Radioaktīvie atkritumi

Uz plutonija mucas. Kur guļ armiju pazaudētās kodolbumbas

108
(atjaunots 08:17 15.07.2019)
Kopš kodolieroču izgudrošanas ar bīstamajiem lādiņiem dažādu valstu bruņotajos spēkos atgadījusies virkne incidentu. Nereti lādiņus atrast nav izdevies, un nav zināms, kas no tiem gaidāms nākotnē.

RĪGA, 14. jūlijs – Sputnik. Dažādu valstu gaisa kara spēkos nereti mēdz gadīties munīcijas avārijas izmešana. Piemēram, aizvadītajā nedēļā ASV GS lidmašīna A-10 Thunderbolt nometa mācību bumbas virs Floridas pēc sadursmes ar putnu, kas nokļuva lidaparāta dzinējā. Nedēļu iepriekš līdzīgs incidents notika Indijā, kur bumbvedējs atbrīvojās no mācību lādiņiem tieši virs Ambalas pilsētas.

Gadījies pazaudēt arī īstus lādiņus, pat kodolbumbas. Šajā jomā īpaši izceļas amerikāņu karavīri – Pentagons pat ieviesis speciālu kodu – "Salauztā bulta" tamlīdzīgu situāciju apzīmējumam. Par to, kur un kā cilvēki pazaudējuši savus bīstamākos ieročus – RIA Novosti materiālā.

Nekontrolējamais bumbvedējs

Aukstā kara gados fiksēti aptuveni piecdesmit dažādi incidenti ar kodolieročiem, kuros iesaistītas ASV. Pirmo reizi kodollādiņš tika pazaudēts 1950.gada februārī. ASV GS lidmašīna Convair B-36 ВВС ar kodolbumbu Mark IV lidoja no Aļaskas uz Teksasu. Pa ceļam pilotam vajadzēja izspēlēt kodoluzbrukumu Sanfrancisko. Taču pēc septiņas stundas ilga lidojuma apledojuma dēļ no ierindas izgāja bumbvedēja dzinēji, un tas sāka strauji zaudēt ātrumu un augstumu. Komandieris pavēlēja ekipāžai nomest bīstamo kravu un pamest lidmašīnu.

Nevadāmais B-36 nolidoja vēl vairākus simtus jūdžu un nogāzās Kanādas rietumos, Britu Kolumbijas provincē. Oficiālais ziņojums liecina, ka bumba uzsprāgusi trīssimt metru augstumā virs okeāna. Taču Pentagons nevarēja apstiprināt tās pašlikvidācijas faktu. Avarējušais bumbvedējs tika atrasts tikai trīs gadus vēlāk. Avārijas vietā tika atrasti detonatori. Tas netieši apliecināja, ka bumba bija īsta. Domājams, kodolbumba vēl joprojām atrodas Klusā okeāna dzīlēs.

Neveiksmīgā degvielas uzpilde

1956.gada martā amerikāņu bumbvedējam B-47 bija jāveic reiss no Makdila aviobāzes Floridā līdz Bengerira bāzei Marokā bez nosēšanās. Lielāko daļu ceļa piloti veica bez grūtībām, taču virs Vidusjūras, kad lidmašīna gatavojās vēlreiz uzpildīt degvielu gaisā, četru kilometru augstumā ar to pēkšņi zuda sakari. Bumbvedējā bija divi konteineri ar ieroču plutoniju. Pazudušās lidmašīnas meklējumi ilga vairākas nedēļas, taču neizdevās ne fiksēt avārijas vietu, ne atrast triju ekipāžas locekļu līķus. Netika atrasti arī konteineri ar radioaktīvo metālu. Pēdējo reizi ekipāža nodibināja sakarus dažu desmitu kilometru attālumā no Marokas robežas. Acīmredzot plutonijs vēl joprojām atrodas kaut kur šajā rajonā.

Ziemeļblāzma

Vēl viens incidents ar ASV bumbvedēju notika vairāk nekā pirms 50 gadiem. 1968.gada janvārī stratēģiskais B-52 ar četrām ūdeņraža bumbām tilpnē cieta avārijā septiņu jūdžu attālumā no Tules aviobāzes Grenlandes ziemeļos. Lidmašīna pildīja kārtējo patrulēšanas uzdevumu. Tā laikā pilotu kabīnē izcēlās ugunsgrēks. Ekipāža centās likvidēt ugunsgrēku, taču tā platība pieauga, tādēļ nebija iespējama arī avārijas nosēšanās.

Tikai seši no septiņiem lidotājiem spēja katapultēties – viens no pilotiem gāja bojā lidmašīnā. Bumbvedējs nogāzās ledus laukā. Milzīgā mašīna caursita biezo ledu un nogrima. Nekavējoties sākās atlūzu un – pats galvenais – kodollādiņu meklējumi. Noskaidrojās, ka viena no bumbām detonējusi, nodarot nopietnu kaitējumu apkārtējai videi. Tūkstošiem tonnu piesārņotā sniega un ledus nogādāja ASV apglabāšanai.

Vēl viena bumba bija nopietni bojāta, taču neuzsprāga. Abas pārējās nogrima līdz ar lidmašīnas atlūzām. Pirmo lādiņu izdevās atrast uz pacelt no okeāna dzīlēm tikai desmit gadus vēlāk. Otrs vēl joprojām guļ Bafina jūras dzīlēs. Incidents guva plašu atbalsi, Dānijas valdība izteica protestu. Jāpiebilst, ka incidents lika Pentagonam apturēt gaisa patruļas ar kodollādiņiem lidmašīnās.

Sadursme virs kūrorta

Mūsdienās Taibiailenda ir viens no populārākajiem kūrortiem ASV. Smilšu pludmale, silta jūra un saule ik gadus vilina tūkstošiem tūristu. Taču aģentūras savos bukletos cenšas nepieminēt incidentu ar kodolieročiem, kas šeit notika 1958.gadā. Bumbvedējs B-47 bija devies plānveida mācību lidojumā. Tilpnē atradās trīs ar pusi tonnas smaga kodolbumba Mark 15.

Vienlaikus gaisā manevrēja iznīcinātājs F-86. Lidmašīnu ekipāžu nesaskaņotās darbības dēļ notika sadursme. Iznīcinātājs sabojāja bumbvedēja spārnu. B-47 ekipāža gatavojās veikt avārijas nosēšanos, taču pirms tam nometa radioaktīvo kravu Savanas upē. Lidmašīna sekmīgi piezemējās, piloti saņēma apbalvojumus.

Taču kodollādiņš vēl joprojām nav atrasts. Daži entuziasti vēl joprojām nodarbojas ar tā meklējumiem. Pagaidām atpūtnieki peldas jūrā un sauļojas Taibiailendas pludmalēs pavisam netālu no trīstonnīgas kodolbumbas.

Pazemes poligons

Par gaisa bāzes kodollādiņu pazaudēšanu PSRS nav lielas informācijas: ļoti ticams, ka tādu incidentu nav. Tomēr arī padomju karavīriem gadījies atstāt kodolieročus Pasaules okeāna dzīlēs, taču incidents notika zemūdenes avārijas dēļ.

1989.gada 7.aprīlī pēc zemūdenes K-278 "Komsomoļec" bojāejas Norvēģu jūras dzīlēs palicis kodolreaktors un vairākas torpēdas ar kodolgalviņām. Avārijā gāja bojā 42 jūrnieki.

Tagad "Komsomoļec" atrodas 1658 metru dziļumā. Laikā no 1989. līdz 1998.gadam uz atomzemūdenes avārijas vietu devušās septiņas dziļūdens ekspedīcijas. Ar aparātu "Mir 1" un "Mir 2" palīdzību pētnieki pārbaudīja korpusa, reaktora un torpēdu stāvokli. Galu galā viņi secināja, ka zemūdene nerada radiācijas risku apkārtējai videi.

108
Pēc temata
Eksperts: ASV vēlas grozīt kodollīdzsvaru pasaulē
Atklāts ASV kodolarsenāla apmērs
Kijevas sarkofāgs un kodolrotaļas
Iprīts, luizīts un citi biedējošie Baltijas jūras noslēpumi
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

1
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

1
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Vakcinācija, foto no arhīva

Rietumi pārdzīvo par "Putina izmēģinājuma jūrascūciņām"

10
(atjaunots 12:56 12.08.2020)
Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis.

Krievijā – un arī pasaulē – piereģistrēta pirmā vakcīna pret koronavīrusu, raksta portālā RIA Novosti komentētāja Irina Alksnis. Tā tika izstrādāta N. Gamaleja vārdā nosauktajā Nacionālajā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrā un ieguva nosaukumu "Sputnik V".

Par vakcīnas reģistrāciju paziņoja Vladimirs Putins, kurš piebilda, ka viena no viņa meitām saņēma poti, veiksmīgi izejot abus tās posmus.

Šī ziņa, protams, atgādina citu slavenu epizodi no Krievijas vēstures, kad 1768. gada rudenī pote pret bakām tika veikta Katrīnai II Lielajai un 14 gadus vecajam troņmantniekam. Tiesa, iemesli, kādēļ Krievijas prezidents publiskoja šo informāciju, stipri atšķiras no viņa dižās priekšgājējas.

Toreiz, pirms divarpus gadsimtiem, imperatore tiecās pārvarēt aizspriedumus un bailes Krievijas sabiedrībā no jaunās medicīniskās procedūras. 2020. gadā prezidents ir spiests atklāt personīgo informāciju, no kā viņš vienmēr cenšas izvairīties, jo valsts izrādījusies iesaistīta kārtējā – un ļoti netīrā – informācijas kara raundā.

Lai novērtētu izcēlušos riebeklību līmeni, pietiek ar vienu virsrakstu: "Filipīnu Duterte izsaucās kļūt par Putina (izmēģinājuma) jūrascūciņu krievu vakcīnai pret koronavīrusu". Tieši ar šādu virsrakstu "Vācijas vilnis" izlaida ziņu par to, ka Filipīnu prezidents pauda gatavību pirmais valstī izmēģināt uz sevis Krievijas vakcīnu.

Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis. Pēkšņais Krievijas izrāviens, kura ķērās klāt šai tēmai nedaudz vēlāk par Ķīnu, ASV un Lielbritāniju, procesa līderos izraisa šobrīd mokošas sāpes mūsu rietumu partneriem. Iemeslu tam ir daudz un dažādu.

Pirmkārt, pretrunas ar visprogresīvākajām idejām. Autoritārā atpalikusī Krievija nevar apsteigt Rietumus izcilu rezultātu iegūšanā sarežģītā zinātniskā un tehnoloģiski progresīvā nozarē. Un nav nekādas nozīmes, ka mūsu valsts aktīvos ir vecā epidemioloģiskā skola, uzkrātā pieredze un lieli sasniegumi tieši vakcīnu izstrādes jomā.

Otrkārt, draudi Rietumu ģeopolitiskajai ietekmei. Jo ja Krievija aktīvi sadarbosies ar citām valstīm to iedzīvotāju vakcinācijas pret Covid-19 tēmā, tad tā saņems papildu iespējas pastiprināt savu autoritāti tur. Un to, protams, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut.

Un treškārt, nauda. Kolosālas summas, kuras šobrīd stāv uz kārts un kurām, protams, vēlētos uzlikt ķepas vadošie pasaules farmaceitiskie koncerni. Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka viņa organizācija jau ir saņēmusi pieteikumus viena miljarda vakcīnas devu iegādei no vairāk nekā 20 pasaules valstīm. Var provizoriski iztēloties, kādā astronomiskā peļņā tas varētu izvērsties farmaceitiskajam biznesam, sevišķi ar daudzkārt uzskrūvētu cenu.

Tādēļ nebūt ne nejauši Klīnisko pētījumu organizāciju asociācijā (KPOA), kura vakar aicināja pašmāju Veselības ministriju nereģistrēt vakcīnu pret koronavīrusu, kamēr nebūs pabeigta trešā izmēģinājumu fāze, sastāv lielākie pasaules farmakoloģijas milži: tādi visiem zināmie zīmoli, kā Pfizer, Bayer, Novartis un tā tālāk. Var saprast viņu pārdzīvojumus un sāpi, jo viņiem garām palido milzīgs piķis, uz kuru tiem bija savas cerības un plāni.

Nav svarīgi, ka viņu pretenzijas noraidīja gan Krievijas oficiālās struktūras, gan zinātnieki-epidemiologi. Diez vai farmakoloģijas lobētāji nopietni cerēja iesaldēt notiekošo procesu.

Viņu galvenais mērķis ir publiska pašmāju izstrādājuma diskreditācija, turklāt ne tikai un ne tik daudz valstī, cik ārzemēs. Jo šis KPOA aicinājums rada iespēju rietumu medijiem pilnā balsī kliegt par tās it kā nedrošumu.

Tikai tagad viņiem nāksies rakstīt vēl arī par to, ka "Putina izmēģinājuma jūrascūciņu" saraksta papildinājies ar Krievijas prezidenta meitu. Un tas manāmi noniecina jaunā "Kremļa nozieguma" atmaskošanas efektu.

10
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
EK paziņoja, ka no Krievijas it kā nākot dezinformācija par koronavīrusu
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Eksperts: Krievijai un ASV ir jāsadarbojas cīņā ar koronavīrusu