Naftas atradne Kaspijas jūrā. Foto no arhīva

Nogurušais lācis patriecis ASV: cik Krievija "zaudējusi" OPEC darījumā

113
(atjaunots 20:25 06.07.2019)
Rietumos vēl joprojām tiek popularizēti apgalvojumi par to, ka Krievija ir tāds noguris un slims, pamazām mirstošs lācis – valsts ar krītošu iedzīvotāju skaitu, dziestošu ekonomiku un zūdošām tehnoloģiskajām iespējām, kas Krievijas vadības "sliktās uzvedības" dēļ nokļuvusi teju totālā diplomātiskajā izolācijā.

Viena no Krievijas informācijas lauka skumjākajām īpatnībām ir tā nemainīgā gatavība interpretēt kā sakāvi jebkuru valsts uzvaru ārpolitikā un ārējā ekonomikā. Spilgts piemērs – OPEC+ darījuma pagarināšana, ko Krievijas oponenti Rietumos uzskata par lielu valsts sasniegumu, portālā RIA Novosti atgādināja Ivans Daņilovs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

Tam ir vairāki iemesli: pirmkārt, pasaule nekādi nespēj pierast pie domas, ka jautājumā par ietekmi uz galveno elementu pasaules enerģētikas tirgū Krievija sekmīgi sadarbojas ar Saūda Arābiju. Otrkārt, ASV prezidents Donalds Tramps jau vairākkārt publiski pieprasījis nolaist zemāk naftas cenas un OPEC – atteikties no ieguves un eksporta ierobežojumiem. Patiesībā iznāk, ka Rijāda strādā kopā ar Krieviju pret Vašingtonas interesēm, un arī pie tā ir grūti pierast. Piedevām vēl "rozīnīte" – Krievijas ietekme Tuvajos Austrumos (galvenajā naftas reģionā uz Zemes) pieaug, un arī tā jauna un neparedzēta situācija, kurai amerikāņi nav izdomājuši atbildi.

Kamēr "dīvāna eksperti" sociālajos tīklos rēķina kaut kādus mītiskus "zaudējumus", ko Krievijai sagādājis darījums ar OPEC, bet viņu trūkstošā saprāta brāļi raksta, ka Krievijai gandrīz nekas nav iznācis Saūda Arābijas diplomātiskajā virzienā, amerikāņu biznesa informācijas aģentūra Bloomberg (tas ir, informācijas avots, ko izmanto rietumu baņķieri, finansisti, investori un finanšu jomā strādājošie ierēdņi) situāciju apraksta pavisam citādās krāsās. Piemēram, 29. jūnijā Bloomberg ziņoja:

"Krievija ir noslēgusi OPEC pārņemšanu darījumā ar Saūda Arābiju. (..) Pagājuši trīs gadi (kopš OPEC sadarbojas ar Krieviju – aut.piez.), un Krievija gandrīz pilnībā ieņēmusi OPEC. Lēmumus par ieguvi vairs nepieņem OPEC dalībvalstu enerģētikas ministri elegantu viesnīcu apartamentos Vīnē un neizsludina visai pārējai pasaulei no OPEC galvenās mītnes aiz stūra. Tos vispirms pieņem Putins un Saūda Arābijas troņmantinieks."

Pavērojot naftas darījuma pagarināšanu formātā OPEC + Krievija (jeb, kā dažkārt raksta Rietumos, formātā ROPEC) ar amerikāņu un eiropiešu diplomātu acīm, problēmas, ko tas radījis, ir ne tikai ekonomiskas (piemēram, Eiropas Savienība un ASV nevēlas augstas naftas cenas), bet arī spilgti izteiktas ģeopolitiskās sekas. Lieta tāda, ka Rietumos vēl joprojām tiek popularizēti apgalvojumi par to, ka Krievija ir tāds noguris un slims, pamazām mirstošs lācis – valsts ar krītošu iedzīvotāju skaitu, dziestošu ekonomiku un zūdošām tehnoloģiskajām iespējām, kas Krievijas vadības "sliktās uzvedības" dēļ (ar to parasti tiek domāta Krimas uzņemšana Krievijas Federācijas sastāvā) nokļuvusi teju totālā diplomātiskajā izolācijā.

Taču tas neatbilst apkārtējai realitātei: Krievijas augošā ietekme OPEC, kam teorētiski vajadzētu uzklausīt Vašingtonas, nevis Maskavas domas, sarausta visus šos apgalvojumus gabalu gabalos. Redziet, "dziestošas reģionālās valsts" nespēj izspiest vispasaules hegemonu ar tā ietekmi no galvenā enerģētiskā karteļa uz Zemes.

