Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Milzīgs pazemojums no Putina puses: šķiet, viņš uzvar mediju karā

487
(atjaunots 10:03 04.07.2019)
Krievijas līderis devis verbālu triecienu Rietumu politiskā diskursa sāpīgākajā punktā.

Vladimira Putina intervija pasaules finanšu nozarei veltīto preses izdevumu flagmanim Financial Times burtiski uzspridzināja pasaules informācijas lauku, atzīmēja RIA Novosti autors Ivans Daņilovs. Parasti politisko līderu intervijas finanšu medijiem pārsvarā lasa treideri, finansisti un dažādu valstu ekonomikas ministriju un iestāžu ierēdņi. Šajā gadījumā Krievijas līdera tēzes tālu pārkāpa finansiālo jautājumu rāmjus. Tagad jau var droši teikt, ka Putina intervija kļūs par spilgtu un aktuālu citātu avotu plašai rietumu auditorijai.

Pirmkārt, Krievijas prezidents demonstrēja tādu politiskā nekorektuma līmeni, kādu mūsdienu pasaulē nevar atļauties neviens rietumvalstu politiķis. Otrkārt, Putina intervija atgādina apsūdzību pret "globālo liberālismu", kas šokēja daudzus Rietumos. Un pats galvenais: Krievijas prezidents nepārprotami pieteicās uz globālo ideololoģiskā līdera pozīciju. Tagad miljoniem planētas iedzīvotāju ir politiķis, kurš atklāti runā par to, ko pieminēt aizliegts, politiķis, kurš atbalsta Rietumos stingri aizliegtās klasiskās vērtības.

Apkopojot Rietumu mediju reakciju (raksta sagatavošanas laikā), iznāk, ka rietumu informācijas laukā lielāko interesi radījušas trīs Putina tēzes. Tas ir manāms no virsrakstiem: "Vladimirs Putins saka, ka liberālisms ir "novecojis" un slavē Donaldu Trampu kā "talantīgu cilvēku"" (britu The Telegraph), "Putins vērtē Trampu kā "talantīgu", saka, ka liberālisms ir "novecojis"" (amerikāņu politiskais izdevums The Hill), "Rietumu liberālisms ir novecojis, brīdina Putins īsi pirms tikšanās ar Terēzu Meju" (britu The Guardian).

Gandrīz visi mediji (reakcija ir plaša) raksta par "novecojušo liberālismu", tikai Euronews interesējas par kaut ko citu, izņemot liberālisma kritiku un prezidenta Trampa politisko talantu vērtējumu. Atsaucoties uz aģentūru Reuters, tas vēsta: "Putins paziņoja, ka naftas ieguves (samazināšanas – red.) darījums palīdzējis stabilizēt pasaules tirgu".

Īsais pētījums ļauj nonākt pie diviem svarīgiem slēdzieniem. Pirmais: nevar būt ne runas par kaut kādu Krievijas informatīvo izolāciju vai Krievijas pārvēršanos par otršķirīgu (un nevienam neinteresantu) reģionālo spēles dalībnieku. Pasaules arēnā ir tikai trīs politiskie līderi, kuru vērtējums intervijā ārvalstu izdevumam nekavējoties kļūs par galveno ziņu visos kontinentos, - Putins, Si un Tramps.

Otrais secinājums: Krievijas līderis devis verbālu triecienu Rietumu politiskā diskursa sāpīgākajā punktā. Mūsdienu rietumu "liberālismam" veltītā kritika izrādījusies tik sāpīga, ka to ignorēt nav iespējams.

Atstājot malā jautājumu par Donalda Trampa politiskajiem talantiem, rietumu mediji no visas intervijas parasti izrauj divus citātus: "mūsdienu tā saucamā liberālā ideja, manuprāt, vienkārši ir pilnīgi novecojusi. Daži tās elementi – mūsu rietumu partneri ir atzinuši – daži tās elementi ir vienkārši nereāli: tas multikulturālisms un tā tālāk.

Kad sākās migrācijas problēma, daudzi atzina, ka tas diemžēl nedarbojas un pienācis laiks padomāt par pamatiedzīvotāju interesēm”, un "šī liberālā ideja pauž, ka nav jādara vispār nekas. Slepkavo, laupi, izvaro – nekas tev nebūs, jo tu esi migrants, ir jāaizsargā tavas tiesības. Kādas tiesības? Ja esi pārkāpis, saņem par to sodu. Tāpēc pati ideja ir novecojusi un neatbilst iedzīvotāju vairākuma interesēm".

No Rietumu informācijas laukā strādājošo redaktoru un žurnālistu viedokļa, domājams, šie citāti apliecina, ka Vladimirs Putins ir ienaidnieks visam labajam un gaišajam, kas ir Rietumu (liberālajā) pasaulē, taču tieši šajā gadījumā visi Rietumu mediju Putinam naidigie centieni uzlabo Krievijas prezidenta imidžu.

Sociālo tīklu apmeklētāju reakcija liecina, ka Putins skaļi pateicis to, ko daudzi cilvēki Rietumos gribētu teikt, taču nevar, jo baidās zaudēt darbu, reputāciju un pat brīvību. Vēl vairāk, Krievijas prezidents ir izrādījies vienīgais Eiropas politiķis, kurš var atļauties tādus izteikumus, un intervija apliecina, ka viņš ir daudz brīvāks savos izteikumos nekā, piemēram, nosacītais Dolands Tramps, kurš (neskatoties uz savu ekstravaganci un pārdrošajām frāzēm) pārsvarā ir spiests demonstrēt cieņpilnu attieksmi pret liberālo ideoloģiju un tās vērtībām.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Михаил Климентьев

Rietumvalstu vienkāršie iedzīvotāji no visas intervijas, šķiet, iegaumēs vienkāršu principu: kur ir Putins, tur ir brīvība, un paturēs prātā, ka Krievijas prezidents saka taisnību, kas Rietumu politiskajai elitai "acīs kož".

Kad Rietumu eksperti mazliet atgūsies no šoka, viņi noteikti pārmetīs Putinam, ka viņš esot visu planētas labējo (un pat ultralabējo), nacionālistisko un pret sistēmu vērsto kustību ideoloģiskais iedvesmotājs vai pat slepenais līderis. Taču tas gan drīzāk nāks par labu viņa imidžam pasaulē. Mūsu rietumvalstu partneru sāpīgās reakcijas galvenais iemesls ir tāds, ka Vladimirs Putins ar dzelžainu loģiku pamatoja politisko fenomenu, kas moka ekspertus Vašingtonā, Londonā un Briselē.

Viņu pasaulē vēsturei jau sen bija jābeidzas saskaņā ar Fukujamas prognozēm, taču tā vietā notika Brexit, tika ievēlēts Tramps, ES sākās tāda sistēmas krīze, ka savienības pastāvēšanu pēc kārtējām EP vēlēšanām dēvē par īstu veiksmi. Protams, publikai iesaka ticēt "plebejiem domātajiem skaidrojumiem". Tādiem, kā, piemēram, "krievu hakeri nopirka reklāmu Facebook, un tādēļ notika Brexit".

Ekspertiem gribas kaut ko saprātīgāku, bet nevienam nav drosmes atzīt acīmredzamās sistemātiskās problēmas. Putinam drosmes pietiek, un viņa skaidrais formulējums "mūsdienīgā tā saucamā liberālā ideja (...) vienkārši ir galīgi novecojusi", pēc būtības, ir pareizā atbilde uz mūsdienu Rietumu pasaules galveno jautājumu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

Pat tad, ja rietumu politiķi un eksperti negribēs pieņemt šo skaidrojumu, realitāte tik un tā nemainīsies. Konservatīvais un populistiskais revanšs ir neizbēgams, vēl vairāk, - tas jau uzņem apgriezienus visā pasaulē, un rupjā "liberālā ideālisma" (kas deklarē humānismu, taču uzvedas kanibāliski) vietā pasaules politikā pakāpeniski sāk dominēt pragmatiskais reālisms. Tas ir ļoti izdevīgs Krievijai un to ļoti nemīl daudzi rusofobi Rietumos. Tas nenozīmē, ka rietumu partneri pēkšņi sāks mīlēt Krieviju un Vladimiru Putinu, bet tas nemaz nav vajadzīgs. Tas nozīmē, ka beidzot ir izredzes: pasaules politiku apspriedīs līderi, kuri nacionālās vērtības un intereses nostāda augstāk nekā ideoloģiju.

487
Tagi:
Putins
Pēc temata
Amerikāņu eksperti atklājuši "Putina transkontinentālo impēriju"
Putina ilgā valsts
Boeing OC-135B

"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā

1
(atjaunots 12:17 26.11.2020)
Beidzies sešu mēnešu termiņš kopš ASV informēja par izstāšanos no Atvērto debesu līguma. Vašingtona vairs nepiedalās darījumā, ko Krievija esot "gadiem ilgi rupji pārkāpusi".

Trampa administrācija uzskata, ka izved valsti no novecojušiem līgumiem, kas "deva priekšrocības pretiniekiem un lika maksāt ar nacionālo drošību". Tagad Maskava plāno panākt, lai pārējie līguma locekļi garantētu saistību izpildi. Par to, vai Baidena komanda varētu no jauna pavērt Savienoto Valstu debesis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

ADL nav iespējams bez uzticēšanās

Viena no Baltā nama galvenajām pretenzijām Maskavai ir inspekcijas lidojumu ierobežojumi dažos rajonos: Dienvidosetijā, Abhāzijā, Čečenijā un Kaļiņingradā. Savukārt amerikāņi slēdza gaisa telpu Aļaskā un salās Klusajā okeānā.

Saskaņā ar līguma noteikumiem 35 tā dalībvalstis var kopš 2002. gada organizēt izlūkošanas lidojumus viena otras gaisa telpā. Saņemtie dati ir pieejami visiem. Pie tam lidmašīnas nav bruņotas, videoaparatūra tiek pārbaudīta, lidmašīnā atrodas pārbaudāmās valsts pārstāvis.

2019. gadā ADL ietvaros notika vairāk nekā 1,5 tūkstoši izlūkošanas lidojumu. Tomēr kontrole un valstu savstarpējas uzticēšanās pieaugums nav vienīgie līguma mērķi. Pagadās arī svarīgi politiskie signāli. Piemēram, pēc konflikta sākuma Donbasā ASV pildīja lidojumus Ukrainas austrumos, atbalstot Kijevu.

Negodīgas spēlītes

Kremlis uzskata ADL par svarīgu savstarpējās uzticības un bruņojuma kontroles faktoru. ASV izstāšanās no līguma padara to bezjēdzīgu, atzīmēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Taču Maskava joprojām ievēros vienošanās noteikumus, tikai ar dažām atrunām, uzsvēra Ārlietu ministrija.

Pirmkārt, Eiropas valstīm jāsniedz garantijas, ka tās nenodos lidojumos savāktos datus ASV. Otrkārt, Krievijas lidmašīnas varēs inspicēt amerikāņu objektus Eiropā. Pagaidām nekādas garantijas nav saņemtas, un Maskavu tas kategoriski neapmierina.

"Labi zināms, ka ASV pieprasa sabiedrotajiem parakstīt dokumentus, saskaņā ar kuriem pēc Vašingtonas izstāšanās (no ADL – red.) viņi nodos amerikāņiem informāciju, kas saņemta novērošanas lidojumos virs Krievijas, - teica Konstantins Gavrilovs, Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās Vīnē militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos. – Tas nav tikai ADL pārkāpums vien, tās ir negodīgas spēlītes līguma telpā, kas kļuvis par Vašingtonas kārtējo upuri stratēģijā ar mērķi plānveidīgi izstāties no bruņojuma kontroles un neizplatīšanas starptautiskās athitektūras."

"Tas ir neprāts"

ASV izstāšanās no ADL sāpīgi skar Vašingtonas sabiedrotos Eiropā. Viņiem ir svarīga piekļuve amerikāņu lidmašīnu savāktajiem datiem. Vairāku Eiropas valstu pārstāvji pauda nožēlu par Vašingtonas lēmumu. "Mēs saprotam, ka bija grūtības, saistītas ar noteikumu ievērošanu no Krievijas puses. Tomēr, mūsuprāt, tas nav iemesls izstāties no līguma," teica Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss.

Francijas Ārlietu ministrija norādīja, ka ASV nav publiskojušas Maskavas pārkāpumu pierādījumus. Spānija, Beļģija, Somija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Čehija un Zviedrija uzsvēra, ka ADL "funkcionē un ir lietderīgs".

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Arī pašās ASV trūkst vienprātības šajā jautājumā. Piemēram, Senāta Starptautisko attiecību komitejas loceklis Roberts Menendess novērtēja Baltā nama soli: "Prezidents Tramps nekaunīgi ignorēja likumu un vienpusēji ar politisku motīvu izstājās pat pēc sakāves prezidenta vēlēšanās."

"Tas ir neprāts"  komentēja ASV GKS ģenerālis un Nacionālās drošības aģentūras bijušais direktors, CIP direktors Maikls Haidens. Valsts departamenta direktors Ronalda Reigana prezidentūras laikā Džordžs Šulcs, aizsardzības ministrs Džordža Buša prezidentūras laikā Viljams Perijs, bijušais senators un Baraka Obamas neoficiālais padomnieks Semjuels Nanns nosūtīja Baltajam namam vēstuli, kurā aicināja saglabāt ADL.

Līgumu beigas

Četrus gadus ilgās Trampa prezidentūras laikā visa pasaule ir sapratusi: viņu neinteresē bruņojuma kontrole. 2018. gadā Tramps informēja par izstāšanos no Irānas kodoldarījuma, aizbildinoties, ka Teherāna to neievēro.

Gadu vēlāk tāds pats liktenis bija lemts Līgumam par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm, ko parakstīja Ronalds Reigans un Mihails Gorbačovs.

2020. gadā informācijas avoti no administrācijas atklāja, ka Baltajā namā apspriest kodolizmēģinājumi – pirmo reizi kopš 1992. gada. Tas pārkāptu moratoriju, kas attiecas un ASV, Krieviju, Ķīnu, Lielbritāniju un Franciju.

Nav zināms arī 2010. gadā noslēgtā Līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem (NEW START) liktenis. Pārrunu otrais raunds noslēdzās septembrī, ASV ierosināja Krievijai virkni papildu noteikumu, kuru vidū ir neizpildāms: Ķīnas iesaistīšana līgumā. NEW START beidzas februārī, un RIA Novosti aptaujātie eksperti pauda nopietnas šaubas par tā pagarināšanas izredzēm.

Lai nu būtu, kā būdams, ADL, domājams, būs Donalda Trampa administrācijas pēdējais upuris. Džo Baidenu vēl ir pāragri sveikt ar oficiālu uzvaru, tomēr iespēja, ka viņš ieies Ovālajā kabinetā, pieaug.

Ieiet no jauna

Daži eksperti uzskata, ka Baidenam vajadzētu padomāt par ADL atjaunošanu. Tomēr tas diezin vai notiks, uzskata Dmitrijs Suslovs, Ekonomikas augstskolas ZPU Komplekso Eiropas un starptautisko pētījumu centra direktora vietnieks.

"Vairāku gadu desmitu laikā ASV ir veidojusies skaidra pozīcija: ja viņi izstājas no bruņojuma kontroles vienošanās, viņi pie tās vairs neatgriežas, - viņš teica sarunā ar RIA Novosti. – Vēl vairāk, ASV ilgus gadus, jau Obamas administrācijas laika izteica pretenzijas Krievijai ADL aspektā. Baltais nams, Pentagons un  izlūkdienesti ir vienisprātis: Maskava nepilnīgi ievēro līguma noteikumus un pārkāpj tos."

Pie tam, eksperts norāda, ka atgriešanās pie līguma prasīs tā ratifikāciju Kongresa augšpalātā. Tā var atkal nonākt republikāņu ziņā, tāpēc iespējamas jaunas problēmas.

Taču pat gadījumā, ja Baidens nolems atcelt priekšgājēja lēmumu, tas aizņems zināmu laiku. "Pie tam Tramps pašlaik rada papildu šķēršļus, - sarunā ar RIA Novosti atzīmēja Oļegs Šakirovs, Perspektīvo vadības lēmumu centra vecākais eksperts. Runa ir par Baltā nama nodomu piespiest GKS atbrīvoties no lidmašīnām, kas tiek izmantotas novērošanas lidojumiem.

"Kongress republikāņu iespaidā ilgu laiku nepiešķīra līdzekļus to modernizācijai, un cīņa notika ar mērķi graut ADL, - paskaidroja eksperts. – Bez novērošanas lidmašīnām būs grūtāk atgriezties."

Pie tam, Šakirovs piebilda, jāņem vērā, kas ieņems krēslus Baidena kabinetā. Piemēram, Maikls Kārpenters, bijušais padomnieks ārpolitikas jautājumos, arī iebilda pret ASV dalību ADL, jo Krievija it kā vācot informāciju par infrastruktūru kaitnieciskām darbībām.

Patiesībā Baidena galvenā ideja ir atjaunot uzticības pilnas attiecības ar Eiropu, uzsvēra Šakirovs. Tā kā Eiropai līgums ir svarīgs, iespējams, ASV pie tā atgriezīsies sabiedroto dēļ, lai arī tas nenotiks uzreiz.

1
Pēc temata
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
"Raķešu līgums ir miris": KF reaģēja uz ASV paziņojumu par INF līgumu
Sapieru darba

Sapieru darba perspektīvas Kalnu Karabahā

4
(atjaunots 11:58 26.11.2020)
Atmīnēšana nesenās karadarbības zonā un citos rajonos Kalnu Karabahā paredz sprādzienbīstamo priekšmetu pakāpenisku likvidāciju simtiem kvadrātkilometru teritorijā.

Tai nepieciešami milzīgi resursi – miljoniem dolāru – un gadu desmitiem rūpīga darba, līdz bīstamo teritoriju atkal būs iespējams apsaimniekot, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Mīnu lauki, nesprāguši lādiņi un paštaisītie spridzekļi tiek uzskatīti par galveno problēmu jebkurā postkonflikta teritorijā. Nāves draudus spilgti ilustrē gluži nesens piemērs – 23. novembrī Madagiza ciema rajonā neatzītās Kalnu Karabaha republikas teritorijā sprādzienā cieta azerbaidžāņu un krievu kareivji, kā arī vietējie ĀSM darbinieki. Konflikta zonā tamlīdzīgs risks ik dienas apdraud miernešus, sapierus un glābējus.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Aizvakar Erevānas pilsētas lidostās ieradās vairāk nekā simt karavīri no Krievijas AM Starptautiskā pretmīnu centra. Līdz ar viņiem Armēnijā nogādātas 13 militārās un speciālās tehnikas vienības. Vakar inženieru vienības devās uz Stepanakertu. Sapieru avangards jau 23. novembrī sāka atmīnēt apvidu ceļus, apvidu un objektus.

Prioritārs uzdevums – operatīvi pārbaudīt dislokācijas vietas, miernešu pārvietošanās maršrutus starp posteņiem un atsevišķus infrastruktūras objektus.

Tikai vienā iecirknī vien krievu sapieri likvidēja aptuveni 30 prettanku mīnas. Parasti atrastos lādiņus likvidē speciālā poligonā vai uz vietas. Krievijas BS Starptautiskā pretmīnu centra speciālisti ir sagatavoti sarežģītajam un saspringtajam darbam saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas pretmīnu darbības standartiem. Viņi saņēmuši mūsdienīgu tehniku, arī mīnu meklētājus IMP-S2 un robotehniskos kompleksus "Uran 6". Mūsdienīgais ekipējums un iekārtas mazina risku Krievijas karavīru veselībai un dzīvībai Kalnu Karabahā, tomēr nav iespējams nivelēt draudus pilnībā.

Misija ir sarežģīta

Lokālajiem un reģionālajiem konfliktiem mūsdienās raksturīgs karadarbības permanentais raksturs, kā arī mīnu lauku, lamatu, fugasu un citu "pārsteigumu" plašs pielietojums operāciju zonā un apkārtējā teritorijā. Konflikta pušu rīcībā nav lielu bruņoto spēku un resursu, kas ļautu veidot taktiski pareizu, blīvu, ešelonētu aizsardzību (piemēram, simt kilometrus garā frontes līnijā), tāpēc tās koncentrē vienības un militāro tehniku atsevišķos iecirkņos, bet "caurumus" aizklāj ar mīnu laukiem. Kalnu Karabahā pārsvarā tika izmantotas PSRS ražotās mīnas – prettanku TM-62, kājnieku PMN-2. Pie tam to izvietojuma shēmas parasti zīmē pavirši, nereti kartes pazūd. Laikapstākļi ir kaprīzi, mīnas ar laiku iziet no ierindas, un mīnu lauki tiek "atjaunoti".

Domājams, jaunos mīnu laukus un lamatas konflikta puses neitralizēs bez īpašām problēmām. Tomēr nevienam nav zināma visu konfrontācijas ilgajos gados uzstādīto mīnu lauku precīzs izvietojums. Īpašu problēmu sagādā lielais skaits nesprāgušo vai kaujas apstākļos pamesto artilērijas šāviņu. Karabahā ir tūkstošiem un tūkstošiem sprādzienbīstamu priekšmetu. Tāpēc gadu desmitiem ilgs krievu sapieru darbs, ANO un citu humanitāro organizāciju resursu piesaistīšana – tas ir pats minimālākais, kas vajadzīgs, lai karš teritorijā beigtos.

Iepriekš Azerbaidžānas Teritoriju atmīnēšanas nacionālās aģentūras (ANAMA) vadītājs Gazanfars Ahmedovs paziņoja, ka atmīnēšana rajonos, kas pārgājuši Azerbaidžānas ziņā, aizņems vairāk nekā desmit gadus. Armēnijas humanitārā misija Sīrijā – 83 speciālisti – 2019. gada sešu mēnešu laikā atbrīvoja no mīnām, lādiņiem, aviobumbām un paštaisītiem spridzekļiem zonu aptuveni 20 hektāru platībā. Ilggadējie atmīnēšanas darbi Abhāzijā un Dienvidosetijā (kur sapieriem vēl ir daudz darāmā) tāpat apstiprina uzdevumu milzīgo apjomu Karabahā.

Apvienotiem spēkiem

ANO atmīnēšanas dienests (UNMAS) tikai aizvadītajā gadā vien 19 valstīs (ieskaitot Irāku, Afganistānu un Sīriju) iztērēja aptuveni 495 miljonus dolāru. Iespējams, daļa šo līdzekļu tiks atvēlēta arī atmīnēšanas darbiem Kalnu Karabahā. Saskaņā ar UNMAS datiem, misija šeit tiks izvērsta decembra beigās. Vispirms speciālisti novērtēts darba apjomu kalnu un mežu apvidus sarežģītajos apstākļos. Domājams, starptautiskais sapieru darbs ļaus bēgļiem ātrāk atgriezties postkonflikta reģionā.

Optimismu iedveš arī ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutjerreša viedoklis – viņš paziņoja, ka uguns pārtraukšana nodrošinās humanitārajām organizācijām piekļuvi konfliktā cietušajiem civiliedzīvotājiem. Viņš pauda gatavību sadarboties ar Krieviju Kalnu Karabahā.

4
Tagi:
mierneši, Kalnu Karabaha, ANO, Krievija
Pēc temata
Karabaha: melu un atspēkojumu informatīvā fronte
Krīze Karabahā un dronu pielietojuma pieredze Sīrijā
Mierneši Karabahā – Krievija atkal uzvēlusi plecos smago nastu
Armēnijas kļūdas Kalnu Karabahā