Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Milzīgs pazemojums no Putina puses: šķiet, viņš uzvar mediju karā

487
(atjaunots 10:03 04.07.2019)
Krievijas līderis devis verbālu triecienu Rietumu politiskā diskursa sāpīgākajā punktā.

Vladimira Putina intervija pasaules finanšu nozarei veltīto preses izdevumu flagmanim Financial Times burtiski uzspridzināja pasaules informācijas lauku, atzīmēja RIA Novosti autors Ivans Daņilovs. Parasti politisko līderu intervijas finanšu medijiem pārsvarā lasa treideri, finansisti un dažādu valstu ekonomikas ministriju un iestāžu ierēdņi. Šajā gadījumā Krievijas līdera tēzes tālu pārkāpa finansiālo jautājumu rāmjus. Tagad jau var droši teikt, ka Putina intervija kļūs par spilgtu un aktuālu citātu avotu plašai rietumu auditorijai.

Pirmkārt, Krievijas prezidents demonstrēja tādu politiskā nekorektuma līmeni, kādu mūsdienu pasaulē nevar atļauties neviens rietumvalstu politiķis. Otrkārt, Putina intervija atgādina apsūdzību pret "globālo liberālismu", kas šokēja daudzus Rietumos. Un pats galvenais: Krievijas prezidents nepārprotami pieteicās uz globālo ideololoģiskā līdera pozīciju. Tagad miljoniem planētas iedzīvotāju ir politiķis, kurš atklāti runā par to, ko pieminēt aizliegts, politiķis, kurš atbalsta Rietumos stingri aizliegtās klasiskās vērtības.

Apkopojot Rietumu mediju reakciju (raksta sagatavošanas laikā), iznāk, ka rietumu informācijas laukā lielāko interesi radījušas trīs Putina tēzes. Tas ir manāms no virsrakstiem: "Vladimirs Putins saka, ka liberālisms ir "novecojis" un slavē Donaldu Trampu kā "talantīgu cilvēku"" (britu The Telegraph), "Putins vērtē Trampu kā "talantīgu", saka, ka liberālisms ir "novecojis"" (amerikāņu politiskais izdevums The Hill), "Rietumu liberālisms ir novecojis, brīdina Putins īsi pirms tikšanās ar Terēzu Meju" (britu The Guardian).

Gandrīz visi mediji (reakcija ir plaša) raksta par "novecojušo liberālismu", tikai Euronews interesējas par kaut ko citu, izņemot liberālisma kritiku un prezidenta Trampa politisko talantu vērtējumu. Atsaucoties uz aģentūru Reuters, tas vēsta: "Putins paziņoja, ka naftas ieguves (samazināšanas – red.) darījums palīdzējis stabilizēt pasaules tirgu".

Īsais pētījums ļauj nonākt pie diviem svarīgiem slēdzieniem. Pirmais: nevar būt ne runas par kaut kādu Krievijas informatīvo izolāciju vai Krievijas pārvēršanos par otršķirīgu (un nevienam neinteresantu) reģionālo spēles dalībnieku. Pasaules arēnā ir tikai trīs politiskie līderi, kuru vērtējums intervijā ārvalstu izdevumam nekavējoties kļūs par galveno ziņu visos kontinentos, - Putins, Si un Tramps.

Otrais secinājums: Krievijas līderis devis verbālu triecienu Rietumu politiskā diskursa sāpīgākajā punktā. Mūsdienu rietumu "liberālismam" veltītā kritika izrādījusies tik sāpīga, ka to ignorēt nav iespējams.

Atstājot malā jautājumu par Donalda Trampa politiskajiem talantiem, rietumu mediji no visas intervijas parasti izrauj divus citātus: "mūsdienu tā saucamā liberālā ideja, manuprāt, vienkārši ir pilnīgi novecojusi. Daži tās elementi – mūsu rietumu partneri ir atzinuši – daži tās elementi ir vienkārši nereāli: tas multikulturālisms un tā tālāk.

Kad sākās migrācijas problēma, daudzi atzina, ka tas diemžēl nedarbojas un pienācis laiks padomāt par pamatiedzīvotāju interesēm”, un "šī liberālā ideja pauž, ka nav jādara vispār nekas. Slepkavo, laupi, izvaro – nekas tev nebūs, jo tu esi migrants, ir jāaizsargā tavas tiesības. Kādas tiesības? Ja esi pārkāpis, saņem par to sodu. Tāpēc pati ideja ir novecojusi un neatbilst iedzīvotāju vairākuma interesēm".

No Rietumu informācijas laukā strādājošo redaktoru un žurnālistu viedokļa, domājams, šie citāti apliecina, ka Vladimirs Putins ir ienaidnieks visam labajam un gaišajam, kas ir Rietumu (liberālajā) pasaulē, taču tieši šajā gadījumā visi Rietumu mediju Putinam naidigie centieni uzlabo Krievijas prezidenta imidžu.

Sociālo tīklu apmeklētāju reakcija liecina, ka Putins skaļi pateicis to, ko daudzi cilvēki Rietumos gribētu teikt, taču nevar, jo baidās zaudēt darbu, reputāciju un pat brīvību. Vēl vairāk, Krievijas prezidents ir izrādījies vienīgais Eiropas politiķis, kurš var atļauties tādus izteikumus, un intervija apliecina, ka viņš ir daudz brīvāks savos izteikumos nekā, piemēram, nosacītais Dolands Tramps, kurš (neskatoties uz savu ekstravaganci un pārdrošajām frāzēm) pārsvarā ir spiests demonstrēt cieņpilnu attieksmi pret liberālo ideoloģiju un tās vērtībām.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Михаил Климентьев

Rietumvalstu vienkāršie iedzīvotāji no visas intervijas, šķiet, iegaumēs vienkāršu principu: kur ir Putins, tur ir brīvība, un paturēs prātā, ka Krievijas prezidents saka taisnību, kas Rietumu politiskajai elitai "acīs kož".

Kad Rietumu eksperti mazliet atgūsies no šoka, viņi noteikti pārmetīs Putinam, ka viņš esot visu planētas labējo (un pat ultralabējo), nacionālistisko un pret sistēmu vērsto kustību ideoloģiskais iedvesmotājs vai pat slepenais līderis. Taču tas gan drīzāk nāks par labu viņa imidžam pasaulē. Mūsu rietumvalstu partneru sāpīgās reakcijas galvenais iemesls ir tāds, ka Vladimirs Putins ar dzelžainu loģiku pamatoja politisko fenomenu, kas moka ekspertus Vašingtonā, Londonā un Briselē.

Viņu pasaulē vēsturei jau sen bija jābeidzas saskaņā ar Fukujamas prognozēm, taču tā vietā notika Brexit, tika ievēlēts Tramps, ES sākās tāda sistēmas krīze, ka savienības pastāvēšanu pēc kārtējām EP vēlēšanām dēvē par īstu veiksmi. Protams, publikai iesaka ticēt "plebejiem domātajiem skaidrojumiem". Tādiem, kā, piemēram, "krievu hakeri nopirka reklāmu Facebook, un tādēļ notika Brexit".

Ekspertiem gribas kaut ko saprātīgāku, bet nevienam nav drosmes atzīt acīmredzamās sistemātiskās problēmas. Putinam drosmes pietiek, un viņa skaidrais formulējums "mūsdienīgā tā saucamā liberālā ideja (...) vienkārši ir galīgi novecojusi", pēc būtības, ir pareizā atbilde uz mūsdienu Rietumu pasaules galveno jautājumu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

Pat tad, ja rietumu politiķi un eksperti negribēs pieņemt šo skaidrojumu, realitāte tik un tā nemainīsies. Konservatīvais un populistiskais revanšs ir neizbēgams, vēl vairāk, - tas jau uzņem apgriezienus visā pasaulē, un rupjā "liberālā ideālisma" (kas deklarē humānismu, taču uzvedas kanibāliski) vietā pasaules politikā pakāpeniski sāk dominēt pragmatiskais reālisms. Tas ir ļoti izdevīgs Krievijai un to ļoti nemīl daudzi rusofobi Rietumos. Tas nenozīmē, ka rietumu partneri pēkšņi sāks mīlēt Krieviju un Vladimiru Putinu, bet tas nemaz nav vajadzīgs. Tas nozīmē, ka beidzot ir izredzes: pasaules politiku apspriedīs līderi, kuri nacionālās vērtības un intereses nostāda augstāk nekā ideoloģiju.

487
Tagi:
Putins
Pēc temata
Amerikāņu eksperti atklājuši "Putina transkontinentālo impēriju"
Putina ilgā valsts

Spēcīga roka ir laba, ar ieroci vēl labāk. Cilvēki gatavi nomainīt Saeimu pret huntu?

34
(atjaunots 13:30 10.05.2021)
Valdībai neuzticas, partijām neuzticas, toties uzticas bruņotam cilvēkam. Kāpēc Latvijas iedzīvotāji noticējuši armijai?

Dažādas aptaujas Latvijā parasti paslīd garām sabiedriskajam viedoklim. Tā gadijās arī ar kārtējo Eurobarometer pētījumu. Iespējams, tāpēc, ka esam iemācīti ne īpaši ticēt aptaujām. Taču simboliski, ka šīs aptaujas rezultāti publiskoti īsi pirms pareizticīgo Lieldienām. Runa tajā bija par ticību – kam tic Eiropā un Latvijā, kam - ne.

Pavēlēts ticēt!

Principā, neko sensacionālu Eirospas barometrs neuzrādīja. Ir tikai viens izņēmums, kas man lika saspringt. Paskatieties, it kā uzskatām sevi par demokrātisku valsti, lepojamies ar šādām tādām no Eiropas importētām brīvībām. Bet ko iesākt ar tādiem cipariem: Latvijā parlamentam uzticas 21%. Saeimu veidojošajām partijām – uzmanību! – tikai 7%. Toties armijai tic veseli 72% iedzīvotāju.

Kur te ir āķis? Tas ir vēstures smagais mantojums, kas liek uzticēties cilvēkam ar šauteni? Varbūt Latvijas iedzīvotāji, it īpaši no nabadzīgajiem, depresīvajiem rajoniem, tic armijai kā uzticamam darba devējam, kas piedāvā stabilu algu no 900 eiro uz rokas, apdrošināšanu, sociālos labumus, stiprus apavus un reizēm pat ārvalstu komandējumus ar garantētu līķa nogādi mājās, ja kaut kas aizgājis greizi?

Bet 80. gadu beigās vairums jauno un progresīvo PSRS iedzīvotāju armiju uzskatīja par valsts uzmāktu lietu, brīvības trūkumu, tumsonību, personiskā viedokļa trūkumu utt. Kas tad noticis ar sabiedrību Latvijā, ja tā tik radikāli mainījusies 30 gadu laikā?

Mūs glābs "kazarmokrātija"?

Patiesībā "Eurobarometer" skaidri norāda uz lielu problēmu. Iedzīvotājiem radījusi vilšanos demokrātija. Viņi netic, ka pašreizējās sistēmas apstākļos, kad mums vēlēšanās uzspiež partiju sarakstus, kas pārstāv nevis tautu, bet gan šauras interešu grupas, var ievēlēt normālus likumdevējus un izpildvaru.

Pēdējo reizi īpaši naivie apsvilinājās, nobalsojot par populistiem, kuri izcēlās ar to, ka skandālu un kašķu plosītā partija sabruka acu priekšā, ministri un deputāti sacenšas politiskajā prostitūcijā un pārdodas uz kaimiņpartijām.

Kas notiks tālāk? Tālākā perspektīva ir satraucoša. Ja tauta netic parlamentārajai demokrātijai, pie varas var nākt kazarmu demokrātija. It īpaši, ja tādas tendences augs arī citās ES valstīs, un tas izskatās ticami pandēmijas raisīto pilsonisko tiesību ierobežojumu fonā.

Starp citu, "spēcīga roka ar šauteni" var atrisināt milzum daudz problēmu. Pirmkārt, var ietaupīt milzum daudz līdzekļu, ja likvidēt vēlēšanas un pašu parlamentu, samazināt valdību, pēc tam – piespiest pie sienas korupciju, nodokļu maksātājiem smagu biznesa projektu lobēšanu, protekcionismu, eirofondu līdzekļu piesavināšanos, aizbildinoties ar dažādiem projektiem Covid-19 seku likvidāciju. Principā – pielikt punktu visam šim balagānam!

Otrkārt, tā var pārtraukt darba migrāciju, aizliedzot izbraukšanu no valsts.

Vakcinācija, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Михальчевский

Treškārt, var uzlabot demogrāfisko situāciju un pacelt dzimstību, izdodot atbilstošas pavēles un iedibinot titulus "māte varone" un "tēvs patriots". Starp citu, bērnus var atdot militāri patriotiskās nometnēs, kur viņi uzreiz sāks apgūt cīņas paņēmienus, sapiera darbu, teoriju un militāri patriotiskās dziesmas.

Ceturtkārt, nekādu problēmu ar vakcināciju. Pavēle ir un paliek pavēle.

Nu, bet pastāvīgie hipotētiskie "ārējie draudi" kļūs par labāko motivāciju iedzīvotājiem strādāt, maksāt nodokļus, nākt pasaulē un nesūkstīties.

34
Tagi:
armija, valdība, Latvija
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem

"Viņi bija sajūsmā": kādu iemeslu dēļ tiek nomelnoti padomju karavīru varoņdarbi

42
(atjaunots 17:58 09.05.2021)
Faktu izkropļošana, cīņa ar pieminekļiem un centieni noliegt Sarkanās armijas vadošo lomu uzvarā pār fašismu – pēdējos gados Rietumi visiem spēkiem pūlas mazināt PSRS nopelnus Hitlera režīma sakaušanā.

Aizviel lielāks skaits Eiropas valstu cenšas sagrozīt vēsturi un atbīdīt otrajā plānā padomju tautas varoņdarbus. Kāpēc tā? Ko darīt? Par to materiālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Nesalīdzināmi zaudējumi

Runājot par PSRS lomu un ieguldījumu uzvarā pār fašismu, paskatīsimies uz skaitļiem. Lielā Tēvijas kara periodā pret Sarkano armiju vienlaikus darbojās 190-270 teicami apmacītas divīzijas.

Četru kara gadu laikā Vācijas-PSRS frontē bija likvidētas 607 vērmahta divīzijas. Pretinieks neatgriezeniski zaudēja vairāk nekā 8,5 miljonus cilvēku, kopējie zaudējumi pārsniedza 10 miljonus karavīru un virsnieku. Citas antihitleriskās koalīcijas valstis visas kopā sakāva 176 vācu divīzijas.

Mobilizācijas mērogi PSRS, padomju pilsoņu vēlme un gatavība nosargāt Dzimteni atstāj iespaidu ne tikai uz vēsturniekiem. Jau pirmajā Lielā Tēvijas kara nedēļā ieročus rokā ņēma 5 300 000 cilvēki.

Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais vadītājs Mihails Mjagkovs sarunā ar RIA Novosti atgādināja, ka Sarkanā armija sastapās ar triecienu, ko deva trīs ceturtdaļas Vācijas un tās sabiedroto spēks.

"Kopā ar vērmahtu cīņās gāja itāļu, ungāru un rumāņu armijas, somu, slovāku un horvātu spēki, SS franču, beļģu, flamandiešu leģioni un tā tālāk, - viņš atzīmēja. – Pat tad, kad rietumvalstis 1944. gada jūnijā atklāja otro fronti, divas trešdaļas divīziju – lielākā daļa vērmahta – karoja pret PSRS."

Sarkanā armija salauza mugurkaulu vācu kara mašīnai, sagādāja tai nelabojamus zaudējumus. Mjagkovs pieminēja Staļingradas kauju, kurā tika likvidēts vairāk nekā pusotrs miljons vērmahta kareivju un virsnieku. Pie tam arī padomju spēki cieta kolosālus zaudējumus – vairāk nekā 1,1 miljonu cilvēku.

"Aptuveni tajā pašā laikā notika cīņa pie Alameinas, ko Rietumu historiogrāfija šodien uzskata par svarīgāko un izšķirošo Otrā pasaules kara epizodi, - piebilda vēsturnieks. – Salīdzinājumam: briti toreiz zaudēja 13-15 tūkstošus kareivju, 35-40 tūkstošus – vācu un itāļu spēki. Vai kauja pie Midvejas atola 1942. gada vasarā. Japāņu flote zaudēja četrus aviācijas bāzes kuģus, ASV – vienu. Japāņi zaudēja trīs tūkstošus cilvēku, amerikāņi – dažus simtus. To nevar ne salīdzināt ar notikumiem PSRS-Vācijas frontē."

Atzina visā pasaulē

Pie tam, turpināja vēsturnieks, iepriekš PSRS vadošo lomu hitleriskās Vācijas sakaušanā atzina Rietumu militārā un politiskā vadība. Piemēram, ASV prezidents Franklins Rūzvelts paziņoja, ka par pašiem nozīmīgākajiem un izšķirošajiem Otrā pasaules kara notikumiem jāpateicas PSRS.

Vēstulē Staļinam viņš Sarkanās armijas uzvaru un "paša spēcīgākā ienaidnieka" sakaušanu nosauca par episku un lielisku. Staļingradas iedzīvotājiem un aizstāvjiem viņš nosūtīja godarakstu, kurā pauda sajūsmu par drosmi, pašaizliedzību un gara spēku, kas apturēja "uzbrukuma vilni".

Lielbritānijas karalis pavēlēja izgatavot un pasniegt dāvanā īpašu zobenu ar gravējumu "Staļingradas pilsoņiem, izturīgiem kā tērauds, no karaļa Georga VI par britu tautas dziļas sajūsmas zīmi".

Mjagkovs atgādināja arī to, ka Rūzvelts ne vienu vien reizi uzsvēra, ka militārā tehnika un produkti, kas tika piegādāti Maskavai uz lendlīzes noteikumiem, kara iznākumu ietekmēja vien nenozīmīgi.

"Rietumu līderi saprata, ka krievi paši rada vēsturi un spēj patstāvīgi sakaut Hitleru un atjaunot savu valsti, - uzsvēra Mjagkovs. – Lielā mērā arī šī iemesla dēļ tika atklāta otrā fronte. Rietumos saprata: ja krievi vieni atbrīvos gan savu valsti, gan visu Eiropu, angļi un amerikāņi paliks tukšām rokām."

Jau kopš vācu uzbrukuma PSRS vadība lūdza sabiedrotos atklāt otro fronti un sākt karadarbību pret Vāciju Rietumeiropā. Taču ASV un Lielbritānijas valdības kavējās, aprobežojoties ar spēku izsēdināšanu Ziemeļāfrikā.

"Kamēr viņi gatavojās atklāt otro fronti – no 1942. gada jūnija līdz 1944. gada 6. jūnijam, PSRS-Vācijas frontē dzīvības zaudēja vairāk nekā 5 miljoni Sarkanās armijas karavīru un virsnieku, - norādīja Mjagkovs. – Taču PSRS būtu uzvarējusi karā arī bez otrās frontes. Protams, citā laika periodā, būtu lielāki zaudējumi. Tomēr lielākā daļa kara vēsturnieku uzskata: PSRS būtu uzvarējusi. Par to liecina skaitļi un fakti."

Spēks ir patiesībā

Pat aukstā kara laikos padomju ērā bija grūti iedomāties, ka nopietnu Rietumu vēsturnieku un zinātnisko līdzstrādnieku aprindās kāds būtu apstrīdējis PSRS izšķirošo lomu uzvarā pār Vāciju. Bet šodien viss ir otrādi: baltais kļuvis melns, melnais – balts. Staļinam pārmet Otrā pasaules kara sākšanu, "līķu gāšanu pār ienaidnieku", apgalvo, ka bez lendlīzes Sarkanā armija nebūtu spējusi uzvarēt.

Ģenerālleitnants K.A.Veršiņins ar pilotiem Lielā Tēvijas kara gados
© Photo Минобороны России

"Un tikai drosmīgais kareivis Raiens, ko glābj pazīstamajā Holivudas filmā, izrādās, atbrīvojis visu Eiropu, - stāstīja vēsturnieks. – Krievija pašlaik saskaras ar smagu ideoloģisko un ekonomisko spiedienu. Tas atgādina 30. gadus, kad PSRS bija ielenkta cietokšņa stāvoklī: Vācija atklāti uzstājās pret mums, gribēdama sagrābt teritorijas, citas rietumvalstis veicināja Hitlera agresiju."

Mjagkovs ir pārliecināts: tādos apstākļos, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu, Krievijai ir jāieņem aktīvāka uzbrukuma pozīcija. Tāpat jāatgādina Eiropas valstīm, ka to teritorijā savulaik pastrādāta virkne smagu noziegumu pret veselām tautām.

"Piemēram, uzdot jautājumu par ukraiņu, baltkrievu un ebreju genocīdu no Polijas puses Rietumukrainas un Baltkrievijas teritorijā, kas turpinājās līdz pat 1939. gadam, - precizēja Mjagkovs. – Koncentrācijas nometnē pie Belostokas pabija tūkstošiem cilvēku, viņi dzīvoja šausmīgos apstākļos, pārcieta nežēlīgu ņirgāšanos. Bet visa Eiropa pirms kara un kara gados faktiski apvienojās zem nacistiskās svastikas. Pat neitrālā Zviedrija piegādāja Vācijai ogles, bet Šveice glabāja nacistu naudu. To vajag apspriest, arī Eiropas Parlamentā."

Lai nu būtu, kā būdams, vēsturisko faktu apzināta izkropļošana turpinās. Pie tam zaimo apbedījumus, nojauc pieminekļus padomju karavīriem – Eiropas atbrīvotājiem. Īpaši aktīva ir Polija un Baltijas valstis. Ar dažādiem ieganstiem tiek iznīcināta simtiem tūkstošu sarkanarmiešu piemiņa, kuri atdevuši dzīvību par eiropiešu brīvību. Piemēram, negaidot noskaidrojas, ka skulptūra bojā kāda parka ainavu vai apdraud garāmgājējus.

2017. gadā Polijā pieņēma grozījumus likumā par komunisma propagandu. Tagad pašvaldību pienākums ir nojaukt padomju monumentus. Runa ir par aptuveni 230 pieminekļiem Sarkanās armijas karavīriem visā valstī. Memoriālos ansambļus bieži sagrauj ar gluži barbariskām metodēm. 2017. gadā Tščankas pilsētā Polijā, pārkāpjot visas juridiskās normas un starptautiskos līgumus, tika nojaukts padomju karavīru brāļu kaps-mauzolejs. Krievijas vēstniecība Polijā vēsta, ka valstī palikušas aptuveni 100 memoriālās būves.

2017. gadā Lietuvā nojauca pieminekli padomju aktīvistiem, ko 1946. gadā nogalināja "meža brāļi", gadu vēlāk – padomju karavīriem-atbrīvotājiem veltīto monumentu. Prāgas pilsētas dome 2020. gadā demontēja maršala Ivana Koņeva pieminekli – viņš 1945. gadā komandēja spēkus, kuri atbrīvoja Prāgu. Šādu piemēru skaits pieaug.

Neatpaliek arī eiropieši un ukraiņi. Piemēram, nesen Ļvovā deemontēja 30 metrus augsto granīta stēlu, kas tika uzstādīta 1970. gadā par godu Ukrainas atbrīvošanai no fašistiem. Atsevišķus tā elementus izvietos muzejā "Terora teritorija". Ukraiņu nacionālisti vairākkārt nesodīti apzaimojuši karavīru pieminekļus. Piemēram, vairākas reizes ar krāsu aplēja un pat mēģināja nojaukt skulptūru pie ģenerāļa Vatutina, Kijevas atbrīvotāja, kapa vietas.

42
Tagi:
Uzvaras diena, Sarkanā armija, Hitlers, PSRS
Pēc temata
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem
Vai Eiropa vēlas pārskatīt robežas? Pie kā novedīs kara vēstures noliegšana
The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, kā Baltijā izkropļo vēsturi

Uzvaras diena pie monumenta Rīgas Atbrīvotājiem

0
(atjaunots 09:38 11.05.2021)
Nožogojumi pie Uzvaras pieminekļa Rīgā nespēja apturēt cilvēkus, kuri godā padomju karavīru lielo varoņdarbu.

9. maijā, Uzvaras dienā no paša rīta cilvēki gāja pie monumenta Rīgas Atbrīvotājiem, lai noliktu ziedus piemiņai par padomju karavīru lielo varoņdarbu, par Uzvaru Lielajā Tēvijas karā.

Cilvēku plūsmu neapturēja arī tas, ka ap pieminekli bija uzstādīti īpaši nožogojumi, kas neļāva nolikt ziedus pieminekļa pakājē.

Ziedus bija ļauts nolikt uz īpaši šim nolūkam paredzētiem galdiņiem, no kuriem tos ņēma un pie pieminekļa lika "Rīgas mežu" darbinieki.

Galu galā jau dienas vidū viss laukums pieminekļa pakājē bija noklāts ar ziediem.


0
Tagi:
Rīga, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena
Pēc temata
Policisti slēdza piekļuvi Uzvaras piemineklim
Apšaudes, blokāde, nāve un Uzvaras karogs: Lielais Tēvijas karš fotogrāfijās
Lielās Uzvaras latviešu durkļi. Nav kur atkāpties
Lielās Uzvaras latviešu durkļi. Brīvībai un Mieram