Konteinera pārkraušana. Foto no arhīva

ASV atradušas "Ķīnas un Krievijas superieroci"

122
(atjaunots 17:19 27.06.2019)
Iespējams, pagaidām vēl nelielā atklāsme iespaidos pasākumus, ko Vašingtona uzsāks, lai uzbruktu Ķīnas ekonomikai un Pekinas politiskajai ietekmei citās valstīs, ieskaitot pat dažas Eiropas Savienības valstis un Krieviju.

Amerikāņu eksperti pakāpeniski atklāj tā saucamo Ķīnas ekonomisko ieroci – Ķīnas kontroli pār globālajām ražošanas ķēdēm vai vismaz ietekmi tajās. Agrāk Ķīnai pieteikta ekonomiskā un tirdznieciskā kara piekritējus pārsvarā satrauca tās plašie ieguldījumi ASV valsts obligācijās un "parādu kabala", ko Pekina it kā uzveļ projektā "Viena josla – viens ceļš" iesaistīto Āfrikas un Āzijas valstu plecos, taču tagad nāk atklāsme – Ķīnas ietekme pasaules (tātad netieši - arī Savienoto Valstu) ekonomikā krietni pārsniedz finanšu sektoru, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ļoti iespējams, ka šī, pagaidām vēl dīgstošā uztveres evolūcija iespaidos pasākumus, ko Vašingtona uzsāks, lai uzbruktu Ķīnas ekonomikai un Pekinas politiskajai ietekmei citās valstīs, ieskaitot pat dažas Eiropas Savienības valstis un Krieviju.

Kristofers O’Dī, pazīstams nekomerciālo organizāciju Business Executives for National Security un Naval War College Foundation loceklis izdevumā National Review paskaidroja, kāda ir problēmas būtība: "Ķīnas kundzība vispasaules ražošanā balstās uz komerciālo iespēju triādes – valsts industrializācijas blakusproduktiem. Ķīnā ir uzkrāta pieredze ostu celtniecības un ekspluatācijas, konteineru pārvadājumu un loģistikas, kā arī elektronisko tīklu jomā. Tas ļāvis valstij piedāvāt ārvalstu kompānijām universāla šopinga ērtības – lēta ražošana un droša izplatīšana pasaulē no Ķīnas piekrastes ražošanas platībām. Ķīnas ostu un loģistikas tīkls ļauj īstenot kiberkontroli, palielina Ķīnas finansiālos ietekmes instrumentus rietumvalstīs un nodrošina Ķīnas nepārtrauktu klātbūtni globālajā okeānā, kas savukārt draud ierobežot ASV JS piekļuvi augošajam skaitam Ķīnas kontrolēto komerciālo objektu un ostu."

Pastāv aizdomas, ka par otro – "kolektīvo Huawei" kļūs visas Ķīnas infrastruktūras,  loģistikas un ostu kompānijas, tas ir, Trampa administrācija, iespējams, nostādīs Ķīnas partnerus Eiropā, Āzijā un it īpaši Āfrikā bināras izvēles priekšā: vai nu Ķīnas kompānijas tiek nekavējoties padzītas no visām ostām, vai ASV spers pret pārkāpējiem diplomātiskus un ekonomiskus soļus, līdzīgus tiem, ar ko tās draud valstīm, kas vēlas saglabāt Huawei produkciju savā telekomunikāciju tirgū.

Huawei bloķēšanas jomā ASV panākumi pagaidām nav īpaši izcili, jo pat ASV kolēģi NATO, kuru vidū izceļas Vācija, pretojas amerikāņu spiedienam un pauž apņēmību turpināt sadarbību ar Huawei. Taču Vašingtonas spiediena kampaņa vēl ir tikai pašā sākumā, un būtu naivi cerēt, ka sankciju nebūs. Pavērojot amerikāņu pretestību "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem, kļūst skaidrs, ka amerikāņi nekautrējas likt lietā sankcijas un draudus privātām kompānijām kā ģeopolitiskā spiediena instrumentu. Pavisam drīz sankciju sarakstos noteikti parādīsies Eiropas telekomunikāciju kompānijas un bankas, kas sadarbojas ar Huawei, pēc tam, iespējams, aizies pat līdz loģistikas un rūpniecības uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar partneriem no Ķīnas, ar ķīniešu ostu operatoriem un ar Ķīnas "Zīda ceļa fondu".

No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka stāstam ir tikai netiešs sakars ar Krieviju un tās interesēm, taču tā, iespējams, ir kļūda, jo amerikāņu ekonomiskajā karā ar Ķīnu gandrīz neizbēgami parādīsies "arktiskā dimensija", kas Krieviju skar pavisam tieši. Lieta tāda, ka pirms Krievijas un Ķīnas sadarbības sākuma Arktikā Vašingtona vienmēr varēja sevi mierināt: sak, ASV flote var jebkurā brīdī vienkārši bloķēt Ķīnas ārējo tirdzniecību, slēdzot Ķīnas precēm ceļu cauri Suecas kanālam, Panamas kanālam un Malakas šaurumam.

Maskava, popularizējot "Ziemeļu jūras ceļa" izmantošanas ideju (to kontrolē Krievija un aizsargā Krievijas Bruņotie spēki), gribot negribot atņem Vašingtonai svarīgāko trumpi konfrontācijā ar Ķīnu, un tas noteikti satrauc amerikāņus, kuri jau aktīvi apspriež iespējamās metodes Krievijas ietekmēšanai. Tā nav nekāda konspiroloģija, tā ir aktīva ekspertu diskusija visos rietumu medijos, turklāt daudzi izdevumi nekautrēdamies atklāti raksta, ka vajadzētu kaut kā cīnīties ar Krieviju Arktikā tieši tāpēc, ka piekļuve "Ziemeļu jūras ceļam" ir Ķīnas ekonomiskās drošības un ekspansijas svarīgs elements. Piemēri nav tālu jāmeklē, atliek tikai citēt salīdzinoši nesen klajā nākušo japāņu lietišķo ziņu aģentūras Nikkei rakstu (tā autors – britu žurnālists Hamfrijs Hokslijs):

"Viens no Ķīnas prezidenta Si Dziņpina vizītes Krievijā šomēnes (2019. gada jūnijs – aut.piez.) nozīmīgākajiem praktiskajiem sasniegumiem ir kopuzņēmuma izveide ledlaužu-tankkuģu flotes būvēšanai. Projektu parakstīja Ķīnas kuģniecības konglomerāts Cosco, Krievijas kuģniecības kompānija "Sovkomflot", Krievijas enerģētiskā kompānija "Novatek" un Pekinas "Zīda ceļa fonds".

Ledus kušana, tirdzniecības ceļu atklāšana un augošās teritoriālās pretenzijas padara kādreiz aizmirsto reģionu par zonu, kas ļoti interesē pasaules lielvalstis. ASV atklāti norāda, ka Arktika ir globālās konkurences arēna. Krievijas un Ķīnas arktiskās alianses pastiprināšanās savieno Maskavas kontroli pār lielāko daļu krasta līnijas un Ķīnas ekonomisko spēku un apņēmību paplašināt piegādes ķēdītes un ietekmi polārajos Ziemeļos."

Ja ASV sāks Ķīnas ražošanas un loģistikas ķēdīšu iznīcināšanu (tāda rīcība dāvās papildu bonusu - būtisku kaitējumu Eiropas kompānijām), triecienu saņems ne tikai Grieķija, Itālija un Šrilanka (tās ir tikai dažas no valstīm, kas aktīvi sadarbojas ar Ķīnu "Zīda ceļa" ostu un loģistikas aspektā), bet arī Krievija. Šī scenārija ietvaros Krievijai turpmāk pieprasīs ne tikai atdot Ukrainai – Krimu, Gruzijai – Abhāziju un Dienvidosetiju, atteikties no "Ziemeļu straumes 2", bet arī slēgt Ķīnai piekļuvi Ziemeļu jūras ceļam, bet ideālā gadījumā – nodot to "starptautiskai pārvaldei".

Piekāpšanās arktiskajos jautājumos nav pieļaujama, bet sankciju draudus var droši ignorēt – jebkurā gadījumā, uz arktiskās naftas un arktiskās tirdzniecības (it īpaši situācijā, ja tas būs vienīgais Ķīnai pieejamais maršruts uz Eiropas tirgu) Krievija nopelnīs daudz vairāk nekā zaudēs jebkādu amerikāņu ekonomisko pasākumu rezultātā.

122
Pēc temata
Ķīna gatavo "aukstu ēdienu" pēc ASV lēmuma palielināt muitas nodevas
National Interest nosauca "Krievijas un Ķīnas savienību" par ASV murgu
Ķīna paudusi gatavību cīnīties līdz pēdējam tirdzniecības karā ar ASV
Eirāzija lemj par atbildes triecienu: Krievija un Ķīna ieviesušas nodevas ASV precēm
Dolāri. Foto no arhīva

Pasaules banka: "Koronavīruss nogalinājis globalizāciju"

12
(atjaunots 11:46 27.05.2020)
Pasaules informācijas laukā plosās asiņaina cīņa starp divām pārnacionālām ideoloģiskajām tendencēm: vienā frontes pusē - fanātiskie globalizācijas piekritēji dažādās valstīs, otrā – visi, kas uzskata deglobalizāciju par neizbēgamu un cer gūt no tās maksimālu labumu.

Pie tam redzams paradoss: pat dažas starptautiskās struktūras, tagadējā globālās pasaules modeļa līdzautores, kuru vidū ir arī Pasaules banka, konstatē: globalizācija jau izdveš pēdējo elpas vilcienu, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Piemēram, Pasaules bankas galcenā ekonomiste Karmena Rainhārta intervijā lietišķās informācijas aģentūrai  Bloomberg pastāstīja: "Bez melodrāmas: Covid-19 ir pēdējā nagla globalizācijas zārka vākā. (..) 2008.-2009. gadu krīze smagi skāra globalizāciju, tāpat kā Brexit, kā ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, tomēr Covid paceļ (deglobalizāciju – red.) jaunā līmenī."

Berlīne
© Sputnik / Ekaterina Chesnokova

Cīņā, kas izvēršas gan mediju lapās, gan ekspertu aprindās, gan planētas "smadzeņu centru" konferenču kuluāros, ir augsta likme: katras pasaules valsts valdībai, sākot ar lielākajiem ģeopolitiskajiem spēlētājiem un beidzot ar mikrovalstiņām, ir jāizlemj, kādai nākotnei gatavoties un kādu nākotni (iespēju robežās) censties tuvināt. Acīs krīt globālistu un antiglobālistu retorikas kolosālās atšķirības. Globalizācijas piekritēji (vienalga, vai viņi atbalsta to līdzšinējā vai kaut kādā "postvīrusa" formātā) pārsvarā operē ar loģiku un baiļpilnām ainām. Viņi cenšas iebiedēt politiķus un vienkāršos iedzīvotājus ar nākotni, kurā valdīs augstas cenas, nebūs brīvības un vienkārši būs bail dzīvot "reģionālajos blokos" sadalītā pasaulē.

Tipisks piemērs tam, kā pūlas iebiedēt, šausmināt un novest līdz histērijai politiķus un parastos iedzīvotājus, kuri pārdomā, vai nebūtu labāk padzīvot  pasaulē bez "globalizācijas amerikāņu stilā", lasāms "Pasaules ekonomikas foruma" (WEF) – Davosas foruma organizētās globālās NKO un smadzeņu centra analītiķu pārskatā: "Importa bloķēšana var radīt inflāciju, ierobežot patērētāju izvēli, palēnināt inovāciju tempus un novest tiktāl, ka citi (citas valstis – red.) atbildēs ar saviem ierobežojumiem importa jomā. Ideju bloķēšana var apspiest radošo potenciālu un kaitēt kļūdu labojumam valsts pārvaldē.

Savukārt cilvēku bloķēšana pie robežām var atņemt sabiedrībai talantīgus un vajadzīgus darbiniekus, kā arī vienlaikus likt ciest tiem, kuri spiest bēgt no politiskas vai reliģiskas vajāšānas, kara, bandītisma vai bada. (..)

Ir labāka iespēja reaģēt uz globalizācijas izaicinājumiem un draudiem. Efektīvi kolektīvie soļi var stāties pretī slimību un klimata pārmaiņu riskam, kiberuzbrukumiem, kodolieroču izplatībai un terorismam. Neviena atsevišķa valsts nevar sevi pasargāt; unilaterālisms nav nopietna pieeja valsts politikā," raksta Davosas analītiķi, aizkaitināti tādēļ, ka epidēmija ir saasinājusi globālās pasaules sairšanas procesu, kas (neskatoties uz visiem apgalvojumiem) darbojās saskaņā ar globalizācijas shēmu, kas izdomāta ASV, nes labumu ASV un maksimāli kaitē tiem, kuri nepatīk ASV.

Tātad amerikāņu unilaterālisms, tas ir, maksimāla ģeopolitiskā egocentrisma, kā arī ekonomiskās un militārās vardarbības pielietojums pret valstīm, kas nevēlas visādi pakļāuties Valsts departamentam, ir mūsdienu globālās konfigurācijas daļa.

Pie tam jāatzīmē, ka Davosas analītiķi nemelo – lieta tāda, ka deglobalizācija izmaksās visai dārgi tiešā inflācijas aspektā. Tomēr pārsvarā augstu cenu par to maksās valstis, kam nāksies no jauna iemācīt savam darbaspēkam (viņi pretosies!) tādas iemaņas, kā darbs pie frēzes vai medicīnas maskas šūšana. Toties runas par to, ka valstis, kas bloķē ārvalstu idejas un nelegālo migrāciju, cietīs īpaši stipri, pieder pie amerikāņu tipiskās propagandas.

Labas idejas tiks pārņemtas, jo tās ir efektīvas, šiem nolūkiem nav vajadzīgas amerikāņu NKO, kas visiem spēkiem lien iekšpolitikā, un par kvalificētiem un likumpaklausīgiem ārvalstniekiem, gataviem strādāt un maksāt nodokļus, priecāsies lielākā daļa pasaules valstu.

Davosas "šausmenīte" nelīdzēs, ja ar to mēģinās ietekmēt vēletājus Eiropā, Ķīnā vai Krievijā. Tomēr tās popularizācija turpināsies – šķiet, naudas dažādu valstu elektrorāta un politiskās vadības biedēšanai ar "dārgo un sāpīgo deglobalizāciju" ir pilnīgi pietiekami.

Tiesa, arī globālistu rindās skan balsis, kas cenšas mierināt visus, kas pārdzīvo par globalizācijas galu. Žurnāls Time stāsta lasītājiem, ka viss būs labi jebkurā gadījumā, un neviena valsts no globalizācijas neatkratīsies: "Globalizācija tik un tā saglabājas. Vilciens ir aizgājis jau pirms 30 gadiem, kad sabruka Padomju Savienība, kad brīvais darba un kapitāla tirgus kļuva par normu, kad finanšu tirgi kļuva nozīmīgāki nekā preču un pakalpojumu tirdzniecība. Šīs tendences nevar pavērst atpakaļgaitā, tāpat kā rūpniecības revolūciju vai datora parādīšanos."

Jo ilgāk ļautiņi okeāna viņā krastā ticēs šai realitātes versijai, jo labāk. Finanšu tirgi, lai cik svarīgi tie būtu, ir tikai piebūve (protams, nozīmīga) pie reālās ekonomikas: pie strādnieku cilvēkstundām, pie elektroenerģijas gigavatiem, tonnām tērauda, naftas bareliem, labības tonnām, fabriku līnijām un AES reaktoriem.

12
Tagi:
globalizācija, ekonomiskā krīze, koronavīruss
Pēc temata
"Kaut kas jauns un šausmīgs": ekonomisti pastāstīja par nākotni pēc pandēmijas
Koronavīruss liks Eiropai samaksāt par politisko suverenitāti
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Kādus apsveikumus pasaule izdzirdēja Jaunā gada svētkos: gaidāma smaga šķiršanās
Ка-27 ПЛ

Krievijas "Mistrālus" būvēs Krimā: tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti

13
(atjaunots 11:05 27.05.2020)
Francijas "Mistral" analogi Krievijā dāvās Jūras kara flotei iespēju operatīvi strādāt attālinātos Pasaules okeāna rajonos.

Aizsardzības stiprināšanas un mūsdienīga bruņojuma ražošanas jomās Krievija nav atkarīga no ārvalstu partneriem – to apstiprina mūsdienu kuģubūves kvalitāte un tempi Krievijas Jūras kara flotes interesēs.

Krievijas Aizsardzības ministrija parakstījusi līgumu ar Kerčas kuģubūves rūpnīcu "Zaļiv" par pirmo divu universālo desanta kuģu (UDK) būvi. Mediji vēsta, ka darījuma summa veido aptuveni 100 miljardus rubļu (apmēram 1,283 miljardi eiro). Pirmo UDK plānots sākt būvēt vasaras sākumā. Projektu izstrādājis Zeļenodoļskas projektu un konstruktoru birojs.

Tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti. Franču "Mistral" analogi dāvās Jūras kara flotei iespēju operatīvi strādāt attālinātos Pasaules okeāna rajonos. Pirmais UDK nonāks flotes sastāvā līdz 2026.gadam, turpmāk sērijas kuģu būve, iespējams, turpināsies. Projekts iekļauts Valsts bruņojuma programmā līdz 2027.gadam.

Krievijas militārā operācija Sīrijā parādīja, cik nozīmīgi ir lielie desanta kuģi ar tonnāžu 15 – 25 tūkstošu tonnu apmērā. Šim kuģubūves sektoram tiek pievērsta uzmanība augstākajā līmenī – 9.janvārī Krievijas prezidents Vlaldimirs Putins apmeklēja Nahimova vārdā nosaukto Melnās jūras Jūras kara augstskolu Sevastopolē, iepazinās ar JKF attīstībai veltīto ekspozīciju un tālās jūras zonas UDK raksturojumu.

Iepriekš ziņu aģentūras RIA Novosti informācijas avots aizsardzības rūpniecības kompleksā informēja, ka 2020.gadā Kerčā tiks sākts darbs pie diviem universālajiem desanta kuģiem, kuri var nest līdz 16 helikopterus. Citi dati liecina, ka Kkrievijas AM plāno izvietot uz UDK vairāk nekā 20 smagos helikopterus, kuģi būs aprīkoti ar desanta kuteru kameru un varēs uzņem aptuveni 900 jūras kājniekus ar štata bruņojumu.

Atšķirības skaidrojamas ar vairāku ievērības cienīgu projektu stingro konkurenci, kas dāvā priekšrocības flotei.

Pēc tam, kad Francija 2014.gadā lauza līgumu par divu "Mistral" tipa helikopteru bāzes kuģu būvi Krievijas JKF vajadzībām, Krievijas speciālisti ir pārvarējuši ērkšķainu ceļu un apņēmušies pārspēt frančus vairākos parametros.

Kaujas šķirsts

Kuģis ir sarežģīts. UDK paredzēti karaspēka un tehnikas pārvietošanai pa jūru (tūkstošiem jūdžu attālumā) un izsēdināšanai neiekārtotā krastā desanta operācijas ietvaros ar helikopteru (kuģa aviogrupas) atbalstu. Kuģis spēj izvietot mīnu un tīklu nožogojumus, kā arī hidroakustiskās mīnas pretinieka zemūdeņu novērošanas sistēmas ietvaros. Tehnoloģiski iespējams arī aizhorizonta desants (peldošā bruņutehnika iziet jūrā no doku kameras lielā attālumā no krasta līnijas, nepeldošā tiek pārvietota ar desanta kuteriem).

Uz UDK ir jāizvieto spēku operatīvā grupējuma štābs, aptuveni tūkstotis desantnieku, trieciena un transporta helikopteri (virsbūves angāros un zem klāja), trieciena un desanta kuteri (uz sausā darba klāja virs vaterlīnijas), 76 mm universālā artilērija (pašaizsardzībai un pretinieka pretdesanta aizsardzības objektu likvidācijai), pašaizsardzības zenītartilērija ("Pancirj ME" tipa moduļi), kā arī jūras kājnieku bruņutehnika (vismaz 50 kājnieku bruņumašīnas un 10 tanki), vēlrā ņemams arsenāls (visa grupējuma karadarbībai uz vairākām dienaktīm).

Sākotnēji bija plānots, ka Krievijas UDK būs lielāka aviācijas grupa, nekā "Mistral" (tas ir, vairāk nekā 16 helikopteri) un vērā ņemami aizsardzības līdzekļi (ieskaitot artilēriju un PGA). Krievijai ir kuģim piemēroti lieliski klāja helikopteri: trieciena Ka-52K "Katran", pretzemūdeņu Ka-27, transporta un kaujas Ka-29, kā arī radiolokācijas patruļa – Ka-31. ASV izdevums Military Watch stāstīja, ka uz Krievijas UDK klāja var parādīties arī vertikālās pacelšanās iznīcinātāji – Jak-141 pēcteči.

Kuģim vajadzīga integrēta taktiskā un operatīvi taktiskā posma vadības sistēma. Uzdevumu izpildei UDK vajadzīgas arī mūsdienīgas RLS, navigācijas komplekss, radioelektroniskās cīņas sistēma un zemūdens diversijas spēku identifikācijas līdzekļi. Minētās funkcijas prasa iespaidīgus izmērus un tonnāžu, spēcīgu dzinēju iekārtu.

Krimā būvējamo kuģu precīzs raksturojums nav publiskots, tomēr viens no konkurētspējīgajiem projektiem – Krilova valsts zinātniskā centra izstrādātais UDK "Priboi" – bija 200 metrus garš, platums pie vaterlīnijas – 34 metri un tonnāža – apmēram 23 tūkstoši tonnu. Līdzīgi ir "America" tipa kuģi ASV – to pilnā tonnāža sasniedz 45 tūkstošus tonnu (salīdzināma ar aviācijas bāzes kuģiem).

Ražošanas bāze

Rūpnīca "Zaļiv" Kerčā ir uzkrājusi vērā ņemamu pieredzi karakuģu būves jomā, tai ir visas tehniskās iespējas "Krimas Mistrāla" projekta īstenošanai metālā. Kuģu būvētavas sausais doks ir 360 metrus garš un 60 metrus plats – UDK tas ir pilnīgi pietiekami. "Zaļiv" var būvēt līdz 300 metrus garus kuģus ar tonnāžu līdz 150 tūkstošiem tonnu. Tas ir viens no lielākajiem kuģubūves uzņēmumiem Eiropā ar nepieciešamajām iekārtām un augstas klases profesionāļiem.

Pēc nolaišanas ūdenī darbs pie kuģiem turpinās divās dziļūdens piestātnēs ar speciālām krānu iekārtām. Iepriekš Krimas vadībka apstiprināja: rūpnīca "Zaļiv" Kerčā ir gatava izpildīt UDK būves projektu.

Lielo desanta kuģu (LDK) skaits Krievijas JKF sastāvā nav liels, un tie ne gluži atbilst laika prasībām. Piemēram, 775 un 1171 projektu LDK būvēti 1974.-1991.gg. Gdaņskas (Polija) dokos. Protams, šajā "sektorā" drīz vien gaidāma tehnoloģiskā revolūcija – Krievijas Bruņojuma valsts programmai līdz 2027.gadam plānots piešķirt 19 triljonus rubļu, mūsdienīgas okeāna JKF būve ir viens no Krievijas aizsardzības stiprināšanas galvenajiem uzdevumiem.

13
Tagi:
Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievija
Pēc temata
Aizstāvēja savējos: kā Krievija palīdzēja Sīrijai izcīnīt uzvaru
Par cenu nospļauties. Kā tiks nostiprināta ASV krastu aizsardzība
Čau, NATO: visas RF raķešu brigādes saņēmušas "Iskander M"
Krievijas Su-24, NATO F-16 un Donald Cook: kas noticis Baltijas jūrā
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

Tuvākajā laikā Latvijā varētu ieviest maksu par telefona numuru

0
(atjaunots 17:05 27.05.2020)
Ikgadējā maksājuma summa Latvijā – 0,04 eiro. Salīdzinājumam: Igaunijā ieviesta maksa 0,35 eiro, Lietuvā – 0,07 eiro apmērā.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. No 2021.gada sākuma Latvijā, iespējams, parādīsies maksa par telefona numuru lietošanu, stāsta Tvnet.lv. Maksa sastādīs 0,04 eiro gadā.

Salīdzinājumam: Igaunijā gada maksa par telefona lietošanu sastāda 0,35 eiro, Lietuvā – 0,07 eiro.

Satiksmes ministrija iesaka ieviest nodevu par numuru pakāpeniski, lai kompānijas paspētu sagatavoties jaunievedumam.

Plānots, ka no 2021.gada 1.janvāra maksa tiks noteikta tikai servisu numuriem, bet jau no 2022.gada 1.janvāra – gan stacionāro, gan mobilo tālruņu numuriem.

Plānots, ka nodeva veicinās godīgāku konkurenci elektronisko sakaru tirgus dalīnieku vidū, kā arī ļaus radionālāk izmantot nacionālās tālruņu numerācijas resursus.

0
Tagi:
Satiksmes ministrija, Latvija
Pēc temata
Atņemsim viņiem telefonus! "Humoristisks šovs" Latvijas Saeimā
Brauciens par 4 eiro, maksa par dzīvokli – 300: ar ko rīdziniekiem draud "Māršala plāns"
Līdz maija beigām iedzīvotājiem pieejama bezmaksas jurista konsultācija