Radioaktīvie atkritumi

Uz plutonija mucas. Kur guļ armiju pazaudētās kodolbumbas

137
(atjaunots 08:17 15.07.2019)
Kopš kodolieroču izgudrošanas ar bīstamajiem lādiņiem dažādu valstu bruņotajos spēkos atgadījusies virkne incidentu. Nereti lādiņus atrast nav izdevies, un nav zināms, kas no tiem gaidāms nākotnē.

RĪGA, 14. jūlijs – Sputnik. Dažādu valstu gaisa kara spēkos nereti mēdz gadīties munīcijas avārijas izmešana. Piemēram, aizvadītajā nedēļā ASV GS lidmašīna A-10 Thunderbolt nometa mācību bumbas virs Floridas pēc sadursmes ar putnu, kas nokļuva lidaparāta dzinējā. Nedēļu iepriekš līdzīgs incidents notika Indijā, kur bumbvedējs atbrīvojās no mācību lādiņiem tieši virs Ambalas pilsētas.

Gadījies pazaudēt arī īstus lādiņus, pat kodolbumbas. Šajā jomā īpaši izceļas amerikāņu karavīri – Pentagons pat ieviesis speciālu kodu – "Salauztā bulta" tamlīdzīgu situāciju apzīmējumam. Par to, kur un kā cilvēki pazaudējuši savus bīstamākos ieročus – RIA Novosti materiālā.

Nekontrolējamais bumbvedējs

Aukstā kara gados fiksēti aptuveni piecdesmit dažādi incidenti ar kodolieročiem, kuros iesaistītas ASV. Pirmo reizi kodollādiņš tika pazaudēts 1950.gada februārī. ASV GS lidmašīna Convair B-36 ВВС ar kodolbumbu Mark IV lidoja no Aļaskas uz Teksasu. Pa ceļam pilotam vajadzēja izspēlēt kodoluzbrukumu Sanfrancisko. Taču pēc septiņas stundas ilga lidojuma apledojuma dēļ no ierindas izgāja bumbvedēja dzinēji, un tas sāka strauji zaudēt ātrumu un augstumu. Komandieris pavēlēja ekipāžai nomest bīstamo kravu un pamest lidmašīnu.

Nevadāmais B-36 nolidoja vēl vairākus simtus jūdžu un nogāzās Kanādas rietumos, Britu Kolumbijas provincē. Oficiālais ziņojums liecina, ka bumba uzsprāgusi trīssimt metru augstumā virs okeāna. Taču Pentagons nevarēja apstiprināt tās pašlikvidācijas faktu. Avarējušais bumbvedējs tika atrasts tikai trīs gadus vēlāk. Avārijas vietā tika atrasti detonatori. Tas netieši apliecināja, ka bumba bija īsta. Domājams, kodolbumba vēl joprojām atrodas Klusā okeāna dzīlēs.

Neveiksmīgā degvielas uzpilde

1956.gada martā amerikāņu bumbvedējam B-47 bija jāveic reiss no Makdila aviobāzes Floridā līdz Bengerira bāzei Marokā bez nosēšanās. Lielāko daļu ceļa piloti veica bez grūtībām, taču virs Vidusjūras, kad lidmašīna gatavojās vēlreiz uzpildīt degvielu gaisā, četru kilometru augstumā ar to pēkšņi zuda sakari. Bumbvedējā bija divi konteineri ar ieroču plutoniju. Pazudušās lidmašīnas meklējumi ilga vairākas nedēļas, taču neizdevās ne fiksēt avārijas vietu, ne atrast triju ekipāžas locekļu līķus. Netika atrasti arī konteineri ar radioaktīvo metālu. Pēdējo reizi ekipāža nodibināja sakarus dažu desmitu kilometru attālumā no Marokas robežas. Acīmredzot plutonijs vēl joprojām atrodas kaut kur šajā rajonā.

Ziemeļblāzma

Vēl viens incidents ar ASV bumbvedēju notika vairāk nekā pirms 50 gadiem. 1968.gada janvārī stratēģiskais B-52 ar četrām ūdeņraža bumbām tilpnē cieta avārijā septiņu jūdžu attālumā no Tules aviobāzes Grenlandes ziemeļos. Lidmašīna pildīja kārtējo patrulēšanas uzdevumu. Tā laikā pilotu kabīnē izcēlās ugunsgrēks. Ekipāža centās likvidēt ugunsgrēku, taču tā platība pieauga, tādēļ nebija iespējama arī avārijas nosēšanās.