Neizturamās sāpes, ko patlaban jūt eksperti Eiropā un it īpaši ASV, kuri vēro naftas tirgus evolūcijas, ļoti labi demonstrē Havjē Blass, Bloomberg "enerģētiskās redakcijas" galvenais korespondents:

"Pārsteidzošākais faktā, kā Krievija nosaka katru OPEC iekšējo lēmumu, ir tas, ka Maskava kontrolē arī (mediju – aut.piez.) signālu. (..) Sestdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmais paziņoja, ka ieguves samazināšanas darījums ir pagarināts. Šodien (3. jūlijā – tulk.piez.) Krievijas enerģētikas ministrs bija pirmā amatpersona, kas publiski apstiprināja: darījums pagarināts par deviņiem mēnešiem."

2019. gada pirmajā pusgadā Krievija samazināja ieguvi par 228 tūkst.barelu dienā, lai arī vienošanās dalībnieki kopumā samazina ieguvi par 1,2 milj. barelu diennaktī salīdzinājumā ar 2018. gada oktobri.

Tātad Krievija naftas darījumā gūst maksimālas priekšrocības (no ekonomikas un diplomātijas viedokļa), taču ieguves apjomu samazina minimāli. Ietekmīgās Zviedrijas bankas SEB (ko grūti turēt aizdomās par simpātijām pret Krieviju) eksperts amerikāņu medijos pastāstīja:

"Lai arī ieguvēju grupas (OPEC un Krievija – aut.piez) daļa tirgū patlaban ir viszemākā pēdējo 30 gadu laikā, gandrīz visas sāpes nodarītas Venecuēlai un Irānai, norāda SEB AM galvenais analītiķis izejvielu preču jautājumos Bjorns Šildrops. Latīņamerikas valstī ieguve krītas Maduro valdības laikā, bet Irānas piegādes cieš ASV sankciju dēļ. Saūda Arābijas ieguves apjoms ir mazliet zemāks par vidējo līmeni pēdējo četru gadu laikā, savukārt Krievijā, pēc Šildropa vārdiem, šis rādītājs ir augstāks (par vidējo līmeni)."

Paradoksāli, taču Donalds Tramps ar savu superagresīvo ārpolitiku, kurā sankcijas ir galvenais (dažkārt pat vienīgais) instruments mijiedarbībā ar valstīm, kas nav gatavas izpildīt Baltā nama vēlmes, ir kļuvis par līdzautoru minētajā naftas ieguves samazināšanas līgumā, kas uztur naftas cenas.

ASV prezidents jau vairākkārt aicinājis OPEC samazināt naftas cenas, piemēram, aprīlī, pēc pēdējā pret Irānu vērsto sankciju kompleksa. Daudzi novērotāji sagaidīja nopietnu naftas kotējumu krišanos, jo uzskatīja ka Riāda ir tik atkarīga no Vašingtonas, kas vienkārši nespēs neizpildīt Trampa atklāto prasību – pārpludināt naftas tirgu un likt cenām kristies. Jāņem vērā arī tas, ka Trampam "melnā zelta" cenas jautājums ir svarīgs no savu elektorālo perspektīvu viedokļa.

Realitāte sagādāja vilšanos: naftas cenas ir stabilas, Irāna nav izstājusies no OPEC (neskatoties uz visām amerikāņu pūlēm sašķelt karteli), turklāt pēc G20 visa pasaule pārliecinājās, ka maksimālā ietekme naftas tirgū ir nevis ASV prezidentam, bet gan Krievijas un Saūda Arābijas līderiem. Pie tam OPEX+ vienošanās tika pagarināta uz ilgāku laiku, nekā bija sākotnēji plānots, un pilnīgi iespējams, ka nākotnē OPEC+ par formalizēs sadarbības shēmu tā, lai oficiāli parādītos jauns, plašāks valstu klubs, kas ietekmē naftas tirgu. Pie tam amerikāņu senatori un kongresmeņi pagaidām vēl nav iedūšojušies pieņemt likumu, kas paredzētu OPEC dalībvalstu īpašuma ekspropriāciju ASV un soda pasākumus pret pašu karteli. Neskatoties uz to, ka pats Tramps reiz atbalstīja tamlīdzīgu likumprojektu, šodien visiem ir skaidrs, ka ASV pašreizējos apstākļos diezin vai sāks konfliktu ar naftas karteli, kas atradis sev jaunu spēcīgu sabiedroto – Krieviju un nepieciešamības gadījumā var vienkārši likvidēt naftas dolāru sistēmu.

Krievija un Saūda Arābija naftas frontē ir guvušas tādus panākumus, uz ko diezin vai varēja cerēt pirms trim gadiem. Krievijas Tiešo investīciju fonda ģenerāldirektors Kirils Dmitrijevs vērtēja, ka "vienošanās jau palielinājusi Krievijas budžeta ienākumus vairāk nekā par septiņiem triljoniem rubļu". Tādi Krievijas enerģētiskās diplomātijas sasniegumi neapšaubāmi rada cieņu un skaudību valsts rietumu partneru vidū, kā ari vēlmi sabotēt tālāko Krievijas un OPEC sadarbību. Šajā gadījumā jebkuru neapmierinātību  var droši ignorēt – Krievijas ekonomika no tā tikai gūs labumu.

113
Pēc temata
Slānekļa revolūciju ASV nāksies piebremzēt, uzskata eksperti
ASV pavēlējušas visai pasaulei maksāt Krievijai lielāku naudu
Naftas cena būtiski pieaug pēc Krievijas un Saūda Arābijas vienošanās
Dolāra simbols, foto no arhīva

ASV miljardieri steigšus maina dolārus pret zeltu

27
(atjaunots 14:11 28.05.2020)
Daži Volstrīta titāni, vareni investori, kas nopelnījuši kapitālu Amerikas finanšu tirgū, ir ļoti norūpējušies par to, cik lielā mērā ASV ekonomika ir cietusi no koronavīrusa.

Amerikāņu miljardieriem parasti raksturīgs patriotisms un īpašs optimisms, jo tas ir viņu sabiedriskā stāvokļa uzlikts pienākums, taču, kā jau stāstījām, patlaban viņi ir nomākti un ļoti apšauba savas valsts gaišo nākotni, vismaz tuvākajā perspektīvā, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.  

Tagad skumjajiem, dažkārt pat panikā kritušajiem miljardieriem pievienojušies baņķieri – viens pēc otra viņi iesaka klientiem pavērtēt ne tikdaudz ekonomiskā, cik monetārā rakstura riskus. Neskatoties uz šķietami sekmīgo Federālās rezerves un dolāru drukas mašīnas cīņu ar ekonomisko krīzi, tādām autoritatīvām amerikāņu bankām, kā JPMorgan un Goldman Sachs, nez kāpēc gribas klientiem ieteikt ieguldīt līdzekļus zeltā, ne dolāros.

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Runa nav par to, ka dzeltenais metāls pēkšņi būtu kļuvis īpaši pievilcīgs (tā finansiālās īpašības un vispāratzītā vērtība "stabilas valūtas" statusā ir pastāvīga konstante), bet gan par to, ka nebijušo pasaules ekonomikas stimulēšanas pasākumu un smagās ģeopolitiskās turbulences apstākļos, kuros visai pasaulei nāksies dzīvot tuvākajos gados, amerikāņu baņķieri uzskata, ka zelts nav tik trausls kā zaļās banknotes ar ASV prezidentu portretiem.

Jaunākais piemērs, kas demonstrē attieksmi pret visām pasaules valūtām, redzams bankas JPMorgan analītiskajā pētījumā, par ko stāstīja lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg: "Pēc JPMorgan Chase & Co. domām, nebijušie naudas, kredītu un fiskālie pasākumi, kas veikti visā pasaulē, var novest pie vājas izaugsmes ilgtermiņa periodā un valūtas cenas krituma, uzturot zelta cenas."

Bankas analītiķi uzskata, ka valūtu masveida devalvācijas gadījumā dolārs cietīs pēdējais, un tas ir loģiski, tomēr kā galveno aktīvu klientiem iesaka zeltu, nevis dolāru, kura vērtība nepatīkama scenārija apstākļos tiks uzturēta. Savukārt bezprecedenta fiskālie un kredītu pasākumi, par ko stāsta banka, ir tie paši soļi ekonomikas glābšanai, kas materializējas kā rekordliels budžeta deficīts rietumu valstīs un augošs valsts parādu līmenis. Pārsteidzoši, tomēr oficiālo aprindu ekonomisti Rietumos ir pārliecināti, ka šiem pasākumiem nebūs nekādu nopietnu negatīvu seku. Bet baņķieri vērtējumam nepiekrīt.

Starp citu, negaidītas simpātijas pret zeltu modušās arī citā ietekmīgā amerikāņu bankā – jau marta beigās, kad zelta cena bija aptuveni par 10% zemāka, nekā tagad. Izdevums Financial Times toreiz rakstīja pavisam atklāti: "Goldman Sachs iegalvo klientiem, ka pienācis laiks pirkt zeltu."

Jāpiebilst, ka baņķieri saskata ne tikai inflācijas, bet arī ģeopolitiskos riskus, kas saistīti ar dolāru un amerikāņu finanšu sistēmas trauslajām vietām. Tā pat JPMorgan norāda: ASV konkurentiem un oponentiem starptautiskajā arēnā tagad parādās tehnoloģiskās iespējas, kas apdraud amerikāņu hegemoniju finanšu jomā.

Bloomberg citēja dolāru un sankciju risku vērtējumu: "Pēc JPMorgan Chase & Co. domām, plešoties plašumā centrālo banku idejai par digitālajām valūtām, šai situācijai vajadzētu pievērst uzmanību arī Savienotajām Valstīm, pretējā gadījumā tas riskē zaudēt savas ģeopolitiskās varas galveno aspektu. "Digitālās valūtas graujošā potenciāla dēļ lielākie zaudējumi draud ASV, - savā analītiskajā pārskatā apgalvoja Džošs Jangers, procentu likmju derivatīvu stratēģijas virziena vadītājs, un Maikls Feroli, bankas vadošais speciālists ASV ekonomikas jautājumos. – Pārsvarā viss grozās ap amerikāņu dolāra hegemoniju. Globālās rezerves valūtas un apmaiņas līdzekļa laišana klajā, kas tiek izmantots starptautiskajā tirdzniecībā un pakalpojumos, dāvā milzīgas priekšrocības."

Banku analītiķi atgādina: ja Ķīnai un Eiropas Savienībai izdosies gūt panākumus un un izstrādāt "digitālā juaņa" un "digitālā eiro" (tas ir, jau esošu valūtu ekvivalentus, kas praktiski darbojas ārpus tradicionālās banku sistēmas – uz elektronisko maciņu pamata konkrētas centrālās bankas vai tās pilnvaroto struktūru darbu bāzē) tehnoloģijas, radīsies milzīgs risks – gan ES, gan Ķīna nopietni centīsies izspiest dolāru no starptautiskās tirdzniecības. JPMorgan analītiķi loģiski atzīmēja: lai arī pat tādām digitālajām valūtām ir vajadzīga sistēma SWIFT (atslēgšanu no tās ASV izmanto kā sankciju pret ģeopolitiskajiem pretiniekiem), tā jau ir liela problēma no amerikāņu globālā finansiālā pārspēka viedokļa. Atzīmēsim, ka šī scenārija apstākļos nepārprotami cietīs ne tikai Vašingtonas diplomātijas iespējas, saruks arī dolāra pieprasījums. ASV ekonomika (no pirktspējas paritātes viedokļa, Statista dati par 2019.gadu) sastāda tikai 15% no visas pasaules apjoma, bet dolārs tiek izmantots vairāk nekā pusē starptautisko tirdzniecības operāciju, ASV dolāra pieprasījuma lejupslīde būs ilga – līdz tiks sasniegts "dabiski pamatotais" līmenis. Tas nenozīmē, ka problēma materializēsies jau rīt, tomēr, ja jau "digitālā" eiro un juaņa draudi pievērsuši lielas amerikāņu bankas uzmanību, domājams, problēma pastāv, un tā ir pietiekami nopietna.

Likteņa ironija: tie, kas pasaules inflācijas šoka rezultātā var zaudēt visvairāk (vienkāršie amerikāņi un dolāru iekrājumu piekritēji citās valstīs), par risku izzinās pēdējie. Žurnāls Forbes noskaidrojis, ka banka Goldman Sachs organizēs speciālu sapulci ar bagātajiem klientiem par "inflāciju, zeltu un bitkoinu", taču vienkāršajiem mirstīgajiem tā būs slēgta.

Protams, daudziem ASV ģeopolitiskajiem oponentiem nav jēgas noklausīties, ko runā amerikāņu baņķieri – viņi jau iepriekš paši ir aplēsuši visus riskus. Ar to skaidrojams fakts, ka jau ilgi pirms amerikāņu drukas iekārtas palaišanas un ķīniešu pirmajiem eksperimentiem ar "digitālo juaņu" centrālās bankas, pat dažu ASV sabiedroto centrālās bankas sāka iepirkt zeltu vai repatriēt ārzemēs uzlabotos stieņus. Kad un kādā formā notiks pasaules finanšu sistēmas pārbūve, ir grūti teikt, tomēr neapšaubāms fakts: lielie ģeopolitiskās spēles dalībnieki jau aktīvi gatavojas tādai pārbūvei un ar to saistītajiem riskiem.

27
Tagi:
ASV, ekonomiskā krīze, zelts, dolārs
Pēc temata
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Fināla izpārdošana: Krievija atbrīvojusies no ASV valsts parāda
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Galēji pasākumi: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu
Eiropas Ārējās darbības dienesta vadītājs Žozeps Borels, foto no arhīva

Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu

35
(atjaunots 11:41 28.05.2020)
Eiropas Ārējās darbības dienesta vadītājs Žozeps Borels maksimāli uzskatāmi ilustrēja pazīstamo politisko parunu par to, ka savlaicīga nodevība ir gaišredzība.

Pieredzējušais diplomāts, šķiet, pavērojis stāvokli ģeopolitiskajā arēnā un nolēmis, ka pienācis laiks iezīmēt ES jauno stratēģisko kursu, kas, acīmredzot, notiks ar devīzi "Sākusies Āzijas ēra!", portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Par "Āzijas ēras" sākumu Borela kungs izteicās nesenajā apspriedē ar vācu diplomātiem. Vēl vairāk, ES diplomātijas vadītājs uzskata, ka amerikanocentriskā (jeb ASV pārvaldē esošā) pasaules kārtība ir beigusies, turklāt savu viedokli pauda vēsturiskās attīstības jaunā posma sākuma kontekstā, kurā ES vairs nav gatava iztikt ar amerikāņu iemīļotās kolonijas vai – labākajā gadījumā – Vašingtonas jaunākā partnera lomu, kam ASV dažreiz žēlīgi atļāva Vecajai Pasaulei nodarboties ar neokoloniālismu tradicionālajos "medību laukos" Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā.

Brisele vēlas ko vairāk, un tās drosme ir saprotama: Vašingtona ir kļuvusi vājāka, Eiropas Savienība jūt, ka spēku līdzsvars ir mainījies un Vašingtonas-Pekinas nežēlīgais konflikts paver ES plašas iespējas, ko jāpaspēj noķert, neskatoties uz neapmierinātību, ko demonstrē amerikāņu satelīti apvienotajā Eiropā.

Britu izdevums The Guardian publicējis Borela kunga uzrunas drosmīgās tēzes.

"Analītiķi ilgi runāja par (starptautisko attiecību – red.) amerikāņu sistēmas beigām un Āzijas ēras sākumu. Tagad tas notiek mūsu acu priekšā," paziņoja Eiropas galvenais diplomāts. Viņš lika saprast, ka Eiropas Savienība kopumā izjūt kolosālu diplomātisko spiedienu gan no Vašingtonas, gan Pekinas puses.

Jāatzīmē, ka pat fakts – vadošā ES amatpersonas sūdzas par to, ka Eiropas Savienību "piespiež izvēlēties (konflikta – red.) pusi", patiesībā jau ir skandalozs, jo, pirmkārt, norāda uz Eiropas valstīs valdošo politiķu zināmu brīvu gribu, otrkārt, pieļauj, ka Eiropai būs fundamentāla loma ģeopolitiskajā konfliktā Ķīnas pusē, kad tā nonāks barikādēs pretī Amerikai, neskatoties uz visiem apgalvojumiem par kopīgām vērtībām, transatlantisko solidaritāti un piederību kopējai drošības sistēmai – NATO.

Tomēr interesantākais ir tas, kā ES galvenais diplomāts iesaka izšķirt izvēles problēmu. Viņš ierosina pakāpties malā un abiem planētas galvenās lielvalsts statusa pretendentiem ļaut noskaidrot attiecības, Briselei neiesaistoties konfliktā Pekinas vai Vašingtonas pusē.

Pēc būtības, Eiropas Savienība ar sava vadošā diplomāta starpniecību ir deklarējusi suverenitāti. Borels uzskata, ka eiropiešiem "jāseko pašiem savām interesēm un vērtībām, kā arī jāizvairās no pārvēršanās par vienas vai otras puses instrumentu". Acīmredzot, skaidrs, ka Brisele nevēlas pārvērsties par bandinieku Pekinas rokās vai joprojām būt bandiniekam Vašingtonas rokās.

Diezin vai Donalds Tramps būs sajūsmā par tādu bēgšanu no ģeopolitisko batāliju lauka, no bloka, kam (vismaz teorētiski) vajadzētu būt uzticamākajam ASV vasalim un atbalstīt visas amerikāņu ģeopolitiskās avantūras. Kā jau vairākkārt apliecinājuši ASV prezidenta tuvākā loka pārstāvji, Pax Americana – amerikanocentriskās pasaules un amerikāņu hegemonijas – aizsardzība ir galvenā prioritāte, kam nevar būt nekādu kompromisu.

Ivans Konovalovs
из личного архива Ивана Коновалова

Šajā kontekstā Borela vārdus par to, ka amerikāņu ēra ir beigusies, tagad iestājas Āzijas ēra, iespējams traktēt vienīgi kā nodevību, par ko jāsoda ne tikai konkrētais diplomāts (diezin vai viņš uzstājās politiskās pašdarbības žanrā), bet gan viss Eiropas politiskās elites segments, kam pēkšņi ienācis prātā, ka nu ir īstais laiks sameklēt sev citu saimnieku (un koķetē ar Pekinu) vai atjaunot agrāko varenību un paziņot, ka ES ir neatkarīgs "spēka centrs" jaunajā daudzpolārajā pasaulē.

Jāpiebilst, ka arī par Ķīnu Borels neko sirsnīgu neteica, drīzāk gan, viņaprāt, esot vajadzīga konfrontācija, nevis kooperācija. "Mums ir vajadzīga stingrāka stratēģija attiecībās ar Ķīnu, kas tāpat prasa uzlabot attiecības ar Āzijas demokrātisko daļu", viņš atzīmēja.

Diezin vai Pekina būs sajūsmā, ja visi Ķīnas kaimiņi, ar ko tai ir zināmi kašķi (vai pat īsti pierobežas karstie punkti), pēkšņi saņems diplomātisku, ekonomisku, kā arī, iespējams, tehnoloģisku un militāru atbalstu no Eiropas Savienības valstu puses. Tā kā ambiciozās stratēģijas "Eiropas Savienības atgriešanās Āzijā" galvenais autors patiesībā ir Francijas prezidents Emanuels Maktors, var mosties pamatotas aizdomas par to, ka ES vēlas atgriezties pat ne pie aukstā kara "jaukajām dienām" XX gadsimtā, kad ES starptautiskajā arēnā bija nesalīdzināmi lielāka autoritāte un ietekme, bet gan uzreiz XIX gadsimtā, kad Eiropas lielvalstis dalīja savā starpā kolonijas Āzijā un guva astronomisku peļņu uz koloniālo projektu rēķina.

Piedāvāt Ķīnas kaimiņiem, kuru vidū daudziem, iespējams, ir savas grūtības attiecībās ar Vašingtonu, zināmu alternatīvu "ģeopolitisko jumtu" – tāds gājiens dažiem Eiropas politiķiem var šķist īsti ģeniāls, jo jaunā "Āzijas ēra" nebūt nenozīmē "ķīniešu ēru". No Eiropas Savienības viedokļa "Āzijas ēra" itin labi varētu būt laikmets, kurā Vecā Pasaule atkal kārtīgi nopelnīs šajā reģionā, it īpaši tāpēc, ka mūsdienu apstākļos var iztikt arī bez militārā spēka.

No vienas puses, tāda eiropiešu ģeopolitisko ambīciju atmoda iepriecina: "kolektīvie Rietumi" sairst, ES meklē piedzīvojumus divās ģeopolitiskajās frontēs – diplomātiskajā cīņā ar Ķīnu un tirdzniecības karā ar ASV. Tomēr, no otras puses, rodas zināmas bažas par vairāk vai mazāk stabilās starptautisko sakaru un attiecību sistēmas atliekām, ko esam mantojuši no XX gadsimta (tās izveidē piedalījās mūsu varenie priekšteči) – daudzi lieli ģeopolitiskās spēles dalībnieki ļoti vēlas radikāli atrisināt sakrātās pretrunas, tāpēc, pilnīgi iespējams, tai vairs nekas daudz nav palicis.

35
Tagi:
ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
ASV apdomā tādu atriebību, lai Ķīna apskaustu Krieviju
Pasaules banka: "Koronavīruss nogalinājis globalizāciju"
ASV gatavojas pasludināt Ķīnai nomaksājamo parādu defoltu
Tramps anonsējis "spēcīgu" atbildi Ķīnai par rīcību Honkongā
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

12
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

12
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā