Leģionāru gājiens 2019. gada 16. martā

Kas nacionālistiem prātā, tas Ārlietu ministrijai uz mēles

122
(atjaunots 12:16 14.07.2019)
Kā latviešu diplomāti izpļāpājās par savu pieķeršanos nacistu okupācijai valstī.

Latvijas Ārlietu ministrija nākusi klajā ar ārkārtīgi interesantu ziņu, kas ļauj jaunā gaismā skatīt latviešu diplomātu pasaules uzskatu. Resora vietnē publicēta ziņa par Latvijas ĀM pārstāvju sarunu ar Krievijas pagaidu pilnvaroto Latvijā Vadim Vasiļjevu.

Atstāsim malā pat Latvijas diplomātu pieļauto rupjo kļūdu vietnē – Vasiļjevs nodēvēts par "Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi". Tas gan ir dīvaini, jo tas pats ministrs Edgars Rinkēvičs labi pārvalda krievu valodu.

Vērā ņemama ir cita ziņa. Citēšu: "Sarunā Krievijas vēstniecības pārstāvim tika norādīts, ka Maskavā plānoto svētku uguņošanu par godu padomju karaspēka veiktās Rīgas pilsētas atbrīvošanas no vācu okupācijas 75. gadskārtai Latvijas puse uzskata par nepieņemamu un nedraudzīgu rīcību."

Tātad Latvijas Ārlietu ministrija nosaukusi svētkus par godu Rīgas atbrīvošanai no vācu okupācijas par "nepieņemamu un nedraudzīgu rīcību". Ministrija skaidri likusi saprast, ka nacistiskās okupācijas pārtraukšana tās acīs ir skumjš notikums.

ĀM un nacistu okupanti

Tieši tā, bez niansēm. Iepriekš latviešu diplomāti centās skaidrot, ka nacistu sakāve ir laba lieta, bet padomju karaspēka tālākā uzturēšanās Latvijā – slikta.

Tas pats Valdis Zatlers savulaik, komentējot savu lēmumu piedalīties Uzvaras dienas svētkos Maskavā 2010.gadā, atzīmēja, ka 9.maija svētkus – uzvaru karā nav iespējams saistīt ar tā saucamo Latvijas "okupāciju", jo tā sākusies 1940.gada 17.jūnijā. skaidrs, ka līdzīgs bija arī Zatlera viedoklis par Rīgas atbrīvošanas dienu.

Lai nu būtu, kā būdams. Nenovirzīšos no tēmas un nesākšu diskusiju par "okupāciju". To, ka nekādas "okupācijas" nebija, savulaik jau spīdoši pierādīja latviešu žurnālists Juris Paiders savā grāmatā "Nākotnes melnraksti I: Latvija 1934. - 1941." Svarīgs ir kas cits. Latvijas ĀM ir nepārprotami solidarizējusies ar nacistiskajiem okupantiem.

Nāksies atgādināt latviešu diplomātiem, ka Rīgu atbrīvoja 130. latviešu strēlnieku korpusa karavīri un Rēzeknes 1. latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulka piloti. Kopā ar citām Sarkanās armijas vienībām viņi patrieca nacistus no Latvijas.

Interesanti, kā tādas Latvijas ĀM "ziņas" saskan ar Rinkēviča viedokli par solidaritāti ar antihitlerisko koalīciju, vismaz tās rietumu locekļiem? Vai Latvijas ĀM kaut kas būtu mainījies un ministrija būtu nolēmusi atzīt Latviju par nacistiskās Vācijas sabiedroto? Varbūt nākamgad latviešu diplomāti ies svētku maršā pa Rīgu 1.jūlijā kopā ar Igoru Šiškinu – svinēs nacistiskās okupācijas sākumu Rīgā?

122
Pēc temata
Neapgūtā vēstures mācība: kāpēc nevēlēšanās nožēlot grēkus nāk par ļaunu
Kā Baltijas valstīs pielīdzināja genocīdam politiskās represijas PSRS
Naudu pelna Krievijā, bet Latvijā godina SS: latviešu liekuļi tiks ņemti uzskaitē
DW: kā Latvija apvieno leģionāru maršus un Holokausta upuru piemiņas dienu
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans, foto no arhīva

"Aptrakušajiem liberāļiem" nepiedeva viņu "morālo imperiālismu"

19
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Rietumi ir zaudējuši savu pievilcību. Savos uzbrukumos liberāļi pievēršas lietām, kam mūsu acīs ir lielākā nozīme, politiskās kārtības pamatnostādnēm, pie kādas mēs tiecamies, galvenajām vērtībām, tādām kā nācija, ģimene un reliģiskā tradīcija.

Doktrīna par to, ka "demokrātija var būt tikai liberāla", mums tika uzspiesta. Liberālā demokrātija var atnest haosu un krahu, lielāku ļaunumu nekā labumu – tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ mēs vēlamies Donalda Trampa kārtējo uzvaru," portālā RIA Novosti citēja Pjotrs Akopovs.

Kas to teicis? Kam pieticis pārdrošības vienlaikus uzstāties gan pret liberālo demokrātiju, gan par Trampu? Pazīstamais vispasaules liberālisma ienaidnieks Putins, kurš visus indē ar "Novičok" un grauj Rietumus no iekšienes? Fanātiskie irāņu ajatollas-teroristi un šausmīgie ķīniešu komunisti, kuri visu pasauli aplipinājuši ar savu vīrusu, šeit nederēs – viņi negribētu publiski just līdzi Trampam. Tiesa, piemēram, tādam apgalvojumam piekristu gan Pekinā, gan Teherānā:

Eiropas Savienības valstu samits Briselē
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Pasaules elites un nacionālās pretestības cīņa vēl nav galā... Eiropas valstu pilsoņi drīz aptvers, ka mūsdienu Eiropas institūti nekalpo viņiem, bet gan Džordža Sorosa un viņam līdzīgo interesēm. (..) Mērķi, ko nospraudis Sorosa vispasaules tīkls, ar viņa neierobežotajiem finansiālajiem un cilvēku resursiem, ir skaidri: etniski sajauktu atklātu sabiedrību veidošana ar migrācijas paātrināšanas metodēm, nacionālā lēmumu pieņemšanas procesa demontāža un nodošana globālajai elitei."

Te bija runa par globālajiem procesiem. Tagad par nākamo paaudžu audzināšanu:

"Skolām ir jāaizsargā ģimenes ideāli un vērtības, kā arī jāpatur nepilngadīgie tālāk no dzimumu ideoloģijas un varavīkšņainās propagandas. Liberāļi te labākajā gadījumā saskata viduslaiku cienīgu tumsonību, sliktākajā – klerikālismu ar fašismu."

Kurš tad īsti ir tas drosminieks? Tas ir vienas Eiropas valsts premjerministrs – Viktors Orbans. Jau desmit gadus no vietas viņš vada Ungāriju (bet pirms tam, gadsimtu mijā, četrus gadus vadīja valdību), un Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par dumpinieku un gandrīz īstu diktatoru. Taču tas, ko viņš teicis savā rakstā, ko pirmdien publicēja Magyar Nemzet, ir varen spēcīgi. Orbans uzstājas ne tikai kā nacionālas valsts aizstāvis un "aptrakušo liberāļu" atmaskotājs vispasaules mērogā, bet arī kā kristīgi demokrātiskā novirziena līderis Eiropā, pat visos Rietumos. Viņš izsakās precīzi, atklāti – tā, kā Eiropas līderi nav atļāvušies jau ilgu laiku:

"Vienīgā iespēja kristīgajai demokrātijai ir sākt atklātu intelektuālu un politisku cīņu. Izbeigt izlikties un uzvesties kā idiotam, kurš neredz, nesaprot, kas notiek. (..) Aizstāvēties un formulēt četras nostādnes, kas var mainīt visu Eiropas politiku: mūsu galvenie nacionālie un kristīgie principi nav liberāli; tie radušies pirms liberālisma; tie ir pretstatā liberālismam; šodien liberālisms tos sagrauj."

Orbans konsekventi aizstāv ungāru nacionālo identitāti (tautu, kas Eiropā ienāca pēdējā), arī viņu katolicismu, tomēr šajā gadījumā vēršas ne tikai pie tautiešiem, bet arī citiem eiropiešiem. Protams, vispirms – pie agrākajiem biedriem sociālistiskajā nometnē (jāpiebilst, ka Orbans pielīdzina komunismu un liberālisms kā ungāriem svešas ideoloģijas):

"Rietumi ir zaudējuši savu pievilcību Centrāleiropas acīs, un tas, kā mēs iekārtojam savu dzīvi, viņiem nepatīk. Tuvākajos gados mums ir jāsaglabā Eiropas vienotība, pie tam atzīstot, ka pašreizējai vēsturiskajai tendencei nav nekādu izredžu mainīties. Viņi nevar uzspiest mums savu gribu, un mēs nevaram nobīdīt viņus no viņu tagadējā intelektuālā un politiskā ceļa. (..) Centrāleiropas valstis ir izvēlējušās citu nākotni, brīvu no imigrācijas un migrācijas. (..) Pat, ja Brisele vēlas doties pretējā virzienā: īstenot līdz absurdam novestos klimatiskos mērķus; sociālo Eiropu, kopēju nodokļu sistēmu, multikulturālu sabiedrību."

Tātad runa ir par divām Eiropām, kam kaut kādā veidā jāsaglabājas vienas Eiropas Savienības ietvaros. nav nekādu izredžu pārtaisīt austrumeiropiešus par vienotās Eiropas iedzīvotājiem, kas "savus senčus aizmirsuši", tomēr saglabājas izredzes uz konservatīvu, pareizāk sakot, pat nacionāli tradicionālistisku revanšu Rietumeiropā. Tātad vietējo marinu lepēnu uzvara visās Vecās Eiropas galvenajās valstīs – patiesībā nozīmē valdošās nacionālās elites radikālu atjaunošanos. Skaidrs, ka atlantistu veidotās paneiropas elites (tā nav nekāda "Briseles birokrātija", bet gan politiskie kadri, kas vispirms tiek rekrutēti no nacionālo valstu līmeņa līdz Eiropas līmenim, bet pēc tam nosūtīti atpakaļ uz viņu valstīm) visādi centīsies kavēt antiliberālo apvērsumu. Pie tam pretošanos "tautu dumpjiem" organizēs un koordinēs globālistiskās struktūras, tas pats kolektīvais Soross, ko asi kritizē Ungārijas premjerministrs.

Vladimira Putina un Donalda Trampa tikšanās Osakā 2019. gada 28. jūnijā
© Sputnik / Илья Питалев

Orbans jau sen nebaidās ne iebilst pret liberālo globālo projektu, ne atmaskot Sorosu – pazīstamāko Ungārijā dzimušo cilvēku pasaulē. Savukārt 90 gadus vecais miljardieris Orbanu dēvē par mafiozi un diktatoru, un visiem spēkiem palīdz opozīcijā strādājošajiem ungāru liberāļiem. Nacionālajā līmenī Orbans sekmīgi tiek ar viņiem galā tomēr ES un NATO līmenī viņam klājas smagi, tāpēc viņa acīs tik svarīgi bija, ka 2016. gadā uzvarēja Donalds Tramps, viņa idejiskais sabiedrotais cīņā ar visu liberālo globālismu (bet tagad – arī ar Sorosu personiski). Protams, Eiropas Savienība turpina spiedienu pret Budapeštu, bet tagad vismaz amerikāņu valdības struktūras necenšas pilnā sparā izgriezt rokas ungāriem.

Orbana vārdi par atbalstu Trampam ir pirmais tāda veida izteikums no Eiropas līdera puses. Tos pamanīja arī mediji Eiropā, tomēr, piemēram, Times necitēja visu frāzi pilnībā: "Visi liberāļi uzskata, ka katra valsts (..) ir jāpiespiež pieņemt liberālo pārvaldes formu. Savukārt kristīgie demokrāti noraida šo ārpolitikas formu, jo, pēc viņu domām, sabiedrības turas kopā un uztur mieru ar dažādiem paņēmieniem. Turklāt, - un to nesen pierādīja "arābu pavasaris" – liberālā demokrātija spēj radīt haosu un krahu, un nest lielāku ļaunumu nekā labumu.

Tas ir vēl viens iemesls, kura dēļ mēs jūtam līdzi Donaldam Trampam un vēlamies, lai viņš uzvarētu vēlreiz: mums pārlieku labi zināma ASV demokrātisko administrāciju ārpolitika, kuras pamatā ir morālais imperiālisms. Mēs esam to izgaršojuši, lai arī piespiedu kārtā. Mums tā nepatika, un vēl vienu porciju mēs negribam."

Ungārija patiešām demonstrē apbrīnojamu pretestību ārējam spiedienam. Tas nav tikai Orbana nopelns vien – viņu atbalsta lielākā daļa ungāru, kuri aptver, cik svarīgi ir saglabāt nacionālo identitāti. Taču tagad "morālais imperiālisms" tiek izmantots pret pašām Savienotajām Valstīm, un, protams, Orbans vēlas, lai Tramps noturētos pret krāsaino revolūciju, kas iedegas ASV. Ja viņš izturēs un uzvarēs, kristiešiem, konservatoriem, tradicionālistiem (tiem, ko varētu nosaukt par kristīgajiem demokrātiem, ja vien šo terminu nebūtu diskreditējuši tādi kā vācu KDS) būs daudz vieglāk pretoties gan liberālajai diktatūrai, gan morālajam imperiālismam. Tāpēc patiesi patstāvīgie eiropiešu politiķi vēl uzvaru Trampam, - tā sakot, "par mūsu un jūsu brīvību".

19
Tagi:
Tramps, ASV, Ungārija
Pēc temata
Simoņana: tikai muļķis ticēs Facebook "liberālismam"
Donalda Trampa karš un miers
Džonsons vēlas pierādīt Putinam "liberālisma vērtību" uz Brexit piemēra
Viena diena krievu liberāļa dzīvē. Aktuāls feļetons
Kremļa viltīgais plāns: sagraut Ameriku, lai glābtu Trampu
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, foto no arhīva

Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu

17
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Jaunais aukstais karš, ko de facto pieteikuši Rietumi, pārgājis jaunā fāzē – Krievijai naidīgiem izteikumiem neizbēgami seko aicinājumi sodīt pašmāju brīvdomātājus, kuru viedoklis neiekļaujas oficiālajā ideoloģijā.

Pakāpeniski noskaidrojas, ka visu šo Krievijai nedraudzīgo izlēcienu un sankciju galvenais mērķis nemaz nav Krievija, portālā RIA Novosti konstatēja Vladimirs Korņilovs.

Nu jau šķiet, ka Eiropas Parlamenta jaunākās rezolūcijas jautājumā par Krieviju un tās politiku ir varen stingras – tās pat pieprasa mainīt valsts pamatlikumu. Taču pēkšņi tribīnē kāpj Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, un viņas oficiālajā runā Krievija pieminēta tikai vienu reizi. Toties kādā kontekstā! Viņā atklāti piedraud "tiem, kuri atbalsta ciešākas attiecības ar Krieviju". Tātad drīzāk gan runa ir par valstīm un it īpaši politiskajām grupām pašā ES, kas vēl uzdrīkstas cerēt uz prātīgāku pieeju ārpolitikā. Vācijas bijusī aizsardzības ministre brīdina opozīciju Eiropā: "Mēs jūs vērojam."