Tikai seši no septiņiem lidotājiem spēja katapultēties – viens no pilotiem gāja bojā lidmašīnā. Bumbvedējs nogāzās ledus laukā. Milzīgā mašīna caursita biezo ledu un nogrima. Nekavējoties sākās atlūzu un – pats galvenais – kodollādiņu meklējumi. Noskaidrojās, ka viena no bumbām detonējusi, nodarot nopietnu kaitējumu apkārtējai videi. Tūkstošiem tonnu piesārņotā sniega un ledus nogādāja ASV apglabāšanai.

Vēl viena bumba bija nopietni bojāta, taču neuzsprāga. Abas pārējās nogrima līdz ar lidmašīnas atlūzām. Pirmo lādiņu izdevās atrast uz pacelt no okeāna dzīlēm tikai desmit gadus vēlāk. Otrs vēl joprojām guļ Bafina jūras dzīlēs. Incidents guva plašu atbalsi, Dānijas valdība izteica protestu. Jāpiebilst, ka incidents lika Pentagonam apturēt gaisa patruļas ar kodollādiņiem lidmašīnās.

Sadursme virs kūrorta

Mūsdienās Taibiailenda ir viens no populārākajiem kūrortiem ASV. Smilšu pludmale, silta jūra un saule ik gadus vilina tūkstošiem tūristu. Taču aģentūras savos bukletos cenšas nepieminēt incidentu ar kodolieročiem, kas šeit notika 1958.gadā. Bumbvedējs B-47 bija devies plānveida mācību lidojumā. Tilpnē atradās trīs ar pusi tonnas smaga kodolbumba Mark 15.

Vienlaikus gaisā manevrēja iznīcinātājs F-86. Lidmašīnu ekipāžu nesaskaņotās darbības dēļ notika sadursme. Iznīcinātājs sabojāja bumbvedēja spārnu. B-47 ekipāža gatavojās veikt avārijas nosēšanos, taču pirms tam nometa radioaktīvo kravu Savanas upē. Lidmašīna sekmīgi piezemējās, piloti saņēma apbalvojumus.

Taču kodollādiņš vēl joprojām nav atrasts. Daži entuziasti vēl joprojām nodarbojas ar tā meklējumiem. Pagaidām atpūtnieki peldas jūrā un sauļojas Taibiailendas pludmalēs pavisam netālu no trīstonnīgas kodolbumbas.

Pazemes poligons

Par gaisa bāzes kodollādiņu pazaudēšanu PSRS nav lielas informācijas: ļoti ticams, ka tādu incidentu nav. Tomēr arī padomju karavīriem gadījies atstāt kodolieročus Pasaules okeāna dzīlēs, taču incidents notika zemūdenes avārijas dēļ.

1989.gada 7.aprīlī pēc zemūdenes K-278 "Komsomoļec" bojāejas Norvēģu jūras dzīlēs palicis kodolreaktors un vairākas torpēdas ar kodolgalviņām. Avārijā gāja bojā 42 jūrnieki.

Tagad "Komsomoļec" atrodas 1658 metru dziļumā. Laikā no 1989. līdz 1998.gadam uz atomzemūdenes avārijas vietu devušās septiņas dziļūdens ekspedīcijas. Ar aparātu "Mir 1" un "Mir 2" palīdzību pētnieki pārbaudīja korpusa, reaktora un torpēdu stāvokli. Galu galā viņi secināja, ka zemūdene nerada radiācijas risku apkārtējai videi.

137
Pēc temata
Eksperts: ASV vēlas grozīt kodollīdzsvaru pasaulē
Atklāts ASV kodolarsenāla apmērs
Kijevas sarkofāgs un kodolrotaļas
Iprīts, luizīts un citi biedējošie Baltijas jūras noslēpumi
ASV ballistiskā raķete PERSHING 2 MISSILE LAUNCHED, foto no arhīva

"Par mata tiesu": atklāti dati par gatavošanos kodoluzbrukumam

38
(atjaunots 15:47 08.03.2021)
Augstākā kaujas gatavība, mokošas uzbrukuma gaidas, apstiprināts kodolieroču pielietojums – ASV Valsts departaments atslepenoja izlūkdienesta dokumentus, kas apgaismo NATO mācības "Able Archer" un to sekas.

Amerikāņu analītiķi apgalvo: 1983. gada novembrī šie manevri teju nenoveda pie trešā pasaules kara. Rietumu specdienestu atskaites liecina: PSRS tos uztvēra par gatavošanos iebrukumam un piecēla kājās milzīgus spēkus. Vašingtona ir pārliecināta, ka toruden pasaule pirmo reizi kopš Karību krīzes laikiem stāvēja uz iznīcības sliekšņa, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Draudu periods

1983. gadā Ziemeļatlantijas alianses un Varšavas līguma organizācijas attiecības bija nokaitētas līdz pēdējam. To veicināja virkne faktoru: ASV iebrukums Granādā, vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu "Pershing 2" pārvietošana uz Eiropu, prezidenta Ronalda Reigana agresīvie antikomunistiskie izteikumi, NATO spēku koncentrēšanās pie VLO robežām. Piedevām neilgi pirms mācību sākuma padomju iznīcinātājs Tālajos Austrumos notrieca Dienvidkorejas laineri Boeing 747, kas bija pārkāpis valsts robežu. ASV un Eiropā skanēja aicinājumi "sodīt" Maskavu.

Kuru katru brīdi aukstais karš varēja kļūt karsts. Tādos apstākļos PSRS vadība pamatoti raizējās par iespējamu agresiju un rūpīgi vēroja karaspēku pārvietošanos pie rietumu robežām. Nav nekāds brīnums, ka mācības "Able Archer" piesaistīja padomju specdienestu uzmanību. NATO valstis plānoja izspēlēt karaspēku vadību kodolkonflikta gaitā. Mācību gaitā bija plānots bruņotajiem spēkiem pakāpeniski pāriet kaujas gatavībā no DEFCON 5 ("miera laiks") līdz DEFCON 1 ("kara stāvoklis").

Apstākļi – maksimāli tuvi karam. Organizatoru uzdevums bija panākt maksimālu notiekošā reālismu, un viņi darīja, ko spēja. Mācībās piedalījās Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, Rietumvācijas federālais kanclers Helmuts Kols, ASV prezidents Ronalds Reigans, viceprezidents Džordžs Bušs un aizsardzības ministrs Kaspars Vainbergers. Bija iesaistīti visu alianses valstu bruņotie spēki, piedevām – civilās iestādes un speciālisti. Krasi pieauga radiogrammu apmaiņa starp ASV un Lielbritāniju. Padomju izlūkdienesta acīs tas varēja liecināt par konsultācijām kodolieroču pielietojuma jautājumā.

Amerikāņi apgalvo, ka agresīvu nodomu viņiem nebija. Saskaņā ar Valsts departamenta atslepenotajiem datiem, Maskavas un Vašingtonas starpā radies "pārpratums", kas varēja novest pie katastrofas. Prezidenta Ārējās izlūkošanas konsultatīvās padomes (PFIAB) atskaitē teikts, ka PSRS demonstrēja bezprecedenta reakciju uz mācībām "Able Archer".

"1983. gadā mēs varējām netīši nostādīt mūsu attiecības ar Padomju Savienību par mata tiesu no kodolkara," atzīts vienā no publicētajiem dokumentiem.

Paaugstināta gatavība

PSRS un Krievija nekādi nekomentēja Maskavas reakciju uz "Able Arsher", vienīgais informācijas avots par tālaika notikumiem, kas pieejami plašam sabiedrības lokam, bija pārbēdzēja-nodevēja Oļega Gordijevska liecības britu izlūkdienestam. Amerikāņu specdienestu atslepenotie dokumenti pirmo reizi atklāj Vašingtonas viedokli par toreizējo situāciju, kā arī izlūkošanas datus par VLO valstu bruņoto spēku darbībām mācību gaitā. Publicēts arī visnotaļ detalizēts manevru scenārijs.

Saskaņā ar "Able Archer 1983" scenāriju, 4. Novembrī VLO bruņotie spēki sākuši karadarbības pret NATO. 6. novembrī viņi likuši lietā ķīmiskos ieročus. Nākamajā dienā sākās mācības, kas ilga līdz 11. novembrim. Saskaņā ar organizatoru ieceri, trīs dienas bija veltītas konvencionālai karadarbībai ar parasto bruņojumu, divas – abpusējiem kodoluzbrukumiem. Manevru uzdevums bija nodemonstrēt alianses armiju vadībai, kā rīkoties, ja šāds scenārijs īstenosies. Kremlis notikumus Eiropā novērtēja kā kodoluzbrukuma organizēšanu PSRS un gatavojās adekvātiem soļiem valsts aizsardzībai.

Amerikāņu izlūkdienesta dokumenti liecina, ka mācību laikā PSRS Stratēģiskajos raķešu spēkos bija ieviests paaugstināts kaujas gatavības režīms. Specdienesti vēsta, ka armijas komandpunktos Austrumvācijā strādāja pastiprinātas dežurantu maiņas. 16. gaisa armijas aviācija desmitos VDR aerodromu jau 2. novembrī strādāja paaugstinātas kaujas gatavības režīmā. Mazliet vēlāk šajā režīmā pārgāja arī Polijā dislocētā 4. gaisa armija.

Izlūkdienesti neziņoja

Amerikāņu izlūkdienestus īpaši satrauca iznīcinātāju-bumbvedēju divīzijas – PSRS kara aviācijas trieciena spēka pamats. Toreiz gaisa spēki izmantoja MiG-27, Su-17 un Su-24, kas spēj nest kodolieročus. Kara gadījumā tiem bija jāizdara trieciens NATO aerodromiem, raķešu bāzēm, komandpunktiem un armijas dislokācijas vietām. Visos trijos pulkos katrā divīzijā bija trieciena lidmašīnu eskadriļa, kas spēja pielietot kodolieročus. Šo vienību piloti regulāri trenējās piekārt zem spārniem "speciālos izstrādājumus" un tuvoties mērķiem.

Saskaņā ar atslepenotajiem datiem, kodolieroču eskadriļas mācību dienās bija gatavas 30 minūšu laikā pacelties gaisā un iesaistīties kaujā. Ekipāžu uzdevums bija "iznīcināt ienaidnieka objektus pirmajā līnijā". Vašingtonas analītiķi aplēsa: Padomju Savienība varēja jebkurā brīdī pavērst pret alianses bruņotajiem spēkiem 96 iznīcinātājus-bumbvedējus ar kodolādiņiem zem spārniem. Rietumu speciālisti vērtē, ka taktisko bumbu RN-40 jauda sastādīja aptuveni 30 kilotonnas. Salīdzinājumam: bumba "Mazulis", ko amerikāņi nometa uz Hirosimas, bija divkārt vājāka.

Padomju Savienība gatavojās karam, un galu galā Rietumu specdienesti to apjēdza. Iespējams, no trešā pasaules kara paglāba tas, ka tie, kas pieņem lēmumus, ne vienmēr saņem informāciju savlaicīgi. Atslepenotajos arhīvos ir par ASV GKS izlūkošanu Eiropā (US Air Forces Europe — USAFE) atbildīgā -   ģenerālleitnanta Leonarda Perruta liecības. Viņš atcerējās, ka manevru gaitā sazinājies ar priekšniecību, arī ar USAFE komandieri ģenerāli Milliju Minteru.

"Minters pavaicāja, kas, pēc manām domām, notiek Austrumeiropā, - ziņoja Perruts. – Es atbildēju: nav pietiekama pamata patiešām palielināt Eiropā dislocēto bruņoto spēku kaujas gatavību. Taču nezinu, ko es būtu atbildējis komandierim, ja man toreiz būtu bijis zināms, kas notika robežas viņā pusē,."

Iespējams, Perruta nezināšana novērsa īstu NATO un VLO karu, kas neizbēgami būtu novedis pie savstarpējiem kodoluzbrukumiem. Apstākļos, kad abas puses ir gatavas karot, pietiek ar mazāko nejaušību, lai sāktos šāvieni. Par laimi, amerikāņu izlūkdienests tikai pēc mācībām aptvēra, ka alianses spēki vairāk nekā nedēļu bija PSRS tēmēklī.

38
Tagi:
militārās mācības, kodolieroči, PSRS, NATO
Pēc temata
Bild paziņoja par slepenām NATO mācībām Vācijā kodolkara gadījumam
Politologs: aug kodolkara draudi
ASV mācībās izspēlēja kodoluzbrukumu Krievijai
Cilvēki aizsargmaskās Ženēvas ielās, foto no arhīva

Eiropa noskaidrojusi, kas vainojams tās problēmās

74
(atjaunots 21:15 06.03.2021)
Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis.

Uzstājoties Eiropas Parlamenta īpašās komitejas sanāksmē, kas analizē ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels apsūdzēja Krieviju dezinformācijas kampaņā. Viņa ieskatā tās mērķis esot nomelnot Eiropas Savienības demokrātiju un vājināt starptautisko sadarbību. Plašāk par situāciju stāsta Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Eiropa ir slēgta: varasiestādes sper ārkārtas soļus. Vai vakcīna neglābj?
Ruptly / instagram.com/vkikilias / lv.wikipedia.org / New Media Department of Nowon-Gu District Office, Seoul

Borels norādīja, cik bīstama ir nepatiesa vai maldīga informācija nerimstošās pandēmijas apstākļos. "Mēs redzējām, kā prokremliskie kanāli apgalvoja, ka masku valkāšana ir bezjēdzīga, vai arī karsēja balsis pret lokdaunu," viņš paziņoja. Tagad, pēc diplomāta domām, pirmajā plānā iznāk Maskavas vakcīnu diplomātija, kura, no vienas puses, cenšas diskreditēt Rietumu preparātus un to ražotājus, bet no otras – liela un aktīvi virza savas vakcīnas.

Ierēdņa raizes var saprast. Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis. Somijā ir ieviests ārkārtējais režīms. Čehijā pasaulē visaugstākā saslimstības līmeņa dēļ iedzīvotājiem ir aizliegts pamest mītnes rajonus. Arī Itālijā ir pastiprināti ierobežojumi.

Eiropas iedzīvotāji, kurus jau teju gadu moka ar dažādiem aizliegumiem un mājsēdi, arvien sliktāk uztver varas argumentus, ka tas viss notiek viņu pašu labā. Masveida protesti pārņēmuši gandrīz visu kontinentu.

Sputnik V
© Sputnik / Виталий Тимкив

Situācija ir tik sarežģīta, ka Eiropas saliedētība sabrūk acu priekšā. Čehija vērsās pie Krievijas ar lūgumu par "Sputnik V" piegādēm, un tā ir valsts prezidenta un premjerministra saskaņotā nostāja. Slovākija devās vēl tālāk un sekoja Ungārijas, Serbijas un citu valstu pēdās, proti, paātrinātā kārtā reģistrējusi Krievijas preparātu, negaidot Eiropas regulatora atzinību. Poļi, kuriem epidemioloģiskā situācija tāpat ir sarežģīta, pie Krievijas griezties nevar objektīvu iemeslu dēļ, tāpēc viņi sāka pārrunas ar Ķīnu par Covid-19 vakcīnas iegādi.

Situācija arvien vairāk atgādina to, kas notika pirms gada, kad Eiropas Savienība demonstrēja savu nevarību ārkārtas situācijā un tās dalībvalstis bija spiestas patstāvīgi tikt galā ar savām problēmām.

Atšķirība ir tāda — un tas patiešām ir svarīgi — ka tolaik izraisījās globāla mēroga force majeure. Tā gaitā noskaidrojās, ka Brisele pēc būtības ir rīcībnespējīga situācijā, kad ir nepieciešama operatīva reakcija ārkārtas apstākļos. Eiropai tas, bez šaubām, sagādāja nepatīkamu pārsteigumu, taču tolaik ES nevarīgumu varēja vismaz izskaidrot ar problēmas plašo mērogu un pēkšņo parādīšanos.

Tagad situācija ir citāda.

Kad pagaisa pandēmijas pēkšņuma efekts, Eiropas Savienība sarosījās, jo kļuva pieprasīts tas, kas vienmēr tiek uzskatīts par tās stiprajām pusēm: stratēģiskā plānošana, sarežģīto procesu organizēšana, līdzekļu akumulācija un sadale. Visās nesenajās Eiropas valstu darbībās, sākot ar grandiozo ekonomikas atjaunošanas plānu, varēja saskatīt augstprātīgu solījumu parādīt pārējai pasaulei, kā jācīnās ar šāda veida draudiem.

Patiešām, parādīja gan.

Rezultātā – izgāšanās svarīgākajos rīcības virzienos. Eiropas izvēlētā lokdaunu stratēģija pārvērtās par fiasko, bet iedzīvotāju vakcinācijas aprakstam labāk būtu piemērot vārdu "katastrofa".

Ainas patētiskums ir īpaši redzams daudz labākās situācijas fonā tajās valstīs, kurām Eiropa bija iecerējusi pasniegt pandēmijas apkarošanas mācību.

Visa pamatā ir Eiropas varasiestāžu kļūdainie lēmumi. Tas kaitē Eiropas Savienības reputācijai daudz vairāk nekā tās apjukums un nevarīgums pirms gada.

Šādā situācijā nozīmīgi kļūst Austrumeiropas valstu mēģinājumi rīkoties patstāvīgi. Tās, protams, apzinās savu otršķirību ES sastāvā, kā arī to, ka jebkādu palīdzību koronavīrusa apstākļos tās saņems pēc atlikuma principa. Rezultātā arvien vairāk valstu pārstāj pacietīgi gaidīt savu kārtu, un tā vietā sāk izrādīt Briseles nesankcionētu aktivitāti.

Brexit, kā arī poļu un ungāru varas iestāžu augošā eiroskepticisma fonā, paplašinās valstu saraksts, kas nesliecas atskatīties uz Briseli, pat ne force majeure apstākļos. Tā Eiropas Savienībai ir visai nelabvēlīga zīme.

Pirms sešiem gadiem Eiropa ar entuziasmu sarīkoja sev migrācijas krīzi, kuras sekas izstrebj vēl joprojām. Cīņa ar pandēmiju noveda pie Eiropas politikas nākamās izgāšanās. Diezgan īsā laika periodā sanāk padaudz stratēģisku pārrēķināšanos ar smagām sekām.
Pie tam Briseles principiālā nevēlēšanās atzīt savas kļūdas, skaidrot tās ar ārējā ienaidnieka intrigām, kas grauj Eiropas demokrātiju un solidaritāti, garantē: kļūdas nebūt nav pēdējās.

74
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība pieņēmusi pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai
"Sputnik V" Eiropas Savienībā: Ungārija saņems divus miljonus vakcīnas devu
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Eiropas analītiķi nosauca divas ES kļūdas Covid-19 vakcīnas iegādē
Tagad Moderna: Eiropas Savienībā apstiprināja vēl vienu Covid-19 vakcīnu

Skaistuma laikmets: iedvesmojošākas sievietes

0
(atjaunots 07:15 09.03.2021)
  • Американская актриса Кэтрин Хепберн
  • Austrāliešu supermodele Ella Makfersone
  • Britu supermodele Keita Mosa
Aicinām paskatīties uz šīm fotogrāfijām un padomāt par to, kas ir "sieviešu skaistuma ideāls". Vai tas ir kāds standarts, vai arī tā ir katras personības individualitāte?

Šajā fotolentē mēs sakopojām sieviešu attēlus, kuras XX un XXI gadsimtā tika uzskatītas par atdarināšanas piemēru citām daiļa dzimuma pārstāvēm.

0
  • © Foto : Public domain

    Sieviešu skaistuma ideāls, ko radīja amerikāņu ilustrators Čārlzs Dana Gibsons.

  • © Foto : Public domain

    Amerikāņu mēmā kino aktrise Alise Džoisa

  • © AP Photo

    1930. gadu amerikāņu aktrise Džīna Hārlova

  • Американская актриса Кэтрин Хепберн
    © AFP 2019

    Leģendārā Ketrina Hepberna

  • © AP Photo

    Slavēnākā amerikāņu aktrise, modele un dziedātāja Merilina Monro

  • © AFP 2019 / -

    Stila ikona - britu aktrise, modele, dejotāja un humanitārā darbiniece Odrija Hepberna

  • © AP Photo / Nick Ut

    Amerikāņu aktrise Fēra Foseta

  • Austrāliešu supermodele Ella Makfersone
    © AFP 2019 / TIMOTHY A. CLARY

    Austrāliešu supermodele Ella Makfersone

  • Britu supermodele Keita Mosa
    © AFP 2019 / TIMOTHY A. CLARY

    Britu supermodele Keita Mosa

  • © AP Photo / Kevork Djansezian

    Dziedātāja Kristīne Agilera

  • © AP Photo / Chris Pizzello/Invision

    Amerikāņu realitātes šova zvaigzne Kima Kardašjana