ASV prezidents Donalds Tramps

Uzbrukums dolāram: Tramps iecerējis valūtas karu

111
(atjaunots 22:27 20.07.2019)
Natālija Dembinska
Lielāko banku un investīciju fondu analītiķi brīdina: vispārējā tirdzniecības krituma fonā centrālās bankas sākušas globālo valūtu karu.

Par to, kas apdraud ekonomiku un kāpēc krītas eiro un dolāra cena – portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Slēptais karš

Ekonomikas pieauguma apstākļos priekšroka tiek dota spēcīgām valūtām, taču pasaules ekonomika ir būtiski cietusi tirdzniecības karu rezultātā. Eksperti ir pārliecināti: to sajutīs visi jau šī gada beigās, taču galvenais trieciens gaidāms 2020. un 2021.gadā.

Pasaules tirdzniecības organizācija (PTO) vērtē, ka 2018.gadā starptautiskais tirdzniecības apjoms krities par 0,5 triljoniem dolāru, šogad zaudējumi sasniegs pusotru triljonu. Starptautiskais valūtas fonds brīdināja, ka ASV un Ķīnas konfrontācijas turpinājumā pasaules IKP samazināsies par 0,5%, tas ir, par 455 miljardiem dolāru.

Tamlīdzīgā situācijā valstu centrālās bankas noteikti veiks dažādus stimulējošus pasākumus nacionālo ekonomiku atbalstam. Taču likmes samazināšanās potenciāls ir ierobežots – tās jau ir sasniegušas minimumu. Vienīgais reālais ekonomikas atbalsta instruments ir valūtas novājināšana, kas palielina eksportējamo preču konkurētspēju pasaules tirgū. Ja vairākas valstis, viena otru apsteidzot, novājina nacionālās valūtas – tas jau ir valūtu karš.

Bank of America Merrill Lynch apgalvo, ka tas jau ir sācies un tajā slepus piedalās visu vadošo valstu centrālās bankas.

"Patlavan likmes sasniegušas vēsturisko minimumu, tāpēc centrālās bankas nevar ar parasto metodi ietekmēt kredītlīdzekļu vērtību. Vienīgais variants – nacionālās valūtas novājināšana," telekanālam CNBC pastāstīja Bank of America Merrill Lynch "G10" valstu valūtas politikas departamenta vadītājs Tanoss Vanvakids.

Uzpūš liesmas

Naudas un kredītu politikas mīkstināšana ir galvenā tēma pasaules mēdijos pēdējos mēnešos, kad ASV FRS, Anglijas Banka un Eiropas Centrālā banka informēja par gaidāmo likmju samazināšanu.

Liesmas vēl uzpūta Donalds Tramps, kurš uzbruka Eiropas Centrālās bankas vadītājam Mario Dragi un apsūdzēja viņu par eiro novājināšanu. "Mario Dragi ziņoja par papildus stimulēšanas iespējām, kā rezultātā eiro kurss pret dolāru kritās un netaisnīgi ļāva vieglāk konkurēt ar ASV. Eiropieši to var atļauties gadiem ilgi līdz ar Ķīnu un pārējiem," prezidents pauda savā lapā Twitter jūnija sākumā.

Pie tam Baltā nama saimnieks kārtējo reizi atzīmēja, ka arī Ķīna tīšām samazina juaņas kursu, padarot eksportu lētāku un palielinot līdzsvara trūkumu tirdzniecībā ar ASV. Bet FRS turpina uzturēt pārāk augstu, pēc Trampa domām, likmi, un dārgais dolārs kavē amerikāņu preču un pakalpojumu eksportu.

ASV prezidenta izteikumi radīja spēcīgu spekulāciju vilni Volstrītā. Analītiķi secināja, ka jau tuvākajā laikā Tramps pieņems lēmumu par dolāra devalvāciju.

Tiklīdz Valsts kase dos atbilstošos rīkojumus, Ņujorkas Federālā rezervju banka sāks valūtas intervences: pārdos dolārus un pirks ārvalstu valūtu, brīdināja bankas analītiķi. Tas novājinās dolāru, kas patlaban, saskaņā ar Bank of America aplēsēm, patlaban pārvērtēts apmēram par 13%.

Strupceļš

Itin drīz bažas apstiprinājās. Jau jūlija vidū Tramps uzdeva palīgiem apdomāt amerikāņu valūtas novājināšanas metodes. Bloomber apgalvo, ka situāciju ar dolāru prezidents apspriedis ar Džūdiju Šeltoni un Kristoferu Volleru – cilvēkiem, ko plānots izvirzīt Federālās rezervju sistēmas pārvaldnieku posteņiem.

Par to, ka pasaules lielākās centrālās bankas, arī FRS šodien tīšām novājina nacionālās valūtas, paziņoja arī lielākais investīciju fonds pasaulē – PIMCO.

"Pēc pauzes 2018.gada sākumā no jauna uzliesmoja aukstais valūtu karš, kas vairāk nekā piecus gadus ritēja starp galvenajiem tirdzniecības blokiem. Vēl vairāk, iespējama pat pilnvērtīga valūtu kara eskalācija līdz ar ASV un citu lielo valdību un centrālo vanku iejaukšanos valūtu kursos, lai arī ne īstermiņa perspektīvā," paskaidroja fonda ekonomiskais padomnieks Joahims Felss.

Pie tam Vamvakids no Bank of America Merrill Lynch norāda: situācija nonāks strupceļā, ja līdzīgu pozīciju ieņems lielākā daļa lielo centrālo banku.

"Viņi nevar ietekmēt aizņēmumu cenas, jo procentu likmes sasniegušas vēsturisko minimumu. Vienīgā iespēja turpmāk mīkstināt kredītu noteikumus – vājināt nacionālo valūtu," paskaidroja analītiķis. Taču, viņaprāt, runa var būt tikai par līdzsvaru: kad visi dara vienu un to pašu, valūtas nekustas, bet naudas un kredītu politikas ierobežotie resursi faktiski tiek izšķiesti bez rezultātā.

Tātad, ja visi mēģinās vienlaikus ietekmēt savas valūtas kursu, neviens negūs virsroku. Toties droši gaidāmi negatīvi blakusefekti no metodes, kas tiek izmantota tamlīdzīgas iejaukšanās laikā.

Ārvalstu investori, kuri iegulda līdzekļus drošākajos ASV valsts vērtspapīros, kritīs panikā, un sāks tos izpārdot, uzskata Bank of America.

"Ārzemnieki nefinansēs amerikāņu valsts parādu, ja politika vērsta pret dolāra stabilitāti, - komentēja pazīstamais banku analītiķis Diks Bove. – Taču ASV ir pilnībā atkarīgas no tā, ka dolārs tiek uzskatīts par vispasaules rezerves valūtu."

Tālākajās devalvācijas sacensībās miljardiem dolāru pārvietosies pa pasauli – no vieniem papīriem pie citiem, veidojot "burbuļus" tirgū. Un pēc tam vairs nebūs tālu jauna krīze.

111
Pēc temata
Eksperti brīdina par iespējamo defoltu ASV septembrī
Politologs: glabāt naudu ASV nacionālajā valūtā ir bīstami