NATO apvienotā bataljona karavīrs

Kanādas karavīriem Latvijā ir nepieciešams frizieris. Vietējos lūdzam netraucēt

173
(atjaunots 07:43 01.07.2019)
Manikīrs, permanents, fitness un nelatviešu bārddzinis ierakumu "šajā pusē" Latvijā: NATO rosina skaistuma cīņas.

Nezināma iemesla dēļ šo ziņu, kas tika iztulkota latviešu valodā, lasītāji-latvieši nodēvēja par viltus ziņu. Avīze "Segodņa", atsaucoties uz Kanādas Bruņoto spēku oficiālo mājaslapu, publicēja informāciju par to, ka tai ir nepieciešami pilsoņi-frizieri darbam Latvijā un Kuveitā (Kanādas karavīri, kā zināms, veido NATO kontingenta kodolu Latvijā).

Alga tā neko – no 47 780 līdz 52 970 Kanādas dolāriem gadā, jeb 2 600 – 2 900 eiro mēnesī. Plusā nāks piemaksas, kuras par dienēšanu ārzemēs izmaksā karavīriem.

Kas tad aizskāra latviešu komentētājus? Kognitīvā disonanse? Jo oficiālā propaganda, Latvijas valdības pārstāvji un Aizsardzības ministrijas ierēdņi daudzas reizes stāstīja, cik izdevīgi Latvijas biznesam būšot NATO karavīru izvietošana Latvijā. Kā uz militāro pasūtījuma rauga augs Latvijas rūpniecība, kāda gan dzīve sāksies mazajam biznesam.

Taču es kaut kā neatceros pasakainos līgumus, ja nu vienīgi kaut kāda firma, it kā, presē vai nu katliņus NATO karavīriem, vai nu patronu čaulas.

Nelatviešu bārddzinis

Protams, skāde. Ar frizieriem taču mūsu valsts ir spējīga nodrošināt drosmīgos sabiedrotos, lai viņiem viss būtu tik skaisti, ka viņiem gribētos padoties bez kaujas. Taču tā spriež tikai tuvredzīgie.

Jo, pirmkārt, frizieris ir uzticamības persona, līdzīgi advokātam vai vieglas uzvedības sievietei, frizierim ir viegli izpļāpāt dislokācijas vietas un raķešu sistēmu, ņemot vērā vēl arī to, ka viņam rokās ir skuveklis. Otrkārt, iespējams šādam bārddzinim jāprot ne vien griezt, bet vienlaikus arī šaut, iznīcinot pretinieka dzīvo spēku un viņa tehniku, metot granātas.

Un, treškārt, kā zināms šobrīd stilīgā bārdas nēsāšana nākusi no mežcirtējiem, un tieši Kanādu milzīgā mežu skaita dēļ var nosaukt par mežcirtēju dzimteni un bārdas modes veicinātāju. Tāpēc, visu cieņu latviešu frizieriem, bet diez vai viņi zina, kā noskūt īstu mežcirtēju. Un pie tam "Kanādas" frizūra arī jau sen kļuvusi par klasiku.

Starp citu, šobrīd Kanādas Bruņoto spēku mājaslapā ir jauns sludinājums – karavīriem Latvijā ir nepieciešami… fitnesa instruktori. Un kaut kas līdzīgs kūrortu animatoriem.

Vai jūs nekad neesat redzējuši, kā ar aerobiku nodarbojas milzīgi bārdaini veči? Neiespējams pēc savas nežēlības un skaistuma skats.

Te, protams, parādīsies gribētāji pajokot. Taču patiesībā temats ir ļoti nopietns, acīmredzams, nebaidos no šī vārda, civilizāciju konflikts.

Manikīrs, permanents, fitness

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par to, ka kari kļuvuši citādi. Tagad, saka, it kā nevajagot tupēt ierakumos antisanitāros apstākļos un barot utis.

Nē, šodien kauja notiek ar pogas spiešanu un vadības kloķa kustināšanu. Un tādos apstākļos, saprotiet, manikīrs, permanents, fitness un pat heteroseksuālisma druska nav pretrunā ar militāro nolikumu.

Un tāpēc virtuālā šajā pusē, kas iet paralēli pasaules ļaunuma asij, ierakumam, smaržo pēc parfimērijas. Bet tajā pusē – ož pēc paģirām un kājautiem. Šajā pusē – pozitīvi, uz visiem 360 grādiem smaidoši kopti karavīri. Tajā pusē – drūmi, neskūti, pieraduši paciest kara laika nepieejamās lietas mežoņi, kurus, turklāt, ar prātu nesapratīsi.

Kurš tad uzvarēs šajā karā? Vai tiešām frizieri?

173
Pēc temata
Latvijas Aizsardzības ministrija piedāvā būvēt bunkurus kara gadījumam
NATO karavīri iemācījušies aizsargāt Latviju
Gāzes krātuves Hjūstonā, foto no arhīva

Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG

9
(atjaunots 16:27 09.07.2020)
Cenu krituma dēļ Eiropā, kas tika uzskatīta par tradicionālu amerikāņu SGD "izgāztuvi", tā izrādījusies nepieprasīta. Tagad tā vietā, lai pārdotu uz ārzemēm, degvielu iesūknē rezervuāros un krātuvēs.

Gāzes cenas Eiropā un Āzijā ir sasniegušas daudzu gadu minimumu. To, ka pirkt Amerikas SDG nav nekādas jēgas, atzinuši pat ASV Enerģētikas ministrijā. Klienti atteikušies no vairāk nekā simts vasarai ieplānotājām piegādēm. Rezultātā eksports nokrita par 63,6%. Kādēļ okeāna otrā krasta gāze izrādījās nevienam nevajadzīga, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā, ko publicēja portāls RIA Novosti.

Cenas nokrita

Pērn dabasgāzes neto eksports ASV sasniedza 54,7 miljardus kubikmetru – par 20,7 miljardiem vairāk, nekā 2018. gadā. Saskaņā ar Cheniere Energy, lielākā SDG ražotāja, datiem, pirmajā ceturksnī pārdošanas apjoms pasaules tirgū sasniedza 100 miljonus tonnu – par 10 miljoniem vairāk, nekā 2019. gadā. Izaugsmi nodrošināja pārsvarā amerikāņi.

Plāni bija ambiciozi: 2020. gadā – 67,2 miljardi kubikmetru, 2021. gadā – 79,5. Šos rādītājus janvārī paziņoja ASV Enerģētikas ministrijas Enerģētiskās informācijas pārvalde (EIA). Taču jau ir skaidrs, ka nekas no tā nenotiks.

Piedāvājuma palielinājums siltās ziemas un koronavīrusa pandēmijas dēļ ierobežotā pieprasījuma fonā apgāza gāzes tirgus Eiropā un Āzijā. Tā, vidējā cena TTF Nīderlandes habā Eiropā gada pirmajos četros mēnešos nokrita divas reizes, salīdzinot ar analoģisko periodu 2019. gadā, tūlītējās piegādes uz Japānu samazinājās par 44%.

Jau aprīlī Amerikas SDG eksports uz Eiropu kļuva ekonomiski nelietderīgs. Lielas Eiropas un Āzijas kompānijas atcēla jūnijam-jūlijam ieplānotos līgumus.

Saskaņā ar Bloomberg datiem, iekraušanas apjomi ASV SDG rūpnīcās aprīlī samazinājušies gandrīz par 30%. Maijā eksports saruka vairāk nekā par trešdaļu – tostarp koronavīrusa ierobežojumu dēļ.

Ekonomiski nedzīvotspējīgs

ASV Enerģētikas ministrijas Enerģētiskās informācijas pārvaldes jūnija prognoze ir visnotaļ pesimistiska. Eiropas un Āzijas pircēji atteikušies no 110 SDG partijām: 70 ir atceltas jūnijā-jūlijā un 40 – augustā. Gāzes piegādes Amerikas jūras terminālos ir samazinājušās vairāk nekā divas reizes kopš marta beigām – no rekordlielā rādītāja 277 miljoni kubikmetru dienā.

"Zemās dabasgāzes un SDG tūlītējās cenas Eiropā un Āzijā novājināja ASV eksporta ekonomisko dzīvotspēju, kurš ir ārkārtīgi jutīgs pret cenām," konstatē EIA analītiķi.

Pēc viņu vērtējumiem, no ASV jūnijā uz Eiropu un Āziju nosūtīja vidēji 101 kubikmetru dienā, savukārt jūlijā un augustā būs 62 miljoni. Tas ir ne vairāk par 25% eksporta potenciāla.

Turpinās kristies

Apstiprinājās ekspertu brīdinājumi, ka no amerikāņu gāzes klienti turpinās atteikties vismaz līdz vasaras beigām: nākotnes līgumu cenas ASV pārsniedz Eiropas cenas līdz pat septembrim.

Sešas Amerikas SDG rūpnīcas, kas janvārī-aprīlī strādāja uz savu iespēju robežām, maijā samazināja slodzi līdz 65% jaudas. Jau jūlija sākumā būs 50% un pat mazāk, teikts Platts Analytics jūnija pārskatā.

"Tā kā cenas priekšrocības ir praktiski zudušas, atteikšanās no Amerikas piegādēm bija tikai laika jautājums," konstatēja Amerikas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra eksperts Nikoss Cafoss.

Igors Juškovs, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis, skaidro, ka šobrīd pircēji ir gatavi samaksāt par Amerikas SDG tik maz, ka tas nesegs pat operāciju tēriņus par sašķidrināšanu un transportēšanu. Galvenais cietušais ir pirmais un lielākais Amerikas termināls Sabine Pass: jaudas pirka augsto cenu fonā, taču ekspluatācijas uzsākšanas brīdī 2016. gadā situācija mainījās. Kopš tā laika rūpnīca ģenerē vienus vienīgus zaudējumus.

Saskaņā ar Enerģētikas ministrijas informāciju, SDG eksports no ASV 2020. gada pirmo četru mēnešu garumā sastādīja vidēji 218 miljonus kubikmetru diennaktī, taču kritās par 15% laika posmā no aprīļa līdz maijam. EIA gaida, ka piegādes sāks pieaugt jau septembrī, jo dabasgāzes pieprasījums pasaulē pakāpeniski atjaunojas.

Nogrims gāzē

Tiesa, lielākās investīciju bankas nav tik optimistiskas. Analītiķi skaidro, ka pasaulē ir izveidojušies milzīgi degvielas krājumi. SDG starptautiskā tirdzniecība sabruka, slēdzot svarīgus noieta kanālus amerikāņu slānekļa tirgotājiem. Un tā kā nafta atkal ir sadārdzinājusies līdz 40 dolāriem par barelu, naftas ražotāji ir atsākuši ieguvi un blakusprodukta kārtā izlaiž tirgū daudz lētas gāzes.

Tankeris gāzes pārvadāšanai, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Cenu krituma dēļ Eiropā, kura tika uzskatīta, kā atzīmē BofA Securities analītiķi, par tradicionālu amerikāņu SGD "izgāztuvi", tā izrādījusies nepieprasīta. Tagad tā vietā, lai pārdotu uz ārzemēm, degvielu iesūknē rezervuāros un krātuvēs.

Saskaņā ar Goldman Sachs aprēķiniem, eksporta atcelšanas dēļ Amerikas krājumi palielināsies par 21,52 miljardiem kubikmetru. Jau gandrīz par trešdaļu ir pārsniegt līmenis, kurš tika reģistrēts pirms gada, un par 18% - piecu gadu vidējais rādītājs. Oktobrī valsts iespējas uzglabāt gāzi varētu tikt izsmeltas, kas novedīs pie rekordliela SDG ieguves un ražošanas samazinājuma.

9
Tagi:
Eiropa, gāze, ASV
Pēc temata
Polija parakstījusi līgumu par SDG piegādi no ASV. Līguma termiņš – 24 gadi
ASV enerģētikas ministrs ir pārliecināts: Baltijai ir jāpiemaksā par "neatkarību"
Latvija gatava glabāt Inčukalnā SDG no ASV, taču piegāžu nav
Eksperts: Lietuva tikai izliekas, ka saņem SDG no Savienotajām Valstīm
Avīzes, foto no arhīva

Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas

27
(atjaunots 00:51 09.07.2020)
Starptautiskā ziņu aģentūra iepazīstināja ar pētījumu "Astoņkājis 2.0. Koronavīruss Krievijā", kas veltīts KF tēlam Rietumu (un ne tikai) medijos.

Šoreiz pētnieku uzmanības centrā ir pandēmija, un izskatīti ne tikai G7, bet arī Ķīnas populārākie mediji, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Papildinājums iznācis visai veiksmīgs, jo statistika par Ķīnas medijiem nodrošinājusi negaidītu fonu pasaules ainai, ko translē rietumvalstu izdevumi.

Kopumā "Astoņkājis 2.0" nekādus lielos pārsteigumus nesagādāja: Rietumu mediji izmanto Covid-19 kā vēl vienu informatīvo ieganstu Krievijai naidīgās propagandas turpināšanai.

Neapšaubāms līderis šajā ziņā ir amerikāņi – 58% publikāciju par pētāmo tēmu piecos nozīmīgākajos (auditorijas aptvēruma ziņā) amerikāņu medijos bija negatīvs tonis. Tiem seko vācu mediji, kuros šis rādītājs sasniedzis 44%, kanādieši – 41% un briti – 38%. Toties pārējās G7 valstīs negatīvais noskaņojums ir manāmi zemāks: Japānā – 33%, Itālijā – 28%, Francijā – pat 21%.

Tiesa, ar pozitīvo toni īsti labi nav – tas sasniedz 1-5%. Izņēmums ir tikai Itālija, kur veseli 9% rakstu, kuros pieminēta Krievija un koronavīruss, demonstrē pozitīvu toni. Domājams, palīdzība, ko Krievija sniedza itāļiem cīņā ar epidēmiju (tika nosūtīti medicīniskie resursi un mediķi) nodrošināja medijos lielāku daļu labvēlīgu publikāciju.

Tomēr šajos datos daudz interesantāks šķiet cits aspekts: tie uzskatāmi demonstrē aktuālākās ģeopolitiskās tendences. No vienas puses, anglosakši (gan Vecajā, gan Jaunajā pasaulē) joprojām ir pret Krieviju vērstā uzbrukuma avangardā. Taču no otras puses, viņi nepārprotami zaudē pat tuvāko sabiedroto atbalstu, kuri cenšas izvēlēties neitrālāku pieeju un neaizrauties ar rusofobiju. Loģiski vien ir: laiki ir mainījušies, un nu jau vairs nav 2014. gads.

Vienlaikus dati atklāj cik grūtā stāvoklī nonākusi Vācija. Vadošo mediju aktīvā Krievijai naidīgā pozīcija ir pretrunā valsts politiskajai līnijai – Berlīne ne tikai virza uz priekšu un aizstāv ar KF uzsāktos kopīgos projektus, bet arī konsekventi atbrīvojas no daļējai okupācijai līdzīgās atkarības no ASV. Tomēr medijos saglabājas tendence: populārākie izdevumi bez ierunām pakļaujas nevis nacionālajām interesēm, bet gan valdonim Vašingtonā.

No Krievijai naidīgajā un ar koronavīrusu saistītajā propagandā izmantoto konkrēto tēmu viedokļa jāsaka, ka tās neizceļas ar īpašu oriģinalitāti: tā vai citādi izskan viens no abiem sen dzirdētajiem motīviem: Krievija kārtējo reizi iet bojā, kā nekad agrāk, un rada milzu draudus visai pasaulei.

Cita starpā tiek kritizēta gan vispārējā situācija valstī, gan valsts veselības aprūpes sistēmas stāvoklis, gan Krievijas valdības soļi cīņā ar Covid-19, līdz ar pareģojumiem, ka situācija atkal karājoties mata galā un kuru katru brīdi var sabrukt. No visas planētas milzīgā apdraudējuma viedokļa nekas jauns tāpat nav izgudrots: Maskavai pārsvarā tiek pārmesta pandēmijai veltīta dezinformācijas kampaņa, kas nolaižas pat līdz apgalvojumiem par to, ka Krievija viltīgi iedveš cilvēcei priekšstatu: rokas mazgāt nav jēgas.

Protams, Ķīnas medijos problēma tiek atspoguļota pavisam citādi, un runa pat nav par 20% pozitīvu rakstu par Krieviju koronavīrusa apkarošanas kontekstā. Galvenā īpatnība ir tēmai veltīto rakstu skaits. Pētījuma periodā – no marta līdz jūnijam – 5 lielākajos Ķīnas mediju resursos bija publicēti vairāk nekā 1200 materiāli par cīņu pret epidēmiju Krievijā. salīdzinājumam: šajā pašā laika posmā minimāls skaits rakstu nācis klajā Kanādā – 238 materiāli, bet pārējo sešu valstu rādītāji svārstās no 371 (Itālija) līdz 470 (Japāna). Amerikāņi ar saviem 428 rakstiem ieņem 5. vietu sarakstā.

Tātad trīs mēnešu laikā par tēmu "Koronavīruss Krievijā" Ķīnas mediji publicējuši trīskārt vairāk materiālu nekā šķietami spēcīgie amerikāņu mediji. Turklāt jāatgādina, ka 80% rakstu Ķīnā bija neitrāli informatīvi, tātad runa pārsvarā ir vienkārši par ziņām.

Būtu kļūdaini uzskatīt, ka kolosālā starpība skaidrojama ar īpašu Ķīnas interesi par Krieviju. Domājams, viss ir daudz banālāk: runa ir par vadošo Ķīnas mediju apjomīgāko darbu un augstāku efektivitāti – tie pārstrādā daudz lielāku informācijas plūsmu nekā viņu kolēģi-konkurenti Rietumos.

Faktiski tas apstiprina Rietumu bažas par līdera vietas zaudējumu informācijas jomā. Protams, viņi piepūšas kā vardes, lai pasniegtu ziņu auditorijai, taču patiesībā tam nav pamata.

Reiz Rietumi radīja plašsaziņas līdzekļus to modernajā interpretācijā un kļuva par neapšaubāmu līderi un atdarināšanas cienīgu paraugu. Vārda brīvība un informācijas izplatība bija viens no to galvenajiem trumpjiem cīņā pret ideoloģiskajiem un ģeopolitiskajiem pretiniekiem, ko tie sekmīgi izmantoja.

Tomēr tagad mēs vērojam augošu krīzi sistēmā, kas vēl nesen šķita pavisam stabila.

Jo tālāk, jo grūtāk Rietumu medijiem ir konkurēt ar "nebrīvās pasaules" – gan Ķīnas, gan Krievijas medijiem. Var pēc sirds patikas smieties par paniku, ko amerikāņu un eiropiešu politiķi ceļ par "Kremļa taustekļiem", tomēr RT un Sputnik patiešām aizvien biežāk sociālajos tīklos gūst lielāku atsauksmi, nekā pazīstamākie un ietekmīgākie ziņu resursi Eiropā. Procesu pietiekami daiļrunīgi atspoguļo arī ziņu skaits: vairāk nekā 1200 ziņas Ķīnas medijos pret nepilniem 450 – amerikāņu medijos par vienu vienīgu tēmu, turklāt gana šauru un ne īpaši aktuālu šajās valstīs.

Rietumu mediji aizvien sliktāk (salīdzinājumā ar augošajiem konkurentiem) pilda savu galveno funkciju – akumulē un sniedz auditorijai maksimāli plašu un daudzveidīgu informāciju. Tas attiecas gan uz materiālu saturu, gan pasniegšanas veidu.

Jā, pagaidām Rietumu mediji vēl tiek uzskatīti par "brīvāko, godīgāko un profesionālāko presi", tomēr te nu ir tāpat kā ar karaļa tērpu no pasakas – vienā jaukā brīdī apgalvojumi vairs nelīdz.

27
Tagi:
Sputnik, RT, Rietumi, vārda brīvība, mediji
Guļamistaba, foto no arhīva

Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu

0
(atjaunots 17:05 09.07.2020)
Uzņēmējs no Polijas par grašiem pārdod zemi 2,5 hektāru platībā un muižas ēku ar 60 istabām, taču būs jāpierāda, ka topošajam īpašniekam ir nauda rekonstrukcijai.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lielu muižu Ogres novada Madlienas pagastā īpašnieks pārdod par 1 eiro, taču šāda simboliska summa ir tikai juridiska formalitāte. Potenciālajam pircējam būs jāpierāda, ka viņam ir nauda vecās ēkas rekonstrukcijas veikšanai, raksta Lsm.lv.

Pašlaik muižas ēka, kuras uzbūvēšanas gads precīzi nav zināms, pieder uzņēmējam, kurš dzīvo Polijā.

" Viens eiro ir juridisks termins, ko izveidoja juristi. Jo bez samaksas tas būtu kā dāvinājums. (…) Idejas var būt jebkādas. Bet pircējam precīzi jāuzrāda, kā viņš to realizēs, kur ņems naudu," paskaidroja īpašnieks, kurš vēlējās palikt anonīms.

Līdz 1972. gadam muižā atradās skola, pēc kuras likvidācijas ēka tika atstāta novārtā, kā arī izlaupīta.

Pagaidām muižai nav atradies neviens pircējs, taču interese pastāv.

Zināms, ka iepriekš Madlienas pagasts bijis muižām bagāts, kopumā bija aptuveni 10 vēsturiskas muižas. Pašlaik daudzas no tām ir bēdīgā stāvoklī. Pēc Madlienas pagasta pārvaldes vadītāja sacītā, problēma ir tajā, ka daudzas no šīm ēkām pieder ārzemniekiem, kuriem nav nedz laika, nedz vēlmes nodarboties ar vēstures pieminekļu rekonstrukciju.

0
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija, ārzemnieki
Pēc temata
''Leģendu nakts'' Latvijas pilīs un muižās