Igaunija
© Sputnik / Вадим Анцупов

Pie tam Rietumu prese visā politiķes plašajā runā izcēla īso frāzi par Krieviju kā galveno nostādni un pirmajās slejās klāstīja: Eiropas Savienības līdere iesaka atturēties no sakariem ar Krieviju. Tātad šī tēze ir jāpaziņo visiem, ko prese regulāri saukā par "Kremļa noderīgajiem idiotiem".

Nav ne mazāko šaubu: attieksme pret iekšējo opozīciju krasi pasliktinājusies ne jau sakarā ar skandālu ap "Berlīnes pacientu", kā apgalvo daži Eiropas politiķi. tā drīzāk gan ir atbilde uz plašo kori "Putin! Putin!"  pie Krievijas vēstniecības sienām Berlīnē. Tās ir bailes izdzirdēt patiesību, - izrādās, ka tā ir aizvien lielākā cieņā Vācijā.

Nesen šo "problēmu" atklāti aprakstīja vācu avīze Süddeutsche Zeitung. Citēsim: "Vācijā, kur Navaļnija saindēšana radīja plašus strīdus, valda liela Krievijas valsts mediju ietekme. Valsts televīzijas vācu valodā strādājošās nodaļas RT Deutsch raksti ir neticami populāri: ECBC (Eiropas ārējo sakaru dienests – aut.) dati liecina, ka tie pašlaik ieņem otro vietu citātu skaita ziņā vācu sociālajos tīklos."

Süddeutsche Zeitung autori nav spējīgi padomāt, kāpēc tā notiek, kāpēc pēdējos gados krasi krītas vācu avīžu popularitāte. Viņuprāt, Krievijas mediju galvenais mērķis Eiropā ir "sēt šaubas" Eiropas sabiedrības taisnajās rindās. Interesanti, kopš kura laika Rietumu žurnālistiem šķiet, ka šaubas – tas ir kaut kas slikts un šausmīgs? It kā jau demokrātiskā Eiropa vienmēr ir nosodījusi (vismaz vārdos) totalitārismu un oficiālo vienprātību. Bet tagad Rietumu žurnālisti un politiķi neliekuļoti brīnās: kāpēc viņu tautieši, mēģinādami sameklēt vismaz kaut kādu jēgu ziņās par "saindēšanām" un "iejaukšanos", meklē veselīgu alternatīvu vietējām avīzēm un ziņu kanāliem, kas bez jebkādas kritikas retranslē tikai no augšas raidīto "vienīgo pareizo" versiju.

© Sputnik / Брайан Смит

Runa jau nav tikai par Vāciju. Lai kādu Eiropas valsti mēs ņemtu, tur noteikti uzdursies diskusijai par to, kāpēc "prokrieviskais" viedoklis ir tik populārs "ārpussistēmas" medijos un sociālajos tīklos. Piemēram, čehu eksperts Jans Širs to skaidro ar žurnālistu "nesagatavotību". Viņus vienkārši vajagot "pareizi noorientēt": paskat, piespiedīsi viņus saukt Donbasa dumpiniekus par "Krievijas armiju", nevis "separātistiem", un uzreiz būs panākts vajadzīgais rezultāts. Un nevienu neinteresē tas, ka visus šos gadus neviens ne reizi nav atradis Krievijas armiju Donbasā! Galvenais taču ir uzspiest lasītājiem "neaizmiglotu" bildi, kas nepieļauj šaubas un divdomīgus traktējumus. Savukārt šim nolūkam, pēc Šira domām, Čehijas televīzijas ēterā jāuzaicina tikai "pareizos" ekspertus, kuri neatļausies (kādas šausmas!) apšaubīt "Krievijas režīma vēlmi saindēt Navaļniju un to, ka tas izdarīts ar "Novičok" palīdzību".

Vai tiešām Širs un viņam līdzīgi eksperti neaptver, ka ikviens saprātīgi domājošs cilvēks, visās avīzēs ieraugot ziņas par Krievijas "okupantiem" vai "Putinu-saindētāju", agri vai vēlu mēģinās atrast šo sensacionālo "faktu" pierādījumus. Ja avīzēs nekas nav atrodams, viņš noteikti pievērsīsies alternatīviem avotiem. Tieši tāpēc jau Krievijas mediji Eiropā kļūst aizvien populārāki, nevis kaut kādu iekšējā ienaidnieka niķu un stiķu dēļ. Tie ļauj izskatīt problēmu no dažādām pusēm un skatītājiem nonākt pie saviem slēdzieniem. Lūk, no kā baidās Rietumu eksperti, ko apsēdusi cīņa ar Krieviju un citādi domājošajiem pašā Eiropā.

Vēl vienu svaigu šīs apsēstības piemēru rāda nesenās pašvaldību vēlēšanas vairākos Itālijas reģionos. Ģenerālās līnijas mediji, pārbijušies par opozīcijā esošās uz labējo flangu nosliekušās "Līgas" uzvaras perspektīvu tradicionāli "sarkanajā" Toskānā, atkal izvilka dienas gaismā Krievijas kārti – viņi atsauca atmiņā jau sūnām apaugušo stāstu par "finansējumu no Krievijas".

Galvenais pierādījums: kādas kompānijas īpašnieks, kurš agrāk bija saistīts ar "Līgu", apprecējis krievieti un... pārskaitījis viņai naudu uz Krieviju. It kā jau tāds "skandāls" apgāž pārmetumus "Līgai" – iznāk taču, ka nauda plūst uz Krieviju, nevis otrādi. Tomēr lasītāju jāpārliecina par opozīcijas sakariem ar Kremli, vienalga, vai tas vispār atbilst loģikai.

"Līgas" līdera Salvini paziņojums, par to, ka visu šo gadu laikā neviens pie viņa nav atradis "ne rubli, ne matrjošku", absolūti neinteresē liberālos itāļu medijus un Briseles politiķus. Piebalsojot šīm spekulācijām, pazīstamais Eiropas liberāļu ideologs un rupors Gijs Verhofstadts EP zālē publiski pārmeta Salvini "Putina naudas" saņemšanu. "Es uzskatu par skandalozu faktu, ka cilvēki, kuri mēģina mūs pamācīt, saņem naudu Eiropas Savienības sagraušanai," klāstīja Beļģijas bijušais premjers.

Patiesībā, tieši tāda pret iekšējo opozīciju vērsto "apsūdzību" būtība – nav nozīmes tam, vai tā vispār ir prokrieviska, vai tai ir jebkādi sakari ar Maskavu. Pats galvenais – aizbāzt muti. Ko tad var atbildēt oponents, ja viņam, acīs skatoties, aizrāda, ka viens no viņa piekritējiem apprecējis krievieti vai uz plaukta mājās stāv matrjoška? Tā ir vairākās Eiropas valstīs jau sen iemēģināta metode.

Līdz ar to kļūst skaidri atklāti draudi, ko oponentiem adresēja Eiropas jaunā "dzelzs lēdija" Urzula fon der Leiena. Aukstais karš nav iespējams bez "raganu medībām". Šajā karā Eiropa neplāno atstāt starp dzīvajiem gūstekņus – visiem, ko tā pasludinās par "piekto kolonnu", draud totāla tīrīšana. Un tas ir tikai sākums.

17
Tagi:
rusofobija, Krievija, Rietumi
Pēc temata
RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, kā strādāt pret Krieviju
Mītiskā Rietumu vienotība: vai Krievija palīdzēs uzbūvēt "jauno pasauli"?
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Politologs: protams, Rietumi vēlas uzlabot attiecības ar Krieviju, taču uz KF rēķina
Zīdainis, foto no arhīva

Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ

0
(atjaunots 14:43 25.09.2020)
Ja ģimenes politiku neatbalsta ieguldījumi 2021. gada budžetā, visi izteikumi par šo jautājumu ir tukšas pļāpas, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Valdības iecere palielināt bērnu pabalstus ir slavējama, tomēr, pirmkārt, pagaidām tie ir tikai solījumi, otrkārt, šis solis diezin vai veicinās dzimstību – vajadzīgs vesels risinājumu komplekss, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs. 

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apgalvoja, ka no 2022. gada tiks reformēta ģimenes atbalsta sistēma. Plānots palielināt ģimenes pabalstu. No 1. janvāra bērnam līdz 20 gadu vecumam tas sasniegs 25 eiro mēnesī, diviem bērniem – 100 eiro, trim – 225 eiro, četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par bērnu. Patlaban par pirmo bērnu vecākiem no valsts pienākas 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76, par trešo – 34,11 eiro, par ceturto un nākamajiem – 50 eiro mēnesī pat katru (neskaitot piemaksas par otro un katru nākamo bērnu).

Demogrāfs Ilmārs Mežs, komentējot valdības iniciatīvu Latvijas radio 4 ēterā, norādīja, ka tas ir nepieciešams solis Latvijas ģimenes politikas uzlabošanai, tomēr "rezultāts varētu būt tāds, ka jaundzimušo skaits nesamazināsies". Taču arī tas būtu sasniegums, viņš piebilda.

Eksperts atzīmēja, ka līdz šim Latvija ir viena no skopākajām valstīm visā ES attiecībā pret ģimenēm un ar pabalstiem vien nebūs pietiekami. Vajadzīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas nepamestu darbiniekus ar bērniem sliktākā stāvoklī, nekā viņu bezbērnu kolēģi – vajadzīgi bērnudārzi, ārpusklases nodarbības utt.

"Tālāk ir jādomā par dažādām mājokļa programmām, kā, piemēram, Somijā, Igaunijā, Ungārijā. Ģimene Igaunijā ar trim bērniem var saņemt grantu 8-14 tūkstošu eiro apmērā. Summa nav jāatmaksā, to var iztērēt dzīves apstākļu uzlabošanai. Kopumā var teikt vienkārši: politikai jābūt tādai, lai ģimenes ar diviem, trim, četriem bērniem nebūtu nabadzīgākas tāpēc, ka viņiem ir bērni," norādīja Mežs.

Eksperts paskaidroja: lai kontrolētu noteikta lēmuma reālo ietekmi ģimenes politikas jomā, vajadzīgi regulāri pētījumi, taču Latvijā nav demogrāfijas institūtu, kas tos varētu veikt.

"Tāpēc mums jādara tas, ko dara citi. Ja tas darbojas Igaunijā un citās valstīs, tam būtu jāstrādā arī pie mums," uzskata Mežs.

Tomēr pagaidām būs sarežģīti apturēt dzimstības lejupslīdi pašu spēkiem, pat ja ģimenes politika Latvijā mainīsies. Viņš paskaidroja, ka 90. gados dzimušo jauniešu, kuri varētu kļūt par vecākiem, ir divreiz mazāk nekā 80. gados dzimušo.

"Mēs tagad pļaujam 90. gados neiesēto ražu. Mūsu vecuma struktūra ir ļoti nelabvēlīga. Bet kāpēc Eurostat prognozē, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits tuvāko 30 gadu laikā saruks tikai par 5-10%, bet Latvijā – par veselu pusmiljonu? Par demogrāfiju daudz ir runāts, daudz dokumentu sarakstīts, tomēr valstī ir viens galvenais politikas dokuments – budžets. Ja ģimenes politiku neapstiprina ieguldījumi 2021. gada budžetā, viss par šo tēmu teiktais ir tikai tukšas pļāpas," secināja Mežs.

Iepriekš vēstīts, ka šī gada astoņu mēnešu laikā valstī reģistrēti 12 014 jaundzimušie, par 3,7%, jeb 462 bērniem mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš – par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Augustā reģistrēti 1543 jaundzimušie – par 8%, jeb 135 bērniem mazāk nekā 2019. gada augustā. Saskaņā ar datiem par 2020. gada 1. augustu, valstī dzīvoja 1,899 milj. iedzīvotāju.

0
Tagi:
Latvija, dzimstība, demogrāfija
Pēc temata
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Demogrāfs: pandēmija vedīs pie tālāka dzimstības krituma Latvijā
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam