Iznīcinātājs F-16

Bīstami krājumi. Kādās Eiropas valstīs ASV glabā savas kodolbumbas

166
(atjaunots 12:39 21.07.2019)
Sešas armijas bāzes, 150 kodollādiņi – NATO Parlamentārās asamblejas ziņojums nejauši atklājis ASV kodolieroču dislokācijas vietas.

Izdevums The Washington Post vēsta, ka sensitīvā informācija iekļauta dokumentā "Kodolsavaldīšanas jaunā ēra? Bruņojuma modernizācija, kontrole un sabiedroto kodolspēki". Tajā runa ir par ASV sabiedroto Eiropā aviācijas bāzēm, kurās glabājas amerikāņu kodolbumbas B61. Kas zināms par šiem militārajiem objektiem, portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.

Priekšpostenis Itālijā

ASV Gaisa kara spēku aviācijas bāzi Itālijas ziemeļaustrumos, Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, 50 kilometru attālumā no Udīnes pilsētas, kopš 1954. gada kopīgi izmanto ASV un Itālijas aviācija. 2620 metrus garā un 45 metrus platā pacelšanās un nolaišanās josla ir piemērota jebkāda tipa lidmašīnām. Aerodroma navigācijas un apgaismojuma iekārtas nodrošina lidojumus sarežģītos meteoroloģiskajos apstākļos jebkurā diennakts laikā. 1999. gadā šī bāze bija NATO aviācijas galvenais atbalsta punkts uzlidojumiem Dienvidslāvijai. No šejienes gaisā pacēlās no ASV atgādātie iznīcinātāji F-117, kas apšaudīja serbu pilsētas. Vēlāk aviobāze tika izmantota ASV un NATO spēku operācijām Irākā, Afganistānā un Lībijā.

Šodien Aviano atrodas ASV GKS 31.iznīcinātāju posms. Tā sastāvā ir divas iznīcinātāju eskadriļas ar F-16CG/DG – lidmašīnām, kas spēj nest kodolbumbas B61. Atklāti dati liecina, ka Aviano glabājas līdz 35 šī tipa kodollādiņi 12 aizsargātās glabātavās. Vēl aptuveni 40 bumbas atrodas aviācijas bāzē Itālijas ziemeļos, 15 km attālumā no Brešas. Par tiem atbildīga šeit dislocētā ASV GKS munīcijas apkalpošanas eskadriļa. Šajā bāzē dislocēti arī itāļu iznīcinātāji-bumbvedēji Tornado IDS, kas spēj šīs bumbas izmantot.

Starp citu, nebūt ne visa Itālija priecājas par amerikāņu kodolieroču klātieni. Piemēram, 2016.gada oktobrī Toskānas apgabala reģionālā padome apstiprināja rezolūciju ar prasību valdībai ievērot Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu un panākt, lai ASV nekavējoties izvāktu no valsts teritorijas jebkādus masveida iznīcināšanas ieročus. Dokumentā atzīmēts, ka Itālija – NATO kodolplānošanas grupas dalībniece – ne tikai piešķir teritoriju kodolieročiem, bet arī lidotājiem, kuri ASV vadībā ar iznīcinātājiem-bumbvedējiem Tornado IDS mācās pielietot kodolieročus.

Bumbas sabiedrotajiem

NATO Parlamentārās asamblejas komitejas ziņojumā pieminēta arī vācu un amerikāņu Bihelas aviobāze Reinzemes-Pfalcas zemē. Kad 2007. gadā amerikāņi izveda kodolieročus no Ramštainas, Bihelas bāze ir vienīgā vieta Vācijā, kur glabājas bumbas B61. Atklātos avotos pieejami dati liecina, ka tur atrodami aptuveni 20 kodollādiņi. Par tiem atbildīga ir bāzē dislocēta ASV GKS 702.eskadriļa un Vācijas Gaisa spēku 33.taktiskais aviācijas spārns ar  iznīcinātājiem-bumbvedējiem Tornado IDS. Tā ir vienīgā vienība Vācijas GKS, kas spēj izmantot kodolieročus.

Vēl 22 bumbas atrodas bāzē Beļģijas ziemeļaustrumos, stundas brauciena attālumā no Briseles. Šeit dislocēts Beļģijas GKS 10.taktiskais aviācijas spārns ar iznīcinātājiem F-16, kuri spēj nest B61. Par to glabāšanu atbildīga ASV GKS 701. munīcijas apkalpošanas eskadriļa, kuras speciālisti liela kara gadījumā sagatavos bumbas pielietošanai. 2010. gada janvārī militārā objekta teritorijā iekļuva aktīvistu grupa, kuri protestēja pret kodolieročiem. Viņi netraucēti iegāja pa neapsargātajiem vārtiem, izstaigāja pacelšanās un nolaišanās joslu un pat iekļuva lidmašīnu F-16 zonā. Apsardze viņus aizturēja tikai vairākas stundas vēlāk. Incidents radīja ASV bruņoto spēku komandieru neapmierinātību. Kopš tā laika drošības pasākumi bāzē ir nopietni pastiprināti.

NATO Parlamentārās asamblejas ziņojums liecina, ka Nīderlandes teritorijā amerikāņu kodolieroči glabājas Folkelas gaisa bāzē netālu no Udenas Nīderlandes dienvidaustrumos. Atklāta informācija liecina, ka šeit glabājas aptuveni 20 kodolbumbas B61. Par to glabāšanu atbildīga ASV GKS 703.munīcijas apkalpošanas eskadriļa, par pielietojumu – Holandes GKS 312. un 313. eskadriļa ar iznīcinātājiem F-16. Vietējie iedzīvotāji vairākkārt nofotografējuši lidmašīnas, kas paceļas no aviobāzes ar kodolbumbu maketiem uz borta. Nīderlandes valdība nekad nav oficiāli atzinusi amerikāņu masveida iznīcības ieroču klātbūtni valstī, taču 2013. gadā to apstiprināja valsts bijušais premjers Rūds Lībers.

Apmēram 50 amerikāņu kodolbumbas glabājas aviobāzē Indžirlikā Turcijas dienvidos, uz austrumiem tālākajā ASV un NATO militārajā objektā Eiropā. Šeit dislocēts 10. aviācijas spārns, Turcijas GKS 2. vienība un ASV GKS 39. aviācijas spārns. No turienes Turcijas un ASV lidmašīnas dodas kaujas uzlidojumus Sīrijā. Tiesa, šeit uzglabājamo kodolieroču liktenis nav skaidrs. Jau 2016. gada vasarā, valsts apvērsuma mēģinājuma laikā Ankara aizliedza amerikāņu lidmašīnu lidojumus uz bāzi un no tās.

Nākamajā dienā pēc nesekmīgā puča varasiestādes bloķēja Indžirliku un atslēdza tai strāvas padevi. Eiropas mediji vēstīja, ka ASV un Turcijas attiecības pēc tam pasliktinājušās tiktāl, ka amerikāņi nolēmuši pārvest kodolieročus no Indžirlikas uz Deveselu bāzi Rumānijā, kur izvērsti ASV PRA sistēmas elementi, taču šī informācija netika oficiāli apstiprināta.

166
Pēc temata
Kļūt par ASV kodola noliktavu: Latvija ar galvu nirst apokalipses perēklī
Parādījies video, kā amerikāņu iznīcinātāji F-15 nomet kodolbumbas
Jaunas ASV aviobumbas Eiropā: kā NATO ignorē miera līgumu
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

60
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

60
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
Vakcīnas EpiVakKorona izmēģinājumi

Ko varam gaidīt no "EpiVakKorona". Informācija par peptīdu vakcīnu Covid-19 profilaksei

38
(atjaunots 13:28 24.01.2021)
"EpiVakKorona" ir simtprocentīga imūnā efektivitāte, apliecina tās izstrādātājs – Novosibirskas centrs "Vektor".

Tas ir sintētisks preparāts, ko veido SARS-CoV-2 – Covid-19 ierosinātāja olbaltumvielas-dzeloņa nelieli fragmenti. Patlaban vakcīnas izmēģinājumos piedalās vairāk nekā trīs tūkstoši brīvprātīgo. Vienlaikus tā nonākusi civilajā apgrozībā. Ziņots, ka tai ir ļoti maz blakņu, tāpēc vakcīna piemērota arī senioriem. Kas par to jāzina visiem, kas vēlētos vakcinēties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina.

No kā sastāv "EpiVakKorona"?

No trim īsiem SARS-CoV-2 – Covid-19 ierosinātāja olbaltumvielas-dzeloņa fragmentiem, kas piestiprināti pie nesējolbaltumvielas. Šos fragmentus sauc par peptīdiem, tāpēc "EpiVakKorona" ir peptīdu vakcīna. Nesējolbaltumviela ietver nukleokapsīdu, kas ieskauj koronavīrusa RNS. Imūnsistēmas reakcijas pastiprināšanai paredzēts alumīnija hidroksīds. Tāpat sastāvā ir palīgsavienojumi un ūdens. Visi elementi ir sintētiski.

Kādi peptīdi iekļauti vakcīnā?

Zinātniskā centra "Vektor" pārstāvji pastāstīja, ka vakcīnas peptīdi pārsvarā satur B-šūnu epitopu, par T-helpera epitopu kalpo nesējolbaltumviela.

Vienkāršāk sakot, SARS-CoV-2 ir apvalkā – nukleokapsīdā iekļauta RNS molekula. Tas viss – lipīdu maisiņā, ko no ārpuses kā kronis rotā lielas olbaltumvielas – dzeloņi. Tāpēc arī to sauc par koronavīrusu.

Olbaltumvielas-dzeloņi palīdz vīrusa daļiņai pieķerties pie cilvēka šūnas un iespiesties tajās. Virkne izmēģinājumu parādīja: dzeloņi rada aktīvāko organisma imūnsistēmas atbildi. Biologu terminoloģijā olbaltumvielas-dzeloņi ir antigēns.

Šī olbaltumviela molekula ir ļoti liela, tajā ir īpašas zonas – epitopi. Tos atpazīst imūnsistēmas šūnas un aktivizē cīņas mehānismu.

"Ir B-epitopi un T-epitopi. Pirmos sauc par antigēnu determinantiem. Tās ir antigēna molekulas zonas, kas saistās ar antiķermenīšiem. Tomēr vispirms šīs zonas saistās ar B-limfocitu receptoriem un iniciē to pārvēršanos par plazmatiskām šūnām, kas spēj izstrādāt antiķermenīšus," pastāstīja profesore Jekaterina Koļesanova, Biomedicīniskās ķīmijas ZPI Peptīdu inženierijas laboratorijas vadītāja.

Tomēr tik vienkārši tas nenotiek. Antigēns iespiežas B-limfocītā endosomas sastāvā un sadalās īsos fragmentos. Ar endosomām saistās olbaltumvielas, kas sastāda II klases histosavietojamības galveno kompleksu. "Šīs olbaltumvielas noķer dažus antigēna fragmentus, parasti 14-20 aminoskābju atlikumu garumā, kas nelīdzinās saimnieka organisma obaltumvielu fragmentiem. Tur notiek identifikācija "savējais-svešais"," turpināja eksperte.

Pēc tam histosavietojamības galvenā kompleksa olbaltumvielas līdz ar antigēna fragmentiem tiek izvietotas uz B-limfocītu virsmas. Šeit tos identificē īpašas imūnās šūnas – T-helperi. Tās saistās ar B-limfocītiem un aktivizē tos. "Lai vakcīna stimulētu antiķermenīšu sintēzi, tajā jābūt ierosinātāja antigēnu B un T-helperu epitopiem," uzsvēra profesore Koļesanova. 

Kā darbojas vakcīna

Vakcīnas rezultātā nesējolbaltumviela nogādā visus trīs peptīdus cilvēka B-limfocītā. Viņi to aktivizē un sāk sintezēties antiķermenīši – imūnoglobulīni. Katrs B-epitops atbild par unikāla imūnoglobulīna sintēzi. Pirmie veidojas M klases (IgM) antiķermenīši, pēc tam – IgG, taču tie visilgāk saglabājas asinīs un liecina par imunitāti.

"Vektor" apstiprināja, ka vakcīnas rezultātā sintezētie antiķermenīši ir specifiski pret koronavīrusa dzeloņolbaltumvielu. Imunizēto brīvprātīgo asins serums demonstrē vīrusu neitralizējošu darbību. Tātad antiķermenīši spēj ne tikai identificēt koronavīrusu, bet arī iznīcināt to.

"EpiVakKorona" satur koronavīrusu vai kādu citu vīrusu?

Vakcīnā nav nekādu vīrusu vai to daļiņu. Ar to vakcīna atšķiras no "Sputnik V", kurā ir adenovīrusi. "EpiVakKorona" nesatur RNS, DNS, nekādus dzīvus komponentus, konservantus un antibiotikas. Tās sastāvs detalizēti aprakstīts Rospotrebnadzor vietnē, kā arī tīmeklī publicētajā vakcīnas instrukcijā.

"EpiVakKorona" satur peptīdus – koronavīrusa olbaltumvielām identiskus olbaltumvielu fragmentus. Tie ir sintezēti mākslīgi un piestiprināti pie nesējolbaltumvielas – himēras ar koronavīrusa SARS-CoV-2 nukleoproteīna (N-olbaltumvielas) elementiem. "Vektor" reģistrētais patents RU2738081 liecina, ka sintezēt to palīdz zarnu nūjiņas baktērija — E. coli.

"N-olbaltumvielas gēns savienots ar ūdenī labi šķīstošās bakteriālās maltozi saistošās olbaltumvielas (maltose-binding protein, MBP) gēnu. Tie abi sintezējas kā vienota himēras olbaltumviela. Ar to ir viegli strādāt," paskaidroja Jekaterina Koļesanova. Izvēlētie peptīdi tiek pievienoti himēras olbaltumvielai ķīmiskā reakcijā ar kovalentās saites veidošanos.

Kā rada peptīdu vakcīnu?

Tiek izmantota peptīdu ķīmiskā sintēze – atsevišķu aminoskābju atlikumu ķēdes pakāpeniskas audzēšanas process.

"Ja peptīds ir īss – ne vairāk kā 8-10 atlikumi, sintēze iespējama šķīdumā. Tas notiek ilgāk, taču izmaksā mazāk. Garākus peptīdus sintezē ar cietās fāzes metodi – agrāk tā bija eksperimentāla, bet tagad tiek aizvien plašāk pielietota ražošanā, jo ir viegli automatizējama. Peptīdu no astoņiem aminoskābju atlikumiem ar cietās fāzes metodi iespējams sintezēt divu stundu laikā, maksimālais laiks – diennakts. Tas atkarīgs no mēroga, aminoskābes konsekvences un iekārtu īpašībām. Pēc tam seko attīrīšana, parasti ar efektīvu šķidruma hromatogrāfiju. Tas ir visai ātri, lai arī izmaksā dārgi," precizēja speciāliste.

Sintētiskos peptīdus savieno ar nesējolbaltumvielu. Cita starpā tas nepieciešams arī stabilas molekulas iegūšanai. Jo īsāki peptīdi, jo ātrāk tie sabrūk.

"Konjugācijas metode ir firmas noslēpums, galvenais – neizjaukt epitopu struktūras un nepieciešamības gadījumā ļaut tiem atdalīties no nesējolbaltumvielas pēc nokļūšanas organismā vai antigēnu prezentējošajā šūnā. Adjuvants rada vietējo iekaisuma reakciju un piesaista antigēnu prezentējošās šūnas vakcīnas ievadīšanas vietai," turpināja pētniece.

Kā notiek vakcinēšana?

Vakcīnu laiž klajā kā suspensiju un ar šļirci ievada pleca muskulī. Peptīdu preparāti nedod ātru un spēcīgu imūnsistēmas atbildi, tāpēc "EpiVakKoronu" ievada divas reizes vienādās devās ar 21 dienas intervālu.

Kādas ir blakusparādības?

Izmēģinājumu I un II fāzes dalībnieki ziņoja par nelielu jutīgumu dūriena vietā, kas ātri pazuda. Citas nepatikšanas netika konstatētas.

Neoficiālajā Telegram kanālā #EpiVakKorona, ko radīja postreģistrācijas izmēģinājumu (III fāze) dalībnieki, ziņoja par minimālu blakni: diskomfortu, apsārtumu injekcijas vietā dienas laikā, spēcīgām sāpēm plecā. Nevienam netika novērota augsta temperatūra vai locītavu sāpes, vai arī neizdevās to saistīt ar vakcīnu.

Kāda ir "EpiVakKorona" efektivitāte?

"Ir imunoloģiskā un profilaktiskā efektivitāte. Pirmā – specifisku antiķermenīšu sintēze. Pēc klīnisko izmēģinājumu I un II fāzes rezultātiem sintētiskie antiķermenīši izveidojās visiem brīvprātīgajiem. Profilaktiskā efektivitāte – tā ir vakcinēto aizsardzība no slimības. Pētījumi turpinās pēcreģistrācijas klīnisko izmēģinājumu gaitā, dati būs februārī," komentārus sniedza Rospotrebnadzor preses dienests.

I un II fāzes klīniskie izmēģinājumi vēl nav beigušies, precizēja izstrādātājs, ir tikai starpposmi.

Patlaban norit dubultais aklais izvēles pētījums ar placebo grupu. Cilvēkus nejaušā kārtībā sadala grupās. Ne brīvprātīgie, ne ārsti nezina, kas saņem vakcīnu, kas – fizioloģisko šķīdumu. No trim tūkstošiem dalībnieku vakcinēti 2897, ceturtā daļa saņēmusi placebo. Izmēģinājumi tiks noslēgti 180 dienas pēc pēdējā brīvprātīgā vakcinēšanas. Vienlaikus norit izmēģinājumi, kuros piedalās 150 brīvprātīgie vecumā no 60 gadiem. Arī šo pētījumu provizoriskie dati tiks publiskoti februārī.

Kā patstāvīgi pārbaudīt vakcīnas darbību?

Veikt asins analīzi – ne ātrāk kā 35-42 dienas pēc vakcīnas pirmās devas saņemšanas pārbaudīt IgG klases antiķermenīšus pret koronavīrusa S-olbaltumvielu. Tomēr ne visas testu sistēmas redz antiķermenīšus, ko izstrādā "EpiVakKorona".

Rospotrebnadzor ziņo, ka šim nolūkam piemērota tikai testa sistēma "SARS-CoV-2-IgG-Vektor", ko izstrādājis centrs "Vektor". "Tā ir īpaši jutīga un specifiska, fiksējot antiķermenīšus pret noteiktām koronavīrusa zonām, kas izmantotas "EpiVakKorona" vakcīnā," teikts iestādes vietnē.

"Novērojumi ierobežotā grupā liek secināt, ka testu sistēma SARS-CoV-2-RBD-IFA-Gamalei nodrošina pozitīvu rezultātu lielākajai daļai ar peptīdu vakcīnu "EpiVakKorona" imunizēto personu. Saskaņā ar ražotāja informāciju, testu sistēma "Reaģentu komplekts G klases imūnglobulīnu imūnfermentajai fiksācijai pret koronavīrusa SARS-CoV-2 virsmas S (spike) glikoproteīna receptorsaistošo domēnu" demonstrē SARS-CoV-2 protektīvos vīrusneitralizējošos antiķermenīšus un ļauj konstatēt, vai pacientam ir antiķermenīši aizsardzībai no vīrusa, precizēja "Vektor".

Turklāt, izstrādātājs pastāstīja, rekombinantā olbaltumviela S1, ko ražo firma "Sanyou Biopharmaceuticals", labi "saskata" vakcīnas "EpiVakKorona" radītos antiķermenīšus.

III fāzē iesaistīto brīvprātīgo, kuri analīzes testiem nodod patstāvīgi, novērojumi rāda: antiķermenīši IgG fiksēti trim, kuri pirmo vakcīnu saņēma pērnā gada decembrī.

Kas vēl izstrādā peptīdu vakcīnas koronavīrusa profilaksei?

Peptīdu vakcīnas visā pasaulē nonākušas līdz eksperimentu stadijai. To izstrāde un pārbaudes ir ļoti darbietilpīgas, tāpēc tās atpaliek no mRNS, vektora un inaktīvajām vakcīnām. Krievijā ir pietiekami plaši resursi un kvalificēti kadri, lai atrisinātu uzdevumu saviem spēkiem.

19. janvārī PVO sarakstā bija vēl divas peptīdu vakcīnas, izņemot "EpiVakKorona". Tās izmēģina cilvēkiem.

Multipeptīdu "kokteilis" P-pVAC-SARS-CoV-2, kas radīts Vācijā, sastāv no dažādu koronavīrusa olbaltumvielu sešiem peptīdiem un pašu izstrādātā lipopeptīda XS15 adjuvanta lomā. Norit izmēģinājumu I fāze.

Taivānas kompānijas United Biomedical Inc. preparāts UB-612 un amerikāņu COVAXX ietver divu S-olbaltumvielas subvienību fragmentus (tēmēti uz B-šūnu atbildi) un T-epitopiem no membrānas un nukleokapsīda olbaltumvielas T-šūnu atbildes veidošanai. Rit izmēģinājumu II-III fāzes.

38
Tagi:
vakcīna, Krievija, EpiVakKorona, koronavīruss

Bild: Vācijā atlaida darbiniekus atteikšanās vakcinēties pret Covid-19 dēļ

0
(atjaunots 12:35 25.01.2021)
Vācijā tika konstatēti vairāk nekā divi miljoni koronavīrusa gadījumu, vairāk nekā 47 000 cilvēku miruši. Vakcinācija pret Covid-19 valstī sākās 27. decembrī.

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. Vācijā daži patronāžas dienesta darbinieki tika atlaisti par nevēlēšanos vakcinēties pret koronavīrusu, raksta RIA Novosti, atsaucoties uz laikrakstu Bild.

Aprūpes centra priekšnieks Renē Villmers vakcinējies pret Covid-19 un aicināja savus darbiniekus sekot viņa piemēram.

Trīs darbinieki atteicās vakcinēties, bet četri vēl nebija pieņēmuši lēmumu. Villmers sarunājās ar viņiem un izdalīja materiālus par vakcināciju. Galu galā viņš noteica divu dienu termiņu. Pēc termiņa beigām darbinieki nesniedza pozitīvu atbildi, tad tika pieņemts lēmums par viņu atlaišanu.

Villmers paskaidroja, ka darbinieki nav izrādījuši cieņu, neklausījušies viņu, bet kāds pat atteicies vakcinēties. Tomēr viena no bijušajām darbiniecēm paskaidroja, ka priekšnieks vienkārši nepievērsa uzmanību viņu bažām un piedraudējis ar atlaišanu, ja viņi nevakcinēsies.

"Es neesmu vakcinācijas pretiniece. Es tikai gribēju, lai man dotu vēl dažas dienas pārdomām. Tas ir kaitinoši, ja kāds nosaka termiņus šādam personiskajam jautājumam," viņa sacīja.

Tāpat avīze informēja, ka sieviete plāno iesūdzēt savu bijušo priekšnieku tiesā. Jāatzīmē, ka daudzi atlaistie darbinieki jau atraduši jaunu darbu.

Villers tagad meklē jaunas medmāsas un grib, lai viņa darbinieki vakcinētos pret koronavīrusu. Šādu prasību viņš izskaidro ar to, ka dara visu, lai aizsargātu pacientus.

Bild arī atzīmēja, ka Renē Villmers saņem pat nāves draudus no vakcinācijas pretiniekiem.

Vācijā tika konstatēti vairāk nekā divi miljoni koronavīrusa gadījumu, vairāk nekā 47 000 cilvēku miruši. Vakcinācija pret Covid-19 valstī sākās 27. decembrī. Vakcināciju veikta vairāk nekā 1,2 miljoniem iedzīvotāju, bet 25 tūkstoši jau saņēmuši otro devu. Pašlaik Vācijā vakcinē ar Pfizer/BionTech un Moderna preparātiem.

0
Tagi:
vakcinācija, koronavīruss, Vācija
Pēc temata
Tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju piekristu vakcinēties pret Covid-19
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
Rīgas mērs pastāstīja par gatavību vakcinēties un soda naudām Latvijā