Amerikāņu raķetes Patriot

Gaidāma ASV un Eiropas cīņa padomju ieroču dēļ

107
(atjaunots 10:24 25.06.2019)
Nav jābūt gaišreģim, lai noprastu, ka gaidāma eskalācija Eiropas un ASV attiecībās, ņemot vērā interešu saduršanos ļoti svarīgā jautājumā – PSRS atlikušā bruņojuma tirgus gabala dalīšana.

ASV Kongresā ir sagatavots likumprojekts, kas paredz kreditēšanas mehānismu izstrādi ar mērķi "sniegt atbalstu sabiedrotajiem Ziemeļatlantijas līguma organizācijā to bruņoto spēku modernizācijas jautājumā" un panākt to atteikšanos no PSRS laikos ražotajiem ieročiem. Lai arī tas nav pateikts, ir skadrs, ka pārsvarā runa ir par Austrumeiropas valstīm, Varšavas līguma kādreizējiem dalībniekiem, kas jau iestājušies NATO vai ļoti vēlas iestāties, atzīmēja RIA Novosti autore Irina Alksnis.

Vēl joprojām šo valstu armijas plaši izmanto padomju ieročus, tātad ir atkarīgas no Krievijā un pārējā pēcpadomju telpā ražoto komplektējošo un rezerves daļu piegādēm. Lieta tāda, ka pāreja pie Rietumu bruņojuma ir pārlieku vērienīgs un dārgs mērķis, lai to būtu iespējams sasniegt ātri un viegli. Īpaši smags būtu tāds darbs trūcīgajām un nereti depresīvajām Austrumeiropas valstu ekonomikām, kam trūkst nepieciešamo finansiālo resursu "jaunu dārgu iekārtu" iegādei.

ASV likumdevēju iniciatīva teicami piederas tamlīdzīgu problēmu risinājuma mehānismiem, ko jau sen izstrādājušas planētas vadošās lielvalstis. Aukstā kara laikos PSRS un ASV aktīvi kreditēja savus partnerus un sabiedrotos, lai tie iegādātos "pareizajā" vietā ražotu bruņojumu. Mūsdienās ASV un Krievija tādu praksi turpina.

Pie tam tas var būt pārsvarā politisks process, ja naudas atmaksāšana un atbilstošais finansiālais labums kreditoram ir sekundārs jautājums. Galvenais – noteiktas stratēģiskās priekšrocības, ko nodrošina tamlīdzīga sadarbība. Atliek atgādināt, ka, piemēram, Turcija iegādājas Krievijā ražotos S-400 par līdzekļiem, kuru lielāko daļu (55%) Krievija izniegusi aizdevumā.

Arī Vašingtonas un Ankaras pašreizējais strīds par "Triumfu" iegādi pārsvarā saistīts ar to pašu. Protams, amerikāņus satrauc, ko var "iemācīties" Krievijas zenītraķešu komplekss, atrodoties NATO sistēmā. Tomēr, iespējams, daudz nozīmīgāks ir situācijas politiskais elements – NATO svarīgākais loceklis svarīgākajā pasaules reģionā sāk nopietnu un ilgstošu (burtiski – uz gadu desmitiem) militāri tehnisko sadarbību ar iespējamo pretinieku.

Taču superlielvalstu zelta laikmets, kurā tās varēja atļauties šķiest naudu vēlamā ģeopolitiskā pārākuma labad, ir palicis pagātnē. Arī Savienotās Valstis nav nekāds izņēmums.

Jau divus gadus, patiesībā, kopš Trampa ienākšanas Baltajā namā Vašingtona samazina bezmaksas militārās palīdzības apjomu citām valstīm un ievieš izdevīgo kredītu sistēmu.

Tātad, piemēram, nesenajā ziņā par to, ka Pentagons piešķirs Ukrainai vēl 250 miljonus dolāru "snaiperu šautenēm, granātmetējiem un pretraķešu radariem, [iekārtas] komandēšanai un pārvaldei; iekārtām radiolokācijas apspiešanas identifikācijai un drošiem sakariem; karavīru pārvietošanai; naktsredzes iekārtām un medikamentiem" nāktos precizēt, vai runa ir par grantu, vai tomēr kredītu, ko jebkurā gadījumā nāksies atmaksāt.

Krievija pieradusi uzskatīt, ka ASV centieni izspiest tās bruņojumu un militārās iekārtas citās valstīs, ir vērsti pret to. Taču patiesībā amerikāņiem ir parādījies vēl viens, daudz bīstamāks pretinieks.

Galu galā, Maskavas acīs Austrumeiropas ieroču tirgum nav īpašas nozīmes, it īpaši tāpēc, ka gandrīz visas šīs valstis neliekuļoti un kaismīgi pūlas atbrīvoties no militāri tehniskajām saitēm, kas tās saista ar austrumu kaimiņu.

Krievijas ieroču meitestariem atliek tikai filozofiski vērot, kā Austrumeiropa pamazām, taču nenovēršami pārprofilējas Rietumu ražotāju virzienā. Bet kas nomainīs padomju ieročus, ja Rietumu vienotība ir palikusi pagātnē.

Saprotams, ka Vašingtona cer: tos nomainīs amerikāņu iekārtas un bruņojums. ASV uzskata militāro ražošanas kompleksu par vienu no galvenajiem reindustrializācijas un savas ekonomikas atjaunošanas elementiem. Kongresā iesniegtais likumprojekts paredzēts procesa veicināšanai.

Eiropa savukārt uzstājīgi strādā pie savas aizsardzības sistēmas, kas būtu neatkarīga no NATO un aliansē dominējošajām Savienotajām Valstīm. Aizvien biežāk un augstākajā līmenī izskan izteikumi par nepieciešamību radīt pilnvērtīgu Eiropas armiju.

Nesen Francijas ekonomikas un finanšu ministre Bruno Lemērs aicināja ES valstis iegādāties bruņojumu Eiropas, nevis ASV uzņēmumos un atbalstīt ES aizsardzības rūpniecību.

Aizvien nozīmīgāks kļūst jautājums: kam ir lielākas izredzes izcīnīt uzvaru, uzspiežot savu gribu pārējiem – ASV vai to partneriem Eiropā?

Amerikāņu pusē, šķiet, ir idejiski politiskas priekšrocības lielākajā daļā Austrumeiropas valstu, taču tās iekļautas vienotajā Eiropas sistēmā, un Briseles rokās ir spēcīgi instrumenti, lai piespiestu tās spert nepieciešamos soļus un lēmumus, it īpaši, ja formāli runa ir par ekonomiku – par to var uzskatīt kontinentālā militāri rūpnieciskā kompleksa atbalstu.

Pēdējo gadu notikumi (no Brexit līdz "Ziemeļu straume 2" būvdarbiem) pārliecinoši pierādīja, ka Eiropai ir pietiekami lieli resursi un politiskā griba, lai pretotos kaitīgiem darījumiem uz Vašingtonu un piespiestu jaunākos partnerus (tādi, pēc būtības, ir austrumeiropieši) spert vecajām valstīm izdevīgus soļus.

Nav jābūt gaišreģim, lai noprastu, ka gaidāma eskalācija Eiropas un ASV attiecībās, ņemot vērā interešu saduršanos ļoti svarīgā jautājumā – PSRS atlikušā bruņojuma tirgus gabala dalīšana.

Savukārt Maskava visā šajā konstrukcijā paliek nomaļus, un tas dāvā iespēju pavērot divu tīģeru sadursmi no malas – šo ķīniešu gudrību nesen atgādināja Vladimirs Putins.

107
Pēc temata
Polijā viss ir O’kay. ASV dāvājušas Varšavai "drošības atslēgas" lomu
ASV plāno palielināt militāro atbalstu Eiropai: cik saņems Baltijas valstis
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
NATO nostiprināšanās Melnajā jūrā: sabiedrotie nevēlas vienā barā "iet dibenā"
Lockheed Martin F-35 Lightning II

Kāpēc ASV atkal atlikta F-35 sērijveida ražošana

15
(atjaunots 14:01 15.01.2021)
ASV Aizsardzības ministrija jau atkal atlikusi F-35 Lightning II sērijveida ražošanas sākumu. Iznīcinātājs nav gatavs izmēģinājumiem cīņā, ko tam vajadzēja noslēgt jau pirms četriem gadiem.

Skaidri redzams: Savienotās Valstis ir pārvērtējušas savas tehnoloģiskās iespējas, un 2021. gada janvārī "vērienīgākā bruņojuma programma pasaules vēsturē, vērta vairāk nekā 1,6 triljonus dolāru", ir uzkārusies ar 615 mazās sērijās klajā laistiem "piektās paaudzes" F-35 ar veselu kaudzi "ģenētisku kaišu", stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

ASV aizsardzības ministra vietniece iepirkumu un sagādes jautājumos Elena Lorda atcēlusi -35 Lightning II sērijveida ražošanas sākumu, kas bija ieplānots šī gada martā. Galvenais iemesls – tehniskas problēmas. Iznīcinātājam ir virkne nopietnu trūkumu, un tas nav demonstrējis savas iespējas darbā pret mūsdienu PGA sistēmām.

Dažādas F-35 modifikācijas nāk klajā jau kopš 2011. gada, trīs gadus vēlāk iznīcinātājs oficiāli pieņemts bruņotajos spēkos. Patlaban ir gatavi vairāk nekā 600 no ieplānotajiem 3200 aparātiem, tomēr Pentagona oficiālais lēmums par F-35 sērijveida ražošanu garantē, ka nopietnu uzdevumu risināšanai paredzētais iznīcinātājs ir gatavs, tā ir "kvalitātes zīme" pircējiem ārvalstīs un amerikāņu nodokļu maksātājiem, tas garantē ražošanas efektivitāti un tehnisko apkopi pēc iegādes. Ja ASV AM lēmuma nav, nav arī augstas cīņas gatavības, īstas kvalitātes un pieprasījuma ārzemēs.

F-35 perspektīvas nav prognozējamas, Pentagona pozitīvais lēmums tiek atlikts jau vairākus gadus. Paies vairāki mēneši, līdz jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena administrācijas ieceltā jaunā speciālistu komanda saņems visu informāciju neatkarīgai tehniskajai ekspertīzei un pieņems lēmumu par F-35 sērijveida ražošanu līdz 2046. gadam. "Neredzamo lidmašīnu" izslēgšana no ekspluatācijas ieplānota no 2070. gada. Fantastiski plāni. Tomēr speciālisti ir vīlušies par praktisko ekspluatāciju. No vairāku parametru viedokļa F-35 Lightning II neatbilst piektās paaudzes standartam: zemskaņas kreiserātrums, lidaparāts ir saskatāms radaros, augsts avāriju līmenis. Kodolieroču nesēja sertifikācija ieplānota 2023. gada janvārī, tomēr pēc visām neveiksmēm, iespējams, tiks atlikti arī šie plāni.

Amerikāņu sapnis

F-35 Lightning II ekspluatācijas izdevumi ir daudz augstāki, nekā ceturtās paaudzes iznīcinātājiem, tāpēc valsts amatpersonām rodas šaubas par liela "neredzamo" skaita iegādes lietderību. Tomēr investīcijas F-35 programmā ir tik lielas, ka tās atcelt nav iespējams. Līdz ar ASV līdzekļus projektā ieguldījusi Beļģija, Lielbritānija, Polija, Itālija un citas valstis, tikai tas par labu nenāk. 3. janvārī amerikāņu žurnāls Military Watch pastāstīja: vienīgais 5. paaudzes iznīcinātājs Rietumu pasaulē – F-35 – "ir ļoti tāls no ideālas cīņas gatavības un var izrādīties, ka līdz 2025. gadam tas nebūs piemērots intensīvai karadarbībai".

Jau ceturto gadu par F-35 ražošanas programmu atbildīgās amatpersonas nespēj paziņot precīzu datumu, kad iznīcinātājs būs gatavs cīņas izmēģinājumiem. Nav gatavs pat simulāciju centrs lidaparāta bruņojuma sarežģīto sistēmu pārbaudēm. 2020. gadā uzņēmējs mazināja ražošanas tempus rezerves daļu trūkuma dēļ. Iepriekš Pentagons vairākkārt atteicās pieņemt jaunus F-35 tehnoloģisku brāķu dēļ (tie svārstās no korpusa korozijas līdz programmatūrai), kas fiksēti diviem simtiem "piektās paaudzes" mašīnu. Savā atskaitē militārpersonas atzīmēja, ka F-35 ekspluatācijas termiņš "var sasniegt tikai 2100 lidojuma stundas". Sākotnēji iznīcinātājs tika izstrādāts, rēķinoties ar 8000 stundu gaisā (40 gadi).

Paradokss: ar tādu trūkumu "buķeti" desmitiem iznīcinātāju F-35 tomēr pārdoti ārvalstu partneriem, tos ekspluatē astoņas valstis (ieskaitot ASV). Šodien savus "neredzamos" gaida Lielbritānijas, Grieķijas, Dānijas, Izraēlas, AAE, Kataras un Japānas gaisa spēki. Piemēram, Izraēlas GKS pasūtījuši 50 iznīcinātājus F-35 un gribētu iegādāties vēl divus desmitus. "Zibeņu" pilotēšanu apguvuši vairāk nekā 1200 lidotāji, 10 tūkstoši tehniķu – F-35 apkopi. Šajā fonā firmai Lockheed Martin pat izdevies samazināt cenu modifikācijai F-35A no agrākajiem 250 miljoniem līdz 80 miljoniem dolāru. Amerikāņu mārketings manāmi apsteidz tehnoloģiju līmeni. Spārnotajam sapnim nav jāprot labi lidot, ja to var labi pārdot.

Nejaukais oportūnists

F-35 Lightning II katastrofu sērija ļauj prognozēt – tuvākajos gados mašīnas liktenis būs smags. Piedevām: ja amerikāņu jaunākajam iznīcinātājam ir tehnoloģiski trūkumi mierlaika ekspluatācijas apstākļos, skaidrs, ka tikšanās kaujā, piemēram, ar Krievijas piektās paaudzes iznīcinātāju Su-57, zenītraķešu sistēmu S-400 vai radioelektroniskās cīņas līdzekļiem tam beigsies bēdīgi. Lidaparāts ir spiests pielāgoties skarbajai reālajai dzīvei.

Amerikāņu iznīcinātāja lielāko trūkumu skaitu izdevies samazināt – tagad fiksētas "tikai" piecas problēmas, tomēr arī tas ir daudz mašīnai, kas maksā no 80 miljoniem (GKS modifikācija) līdz 130 miljoniem (JKS modifikācija) dolāru. Virsskaņas ātrumā lidaparātam draud planiera, stealth-seguma un astes daļā izvietoto antenu bojājumi. Taču Pentagons nav ienaidnieks Lockheed Martin", un lojāli palaboja F-35 ekspluatācijas īpašības – šodien to uzskata par zemskaņas iznīcinātāju, spējīgu uz īsu laiku palielināt ātrumu. Speciāla instrukcija informē, cik sekundes ilgs paātrinājums atļauts līdz 1,2 Mahiem modifikācijām F-35B un F-35C. Izrādās, konstrukcijas trūkumus var novērst arī ar tādām metodēm.

Atgādināšu: iepriekš par nesekmīgu tika atzīts amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājs F-22 Raptor. Nedroša EM viļņu absorbcijas virsma, F-22 pamanāmība metru diapazona radaros, darbības rādiuss līdz 750 km, sērijveida mašīnas kosmiskā cena (350 miljoni dolāru) lika 2009. gadā pielikt punktu programmai pēc 25% plāna izpildes. Izlaisti tikai 187 iznīcinātāji. F-22 programmas dzīvotspējai lielā mērā par ļaunu nāca arī dārgā tehniskā apkope. ASV valdības kases (GAO) dati no 2020. gada 29. novembra liecina, ka ASV GKS galvenais 5. paaudzes iznīcinātājs F-22 Raptor nemainīgi bija pati sliktākā lidmašīna no cīņas gatavības viedokļa, ņemot vērā tehniskās apkalpošanas ārkārtīgi augstās prasības un ekspluatācijas izdevums. Ja jau miera laikā darbam gatava aptuveni puse šo mašīnu, kas notiks karā?

Ap jauno F-35 Lightning II veidojas līdzīga situācija. Iepriekš ASV valsts kase atzīmēja, ka F-35 tehniskā apkalpošana ir bēdīga, Pentagona iespējas F-35 remonta jomā atpaliek no grafika par sešiem gadiem. Aizsardzības ministra vietniece Elena Lorda pauda viedokli, ka armija nevar atļauties uzturēt F-35 kārtībā: "Bruņoto spēku jaunākā un sarežģītākā iznīcinātāja uzturēšana kārtībā radīs nopietnas problēmas tuvākajos gados (..) un, domājams, joprojām negatīvi ietekmēs cīņas spēju."

15
Tagi:
iznīcinātājs, aizsardzība, Pentagons, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
Krievijas iznīcinātājs Su-57 iekaro pasauli. Kas notiks tālāk?
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju

Bet pats pārkāpj? Kariņš pats sevi iegāzis līdz matu galiņiem

73
(atjaunots 09:07 15.01.2021)
Namaste zem tilta, tīrība – koronavīrusa ķīla un premjera matu želeja – ārkārtējās situācijas režīma grimases.

Stundām ilgi var skatīties uz liesmām, vērot, kā blondīne noliek stāvvietā auto un rakstīt par Latvijas valdības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Nesen, staigājot pa Lucavsalu, ieraudzīgu tik aizkustinošu ainu, ka vai asaras sariesās acīs – varbūt no žēluma, varbūt aiz sajūsmas. Agrāk zem tilta mita bezpajumtnieki un visādi kriminālie elementi, bet tagad tur slēpjas... fizkultūrnieki un sporta mīļotāji.

Kā zināms, valdība aizliegusi nodarboties ar sportu telpās. Un te: uz ielas sals, bez zem tilta nodarbojas jogu bariņš, tiesa, ne līdz šavasanai ("miroņa" poza, kas palīdz relaksēties), izvēlas dinamiskākas asanas, lai nenosaltu. Galu galā, nedzīvojam Indijā. Mazu gabaliņu tālāk trenējas pāris bokseri.

Cik strauji mainās pasaule!

Mazliet par dzimumjautājumu

Ko iesākt ar aizliegtajām precēm? Paldies valdībai, atļāva vismaz pirkt pirmās nepieciešamības preces – siltas zeķītes, krāsniņas un zārkus. Un tomēr katru reizi veikalā es apstulbstu. Kāpēc atļāva zeķes, bet apakšbiksītes un krūšturus – ne? Kāpēc atvērts plaukts ar veļas mazgāšanas līdzekļiem, bet līdzās – ar spaiņiem un slotām – norobežots ar svītrotu lenti? Ja es paņemšu kaut ko no šitā plaukta, ne pati aplipināšos, ne citus neaplipināšu, bet pie kaimiņu plaukta jau ir risks? Varbūt riska faktors ir tīras grīdas?

Loģika nav saprotama, un tas mūs, vienkāršos cilvēkus, nomoka. Varbūt valdība negrib izskatīties vāja un mīkstsirdīga, ja atļaus visu?

Kāpēc aizliegts tirgot zolītes? Tajās mīt koronavīruss? Stāsta, ka virkne preču aizliegtas, lai cilvēki retāk ietu uz veikaliem. Tomēr to lēmumu pieņēmuši cilvēki, kuri reti iet uz veikaliem. Pieņemsim, mana draudzene grib nopirkt apavu krēmu. Ko viņa iesāks? Viņa meklēs Ekonomikas ministrijas vietni, tajā – aizliegto preču milzumgaro sarakstu (latviešu valodā) un lasīs, vai apavu krēms nav aizliegts? Nē. Viņa vienkārši iet uz veikalu pēc maizes un piena. Pie viena nopirks apavu krēmu. Starp citu, tas ir aiz lentes. Ja neatradīs to "Maksimā", ies meklēt citur – ja nu "Drogās" pārdod?

Var jau būt, ka mums daudz kas nav zināms. Varbūt reiz mūsu Ministru prezidentam uzstādīs pieminekli – spaini ar slotu vai bronzas zolīti par to, ka izglābis viņam uzticēto tautu. Tas ir tikpat kā ar izlūkiem, kurus visi sākumā nosoda un nicina par sadarbību ar tautu. Pēc tam, kad patiesība nākusi dienas gaismā, viņus mīl un ciena. Un dziesmas sacer.

Nebūšu pārsteigta, ja jūsu vīrs paslepus staigā pie frizieres!

Nesen frizieri atmaskoja mūsu politiķus un ministrus: sak, televīzijā viņi vienmēr redzami ar rūpīgi apgrieztiem matiem. Nesen premjerministrs Krišjānis Kariņš atklāja "Latvijas Avīzei", ka pats mokoties bez friziera, ataudzējis pinkas, tomēr slēpj tās ar matu želeju, ko paslepus lienē no dēla. Stop!... Tagad, lūdzu, sīkāk. Vai tad matu želeja nav aizliegta mazumtirdzniecībā?

Jūs teiksiet: varbūt premjers jau laikus sarūpējis krājumu? Tas tak ir vēl sliktāk! Tātad viņš licis lietā dienesta stāvokli. Zinot, kādas preces aizliegs, aizgājis uz veikalu un tur sapircies par visu premjera algu pats vai aizsūtījis dēlu ar sarakstu. Tagad sēž mājās uz zolīšu un krūšturu kalna. Ceram, ka viņš vismaz nepārdod tos ministrēm, izmantojot savu monopolista stāvokli: jūs, Ramona, palūgšu uzkavēties. Šis un tas jāapspriež...

Citādi jārunā par impīčmentu. Re, ASV tas draud par daudz sīkākiem grēciņiem.

73
Tagi:
ierobežojumi, ārkārtējā situācija, valdība
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Cīņa ar Covid-19 Benija Hila šovu stilā: Ušakovs par to, kāpēc cilvēki netic vakcīnai
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Preces, ko aizliegts tirgot brīvdienās, pieejamas internetā
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums: kas palīdzētu Latvijai pašreizējā situācijā
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

0
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu