ASV dolārs. Foto no arhīva

Sociālajai aprūpei jāpieliek punkts: ASV dzēsīs valsts parādu uz pensionāru rēķina

151
(atjaunots 20:03 06.07.2019)
Februārī ASV valsts parāds pārsniedza 22 triljonus dolāru – 78% IKP. Pie tam tās ir tikai federālās valdības finansiālās saistības, neskaitot štatus un pašvaldības.

ASV ārējais parāds ir pārsniedzis 22 triljonus dolāru, un teju teju gaidāma parādu krīze, brīdināja avīze The Wall Street Journal. Milzīgie izdevumi parāda apkalpošanai noveduši pie budžeta deficīta gandrīz triljona dolāru apmērā. Nav vairs gandrīz nekādu manevra iespēju: lai izvairītos no katastrofas, ir jāsamazina izdevumi sociālajiem pabalstiem. Par to, kāpēc Vašingtona ir gatava risināt budžeta problēmas uz pensionāru un mazturīgo rēķina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Kā lavīna

Februārī ASV valsts parāds pārsniedza 22 triljonus dolāru – 78% IKP. Pie tam tās ir tikai federālās valdības finansiālās saistības, neskaitot štatus un pašvaldības.

Situācija federālajā budžetā ir tuva kritiskajai. 2018. finanšu gadā deficīts ir pieaudzis līdz 779 miljardiem dolāru – tas ir maksimālais rādītājs kopš 2012. gada.

Kongresa Budžeta pārvaldes (CBO) dati liecina, ka 2019. gadā rādītājs sasniegs 900 miljardus dolāru, vairāk nekā 4% IKP, vairāk nekā viss valsts aizsardzības budžets. Šajā jomā zināma nozīme ir arī parāda apkalpošanai nepieciešamajiem izdevumiem.

2018. gada budžetā lielākie izdevumu panti bija sociālās apdrošināšanas programmas (Social Security, 987 miljardi dolāru), aizsardzība (874,4 miljardi dolāru). Medicare un Medicaid — 582 un 400 miljardi dolāru atbilstoši. Valsts parāda apkalpošanai bija jāatvēl vien nedaudz mazāka summa — 310 miljardi dolāru.

Iemīdīta taciņa

Finansiālo saistību pieauguma tempu ziņā tagadējam Baltā nama saimniekam konkurentu nav. Tiem 19,9 triljoniem, ko Tramos saņēma mantojumā no Obamas, viņš pamanījies pievienot vēl 2,4 triljonus, neskatoties uz solījumiem astoņu gadu laikā likvidēt priekšgājēja parādus. Pašreizējās administrācijas laikā parāds pieaug visātrāk pēdējo sešu gadu laikā, un, saskaņā ar Bloomberg aplēsēm, tuvāko divu gadu laikā valsts aizlienēs vēl 4,4 triljonus.

Lielā mērā tas ir pērnā gada nodokļu reformas, kā arī aizsardzībai atvēlēto līdzekļu pieauguma rezultāts. Radikāli samazinot peļņas nodokli – no 35 līdz 21 procentam, Tramps ir atvieglojis dzīvi biznesam, korporācijām un uzņēmumiem, taču budžetam tas izmaksāja pusotru triljonu.

"Budžeta deficīta un valsts parāda ātrais pieaugums ir bīstamākā problēma, ar ko saskārusies Amerikas federālā valdība," ir pārliecināts Hārvardas universitātes profesors Mārtins Feldstains, Ekonomikas konsultantu padomes priekšsēdētājs Ronalda Reigana prezidentūras laikā.

Mīnus divi triljoni

Ekonomists uzskata, ka valdībai nāksies celt nodokļus vai samazināt izdevumus, lai izvairītos no parādu krīzes. Pirmais variants palēninās ekonomisko izaugsmi, otrais – pasliktinās parāda un IKP proporciju.

Eksperts uzsvēra, ka "aizsardzības izdevumu samazināšana zem noteikta līmeņa ir neiespējama". Mazāk nekā 3% IKP tuvāko desmit gadu laikā nebūs, toties palielināšana ir iespējama. Tāpēc valdībai atliek viena izeja augošā deficīta ierobežošanai – "apšņāpt" sociālās izmaksas un pabalstus.

Jāpiebilst, ka likumdevēji jau ir nostājušies uz šī ceļa. 2020.finanšu gada budžeta projektā paredzēti aizsardzības izdevumi 4,7 triljonu dolāru apmērā, absolūts rekords. Bet sociālā aprūpe ir samazināta.

Piemēram, tiks samazināts trūkumcietējiem paredzētās veselības aprūpes valsts programmas (Medicaid) finansējums par 1,5 triljoniem dolāru, personām no 65 gadu vecuma paredzētās medicīniskās apdrošināšanas nacionālās programmas (Medicare) finansējums par 845 miljardiem un sociālās nodrošināšanas (Social Security) finansējums par 25 miljardiem. Abas pēdējās ir aktuālākās programmas pensionāriem, invalīdiem un aprūpējamiem. Tās Donalds Tramps apsolīja neaiztikt.

Tiesa, pēc Feldstaina domām, sociālie izdevumi tik un tā ir pārāk lieli. Viņš atgādināja, ka, saskaņā ar prognozēm, līdz 2029. gadam federālie izdevumi abām galvenajām veselības aprūpes programmām no pašreizējiem 5,5% IKP pieaugs līdz 7,2% un tālākā nākotnē tikai palielināsies.

Apvedis ap pirkstu

Lai nepieļautu tādu scenāriju, ekonomists ieteica vēl vairāk "nožņaugt" sociālo atbalstu, piemēram, pacelt pensijas vecumu līdz 70 gadiem un "saistīt to ar gaidāmo dzīves ilgumu". "Izņēmumi pieļaujami personām ar zemu ienākumu līmeni," viņš precizēja.

Veselības aprūpei, studentiem un pārtikas produktu atbalsta programmai (SNAP) paredzēto izdevumu samazināšanas kursu Tramps sācis jau 2017.gadā. Mērķis – budžeta līdzsvara atjaunošana un aizsardzības finansējuma palielināšana. Vienlaikus pirms diviem gadiem intervijā konservatīvajam izdevumam Daily Signal viņš paziņoja: "Es neplānoju samazināt sociālo nodrošinājumu kā jebkurš cits republikānis, un es neaiztikšu Medicare vai Medicaid."

CNBC atzīmēja, ka faktiski Tramps ir apvedis vēlētājus ap pirkstu. Solījumi saglabāt un uzturēt programmas Medicare un Medicaid padarīja viņu par pirmo republikāni kopš 1988. gada, kurš uzvarējis vēlēšanās Pensilvānijā un Mičiganā, un pirmo kopš 1984. gada – Viskonsinā, atgādināja telekanāls.

"Saprotiet: Trampa budžets ir vērienīgākā bagātību nodošana bagātniekiem no strādniekiem, kādu mēs jebkad esam redzējuši," konstatēja Demokrātiskās partijas prezidenta kandidāts sociālists Bērnijs Sanderss.

151
Pēc temata
"Tirgus bez smadzenēm": Volstrīta parakstījusi nāves spriedumu slānekļa naftas ieguvei ASV
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
CounterPunch: milzīgi militārie izdevumi novedīs ASV līdz bankrotam
Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi
SVF pareģo jaunu pasaules ekonomisko krīzi
"Mēs tuvojamies bezdibenim": ASV Kongresā nosaukts valsts defolta termiņš
Edgars Rinkēvičs

Latvijas ārpolitikas greizie spoguļi

5
(atjaunots 07:28 14.08.2020)
Par ko liecina Rīgas oficiālā reakcija par notikumiem Baltkrievijā pēc prezidenta vēlešanām un kādas ir baltkrievu protestu kustības perspektīvas.

Pēdējos gados Latvijas kurss ārpolitikā uzskatāmi demonstrē divas savas īpašības – rusofobiju un dubulto standartu pielietojumu. To vēlreiz apstiprināja Latvijas ĀM vērtējums par dramatisko situāciju, kāda tagad izveidojusies tuvākajos kaimiņos – Baltkrievijas Republikā. Tā daudz mazāk runā par prezidenta vēlēšanu rezultātiem, nekā par likumsargu stingrajām metodēm, ko viņi izmanto, lai apspiestu protesta akcijas Minskā un vairākās citās pilsētās pirmajās dienās pēc vēlēšanām.

Esmu pārliecināts: ja tikpat kaismīgi protesti notiktu Krievijā, mūsu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") ik pēc stundas spļautu zibeņus un pērkonus. Baltkrievijas gadījumā viņš izturas savaldīgāk.

Protams, viņš piekrīt otrdien izskanējušajam Eiropas Savienības vērtējumam par to, ka "aizritējušās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā nebija ne brīvas, ne godīgas". Tomēr viņš iebilst pret plašām sankcijām pret šo valsti "pēc Irānas varianta" – lai nepaskubinātu Aleksandru Lukašenko galīgi krist Kremļa apskāvienos!

Tāpēc ministra kungs savā lapā Twitter piezīmēja: "Ņemot vērā to, ka vardarbība pret mierīgajiem protestētājiem Baltkrievijā turpinās un politiskā dialoga trūkumu, rīt ES Ārlietu padomē Latvija atbalstīs individuālo sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu."

Un viss. It kā tas varētu kaut mazākajā mērā dāvāt kaut kādu rezultātu!

Domāju, ka Latvijas ĀM ieturētā pozīcija vispirms gūs atbalstu šodien mūsu parlamentārās Eiropas lietu komisijas slēgtajā sēdē un vēlāk, sestdien – ES ārlietu minsitru sēdē.

Aptuveni tādas pašas domas pauž Polija, kas ES tiek uzskatīta par "moderatoru Baltkrievijas lietās". Tāpēc ļoti ticams, ka šim lēmumam piekritīs arī viņu kolēģi aptuveni tādā "mērcē" – "fakti par demokrātijas normu ignorēšanu EDSO valstī un miermīlīgu protesta akciju vardarbīgu apspiešanu Baltkrievijas Republikā neapšaubāmi apstiprinās, tomēr politiski un ekonomiski apsvērumi mums ir svarīgāki!" Turklāt, domājams, protesta akciju spriedze Baltkrievijas pilsētu ielās tobrīd jau mazināsies.

Tomēr man šķiet, vēl ir par agru pārvilkt krustu pār protestiem pret prezidentu Aleksandru Lukašenko. Gudrie analītiķi var pārliecinoši apgalvot, ka mūsu tuvākajiem kaimiņiem nav spilgtu opozīcijas līderu, lielas un ietekmīgas opozīcijas partijas, "aizvainotu" oligarhu, kuri varētu finansiāli atbalstīt protestus. Arī politiskā valdošā elite un likumsargi demonstrē vienprātību ar savu prezidentu, Baltkrievijas sabiedrību pilnībā kontrolē specdienesti, tiesībsargi rīkojas preventīvi, ļoti apņēmīgi un agresīvi.

Vienlaikus, šķiet, baltkrievu protesti turpināsies. Aktivitāte te noplaks, te sarosīsies pēc šķietami nenozīmīgākā iegansta, pakāpeniski mainīsies, iegūs aizvien jaunas un jaunas formas, kļūs par "režīma hronisko slimību" un vairāk atgādinās baltkrieviem labi pazīstamo un ierasto plašo "partizānu kustību".

Protesti jau tiek salīdzināti ar "ugunsgrēku kūdras purvā". Var pēc bagātīgi apliet ar ūdeni kūdras virspusi, taču, ja uguns aizgājusi dzīlēs, tā var kuru katru brīdi atkal izlauzties virspusē! Un spilgtu līderu parādīšanās Baltkrievijas opozīcijas rindās būs tikai laika jautājums.

Mums atliek tikai lūgt Dievu par baltkrievu tautu. Un no visas sirds novēlēt viņiem mieru, taisnīgumu un uzplaukumu!

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

5
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

55
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

55
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu