kā slikta duša, caureja un vemšana, tomēr šie simptomi arī var liecināt par koronavīrusa klātbūtni cilvēka organismā.

Veselības ministrijas ziņojumā, kas nākamnedēļ tiks izskatīts valdības sēdē, tāpat tiek sniegti dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums bija 77 gadi, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtdaļa no visiem mirušajiem bija jaunāki par 60 gadiem.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti